2006. gada 13. janvāris „Diena”
Diena: No sliedēm noskrien tramvajs

Ceturtdien Liepājas centrā no sliedēm noskrējis tramvaja vagons, uz laiku pilsētā ir apturēta tramvaja satiksme. Kā aģentūrai LETA sacīja «Liepājas tramvajs» direktors Aigars Puks, negadījums noticis vietā, kur tramvaja sliedēm nodiluma dēļ ir izlūzis robs. Tramvajs noskrējis no sliedēm un apstājies. Pasažieri tikuši cauri ar izbīli. Pilsētā tramvaju sliežu ceļš ir nokalpojis, tam nepieciešams remonts. «Liepājas tramvajs» kopš 2002. gada pakāpeniski realizē Liepājas domes apstiprināto perspektīvo sliežu remonta plānu.

2006. gada 17. janvāris „Latvijas Avīze”
Karoga dedzinātājs tīra tramvajus

Kirils D., kuram par valsts karoga dedzināšanu pērn 18. novembrī Liepājas prokuratūra piesprieda 50 stundas piespiedu darba, vakar uzsācis soda izciešanu. Kā pastāstīja Valsts probācijas dienesta Liepājas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Solvita Dīķe, Kirils strādā sabiedriski derīgu darbu uzņēmumā «Liepājas tramvajs». Likumpārkāpēja pienākums ir mazgāt tramvaja vagonus. Viņa darbu kontrolē Valsts probācijas dienesta darbinieki.

Sarmīte Pujēna

2006. gada 28. marts „Latvijas Avīze”
Karoga dedzinātajam sodāmība dzēsta

Sešpadsmit gadus vecais liepājnieks Kirils D., kuram par Latvijas valsts karoga dedzināšanu 18. novembrī prokurore piesprieda 50 stundas piespiedu sabiedriskos darbus, tos paveicis, pastāstīja Valsts probācijas dienesta Liepājas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Solvita Dīķe. Šomēnes Kirils darbu uzņēmumā «Liepājas tramvajs» pabeidza, līdz ar to arī dzēsta viņa sodāmība. Par Kirila turpmākajām gaitām ziņu nav ne Solvitai Dīķei, ne arī prokurorei Ieviņai Pickainei, kas sodu piesprieda. Pirms piespiedu darbu sākšanas Kirils nekur nestrādāja un nemācījās.

Sarmīte Pujēna

2006. gada 13. aprīlī „BNS”
Liepājā vēlas veidot tramvaja muzeju

Liepājā iecerēts veidot Baltijā vecākā tramvaja muzeju, kā arī piesaistīt līdzekļus infrastruktūras modernizācijai.
Liepāja kopā ar Lietuvas pilsētu Klaipēdu Eiropas Savienības programmā «Interreg III A» plāno iesniegt projektu par videi draudzīga publiskā transporta ieviešanu un attīstību Baltijas jūras piekrastes pilsētās. 
Projekta kopējās izmaksas ir 300 000 eiro jeb 210 840 latu. Liepāja projektā cer piesaistīt līdzekļus Lielās ielas krustojumā tramvaja līnijas rekonstrukcijai – 200 metru sliežu nomaiņai, tramvaja muzeja izveidei, apkopojot informāciju par tramvaja nozīmi un vēsturi pilsētā, kā arī sīka pētījuma veikšanai par plānotajām un esošajām pasažieru plūsmām, satiksmes intensitāti un efektivitāti dažādos diennakts laikos. 
Liepājas tramvaja tīkls ir vecākais Baltijā. Tramvaja līnija izveidota 1899. gadā, tās kopējais garums ir 13,8 kilometri. Liepājā pašvaldība regulāri iegulda līdzekļus tramvaja līnijas rekonstrukcijā, tomēr ieguldīto līdzekļu daudzums ir nepietiekams, lai modernizētu tramvaja līniju atbilstoši vides un satiksmes drošības prasībām (samazināt trokšņa līmeni vēsturiskajā centrā, pilnveidot un uzlabot videi draudzīgu sabiedrisko transportu utt.), pašvaldībai norādīja uzņēmums «Liepājas tramvajs». 
2005. gadā Liepājā pilnībā rekonstruēti aptuveni 600 metru tramvaja sliežu ceļu. 
Plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmā plānots rekonstruēt un pagarināt Liepājas tramvaja līniju līdz Ezerkrasta dzīvojamajam masīvam. 
Tomēr, lai veiktu šādu rekonstrukciju, jāveic pētījums par jau esošo pasažieru plūsmu, vēlamo satiksmes intensitāti tramvaja maršruta līnijā dažādos diennakts laikos, jāveic esošo sliežu ceļu pilna inventarizācija un jānosaka vēlamie maršruti Liepājas pilsētā, lai varētu pilnvērtīgi plānot tramvaja attīstību, informēja «Liepājas tramvaja» direktors Aigars Puks. 
Plānotais «Interreg III A» programmas projekts ļaušot ieguldīt papildu līdzekļus viena tramvaja satiksmes krustojumu rekonstrukcijā pilsētas vēsturiskajā centrā – Lielajā ielā. Līdz šim arī neesot veikta Liepājas tramvaja attīstības vēstures materiālu sistematizācija un apkopošana. Ļoti maz informācijas ir par pašas līnijas izveidošanu un attīstību. 
Plānotā vēstures materiālu izpēte un sakārtošana ļaušot plašāk popularizēt vienu no Liepājas pilsētas vērtībām arī pilsētas viesiem un tūristiem, ļaus iekārtot jaunu tūrisma apmeklējuma objektu – tramvaja muzeju. 
Šajā projektā kā pārrobežas sadarbības partneris būs Klaipēdas pilsētas dome, kas ļaušot sadarbības partnerim izzināt un iegūt pieredzi tramvaja tīkla darbībā, videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūras veidošanā, attīstot un pilnveidojot sabiedriskā transporta iespējas Klaipēdas pilsētā. 
Projektu plānots realizēt no šā gada septembra līdz 2007. gada decembrim. 
Plānotais projekta finansēšanas avots ir 75% Eiropas Savienības finansējums, 15% Liepājas pašvaldības un «Liepājas tramvaja» līdzekļi, bet 10% iecerēts piesaistīt no valsts.

(Ilze Ozoliņa)

2006. gada 3. maijs „Diena”
Kurzemes mākslas «masāža» Liepājā

Arī Liepājā būs Mākslas dienas. Pasākums norisināsies no 6. maija līdz 6.jūnijam ar svētku kulmināciju 12. un 13. maijā. Līdzās vizuālajai mākslai stāsies dzeja, mūzika, teātris, tautas māksla, kino, mode. Oficiāli «masāžas dienas» tiks atklātas 12. maijā ar «masieru» gājienu no Liepājas stacijas uz Liepājas Latviešu biedrības namu.
Abas dienas Liepājas pilsētvidē jaunie Liepājas un Rīgas dzejnieki rīkos «Dzejas masāžu», savukārt 12. maija vakarā klubā «Fontaine Palace» uzstāsies skaņu apvienība «D.A.B.A.» un tekstu grupa «Orbīta». A. Čehova lugas «Gulbja dziesma» interpretāciju Liepājas tramvajā piedāvās režisors Mārtiņš Eihe ar Liepājas teātra aktieriem Leonu Leščinski un Kasparu Godu kopīgi veidotajā izrādē «From end to end».
Līdzās Kurzemes mākslinieku kopizstādei «Sirds vingrinājumi», ko atklās 12. maija vakarā, 13. maijā bijušās Liepājas sanatorijas ēkā apskatei tiks atvērta konceptuāla izstāde «Vannu māja» un vairākas personālizstādes (Lauras Feldbergas, Jāņa Garanča, Ginta Gabrāna, Kaspara Gobas u.c.) Liepājas muzejā, galerijās, kultūras namos. Liepājnieki varēs nolūkoties arī radošas darbnīcas «Performance» rezultātos un 13. maija vakarā pēc saulrieta jūras krastā aizdegtajos darbnīcā «Ugunsskulpūra» izveidotajos objektos.

Henrieta Verhoustinska

2006. gada 19. jūnijs „Diena”
Jauniešu darbarokas ir pieprasītas

Ar skolēnu darbu vasarā uzņēmumi šogad risina milstošo darbaspēka trūkuma problēmu
Bērni ir ļoti atbildīgi, strādāt ar viņiem ir viegli, viņi darbu padara apzinīgāk un vairāk nekā bezdarbnieki, saka Zigmunds Cīrulis, Liepājas pašvaldības aģentūras Nodarbinātības projekti vadītājs. Šovasar tikai Liepājā un rajonā vien ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) atbalstu strādās ap 750 jauniešu, bet Latvijā kopumā ar valsts atbalstu tiks nodarbināti vairāk nekā 12 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Tas ir četrreiz vairāk nekā 2004. gada, kad NVA sāka šādu projektu.
«Darba devēji skaidri pasaka, ka cer šādi atrisināt darbaroku trūkumu vismaz vasarā,» atzīst NVA Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane. Ievērojami pieaudzis arī projektā iesaistīto darba devēju skaits. Sākot skolēnu nodarbinātības pasākumus vasarā, mērķis bija parādīt sabiedrībai iespēju dot skolēniem darbu vasarā, taču šogad daudzi uzņēmumi jau pieņem darbā skolēnus arī bez valsts subsīdijām. «It sevišķi lielveikali risina darbaspēka deficīta problēmu ar skolēnu darbu,» atzīst NVA sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Jurševska.

Tīra tramvajus, klāj galdus

Nīcas pagasta viesu namā «Verbeļnieki» katru mēnesi strādās seši skolēni no Liepājas. Nama pārvaldnieks Klāvs Vikmanis pats izraudzījies savus strādniekus, jo vēlējies palīgus kaut ar nelielām svešvalodu zināšanām un «apķērībai arī jābūt». «Verbeļnieki» jau ceturto gadu izmanto izdevību – sākumā ar Liepājas domes atbalstu, tagad – ar NVA atbalstu – iegūt jaunos strādniekus vasaras sezonai. «Mums tas ir izdevīgi, nav jāņem darbinieki uz visu gadu,» saka K. Vikmanis. Zēni «Verbeļniekos» uzkopj apkārtni, pļauj zāli, meitenes uzpoš istabas, klāj gultas, palīdz klāt galdu. «Var redzēt, ka ļoti daudzi bērni tiek audzināti bez pienākumiem – nav iemaņu, bet mums svarīgi, lai māk slotu turēt un tomātus sagriezt. Ja viņiem stāv klāt, tad darba kvalitāte ir laba,» K. Vikmanis ir atklāts. Papildus projektā paredzētajai minimālajai algai «Verbeļnieki» viņus arī paēdina un sedz ceļa izdevumus.
Savukārt Liepājas pašvaldības uzņēmumā «Liepājas tramvajs» katru mēnesi strādās divi jaunieši. Viņu uzdevums ir katru dienu nomazgāt un iztīrīt pa vienam tramvajam. «Citādi ar to netiekam galā,» saka «Liepājas tramvaja» tehniskais direktors Aigars Rauda un atklāj, ka agrāk uzņēmums izlīdzējies, liekot tramvajus tīrīt piespiedu darbos atsūtītajiem.
(...)

Nora Driķe

2006. gada 14. augusts „Neatkarīgā Rīta Avīze”
Par sabiedriska transporta biļetēm visvairāk maksā Valmierā un Jelgavā
Taču vislētākās tramvaju biļetes jau desmit gadus ir Liepājā, pasažieri tur maksā 10 vai 12 santīmu par vienu braukšanas biļeti.

Sasniedz cenu rekordu

SIA «VTU Valmiera» pārvadājumu daļas vadītājs Ēriks Bujans skaidro, ka līdzšinējo 20 santīmu vietā kopš 1. augusta par sabiedriskā transporta biļetēm pasažieriem nākas maksāt par pieciem santīmiem vairāk. Un izskaidrojums tam esot tikai viens – uzņēmuma izdevumi pēdējo gadu laikā ir krietni auguši, tāpēc pamatoti esot arī paaugstināt biļešu cenas. «Cenu izmaiņas šā gada augustā ir pamatots lēmums, jo beidzamajā laikā paaugstinājušās degvielas cenas, pamatoti ir paaugstināt arī algas uzņēmuma darbiniekiem, esam izsludinājuši arī konkursu, lai Valmierā turpmāk pasažierus pārvadātu ar jauniem autobusiem,» stāsta Ē. Bujans.
Savukārt Ventspilī par vienu autobusa biļeti pilsētas robežās pasažieri maksā 23 santīmus. SIA «Ventspils Reiss» valdes priekšsēdētājs Arturs Lieģis stāsta, ka kopš 2005. gada rudens autobusa biļetes cena tika paaugstināta par pieciem santīmiem, kopš 2000. gada tā maksājusi 18 santīmu. Līdzīgi ir arī ar maršruta taksometru cenām, to cenas ir kāpušas par 5 santīmiem. 2000. gadā iedzīvotājiem bija jāmaksā 25 santīmi, taču kopš šā gada maija tie ir 30 santīmu.

Desmit gadus bez izmaiņām

Attīstības pārvaldes Komercnodaļas speciāliste transporta jautājumos Ilona Čandere stāsta, ka Liepājā cenu pārmaiņas sabiedriskajam transportam bija vērojamas pagājušajā gadā, kad no 2005. gada 1. jūlija stājās spēkā jauni sabiedriskā transporta tarifi. Maršruta taksometriem cenas tika paaugstinātas no 20 līdz 25 santīmiem, savukārt autobusiem no 15 līdz 20 santīmiem. «Plānots, ka tuvākajā laikā Liepājā sabiedriskā transporta cenas paliks nemainīgas. Par maršruta taksometriem 20 santīmu un autobusiem 15 santīmu iedzīvotāji maksāja kopš 1999. gada,» paskaidro I. Čandere. 
SIA «Liepājas tramvajs» biļešu cenas jau desmit gadus nav mainītas, un pasažieri par vienu braukšanas biļeti transportā maksā 10 santīmu, pērkot to iepriekš, vai 12 santīmu, pērkot to pie tramvaja vadītāja. Taču, kā stāsta SIA «Liepājas tramvajs» valdes loceklis Aigars Puks, šāda cena vēl saglabāsies pavisam neilgi. Viena biļete tuvākajā laikā Liepājas tramvajā maksās 15 santīmu, pērkot iepriekš, un 18 santīmu, pērkot to pie tramvaja vadītāja. «Liepājā vēl ir saglabājusies sistēma, kad pasažieriem, iekāpjot transporta līdzeklī, biļete ir jākompostrē. Pie mums tramvaji ir garāki nekā citās pilsētās, tāpēc būtu nepieciešami divi konduktori. Taču tas prasītu papildu līdzekļus konduktoru algām,» situāciju raksturo A. Puks. SIA «Liepājas tramvajs» pakalpojumus ik gadu izmanto vidēji seši miljoni pasažieru. Četru gadu laikā Liepājā ir nopirkti astoņi tramvaju vagoni no Vācijas. Tuvākajā laikā plānots nomainīt tramvaju sliežu klātnes, kuras nav mainītas aptuveni trīsdesmit gadu. «Plānojam arī pagarināt vienu tramvaja līniju, kas pasažieriem ļaus ērti piekļūt pie mājām, kā arī, iespējams, uzlabos Liepājas tramvaja finansiālo stāvokli,» skaidro A. Puks.

Pietrūkst līdzekļu modernizācijai

Daugavpilī tramvaju pakalpojumus mēnesī izmanto aptuveni divpadsmit tūkstoši pasažieru. Jau trīs gadus sabiedriskā transporta biļešu cena ir nemainīga – piecpadsmit santīmu, pirms tam par vienu biļeti tramvajā pasažieri maksāja desmit santīmu. «Tuvākajā laikā gan domājam tramvaju braukšanas biļešu cenu paaugstināt, taču pagaidām vēl nav skaidrības, kad un par cik santīmiem tās kļūs dārgākas. Tramvaji jau kalpo ļoti ilgi, un tos nepieciešams nomainīt pret jauniem, taču līdzekļu trūkuma dēļ tie pagaidām mainīti un modernizēti netiks,» situāciju raksturo AS «Tramvaju uzņēmums» grāmatvede Svetlana Šeškjāne.
Savukārt Rīgā sabiedriskā transporta cenas pēdējo reizi tika mainītas 2000. gadā. Šogad SIA «Rīgas satiksme» prasa Rīgas domei par 18,773 miljoniem latu palielināt pašvaldības dotāciju. Kopā 2007. gadā pašvaldības dotācijai Rīgas satiksmei vajadzētu sasniegt 49,95 miljonus latu. Pašu ieņēmumi paredzēti 32,7 miljoni latu. Budžeta projektā paredzēta 810 000 latu dotācija par bezmaksas pārvadājumiem. Saņemot šādas dotācijas, braukšanas maksa Rīgas sabiedriskajā transportā nebūtu jāpalielina.

Dace Lina-Fisenko

2006. gada 15. augusts «Latvijas Avīze»
Cels cenu lētākajām tramvaja biļetēm

Liepājā vēl šogad plāno paaugstināt tramvaja biļešu cenu, informēja SIA «Liepājas tramvajs» valdes loceklis Aigars Puks. Tramvaja biļešu cenas paaugstinājums tiks izskatīts pašvaldības sabiedriskā transporta komisijā, bet apstiprināts Liepājas domes sēdē. Puks vēl nevarēja pateikt, kad tieši tas notiks. Jau desmit gadus vislētākās tramvaju biļetes ir Liepājā, kur pasažieri maksā 10 vai 12 santīmus par vienu braukšanas biļeti. Citās Latvijas pilsētās cena par braucienu sabiedriskajā transportā svārstās no 15 līdz 30 santīmiem.

2006. gada 17. augusts „Kursas Laiks”
Palielinot cenu un pagarinot ceļu, cer uz finansiālu labumu

Priekšlikums par tram­vaja biļešu cenas paaugsti­nāšanu ir iesniegts SIA «Liepājas tramvajs» pa­domē, kas pozitīva lēmu­ma gadījumā to nodos izvērtēšanai pašvaldībā. Janvārī būs 11 gadi, kopš braukšanas biļetes cena tramvajā mainīta pēdējo reizi, «Kursas Laikam» apgalvo uzņēmuma valdes loceklis Aigars Puks. Uz lielāku peļņu uzņēmums cer, arī pagarinot tramvaja sliežu ceļu līdz Ezerkrastam, taču finansējumu tam tik ātri nesola.

A. Puks nevēlas prog­nozēt, vai biļešu cena tiks palielināta jau šogad. «Tas atkarīgs no daudz kā. No padomes lēmuma, tad to izskatīs Attīstības un Finanšu komitejā.» Ir divi varianti biļetes cenas paaugstināšanai. Viens no tiem paredz, ka biļete, pērkot to iepriekš, maksās 15 santīmu, bet, pērkot pie tramvaja vadītāja, – 18 santīmu. Otrs variants paredz divkāršu biļešu cenu palielinājumu. Pērkot to iepriekš, biļetes cena varētu būt 20 santīmu, pērkot pie vadītāja, – 24 santīmi.
Līdz šim Liepājā bijušas viszemākās sabiedriskā transporta braukšanas biļešu cenas. Citviet Latvijā brauk­šana sabiedriskā transportā maksā no 15 līdz pat 30 santīmiem. Piemēram, Val­mierā kopš šā gada 1. augusta 20 santīmu vietā jāmaksā 25 santīmi. Vents­pilī vienas autobusa biļetes cena ir 23 santīmi.
Tramvaja līnijas Latvijā ir trīs pilsētās – Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Rīgā biļete tramvajā maksā 20 santīmu, bet Daugavpili – par pieciem santīmiem mazāk.
Liepājā sabiedriskā trans­porta biļešu cenas pēdējo reizi mainījās pērn 1. jūlijā, kad maršruta taksometru biļetes cena tika paaugstināta no 20 1īdz 25 santīmiem, bet autobusu – no 15 līdz 20 santīmiem.
Daugavpilī tramvaju vidēji izmanto 12 miljoni cilvēku gadā, «Kursas Laikam» aptuvenos datus pavēstīja Daugavpils tramvaju uzņē­muma Kustības dienestā. «Liepājas tramvaja» pakal­pojumus ik gadu izmanto vidēji seši miljoni cilvēku.
Vairāk pasažieru «Lie­pājas tramvajs» cer iegūt ar tramvaja sliežu ceļu pa­garinājumu. Kā stāsta A. Puks, to plānots pagarināt par pusotru kilometru vienā virzienā, kopā – par trim kilometriem. Sliežu ceļš veiksmīga iznākuma gadījumā pasažierus aizvizinās līdz M. Ķempes ielai Ezer­krastā, kur galapunkts ir arī vairumam maršruta autobusu un taksometru. Iecerētās pārmaiņas plāno veikt par ES Kohēzijas fonda naudu.
Otrdien Ministru kabi­neta sēdē tika izskatīti vairāki strīdīgi ES finansējuma sadales jautājumi. Finanšu ministrijas ziņojumā vēstīts, ka tieši par tramvaju sliežu ceļu pagarināšanu Liepājā runāts otrdien netika, bet atbalsts pašvaldībām, arī Liepājai, operacionālajā programmā «Infrastruktūra un pakalpojumi», kas dar­bosies no 2007. līdz 2013. gadam, tika iekļauts. Mi­nētais dokuments tiks sūtīts uz Briseli, nākamais sarunu raunds varētu notikt oktobri, «Kursas Laikam» skaidro Satiksmes ministrijas Sa­biedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Līdaka.

2006. gada 20. oktobris „Latvijas Avīze”
Biļešu cenas – no 10 līdz 30 santīmiem
Arī Liepājas tramvajā grib dubultot braukšanas maksu

Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta uzņēmums «Rīgas satiksme» nolēmis paaugstināt braukšanas maksu līdz 40 santīmiem. Šis priekšlikums vēl jāizskata Rīgas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatoram un Rīgas domei. Vaicāju lielāko pilsētu pārvadātājiem un pašvaldību pārstāvjiem, vai tuvākajā laikā plānots paaugstināt maksu arī citur Latvijā.
Mārtiņš Rupmejs, Jēkabpils pašvaldības uzņēmuma «Jēkabpils autobusu parks» direktors: «Pilsētas autobusos biļete maksā 20 santīmu kopš 1. septembra. Iepriekšējos četros gados biļetes cena bija 17 santīmu. Pieauga degvielas cenas, ienākumi nesedza izdevumus, strādājām ar zaudējumiem, tāpēc tarifu paaugstinājām. Šogad mēs nepaaugstināsim biļešu cenas. Nekādas papildu dotācijas kā Rīgā no pašvaldības nesaņemam. Saņemam to pašu valsts dotāciju, ko visi pasažieru pārvadātāji. Autobusu vidējais vecums ir 16 gadi, jaunākais autobuss ir 2000. gada ražojums. Neskatoties uz to, autobusi ir labā tehniskā stāvoklī.»
Jānis Lāčplēsis, Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks: «Daugavpilī tramvajos biļete maksā 15, autobusos – 18 santīmu. Pasažieru pārvadājumus ar tramvajiem un autobusiem veic pašvaldības uzņēmumi. Pašvaldība dotē maksājumus par tiem pasažieriem, kas saņem atlaides. No pārvadātājiem neesam saņēmuši iesniegumus par tarifu maiņu. Tas būs atkarīgs no energoresursu cenu pārmaiņām. Dome pašlaik atmaksā 4 – 5 miljonu kredītu par autobusu parka atjaunošanu. Tuvākajā laikā biļešu cenām lielus lēcienus negaidām.»
Gints Jačuks, Rēzeknes domes satiksmes organizācijas inženieris: «Rēzeknē brauciens pilsētas autobusā maksā 20 santīmu. No 1. jūnija līdz 15. oktobrim autobusos pensionāri maksāja 10 santīmus, pārējo kompensēja pašvaldība, kopā apmēram 30 000 latu. Rēzeknē pasažierus pārvadā privāts uzņēmums. Pārvadātājs saņem pašvaldības dotāciju par pasažieriem, kuri brauc ar atlaidēm. Uzņēmums saņem 2000 latus mēnesī atbilstoši pilsētas iedzīvotāju skaitam no valsts. Pašlaik pārvadātājs nav iesniedzis sabiedrisko pakalpojumu regulatoram pieprasījumu par tarifu paaugstināšanu, tāpēc nav pamata runāt par cenu kāpumu.»
Vilis Ļevčenoks, Jelgavas pašvaldības izpilddirektora vietnieks: «Mūsu pilsētā sabiedriskā transporta pakalpojumus sniedz «Jelgavas autobusu parks», kas pieder Jelgavas pašvaldībai. Lai uzņēmumam kompensētu biļešu starpību un tas varētu modernizēt autobusu parka tehnisko sastāvu, 2005. gadā Jelgavas dome piešķīra 1 664 725 latus. Savukārt 2006. gadā jaunu autobusu iegādei dome piešķīra 1 100 000 latus. Bez dotācijām ievērojami palielinātos autobusu parka izdevumi un tā tehniskā sastāva modernizācija vairs nebūtu iespējama. Šobrīd viena virziena biļetes cena ir 25 santīmi. Mēnešbiļete sabiedriskajā transportā maksā 18 latus. Ņemot vērā, ka kops pēdējā tarifa apstiprināšanas ir pagājis vairāk nekā gads un ir augušas sabiedriskā transporta ekspluatācijas izmaksas, nākamā gada budžeta ietvaros var tikt izskatīts jautājums par dotāciju palielināšanu.» 
Guntis Blumbergs, Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks: «Ventspilī autobusos biļete maksā 23, maršruta taksometros – 30 santīmus. Autobusu pārvadājumus veic pašvaldības uzņēmums «Ventspils reiss». Pilsētas maršrutos autobusi strādā ar zaudējumiem, ko kompensē ar starppilsētu reisos iekasēto naudu. Pašlaik izskatām iespēju biļešu cenas autobusos paaugstināt līdz 25 santīmiem. 23 santīmu tarifs ir spēka no pērna oktobra. Pilsēta kursē moderni, Vācijā ražoti «Mercedes Benz» autobusi.»
Aigars Štāls, Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists: «Tramvaja biļetes cena jau vienpadsmit gadus ir 10 santīmu, pērkot biļeti kioskā, tāpēc pašvaldības pārvadājumu uzņēmums gatavo priekšlikumu domei braukšanas maksu dubultot. Iecerēts, ka tramvaja biļete kioskā maksās 20 santīmu, pērkot tramvajā – 24. Pagaidām braukšana Liepājas tramvajos ir lētākā Latvijā. Cenas paaugstināšanos ietekmē daudzi no pārvadātāja neatkarīgi faktori: degvielas un elektrības cenu kāpums, algu pieaugums, sagrautais Karostas tilts, kura dēļ maršrutus pagarinājām par 8 kilometriem. Pašvaldības dotācija pārvadātājiem (autobusu un tramvaja pārvadājumos) 2006. gadā plānota 492 250 lati, no tiem izdevumu kompensēšanai skolēnu pārvadājumiem – Ls 216 344.»

Uldis Rācenis

2006. gada 21. oktobris „Neatkarīga Rīta Avīze”
Konduktorus nomainīs kompostieri

Pašlaik SIA „Rīgas satiksme” (RS) trūkst 475 konduktoru, tāpēc ka pagaidu risinājums, kas ļaus novērst konduktoru deficītu sabiedriskajā transportā, būs sen aizmirsto kompostieru ieviešana.
Plānots, ka kompostieri tiks ieviesti tuvāko četru mēnešu laikā tikai tramvajos. Savukārt atbrīvotie konduktori varēs turpināt to pašu darbu kādā citā sabiedriskā transporta līdzeklī vai arī uzņemties kontroliera pienākumus.
Kompostieri būšot ļoti moderni, katrā biļetē tiks iespiests vagona numurs, gads, datums un laiks. Lai pasažieriem būtu ērtāk, katrā vagonā būs izvietoti trīs kompostieri, pastāstīja RS preses sekretārs Oskars Fīrmanis. Iespējams, ar laiku biļešu cenas varētu būt atšķirīgas – biļešu iegādāšanās tramvajos būs dārgāka. Līdz ar kompostieru ieviešanu sods par braukšanu bez biļetes būs daudz bargāks nekā līdz šim. Kompostieri tramvajos varētu kalpot līdz 2008. gadam, kad sabiedriskā transporta līdzekļos plānots ieviest elektroniskās biļetes, skaidroja O. Fīrmanis.
Liepājas sabiedriskajā transportā jau septiņus gadus kalpo kompostieri, un kopš to ieviešanas manāms finansiāls progress – par desmit procentiem cēlušies ienākumi, pastāstīja SIA «Liepājas tramvajs» galvenais inženieris Valdis Bībers.
Līdzīgi domā arī Jēkabpilī, kur, veicot pētījumu, nonākts pie secinājuma, ka konduktori esot ļoti neizdevīgi, pastāstīja Jēkabpils autobusa parka direktors pārvadājuma jautājumos Ivans Lavrinovičs. Daugavpilī, kur pagaidām līdzīgi kā Rīgā tramvajos biļetes tirgo konduktori, nedomā pāriet uz kompostieriem, sacīja a/s «Daugavpils tramvaji» pārvaldnieks Valērijs Šops.

Mārieta Švalbe

2006. gada 10. novembris „Neatkarīga Rīta Avīze”
Bēgot no ikdienas domām

Latvijas tūrisma maratona pēdējais, 36., posms norisināsies 18. un 19. novembrī Liepājā.
Tūrisma attīstības valsts aģentūras pirmoreiz rīkotais ceļojumu maratons pa Latviju startēja 18. un 19. martā tieši Liepājā. Vēju pilsētā tas arī noslēgsies. Visas vasaras tūrisma sezonas garumā notikušajos iknedēļas pašmāju tūrisma veicināšanas pasākumos aktīvi piedalījās arī Neatkarīgā, tāpēc ir pat nedaudz skumīgi likt punktu šim raibajam skrējienam. Lai arī treknu un gardu punktu.
(...)
Pēc tējas iemalkošanas der atcerēties, ka Liepājai ir arī savs tramvajs. Turklāt ar senu vēsturi. Proti, tieši vēju pilsēta bija pirmā no visām Baltijas, ne tikai Latvijas, pilsētām, kurā sāka kursēt tolaik tik neparastais pa sliedēm ripojošais izgudrojums. Tas notika tālajā 1899. gadā, un laika gaitā Liepājā parādījās pat četras tramvaja līnijas. Šobrīd gan palikusi tikai viena, toties tās maršruta garums ir 14 kilometri, kas ļauj tramvaju izmantot arī ekskursiju vajadzībām. Izbraucot visu maršrutu, Liepāja atklājas kā uz delnas, un šāds brauciens, papildināts ar speciāli ekskursijai domātu bukletu, ļauj iepazīt vēju pilsētu pusstundas laikā. Patīkamu braucienu, un turpiniet apceļot dzimto zemi!
*** 
Programma
(...)
– Liepājas tramvajs
Varēs apskatīt Liepāju pa tramvaja logu, izmantojot Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā esošo bukletu «Iepazīsti Liepāju, skatoties caur tramvaja logu!»
Cena: Ls 0,12

Kaspars Zaviļeiskis

2006. gada 6. decembris „Neatkarīgā Rīta Avīze”
Liepājas tramvaji kļūst dārgāki

Ar 2007. gada 1. janvāri tiks dubultota braukšanas maksa Liepājas tramvajos. Jaunos tarifus apstiprinājis Liepājas Sabiedrisko pakalpojumu regulators. Līdzšinējo desmit santīmu vietā par braucienu tramvajā būs jāmaksā 20 santīmu, ja biļete tiks iegādāta iepriekš, bet 24 santīmi – ja biļete tiks pirkta pie tramvaja vadītāja. Mēneša biļetes cena būs 7,60 latu. Nemainīga tramvaja biļešu cena Liepājā bijusi 11 gadu. Pasažieru skaitam ir tendence nedaudz pieaugt – gadā tiek pārvadāti aptuveni septiņi miljoni pasažieru.