1946

1946. gada 10. aprīlis „Komunists” 
Tīrā pagalma saulē gaišāka

1. maija darba svētkus Liepājas darba ļaudis grib sagaidīt tīrā, spodrā pil­sētā. Jau daudzas iestādes un uzņēmumi enerģiski sākuši savu rajonu aptī­rīšanu. Katru dienu tiem seko citi...

(...) 
Savedīsim kartībā ielu dzelzceļus

Tramvaja parka darbinieki meista­ra Buka vadībā, strādājot jau vairā­kas dienas, pieveduši 10 tonnas ba­lasta, 30 tonnas sliežu un notīrījuši sliedes 3 kilometru kopgarumā. Šis darbi veikti Rīgas un Sarkanarmijas ielu rajonos.
Buka brigāde, kurā 136 locekļi, līdz šim nostrādājusi 1888 darba stundas un darbus labierīcību sakārtošanā turpina.
– Strādājot tādā tempā, priekšlai­cīgi savedīsim kārtībā mūsu ielu dzelzceļus, lai darba svētkos – 1. maijā tie varētu darboties priekšzīmīgi, – saka enerģiskais darba vadītājs.
(...)

 

1946. gada 17. aprīlis „Komunists” 
Teicams pasākums
(rubrika: Liepājas pilsēta un apriņķī)

No 15. aprīļa Ielu dzelzceļu pārval­de ikrītus vilcienam pienākot, norī­kojusi iebraucēju pārvadāšanai spe­ciālu motorvagonu, ar piekabināmo. 
Vagons atstāj no stacijas un brauc līdz gala piestātnei.

J. Priedītis

 

1946. gada 6. jūlijs „Komunists” 
Uzlabos ielu dzelzceļu satiksmi

 Liepājā ielu dzelzceļa satiksmi līdz šim uz katras līnijas uztur ti­kai daži motorvagoni. Tie nespēj ērti pārvadāt visus pasažierus. Vagoni pārpildīti un rada neērtī­bas kā pasažieriem, tā biļešu ka­sieriem. 
Lai satiksmi uzlabotu, Tramva­ju parka strādnieki apņēmušies atremontēt vecos vāģus, kuri līdz šim stāvēja dīkā. 
Darbi jau uzsākti un 15. jūlijā uz katras līnijas satiksmi uzturēs gandrīz divreiz vairāk motorva­gonu.

 

1946. gada 1. augusts „Komunists” 
Ielu dzelzceļa satiksme Liepājā

Čakli darbā

Jau pagājuši gandrīz deviņi mē­neši, kopš atjaunoja tramvaja satiksmi Liepājā. Pirmos vāģus, skaitā trīs, uz līnijas Līvas lau­kums – Brīvības iela raidīja par godu Lielā Oktobra Revolūcijas svētkiem. Tramvaja satiksme ar «Tosmari» sākās 10. februārī. Kādu laiku bija sūdzības par lē­no tramvaju kustību. No Līvas laukuma līdz Brīvības ielas ga­lam brauca tikai trīs motorvāģi – pārējiem bija nepieciešams kapitālremonts. Tramvaja vagonu izlabošana veicās sekmīgi: sākot jau ar jūlija vidu liepājniekus pārvadā seši motorvagoni ar četriem vaļējiem piekabināmiem vāģiem. Lai satiksme būtu vēl ātrāka un labāka, vagonu skaitu nepieciešams vēl palielināt. Tas notiks arī visā drīzumā. Tramvaju parkā tagad atkal re­dzami trīs jaunremontēti motor­vagoni un viens slēgtais piekabinā­mais vāģis. Visā drīzumā tiem saņems motordaļas. Tad tos no­dos ekspluatācijai. Rūpnīca «Sarkanais Metalurgs» pašlaik gatavo dzelzdaļas pieciem jau­niem tramvaja vagoniem.
Raizes ielu dzelzceļa darbinie­kiem sagādā sliežu un gulžņu ap­maiņas nepieciešamība. Vecie gulžņi nolietojusies un līdz ar to sliedes iegrimušas dziļāk, tādēļ braucot vagonus stipri dauza. Tā arī izskaidrojama motoru biežā bojāšanās, jo ātri sadeg to enkuri. Lai nekavētu satiksmi un reizē sekmētu paredzētā plāna izpildī­šanu, tad vecos gulžņus drīzumā apmainīs pret jauniem. Liepājas tramvaja pārvalde (direktors b. Bi­dziņš) nolēmusi lūgt šim uzdevu­mam talciniekus no pārējām Lie­pājas darba vietām.

Šo gadu noslēgsim ar peļņu

Liepājas tramvaju parks saņē­ma no vācu okupantu saimnieko­šanas laikiem dažus nelietoja­mus vagonus, sabojātas ielu dzelzceļa līnijas, izpostītu depo. Tramvaja vāģu un motoru, slie­žu tīkla un vagonu novietnes at­jaunošanai līdz šim izlietots jau 180 tūkstoš rubļu. Tādēļ šī gada pirmo ceturksni noslēdza ar defi­cītu. Bet tramvaju tīklam ar­vien paplašinoties, otrajā ceturks­nī finansiālais stāvoklis jau uzla­bojās. Aprīlī, maijā un jūnijā ir strādāts ar peļņu, kas sedza visu iepriekšējo iztrūkumu un palie­lināja pamatkapitālu. Ja pagāju­šā gada novembrī pārvadāts 125 tūkstoš pasažieru, tad tagad to skaits audzis par 320%: jūlijā tramvaju izmantojuši 401 tūkstotis braucēju. Laikā no 1946. gada 1. janvāra līdz 1. augustam pārdots jau vairāk kā 2 miljoni biļešu: gada plāns izpildīts par divi treš­daļām. Ievērojot palielināto va­gonu skaitu, droši var teikt, ka 1946. gadu tramvaju parks no­slēgs ar peļņu.

«Mēs vadām tramvaju».

Kā pārējās Liepājas darba vie­tās, tā arī tramvaju parkā stipri jūtams darbinieku trūkums, tādēļ līdztekus darbam notiek jaunu kadru sagatavošana. Tramvaja vadītājus apmāca tie biedri, kas jau iespecializējušies un uzrāda darbā labas sekmes. No vecajiem vagonu vadītājiem pašlaik pali­kuši tikai 4. No tiem sekmīgākie jauno apmācīšanā bb. Simaitis, Reinholds un Šmits. Biedrs Rein­holds vada tramvaju jau 18 ga­dus. Viņš regulāri pārsniedz dar­ba normas: tramvaja vadītājam paredzēts dienā nobraukt 50 km. bet b. Reinholds 15 dienās veicis 1150 km, t. i. 400 km vairāk kā paredzēts.
Pašlaik apmāca divus jaunus tramvaja darbiniekus. 
Sākumā vēl jaunapmācāmā ro­ka nedroši griež motora ie- un izslēgšanas kloķi, bet biedra – vecākā vadītāja acs uzmanīgi raugās, lai novērstu visas kļū­mes. 
Mācības ilgst 16 dienas. Pēc tam speciāla komisija pārbauda mācekļa uzmanību un veiklību vāģa vadīšanā. Tikai tad viņš iegūst tiesības braukt patstāvīgi. Līdz šim jau sagatavoti 12 jauni tramvaja vadītāji. Daži no tiem ir sevišķi uzmanīgi un veikli darbinieki, piemēram, bb. Kron­bergs un Ādolfs jau pārsniedz braucienu normas. Ļoti apzinīgas darbinieces arī jaunās vagonu vadītājas biedrenes Leja, Mineiķe, Nameika.

«Lūdzu biļetes!»

Lietus līst aumaļām. Pie skār­ņiem daudz ļaužu gaida tramvaju, lai izbēgtu mitrumam, kas nepatīkami spiežas cauri drēbēm. Lūk, tur jau parādās vāģis! Tas vēl iet pilnā gaitā, kad drūzma jau metas tam pretim...
– Kam vēl nav biļetes? – skaļa balss jautā nepacietīgajiem pasažieriem. Tā pieder komjaunie­tei b. Veltai Selovai, konduktorei piekabināmā motorvāģi. Ņiprā jauniete veicīgi iekasē braukšanas maksu. Viņai 18 gadu, darbs grūtības nerada.
* * *
Visiem pasažieriem patīk re­dzēt konduktores – komjaunietes Vandas Gvozdes izveicību biļetes pārdodot. Viņa sīka auguma, bet lielajās pelēkajās acīs mirdz darba prieks un apņemšanās strādāt ar­vien labāk. Dienā paredzēts pār­dot 425 biļetes, bet biedre Gvoz­de bieži pārdod līdz 2400. 
Biedres Gvozde, Grante, Zentiņa un Brantevice ir sekmīgākās ielu dzelzceļa konduktores. Viņām dar­bā nokavējumu nav. Tās vienmēr uzmanīgas un pieklājīgas pret pa­sažieriem.
* * *
Visu tramvaju konduktora lū­gums pasažieriem: esiet discipli­nētāki, klausiet konduktoru aizrādījumiem, izkāpiet un iekāpiet no vagona tikai tad, kad tramvajs pilnīgi apstājies, nestāviet brau­ciena laikā uz kāpnēm; vienmēr esiet pieklājīgi, un, beidzot, ņe­miet pastāvīgi līdz sīknaudu – naudas zīmju mainīšana sagādā daudz neērtību, kā jums, tā kon­duktoriem. Sīknaudas vietā biļe­tes vairs turpmāk neizsniegs.

 

1946. gada 29. augusts „Komunists”
Atjaunots ielu dzelzceļu sliežu posms

Ielu dzelzceļu sliedes Rīgas ie­lā no stacijas līdz Baseina ielai bija stipri nolietojušās un dažās vietās pat salocītas. 200 metrus garo sliežu ceļa Tramvaju depo strādnieki apņēmās atjaunot pēc darba brīvajā laikā. Pirms nedē­ļas šo darbu uzsāka un tagad tas tuvojas noslēgumam. Sliedes jau apmainītas, pašlaik piebruģē ceļu.

 

1946. gada 30. augusts „Komunists”
Kādēļ nav satiksmes ar ziemeļu priekšpilsētu? 
(rubrika: mums raksta)

Ziemeļu priekšpilsēta ļoti daudz iedzīvotāju, kas strādā Vecliepājā. Ielu dzelzceļa sa­tiksmes ar pilsētas centra tikpat kā nav, Tramvajs dienām ilgi uz Ziemeļu priekšpilsētu neiet. Uz darbu, veikalu un pilsētas tirgu iedzīvotājiem ceļš tāpēc jāmēro kājām, tā velti tērējot dārgo laiku. 
Drīzumā sāksies jaunais mācī­bu gads. Simti Ziemeļu priekšpil­sētas skolēnu reģistrējušies un apmeklēs Vecliepājas skolas. Vai arī viņiem vajadzēs trīs līdz četrus kilometrus mērot kājām? 
Visu Ziemeļu priekšpilsētas ie­dzīvotāju vēlēšanās ir, lai Tram­vaja parka direktors b. Bidzāns ātrāk nokārtotu satiksmi ir pil­sētas centru un Pilsētas Izpildu komitejas tirdzniecības nodaļa atvērtu Ziemeļu priekšpilsētā pār­tikas produktu veikalu.

A. Lanka, Ziemeļu priekšpilsētas iedzīvotāja

 

1946. gada 31. augusts „Komunists”
Par pilsētas komunālās saimniecības stāvokli un tās gatavību ziemai

(...)
Tomēr daudzu komunālo uz­ņēmumu darbībā šā gada pirma­jā pusgadā un arī vēl tagad ne mazums lielu trūkumu. 
Pilsētas tramvaju parka (di­rektors b. Bidziņš) techniskajā aparāta slikta darba disciplīna, nesaimnieciska rīcība un maza atbildības sajūta. Biedrs Treilibs, kurš izpilda galvenā inženiera pienākumus, un direktora viet­nieks biedrs Zīle sistemātiski žūpo ar vairākiem vagonu vadītā­jiem un tramvaju parka strād­niekiem. Šī iemesla dēļ techniskās kontroles par tramvaju vago­nu remontiem tikpat kā nav, un ziemā atremontētie – atjaunotie vagoni ekspluatācijai nederīgi. Tāpēc tramvajs peļņas vietā dod zaudējumus. Biedrs Bidziņš vēl joprojām strādā bez plāna. Viņš vēl pat nav sācis tramvaju saim­niecības sagatavošanu darbam ziemā.
(...)

 

1946. gada 2. oktobris „Komunists”
Pilsētas ielu dzelzceļa ripojošo sastāvu papildinās jauniem vagoniem
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Liepājas Tramvaju parka kolek­tīvs sagatavojis sliedes ielu dzelz­ceļa posma atjaunošanai 140 met­ru garumā Rīgas ielā. Darbu uz­sāks tuvākās dienās un pabeigs līdz Oktobra revolūcijas gada dienai. 
Tāpat, sagaidot svētkus, kolek­tīvs apņēmies izremontēt un laist apgrozībā 2 tramvaju vagonus. Tos pārkrāso; atjauno arī elektrisko enkuru tinumus.

M. Sarma

 

1946. gada 27. oktobris „Komunists”
Tramvaja parka strādnieki – Oktobra Revolūcijas svētkiem

Sagaidot Oktobra Revolūcijas 29. gadadienu, Tramvaja parka kolektīvs apņēmies no darba brī­vajā laikā atjaunot un laist ap­grozībā divus motorvagonus. 
Inženieris b. Sīpols un enkuru tinējs Millers vienam vagonam gatavo enkurus, bet kalējs Pūriņš ar uzsitēju Zariņu – bremzes, un atslēdznieks Taubenbergs – jaunas bandāžas. 
Otro vagonu remontē biedra Freija brigāde. Atjaunotos motor­vagonus nokrāsos gaiši zilā un dzeltenā krāsā, pēc Rīgas tramva­ja vagonu parauga. Pakāpeniski tādā pat krāsā nokrāsos arī pā­rējos Liepājas ielu dzelzceļa va­gonus.

G. Šķila

 

1946. gada 26. novembris „Komunists”
Remontē tramvaja depo telpas 
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Gatavojoties darbam ziemas ap­stākļos, Tramvaja parka strādnie­ki remontē uzņēmuma ēkas un darbnīcas. Jau pabeigti jumtu, logu, durvju, kā arī citi sīki la­bošanas darbi. Patreiz tramvaja depo telpās atjauno centrālapkuri. Šīs ierīces nebija remontētas no 1941. gada, tādēļ tās stipri nolie­tojušās.