2002
2002. gads
Liepājas tramvajs
Liepāja. Ceļvedis, Rīga, izdevniecība „Jumava”, 52. lpp.
Tramvajs kustību pilsēta sāka 1899. gada 7. septembrī. Liepāja pirmā Baltijā ieguva šāda veida transporta līdzekli. 20. gadsimtu sākumā tas bija ierīkots tikai 27 Krievijas impērijas pilsētās. 1896. gada 14. decembrī līgumu par tramvaja būvi parakstīja toreizējais pilsētas galvu Hermanis Adolfi un Kauņas goda pilsonis Bernhards Manaševičs, kas pārstāvēja kādu Nirnbergas firmu. Tā apņēmās ierīkot tramvaja līnijas un uzbūvēt jaunu elektrostaciju. H. Adolfi bija veiksmīgi izdevies pārliecināt pilsētas domniekus par šāda moderna transporta līdzekļa nepieciešamību Liepājā. Toties ormaņiem jaunais konkurents nepatika. Viņi iesniedza kolektīvu prasību pilsētas valdei atlīdzināt zaudējumus, kuri radušies, samazinoties braucēju skaitam. Taču valde šo prasību noraidīja.
Kādreiz Liepājā ir bijušas vairākas tramvaja līnijas un pasažieri varējuši nokļūt līdz pat Karostas kanāla tiltam un Kūrmājas prospekta galam. Visu līniju galapunkts bija Līvas laukums. Tagad pilsētā ir viens tramvaja maršruts, kura kopgarums ir 12,8 kilometri. Tas sākas Liepājas ziemeļu daļā pie rūpnīcas „Liepājus metalurgs”, ved cauri centram un beidzas aiz 20. gadsimta septiņdesmito gadu otrajā pusē izbūvētā Dienvidrietumu mikrorajona.
2002. gada 16. augusts „Kursas Laiks”
Toreiz, kad Liepājā «karājās» milicis
(rubrika: interesanti)
Sarunājoties bieži pieminam dažādus vietvārdus, kurus dzirdot, acumirkli kļūst skaidrs, kas tā ir par vietu, kur tā atrodas. Tā, Grobiņā, šķiet, visiem zināms, kur ir Lakstigalciems, savukārt liepājnieki zina, kur atrodas «Mauzolejs». Ir Liepājā vēl kāda vieta, par kuru zināms, kur tā atrodas, taču ne visi zina, kā šis nosaukums radies.
Kopš pirmo tramvaju līniju izveidošanas pilsētā, tas kursēja arī pa Lielo ielu, tālāk pāri Siena tirgum līdz Līvas laukumam. Kamēr satiksme ielās nebija pārāk intensīva, īpašu problēmu kustības drošībā nebija.
Palielinoties automobiļu skaitam pilsētā, radās aizvien vairāk konfliktu automobilistu un tramvaju vadītāju vidū. Sevišķi bīstams izrādījās Komjaunatnes (tagad Peldu) un Ļeņina (tagad Tirgoņu) ielu krustojums.
Tramvajs šķērsoja Komjaunatnes ielu šaurā posmā, krustojums bija grūti pārskatāms. Toreizējā pilsētas milicijas vadība nolēma uzbūvēt miliča regulētāja posteni, un, tā kā vietas ielu stūros nebija, miliča būdu piekabināja nama ārpuse, apmēram otrā stāva līmenī. Postenī varēja nokļūt pa kāpnītēm, kas arī bija piestiprinātas pie mājas sienas. Tauta ātri izdomāja šai vietai nosaukumu – «kur milicis karājas». Pēc kāda laika, ekonomējot līdzekļus, «karājošos milici» nomainīja sfēriski spoguļi.
Tikai nedaudz ilgāk nekā 10 gadus pa Gājēju ielu (tāpat tautas dots nosaukums Tirgoņu ielas posmam) vairs nekursē tramvajs. Tikai Miliča būda nojaukta vel senāk, taču nosaukums palicis un vēl šodien tiek lietots.
Juris Raķis
Foto no autora kolekcijas
Attēlā:
1963. gada izdotajā pastkarte redzam regulētāja būdu krustojuma – vietā, «kur milicis karājas».
2002. gada 27. decembris „Liepājas Acis”
Nākamgad pilsētas ielas ripos smalki autobusi
(...)
Tramvajs spiests atkāpties
Autobusi pa Liepājas ielām sākuši ripot jau 20. gadsimta 20. un 30. gados, bet, kā atzīst R. Embutnieks, viņa rīcībā nav nekādu nopietnu vēsturisku materiālu un pētījumu par šā satiksmes veida aizsākumiem Liepājā.
Pašā 20. gadsimta sākumā Liepājā strauji attīstījās tramvaju maršrutu tīkls un līkās, ka tramvaju izkonkurēt nevienam nebūs pa spēkam. Tomēr pēc Otrā pasaules kara tramvaji savu nozīmi pilsētas sabiedriskajā transportā pakāpeniski sāka zaudēt. Lai arī vēl 70. gados ar tramvaju varēja aizbraukt gan līdz Raiņa ielas pārbrauktuvei, gan līdz O. Kalpaka tiltam, jaunas līnijas tikpat kā netika būvētas, vien uzturētas un uzlabotas iepriekšējās un 1. maršruts pagarināts līdz Centrālajiem kapiem. Degviela bija lēta, un arvien uzstājīgāk sevi sāka pieteikt autobusi.
(...)