1979
1979. gada 22. septembris „Ļeņina Ceļš”
80 gadi pa sliežu ceļu
Latvijā ir tikai 3 pilsētas ar tramvaju sliedēm – Rīga, Daugavpils un Liepāja. Pats vecākais republikā un visā Baltijā – liepājnieks. Pirms dažām dienām tas atzīmēja savu 80 gadu jubileju.
No sākuma tramvajs brauca pa Baseina ielu līdz Eļļas ielai (tagad Sarkanarmijas), pēc tam sliedes ievilka arī Vecliepājā, pēc tam Aleksandra ielā (Brīvības). Pakāpeniski sliedes aptina gandrīz vai visu pilsētu.
Pēc Lielā Tēvijas kara Liepāja strauji attīstās autobusu satiksme. Ielu dzelzceļa līnijas vienu pēc otras demontēja, palika tikai viena kas savieno rūpnīcu «Sarkanais metalurgs» ar dienvidrietumu mikrorajonu. Un tomēr šīs vienas pašas līnijas garums ir 12,9 kilometri – par 2,4 km vairāk nekā 1935. gadā, kad līniju skaits bija lielāks.
Šovakar notiks jubilejai veltīta tramvaja pārvaldes darbinieku svinīga, sanāksme. Tajā cildinās ražošanas pirmrindniekus, vispirms – veterānus. Tādus kā kustības meistare Ausma Grante, atslēdznieks Kārlis Valters, depo meistare Elvīra Riškina, dežurējošā montiere un partijas pirmorganizācijas sekretāre Lūcija Moiseja.
Katru mēnesī Liepājas tramvajs pārvadā ap miljonu pasažieru. Daudzi no viņiem ir lauku ļaudis, kas pilsētā iebraukuši, lai kārtotu darīšanas rajona iestādēs, paciemotos pie radiem un draugiem vai kolhozu tirgos pārdotu piemājas saimniecību ražojumus. Par braucienu pasažieri maksā tikai 3 kapeikas, kaut gan pašizmaksa ir 4,7 kapeikas. Un tā nav vienīgā priekšrocība, ko mums dod elektriskais ielu dzelzceļš. Tas nepiesārņo gaisu ar benzīna izgarojumiem, samērā ātri cilpo pa līkumotajām ieliņām.
«Tas viss ir labi, bet nelaime, ka ilgi jāgaida. Sevišķi pie «Kurzemes», kur dubultsliedēm beidzas, – līdz pašam Līvas laukumam nezini, kad būs pretimnākošais vagons,» sūkstas pasažieri.
Taisnība gan. Taču drīz satiksme jūtami uzlabosies. Saskaņā ar jauno pilsētas transporta shēmu posmā starp Uzvaras laukumu un Līvas laukumu tramvajs kursēs pa citu ceļu – Krišjāņa Valdemāra ielu. Pašlaik celtnieki tur pārkārto pazemes komunikācijas, nojauks dažas vecas mājas un noklās dubultsliedes, pa kurām 1981. gadā joņos ietilpīgās «Tatras».
No visiem vecajiem motorvagoniem paliks viens vienīgais – kā savdabīgs eksponāts, kā uzskatāms tehnikas progresa salīdzinājums. Visi pārējie vagoni būs čehoslovaku «Tatras». Gan tās, kurās jau esam sēdējuši (149 vietām), gan vēl jaunākas un ietilpīgākas – 204 pasažieriem. Pusotras reizes palielināsies ātrums.
Tātad vecajam Liepājas «važonim» nupat tikai sākas otrā jaunība.
H. Lejietis
1979. gads 3. oktobris „Cīņa”
Veterāna otrā jaunība
Apritējuši 80 gadi, kopš Liepājas ietās kursē elektriskais tramvajs – pats vecākais Baltijas republikās. Ilgajā laikā ir bijis tikai viens pārtraukums – 1944. gadā hitleriskie okupanti, kuriem vajadzēja krāsaino metālu, demontēja vara vadus. Vairāki darba veterāni, kas padomju varas laikā atjaunoja satiksmi, – Ausma Grante, Kārlis Valters, Augusts Kuršinskis-Vītols un citi – joprojām čakli strādā Liepājas tramvaja pārvaldes kolektīvā.
Pašlaik tramvajs ik mēnesi pārvadā apmēram vienu miljonu pasažieru. Čehoslovakijā ražotie motorvagoni «Tatra» katrs uzņem 149 cilvēkus, bet nākamajā gadā liepājnieki saņems vēl jaunākus «Tatras» vagonus, kuru ietilpība būs 204 pasažieri. Uzsākta jauno vagonu vadītāju apmācība Rīgas 10. profesionāli tehniskajā skolā.
1981. gadā paredzēts atklāt satiksmi posmā starp Uzvaras un Līvas laukumiem, celtnieki šeit veic priekšdarbus sliežu ceļu izbūvei. Tuvojas nobeigumam apakšstacijas celtniecība. Nākamajā piecgadē rekonstruēs tramvaja depo.
A. Kleins