1979

1979. gada 22. septembris „Ļeņina Ceļš”
80 gadi pa sliežu ceļu

Latvijā ir tikai 3 pilsētas ar tramvaju sliedēm – Rīga, Daugavpils un Liepāja. Pats vecākais republikā un visā Baltijā – liepājnieks. Pirms dažām dienām tas atzīmēja savu 80 gadu jubileju.
No sākuma tramvajs brauca pa Baseina ielu līdz Eļļas ielai (tagad Sarkanarmijas), pēc tam sliedes ievilka arī Vecliepājā, pēc tam Aleksandra ielā (Brīvības). Pakāpeniski sliedes aptina gandrīz vai visu pilsētu.
Pēc Lielā Tēvijas kara Liepāja strauji attīstās autobusu satiksme. Ielu dzelzceļa līnijas vienu pēc otras demontēja, palika tikai viena kas savieno rūpnīcu «Sarkanais metalurgs» ar dien­vidrietumu mikrorajonu. Un to­mēr šīs vienas pašas līnijas ga­rums ir 12,9 kilometri  par 2,4 km vairāk nekā 1935. gadā, kad līniju skaits bija lielāks. 
Šovakar notiks jubilejai veltī­ta tramvaja pārvaldes darbinieku svinīga, sanāksme. Tajā cildinās ražošanas pirmrindniekus, vis­pirms  veterānus. Tādus kā kustības meistare Ausma Gran­te, atslēdznieks Kārlis Valters, depo meistare Elvīra Riškina, dežurējošā montiere un partijas pirmorganizācijas sekretāre Lūcija Moiseja. 
Katru mēnesī Liepājas tram­vajs pārvadā ap miljonu pasažie­ru. Daudzi no viņiem ir lauku ļaudis, kas pilsētā iebraukuši, lai kārtotu darīšanas rajona iestā­dēs, paciemotos pie radiem un draugiem vai kolhozu tirgos pār­dotu piemājas saimniecību ražo­jumus. Par braucienu pasažieri maksā tikai 3 kapeikas, kaut gan pašizmaksa ir 4,7 kapeikas. Un tā nav vienīgā priekšrocība, ko mums dod elektriskais ielu dzelzceļš. Tas nepiesārņo gaisu ar benzīna izgarojumiem, samērā ātri cilpo pa līkumotajām ieli­ņām. 
«Tas viss ir labi, bet nelaime, ka ilgi jāgaida. Sevišķi pie «Kurzemes», kur dubultsliedēm beidzas,  līdz pašam Līvas lau­kumam nezini, kad būs pretim­nākošais vagons,» sūkstas pasa­žieri. 
Taisnība gan. Taču drīz satik­sme jūtami uzlabosies. Saskaņā ar jauno pilsētas transporta shē­mu posmā starp Uzvaras lauku­mu un Līvas laukumu tramvajs kursēs pa citu ceļu  Krišjāņa Valdemāra ielu. Pašlaik celtnieki tur pārkārto pazemes komunikācijas, nojauks dažas vecas mā­jas un noklās dubultsliedes, pa kurām 1981. gadā joņos ietilpī­gās «Tatras». 
No visiem vecajiem motorva­goniem paliks viens vienīgais  kā savdabīgs eksponāts, kā uz­skatāms tehnikas progresa salī­dzinājums. Visi pārējie vagoni būs čehoslovaku «Tatras». Gan tās, kurās jau esam sēdējuši (149 vietām), gan vēl jaunākas un ie­tilpīgākas  204 pasažieriem. Pusotras reizes palielināsies ātrums. 
Tātad vecajam Liepājas «važonim» nupat tikai sākas otrā jaunība.

H. Lejietis

 

1979. gads 3. oktobris „Cīņa”
Veterāna otrā jaunība

Apritējuši 80 gadi, kopš Lie­pājas ietās kursē elektriskais tramvajs – pats vecākais Bal­tijas republikās. Ilgajā laikā ir bijis tikai viens pārtraukums – 1944. gadā hitleriskie okupanti, kuriem vajadzēja krāsaino me­tālu, demontēja vara vadus. Vairāki darba veterāni, kas pa­domju varas laikā atjaunoja sa­tiksmi, – Ausma Grante, Kār­lis Valters, Augusts Kuršinskis-Vītols un citi – joprojām čakli strādā Liepājas tramvaja pār­valdes kolektīvā. 
Pašlaik tramvajs ik mēnesi pārvadā apmēram vienu miljonu pasažieru. Čehoslovakijā ražotie motorvagoni «Tatra» katrs uz­ņem 149 cilvēkus, bet nākama­jā gadā liepājnieki saņems vēl jaunākus «Tatras» vagonus, ku­ru ietilpība būs 204 pasažieri. Uzsākta jauno vagonu vadītāju apmācība Rīgas 10. profesionāli tehniskajā skolā. 
1981. gadā paredzēts atklāt satiksmi posmā starp Uzvaras un Līvas laukumiem, celtnieki šeit veic priekšdarbus sliežu ce­ļu izbūvei. Tuvojas nobeigumam apakšstacijas celtniecība. Nāka­majā piecgadē rekonstruēs tramvaja depo.

A. Kleins