Provizoriskie aprēķini liecina, ka Liepājas tramvaja saimnieciskā darbība 2000. gadā bijusi veiksmīgāka nekā iepriekšējos gados. Salīdzinājumā ar 1999. gadu, kad uzņēmuma ieņēmumi bija Ls 313 300. 2000. gadā tie ir Ls 338 400. Savukārt izdevumu daļa pērn samazinājusies – no Ls 381 800 1999. gadā uz Ls 350 000 pagājušajā gadā. Minētajās summās nav iekļauts pievienotās vērtības nodoklis, ka arī valsts piešķirtie līdzekli sliežu ceļu remontam, kas 2000. gadā bija Ls 43 000, norādīja p/u Liepājas tramvajs direktors Aigars Puks. Savukārt zaudējumu aprēķins liecina, ka tie ir ievērojami mazāki nekā iepriekš – 1999. gadā tie bija Ls 68 500, bet 2000. gadā – Ls 11 600

Zaķus ķer Liepājas Apsargs

Uzņēmuma direktors uzsvēra, ka ieņēmumu palielināšanos galvenokārt ietekmējis tas. ka pieaudzis pārvadāto pasažieru skaits – pērn pārvadāti gandrīz 7 miljoni pasažieru, kas ir par vienu miljonu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Viņā atzina, ka ievērojamu situācijas uzlabošanos šajā jomā devis apstāklis, ka pērnā gada vasarā tramvaju vagonos tika uzstādītas elektroniskas biļešu marķēšanas iekārtas, kā arī tas, ka ir noslēgts līgums ar apvienību SIA Liepājas Apsargs par biļešu kontroli tramvaju vagonos. Liepājas Apsargam par biļešu kontroli tramvajos uzņēmums mēnesī maksā 1000 latu. Kaut arī tas ir dārgi, minētie pasākumi efektīvi ļauj cīnīties ar zaķiem – biļešu kontrolieriem tik labus rezultātus neizdevās panākt, atzina A. Puks. Prātam neaptverams ir fakts, ka, neskaities uz biļetes mazo cenu (Liepājā ir visietākās tramvaju biļetes Latvijā – talons maksā 10 santīmus, bet, pērkot tramvajā – 12 santīmus), viena mēneša laikā Liepājā tramvajos par zaķi brauc vidēji 300 pasažieru. SIA Liepājas Apsargs tramvaju kontrolieri 2000. gadā aizturējuši un nogādājuši policijā 1725 personas, kuras braukušas bet biļetes, no tiem uz vietas soda naudas samaksājušas 392 personas. Kopā soda naudu summa sastāda 539 latus. Tiem, kuri tiek pieķerti šajā pārkāpumā, nākas šķirties no ievērojami lielākas nau­das summas – samaksājot sodu uz vietas, jāmaksā 2 lati, bet, ja palīgā nākas saukt policiju, pārkāpējam jāšķiras jau no 5 latiem. 
SIA Liepājas Apsargs ar p/u Liepājas tramvajs sadarbojas jau vairāk kā gadu.

Kasē nonāk tikai puse naudas

Kā atzina A. Puks, liela daļa soda naudu netiek iekasēta – sodīti netiek vecie ļaudīs un bērni, protams, ja viņi par zaķi nebrauc regulāri. No soda naudās iekasē­tajiem līdzekļiem Liepājas tramvaja kasē nonāk aptuveni puse, kas ir 30 līdz 50 latu mēnesī. 
2000. gada laikā veikti arī citi uzlabojumi. Kapitāli saremontēts sliežu ceļš Klaipēdas ielā – saremontēti 1700 m, kā arī Vācijā iegādāti Četri lietoti tramvaju vagoni, no kuriem pēdējais Liepāju sasniedza pagājušajā nedēļā. Plānots, ka jau nākamās nedēļas beigās jau­nais tramvajs varētu iziet uz līnijas. Jaunais vagons nedaudz atšķiras no pārējiem iepriekš Vācijā pirktajiem tramvaju vagoniem – tam ir mo­dernāks salons un vairāki citi uzla­bojumi, kas palielinās liepājnieku ērtības. Jau informējām, ka šim nolūkam no pašvaldības īpašumu privatizācijas fonda piešķirts Ls 7100 aizdevums uz diviem gadiem ar procentu likmi 4% gadā. Diemžēl augstā Vācijas markas kursa dēļ liepājniekiem par tramvaja vagona iegādi nācās pārmaksāt Ls 650. Vagons iegādāts Vācijas pilsētā Gerā. A. Puks uzsvēra, ka jaunais vagons ir par trīs gadiem jaunāks nekā tie, kurus pagājušajā vasarā Liepājas tramvajs iegādājās Vācijas pilsētā Kotbusā un kuri Liepājā sāka kursēt pagājušā gada septembrī. 
Uzņēmuma direktors informē, ka ieņēmumu palielinājums ļaus Šogad turpināt klientu servisa uzlabojumus. Paredzēts uzsākt vagonu salonu labiekārtošanu — nomainīt grīdas segumu, sēdekļus un veikt vagonu kosmētisko remontu.

Normunds Cērmanis

Attēlā:
Ka atzīst paši tramvaju kontrolieri, braucēji kļuvuši saprotošāki, ne tā kā tas bija agrāk – dažs labs no tiem, kas pastāvīgi iekrita, tagad jau uzrada mēnešbiļeti. Gadoties arī pa ekstremālai situācijai vai arī kādu sagurušu pasažieri nākas nogādāt atskurbtuvē.

2001. gada 21. novembris „Neatkarīgā Rīta Avīze”
Avārijas stāvokli esošie ceļa posmi negarantē kustības drošību 
Liepāja var palikt bez tramvaja

Tramvaja sliežu ceļi Liepājā, kas ir vecākie ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā, ir nolietojusies – dažviet pat līdz kritiskai robežai. Pašval­dības uzņēmums Liepājas tram­vajs iespēju robežās veic sliežu nomaiņu viskritiskākajos pos­mos. Taču bez valsts un pašvaldī­bas finansiāla atbalsta tramvaju satiksme Liepāja turpmāko pāris gadu laikā var nomirt dabiskā nā­vē, atzina p/u «Liepājas tramvajs» direktors Aigars Puks. 
Veicot sliežu ceļu apsekošanu un inventarizāciju, šogad konstatēts, ka tramvaja sliedes Liepājā ir nodilušas līdz maksimāli ekspluatācijā pieļau­jamai robežai un vairākos ceļa pos­mos sliežu nodilums pārsniedz pie­ļaujamo nodilumu par septiņiem milimetriem. 
Liepājas tramvajs šo gadu beigs ar aptuveni 20 000 latu zaudējumiem, sacīja A. Puks. Un tomēr uzņēmums šogad strādājis, sabalansējot izdevu­mu un ienākumu pozīcijas, pūlējies palielināt ienākumus un minimāli­zējot izmaksas. 
P/u «Liepājas tramvajs» ievieš arī vairākus jauninājumus. Sākot ar 1. decembri, tiks laistas apgrozībā jaunā parauga mēneša braukšanas biļetes, kuras, tāpat ka līdz šim, varēs iegādāties tikai uzņēmuma kasēs. Jaunās mēneša braukšanas biļetes atšķirsies no iepriekšējām ar jaunu dizainu un drošības pakāpi – uz tām ir uzņēmuma logo, maršruta karte ar pieturu nosaukumiem, bet biļetes augšējā daļā iestrādāta speciāla relje­fa forma. Tās nedrīkstēs laminēt, lai samazinātu viltošanas iespējas. Uzņēmuma direktors arī atzina, ka turpmāk plānots biežāk – reizi divos trijos mēnešos – mainīt mēnešbiļe­tes dizainu un drošības veidus. 
Sliežu ceļu saimniecības brigādes vajadzībām šogad iegādāts papildu aprīkojums un instrumenti 4500 la­tu vērtībā. Nomainītas sliedes un gulšņi 200 metru garumā, to skaitā pirmo reizi pēdējo gadu laikā pašu spēkiem pilnīgi nomainīts sliežu ce­ļa posms (65 m garumā abos virzie­nos) Kroņu un Rīgas ielas krustoju­mā, kā arī nomainīti gulšņi un nolīmeņotas sliedes citos posmos un veikti citi darbi par 23 500 latiem, neskaitot sliežu ceļu uzturēšanas ik­dienas izdevumus. Atjaunots grīdas segums un veikts iekšējais kosmētis­kais remonts četros tramvaju vago­nos, izlietojot 2000 latus. Savukārt, lai palielinātu apkures sistēmas efek­tivitāti un samazinātu siltumenerģi­jas izmaksas, veikta uzņēmuma ap­kures sistēmas renovācija, nomainot vecās caurules, izolāciju, siltum­enerģijas skaitītāju un siltuma pade­ves regulēšanas ierīces. Šo darbu ko­pējās izmaksas ir 5000 latu.

Pašvaldība izsniedz kredītus

Liepājas pilsētas pašvaldība līdz šim uzņēmumu atbalstījusi, piešķi­rot tam kredītus. Novembra sākumā Liepājas pilsētas dome p/u «Liepājas tramvajs» piešķīra 7852 latu aizdevu­mu sliežu ceļu remontam (aizde­vums piešķirts uz diviem gadiem ar likmi 1% gadā). 
Nolemts arī pagarināt uzņēmu­mam iepriekš izsniegtā aizdevuma atlikuma – 2344,97 latu – nomaksas termiņu līdz 2002. gada 26. decem­brim. Pērn uzņēmumam tika pie­šķirts 7034,89 latu aizdevums elek­tronisko biļešu marķēšanas kom­postieru iegādei. Pēc tam palielinā­jušies uzņēmuma ieņēmumi – mē­nesī tiek ieņemti aptuveni 30 000 la­tu, kas ir par aptuveni 1500 latiem vairāk nekā līdz elektronisko biļešu marķēšanas iekārtu uzstādīšanai.

Nepieciešami 200 tūkstoši

A. Puks ar nožēlu atzina, ka 2002. gads uzņēmumā tiek plānots kā stagnācijas periods. Prioritāte jo­projām ir sliežu ceļa remonti. Ir veikta sliežu ceļu tehniskā stāvokļa inventarizācija un sastādīts remontdarbu plāns četriem gadiem – no 2002. līdz 2005. gadam. Kopā ne­pieciešami aptuveni 200 000 latu: 2002. gadā minimālie ieguldījumi ir 23 601,03 lati, 2003. gadā – 36 966,57 lati, 2004. gadā – 93 310,51 lats, bet 2005. gadā – 67 129,75 lati. 
P/u «Liepājas tramvajs» direktors uzsvēra, ka bez papildu investīcijām no valsts un pašvaldības nepiecieša­mos remontdarbus veikt nebūs ie­spējams. Viņš paskaidroja, ka avāri­jas stāvoklī esošie ceļa posmi nega­rantē kustības drošību un būtiski ie­tekmē tramvaja vagonu tehnisko stāvokli. 
Taču, veicot saimnieciskās darbī­bas, kas saistītas ar Liepājas tramvaja pastāvēšanu un pasažieru pārvadā­jumu nodrošināšanu ar pašlaik eso­šo braukšanas maksas tarifu uzņē­mums bez investīciju piesaistes ne­var veikt kvalitatīvus sliežu ceļa remontus tādos apjomos, kā tas būtu iespējams. 
Ar nožēlu A. Puks atzina, ka var notikt arī tā, ka pēc četriem pieciem gadiem Liepājā tramvaji nekursēs: «Negribu uzņemties atbildību, jo var rasties avārijas situācijas, ja ne­tiks veikta sliežu ceļu rekonstrukci­ja.» Gadījumā, ja pašvaldība ne­mainīs savu nostāju minētajā jautā­jumā, var izveidoties situācija, ka būs nepieciešama biļešu cenu pa­augstināšana.

Tramvaju iecienījuši visvairāk

Liepājas tramvajs pērn atzīmēja 100. gadadienu. Pirms daudziem gadiem Liepājā bija četras tramvaja līnijas. Tagad gan vairs palikusi ti­kai viena, kuras kopējais garums ir 14 kilometri. Taču tramvajs uzska­tāms par populārāko sabiedriskā transporta veidu Liepājā – ar to ir ne tikai ērti nokļūt no stacijas līdz otram pilsētas galam, bet tas ir arī lētākais sabiedriskā transporta, veids Liepājā. Biļete autobusā mak­sā 15, mikroautobusā 20 santīmus, bet tramvaja biļete maksā tikai 10 santīmus (pērkot to pie tramvaja vadītāja – 12 santīmi).

Ita CĒRMANE

Attēlā:
Tramvajs Liepājā ir iecienīts, ērts un lēts sabiedriskais transports. Taču liepājniekiem netiek prasīts, vai viņi ir gatavi to aizmirs

2001. gada 30. novembris „Liepājas Acis” 
«Liepājas tramvajam» var palīdzēt investīcijas un atlaides

Pašvaldības uzņēmumam «Liepā­jas tramvajs» ir nepieciešamas papildu investīcijas. Pats uzņēmums ar saviem pakalpojumiem nespēj iegūt līdzek­ļus, lai saremontētu sliežu ceļus, at­jaunotu vagonus, kā arī iegādātos jau­nus tramvajus. Ar šādu paziņojumu preses konferencē nāca klajā «Liepājas tramvaja» direktors Aigars Puks. Par vienu no risinājumiem viņš uzskata lielāku pašvaldības atbalstu, kā tas no­ticis Rīgā un Daugavpilī. 
Liepājas dome izprot šo problēmu un iespēju robežās palīdzību sola. Ta­ču, lai uzlabotu sabiedriska transporta uzņēmumu stāvokli, šis jautājums jārisina augstākās varas instancēs. Tur­klāt iniciatīvai jānāk no pašiem sa­biedriskā transporta uzņēmumu va­dītājiem.

Peļņu gūst tikai Londonas metro

«Nevar teikt, ka mūsu situācija ir traģiska, Esam veikuši daudzus uzla­bojumus. Taču nākotnē skatāmies reā­li,» sarunā «Acīm» pauž A. Puks. Cik vien varēts, no uzņēmuma esot «iz­spiests». Samazināti zaudējumi, pakā­peniski palielināts apgrozījums utt. Tāpat pērn no valsts iegūti 43 tūkstoši latu. Taču tiek prognozēts, ka uzņē­mums gadu beigs ar 20 tūkstošu latu zaudējumiem. «Tiesa, grāmatvedības datos zaudējumu nebūtu, ja mēs neko nedarītu. Taču nauda mums kasē ne­stāv. Līdzko tā ir ienākusi, tā uzreiz tiek ieguldīta sliežu un tramvaju remontā,» norāda A. Puks. Šim mērķim šogad izlietoti Ls 20 500. «Mēs spējam uzturēt sliežu ceļus, veikt kārtējo remontu un rūpēties, tai nebūtu kustības pārrāvumu. Taču attīstībā ieguldīt nevaram. Tas vienkārši nav iespējams,» apgalvo di­rektors. Arī kredītu ņemt neesot jēgas. «Kredīts agri vai vētu ir jāatdod. Un ar šo biznesu, ja par biznesu uzskatām pasažieru pārvadājumus pilsētā, atpelnīt nevar. Tas nav pēkšņs secinājums. To pierādījusi pasaules un Eiropas prakse,» norāda A. Puks. Viņš ir dzirdējis, ka vienīgais sabiedriskais transports, kas spēj atpelnīt savu eksistenci, esot Lon­donas metro. Tāpēc uzņēmuma vadī­tājam nostiprinājusies pārliecība, ka sabiedriskais transports nav bizness, bet gan pakalpojuma veids, kas cieši saistīts ar pašvaldības un valsts funkciju. Lī­dzīgas problēmas esot arī citiem sabied­riskā transporta uzņēmumiem. Piemē­ram, ja Liepājas Autobusu parks veiktu pasažieru pārvadājumus tikai pilsētā, tas arī strādātu ar zaudējumiem. Taču viņi spēj to kompensēt ar starppilsētu un starptautiskajiem pārvadājumiem.

Daugavpilī neprasa atmaksāt kredītu

Varianti, kā risināt šo situāciju, esot vairāki. Viens no tiem ir kredīts, ko ņemtu pašvaldība, jo galu galā «Liepā­jas tramvajs»  ir pašvaldības uzņēmums. Piemēram, šādi jau rīkojusies Daugav­pils dome. «Mūsu pašvaldība ir tikko paņēmusi kredītu 250 tūkstošu latu ap­mērā. Šī summa tiek ieguldīta uzņē­muma pamatkapitālā, un mums pašiem nekas nebūs jāatdod,» saruna «Acīm» apliecināja Daugavpils tramvaja uzņēmuma direktors Viktors Rad­čenko. Par šo summu tiks iegādāti 10 mazlietoti tramvaji no Vācijas. Pēc šā darījuma palikšot pāri aptuveni 45 tūks­toši latu, kas tiks ieguldīti sliežu remon­tā. Tiesa, papildu izdevumus prasīšot tramvaja riteņu nomaiņa, jo Daugavpilī sliežu platums ir citādāks nekā Vācijā. Līdzīgi rīkojusies arī Rīgas pašval­dība, sabiedriskā transporta attīstībai aizņemoties vairākus miljonus no Pa­saules Bankas. Pa galvaspilsētas ielām jau ilgāku laiku ripo pilnīgi jauni au­tobusi un trolejbusi, kā arī atjaunoti tramvaju vagoni.

Vēlas mazāku PVN likmi

Vēl viens variants ir palīdzība nevīs skaidrā naudā, bet gan dažādās atlaidēs. «Liepājas tramvajs» pašvaldībai pilna apmērā maksā iedzīvotāju ienākuma, sociālo un nekustamā īpašuma nodokli. 
Arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN) sabiedriskajam transportam ir tāds pats kā visiem pakalpojumiem – 18 procenti. «Lai gan tajā pašā Eiropas Savienībā (ES), kurp tiecamies, pasažieru pār­vadātājiem PVN ir mazāks. Piemēram, Vācijā tas ir tikai septiņi procenti. Ja tā būtu pie mums, gadā mēs spētu ietaupīt 30 – 40 tūkstošus latu. Lūk, kur būtu reāla nauda uzņēmuma attīstībai,» norāda A. Puks. Tam piekrīt arī Dau­gavpils tramvaja direktors V. Radčen­ko: «Gadā mēs PVN samaksājam aptuveni 100 tūkstošus latu. Tas ir tieši tikpat, cik mums pašiem pietrūkst.» Daugavpilī tramvaja parks ik gadu cie­šot 90 – 100 tūkstošu latu zaudējumus. Vēl tramvajam priekšrocību rada fakts, ka tas ir ekoloģiski nekaitīgs transports. «Tāpēc varētu spriest par valsts vai ES līdzekļiem, kas paredzēti ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai. Jo ES ekoloģijai pievērš īpašu vērību,» vēl vienu iespēju saskata A. Puks.

Iebilst pret elektrotarifu paaugstināšanu

Vēl «Liepājas tramvajs» ar Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācijas starpniecību uzsācis aktīvu kampaņu, lai «Latvenergo» plānotais elektroener­ģijas tarifu pieaugums neattiektos uz elektrotransportu. Pretējā gadījumā uz­ņēmuma finansiālais stāvoklis paslikti­nātos vēl vairāk, jo maksa par elektro­enerģiju patlaban veido 20 procentus no izdevumiem. «Tāpēc jau laikus sā­kam rīkoties, lai mūs nenostāda takta priekšā. Tai pat laikā «Latvenergo» mil­zīgu summu no savas pelņas ziedo Olimpiskajai komitejai. Un tā taču ir tā pati nauda, kas tiek iekasēta no mums,» norāda A. Puks. Līdzīgi izdevumi par elektroenerģiju ir arī Daugavpils tram­vaja uzņēmumam – aptuveni 18 pro­centi. Un direktors V. Radčenko pauda pilnību atbalstu A. Pūka iniciatīvai.
«Iznāk, ka mēs valstij taisām peļņu, bet pasi ciešam zaudējumus. Kaut kā tas jāsabalansē,» piebilst «Liepājas tramvaja» direktors. 
Pastāv arī prognozes, ka ar nākamā gada janvāri elektroenerģijas tarifs nepaaugstināsies. To varētu pacelt gadu vēlāk, jo līdz 8. Saeimas vēlēšanām varasvīri visticamāk atturēsies pieņemt šādu nepopulāru lēmumu.

Katrā pilsētā cīnās, kā māk

Minētās problēmas A. Puks pārru­nājis ar domes Transporta komitejas pārstāvjiem. Sarunu rezultātā izlemts, ka «Liepājas tramvajs» izstrādās tāmes un šos priekšlikumus iesniegs pašval­dības Attīstības komitejā. «Aprēķini jau ir veikti, un tuvākajā laikā tos iesnieg­sim,» sola A. Puks. "Protams, arī bez papildu investīcijām braukt vēl varēsim. Kaut kā uz priekšu tramvajs ies, bet paliks nesataisīts viens krustojums, otrs... Vai tā ir pareizi?» 
«Pašvaldībai jāizstrādā koncepcija, lai būtu skaidrs, ko tā grib no sabiedriska transporta. Un tad kopīgi ar uzņēmuma vadību būs iespējams to risināt,» va­doties pēc pieredzes Daugavpilī, iesaka V. Radčenko. 
«Tas nav par skaļu teikts,» «Liepā­jas tramvaja» direktora teikto komentē Liepājas domes izpilddirektors Nor­munds Niedols. «Iespēju robežās mēs arī līdzam. Taču jautājums par sabied­risko transportu visa valstī ir ļoti sāpīgs.» 
Piemēram, pasažieru pārvadājumus ar autobusiem valsts daļēji dotē, taču tramvajus tā esot aizmirsusi. Elektro­transportu aizmirsis arī Sabiedrisko pa­kalpojumu regulators, kas ir tiesīgs no­teikt tarifu atlaides. Tai pat laikā tram­vajs ir ekoloģiski nekaitīgs transports, bet atbildība par to tiek uzlikta uz pašvaldību pleciem. «Tad nu, kā katra pil­sētu māk, tā arī cīnās,» piebilst N. Nie­dols.

Vajag spēcīgus lobijus varas gaiteņos

Pašvaldība necerot, ka «Liepājas tramvajs» varētu strādāt ar peļņu un vēl izmaksāt dividendes. Tas arī neesot mērķis. Pilsētas dome tramvaju uzņē­mumu nav aizmirsusi, taču investīcijām naudas «ir tik, cik ir», un tā ir jāsadala daudzām jomām. «Skatot nākamā ga­da budžetu, «Liepājas tramvaja» pie­teikums noteikti tiks izskatīts. Taču, cik lielā mērā tas tiks atbalstīts, atkarīgs no deputātu lēmumiem,» apgalvo N. Nie­dols. Savukārt par tarifu un nodokļu atlaidēm viņš iesaka sabiedrisko trans­portu uzņēmumiem cīnīties kopīgi. «Ir taču vairāki piemēri, kad asociācijas, kas pārstāv vairākumu, nāk klajā ar priekšlikumiem un aizstāv savas inte­reses. Vajag tikai iniciatīvu, un, kā re­dzam, attiecībā par elektroenerģijas tarifiem no «Liepājas tramvaja» direk­tora puses tā jau ir,» vērtē N. Niedols. Savukārt atvieglojumu piemērošanu lielākajai daļai nodokļu viņš vērtē skep­tiski. Izredzes to panākt varētu saistīt vienīgi ar PVN. «Tas varētu būt viens no sarunu tematiem gan valdībā, gan Saeimā. Ja jau tagad tiek runāts par PVN likmes samazināšanu, tad, ma­nuprāt, sabiedriskais transports tam ir ļoti piemērots. Tas pat būtu politiski pa­reizi. Taču, lai šādus likuma grozījumus panāktu, jābūt spēcīgiem lobijiem Saei­mā. Jānāk kopā tramvaju uzņēmumu vadītājiem, pašvaldību pārstāvjiem un caur saviem Saeimas deputātiem šis projekts jāvirza,» vēlamo notikumu virzību uzskaita N. Niedols. Taču pa­gaidām šīs lietas labā vēl nekas nav uzsākts. Tiek gaidīta iniciatīva.

Par biļešu cenām grūti izšķirties

Attiecībā uz tramvaja biļešu cenu paaugstināšanu N. Niedols pauž, ka «grūti novilkt robežu, kā ir pareizāk». No vienas puses, pareizi būtu, ka tie pa­sažieri, kas spēj maksāt par šo pakalpo­jumu pilnā mērā, arī maksātu. Tādā gadījumā vienas biļetes cenai vajadzētu būt vismaz 15 santīmu. Savukārt mazāk turīgie saņemtu atlaides. «Taču Liepājā jau tagad vietām veidojas satiksmes sastrēgumi. Tas nozīmē, ka personiskas automašīnas iegādājas arvien vairāk pilsētnieku. Attiecīgi tramvaja pakalpo­jumus lielākoties izmanto tie, kas savu auto vēl nevar atļauties,» dilemmu skaid­ro domes izpilddirektors. 
«Biļešu cenu paaugstināšana ir kā runga ar diviem galiem. Ja pacels cenu, būs mazāk braucēju. Tomēr apgrozījums mums arī vajadzīgs. Bet ir skaidrs, ka tramvajs nepieciešams tiem, kam ir zemāki ienākumi. Mēs pie šā jautājuma vēl nonāksim, jo tramvaja biļešu cenas nav mainītas piecus gadus,» prognozē «Liepājas tramvaja» direktors. 
Savukārt, lai blēžu dēļ nesajuktu ienākumi, uzņēmums jau decembrī laidīs klajā jauna parauga mēnešbiļetes. No iepriekšējām tās atšķirsies ar dizainu un drošības pakāpi. Piemēram, biļetes augšējās daļas attēlam iestrādāta reljefa forma gluži kā naudaszīmēm. Tās arī aizliegts laminēt. Šāds lēmums pieņemts, jo biežu veiktās izmaiņas uz biļetēm grūtāk konstatēt. «Vienu mē­nesi tā biļete cilvēkam makā jau nu noteikti saglabāsies arī bez laminēšanas. Tāpēc pretenzijām nevajadzētu būt,» uzskata A. Puks. Turpmāk mēnešbiļešu dizains un aizsardzības sistēmas tiks mainītas biežāk, lai viltniekiem nerastos kārdinājums blēdīties.

„Liepājas tramvaja” aprēķinātie minimālie ieguldījumi remontdarbos

2002. gadā – Ls 23 601,04 
2003. gadā – Ls 36 966,57 
2004. gadā – Ls 93 310,51 
2005. gadā – Ls 67 129,75

Cik jūs būtu ar mieru maksāt par braucienu tramvajā?

Vineta Pāvila. Strādā Robežsardze: Domāju, ka tagadēja maksa ir pietiekoši liela. Nu varbūt vēl varētu maksāt 12 santīmus. Bet vairāk gan ne. 
Armands Gelderiņš. Strādā apsardzē: Grūti pateikt. Tagadēja cena ir normāla. Bet vairāk varētu maksāt tikai tādā gadījumā, ja palielinātos arī algas.
Oksana Stromeca, mājsaimniece: 10 santīmus. Tā, kā tas tagad. Vairāk nekādā gadījumā Priekš kam būtu jāmaksā vairāk? Cena tā jau nav nekāda mazā. 
Kaspars Vidavs, zvejnieks: Pašreizējā cena jau ir pieņemama. Bet domāju, ka neviens nebūtu dusmīgs, ja tramvaja biļete maksātu vēl lētāk

Viktors Ulberts
Foto – Dainis Ģelzis

Attēlā: «Liepājas tramvaja» darbinieki par pašu nopelnīto naudu spēj tikai uzturēt uzņēmumu. Attīstībai nepieciešami papildu līdzekļi, ko varētu nodrošināt vai nu pašvaldība, vai arī valsts.

2001. gada 30. novembris „Liepājas Acis”
Var apstāties

Pilsētas sabiedriskajam transportam steidzīgi nepiecie­šamas investīcijas, uzskata do­mes Transporta komisijas pār­stāvis Māris Jaunsleinis. Vecie «Volvo» autobusi, kas kursē pil­sētas ielās, varot izjukt, bet tramvaja sliedes atsevišķos posmos esot kritiskā stāvoklī. Šobrīd izstrādāta transporta attīstības kon­cepcija, bet pietrūkstot gribas meklēt finan­sējumu.

Paraksts attēlam:
– Vectētiņ, vai Liepāja tagad braukās gaisa tramvaji?
– Pilsētas dome, dēliņ, taupa naudiņu, lai nebūtu jāpērk jauni. Tagad riteņi vairs nedils un sliedes arī nebojāsies.