2000 gada 29. janvāri „Lauku Avīze”
Ja nav savu riteņu...
(rubrika: mans auto)

Ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir sava personīgā automašīna. Daudzi izmanto sabiedrisko transportu. Rīgā no 1. februāra par vienreizēju sabiedriskā transporta braukšanas biļeti turpmāk būs jāmaksā 20 santīmi, tāpēc jājautā – vai līdzīgi tarifus paaugstina arī pārējās lielākajās Latvijas pilsētās?

Rīgā arī daži lauku iedzīvotāji var braukt ar atlaidēm

Kāds ir iemesls tam, ka mainās tieši Rī­gas pilsētas, nevis starppilsētu pasažieru pārvadājumu tarifi? Tramvaju un trolejbu­su pārvaldes direktors Aleksandrs Zālītis: – Ir nepareiza atlaižu sistēma. Rīgā 70 pro­centi pasažieru saņēma dažādas atlaides, kuras neviens nekompensēja. Savukārt tie pasažieri, kuri iegādājās biļetes, nodroši­nāja vairāk nekā pusi no mūsu ieņēmu­miem. Tādēļ kopējais Rīgas pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmumu finansu deficīts pagājušogad bija 6,89 miljoni la­tu. Paaugstinot tarifus, plānojam deficītu samazināt līdz 2 miljoniem.
1. februārī tiks ieviesti jauni braukšanas maksas tarifi Rīgas sabiedriskajā transpor­tā. No pārmaiņām tieši lauku iedzīvotājiem būtisks šķitīs šāds piedāvājums – braukša­nas maksas atvieglojumus Rīgas sabied­riskajā transportā var saņemt arī citu pa­gastu, rajonu un pilsētu iedzīvotāji, ja to pašvaldības noslēgušas līgumu ar Rīgas domes Satiksmes departamentu par sava administratīvajā teritorijā reģistrēto pasa­žieru pārvadāšanu.
Tuvāk stāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora vietniece Rudīte Reveliņa: – Tas attiecas tikai uz tiem pasa­žieriem, kuriem ir braukšanas maksas atvieglojumi. Tie ir Černobiļas atomelektro­stacijas avārijas seku likvidācijas dalībnieki, politis­ki represētie un daudzbērnu ģimeņu vecā­ki. Attiecīgā pašvaldība slēdz līgumu ar mums. Tajā pašvaldība apņemas segt iz­devumus par saviem iedzīvotājiem līdz pil­nai braukšanas maksai. Šādu līgumu gan neviena pašvaldība līdz šim brīdim nav slēgusi. Jaunievedums neattiecas uz skolē­niem un studentiem, kuri dzīvo pagastos, bet mācās Rīgā. Viņi biļeti ar atlaidēm sa­ņem jau savā mācību iestādē. Taču reālie soļi, kā rīkoties iepriekš minētajām trijām iedzīvotāju kategorijām, ir šādi – vispirms ir jāgriežas rajona pašvaldībā, lūdzot iegā­dāties šādu mēnešbiļeti. Ja pašvaldība uzskatīs, ka ir pieteicies attiecīgs skaits šādu iedzīvotāju, tā iz­skatīs iespēju slēgt līgumu. Ja tas tiks izdarīts, veidi, kā rīkoties, ir divi. Viens: pašvaldība pārskaita naudu TTP un iesniedz uzvārdu sarakstu, pēc kura va­doties cilvēks TTP kasēs var sa­ņemt mēnešbiļeti ar atlaidēm. Otrs: pašvaldība iegādājas vaja­dzīgo biļešu skaitu Rīgā par pilnu samaksu un cilvēki norēķinās attiecīgās pašvaldības telpas.
Jaunākie Ministru Kabineta notei­kumi par braukšanas maksas atvieg­lojumiem sabiedriskajā transportā pieņemti 1999. gada 2. novembrī. At­bilstoši tiem visos Latvijas sabiedris­kajos transportlīdzekļos bez maksas var braukt bērni līdz 6 gadiem ieskaitot, bērni bāreni, 1, un 2. grupas invalīdi, bērni invalidi un persona, kura pavada 1. gru­pas invalīdu vai bērnu invalīdu. Bez mak­sas Rīgā varēs braukt Rīgā dzīvojošie pen­sionāri, kas vecāki par 80 gadiem, un to ģimeņu vecāki, kuri audzina 6 un vairāk bērnus.

Uzņēmumu galvenais ieņēmums – biļetes

Par situāciju citās pilsētās pastāstīja pā­rējo divu Latvijas lielāko pilsētu sabiedriskā transporta uzņēmumu vadītāji – «Liepājas autobusu parka» direktors Rūdolfs Embut­nieks un «Daugavpils tramvaju uzņēmu­ma» vadītājs Viktors Radčenko
Liepājā no pagājušā gada 3. oktobra biļe­šu cenas paaugstināja līdz 15 santīmiem par autobusa biļeti, 20 santīmiem par braukšanu maršruta taksometrā. Palielināt tarifus ierosināja «Liepājas autobusu parks». R. Embutnieks pamatojums: – Nespējām vairs kompensēt zaudējumus, ko radīja pa­sažieru pārvadājumi ar autobusiem pilsē­tā, no ieņēmumiem starppilsētu un tālsa­tiksmes pārvadājumos. Tas saistīts ar dīzeļ­degvielas cenas paaugstināša­nos. Dīzeļdegviela pašreiz maksā 28,8 santīmus litrā; pagājušajā gadā – 20,2 santīmus.
Varbūt tramvaju parkiem klā­jas labāk, jo tie neizmanto deg­vielu? Viktors Radčenko: – Mēs maksājam ne mazāk kā autobu­su parks – par elektroenerģiju mēnesī vismaz 20 tūkstošus la­tu. Pat desmit santīmi par biļeti daugavpiliešiem ir liela cena. Jāsamazina satiksmes plūsma. No 1987. gada pasažieru skaits ir samazinājies dīvas reizes. Arī reisu skaits ir samazinājies ap­mēram par 30 procentiem.
Katru gadu Daugavpils tram­vaju uzņēmums strādā ar zau­dējumiem, pagājušogad tie sa­sniedza pat mīnus 90 tūkstošus latu. Daudz palīdz Daugavpils dome – Daugavpils uzņēmums saņēmis pašvaldības kredītu – 40 tūkstošus latu, kurus šogad plānots atdot no summas, ko pašvaldība piešķīrusi kā dotāci­ju – 120 tūkstošiem latu. Dau­gavpilī atšķirībā no Liepājas, kur ir viens maršruts, ir trīs marš­ruti un 63 tramvaji (visvecāka­jam tramvaja vagonam pat 26 gadi). Abās pilsētās tuvākajā lai­kā nepaaugstinās braukšanas maksu, tā sola abi direktori.
– Viss būs atkarīgs no dotāci­jām, kādas šogad paredzēs Mi­nistru kabineta noteikumi. Ir zi­nāms, ka tā būs apmēram div­reiz mazāka par pagājušajā ga­dā piešķirto dotāciju pilsētu pār­vadājumiem – 6 tūkstošiem la­tu, – tā R. Embutnieks. Sabied­riskajam transportam arī nekad nenosaka maksimālo biļešu ce­nu jeb griestus. Ir noteikts tarifs, ko apstiprina pilsētu domes.

Reģiona pilsētu maršrutu mazāk

Daugavpili priekšroka ir tramvajam, jo tā reisu intervāls ir mazāks nekā auto­busiem, Liepājā vislielākais pasažieru skaits ir autobu­siem, tad – tramvajam un maršruta takso­metriem. Turklāt «Liepājas autobu­su parks» ir pār­ņēmis vienu no sešām Liepājas maršrutu tak­sometru līni­jām, kas pat­laban darbojas pilsēta. Vasarā Liepājas dome izsludināja kon­kursu juridiskām personām par tiesībām piedāvāt maršruta taksometru pakal­pojumus Liepājā, jo privā­to taksometru šoferu braukša­nas stils radīja nopietnus draudus sa­tiksmes drošībai un pasažieriem. Liepājas maršruta taksometru šoferu neatkarīgajā arodbiedrībā bija apvienojušies autovadītā­ji, kuri zaudēja konkursā. Vēl nesen tie pro­testēja. Vai situācija ir uzlabojusies? R. Em­butnieks: – Šis pakalpojuma veids ir sakār­tots. Reisu skaits ir palielināts līdz 230 rei­siem dienā, atjaunoti transportlīdzekļi. Arodbiedrība ir izjukusi, turklāt tās reģistrā­cija bija nelikumīga. Arodbiedrības vadītājs Andrejs Boboško ir izveidojis savu firmu, kas apkalpo vienu no maršrutiem.
Liepājā atšķirībā no Daugavpils konduk­toru nav: cilvēki bi­ļetes paši izkom­postrē. Embutnieks: – Soda nauda Lie­pājā sasniedz 1,50 latus, taču, ja cilvē­kam nav ko samak­sāt, mūsu kontrolie­ri prasa pat 50 san­tīmus. Bieži gadās, ka pasažiera rīcība ir izaicinoša, tad viņš tiek nogādāts tuvākajā policijas iecirknī.
Abi direktori sa­ka, ka soda naudas mēnesi nepār­sniedz 100 latus. Kontroliera pienā­kums ir pārbaudīt konduktora darbu, taču, kā atzīst Radčenko, šeit nekādu nelikumību nav: – Biļetes ir numurētas, tātad mēs iekasēto naudu no biļetēm varam aprēķināt un pār­baudīt.
Ka attīstīsies reģiona sabiedriskais trans­ports? R. Embutnieks apņēmīgi stāsta: – Attīstība notiks divos virzienos – iegādāsimies jaunāka izlaiduma autobusus un attīstīsim pašu ražošanas nodrošinājumu. Visur ir jāiegulda diezgan prāvi līdzekļi. To šodien pietrūkst, jo vispirms naudu novirza ielu sa­kārtošanai. V. Radčenko pievēr­šas tikai finansiālās situācijas analīzei: – Mēs nevaram no­pirkt jaunus tramvajus, jo trūkst līdzekļu. 1999. gada 15. aprīlī, kad pēdējo reizi cēlām tarifus, pasažieru skaits samazinājās par 10 procentiem, bet, tā kā biļe­tes kļuva dārgākas, mūsu ienākumi bija lielāki. Mē­nesī saņemam tikai trīs tūkstošus latu, kas tik lie­lam uzņēmumam nenozīmē neko.

Atšķirības starp pilsētām ir liela

Katrā pilsētā tomēr ir savi maršruti, at­šķirīgas cenas un dažādas markas trans­portlīdzekļi. Interesanti, ka ļoti strauji attīs­tās komercpārvadājumi, sevišķi ar moder­najiem maršrutu mikroautobusiem. Tie ir ātrāki, ērtāki un regulārāki, arī dārgāki. Pro­blēmas gan sagādā maršrutu dublēšanās. Saskaņā ar Ministru kabineta no­teikumiem jaunizveidotais maršruts drīkst dublēt jau esošos tikai par 70 pro­centiem. Ka uzskata Liepājas domes sa­biedriskā transpor­ta komisijas priekšsēdētājs Māris Jaun­sleinis, jauns maršruts jāizstrādā tā, lai savienotu arī no­maļākas vietas. Bieži vien komerc­pārvadātāji vēlas braukt tikai pilsētu centros, radot zaudējumus pašvaldību autobusu parkiem, kas apvieno visus pilsētas rajonus.
Līdzīgi kā Rīgā, pašvaldības var pie­ņemt savus lēmumus, kas paredz brauk­šanas atlaides konkrētām iedzīvotāju gru­pām pašvaldības uzņēmuma transportā, kompensāciju uzņēmumiem atmaksājot no pašvaldības budžeta. Liepājā, piemēram, donori jau ceturto gadu sabiedriskajā transportā brauc par puscenu. Patlaban aptuveni 300 donoru mēnesī izmanto šo atlaidi. Liepājā bez maksas brauc arī cilvē­ki, kas ir vecāki par 70 gadiem, nevis kā Rīgā – vecāki par 80 gadiem. Citādāka pie­eja ir Madonas uzņēmumam «Pion-M», kura dispečere Svetlana Vismane paskaidroja: Mēnešbiļetēm nav konkrētas ce­nas. Cilvēkam ir iepriekš jāzina, cik reizes viņš dienā brauc turp un at­pakaļ. Par šo cenu, no tās atņe­mot 10 procentus, viņš arī saņem mēnešbiļeti.
Komercpārvadātāji pašvaldības noteikumiem nepakļaujas. Viņi at­sakās pārvadāt pasažierus ar atlaidēm. Ja arī piekrīt, tad tikai da­žu kategoriju pasažierus, kuru skaits nav liels, vai arī pieprasa pašvaldības dotācijas, kuru izlie­tojumu grūti kontrolēt. Ienākumu uzskaite notiek, raugoties pēc pār­doto biļešu skaita. Tā veidojas ne­deklarēti ienākumi, kas netiek ap­likti ar nodokļiem un pašvaldības budžetā nenonāk. Jēkabpilī 1. februāri biļešu ce­nas palielināsies līdz 12 santī­miem. Tajā pašā laikā mēnešbiļe­tes cena (Ls 5,50) nemainīsies. Arī «Ventspils reiss», kas pārvadā pa­sažierus ar «RAF» markas mikroautobusiem, plāno aprīlī ieviest mēnešbiļe­tes, kas līdz šim nebija. Tabulā varat iepazī­ties ar sabiedriskā transporta tarifiem Lat­vijas pilsētās. Dati tikai iegūti, aptaujājot visus sabiedriskā transporta uzņēmumus Latvijā.

Mareks Ivans

Čehijā darbo­jas zaķu asociācija

 Čehijas galvaspilsētā Prāgā darbojas bezbiļetnieku organizācija «Melnais braucējs», kurā apvienojušies ap simts bezbiļetnieku. Tās dalībnieki izmanto mobilos telefonus – tiklīdz kāds pamana kontrolieri, tiek nosūtīts ziņojums par viņa atrašanās vietu, kas parādās visu organi­zācijas dalībnieku mobilo telefonu ekrānos.
Sastopamas arī interneta mājas lappuses, kurās redzamas visu Prāgas kontrolieru fo­togrāfijas un īsi raksturojumi, kā arī doti pa­domi no rūdītiem zaķiem, piemēram, kā pasažieru pūlī atpazīt kontrolierus.

BNS

2000. gada 14. februāris „Rīta Ekspresis”
Liepājas tramvajs uzņemts Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācijā

Latvijas Pasažieru autopārva­dātāju asociācijas (PAA) valde 18. janvāri pieņēmusi lēmumu par Liepājas pilsētas pašvaldības uz­ņēmuma (p/u) «Liepājas tramvajs» uzņemšanu asociācijā, iesakot kopsapulcei noteikt biedru maksu – Ls 10 mēnesī. Vienlaicīgi ar Liepājas tramvaju asociācijā ir uzņemti arī Rīgas pilsētas p/u «Tramvaju un trolejbusu pārvalde», kā arī Daugavpils vietējās paš­valdības tramvaju uzņēmums.
Pieredze rāda, ka šādi uzņēmu­mi nekur pasaulē nedarbojas bez valsts dotācijām, tāpēc sākotnēji bijusi ideja veidot atsevišķu pasa­žieru elektropārvadātāju asociāciju.
Iniciatīva par iestāšanos Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācijā nāca no p/u «Liepājas tramvajs» puses. Tas darīts ar mērķi panākt dažādas nodokļu atlaides, pie­mēram, pievienotā vērtības nodokļa atlaides, kā arī, lai iegūtu valsts dotācijas patērētajai elektroenerģijai (līdzīgi, kā Latvijas autobusu par­kiem tiek atmaksāts akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu). Līdz­darbošanās asociācijā arī dos iespēju ietekmēt vai koriģēt valsts likum­došanu, kas nelabvēlīgi ietekmē šādus monopoluzņēmumus.
Par PAA viceprezidentu tika nolemts ievēlēt Leonu Bemhenu. Asociācijas mērķis ir saglabāt un attīstīt sabiedriskos pasažieru pār­vadājumus Latvijā, un tās galvenie uzdevumi ir nodrošināt pārvadā­tājiem iespēju veikt pasažieru pārvadājumus bez zaudējumiem godīgas konkurences apstākļos, kā arī uzlabot pasažieriem sniedzamo pakalpojumu kvalitāti un veicināt pasažieru pārvadātāju sadarbību.

2000. gada 16. februāris „Kurzemes Ekspresis”
«Liepājas tramvaju» uzņem asociācijā

Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācijas valde šā gada janvāra nogalē pieņēma lēmumu par Liepājas pilsētas pašvaldības uzņēmuma «Liepājas tramvajs» uzņemšanu asociācijā. Par to informēja Liepājas domes preses sekretāre Ieva Zvagule.

Asociācijas mērķis ir saglabāt un attīstīt sabiedriskos pasažieru pārvadājumus Latvijā. Tās gal­venie uzdevumi ir nodrošināt pārvadātājiem iespēju veikt pa­sažieru pārvadājumus bez zau­dējumiem godīgas konkurences apstākļos, kā arī uzlabot pasa­žieriem sniedzamos pakalpoju­mus un veicināt pasažieru pār­vadātāju sadarbību.
Latvijas Pasažieru autopārva­dātāju asociācijā vienlaicīgi ar p/u «Liepājas tramvajs» ir uzņemti arī Rīgas pilsētas p/u «Tramvaju un trolejbusu pārvalde» un «Dau­gavpils vietējās pašvaldības tramvaju uzņēmums». Nekur pa­saulē šāda veida uzņēmumi ne­darbojas bez valsts dotāciju pa­līdzības. Tādēļ sākotnēji bijusi iecere veidot atsevišķu pasažieru elektropārvadātāju asociāciju. Iniciatīva par iestāšanos Latvijas Pasažieru autopārvadātāju aso­ciācijā nākusi no p/u «Liepājas tramvajs» puses. Tas darīts ar mērķi panākt dažādas nodokļu atlaides, kā arī, lai iegūtu valsts dotācijas patērētajai elektro­enerģijai, līdzīgi, kā tas ir Latvijas autobusu parkiem, – tiek at­maksāts akcīzes nodoklis par dī­zeļdegvielu. Līdzdarbošanās aso­ciācijā dos iespēju arī ietekmēt vai koriģēt valsts likumdošanu, kas nelabvēlīgi ietekmē šāda veida monopoluzņēmumus.
Jaunuzņemtajiem asociācijas biedriem būs jāmaksā biedru nau­das: Rīgas pilsētas p/u «Tramvaju un trolejbusu pārvalde» – Ls 100 mēnesī, «Daugavpils vietējās pašvaldības tramvaju uzņēmumam» un Liepājas pilsētas p/u «Liepājas tramvajs» – Ls 10 mēnesī. Arī valdība šajā gadā piešķīrusi vai­rāk līdzekļu – ņemot vērā aso­ciācijas argumentāciju, Valsts Au­toceļu fonda konsultatīvā pado­me ir palielinājusi 2000. gadā sākotnēji noteikto dotāciju sum­mu – 6480 tūkstošus latu līdz 7000 tūkstošiem latu.

Ita Cērmane

Attēlā:
P/u «Liepājas tramvajs», no kura puses nāca iniciatīva par iestāšanos Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācijā, arī pats tajā tika uzņemts. Jācer, ka tas dos reālu labumu arī liepājniekiem un pilsētas viesiem, kuri izmanto tramvaju satiksmi.

2000. gada 2. jūnijs „Rīta Ekspresis”
Liepājas tramvajs pirks trīs lietotus tramvaja vagonus

Domes sēdē nolemts piešķirt pašvaldības uzņēmumam Liepājas tramvajs 21 500 latu no Privatizācijas fonda līdzekļiem trīs tramvaja vagonu iegādei.
Uzņēmuma direktors Aigars Puks vēstulē Domei skaidro, ka uzņēmuma tehniskais personāls jau kopš pērnā gada strādā pie situācijas apzināšanas, lai būtu iespējams atjaunot esošo tramvaju parku. Noskaidrots, ka jauna tramvaja vagona iegāde izmaksātu ap 300 000 USD, esošā vagona kapitālais remonts atkarībā no remontētājfirmas izcenojumiem svārstās 150 līdz 190 tūkstošu USD robežās.
Uzņēmuma rīcībā tik apjomīgu līdzekļu nav, tādēļ par ļoti izdevīgu uzskatāms nesen no Vācijas pilsētas Kotbusas saņemtais piedāvājums iegādāties 3 lietotus, bet pērnajā gadā kapitāli saremontētus tramvaja vagonus par 69 500 DEM (ap 20 000 latu), ieskaitot transportēšanas izdevumus līdz Liepājas ostai.
Iegādāto vagonu kalpošanas laiku speciālisti lēš uz 10 gadiem. Pēc to iegādes uzņēmums varēs norakstīt 5 nolietotus tramvaja vagonus, kuru uzturēšana kārtībā ar katru gadu sadārdzinās.

2000. gada 16. jūnijs „Rīta Ekspresis”
Daļu pieredzes apmaiņas brauciena izdevumu sedz paši

Maija beigās Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrība no tiešā darba neatbrīvotajiem arodorganizāciju līderiem rīkoja braucienu uz Čehiju. Starp 80 mūsu valsts pārstāvjiem bija arī trīs liepājnieki – p/u «Liepājas tramvajs», Neatliekamās medicīniskās palīdzības STA, kā arī Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes arodorganizāciju vadītāji.

Tas bija vienlaikus gan pieredzes apmaiņas, gan tūrisma brauciens, tāpēc – atšķirībā no valsts iestāžu darbiniekiem – daļu izdevumu sedza paši ceļotāji. Turpceļā arodbiedrību aktīvisti apmeklēja Polijas galvaspilsētu. Divas dienas tika veltītas Prāgas ievērojamāko vietu apskatei, pēc tam mūsējie viesojās Čehijas kūrortpilsētā Karlovi Vari, kur semināra laikā iepazinās ar Karlovi Vari apgabala arodbiedrību struktūru, to lomu sabiedrība un sadarbību ar valsts organizācijām.
Kaut arī Čehija nav pārāk tāla un eksotiska zeme, tomēr katrs brauciens cilvēkus bagātina, tāpēc par ārzemēs redzēto Rita Ekspresim pastāstīja p/u «Liepājas tramvajs» un STA arodorganizāciju līderi Maruta Suhanova un Aļģis Knieta.

Čehu dzīves līmenis ir tikai nedaudz augstāks par mūsējo

Maruta sarunā atzina, ka viņai interesanti bijis salīdzināt šī ceļojuma iespaidus ar marta mēnesī Dānijā redzēto. Ja dāņu zemē arodbiedrību darbs nostādīts ļoti augstā – valstiskā līmenī, tad Čehijas un Latvijas problēmas šobrīd ir līdzīgas. Čehi, tāpat kā mūsu strādnieki, vēl līdz galam neapzinās arodbiedrību nozīmi. Tāpat kā pie mums privātajā sektorā nodarbinātie baidās apvienoties, jo uzņēmēji par arodbiedrībām negrib ne dzirdēt. Arī bezdarba līmenis Čehijā ir samērā augsts – 2,9% galvaspilsētā līdz 14% perifērijā. Valsts noteiktā minimālā alga tur ir 420 kronas (70 lati), un labiekārtota divistabu dzīvokļa izmantošana mēnesī izmaksā aptuveni 35 latus.
Pašreiz čehu arodbiedrības cīnās par to, lai darbinieku atvaļinājums (5 nedēļas) un kompensācija par to tiktu palielināta tiktāl, lai atpūtai paredzētajā laikā strādājošie kopā ar ģimeni varētu atļauties normālu relaksāciju kādā no ārzemju kūrortiem.
Kā pastāstījis vietējās arodbiedrības līderis pans Ružička, čehi cenšoties panākt, lai atvaļinājumu varētu oficiāli izmantot arī pa daļām, kā tas jau ir daudzās valstīs.
Mūsējie uzzinājuši, kā čehiem izdodas risināt dialogu starp darba devējiem un strādniekiem. Pamācoši bijis arī vērot, kā viņi prot sevi reprezentēt – akcentējot visu pozitīvo un nesūdzoties par grūtībām.
– Lai arī Čehijā tāpat kā pie mums ir nabadzīgi ļaudis, pamestas un nesakoptas mājas nekur neredzējām, tāpat arī gar miskastēm līkņājošus cilvēkus, – stāsta Maruta. – Mani kā tramvaju pārvaldes darbinieci interesēja pilsētu transports. Liepājā kursē Čehijā ražotie tramvaji, no firmas „Prago invest” iepērkam rezerves daļas, tāpēc Prāgā, ieraugot pazīstamos vagonus, jutos kā mājās, – teica Suhanova.
Čehijas galvaspilsētā (vairāk nekā 1 miljons iedzīvotāju) ir trīs sabiedriskā transporta veidi — metro, tramvajs un autobuss. Interesanti, ka autobusi nedrīkst braukt pa ielām, kurās kursē tramvaji. Pasažieri tiek aizvesti tikai līdz tramvaju vai metrolīniju galapunktiem. Pēdējiem ir vienota biļete (tās cena apmēram 19 santīmi), kas derīga nevis vienam braucienam, bet gan izmantošanai noteiktā laika posmā. Biļetes pārdod kasēs un automātos, bet attiecīgajā transporta zona kompostrētājā talonā uzrādās fiksēšanas laiks.
Prāgas ielās, laukumos un uz tiltiem vietējie tirgojas ar dažādām pašgatavotām lietām, turpat savu amata prasmi demonstrē amatnieki. Lai arī šī darbošanās ir licencēta, tirgoņi un amatnieki par pārdoto preci nodokļus nemaksā, bet par izmantoto vietu norēķinās ar pilsētas mēriju. Tiek uzskatīts, ka nauda no amatniekiem valsts kasē nonāks tik un tā – kad meistari iepērkas veikalā, daļa summas taču aiziet nodokļos.
– Varbūt Čehijas galvaspilsētā tik zems bezdarba līmenis ir arī tāpēc, ka lielu daļu Prāgas iedzīvotāju baro tūrisms, – prāto Aļģis Knieta.

Ne visur gaida tūristus

Latvijas delegācija apmeklējusi arī Mozera stikla fabriku Karlovi Vari pilsētā. Radās iespaids, ka tā ir skaista, sakopta, bet pārkrievota kūrortpilsētā. Te zemi masveidā iepērk krievu biznesmeņi, tāpēc daudzās vietās redzami uzraksti krievu valodā un arī pārdevējas to saprot...
– Īpaši laipnu apkalpošanu tirdzniecības vietās gan nesastapām, un šī attieksme atgādināja, ka esam tepat – postsociālima zeme. Arī starppilsētu degvielas uzpildes stacijās nejūtamies kā gaidīti ciemiņi. Piebraucot pamanījām, kā tiek apmainīta izkārtnīte par tualetes lietošanu, kad mums pieprasīja desmit reizes lielāku cenu nekā iepriekšējiem. Gan Polijā, gan Čehijā nopratām – krieviski runājošs tūrists tur nav īpašā cieņā, – turpina M. Suhanova. – Vēl viens secinājums: lielākajās tūristu pieplūduma vietās jāuzmanās no garnadžiem, kuri strādā grupās (arī iesaistot bērnus) un ir ārkārtīgi veikli. Par to diemžēl nācās pārliecināties arī vienai no šī brauciena dalīb­niecēm...
Visa ceļojuma laikā tūristi no Latvijas ievērojuši milzum daudz kastēs un podos audzētu puķu, kas izdaiļo pagalmus, ielas un parkus. Acīmredzot nevienam neienāk prātā tās izspārdīt vai nozagt, jo turienes cilvēki lepojas ar to, kas viņiem ir skaists un vērtīgs. Citāda kaimiņzemēs ir arī demokrātijas izpratne – ja kāds Prāgas vai Varšavas centrālajā laukumā nolemj likties guļus uz bruģa, neviens viņam to neliedz.
Redzēta tikai sīka daļiņa pasaules, un gūtajiem iespaidiem vēl jānogulsnējas, atstājot atmiņai vērtīgāko. Bet vienu gan sarunas biedri cer – ka Liepājas amat­personas, kuras pieredzes apmaiņas braucienos dodas nesalīdzināmi biežāk, kādreiz tomēr izdarīs secinājumus un uzsāks veicināt Liepājā to nozaru attīstību, kas piesaista tūristus un rada darba­vietas vietējiem iedzīvotājiem.

Valija Beluza

Attēlā:
Karlovi Vari apgabala komunālās saimniecības darbinieku arodbiedrības līderis pans Ružička (no kreisās) kopā ar Marutu Suhanovu, Lolitu Skinduli un Aļģi Knietu

2000. gada 3. jūlijs „Rīta Ekspresis”
Uz Liepāju atgādāti tramvaji no Vācijas

Pagājušas nedēļas nogalē uzņēmums Liepājas tramvajs no Vācijas saņēmu divus lietotus tramvajus, kuri sākšot kursēt jau šā mēneša vidū – uz pilsētas svētkiem. Uzņēmuma direktors Aigars Puks Rīta Ekspresim pavēstīja, ka trešo tramvaju plānots saņemt šis nedēļas beigās.
Rīta Ekspresis jau informēja, ka Liepājas Dome jūnija sākumā pašvaldības uzņēmumam Liepājas tramvajs piešķīra 21 500 latus no privatizācijas fonda līdzekļiem trīs lietotu tramvaju vagonu iegādei.
Uzņēmuma direktors Aigars Puks, lūdzot piešķirt līdzekļus, skaidroja, ka Liepājas tramvaja tehniskais personāls jau kopš pērnā gada strādā pie situācijas apzināšanas, lai būtu iespējams atjaunot jau esošo tramvaju parku.
Noskaidrots, ka jauna tramvaja vagonu iegāde maksātu ap 300 tūkstošiem ASV dolāru, savukārt esošo tramvaju vagonu kapitālais remonts izmaksātu vidēji no 150 līdz 190 tūkstošiem dolāru. Uzņēmuma rīcībā šādu līdzekļu nav, tādēļ tika nolemts izmantot no Vācijas pilsētas Kotbusas nākušo piedāvājumu iegādāties trīs lietotus, kapitāli remontētus tramvajus par 69 500 vācu markām (aptuveni 20 tūkstoši latu). tramvaju transportēšana savukārt izmaksāja aptuveni 1500 latus.
Liepājas tramvaja direktors Aigars Puks atzina, ka no Vācijas saņemtie tramvaja vagoni no ārpuses vizuāli būtiski neatšķiroties no tiem, kas jau kursē pilsētas ielās, taču salons jaunajiem vagoniem esot daudz ērtāks. Patlaban vagoni atrodas uzņēmuma remontdarbnīcās un tiek pārbaudīti. Speciālisti lēš, ka tie kalpošot vismaz desmit gadus.
Jāpiebilst, ka jauno vagonu vietā uzņēmums varēs norakstīt piecus vecos tramvajus, kuru uzturēšana ar katru gadu sadārdzinās.
Dome ir kreditējusi arī elektronisku biļešu marķēšanas iekārtu iegādi, kuri nomainīs pašreizējo biļešu kontroles iekārtu. Speciālisti uzskata, ka jaunā sistēma ļaus būtiski samazināt bezbiļetnieku skaitu. Arī jaunās marķēšanas iekārtas plānots uzstādīt jūlija vidū.

Ilze Minere

Liepājas tramvaja direktors Aigars Puks atzina, ka jaunie vagoni ārēji būtiski neatšķiras no vecajiem, taču tie pasažieriem ir daudz ērtāki

2000. gada 17. augusts „Rīta Ekspresis”
Sācis kursēt viens no jaunajiem tramvajiem

Vakar sāka kursēt viens no nesen Vācijā iegādātajiem trim tramvaja vagoniem, kuram atšķirībā no vecajiem tramvajiem ir ne tikai ērtāks pasažieru salons, bet arī Liepājā līdz šim neapgūta elektroniska biļešu marķēšanas iekārta. Plānots, ka septembrī jaunās marķēšanas iekārtas pakāpeniski tiks ieviestas visos tramvajos.

Rita Ekspresis jau informēja, ka jūnija beigās uzņēmums Liepājas tramvajs no Vācijas pilsētas Kotbusas saņēma trīs lietotus tramvaja vagonus. Šim mērķim Liepājas Dome uzņēmumam dotācijās piešķīra 21 500 latu (ieskaitot transportēšanas izmak­sas). Viens vagons izmaksājis vidēji 7 tūkstošus latu.
Tramvaji ir 20 gadus veci, taču tie ir daudz labākā tehniskā stāvoklī nekā pašreizējie – 15 un 16 gadus vecie Liepājas tramvaji. Tiem regulāri veikts kapitālais remonts, un speciālisti prognozē, ka jaunajiem vagoniem bez tehniskām problēmām jākursē vēl vismaz 10 gadus.
Pašvaldības uzņēmuma Liepājas tramvajs direktors Aigars Puks atzina, ka šis esot veiksmīgs pirkums, jo šāda tipa jauni Čehijā ražoti tramvaji maksājot aptuveni 320 tūkstošus dolāru, savukārt kapitālais remonts vecajiem tramvajiem izmaksājot vidēji 100 – 200 tūkstošus dolāru.
Jau šobrīd iegādāto vagonu vietā norakstīti trīs vecie, un līdz gada beigām plānots nodot metāllūžņos vēl divus vecos tramvajus.

Liepājas tramvajam šobrīd ir 19 ejoši vagoni

Vācijā iegādāto tramvaju saloni ir ērtāki pasažieriem, jo tiem ir mīkstie sēdekļi, turklāt vagoniem ir labāka amortizācija. Uzņēmuma direktors lūdz iedzīvotājus būt godprātīgiem un nebojāt vagona mīkstos sēdekļus, kas paredzēti pasažieru ērtībām. Jāpiebilst, ka vakar pilsētas ielās sāka kursēt viens no trim tramvajiem – zaļā krāsā ar reklāmas uzrakstu Tavai pilsētai. Ieskaitot jau minētos tramvaja vagonus no Vācijas, patlaban Liepājas tramvajam ir 19 kārtībā esoši tramvaju vagoni. Ik dienas pa 13,7 kilometrus garo (abos virzienos) tramvaja līniju kursē septiņi vagoni ar kustības intervālu 7 līdz 8 minūtes.

Pasažierus pieradina pie jaunām talonu marķēšanas iekārtām

Būtisks jauninājums Liepājas tramvajam ir jaunās – elektroniskās biļešu marķēšanas iekārtas un, protams, arī jaunās biļetes.
Pašreiz par 8 tūkstošiem latu no Čehijas firmas „Inekon Group” jau iegādātas 32 šādas iekārtas, kas, sākot ar septembri, tiks uzstādītas visos tramvaju vagonos.
Jaunā marķēšanas iekārta jau uzstādīta minētajā tramvajā ar uzrakstu Tavai pilsētai. Tādēļ iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem – veci taloni jaunajā tramvajā nav derīgi! Jaunos talonus ar uzņēmuma simboliku var iegādāties kioskos vai pie tramvaja vadītāja.
A. Puks norādīja, ka jaunās iekārtas veiksmīgāk ļaus noķert bezbiļetniekus. Kompostrējot talonu, uz biļetes automātiski tiek uzspiests vagona numurs, datums un kompostrēšanas laiks. Izkompostrētā biļete esot derīga 25 minūtes – tieši tik ilgi tramvajs kursējot no vienas gala pieturas līdz otrai.

Pirmoreiz saņem dotācijas no valsts

Statistikas dati liecina, ka gada laikā Liepājā tramvaju maršrutā tiek pārvadāti gandrīz 6 miljoni pasažieru. Kopš pagājušā gada septembra tramvaju biļešu kontroli Liepājas tramvajos veic SIA Liepājas apsargs darbinieki, kas būtiski samazinājis bezbiļetnieku skaitu, kā arī palielinājis uzņēmuma ienāku­mus. Šobrīd uzņēmumā strādā 90 darbinieki, saņemot vidējo darba algu 110 lati.
Pēdējo divu gadu laikā uzņēmums aktīvi strādājis, lai nostabilizētu un aktivizētu sadarbību ar pilsētas pašvaldību un dažādām valsts institūcijām.
Šogad pirmoreiz kopš neatkarī­bas atjaunošanas uzņēmums saņēmis valsts dotāciju — 43 tūkstošus latu sliežu ceļu remontdarbiem, kas pašreiz arī tiek veikts. Uzņēmuma direktors atzīst, ka tas bija iespējams, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar Liepājas deputātiem Saeimā.

Sadarbojas ar citu valstu uzņēmumiem

Gada sākumā Liepājas tramvajs kļuva par iniciatoru tam, lai kopā ar Rīgas un Daugavpils tramvaju parku uzņēmumiem iestātos Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācijā, kurā līdz 5im bija apvienojusies tikai autobusu parku uzņēmumi. Iestāšanās mērķis bija panākt valsts atbalstu līdzīgu uzņēmumu problēmu risināšanai. Šāda pieredze aizgūta no citu valstu tramvaju parku uzņēmumiem. 
Liepājas tramvajs nodibinājis pieredzes apmaiņas kontaktus ar radnieciskiem uzņēmumiem Kaļiņingradā (Krievija), Prāgā (Čehija), Kotbusā (Vācija) un Gēteborgā (Zviedrija), kā arī ar uzņēmumiem Rīgā un Daugavpilī.

Nepieciešamas lielākas pašvaldības dotācijas

Liepājas tramvaju parks ir vienīgais, kurā darbojas bez pašvaldības dotācijām. Jau minētajās sadarbības pilsētās, kā arī līdzīgos uzņēmumos citviet pasaulē elektro­transporta uzņēmumi tiek dotēti līdz pat 70% no apgrozījuma. Šīs atbalsts Liepājas tramvajam būtu nepiecie­šams, jo tramvaju kā sabiedriskā transporta līdzekli salīdzinoši zemās braukšanas maksas dēļ izmanto sabiedrības maznodrošinātā daļa. Būtisks iemesls, kāpēc pašvaldībām jābūt ieinteresētām dotēt minētos uzņēmumus, ir šobrīd aktualizētais tīras apkārtējās vides jautājums, jo tramvajs ir dabai nekaitīgs transportlīdzeklis.
Šajā gadā Liepājas tramvajs saņēmis dotācijas: 21,5 tūkstošus latu no pašvaldības trīs lietotu vagonu iegādei; 43 tūkstošus latu valsts dotāciju sliežu ceļu remontam; Šogad no pašvaldības saņemtas arī kompensācijas: 77 tūkstošu latu apmērā (tai skaitā 16 tūkstoši no pilsētas budžeta pārpildies par pensionāru, donoru un skolēnu pārvadāšanu), kā arī no Satiksmes ministrijas – 18,5 tūkstoši latu par invalīdu pārvadājumiem.

Šo gadu beigs ar zaudējumiem

Pēdējos gados ir panākts Liepājas tramvaja ekonomiskais kāpums (1998. gada ienākumi – 313,3 tūkstoši latu, šogad – 371,16 tūkstoši latu bez PVN. Savukārt izdevumi pērn sasniedza 407,56 tūkstošus latu), kā arī Šogad no valsts un pašvaldības saņemtos līdzekļus bijis iespējams ieguldīt ritošā sastāva un infrastruktūras remontā. Tomēr arī šie līdzekļi tr nepietiekami, lai veiktu pilnīgu uzņēmuma infra­struktūras atjaunošanu.
Uzņēmuma attīstību nopietni bremzē arī iepriekšējos gados izveidojušies bezcerīgie debitoru parādi. Aizvadītajā gadā nolemts norakstīt neatgūstamos parādus, lielākais no tiem ir 30 tūkstoši latu bankrotējošā Liepājas komercbankā. Līdz ar to uzņēmums pagājušo gadu beidza ar ievērojamiem zaudēju­miem – 68,5 tūkstošiem latu. Arī šo gadu uzņēmums plāno beigt ar zaudējumiem – 34,4 tūkstošu latu apjomā. Šajā summā lielākoties ietilpst amortizācijas atskaitījumi – līdzekļi, ko plānots ieguldīt uzņēmuma attīstībā.

Ilze Minere

Attēlos:
Kompostrējot jaunās tramvaja biļetes, tu tām automātiski liek uzspiests vagona numurs, datums un kompostrēšanas laiks. Tas atvieglošot Liepājas apsarga smago darbu – ķert zaķus 
Liepājas tramvaja tehniskais direktors demonstrē, ka jāmarķē jaunie taloni
Šis pagaidām ir vienīgais tramvajs, kuram ir mīkstie sēdekļi un jaunā talonu marķēšanas iekārta.

2000. gada 17. augusts „Kursas laiks”
Sarūpē patīkamas izjūtas pasažieru sēžamvietām

Liepāja. Trešdien pašval­dības uzņēmums «Liepājas tramvajs» (LT) ar masu sazi­ņas līdzekļu starpniecību vē­lējās informēt tramvaja pasa­žierus par uzņēmuma aktivi­tātēm, papildinot tramvaju parka vagonu skaitu un ievie­šot jauno talonu kompostrē­šanas sistēmu.

Trīs vagoni izmaksā 21 tūkstoti latu

Iekāpjot no Vācijas pilsētas Kotbusas saņemtajos vagonos, kādi pašlaik ir trīs, vispirms acīs krīt mīkstie un polsterētie sē­dekļi, kuru izskats neliecina par pasu vagonu cienījamo vecumu, kas ir 20 gadu. LT direktors Ai­gars Puks aicina liepājniekus saudzīgi izturēties pret šo jau­ninājumu, kas nenoliedzami būs daudz patīkamāki pasažieru sēžamvietām nekā cietie plast­masas krēsli. Trīs jauniegūtie tramvaja vagoni izmaksājuši 21 tūkstoti latu, kurus LT dotācijas veidā piešķīrusi pašvaldība.

Drošāks pantogrāfs un nerūsējoši sliekšņi

Čehijā speciāli Vācijas De­mokrātiskajai republikai ražotie vagoni, uz ko norāda burts "D" marķējumā, no iepriekšējiem at­šķirsies ar drošāku pantogrāfu (metāla konstrukcija, pa kuru elektriskā strāva no augšējā vada tiek novadīta līdz vagona elek­trosistēmai). Vecie vagoni bija ražoti ekspluatācijai Padomju savienībā, tāpēc daži tehniskie parametri tiem ir sliktāki nekā no Vācijas nākušajiem. Jauna­jiem vagoniem esot arī labāki amortizatori, kas nodrošina lī­ganāku gaitu. «Pat slieksni ir at­šķirīgi. Tie izgatavoti no nerū­sējošā tērauda, un tam ir jūtama nozīme ziemā, kad ielu kaisā­majam materiālam tiek pievienota sals,» «Kursas Laikam» paskaidroja LT galvenais inže­nieris Valdis Bībers. Vagoni ir regulāri remontēti, un vācieši dod tiem 10 gadu garantiju. Katrā ziņā tie ir labākā stāvoklī nekā tikai 16 gadus vecie līdz Šim Liepājā lietotie.

Zaķiem klāsies daudz grūtāk

Vistiešāk tramvaja pasažie­rus skars jaunā talonu kompos­trēšanas sistēma, kura tiks ie­viesta ar 1. septembri. «Tāpēc potenciālajiem braucējiem ne­vajadzētu lielos daudzumos ie­gādāties vecā parauga talonus. Jaunie nopērkami jau tagad un pagaidām ir izmantojami tāpat kā vecie,» «Kursas Laikam» teica A. Puks.
Uzstādīti arī 32 jauni talonu kompostrēšanas vai «iezīmēša­nas» aparāti. Arī tie iegādāti Čehijā par pilsētas tēvu piešķirto 8000 latu kredītu no Privatizā­cijas fonda līdzekļiem. Talonu «iezīmēšanu» turpmāk veiks elektronisks aparāts. Tas talona vienā malā atstās atzīmi, kurā būs norādīts tramvaja numurs, datums un laiks, kad pasažieris talonu «iezīmējis». Nebūs birs­tošo papīra palieku uz tramvaja grīdas.
Talons būs derīgs 24 minū­tes no «iezīmēšanas» brīža, jo tik ilgi tramvajs ir ceļā no viena galapunkta līdz otram. Beidzo­ties šim laikam, sastopoties ar kontrolieri, jārēķinās ar nepatik­šanām. Faktiski tas domāts braukšanai vienā tramvajā vienā virzienā. Jaunā sistēma izslēgs iespēju uz racionalizāciju pārāk noskaņotiem pasažieriem savākt veselu lietoto talonu kolekciju un izmantot katru reizi pēc vajadzības.

Talona lietošana: 
Talonu ar apdrukāto pusi uz augšu tuviniet (1) iezīmēšanas aparātam un balto, apmēram 1 centimetru plato malu (2) ievadiet atverē. Šajā brīdī jānodziest kontrolspuldzītei. Paņemot talonu, pārliecinieties, vai tas ir «iezīmēts» (3).

Normunds Kārkls
foto Dainis Ģelzis

Attēlā: Rāda piemēru: «Iegaumējiet labi! Otrreiz es vairs neskaidrošu,» demonstrējot jauno talonu «iezīmē­šanas» Ierīci, žurnālistiem atgādina «Liepājas tramvaja» direktors Aigars Puks.

2000. gada 17. augusts “Kurzemes Ekspresis”
Jauni tramvaji, jauni taloni...

Vakar uzņēmumā «Liepājas tramvajs» tika prezentēts jaunais tramvaja vagons, jaunie elek­triskie talonu marķētāji un paši taloni. Viens no tiem jau vakar tika palaists uz līnijas.
Uzņēmuma direktors Aigars Puks pastāstīja, ka trīs jaunie vagoni ir ražoti Čehijā, bet iepirkti Vācijā. Šie vagoni kopā ar tran­sportēšanu izmaksājusī aptuveni 21 tūkstoti latu, kas ir Liepājas pilsētas domes dotācija «Liepājas tramvajam». Līdz šī gada beigām tiek plānots iepirkt vēl 5 šādus tramvaja vagonus no tā paša Vā­cijas tramvaju depo «Kotbus». Pa­gaidām sarunas par iespējama­jām dotācijām vēl piecu tramvaju iegādei norisinās tikai starp «Lie­pājas tramvaja» un domes vadību. Aigars Puks pastāstīja, ka va­goni ir 20 gadus veci. Taču, kā apgalvo speciālisti, tie vēl 10 gadus darbosies bez nopietnām tehniskām problēmām, šiem va­goniem ik pēc 8 gadiem ir veikts kapitālais remonts, bet ritošā daļa ir pārbaudīta un labota ik pēc 4. Turklāt jau tagad no­tiek sliežu ceļa remontdarbi, ku­riem dome ir piešķīrusi ap 43 tūkstošiem latu.
Vagonu tehniskie parametri ir gandrīz tādi kā vecajiem va­goniem. Taču ir dažas atšķi­rības. Piemēram, pantogrāfam, kas noņem no vadiem 600 V spē­cīgu līdzstrāvu, ir divi kontakti, nevis viens, kā vecajiem, līdz ar to strāvas novadīšana kļūs drošāka.
Ritošajā daļā šiem vagoniem ir lielāki amortizatori, kas padarīs braukšanu jaunajos vagonos daudz patīkamāku. Vācijā iepirk­tajiem tramvajiem ir četri 40 kW jaudīgi motori.
Jaunajos vagonos ir uzstādīti Čehijas firmas «Inekon Group» ražotie jaunie elektriskie talonu marķētāji. «Liepājas tramvajs» ir iegādājies 32 šādus pilnīgi jaunus marķētājus, un tie ir izmaksājuši 8 tūkstošus latu. Darbības prin­cips ir ļoti vienkāršs. Ir jāievieto talons marķētāja spraugā un jā­pagaida, kamēr nodziest lam­piņa. Uz talona tiek atzīmēts tramvaja vagona numurs, datums un kompostrēšanas laiks. Taloni ir derīgi 24 minūtes – tieši tik ilgi, cik tramvajam ir nepiecie­šams laika, lai pārvarētu attālumu no viena gala punkta līdz otram. Līdz ar to atkārtota ne­pārbaudīto talonu izmantošana nebūs iespējama.
jaunie tramvaji būtiski atšķiras ar salona dizainu. Pirmkārt, sliekšņi ir no nerūsējoša tērauda. Ziemā, kā zināms, Liepājas ielās tiek izkaisīta sāls kopā ar smil­tīm, jauno vagonu sliekšņi ne­rūsēs. Otrkārt, vagonos ir mīkstie sēdekļi. Aigars Puks lūdz pilsētas iedzīvotājus būt uzmanīgiem, braucot jaunajos tramvajos un nebojāt savas pilsētas, daļēji arī savu, īpašumu.
Ik dienas uz līnijas kursē 7 vagoni, svētdienās – 6. Taču tagad to būs par vienu vairāk. Ja līdz gada beigām «Liepājas tramvajam» izdosies iegādāties «Kotbusā» atlikušos piecus, Lie­pājā būs veseli astoņi jauni un skaisti tramvaji. Starp citu uz jau­nā vagona sāniem ir ļoti patrio­tiska reklāma. Pievērsiet uzmanību!

Kate Putniņa 
Vladimira Kargina foto

Attēlos:
Aigars Puks sacīja, ka izvēlējies šādu reklāmu tās patriotiskā satura dēļ.
Lai iemācītos rīkoties ar jauno talonu marķētāju, nav vajadzīgs daudz laika, bet gan drosme, jo ne visiem izdodas ar pirmo reizi. Arī Aigars Puks mēģināja trīskārt, kamēr izdevās nomarķēt tramvaja talonu.
Uz jaunā tramvaja talona ir attēlots jaunais «Liepājas tramvaja» logo, pilsētas krāsas un tramvaja maršruts, tāds, kā tas ir dabā.

2000. gada 17. augusts „Diena”
Liepājas tramvajā neļaus braukt zaķiem

Kopš trešdienas krasi sama­zinātas liepājnieku iespējas vizi­nāties tramvajā, izmantojot blē­dīgas metodes. Jaunajos tram­vaja vagonos ir uzstādīti elektro­niski kontroles aparāti, kuri uz katras biļetes uzdrukā tramvaja numuru, datumu un pulksteņa laiku. Biļete ir derīga tieši 24 minūtes un ne ilgāk, šajā laikā var pārvarēt 13,7 km – no vie­nīgās Liepājas tramvajlīnijas vie­na gala līdz otram. Kompostrētāju iegādei izlietots pašvaldības aizdevums – 8000 latu.
Trešdien Liepājā sāka kursēt pirmais no trim nesen Vācijā ie­gādātajiem tramvajiem, ar ku­riem nomainīti trīs nolietotie va­goni. «Jaunie» Čehijā ražotie va­goni KT-4D īstenībā ir 20 gadus veci, pirkti Vācijā pēc kapitālā remonta par pašvaldības pie­šķirtajiem 21,5 tūkstošiem latu (jauns šāds vagons maksājot vairāk nekā 150 tūkstošus latu) un nebūšot jāremontē vismaz turpmākos desmit gadus. Tie ir labāki par Liepājas «vecajiem» KT-4SU, kuriem ir tikai 16 ga­du, toties tie nav kapitāli remontēti un tāpēc to mūžs tuvojas beigām. Jaunajos vagonos ir mīksti sēdekļi, vagoniem ir la­bāka amortizācija, tie negrabēs tik loti kā līdz šim izmantotie un tie ir drošāki ekspluatācijā, žur­nālistiem trešdien pastāstīja Lie­pājas tramvaja direktors Aigars Puks un uzņēmuma galvenais inženieris Valdis Bībers.
Bez tam Liepājas tramvajam ir nodrukāti arī jauna dizaina tramvaja taloni (mākslinieks Jā­nis Sinickis), pēc lieluma pie­mēroti elektroniskajiem kom­postrētājiem. Uz talona ir skaid­ri un saprotami uzzīmēts tram­vaja maršruts ar visām pietu­rām. Ik dienu cauri pilsētai kur­sē septiņi vagoni ik pēc 7 – 8 mi­nūtēm.
Simt vienu gadu vecais un pilsētnieku iemīļotais elektris­kais Liepājas transporta līdzek­lis ir lētākais Latvijā – brau­ciens tajā maksā tikai 10 santī­mus, bez tam ir atlaides pensio­nāriem, donoriem un skolē­niem. Atlaides sedz pašvaldība, kura šim mērķim šogad piešķī­rusi 77 tūkstošus latu. Gada lai­kā tramvajs pārvadā sešus mil­jonus pasažieru.

Nora Driķe

2000. gads 17. augusts „Neatkarīgā Rīta avīze”
Liepājas satiksmi atjauno veci tramvaji

Liepājas ielās vakar devās pir­mais no trīs tramvajiem, kurš nesen atvests no Vācijas. Pavi­sam pašvaldības uzņēmums Liepājas tramvajs iegādājās trīs lietotus tramvajus par 21 500 latu. Līdz ar šo tramvaju parādīšanos Liepājā, visos tramvajos tiks nomainītas bi­ļešu kompostrēšanas iekārtas, kam tiks iztērēts 8000 latu, Neatkarīgo informēja uzņē­muma direktors Aigars Puks.

Trīs 20 gadu veco tramvaju iegā­de, pēc A. Pūka teiktā, ir tikai pir­mais solis tramvaju parka atjauno­šanā. Lai arī šie tramvaji ir veci, to­mēr tie regulāri kopti un ir labākā stāvoklī, nekā Liepājā esošie 16 ga­du vecie tramvaji. Jauna tramvaja iegāde maksā 320 000 ASV dolāru, toties tikko nopirktie trīs tramvaji kopā ar to nogādāšanu Liepājā maksājuši tikai 21 500 latu, kas ir ļoti lēti. Arī veco tramvaju kapitā­lais remonts maksātu ap 80 000 do­lāru. Patlaban nopirktie tramvaji nomainīs trīs pilnīgi nolietotus.
Jāpiebilst, ka iegādātie tramvaji tehniski neatšķiras no esošajiem čehu tramvajiem un arī ir ražoti Čehijā. Vienīgi to saloni ir ērtāki. «Ļoti ceru uz liepājnieku iecietību pret mīkstajiem krēsliem tramvaju salonos,» izrādot tramvajus, piebil­da A. Puks.
Līdz ar jaunajiem tramvajiem uzņēmums Liepājas tramvajs nolē­mis uzstādīt jaunas biļešu kompos­trēšanas ierīces un izdot jaunus ta­lonus. Ierīces fiksēs iekāpšanas lai­ku, un jau 24 minūtes pēc talona kompostrēšanas talons skaitīsies nederīgs, jo Liepājas tramvajs ceļu no viena galapunkta līdz otram veic šādā laikā.
Tramvaju biļešu kontroli Liepā­jā veic apsardzes firma Liepājus apsargs. Kontrolieri ir tērpti formās un ir bruņoti, dažkārt tikai ar ste­kiem, bet dažkārt viņiem pie sā­niem manīti arī šaujamieroči. Neraugoties uz kontrolieru draudīgo izskatu, sūdzības par viņiem prak­tiski nav bijušas.
Arī turpmāk Liepājas tramvajs gatavojas sadarboties ar Kotbusas tramvaju parku, kā arī nolemts no­mainīt visus vecos tramvajus. Nā­kamais pirkums iespējams būs prā­vāks – pieci tramvaji, kas ir tikai 10 gadu veci.

Jānis Goldbergs
Attēlā: Viens no tramvajiem, kas atvests no Vācijas pilsētas Kotbusas, jau nokrāsots, bet uz pārējiem diviem vēl redzams vācu reklāmdevēju krāsojums

2000. gada 7. novembris „Diena”
Autobusi un tramvaji Liepājā ir prioritātes
(rubrika: diena Liepājā)

Maršruta autobusiem un tramvajam, kā transporta līdzekļiem, kas ir visdrošākie, vispieejamākie un energoresursus ekonomējošie, Liepājā piederēs prioritāte pasažieru pārvadāšanā. To ceturdien (2 novembrī) nolēma Liepājas dome. Dome akceptēja pilsētas pasažieru pārvadājumu koncepciju.
Ir noskaidrots, ka vislielākie pasažieru pārvadātāji Liepājā ir akciju sabiedrība «Liepājas autobusu parks» un pašvaldības uzņēmums «Liepājas tramvajs». Visvairāk tiek izmantoti maršruta autobusi. Ar tiem 1999. gadā ir pārvadāts 8,052 miljonu pasažieru. Savukārt tramvajā pērn brauca 5,9 miljonu pasažieru, turklāt tramvaja popularitāte pēdējo triju gadu laikā ievērojami pieauga. Trešais vispopulārākais transporta veids 1999. gadā bija maršruta taksometri, kurus izmantoja 3,3 miljonu pasažieru.
Koncepcijā ir izanalizēta situācija ar transportlīdzekļiem, maršrutu tīklu un pieturām, norādīti braukšanas tarifu noteikšanas principi un uzstādīti galvenie uzdevumi – izstrādāt sabiedriska transporta attīstības plānu uz 10 gadiem un pilota projektu velotransporta attīstībai, jo arī tam «ir jākļūst par Liepājas transporta sistēmas sastāvdaļu».