2004
2004. gada 1. aprīlis „Rīgas Balss”
Pasažierus pamācīs slavenības
Vasaras beigās pazīstami mūziķi un aktieri aicinās sabiedriskā transporta pasažierus laikus iegādāties braukšanas biļetes un dot vietu vecākiem cilvēkiem. Lai ierakstītu mikrofonos atskaņojamās slavenību balsis, pašvaldība iecerējusi iztērēt apmēram 10 000 latu.
Uzņēmuma «Rīgas satiksme» vadītājs Leons Bemhens uzskata, ka jaunieši kļuvuši sevišķi nekaunīgi un atsakās dot sēdvietas pensionāriem un invalīdiem. Un, tā kā jauniešus pie kārtības nespēj pieradināt ne konduktori, ne šoferi, to varētu darīt viņu elki. Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Guntis Pilsums domā, ka sabiedrībā pazīstamu personu uzruna pasažieriem būs patīkams pārsteigums. Atgādinājumi skanēs pozitīvā, labvēlīgā un atraktīvā balsī, kas būs tīkama arī pasažieriem, kuri ievēro sabiedriskā transporta lietošanas noteikumus.
Citu Latvijas pilsētu sabiedriskā transporta līdzekļu salonos neskan teksti ar aicinājumiem ievērot kārtību un noteikumus. Uzņēmuma «Liepājas tramvajs» tehniskais direktors Aigars Rauda ir pārliecināts, ka Liepājas pasažieri ir daudz labāk audzināti par galvaspilsētas braucējiem un jauniešiem nevajag atgādināt cienīt vecākus cilvēkus. Viņš prāto, ka tramvajā atskaņoti teksti cilvēkus maz iespaidos, jo viss atkarīgs nevis no mikrofonā izteiktiem aicinājumiem, bet gan no audzināšanas ģimenē un skolā. Tāpat uzskata arī uzņēmuma «Daugavpils tramvajs» sekretāre Ludmila Satina. Viņasprāt, jāveic pasažieru aptauja, lai konstatētu, vai viņiem ir pieņemami šādi saukļi, un tie tiks ņemti vērā. Kamēr tāda aptauja nav veikta, nevar spriest par tās efektivitāti, saka L. Satina.
Psihologs Ivars Austers domā, ka daudzus pasažierus šādi saukli kaitinās, ja tiks atskaņoti pārāk bieži. Populāru cilvēku balsi sākumā būs interesanti izdzirdēt, bet pēc vairākkārtējas klausīšanās var iestāties pretreakcija, un cilvēki sāks rīkoties pretēji norādījumiem. Psihoterapeite Dace Purēna iebilst pret jauniešu kaunināšanu. Jaunieši vēlas, lai viņus arī uzskata par cilvēkiem, un pasažieriem nedrīkst pavēles formā likt piecelties un sēsties. Atgādinājumi pareizi uzvesties godīgajos pasažieros var radīt vainas sajūtu par noziegumiem, kurus viņi nemaz nav izdarījuši, piemetina psihoterapeite.
Dziedātāja Ance Krauze kategoriski atteiksies ierunāt tekstu, kas aicinās jauniešiem dot vietu vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo «tā nav pieņemts». Viņa nepatīkamus brīžus piedzīvojusi Dānijā, kur pārpildītā transportlīdzeklī centās dot vietu pavecākam pasažierim. Pensionāri neizpratnē raudzījās uz A. Krauzi un nesaprata, kas viņiem jādara. Rietumeiropā nav pieņemts, ka jaunieši dod vietu citiem pasažieriem. «Man var sāpēt galva, un es varu būt tuvu vemšanai, tāpēc arī sēžu,» prāto A. Krauze. Citus tekstus, piemēram, par nepieciešamību laikus iegādāties biļetes, A. Krauze gan piekristu ierunāt. Savukārt viņas kolēģis Gunārs Kalniņš ir ar mieru ieskaņot visus tekstus pēc kārtas. «Ja jaunieti atbrīvot sēdvietu aicinātu viņa elks, būtu daudz lielāks efekts, nekā ja to darītu kāda tantiņa vai konduktors,» domā G. Kalniņš.
Elmārs Barkāns
2004. gada 12. augusts „Neatkarīgā Rīta Avīze”
(rubrika: sliktās ziņas)
(...)
Liepājā vandaļi apskādē tramvaja vagonus. Laika posmā no 29. novembra līdz 6. decembrim SIA «Liepājas tramvajs» teritorijā no četriem tramvaja vagoniem noskrūvētas un nozagtas piecas solonīdu spoles, kas nepieciešamas bremžu darbības regulēšanai.
(...)
Ita Cērmane
2004. gada 7. oktobris „Metalurgs”
Viktors Atvars: Atmiņu labirintos...
Bērnu dienu skices
(...)
Uz to laiku, kad beidzās maiņas, tramvajam piekabināja piekabes
Tālāk dzīvojošie izmantoja tramvaja piekabes, kuras tam piekabināja uz to laiku, kad rūpnīcā beidzās maiņas. Vasarā vaļējās, bet rudeņos un ziemā – slēgtās. Tramvaja galapunkts bija pie dzelzceļa pārbrauktuves, kur atradās arī solīda sabiedriskās tualetes ēka.
Tur, kur pašlaik ir tramvaja galapunkta sliežu cilpa, bija personīgā mājiņa, tai apkārt iekopts dārzs, kurā ziedēja puķes un auga dārzeņi, kurus varēja arī iegādāties. Pagājušā gadsimta 30. gadu vidū tur ierīkoja parku. Sastādīja apses. Vienā parka gala izraka ap divus metrus dziļu apaļu ūdenskrātuvi ar saliņu vidū.
(...)