1941

1941. gada 16. janvāris „Komunists”
Vietējā hronika

Bojājums tramvaja pārveidotāju stacijā. Otrdien, pl. 9.45 pēkšņi apstājās visi Liepājas tramvaji. Braucēji izgaidījās, izdusmojās un turpināja ceļu kājām. Kustības pārtraukšanas iemesls – pārveidotāju stacijas kopņu viena sevinātāja bojājums, kas momentā radīja liesmas starp kopnēm un apdedzināja vēl 24 sevinātājus. Izsauca no maiņām brīvos darbiniekus, kuri trieciena tempā stājās pie bojājumu izlabošanas. Neskatoties uz visu enerģisko darbu, bojājumu izlaboja un sagatavoja strāvas ieslēgšanu  tikai pl. 17.30. Tramvaja kustību gan neizdevās atjaunot, jo priekšpusdienas putenis bija tā piedzinis sliežu ceļu, ka to izdevās atbrīvot tikai 1.30 naktī.

R. D.

 

1941. gada 19. janvāris „Komunists”
Vietējā hronika

Liepājas pilsētas komunālo uzņēmumu trests paziņo, ka sākot ar šā gada 20. janvāri visas līdz šim izsniegtās tramvaja un autobusu brīvkārtiņas ir nederīgas.

 

1941. gada 22. janvāris „Komunists”
Kā uzlabot tramvaja kustību

Elektrības un gāzes iestāžu administrācijas kopā ar strādnieku komiteju sasauca divas tramvaja darbinieku sapulces ar nolūku noskaidrot, ka uzlabot tramvaja kustību. Pie mums daudzreiz ar kājām iespējams ātrāk nokļūt pie mērķa nekā gaidot tramvaju. Jautājumu iztirzājot, noskaidrojās, ka galvenie iemesli kustības traucējumos ir biežie vāģu bojājumi, dažu darbinieku nevērīgā rīcība un pa daļai arī paši pasažieri.
Vecās iekārtas laika vāģus nolaida līdz beidzamam. – Ja notika kāds bojājums, kaut ka sakabināja – un dažas stundas vāģis bij atkal lietošanai derīgs. Nopietniem remontiem nedeva ne materiālus, ne darba spēku. Sakara ar to tramvaju atzina par nolietojušos un uz Gaisa ostas līnijas satiksmi jau pārtrauca; agrākiem varas vīriem bija vienalga, ka strādnieks nokļūs darba vietā. Sakarā ar visu to, arī bojājumi tagad notiek bieži – nolaistos vāģus nav iespējams tik ātri kārtīgi izlabot.
Sapulces atzina par nepieciešamu:
a) piegriezt vāģu vadīšanai vislielāko uzmanību, lai līdz minimumam samazinātu bojājumus un līdz ar to lieku kustības kavēšanos;
b) izskaust dažos darbiniekos vēl no vecās iekārtas laikiem palikušo nevērīgo izturēšanos pret kārtību kustībā;
c) griezties vēl reiz pie pasažieriem ar aicinājumu būt disciplinētiem un ievērot noteikumus, sevišķi attiecībā uz iekāpšanu un nestāvēt uz kāpšļiem. Ja vāģis pārpildīts, nespiesties iekšā, tas traucē kustību. Nevilcināties ar samaksu par biļeti, bet naudu sagatavot jau iepriekš, vislabāk vajadzīgā daudzumā.

D.

 

1941. gada 30. janvāris „Komunists”
Elektrības un gāzes tarifi

Liepajas pilsētas pag. Izpildu komiteja noteikusi ar 1 februāri elektrības un gāzes tarifu sekojošā veidā:
(…)
Tramvaja braukšanas tarifi:
Pieaugušajiem 20 kapeikas, mēneša karte 23 rubļi; bērniem un skolniekiem 10 kapeikas, mēneša biļete 11 rubļi.
Autobusu braukšanas tarifi:
Pieaugušajiem līdz Pulvera un Ventspils ielu stūrim 35 kapeikas, līdz IV vārtiem – 50 kapeikas; bērniem un skolniekiem līdz Pulvera un Ventspils ielu stūrim 20 kapeikas, līdz IV vārtiem – 30 kapeikas;

 

1941. gada 31. janvāris „Komunists”
Trolejbuss kā pilsētas satiksmes līdzeklis

Sociālistisko pilsētu vietējās satiksmes attīstība neatlaidīgi prasa plašu trolejbusu iekļaušanu pilsētu transporta saimniecībā. Padomju Savienībā trolejbuss sevi attaisnojis pilnīgi. Salīdzinot ar tramvaju un autobusu trolejbusam ir sevišķas priekšrocības. Trolejbusu būvējot, kapitāla ieguldījumi mazāki, jo sliežu ceļi nav vajadzīgi; atkrīt arī sliežu uzturēšanas un remonta izdevumi. Trolejbuss spējīgs braukt pa šaurām un līkumainām ielām, kas Liepājas apstākļos sevišķi svarīgi (līkuma rādiuss = 9 – 10 m), ir manevrēšanas spējas šķērsvirzienā, lielākas ērtības publikai.
Bez tam svarīga trolejbusa priekšrocība ir kustības pilnīgs klusums.
Trolejbuss var manevrēt 4 – 4,5 metru abās ielas pusēs. Kustības sastrēgumi, kuri bieži gadās pie tramvaja, pie trolejbusiem nenotiek. Trolejbusu pieturu vietas tiek ierīkotas pie trotuāriem, kas sagādā drošību un ērtību braucējiem. Salīdzinot trolejbusu ar autobusu jāatzīmē, ka elektriskam dzinējam, salīdzinot ar benzīna dzinēju, ir sekojošas priekšrocības: kā lielāka darbības drošība, vienkārša palaišana un vienkārša regulēšana. Iekšdedzes motors ir daudz komplicētāks par elektrisko, prasa aizdedzināšanu, ātruma kārbu, benzīna bāku, radiatoru un ūdeni dzēšanai.
Trolejbuss gaitā nevibrē, jo motora rotācijas kustība ir vienmērīga, turpretī autobuss iekšdegu motora virzes kustības dēļ padots nepārtrauktai vibrācijai.
Trolejbusa darbības mūžs ir 10 – 11 gadu, autobusa tikai 5 gadi. Lielie palaišanas paātrinājumi un lielāks ātrums kāpumos, dod iespēju trolejbusam attīstīt lielāku vidējo ātrumu salīdzinot ar autobusu. Elektrodzinēja pielietošana dod iespēju izmantot lētāko degvielu, jo centrālās elektrostacijas var strādāt ar mazsvarīgām kurināmām vielām (brūnogle, kūdra u. c.) vai baltām oglēm (hidrostacijas), turpretim autobusa dzinējs prasa augstvērtīgu, svarīgu kurināmo kā naftu, resp. benzīnu.
Ekspluatācijas izdevumi trolejbusam mazāki nekā autobusam. Bez tam trolejbuss ir ugunsdrošāk, klusāks gaitā un nedot atgāzes.
Pie komunāla transporta izvēles starp tramvaju, trolejbusu un autobusu bez augšā minētām īpašībām no svara rentabilitāte.
Te izrādījies sekojošais likums: mazam pasažieru skaitam – autobuss; vidējam – trolejbuss; lielam – tramvajs.
Izejot no sacītā, jāsecina, ka Liepājai izdevīga trolejbusa satiksme.

L.

(Teksts atbilst latviešu oriģinālām laikrakstā.)

 

1941. gada 6. februāris „Komunists”
Saruna ar tikko nozīmēto elektrības un gāzes iestādes direktoru b. Jagminu

Sākot ar šā gada 1. februāri Liepājas pilsētas elektrības un gāzes iestādes direktora pienākumus uzņēmies b. Staņislavs Jagmins. Biedrs Jagmins par sevi sniedza šādas ziņas:
„Esmu dzimis 1905. gadā 21. janvārī. Mans tēvs bija galdnieks un stiklinieks. Pirmajam imperiālistiskajam karam izceļoties, deviņu gadu vecumā sāku iet darbā, jo ģimenē bijām daudz bērnu – trīs brāļi un divas māsas – un tēvs mūs visus uzturēt nevarēja. Pirmo darbu uzsāku kā katlu tīrītājs uz ostas velkoņiem, vakaros gāju skolā. Vēlāk iestājos Grobiņas un Aizputes ceļu būvju darbnīcā kā māceklis pie inženiera Zomberga. Darbnīcā atradās „Sahalīnā”, Ziemas ostas galā. Tur nostrādāju vienu gadu. Tad darbnīcu likvidēja, un es paliku bez darba. Ziemā gāju tīrīt sniegu no tramvaja sliedēm. Kad tīrīšanas darbi izbeidzās, mani pieņēma tramvaja noliktava par strādnieku. Vienu gadu nostrādājis, dabūju montiera mācekļa vietu turpat tramvaja darbnīcā, kur nepārtraukti nostrādāju 13 gadus. Kad mani apsūdzēja par kādu dienesta noteikumu pārkāpumu, toreizējs direktors Jagars mani bez žēlastības atlaida, nerēķinādamies ar postu, kādā iedzina mani un manu ģimeni. Tad dabūju darbu „Tosmares” dokos, vēlāk „Tosmares” lauksaimniecības nodaļā par atslēdznieka palīgu, kādā amatā nostradāju vienu gadu.
Pēc strādniecības uzvaras tiku atpakaļ Liepajas elektrības un gāzēs iestādē par tramvaja kontrolieri. Mani ievēlēja par strādnieku komitejas priekšsēdētāju, un kā tad darbojos līdz pašam pēdējam laikam, t.i. līdz iecelšanai par direktoru. 1938. gadā saku darboties pagrīdē. Nedaudzu mēnešu laikā nodibināju LK(b)P šūnu, kas sastāvēja no biedriem A. Blūma, J. Doma un M. Matroža.”
Par saviem nodomiem un veicamiem darbiem biedrs Jagmins paskaidroja:
„Uzskatu par savu galveno pienākumu uzturēt kārtībā un darba spējīgu maiņstrāvas centrāli, nosargājot to no visādiem bojājumiem. Maiņstrāvas centrāle pašreiz ārkārtīgi pārslogota, jo tā nav celta tik lielam strāvas patēriņam. Pašreizējos apstākļos darbs ir ļoti atbildīgs un grūts, jo nevar dabūt nepieciešamās rezerves daļas.
Kad nesen maiņstrāvas centrāle bojājumu dēļ bija apstājusies, pats metos katla kurtuvē, lai ātrāk to iztirītu no piedegumiem.
Elektrības un gāzes iestāžu administrācija kopā ar stradnieku komiteju jau sen griezusies pie vairākiem komisariātiem ar dažādiem lūgumiem palīdzēt iegādāties nepieciešamos materiālus, kā, piemēram, pārkarsētāju caurules maiņstrāvas centrālei un tramvaju piederumus. Visi šie raksti atrodas Komunālās saimniecības tautas komisariātā, bet rezultātu kā nav, tā nav. Bet tas taču reiz jāsaprot, ja nav nepieciešamo materiālu un rezerves daļu, tad strādnieku kolektīvam, lai arī kā tas censtos, nav iespējams uzturēt kārtībā iestāžu iekārtu. Stājoties direktora amatā, tā dēļ kā vienu no pirmajiem rakstiem nosūtīju ziņojumu LK(b)P centrālās komitejas 1. sekretāram b. Kalnbērziņam.
Partijas sanāksme Rīgā gan runāts, ka 1941. – 1942. gados Saraiķu purvā, Ventspils tuvumā cels jaunu elektrības centrāli ar kūdru dzīnejspēku. Šāda centrāle stiprā mērā varētu atslogot Liepājas elektrības iestādi, nodrošinot mūsu rūpniecībai vajadzīgo strāvas daudzumu.
Ne visai apmierinošs arī Liepajas tramvaja stāvoklis. Liepajas tramvajs sācis darboties 1899.gadā ka pirmais elektriskais tramvajs visā cariskajā Krievijā. Kopš tā laika vāģi stipri nolietoti un novecojušies, tā ka ritošais sastāvs bieži bojājas. Nepaiet neviena diena, kad vecie tramvaja vāģi nebūtu jāremontē.
Ja nepāries uz trolejbusu kustību, nāksies iegādāties vairākus jaunus tramvaja vāģus un līdz ar to arī pārlikt jaunas sliedes, kuras arī jau pieprasītas. Pagaidām sliežu posms viena kilometra garumā pāršūts tikai Sarkanās Armijas ielas galā.
Liepajas gāzes iestāde tāpat ļoti veca. Tā uzcelta 1882 gadā. Gāzes iestādei pašreiz divas krāsnis – viena jauna, otra veca, bet atjaunota, rezervē. Gāzes iestāde jāatjauno gāzes tvertnes, jāuzstāda jauns skurstenis un vispār jāizdara kapitālremonts. Turpmākā izbūve atkarīga no gāzes patēriņa. Patlaban gāzes iestāde pilnīgi noslogota.
Paredzams, ka Liepājā stipri attīstīsies autobusu kustība. Sakara ar to jāuzlabo satiksmes ceļi, piemērojot ielu segumu autobusu smagumam un ātrumam.
Labi apzinos, ka jāaizpilda grūti veicami uzdevumi, tāpēc arī tiekšos ieaudzināt saviem darba biedriem augstu pienākuma apziņu.”

Ns.

 

1941. gada 13. februāris „Komunists”
Vietējā hronika

Pilsoņu ievērībai. Sākot ar šodienu tiek atceltas tramvaja piestātnes „uz velēšanos” sekojošos punktos: 1) Kroņu un Rīgas ielu stūrī; 2) Siļķu un Sarkanarmijas ielu stūrī; 3) pie tirdzniecības tilta Jaunliepājas pusē.

 

1941. gada 19. marts „Komunists”
Sieviete vada tramvaju

Liepājas tramvajs ka pirmais elektriskais tramvajs cariskajā Krievijā sācis darboties 1899. gadā. Līdz šim tramvaja vadītāji un konduktori bija tikai vīrieši, bet nupat vagona vadītāja amatu uzņēmusies pirmā sieviete – biedre Anna Cekus. Stājoties jaunajā amatā, biedre Cekus izteicās: Vēl maza meitene būdama, braucot tramvajā, katru reizi apskaudu tramvaja vadītājus. Domāju, ja es būtu vīrietis, es bez vilcināšanas izvēlētos šo amatu, jo tas man izlikās brīnišķīgs... Tagad nu esmu kļuvusi par tramvaja vadītāju, jo tagad sieviete, kas ar Staļina Konstitūciju ieguvusi vienādas tiesības ar vīrieti, var pildīt arī katru vīrieša darbu. Vīrieši vajadzīgi citos svarīgākos darbos, un darba sievietēm jāaizpilda brīvās darba vietas. Tā arī man radās izdevība iemācīties amatu – tramvaja vadīšanu. Četru dienu laikā ieguvu visas nepieciešamās teorētiskās un praktiskās zināšanas, pēc kam stājos atbildīgajā darbā. Ceru, ka manam piemēram sekos vēl daudzas sievietes, lai atbrīvotu vīriešus citiem kvalificētiem darbiem mūsu sociālistiskās celtniecības veicināšanai”.

B.

 

1941. gada 1. maijs „Komunists”
Vietējā hronika

Satiksme 1. maijā. Šodien, 1. maijā tramvaja kustība uz līnijas Brīvības iela – Klaipēdas iela sāksies pl. 15. Tāpat autobusa līnija Brīvības ielas gals – Pērkones upes tilts sāks kustību pl. 15. Tramvaji uz Gaisa ostas – Peldu ielas līnijas ies tikai līdz dzelzceļa pārbrauktuvei.
Tosmare – Tirdzniecības tilts autobusa satiksme pastiprināta.

 

1941. gada 25. maijs „Komunists”
Vietējā hronika

Priekšzīmīga autobusa kasiere. Parasts dzirdēt pasažieru sūdzības par tramvaja un autobusa kasieru aso izturēšanos pret braucējiem. Reti šie pārmetumi ir dibināti – lielāko daļu vainojama pašu satiksmes lietotāju nedisciplinētība.
Svētdien uz Centrālkapsētas līnijas bija izdevība vērot kasieri, kuru varētu stādīt par paraugu citiem.
Pārpildītā autobusā, kur daļa braucēju būdami neskaidrībā par brauciena maršrutu, izteica pretrunīgus velējumus un apbēra kasieri jautājumiem par pieturu vietām, biļešu cenām un autobusu atiešanas laiku, viņa pacietīgi un pieklājīgi atbildēja uz visiem jautājumiem. Piestātnēs viņa laipni palīdzēja bērniem izkāpt no autobusa.
Būtu vēlams autobusu kasierēm izsniegt apzīmējumu (numuru veidā vai taml.), lai ierosinājumos vai sūdzībās varētu konkrēti minēt attiecīgo darbinieku.

– ks.

 

1941. gada 9. jūlijs. “Kurzemes Vārds”
Dzīve atkal atjaunojas

Visas kara briesmas, ko pārcieta Liepājas pilsēta un viņas iedzīvotāji, ir garām. Pilsēta arvien vairāk sāk pieņemt normālu dzīves ritumu. Tagad jāpieliek daudz spēka un enerģijas, lai uz kara drupām uzceltu jaunu, ziedošu Liepāju. Pašreiz notiek cītīgi atjaunošanas darbi visās iestādēs un satiksmes uzņēmumos. Pilsētas elektriskais tīkls ir pa daļai atjaunots. Tikai nopostītājos kvartālos, kur elektriskie kabeļi ir bojāti, iedzīvotājiem būs vēl mazliet jāpacieš, bet, kā elektrības iestāde ziņo, arī tur strauji rit tīkla atjaunošanas darbi, lai elektrību varētu piegādāt visiem rūpniecības uzņēmumiem, amatniecības darbnīcām un arī dzīvokļiem. Tramvaja kustība pagaidām notiek tikai pa divām līnijām: līdz Gaisa ostai un Brīvības ielas galam. Tramvaji atiet no Tirdzniecības tilta parastā kārtībā. Tuvākā nākotnē, tiklīdz būs salaboti vadi un sliedes, satiksmi atklās arī Vecliepājā. Liepājas apkārtnē, kur nodarīti smagāki bojājumi elektriskam tīklam, būs jāveltī lielākas pūles tā atjaunošanai. Pilsētas apgādi ar gāzi varēs sākt tikai pēc apmēram divām nedēļām, jo Liepajas gāzes fabrika bombardēšanā smagi cietusi. Sapostīti arī gāzes vadi pilsētā. Pilsētā arvien rosīgāk sāk darboties arī komunistu agrāk atsavinātie privātie uzņēmumi. Vēl grūtības sagādā preču piegāde, bet ar satiksmes uzlabošanos, arī šīs grūtības novērsīs. Darbu atkal atjaunojuši vieglie ormaņi. Tie nevar sūdzēties par darba trūkumu. Liepājnieki ar nepacietību gaida, kad atvērs kinoteātrus, jo tagad varēsim redzēt vērtīgas filmas – vācu filmu rūpniecības ražojumus.

 

1941. gada 15. jūlijs. “Kurzemes Vārds”
Pelnīts sods
(rubrika: Liepājas dzīve)

Ar bijušā elektrības centrāles direktora St. Jagmina un finieru fabrikas direktora L. Melberga rīkojumiem, pēc boļševiku varas nodibināšanās, viņu uzņēmumos atlaida visus nacionāli domājušos strādniekus. Viņi, būdami ž*****s boļševiku partijas biedri, čekai nodevuši daudzus iedzīvotājus. Lielāka daļa no tiem izsūtīti vai arī nošauti. Šie tautas nodevēji – Jagmins un Melbergs saņēmuši atmaksu par savu darbu. Pēc notveršanas tie nošauti. Tādu pašu pelnītu sodu saņēmuši arī bijušais izpildkomitejas veselības nodaļas vadītājs ārsts J. Kosa, satiksmes uzņēmuma inženieris H. Lonšteins un valsts tirdzniecības uzņēmuma kadru daļas vadītājs J. Kļava-Eglītis.

 

1941. gada 20. jūlijs. “Kurzemes Vārds”
Tramvaju kustība atjaunota visā pilnībā
(rubrika: Liepājas dzīve)

Vakar tramvaji sāka uzturēt satiksmi pilnos apmēros. No Brīvības ielas gala tramvaji iet līdz Līvas laukumam. Gaisa ostas līnijas tramvajs satīkami uztur līdz Rožu laukumam. Posmā no Rožu laukuma līdz Peldu ielai tramvaja kustība pārtraukta un sliedes šinī posmā nojauc pārējo līniju izremontēšanai.

 

1941. gada 3. augusts “Kurzemes Vārds”
Kādā stāvoklī atrodas Liepajas tramvajs
(rubrika: Liepājas dzīve)

Komunistiem sākot savu valdīšanu Liepājā, darbojās tikai viena tramvaja līnija – Brīvības iela  - Līvas Laukums. Lielīdamies ar savu palīdzību Liepājas iedzīvotājiem, komunisti atjaunoja tramvaja kustību arī posmā Gaisa osta – Peldu iela. Šī palīdzība nebija domāta Liepājas iedzīvotājiem, bet gan krievu komandieriem un „poļitrukiem”, kas dienu atradās Tosmarē, bet naktī Liepājā. Par vāģu uzturēšanu kārtībā neviens nerūpējās. Katru dienu bojājās 3 – 4 vāģi. Bieži par mašīnistiem tika pieņemti tādi cilvēki, kas no tramvaja neka nesaprata. Pēc 3 – 4 dienu mācīšanās tie nolika „eksāmenu” un brauca. Tagad nenormālais stāvoklis beidzies. Pašreiz ikdienas apgrozībā atrodas 5 vāģi – 2 apgrozās posmā Rožu laukums – Gaisa osta, bet 3 Brīvības iela – Līvas laukums. Ripojošais materiāls saņemts nolaistā stāvoklī. Braukšanas kārtībā pavisam ir tikai 10 vāģi, bet pārējie septiņi ir jāremontē. Tramvaja sliedes posmā Peldu iela – Rožu laukums nojauc. Sliedes izjauktas no Peldu ielas līdz Viestura ielai.

 

1941. gada 14. augusts “Kurzemes Vārds”
Priekšroku vecajiem cilvēkiem
(rubrika: Liepājas dzīve)

Liepājas tramvaji bieži vien ir pārpildīti braucējiem. Mazā sēdvietu skaita dēļ daudziem pasažieriem jāstāv kājās. Bieži vērojams, ka tieši starp sēdētājiem ir jaunatne, bet stāvvietas aizņem veci cilvēki. Šīs, no boļševiku laikiem palikušais, „tikums” jāizskauž: Latvju jaunatnei jācenšas vienmēr dot priekšroka vecākiem cilvēkiem. Šeit palīgā var nākt arī tramvaja konduktors.

 

1941. gada 26. augusts “Kurzemes Vārds”
Remontē tramvaja sliežu ceļu
(rubrika: Liepājas dzīve)

Pašlaik tramvaja remonta darbnīcu strādnieki rosīgi strādā pie tramvaja sliežu ceļa remontēšanas Raiņa un Kalpaka ielās. Kalpaka ielā, no „Pluto” fabrikas līdz Ziemeļu kapiem, ievietos jaunas sliedes, jo vecās sliedes stipri nolietotas.

 

1941. gada 2. septembris “Kurzemes Vārds”
Nelaimes gadījums ar tramvaja konduktori
(rubrika: Liepājas dzīve)

Sestdienas vakarā 20 gadu veca tramvaja konduktore Žēnija Neimane pārkāpjot no ejošā tramvajā uz piekabināmo vāģi, pakļuva zem piekabināmā vāģa sānu malas dēļa. Nelaimīgo tuvumā esošie vācu karavīri nekavējoties nogādāja pilsētas slimnīcā, kur noskaidrojās, ka N. vārīgi cietusi kāja.

 

1941. gada 25. septembris “Kurzemes Vārds”
Tramvaja pasažieru ievērībai
(rubrika: Liepājas dzīve)

Sākot ar šodienu, tramvaja kustība uz līnijas Rožu laukums – Kara osta, sakarā ar ceļa labošanu, notiks ar pārsēšanos.

 

1941. gada 1. oktobris “Kurzemes Vārds”
Izlabo tramvaja sliežu ceļu
(rubrika: Liepājas dzīve)

Lai uzlabotu tramvaja kustības apstākļus uz līnijas Rožu laukums – Kara osta, uzsaka remontēt minētas līnijas sliežu ceļu. Kalpaka ielā sliežu ceļš stipri nolietots un prasa steidzīgo atjaunošanu. Pagājušā nedēļā uzsaka sliežu pārlikšanu pie Emigrantu ielas. Līniju izlabos no Emigrantu ielas līdz „Pluto” fabrikai. Paredzēts atjaunot arī sliežu ceļu posmā „Pluto” fabrika – Siļķu iela. Sliežu apmaiņas darbu laikā tramvaju kustība Kalpaka ielā notiek ar pārsēšanos.

 

1941. gada 8. oktobris “Kurzemes Vārds”
Tramvaja vagonos nedrīkst smēķēt
(rubrika: Liepājas dzīve)

Pēdējā laikā bieži bija dzirdamas Liepājas tramvaja pasažieru vēlēšanās, lai tramvajos aizliegtu smēķēt. Izpildot tramvaja lietotāju lūgumu, ar vakardienu Liepājas tramvajos publikai redzamā vietā novietoti uzraksti vācu un latviešu valodās – smēķēt aizliegts.

 

1941. gada 10. oktobris “Kurzemes Vārds”
(rubrika: Liepājas dzīve) 
Uzlabojot tramvaja kustības apstākļus Kalpaka ielā,

no „Jupitera” fabrikas līdz Skuju ielai, ievietoja jaunas tramvaja sliedes apmērām 400  metru garumā. Sliežu ievietošanu veica 16 dienu laikā un to nobeidza vakar. Šodien strādnieki beigs akmeņu bruģēšanu gar jaunievietotām sliedēm, tā kā sākot ar šodienu, pulksten 14, tramvaja kustība uz līnijas Rožu laukums – Kara osta notiks bez pārsēšanās. Nākošā nedēļā sāks sliežu pārlikšanu arī posmā „Pluto” fabrika – Siļķu iela.

 

1941. gada 19. oktobris “Kurzemes Vārds”
Turpinās tramvaja jauno sliežu ievietošana
(rubrika: Liepājas dzīve)

Pulkveža Kalpaka ielā, sākot ar rītdienu, ceļa remonta strādnieki ievietos jaunas sliedes posmā „Pluto” fabrika – Siļķu iela. Sliežu ievietošanu apmērām 500 metru garā posmā cer veikt nedēļas laikā. Tramvaju kustība uz līnijas Rožu laukums – Kara osta Pulkveža Kalpaka iela notiks ar pārsēšanos.

Liepājas tramvaja pasažieru ievērībai
(rubrika: Liepājas dzīve)

Paziņojam, ka ar šī gada 20. oktobri braukšanas maksa tramvajā noteikta pieaugušajiem RM 0,03 (30 kapeikas), bērniem no 5 – 10 gadiem un skolniekiem RM 0,015 (15 kapeikas). Vienam bērnam līdz 5 gadiem vecuma pieaugušo vadībā braukšana par brīvu. [RM – Reihsmarka]

 

1941. gada 29. oktobris “Kurzemes Vārds”
Pārtraukta tramvaja sliežu ceļa ievietošana
(rubrika: Liepājas dzīve)

Visu pagājušo nedēļu tramvaja ceļa remontu strādnieki turpināja sliežu ievietošanu Pulkveža Kalpaka ielā. Jaunās sliedes ievietotas apmēram 70 metru garā posmā, sākot no „Jupitera” fabrikas līdz Brāļu kapi ieejai. Neizdevīgo laika apstākļu dēļ vakar sliežu ievietošanu pārtrauca. Sākot ar šodienu tramvaja kustība uz līnijas Rožu laukums – Kara osts notiks bez pārsēšanās.

 

1941. gada 11. novembris “Kurzemes Vārds”
Tramvaja sadursme ar auto
(rubrika: Liepājas dzīve)

Svētdienas rītu, Kalpaka un Šķēdes ielas stūrī, tramvaja vāģis Nr. 6 sadurās ar kādu automobili. Tramvaja vāģis no spējā trieciena sagriezās šķērsām pāri sliedēm. Automobilim bojāts priekšas gals. Sadursme notikusi sliktās redzamības dēļ, jo bijis sniegputenis.

 

1941. gada 18. novembris “Kurzemes Vārds”
Liepājas tramvajs

Bailes no ielu dzelzceļa

1899. gada vasarā Liepājas iedzīvotājiem bija jāpiedzīvo liels pārsteigums, proti, sāka darboties Liepājas tramvajs. Ka vecie liepājnieki atminēs, dienā, kad oficiāli notika pirmais tramvaja brauciens pa Jaunliepājas ielām, ļaudīs bija manāms satraukums. Sākumā liepājnieki pret jauno moderno satiksmes līdzekli raudzījušies ar lielu neuzticību. Taču mazām, pēc kustības pastiprināšanas un līniju izbūves arī Vecliepājā, tramvajs iekaroja liepājnieku piekrišanu. Ar katru dienu auga pārvadāto pasažieru skaits un, lūk, tagad, pēc 42 gadiem, vecākais elektriskais ielu dzelzceļš Baltijas valstīs pārvadāto pasažieru skaitu var rēķināt miljardos. Tagad dienā pārvadā ap 14.000 personu.

Vecie vāģi atpūšas

Savā Laikā Liepājā bija pavisam 19 tramvaja motorvagoni un 14 piekabināmie vāģi. Taču laika zobs darījis savu un no „ierindas” izstājušies trīs motorvagoni un viens piekabināmais vāģis. Un tagad, 43. gadā ieejot vēl vairāk satrūcis braukšanai derīgo motorvāģu skaits, jo labojamā materiāla trūkuma dēļ pašlaik tramvaja remonta darbnīcās „slimo” vāģu skaits pārsniedz veselu pusduci. Motorvāģu trūkuma dēļ, ka arī elektriskās enerģijas taupības nolūkā, kustību uz Brīvības ielas līnijas pašlaik uztur tikai 8 vāģi, bet uz līnijas Rožu laukums – Kara osta – priekšpusdienās 2 vāģi un pēcpusdienās 3 vāģi.

Plintniece – tramvaja vadītāja

„Grafiku laikmetā” arī vecajam Liepajas tramvajam bija jābrauc pēc „plāna” un „grafika” neizslēdzot „sociālistiskā sacensības”. Kustība bija jāuztur no 5 rīta līdz 12 naktī, jo sarkaniem komandieriem vakaros, pēc uzdzīves pilsētā, uz Kara ostu nepatika kājām iet. Darba pieņēma arī sievietes. Kādu sievieti-komunisti, kura vēlāk pārvērtās „plintniecē” un aizbēga kopā ar „neuzvaramiem”, triju dienu laikā apmācīja par mašīnisti. Sekas tiešām bija „brīnišķīgas”, – īsā laikā šī „plintniece” sadurās ar auto, sadurās ar auto, salauza 19. vāģim asi un nemākulīgi rīkojoties daudzus vāģus sabojāja. Visas šīs nejēdzības izbeidzas ar „neuzvaramo” aizbēgšanu.

Darba jubilāri

42 gadu laikā mainījušās arī tramvaja darbinieku sejas. Taču viņu vidū ir arī vairāki tādi, kuru tramvajā pavadītais gadu skaits pārsniedz 20. Uz 25 darba gadiem var atskatīties vienmēr priecīgais, bet gados vecais mašīnists Rūdolfs Efejs. Tāpat vairāk kā 20 gadu kā mašīnisti uz tramvaja braukuši – Enģelis, Varžinskis, Grundmanis, Markēvičs.

Ko vēlas tramvajnieki?

Un beidzot, ko vēlas tramvajnieki no publikas? Pirmkārt – disciplinētību. Pie iekāpšanas un izkāpšanas tramvajnieki vēlas lielāku publikas pieklājību. Arī konduktoram, maksājot biļeti, braucējam pēc iespējas jācenšas dot pareizu naudu. Jaunatnes pienākums tramvajā pieaugušiem vienmēr dot priekšroku. Smēķētāji aicināti ievērot vāģī novietoto rakstu „Rauchen verboten – smēķēt aizliegts”.
Liepājas tramvajs pašlaik var būt ļoti apmierināts, jo viņam nav konkurenta – autobusa. Bet cik ilgi?

 

1941. gada 10. decembris “Kurzemes Vārds”
Sniega dēļ traucēta tramvaja kustība
(rubrika: Liepājas dzīve)

Naktī uz otrdienu uznākušais sniegs pilnīgi aizputināja tramvaja sliedes. Vakarrīt no depo izbrauca sniega tīrāmais vāģis. Mitrās un biezās sni?ga kārtas dēļ kustību no rīta neizdevās atjaunot, kādēļ pie sliežu attīrīšanas stājās darbinieku personāls. Ap pulksten 11 rīta kustību atjaunoja uz Brīvības ielas līnijas, bet uz Kara ostas līnijas kustību izdevās atjaunot tikai pa daļai. Pie sliežu attīrīšanas šoziem strādniekus nav iespējams sagādāt, kādēļ šajos darbos ierosināts nodarbināt žīdus vai karagūstekņus.

 

1941. gada 21. decembris “Kurzemes Vārds”
(rubrika: Liepājas dzīve) 
Tramvaja kustība

šodien noritēs pēc parasta svētdienu saraksta. 24. decembrī, Ziemassvētku priekšvakarā kustību uz Brīvības ielas un Kara ostas līnijām izbeigs pulksten 20.30. Pirmo Ziemassvētku dienā, 25. decembrī, kustību sāks 8.30 un izbeigs pēc pulksten 21.30. 26. decembrī kustību uzturēs pēc parastā svētdienas grafika.

 

1941. gada 24. decembris “Kurzemes Vārds”
Tramvaja kustība svētkos
(rubrika: Liepājas dzīve)

Šovakar tramvaji kustību izbeigs pulksten 20.30. Rīt pirmais vāģis no Brivības ielas aties pulksten 9.04 un no Klaipēdas ielas – pulksten 9.12. Uz Brīvības ielas līnijas vāģi apgrozīsies ik pēc 16 minūtēm. Uz Kara ostu pirmais vāģis no Rožu laukuma aties pulksten 9 un no Kalpaka tilta un pilsētu – pulksten 9.20. Otro Ziemassvētku dienā kustību uzturēs pēc parasta svētdienas grafika.

 

1941. gada 30 decembris “Kurzemes Vārds”
Sniegputeņa negaiss
(rubrika: Liepājas dzīve)

Svētdien vakarā Liepājā un tālā apkārtnē sāka plosīties dienvidvakaru sniegputeņa vētra. Negaiss mitējās tikai vakar priekšpusdienā. Pilsētā bija aizputinātas visas tramvaja līnijas. Vakar visu dienu tramvaja darbinieki tīrīja sliedes. Vietām sliedes aizputinātas līdz 2 metru augstām kupenām. Sniegputenis postījumus nodarījis elektriskām apgaismošanas tīklam posmā Liepāja – Aizpute – Kuldīga. Sabojātos vadus sāka izlabot jau vakarrīt. Pēcpusdienā bojājumi bija novērsti. Aizputināto ceļu dēļ vakar vietējie pārtikas tirgi bija ļoti klusi.

 

1941. gada 31 decembris “Kurzemes Vārds”
Atjaunota tramvaja kustība
(rubrika: Liepājas dzīve)

Vakarrīt tramvaja darbinieki turpināja notīrīt aizputināto Kara ostas tramvaja līniju. Pilsētā aizputinātās sliedes atbrīvoja pirmdien. Tramvaja kustību uz visām līnijām pilnīgi izdevās atjaunot vakar priekšpusdienā.