1940. gada 3. janvāris „Kurzemes vārds”
Sniegputeņa vētras postījumi

Vakar pievakarē sāka plosīties sniegputeņa vētra. Tā brīžiem bija līdz 9 ballēm stipra. Vētra ielās neilgā laikā pieputināja lielas sniega kupenas, tā radot traucējumus satiksmē. Sniegputeņa dēļ satiksmi pārtrauca arī tramvaji. Tos ieputināja sniegā un viņi vairs nevarēja tikt uz priekšu. Brīvības – Klaipēdas ielas līnijas tramvaja vagons palika stāvot Brīvības ielā, bet Kr. Barona ielas Gaisa ostas līnijas vagons palika stāvot Raiņa ielā. Līniju atbrīvošana no sniega visu vakaru nodarbināja 50 strādniekus. Sniegputeņa vētra bojājusi vadus arī apmēram 50 Liepājas telefona aparātiem un vairākas ielas pārrāvusi elektrības vadus. Uz neilgu laiku ielas palika tumsā, bet drīz bojājumus atkal uzlaboja. No laukiem ziņo, ka arī tur vētra pārrāvusi vadus vairākām elektriskās strāvas līnijām. Vakar no rīta uz zveju bij izbraukusi motorlaiva „Daugava”. To jūrā pārsteidza vētra. Zveinieki, pārdzīvodami baigus brīžus, un nosaluši vēlu vakarā atgriezās ostā.

1940. gada 23. janvāris „Kurzemes vārds”
Sniegputenis rada traucējumus satiksmē

Sestdien uznākušais sniegputenis turpināja arī plosīties arī svētdien un vakar, radot traucējumus vilcienu, tramvaju un autobusu satiksmē. Sestdienas vakarā sniegputenis ieputināja tramvaju vagonu pie Emigrantu ielas. Pēc vairāku stundu darba vagonu atraka un ar lielām pūlēm nogādāja depo ēkā. Sniegputenis pilnīgi aizputināja līniju uz Gaisa ostu un satiksmi pa to nebija iespējams atjaunot. Pēc nepārtraukta darba naktī un svētdienus priekšpusdienā tikai svētdien pl. 14 izdevās satiksmi atjaunot. Ar traucējumiem noritēja satiksme arī uz Brīvības – Klaipēdas ielu līnijas. Tur nepārtraukti sliedes tīrīja 50 strādnieki.
(...)

 1940. gada 24. janvāris „Kurzemes vārds”
„Tunelis” caur sniega valni pie Ziemeļu kapsētas

Uznākušais sniegputenis pilnīgi aizputinājis pieeju Ziemeļu kapsētai. No „Pluto” fabrikas, apmēram 300 metru garā posmā līdz Ziemeļu kapsētas beigām, spēcīgais vējš sadzinis sniegu apmēram 2 metru augstā valnī. Caur to neiespējami tikt gājējiem un pajūgiem. Tramvaju satiksme norit vienīgi līdz „Pluto” fabrikai. Lai nokļūtu līdz kapsētai, tās sargs izracis eju cauri augstajam sniega valnim, kas sniedzas līdz kapsētas žoga virsotnei. Lielas grūtības jāpiedzīvo bēriniekiem, jo tiem piekļūšana ar līķratiem pie kapiem neiespējama. Zārku jānovieto uz ragaviņām un tikai tādā veidā cauri izraktai ejai to iespējams ievest kapsētā.

1940. gada 25. janvāris „Kurzemes vārds”
100 strādnieki vakar atraka pieeju Ziemeļu kapsētai
(rubrika: Liepājas dzīve)

Vakar apmēram 100 strādnieku atraka ar sniegu pieputināto Pulkv. Kalpaka ielu pie Ziemeļu kapsētas. Tramvaja sliedes neatraka, jo kā ziņo, tas neesot paredzēts. Tramvaja satiksme līdz sniega nokušanai noritēs līdz Koku ielai. Līnijas atbrīvošana no sniega posmā Koka iela – Gaisa osta neatmaksājoties, jo minētā posmā maz braucēju.

1940. gada 26. janvāris „Kurzemes vārds”
Atvieglota pajūgu un auto satiksme pāri tirdzniecības tiltam
(rubrika: Liepājas dzīve)

Lai atvieglotu kamanu lietotāju un auto satiksmi pāri tirdzniecības tiltam ar vakardienu slēgta tramvaju kustība viena tilta pusē. Līdz ar to būs novērstas grūtības, kas rodas divām ragavām satiekoties uz tilta, jo pa tramvaju sliežu ceļu gandrīz neiespējami ar ragavām braukt.

1940. gada 28. janvāris „Kurzemes vārds”
Satiksmes grūtības dziļa sniega dēļ

Piektdienas naktī Lejas-Kurzemē atkal uzsniga bieza sniega kārta. Vakarrīt visas Liepājas ielas un lauku ceļi bija klāti ar biezu sniega kārtu. Lēnāk kā parasti ripoja automobiļi un slīdēja kamanas. Apgrūtināta bija arī tramvaja satiksme. Sliežu atrakšanos darbos strādāja 60 strādnieki.
(...)

1940. gada 22. februāris „Kurzemes vārds”
Meža darbos piedalīsies arī Liepājas pilsētas pārvaldes amatpersonas

(...)
Ievērojot, ka sakarā ar ogļu krājumu samazināšanos nepieciešamas vēl vairāk ierobežot elektrības patēriņu visās nozarēs, pilsētas valde nolēma ar 25 februāri pārtraukt tramvaja kustību uz līnijas Autobusu piestātne – Kalpaka tilts. Šī līnija mazā braucēju skaita dēļ visu laiku strādāja ar zaudējumiem. 
(...)

1940. gada 22. februāris „Kurzemes vārds”
Sniegs traucē tramvaja kustību
(rubrika: Liepājas dzīve)

Vakardienas sniegputenis bij radījis traucējumus Liepājas pilsētas tramvaja kustībā. Aizputināto sliežu dēļ vakarā pārtrauca satiksmi uz Brīvības ielas – Klaipēdas ielas līnijas pēdēja posma, un tramvajs gāja tikai līdz Kuršu ielai. Arī pārējā ceļa daļā, lai satiksme neapstātos, vajadzēja sniegu no sliedēm attīrīt.

1940. gada 23. februāris „Kurzemes vārds”
Sniega vētra
(rubrika: Liepājas dzīve)

Trešdienas vakarā pār Liepāju gāja spēcīga sniega vētra. Neilgā laikā sniegs ielās saputināja lielas kupenas un radījis traucējumus satiksmē. Sniegputenis ieputināja satiksmes autobusu. Pēc atrakšanas tas uz priekšu pavirzījis nelielu gabalu un sniegā atkal apstājās. Vēlāk satiksmi pilnīgi pārtrauca un pilnībā atjaunoja tikai vakar pl. 16. Satiksmes traucējumi radās arī tramvaja līnijā uz Gaisa ostu. Pl. 20 arī tur satiksmi vajadzēja pārtraukt. Līniju no sniega vakar tīrija visu dienu. Satiksmi atjaunoja tikai pl. 19. Uznākušā sniega vētra bija 8 – 9 balles stipra.
Sniegā pie Liepājas iestiga preču vilciens. Izsauktā palīdzības lokomotīve to nogādāja stacijā.

1940. gada 25. februāris „Kurzemes vārds”
Ar šodienu izbeidz tramvaja satiksmi Gaisa ostas līnijā
(rubrika: Liepājas dzīve)

Liepājas pilsētas padomes sēdē, kas notika 13. februārī, ierosināja slēgt tramvaju satiksmi uz līnijas tirdzniecības tilts – Gaisa osta, jo līnijas ekspluatācija pilsētai neapmaksājas. Pilsētas valde vēlāk arī nolēma, ka satiksmi pa šo līniju jāizbeidz ar 25 februāri. Sākot ar rītdienu, 26 februāri, tramvaju satiksme pa šo līniju turpmāk nenotiks. Iedzīvotājiem izmantojama autobusu līnija. Minēta tramvaja līnija ir vecākā Liepājā, par kuru satiksme noritējusi, sakot ar tramvaja „ziedu laikiem” Liepājā, 1899 gadā.

1940. gada 27. februāris „Kurzemes vārds”
(rubrika: Liepājas dzīve)
Tramvaja kustība

pa Raiņa un Pulkv. Kalpaka ielām pārtraukta.

1940. gada 20. marts „Kurzemes vārds”
Traucēja satiksmi
(rubrika: Liepājas dzīve)

Pa tirdzniecības tiltu Jaunliepājas pusē laucinieku divjūgā braukuši divi iereibuši vīrieši, neatbrīvojot tramvaja sliedes un traucējot kustību. Vainīgo, 28 gadu veco Kārli, Voldemāru Simsonu no Robežu ielas 32 sauca pie atbildības.

1940. gada 21. maijs „Kurzemes vārds” 
Stingrāk uzraudzīs vieglos ormaņus

Liepājas ormaņi ne tīrības, ne zirgu materiālu ziņā vēl arvien nav sasnieguši to stāvokli, kādu no viņiem prasa pasažieri un ari mūsu uzraudzības iestādes. Pilsēta ir 63 ormaņi, bet labi, ja to trešajai daļai ir pietiekami brangi un spēcīgi zirgi un glīti rati. Daudzi ormaņi vēl arvien tērpusies netīros, saplēstos tērpos un viņu rātos valda apšaubāma tīrība. 
Lai to novērstu, Liepājas prefektūra turpmāk ormaņiem, kas neievēros norādījumus, atņems braukšanas tiesī­bas. Ormaņu pārbaude turpmāk no­tiks biežāk. Viena no pārbaudēm bija vakar. Kuršu laukumā garā rindā kārtojas visi ormaņi, pēc kam at­sevišķi pa vienam brauca garam pre­fektūrai, kur pajūgus pārbaudīja prefekts J. Everts ar biroja pārzini H. Graudu, kopi ar veterinārār­stiem un pilsētas valdes tehniskās no­daļas pārstāvi. Visi ormani uz pār­baudi gatavojoties bija glīti nokrāso­jusi savus ratus un ari iztīrijuši savus formas tērpus. Cerēsim, ka mēs tikpat glīti un tīri ietērptus ormaņus redzē­sim ari pēc pārbaudes. 
Ormaņiem, kuru pajūgi nebija kār­tībā vai ari mugurā bij netīrs tērps, pārbaudes komisija noradīja to novērst un aicināja tos ierasties uz jaunu pār­baudi pēc 2 nedēļām. Vairākiem or­maņiem ieteica iegadāties ari jaunus zirgus. Glītākie pajūgi un labākie zirgi bija 61., 40., 65. un 62. numu­riem.

1940. gada 14. augusts „Komunists”
Pilsētas valdes lēmumi
(Rubrika: vietēja hronika)

Pilsētas valde savā 12. augusta sēdē nolēma:
(...)
Par elektrības un gāzes iestādes direktoru sākot ar 29. augustu nolēma pieņemt līdzšinējo direktora pagaidu vietas izpildītāju inženieri F. Paijo.
(...)

1940. gada 5. septembris „Komunists”
Tramvaja satiksmi ar „Tosmari” atjaunos
(Rubrika: Vietēja hronika)

Uz bijušā elektrības iestādes direktora Jagara rīkojumu tramvaja satiksme ar Tosmari pārtraukta jau no pagājuša gada rudens. Tramvaja vietā laiž divus autobusus, kuri savas dārgās ekspluatācijas un savu mazu apmēru dēļ ļoti nepilnīgi apkalpo minēto līniju.
Sakara ar garnizona un pārējo iedzīvotaju prasību, elektrības un gāzes iestādes strādnieku komiteja savā 2. septembra sēdē, pieaicinot tramvaja speciālistus un uzklausot šo speciālistu atzinumus, nolēma, ka tramvaja satiksme ar Tosmari atjaunojama visdrīzākā laikā, lūdzot pilsētas valdi šo lēmumu atbalstīt. Ņemot vērā, ka dzelzceļa virsvalde, ierīkojot sliedes uz „degvielas” noliktavām, nav ielikusi vajadzīgo krustojumu arī tramvajam, nolēma lūgt virsvaldi minēto krustojumu ierīkot steidzamības kārtā.

1940. gada 8. septembris „Komunists”
Tramvaja satiksme ar Tosmari tiks atjaunota 15. septembrī

Visiem Liepājas iedzīvotajiem būs spilgta atmiņa par to laiku, kad Ulmaņa kliķes rokaspuiši dzina pakaļ un veica spiegošanu pēc godīgajiem pilsoņiem, lai viņi tikai neizveidotu sakarus ar Sarkanās Armijas karavīriem. Šajā laikā toreizējie pilsētas „tēvi” kopa ar Liepajas pilsētas elektrības un gāzes iestādes direktori nolēma pārtraukt tramvaja satiksmi ar Tosmari, radot lielas grūtības satiksmē Sarkanas armijas karavīriem un darbaļaužu kārtai. Kā galveno nosauca iemeslu, ka ceļš ir pilnīgi nolietojies un nav arī līdzekļu tā atjaunošanai. Ir zināms, ka bijušajā direkcija maz uzmanības veltīja Tosmares ceļa remontiem, bet ja jau Tosmares Līnijas tramvajs braukt pirms sarkanās armijas ienākšanas, tad protams, ka tas varēja turpināt ripot arī vēlāk. Elektriskās un gāzes iestādes strādnieku komiteja sava sēdē 2. septembrī nolēma, ka satiksmi ir Tosmari ir jāatjauno 15. septembrī un ka pamazām ir jālabo pieļautas kļūdas un nolaidību kā ceļa, tā arī vagonu remontos, ko strādnieki uztvēra ar vislielāko iedvesmu.
Pirmais vagons no centrāles Tosmares virzienā dosies 15. septembrī pulksten 10, un kustību veiks katras 10 minūtes. Gala punkti: Sarkanās armijas tilts – Graudu un Pasta ielu krustojums. Darba dienās pirmais vagons no pilsētas gala punkta aties 5.55 un pēdējais vagons no Sarkanās armijas – 23.30.

K.

1940. gada 15. septembris „Komunists”
Tramvaja līnijas atjaunošana – trieciennieku darbs

Vakar pusdienas laikā Raiņa ielas galā bij nekad neredzēta rosība. Tur strādnieki rīkoja pārbrauktuvi tramvaja līnijas atjaunošanai. Pārbrauktuves ierīkošana Liepājā nav svešs darbs, bet nepiedzīvots bija tas temps, kādu vakar redzējām. Pārbrauktuvi uzlika 2½ stundā. Tas nozīmē, ka pārmija uzlikta 3 reizes ātrāk nekā parasti. 
Šis darbs tikpat drudžainā steigā tika vests cauri visur. Lēmumi bij ātri un noteikti. Kur administrācija un inženieri pa vecam paradumam prasīja vairāk nedēļu laika, tur strādnieki pierādīja, ka viņi to var veikt, un atbildīgi veikt, dažās dienās. Šo darbu sagatavojot daudz bij jākaŗo ar Valsts dzelzceļu 9. ceļa iecirkņa inženieru un citiem vadošiem darbiniekiem, kas prot vērtēt tikai vecus darba tempus, prot spriest tikai vecā garā. Tramvaja līnijas atjaunošana vēl pirms noteiktā termiņa, varbūt, mācīs arī neticīgos saprast un ticēt strādnieku kopējiem lēmumiem un gribai.
Viegli nebij darbu veikt, to apliecina arī atslēdznieku vadītājs J. Eihenbergs, kuŗš kopā ar saviem palīgiem un talciniekiem 3 dienās veica to, ko inženieri nesolīja 3 nedēļās. Viņš 21 gadu nostrādājis pie dzelzceļa remontiem. Viņš labsirdīgs darba rūķis un atklāti saka: „Centāmies cik varējām, lai pierādītu, ka strādnieki savu solījumu tura: pastāvīgi šādu „sutu” nevarētu uzturēt.” Bet turpat ir arī kalējs Puškovs un citi darba biedri. Tie runā jau par nepieciešamiem tehniskiem uzlabojumiem, lai to pašu darbu veiktu bez sevišķas piepūles. Visi viņi īsti strādnieki, kam rūp strādnieku gods un visu darba ļaužu intereses.
Elektrības un gāzes iestādes strādnieku komiteja apsolīja tramvaja līniju atklāt 15. septembrī, bet kustība uz līnijas sākas jau vakar. Par to gods pienākas minētai strādnieku komitejai ar b. Jagminu priekšgalā, ceļa meistariem Zīlem un Krūmiņam un sevišķi visiem tiem strādniekiem, kas darbu veica netaupot spēkus, nevairoties no gŗūtībām. Lai katram, kas brauc pa šo līniju, atmiņā nāk līnijas atjaunošanas trieciennieki, lai katrs no viņiem ņem priekšzīmi. Darba trieciena temps ir labākā garantija mūsu drošībai un labklājībai.

F. A.

1940. gada 17. septembris „Komunists”
Pilsoņi apsveic tramvaja satiksmes atjaunošanu

15. septembrī elektrības un gāzes iestāžu strādnieki pulcējas savas iestādes pagalmā, lai kopīgi atzīmētu tramvaja satiksmes atklāšanu ar Tosmari. Sapulcējušos uzrunāja strādnieku komitejas pārstāvji, ziņodami par daudzajiem šķēršļiem, kādi bija jāpārvar līdz 2 septembra lēmumu varēja ieviest dzīvē. Pēc uzrunām strādnieki sasēdās ar zaļumiem greznotos vāģos un devās pirmajā braucienā uz Tosmari. Atklāšanas braucienā tramvaju pie Pluto apturēja Sarkanarmijas ielas rajona iedzīvotāji, pasniedzot ziedus darbiniekiem un apvijot pirmo tramvaju ar ziedu vītnēm, ar to izsakot savu prieku par tramvaja satiksmes atjaunošanu. Pie Sarkanarmijas tilta strādnieku komitejas priekšsēdētājs b. Jagmins uzrunāja klātesošos, norādot, ka tramvaja satiksmes atjaunošana ar Tosmari ir strādnieku pašdarbības panākums.
Cik nepieciešama bijusi šīs līniju atjaunošana, norāda tas, ka 15 septembrī, sākot no pulksten 12, uz šīs līnijas pārvadāti 2834 pasažieri, kurpretim autobusi uz tās pašās līnijas varēja pārvadāt tikai nepilni 800 pasažieri dienā. Konduktors Spiciņš viens pats pārdevis apaļu tūkstoti biļešu, – līdz šim vēl nesasniegts rekords.

E. K.

1940. gada 5. oktobris „Komunists” (1. lappuse)
Liepājas strādnieki ieslēdzas Pirmsoktobra sociālistiskajā sacensībā

(...)
Elektrības un gāzes iestādes:

Mēs, Liepas elektriskās un gāzes fabrikas strādnieki, savā 4. oktobra kopsapulcē nolēmām atzīmēt Oktobra revolūcijas 23. gada dienu ar šādu sociālistisko sacensību.
Instalācijas nodaļu darbinieki apņemas, līdz 26. oktobrim nobeigt Rīgas un sarkanarmijas ielu pārslēgšanu no līdzstrāvas uz maiņstrāvu. Šo darbu veikšanai termiņš bija nolikts līdz 15. novembrim.
Izbūvēt augstspraigumu līniju 4,1 km garumā no „Vezuva” līdz Tosmares kanālim 6 – 7 dienās. Šī darba veikšanai bija paredzēts 18 dienas.
Tramvaju remontu darbnīču strādnieki apņemas atjaunot līdz 26. oktobrim tramvaja kustību līdz Viestura un Peldu ielas stūrim, izremontējot nolietotos tramvaja vagonus, sliežu ceļu 10 km. Garumā un virsvadu.
Skaitītāju nodaļu darbinieki apņemas līdz 26. oktobrim iekārtot iekšējo instalāciju pašu vajadzībām esošā telefonu centrālē, kas jau pusgadu atrodas nelietojamā stāvoklī.
Gāzes tīkla personāls apņemas pārbaudīt un izlabot līdz 26. oktobrim gāzes vadus pilsētā, kas bija jāveic līdz šā gada decembra mēnesim.
Gāzes iestādes darbinieki apņemas līdz 26. oktobrim savest kārtībā gāzes tīrīšanas aparātu, kas ilgāku laiku jau stāv bojāts; izkraut pienākušās ogles no vagoniem un nogādāt fabrikā.
Namdaris Gulbis ar savu palīgu apņemas līdz 26. oktobrim izlabot un nodarvot jumtus, kas ilgus gadus nav laboti. Šie darbi bija paredzēts veikt līdz 15. novembrim. Bez tam viņš apņemas līdz 26. oktobrim pagatavot vēl divus amatnieku galdus.
Fabrika apņemas uzcelt kopā ar Cukurfabrikas un Tosmares strādniekiem autobusu piestātnes pie Tosmares otriem vārtiem un pie Cukurfabrikas.
Kantora personāls apņemas oktobra mēneša darbus iekasētājiem veikt 3 nedēļās un atlikušo vienu nedēļu izbraukt uz laukiem, kartupeļu un cukurbiešu novākšanas darbos.
Visus šos darbus fabrika apņemas veikt, neprasot palielināt strādnieku skaitu un naudas līdzekļus.
Visi iestāžu darbinieki kopīgi apņemas savākt un nogādāt Drašu fabrikā visus savas iestādes robežās izmētātos lūžņus. Savākt un sastrādāt malkā visus materiālam nederīgus kokus.
Politiskās izglītības pacelšanai strādnieki apņemas līdz 26. oktobrim izlasīt no Vissavienības K(b)P īsā kursa VII nodaļas par Oktobra revolūciju.
Līdz 26. oktobrim apņemas palielināt „Komunistu” abonentu skaitu simtprocentīgi; pašlaik no iestādes 320 darbiniekiem abonentu ir 130.
Liepājas strādnieki un kalpotāji! Uz „Latvijas kokvilnas” aicinājumu Pirmsoktobra sacensībā, Rīgas fabrikas iesaistās viena pēc otras. Mēs aicinām Liepajas strādniekus nepalikt iepakaļ Rīgas biedriem, bet gan panākot nokavēto, ierindoties sociālistiskās sacensības pirmajās rindās!

1940. gada 5. oktobris „Komunists” (3. lappuse)
Darba vietās
Liepājas elektrības un gāzes fabrika ieslēdzas Pirmsoktobra sociālistiskā sacensībā

Vakar, pulksten 11 Liepājas elektrības un gāzes fabrikas strādnieku komiteja, administrācija un nodaļu vadītāji novadīja kopīgu apspriedi, lai izstrādātu pirmsoktobra sacensību plānu.
Fabrikas direktors Paijo norādīja, ka fabrikas galvenais uzdevums ir Liepajas rūpniecības uzņēmumu apgādāšana ar dzinējspēku, ar elektrisko strāvu. Tas ir liels un atbildīgs uzdevums. Liepajas rūpniecība, kas ar katru gadu attīstās, patērē arvien vairāk un vairāk elektrisko strāvu. Fabrikai jābūt nomodā par to, lai viņa spētu šajā laikā rūpniecības prasības pēc strāvas apmierināt. Tādā kārtā Liepājas elektrības un gāzes fabrikai ir (...) savā galvenā darbības nozarē ir jāiekļaujas sociālistiskajā sacensībā par tik, par cik to dara jeb darīs pārējie rūpniecības uzņēmumi.
Pēcpusdiena notika fabrikas strādnieku kopēja sapulce, kura par pašreizējā momenta svarīgākiem notikumiem, par strādnieku algām, preču cenām, sociālistisko sacensību referēja „Komunista” atbildīgais redaktors biedrs Krievs, pasvītrojot, ka lai gan preču cenas ir kāpušas, strādnieku algas kāpušas vairāk, caur ko stradnieku materiālais stāvoklis tiek pilnīgāki nodrošināts.
Runājot par sociālistisko sacensību, b. Krievs uzsver, ka ierosmei ir jānāk no apakšas, uzņēmuma strādniekiem piesaistot tehnisko personālu.
Sociālistiskā sacensība nenozīmē strādāt ar divkāršiem spēkiem. Jāsasniedz, lai ar mazāku spēka patēriņu veiktu lielākus darba daudzumus. Pielietojot jaunus darba paņēmienus, domājot un apsverot, ka ar mazāku piepūli padarīt vairāk, katrs strādnieks varēs celt darba ražību, kas galu galā nāks arī viņam pašam par labu, jo kas vairāk padarīs, vairāk arī saņems.
Biedrs Krievs norāda, ka Rīgas strādnieki jau plašos apmēros uzsākuši sociālistisko sacensību.
Liepāja nedrīkst atpalikt. Nokavētais jāpanāk, ķeroties visos uzņēmumos aktīvi pie sociālistiskās sacensības organizēšanas darba, lai Liepājas strādnieki varētu Oktobra revolūcijas svētkos savos Plakātos un karogos rakstīt ne tikai solījumus, bet arī rādīt sava darba, sava sociālistiskā darba sasniegumus. Elektrības un gāzes iestāžu strādnieki ir pirmie Liepājā, kas izstrādājuši sacensības plānu. Prieks būs redzēt viņus arī kā pirmos, kas šo sociālistiskās sacensības plānu realizēs dzīvē!
Pēc b. Krieva runas fabrikas komitejas priekšsēdētājs b. Jagmins nolasa izstrādātu sacensības plānu (skat. 1. lappusi), ko strādnieki ar aplausiem vienbalsīgi pieņem.

K. F.

1940. gada 5. oktobris „Komunists” (16. lappuse)
No sliedēm noskrējis tramvajvagons
(Rubrika: vietējā hronika)

Vakar ap pulksten 12 iepretim Drašu fabrikai, braucot ar pārmērīgi lielu ātrumu, noskrējis no sliedēm tramvaja vagons Nr. 19. Tas nedaudz bojāts.

1940. gada 12. oktobris „Komunists”
Pastiprinās tramvaja kustību
(Rubrika: vietējā hronika)

Līdz šim tramvaju kustībā uz Brivības – Klaipēdas ielas līnijas bija rītos 1 stundas pārtraukums no 6.20 līdz 7.17. Sākot ar pirmdienu, pārtraukuma satiksmē uz minētās līnijas vairs nebūs.

1940. gada 18. oktobris „Komunists”
Elektrības un gāzes iestāžu sociālistiskās sacensības norise
(Rubrika: sacensības atskaite)

Elektrības un gāzes iestāžu sociālistiskās sacensības programmā minētie darbi līdz šim nekur nav kavējušies, viss norit, ka plānā paredzēts, pat ar uzviju.
Instalācijas nodaļa. Pirmā grupa, kura būvēja augstsprieguma līniju no Vezuva uz aerodromu, savu darbu nobeigusi. Kaut gan darbs bija jāveic neparedzēti grūtos apstākļos, taču uzstādītais 7 dienu termiņš ieturēts.
Otrā grupa, kura pārslēdz Rīgas ielu no līdzstrāvas un maiņstrāvu (termiņš 26. oktobris), 70 % sava darba jau izpildījusi.
Trešā grupa, kura pārslēdz Sarkanarmijas ielu no līdzstrāvas un maiņstrāvu, jau paveikusi 80 % paredzētā darba un, darbiem noritot bez kavēkļiem arī uz priekšu, sacensība noslēgsies pirms paredzēta termiņa, tas ir pirms 26. oktobra.
Gāzes iestāde, kura apņēmās skrubera tīrīšanu un remontēšanu izvest līdz 26. oktobrim, savu darbu veic sekmīgi. Bez tam, iestādes strādnieki paši visas pienākušas ogles izkrauj no vagoniem, kur agrāk šim darbam vajadzēja pieņemt strādniekus no ārienes.
Gāzes tīkla personāls sacensības gara izlabo un pārbauda gāzes vadus. Viņi veikuši jau 60 % paredzētā darba.
Skaitītāju nodaļa uzņēmās līdz 26. oktobrim iekārtot jaunbūvējamai automātiskai telefona centrālei iekšējām vajadzībām vadus. 55 % no visiem darbiem jau veikti un noteikti paredzams, ka darbi noslēgsies pirms termiņa.
Tramvaja remontu darbnīcas jau tik tālu ir ar saviem darbiem, ka varēs tramvaja kustību līdz Peldu un Viestura ielas krustojumam atjaunot sākot pat ar 20. oktobri.
Iekasētāji savus darbus nobeigs ne vēlāk kā līdz 24. oktobrim (dažs arī agrāk), kaut gan viņi apņēmās tos veikt līdz 26. oktobrim. Pārējā laikā viņi piedalīsies ražas novākšanas darbos.
Arī citi sacensībā minētie darbi tiek izvērsi veiksmīgi, ka, piemēram, lūžņu vākšana, kur daļa lūžņu jau nogādāti Drašu fabrikā, un autobusu kioska būve pie Cukurfabrikas, kuru jau pēc dažām dienām noslēgs.
Piedalīšanās lauku darbos notiek ļoti kuplā skaitā, jo katru sestdienu un svētdienu no 300 iestāžu strādniekiem izbraucienos piedalās ap 50 strādniekiem.

E.K.

1940. gada 23. oktobris „Komunists”
Rezultāti uz 20. oktobri
(Rubrika: sociālistiskās sacensības atskaite)

Liepājas pilsētas elektrības un gāzes iestādes:
Sacensībā pieteiktie darbi līdz šā gada 20. oktobrim veikti sekojošos apmēros:
Tīkla sagatavošana namu pārslēgšanai no līdzstrāvas uz maiņstrāvu Rīgas un sarkanarmijas ielās veikti par 80 procentiem. 4,1 km garās augstsprieguma līnijas būve nobeigta pirms termiņa. Tramvaja virsvadu remonts nobeigts pirms termiņa. Vagonu remonts veikts par 85 procentiem. Ceļu remonts, gāzes tīklu pārbaudes un remontdarbi un jumtu darvošanas darbi veikti 75 % apmēros. Autobsusu piestātnes būve pie Cukurfabrikas veikta par 90 %.

1940. gada 28. novembris „Komunists”
7. un 8. novembrī tramvaja kustība pārtraukta
(Rubrika: vietējā hronika)

7. un 8. novembrī tramvaja kustība pārtraukta. Lai tramvaja personāls varētu piedalīties Lielās Oktobra revolūcijas svinībās, tramvaja satiksme netiks uzturēta 7. un 8. novembrī.
Jāpiezīmē, ka svētkos sarīkojamo plašo gājienu dēļ nebūtu vispārīgi iespējas uzturēt normālu satiksmi.

1940. gada 28. novembris „Komunists”
Liepājas elektriskās centrāles un gāzu fabrikas strādnieki un kalpotāji

bija sanākuši vakar uz sapulci, lai noklausītos ziņojumu par pēdējo partijas un valdības lēmumu nozīmi un administrācijas ziņojumu par jaunajiem tarifiem, kādā algas kategorijā katrs iedalīts.
Gāzes fabrikā vidējais algas paaugstinājums ir 47,2 %, vismazākais paaugstinājums ir 7,7 %, bet maksimālais – 80 %.
Tramvaju remontu darbnīcās vidējais algas ir 59,2 %, minimālais paaugstinājums – 13,6 %, bet maksimālais – 120 %.
Tramvaju un autobusu satiksmē vidējais algas paaugstinājums ir 42,3 %, pie kam minimālais pielikums ir 7,7 %, maksimālais – 111 %.
Strādnieki un kalpotāji pieņēma rezolūciju, kurā atbalsta partijas un valdības pēdējos lēmumus, kas iekļauj Latvijas PSR Padomju Savienības saimnieciskā sistēmā, pasargā mūs no kara posta, nodrošina mums mierīgu ražīga darba iespēju.

1940. gada 5. decembris „Komunists”
Gāzes un elektrības iestāde uzņēmusies šefa pienākumus 
(Rubrika: vietējā hronika)

Gāzes un elektrības iestāde uzņēmusies šefa pienākumus par IV. pamatskolu. Šefs uzņemas sekmēt skolēnu audzināšanu Ļeņina-Staļina garā, uzturēt kārtībā skolas instalāciju, dot auto ekskursiju vajadzībām, apbalvot centīgākos skolēnus un atbalstīt skolu materiāli. 3. decembrī gāzes un elektrības iestādes darbinieki ziedojuši skolai Ls 500, – . Skolas vārdā izsaka vissirsnīgāko pateicību vacāku komiteja.