– Klip-klap, klip-klap, – pil­sētas ielās atbalsojas ormaņu – zirgu pakavu troksnis. Liepājā iebraukušie turīgie ļaudis pie sta­cijas steidza paņemt ormaņus, lai tie viņus aizvestu uz viesnīcu, pie radiem. 
Tādu ieraudzīja Liepāju ik­viens iebraucējs 19. gadsimta beigās. Bet te pienāca 1899. ga­da septembris: 
Vakar pulksten astoņos vakarā posmā starp spēksta­ciju un Eļļas ielas krustoju­mu notika pirmais izmēģinā­juma brauciens... Šis Lie­pājai pilsētai sensacionālais notikums – iespēja redzēt tramvaju braucienā – pie­vilka lielu ļaužu pūli, bet mī­ļajiem Liepājas ielu puikām, kuru dzīvē pat suņu ķērāja ratu parādīšanās ir liels notikums, sagādāja lielu prieku...*) 
Tramvajs iekaroja sev pastā­vīgu «pierakstīšanos» Liepājā. 
Tā oficiālā atklāšana notika uz līnijas Pilsētas tilts – Kara os­ta. Vēlāk atklāja jaunas elektris­kā dzelzceļa līnijas. Jau pirmajās pastāvēšanas dienās pārvadāja līdz 3000 pasažieru. 
Un tad – vācu iebrucēji. Sma­gie okupācijas gadi. Sabojātas līnijas, tehnika. Viss jāsāk no jauna. 
1945. gada rudens. Liepājnie­kus sveic viņu iemīļotais draugs – tramvajs. Toreiz bija tikai 2 motorvāģi ar piekabēm. 1957. ga­dā tramvaja pārvalde saņem modernos vācu tramvaja vago­nus. 
Bet šogad mūsu tramvajnieki līdz gada beigām pārradās – ap 13 miljonu pasažieru. Ik mēnesi tramvaju izmanto ap 33. tūkstoši cilvēku. 
Nākošgad sāks izbūvēt jauno līniju – no dienvidrietumu mik­rorajona līdz Līvas laukumam. 
Liepājas tramvajs – viens no vecākajiem Padomju Savienībā – šajās dienās sāks savu astoto darba desmitgadi.

*) «Libausche Zeitung», 1899. gada 8.(20.) septembrī.

I. Kīns