– Šī sanāksme uzņēmuma tika organizēta, lai noskaidro­tu nebūšanas uzņēmumā. Dau­dzus tramvaju vadītājus neap­mierina pašreizējā direktora vadības stils un viņa attieksme pret darbiniekiem Sanāksmē  aktīvi piedalījās aptuveni četr­desmit strādājošo, un tas jau par kaut ko liecina.
Tramvaja vadītājus uz­trauc pašreizējā situācija uz Tramvaju tilta. Tramvajiem slikti darbojas gan elektriskās, gan stāvbremzes, un sakara ar sliktajiem laika apstākļiem to darbība pasliktinās vēl vairāk. Nobremzēt tramvajam jau tā ir ļoti grūti, un, ja tā priekšā pēk­šņi nostājusies kāda automašī­na un vadītājam nākas strauji bremzēt, bieži vien tas ir pat ne­iespējami. Sadursmes gadīju­mā vainīgs būs tramvaja vadī­tājs... Vakaros, kad ielas pilsē­tā ir neapgaismotas, tramvaja vadītāji nespēj normāli sekot tam, vai pasažieri ir izkāpuši vai jau iekāpj. Šis jautājums di­rektoram būtu jārisina kopīgi ar pilsētas domi. Aktuāls paš­reiz ir arī jautājums par tram­vaja vadītāju drošību – vadī­tāji, kas strādā vēlu vakaros, ir pilnīgi neaizsargāti. Un kaut arī naudas summa, ko viņi iekasē par pārdotajām biļetēm, ir ne­liela, tramvaja vadītāji uztrau­cas pamatoti, jo tā tomēr ir nau­da.
Šī problēma reiz jau esot risinā­ta, ieviešot rācijas, taču arī tās šobrīd nedarbojoties. «Liepājas tramvaja» darbinieki pieprasīja aprēķināt arī kai­tīguma faktoru viņu profesijai, jo vi­ņuprāt nelabvēlīgi ietekmējoša ir tramvaju stiprā vibrācija un arī tas, ka ikdienā viņi ir pakļauti elektromag­nētiskā lauka ietekmei. Strādnieki iz­teica priekšlikumu apdrošināt uzņē­mumā strādājošos tramvaja vadītājus.
Tramvaja vadītājus uztrauc arī tas, ka maršrutā ik dienu iziet ļoti maz tramvaju (tikai seši). Administrācija mēģināja šo iebildumu atspēkot, ap­galvojot, ka sliktā laika dēļ neesot iespējams ekspluatēt vairāk tramvaju, bet tajā pašā laikā daudzi tramvaja va­dītāji ir spiesti būt dīkstāvē. Strādājo­šie uzskata, ka pilsētas dome ir rīko­jusies nepareizi, nosakot p/u «Liepā­jas tramvajs» direktora algu 300 latu apjomā. Tramvajnieki uzskata, ka, sa­līdzinot ar darbinieku algām, tā ir ne­samērīgi liela. Vajadzētu ieviest no­teiktu sistēmu – ņemot vērā katego­rijas, direktora alga palielinātos līdz ar darbinieku algu palielināšanos. Tramvajnieki interesējās arī par to, kā izlietota nauda, ko uzņēmumam sa­vulaik ziedoja Ņujorkā dzīvojošie lat­vieši. Arī šai jautājumā īstas skaidrī­bas nav, un tieša atbilde strādājoša­jiem netika dota.
Ikdienišķs, taču svarīgs šķita arī jautājums par gluži sadzīviskām lie­tām – par sadzīves un dušas telpu izmantošanu. Pēc galvenā inženiera rīkojuma dušas telpas darbinieki drīk­stot izmantot tikai līdz četriem pēc­pusdienā, bet ikvienam taču ir skaidrs, ka «Liepājas tramvajā» strādājošo darba laiks nebeidzas pulksten četr­os. Savukārt vasarā aktuāls ir jautā­jums par dzeramā ūdens sagādi tram­vaja vadītāju vajadzībām.
Manuprāt, lielo nesakārtotību iekšējo jautājumu risināšana uzņēmumā rada tas, ka šogad «Liepājas tramva­jā» nav noslēgts nopietns un detali­zēti izstrādāts darba koplīgums. Sa­pulcē izdiskutētie jautājumi ir atrisi­nāmi, un manuprāt nākamais solis šīs problēmas risinājumā varētu būt uz­ņēmuma arodorganizācijas sarunas ar darba devēju par koplīguma noslēg­šanu un šo jautājumu atrisināšanu.

Inga Ruicēna

1996. gada 29. oktobris „Kursas laiks”
Kā braukt pa tramvaja tiltu

Ar šā gada 21. oktobri kārtējo reizi tika koriģēta transporta kustība pa Liepājas tramvaja tiltu. To akceptēja Liepājas pilsētas satiksmes drošības koordinācijas padome.
Uz tilta ir uzstādīti tramvaja luksofori, kuri darbojas vienlaikus ar krustojuma trīsgaismu luksoforiem. Tādējādi tramvajs tiek apstādināts tilta vidū un bezsliežu transportam dod iespēju sagrupēties divās joslās līdz krustojumam.
To nosaka Ceļu satiksmes noteikumu 65. pants: «Ja braukšanas joslās satiksme ir intensīva, apbraucot vai apsteidzot atļauts braukt pa tramvaja sliežu ceļa klātni tajā pašā virzienā...» Sacīto noteikumi ilustrē ar 21. attē­lu: «Šādā gadījumā nedrīkst traucēt tramvaja braukšanu.»
Jaunās kārtības apstākļos nav vajadzīgas uz tilta atrodošās zīmes: 512 – «Braukšanas virzieni joslās» un 714 – «Joslas sākums». Tās tuvākā laikā tiks noņemtas.
Vadītāji, esiet savstarpēji laipni!

Elmārs Heniņš, CSDD Liepājas nodaļas ceļu uzraudzības inspektors

1996. gada 22. novembris „Rīta Ekspresis”
Tramvajs brauc un brauks

Liepājas tramvajs cenšas atrisināt rezerves daļu jautājumu, pasūtot tās tepat, Latvijā, kooperējoties ar rīdziniekiem, un, ja tas nav iespējams, tad pasūta ražotājiem. Liepājai ir konkrēta tipa tramvajs, kas ražots pirms krietna laika kā noteikta partija, un tā nu ir izmētāta pa visu pasauli. Konkrētajam tramvaja tipam rezerves daļas tika ražotas apmēram piecus gadus. Tad sāka ražot jauna tipa tramvaju, kas varbūt pēc izskata ir tāds pats, bet tehnoloģiski citādāks, un rezerves daļas tiek ražotas nu jau jaunajam modelim. Ja firmai pasūta daudz rezerves daļu, tad tiek atjaunota ražotne, neviens nevēlas pieņemt pasūtījumu trīs detaļām. Uzņēmums divās firmās ir pasūtījis iespējamo mazāko detaļu skaitu, abām firmām avansa nauda jau ir samaksāta. Rezerves daļas tiks piegādātas nākamā gada sākumā, un tad būs jāsamaksā pārējā summa.
Uzņēmumam zaudējumus nesusi arī elektroenerģijas tarifu paaugstināšanās 1. jūlijā un pēdējo mēnešu benzīna cenu celšanās. Pārējiem patērētājiem elektroenerģijas izmaksas paaugstinājās divas reizes, bet Liepājas tramvajam – četras reizes, jo elektroenerģija sabiedriskajam elektrotransportam līdz tam bija valstiski dotēta. Salīdzinot ar paralēlo transportu – autobusiem, tramvajniekiem trieciens ir abās frontēs, jo autobusu parkam elektroenerģijas tarifi paaugstinājās tikai divas reizes un dīzeļdegvielas cenas tik ievērojami nepaaugstinājās kā benzīna izmaksas. Transporta cehs Liepājas tramvajā ir liels — tīrāmās, laistāmās, smilšu kaisāmās mašīnas. Finansiālas problēmas radīs ar no nākamā gada ieviestā transporta līdzekļu obligātā apdrošināšana – uzņēmumam ir ļoti daudz transporta vienību, no kurām līdz šim tika apdrošinātas divas vai trīs.
Atbildot RE par tramvaja kustības jautājumiem, direktors teica, ka uzņēmumā Liepājas tramvajs ir 19 tramvaji, kas ir braukšanas kārtībā, un periodiski katrs tiek ekspluatēts. Darbdienās un sestdienās uz līnijas ir 8 tramvaji, svētdienās un svētku dienās – 6. No pulksten 18.00 kursē 5 vagoni, no 20.00 līdz 00.20 uz līnijas ir trīs tramvaji. Tas ieviests tādēļ, ka vakaros šajā kriminogēnajā situācijā cilvēki baidās iziet uz ielas, pārvietojas vienīgi piespiedu braucēji no stacijas puses. Līdz ar šo kustības grafiku tiek ieekonomēta elektroenerģija, arī vagoni ir daudzmaz piepildīti. Šobrīd neapmierināto ar šādu kustības grafiku neesot. Skatoties pēc vilcienu un autobusu pienākšanas laika, ir sastādīts grafiks, lai tramvajs nebūtu pārāk ilgi jāgaida. Ja kursē trīs vagoni, tad parasti gaidīt nākas ap 18 minūtēm, pēc veiktajiem aprēķiniem, iznākot no vilciena vai autobusa, maksimālais gaidīšanas ilgums ir tikai 5 minūtes. Pēdējā laikā ir novērstas avārijas, kurās bija iesaistīti tramvaji, novērsta kutelīgā situācija uz tilta, novelkot paralēlo svītru tramvaja sliedēm, līdz ar to liedzot autotransportam uzbraukt uz sliedēm. Taču Ceļu distances darbinieki informējuši Konstantinova kungu, ka komisijas, kura lemj par dažādām pilsētas satiksmes problēmām, locekļi nobalsojuši par variantu, ka mašīnas atkal drīkstēs uzbraukt uz sliedēm, pamatojoties uz to, ka uz tilta veidojas transporta kustības aiztures. Līdz šīs problēmas risinājumam uz tilta bija 2 – 3 avārijas mēnesī.
Uz jautājumu par iespējām reklamēties uz krāsotajiem tramvaja vagoniem, Konstantinova kungs atbildēja, ka ar reklāmas lietām iet gauži slikti, jo pilsētā nav kam reklamēties. Reklāmas no vagoniem pamazām tiek noņemtas, no braukājošo īpašniekiem vēl ir parādnieki, no kuriem daži ir iesūdzēti tiesā. Uz tramvaju vagoniem tikai dažas reklāmas ir Liepājas, pārējās ir lietuviešu un rīdzinieku. Uzņēmums tuvākajā laikā reklāmas monopolu gatavojas atdot kādai firmai, kura reklamēs pasaules vai vismaz Eiropas firmas.
Taujāts par zaķu problēmu, Liepājas tramvaja direktors atteica: Visi grib braukt par velti. Vairāk kā pusgadu bijusi ieviesta totālā kontrole – katrā vagonā no rīta līdz vakaram brauca humānais kontrolieris bez tiesībām sodīt, kura uzdevums bija kontrolēt, lai tas, kas brauc, būtu ar atļauju – talons, kartiņa, apliecība. Tie bijuši bezdarbnieki, kas strādājuši uz līguma pamata no Darbā iekārtošanas biroja ar ļoti izdevīgiem noteikumiem – divas trešdaļas algas maksājis birojs, vienu trešdaļu – uzņēmums. Uz gada beigām situācija veidojusies otrādi un palikusi tramvajniekiem neizdevīga. Tagad jau divus mēnešus strādā tikai četri kontrolieri ar tiesībām sodīt. No decembra uz nākošo gadu Darbā iekārtošanas birojam būs izdalīti līdzekļi, un sadarbība, iespējams, atjaunosies. J. Konstantinovs teica, ka totālās kontroles laikā tramvajs tika attīrīts no visiem sārņiem, bija patīkami braukt – trokšņa nav, brauc tikai tie, kam ir atļauja.

D. G.