1949
1949. gada 20. marts „Komunists”
Tramvaju kustības uzlabošanai
(Rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)
Liepājas pilsētas tramvaja iestāde kapitāli izremontējusi un laidusi kustībā motorvagonu Nr. 102.
Minētais motorvagons bija izņemts no apgrozības ilgāku laiku. Tam iebūvēti tādi pat motori kā Rīgas tramvajiem un elektriskā bremze. Tāpat iebūvēti jauna tipa priekšējie apgaismošanas lukturi, kuru reflektori dod spēcīgu gaismas stara kūli. Elektriskās bremzes iebūvētas vēl divos motorvagonos, kuri jau atrodas kustībā.
1949. gada 6. aprīlis „Komunists”
Paātrināta tramvaju satiksme
(Rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)
Līdz šim uz tramvaju maršrutiem Nr. 2 – Uzvaras laukums – Baseina iela – un Nr. 3 – Baseina iela – Gaisa tilts – apgrozījās pa vienām motorvagonam ar piekabi, pie kam starplaiks gala punktos bija 24 minūtes. Šinīs dienās Tramvaju iestāde uz Sarkanarmijas ielas iepretim Ziemeļu kapsētai izbūvējusī jaunu pārmiju, kas dod iespēju laist, apgrozībā uz katru maršrutu pa diviem motorvagoniem, tā paātrinot satiksmi un samazinot starplaiku uz 10 minūtēm.
1949. gada 8. aprīlis „Komunists”
Par godu Pirmajam maijam
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)
(...)
Tramvaja iestādes strādnieki nolēmuši ieslēgties sociālistiskajā sacensībā. Tā virpotāju brigāde (brigadieris b. Krīgeris) apņēmās dienas normu izpildīt par 200%, galdnieku brigāde (brigadieris b. Leja) – par 125%, atslēdznieku brigāde (brigadieris b. Taubenbergs) – par 125%, ceļu strādnieku brigāde (brigadieris b. Šmits) – par 120%, elektromontieru brigāde (brigadieris b. Hochlovs) – par 130% un enkuru tinēju brigāde (brigadieris b. Tīģeris) apņēmās dienas normu izpildīt par 190%.
Vagonu vadītāji apņēmās plānā paredzēto kilometru skaitu nobraukt bez avārijām un salīdzinot ar normām, ietaupīt 5% elektroenerģijas un konduktori – pārdodamo biļešu normu pārsniegt par 20%.
1949. gada 5. maijs „Komunists”
Tramvaju satiksmes uzlabošanai
(lappuse: Darbaļaudis parakstās aizņēmumam)
Kad Tramvaju pārvaldes darbinieki uzzināja par PSRS Tautas saimniecības atjaunošanas un attīstības ceturtā valsts aizņēmuma izlaidumu, tūlīt sākās parakstīšanās. Pirmais parakstījās Tramvaju pārvaldes direktors Matisons.
– Ar lielu prieku aizdodu valstij pusotra mēneša izpeļņu, jo zinu, ka katrs rublis palīdzēs ātrāk atjaunot un attīstīt mūsu valsts tautsaimiecību, – teica b. Matisons.
Piecu nedēļu izpeļņas apmērā parakstījās atslēdznieku brigādes brigadieris Taubenbergs, enkuru tinēju māceklis komjaunietis Hakelis, kustības priekšnieks Silkaitis, konduktore komjauniete Karpenko, elektromontieris Kozlovskis, atslēdznieks Auza un vagonu vadītājs Ernšteins. Arī pārējie darbinieki parakstījās par viena mēneša algu un vairāk.
Vakar pulksten 10 Tramvaju pārvaldes darbinieki bija parakstījušies par sumu, kas par 6,2% pārsniedz mēneša algas fondu.
N. Ozola
1949. gada 12. maijs „Komunists”
Tramvaja kustības paātrināšanai
(Rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)
Svētdien, 8. maijā Tramvaju parka darbinieki, lai samazinātu tramvaju stāvēšanu gala punktos, Līves laukumā, veica priekšdarbus sliežu ceļa cilpas izveidošanai. Izlaužot bruģa akmeņus, sagatavoja vietu gulšņiem vairāk nekā simts metru garumā un 2,5 metru platumā. Ļoti čakli te strādāja Tramvaja parka direktors b. Matisons, kustības daļas priekšnieks b. Silkaitis, elektronodaļas priekšnieks b. Ozoliņš, komjaunietis Hakels un citi.
Svētdien uzpildīja ari laukumu Brīvības un Kolchoznieku ielas stūrī, tas ir, 1. līnijas otrā galā, kur arī izveidos cilpu.
1949. gada 10. jūnijs „Komunists”
Satiksmes uzlabošanai
(Rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)
Iepriekšējā izmaiņas vieta pie Centrālā tirgus traucēja kustībai Kuršu ielā, jo tad, kad šeit samainījās tramvaja vagoni, tie nostājās šķērsām visai ielai. Tagad tramvaju pārvaldes darbinieki ceļu brigadiera Buksa vadībā uzbūvēja jaunu pārmijas vietu pie Siena tirgus, kur iela ir platāka. Šo darbu pēc plāna bija jāiozdara 7 dienās, taču strādnieki to izpildīja četrās dienās.
Kā labākos šajā darbā ir jāatzīmē ceļa strādniekus Lini un Eglīti, dispečeru Valteru un tramvaja vadītāju Baumani.
1949. gada 17. jūnijs „Komunists”
Tramvajnieki uzņemas saistības
(Rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)
Liepājas pilsētas tramvaju pārvaldes darbinieki par godu Padomju Latvijas 9. gadadienai apņēmušies pārsniegt darba normas. Tā atslēdznieku brigāde, kur brigadieris Taubenbergs, apņēmusies izpildīt dienas normas par 130%, elektromontieru brigāde (brigadieris Hochlovs) par 150%, galdnieku brigāde (brigadieris Kapuns) par 135%. virpotāju brigāde (brigadieris Krigera) par 150%, enkurtinēju brigāde (brigadieris Tigeris) par 150% un ceļa strādnieku brigāde (brigadieris Šmits) par 155%. Konduktori apņēmušies veikt savas dienas normas par 120% un vagonu vadītāji – nobraukt paredzēto kilometru skaitu bez avārijām un ietaupīt 5% strāvas.
Depo kolektīvs apņēmies šinī mēnesi nodot ekspluatācijā vagonu Nr. 111.
1949. gada 21. jūnijs „Komunists”
Uzlabojums tramvaja satiksmē
(Rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)
Lai paātrinātu tramvaja kustību, tramvaja darbinieki apņēmās izbūvēt 1. līnijas gala punktā, Līves laukumā, sliežu cilpu.
Ceļa saimniecības kolektīvam palīdzēja arī depo brigāde un ceļa kustības dispečers Valters ar savu kolektīvu. Labākie ceļa strādnieki Egliņš, Karelis, Līnis, depo meistars Treilibs, vagonu vadītāji Rokpelnis un Baumanis un dispečers Valters savas dienas normas pārsniedza par 50 – 100%. Darbu pabeidza 3 dienas pirms termiņa. Sajās dienās jaunizbūvēto sliežu cilpu jau nodeva ekspluatācijā. Līdz ar to gala punktā vagons vairs nav jāatkabina, bet, apbraucot loku, var tūliņ braukt atpakaļ. Tas ievērojami atvieglina tramvajnieku darbu un paātrina arī kustību.
1949. gada 30. jūnijs „Komunists”
Liepājas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes lēmums
par Liepājas pilsētas saimniecības atjaunošanas un attīstības Plāna izpildes gaitu 1949. gadā
(...)
III. Pilsētas transports
1. Uzlikt par pienākumu Tramvaju pārvaldes direktoram (b. Matisonam):
a) pilnīgi apgūt līdzekļus, kas piešķirti tramvaju vagonu atjaunošanai un kapitāli atjaunot 8 tramvaju vagonus līdz šā gada 1. novembrim un 6 – līdz 1950. gada janvārim;
- līdz 15. jūlijam pabeigt divu tramvaju galapunktu telpu iekārtošanas darbu;
- paredzēt 1950. gada celtniecības plānā tramvaja līnijas izbūvei līdz Cukurfabrikai, 4,2 km garumā;
(...)
1949. gada 23. jūlijs „Komunists”
Arī tramvaju pārvaldē fizkultūras kolektīvs
(Rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)
Šajās dienās Liepājas pilsētas tramvaju pārvaldē nodibinājās fizkultūras kolektīvs. Dibināšanās sapulcē par kolektīva darbu un uzdevumiem runāja ASB „Daugava” mācību un sporta daļas vadītājs b. Rumba. Kolektīvā jau iestājušies 20 komjauniešu un jauniešu. Par vadītāju ievēlēts jaunietis P. Lieģis.
1949. gada 10. septembris „Komunists”
Liepājas tramvajam 50 gadu
Kapitālistiskā lielrūpniecība Krievijā strauji sāka attīstīties 90. gados. Rūpniecības uzplaukums vispirms bija saistīts ar pastiprinātu dzelzceļa būvi un satiksmes līdzekļu uzlabošanu pasažieru un bagāžas pārvadāšanai pilsētās. Šai laikā radās doma izbūvēt ielu dzelzceļu arī Liepājā.
Liepājas pilsētas dome sava 1896. gada 22. augusta sēdē nolemj būvēt elektrisko tramvaju un pilnvaro pilsētas valdi noslēgt līgumu ar būvdarbu uzņēmēju. Pilsētas valde izsludina sacensību un atzīst, ka. visizdevīgākos noteikumus piedāvājusi Nirnbergas «Kontinentālā biedrība priekš elektriskiem uzņēmumiem».
Līgumu 1896. .gada 14. decembrī paraksta toreizējais pilsētas galva Adolfijs un Nirnbergas kontinentālās biedrības pārstāvis, «dzimtais godpilsonis» Manasevičs, Bernhards Benjaminovičs. Līgums paredzēja, ka būvētājiem ir tiesības ekspluatēt pilsētas tramvaju 40 gadus. Izbūvējamās līnijas kopējais garums bija paredzēts 10,423 km. Kara osta – Peldu iela un Brīvības iela – Siena tirgus.
Kā jau parasts kapitālistiskajā iekārtā, arī Liepājas tramvaja būves vēsturē ir sava «panama». Pilsētas galva Adolfijs, izmantodams savu amatu, «mazliet» koriģēja pilsētas domē apstiprināto līgumu: skaitu 15, kas izteica, pēc cik gadiem pilsētai ir tiesības tramvaju atpirkt no Kontinentālās biedrības, viņš pārlaboja par 20. Par šādu pakalpojumu koncesijas īpašniekiem pilsētas galva. Adolfijs pierunāja «dzimto godpilsoni» Manaseviču līguma tekstu papildināt tādejādi, ka. 20.000 rubļu lielo atlīdzību pilsētai par tramvaja koncesiju Kontinentālā biedrība nodod tieši Liepājas – Aizputes pieveddzelzceļa dibinātājiem. Un, lūk, viens no šī pievedceļa dibinātajiem bija Adolfijs. Šo afēru revīzijas komisija atklāja tikai 1903. gadā, četrus gadus pēc tramvaja izbūves. Bijušās tā saucamās brīvās Latvijas vadītāji savu politiku orientēja uz lauksaimniecības attīstību, uz kulaku šķiras radīšanu un nostiprināšanu laukos. Šajā nolūkā pat piespiedu kārtā rūpniecības proletariātu kā lētu darba spēku sūtīja uz laukiem kulaku saimniecībās.
Sakot ar 1929. gadu, pasažieru skaits ar katru gadu vairāk samazinās, kas skaidri liecina par rūpniecības sašaurināšanos un bezdarbu. Ja 1929. gadā tramvajs nobraucis 592,2 tūkstoš vagonu kilometru un pārvadājis 2768,5 tūkstoš pasažieru, tad 1933. gads, nobraucot 729,4 tūkstoš vagonu kilometru, pārvadā tikai 207,7 tūkstoš pasažieru. 1940. gads, kad Latvijā nodibinājās padomju vara, arī Liepājā sākās straujš uzplaukums. Plaši atvērās rūpnīcu vārti, tūkstošiem strādnieku atgriezās savās agrākajās darba vietās. Atdzima rūpniecība, atdzima arī transports. Bet tad sociālistisko celtniecību uz laiku pārtrauca vācu fašistiskie iebrucēji. Liepājas tramvajniekiem šis laiks palicis atmiņā kā vistumšākās reakcijas laiks.
Okupācijas gados tramvaja vagonus un sliežu ceļus galīgi nolietoja, izpostīja, tādēļ pēc kara jau ar pirmajām dienām pašaizliedzīgu cīņu par sava uzņēmuma saimniecības atjaunošanu sāk arī pilsētas tramvaju iestādes kolektīvs. Un jau pēc nedaudz mēnešiem, 1945. gada rudenī, liepājniekus atkal sveic viņu vecais draugs tramvajs.
Ar katru mēnesi, ar katru gadu stājas ierindā arvien jauni atremontētie vagoni, lai kalpotu pilsētas iedzīvotājiem. Ar katru gadu uzlabo ilgā mūža nolietotos sliežu ceļus un dod vagoniem spēcīgākus, modernākus motorus. Ar partijas un valdības gādību prāvi līdzekļi, turpat pie divi miljoniem rubļu, pēc kara ieguldīti tramvaja atjaunošanā, un, sākot ar 1947. gadu, tramvajs pilsētas komunālajai saimniecībai jau dod peļņu. Tas norāda, ka tramvajs sāk normāli saimniekot. Strauji pieaug nobraukto vagonu kilometru un pārvadāto pasažieru skaits:1946 gadā nobraukts 347,7 tūkstoš vagonu kilometru un pārvadāts 3492,6 tūkstoš pasažieru, 1947. gadā nobraukts 467,8 tūkstoš vagonu kilometru un pārvadāts 5.912,9 tūkstoš pasažieru, I948. gadā nobraukts 761,2 tūkstoš vagonu kilometru un pārvadāts 6.507,0 tūkstoš pasažieru, bet šā gada astoņos mēnešos jubilārs noripojis jau 618,3 tūkstoš kilometru un pārvadājis 4.662,6 tūkstoš pilsētas iedzīvotāju.
Ja 1945. gada rudenī bija tikai 2 motorvagoni ar piekabēm, tad šogad ekspluatācijā jau ir 9 motorvagoni ar 6 piekabēm. Ar šādiem rezultātiem šodien var lepoties tramvajnieki un jo vairāk tāpēc, ka viss tas panākts pašu spēkiem, pārvarot pēckara grūtības.
Tramvajnieku kolektīvs var lepoties arī ar tādiem darba veterāniem, kura darba stāžs Liepājs tramvaju saimniecībā sniedzas vairākos gadu desmitos. Lūk, Baseina ielas galā apstājas tramvaja vagons Nr. 114. To vada 64 gadus vecais Kārlis Reincholds. Atpakaļceļā līdz Uzvaras laukumam b. Reincholds pastāsta: 1904. gada no Aizputes apriņķa:, kur mani vecāki bija muižas kalpi, pārcēlos uzdzīvi Liepājas pilsētā. Astoņus gadus nostrādāju Korķu fabrika, bet arvien domāju par darbu uz tramvaja. Beidzot, 1915. gadā, noliku eksāmenus, iegūstot tramvaja vadītāja tiesības. 1934. gadā Ulmaņa kliķe izmeta mani no darba kopā vēl ar trim biedriem, kas uzstājāmies par tramvajnieku darba apstākļa uzlabošanu. Tikai 1940. gadā padomju varai nodibinoties, atkal sāku vadīt tramvaju. Sākot ar 1945. gadu, ik mēnesi saņemu 200 rubļu pensijas. 34 gados esmu savu darbu iemīļojis, un mana vēlēšanās ir arī turpmāk vadīt tramvaju.
Vagonu depo caurlaides telpā sastopu 78 gadus veco sargu Vikentiju Šaroku kas par vagonu vadītāju nestrādājis no 1924. gada līdz 1945. gadam, kad reimatisma dēļ sācis atrādāt par sargu. Biedrs Šaroks tramvaja saimniecībā nokalpojis 15 gadus un vēlas vēl vismaz tīk pat ilgi nostrādāt.
Fricis Treilibs, kas arī ir viens no ilggadīgajiem tramvaja darbiniekiem, laipni aizveda mani pie 64 gadus vecā virpotajā Hermaņa Krigera, kas par virpotāju tramvaja depo nostrādājis 30 gadus. Biedrs Krigers labi apguvis sava aroda techniku un strādā uz divām virpām, izpildot normas par 230%. Viņš ir stachanovietis un racionalizators, vienīgais depo virpotājs, kas, pārkonstruējot savu virpu, guvis iespēju pārvirpot vagonu rīteņu asis. Uz šīs pašas virpas b. Krīgers apvirpo arī riteņu tā saucamās «zvaigznes». Agrāk šo darbu veikšanai vagonu asis un pašus riteņus vajadzēja sūtīt citur.
No šachtas zem atremontējamā vagona izkāpj atslēdznieks Aleksandrs Zariņš. Kad b. Zariņam pasaku sava apciemojuma, mērķi, viņš vaļsirdīgi pastāsta, ka tramvaja depo vagonus remontējot jau 30 gadus. Viņš strādā ne tikai par atslēdznieku, bet vajadzības gadījumā veic arī kalēja darbus un instalācijas remontus vagonu motoriem.
– Tagad prieks strādāt, prieks par katru jaunu panākumu darbā, – sāka b. Zariņš. Bet kāda sajūta tramvajniekiem varēja būt vācu okupācijas laikā, kad tramvajs kalpoja gandrīz vienīgi ienaidniekiem un tramvaja saimniecību sistemātiski izpostīja. Pēdējos gados vācieši tramvaju parku tā izsaimniekoja, ka kustība pavisam apstājās.
Atceros gadījumu, kad mūsu vienīgais tramvaja vagons "nokliboja" līdz Ziemeļu kapiem, nokrita tur no sliedēm un sabojājās. Lai «slimnieku» dabūtu uz depo, nekas cits neatlika, kā jūgt bērīti priekšā.
Savas atmiņas par tramvajnieku darbu dažādos laika posmos stāsta arī atslēdznieki Millers, Freiss un Poriņš kuri tāpat šajā saimniecības nozarē nostrādājuši daudzus gadus.
Tramvaja kolektīvs tramvaja pastāvēšanas 50. gadadienā liepājniekus apsveiks ar jauna, moderna motorvagona izlaišanu, kas pēc savas kvalitātes pārspēj visus iepriekšējos.
A. Valdmanis
1949. gada 13. septembris „Komunists”
Jauns tramvaja vagons
(Rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)
Par godu Liepājas tramvaja 50. gadadienai tramvaja pārvaldes komjauniešu vecākā meistara b. Treiliba vadībā kapitāli atremontēja to modernizēja 107. vagonu un vienu piekabi. 107. vagonā ir ievērojami vairāk vieta nekā pārējos vadones. Tajā ierīkotas arī automātiskās durvis, kuras atvērs vagona vadītājs.
Pirmajā braucienā vagonu vadīja komjaunietis b. Daugalis.
1949. gada 1. oktobris „Komunists”
Par mūsu pilsētas tramvaju un tā darbiniekiem
(Rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)
Nesen Liepājas tramvaja parka darbinieki atzīmēja mūsu pilsētas tramvaja 50. gadadienu. Tas ir diezgan garš laika posma, un tramvaja satiksmes darbinieki sevišķi vecie darbinieki, pelnīti var lepoties, ka arī viņu darbs ir sekmējis pārvadāt vairākus, miljonus pasažieru.
Ar LK(b)P Liepājas pilsētas komitejas un Liepājas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas nemitīgu gādību, tramvaju parkā, salīdzinot ar 1948. gadu, palielinājies turpat divas reizes. Pašreiz Liepājas tramvaji mēneša laikā pārvadā ap 3 reiz vairāk pasažieru nekā buržuāziskās Latvijas laikā. Tāpat pagarināti un iztaisnoti sliežu ceļi, Visi šie pasākumi rada iespēju paātrināt tramvaja satiksmi, ievērojami uzlabot drošības techniku, kā arī sekmē labāk apkalpot pasažierus.
Daudzi tramvaja darbinieki šis iespējas pilnvērtīgi izmanto. Tā vagonu vadītājam Reincholdam, kas par tramvaja vadītāju nostrādājis 25 gadus, nav bijis neviena avārijas gadījuma. No 1945. gada tramvaju bez avārijām vada arī Emīlija Branteviča. Viņa precīzi ievēro satiksmes grafiku, ir priekšzīmīga darbā, laipna, izpalīdzīga. Labi strādā arī konduktori b. b. Dzenis, Stūris, Lieģe un vairāki citi.
Tomēr līdzas pirmrindniekiem tramvaja parkā ir arī tādi darbinieki, kas savu darbu veic pavirši. Konstatēts, ka vairāki konduktori ir nelaipni pret pasažieriem, nepaziņo pieturas vietas un stingri nevēršas pret tādiem pilsoņiem, kas braukšanas laikā izlec un ielec tramvajā un vispār neievēro tramvaja lietošanas obligātos noteikumus. Tāpat biļešu kontrolieri ļoti reti un pavirši pārbauda biļetes un tramvaja ekspluatācijas noteikumu pareizu izpildi.
Mūsu piesētas tramvaja darbiniekiem vēl nav vienāds parauga formas tērpu. Tramvaju apkalpes, sevišķi konduktori, strādā civilos tērpos, un vienīgā «pazīšanas» zīme ir konduktora biļešu soma. Viss tas, protams, rada pasažieriem un konduktoriem neērtības, rodas pārpratumi un lieka izskaidrošanās. Pasažieri, sevišķi tad, kad tramvajs pārpildīts, nezina, pie kā griezties pēc paskaidrojumiem par pieturas vietām un kam maksāt par braukšanas biļeti. Tramvaja apkalpojošam personālam dienesta izpildīšanas laikā vajadzētu redzamā vietā nēsāt arī personāla numuri žetonu, lai pasažieri, kuriem ir kādi ierosinājumi vai sūdzība, zinātu pie kāda tramvaja apkalpes darbinieka viņš griezies. Tādu personālo numuru ieviešana, protams, sekmēs un veicinās arī darba disciplīnas nostiprināšanu,
Daži tramvajs darbinieki nevienmēr ievēro arī tīrību un kārtību vagonos. Gala piestātnes vagonu grīdas parasti netīra, tās piemētātas izlietotām biļetēm, konfekšu papīriem un citiem dažādiem gružiem. Tāpat konduktori neraugās, lai pasažieri vagonā ievērotu pastāvošos obligātos noteikumus par tīrību un kārtību. Viss tas rada tramvaja lietotājiem neērtības un pamatotas pretenzijas pret atsevišķiem tramvaja satiksmes darbiniekiem un tramvaja pārvaldes vadību.
Tādas negatīvas parādība un trūkumi tramvaja satiksmes un ekspluatācijas darbā, protams, nebūtu, ja Liepājas tramvajnieki precīzi un neatlaidīgi izpildītu tās saistības, ko viņi uzņēmušies, atsaucoties Latvijas PSR dzelzceļnieku aicinājumam par spodrību un augstu kultūru darbā un atpūta.
Liepājas tramvaja pārvaldes arodorganizācijas komitejas un administrācijai, kā arī ikvienam šī uzņēmuma darbiniekam jāpanāk, lai trūku mūs nekavējoties likvidētu. Tādas iespējas, uzlabot darbu un izskaustu trūkumus, mūsu pilsētas tramvajs darbiniekiem ir un tās pilnvērtīgi jāizmanto.
A. Galachovs
1949. gada 8. oktobris „Komunists”
Komjaunieši kritizē trūkumus
Šinīs dienās notika Tramvaju pārvaldes komjaunatnes pirmorganizācijas pārskata un vēlēšanu sapulce.
Pēc komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāra b. Hakeļa pārskata ziņojuma par pirmorganizācijas darbu izraisījās dzīvas debates, Komjaunieši b.b. Pochomova un Kozlovskis atzīmēja, ka pirmorganizācija maz vērības veltī komjauniešu vagona brigādes darbam, pietiekami necīnās, lai konduktori vienmēr kulturāli, priekšzīmīgi apkalpotu pasažierus. Bieži vien gadās, ka daži komjaunieši neapmeklē arī pašdarbības pulciņa nodarbības. Tas rada traucējumus masu kultūras darba izvēršanai pārvaldē.
Par politiskām mācībām runāja b. Lavrentjevs. Viņš uzaicināja visus iestāties politiskajā pulcina un tā nodarbībās uzaicināt piedalīties arī pārvaldes jauniešus.
Par fizkultūras kolektīva darbību pastāstīja komjaunietis b. Daugulis. Viņš atzīmēja, ka arodorganizācijas vietējā komiteja nerūpējas par sporta inventāra sagādi. Administrācijas un arodorganizācijas atbalstam trūkstot, fizkultūras kolektīva nodarbības piedalās tikai daži jaunieši. Tādēļ arī pārvaldes komjaunieši un jaunieši uzņemtās saistības GDA norma nodošanā vel nav izpildījuši.
Darbs uzlabošanai sapulce pieņēma lēmumu. Pēc tam izvēlēja pirmorganizācijas sekretāru, kā arī delegātus komjaunatnes pilsētas organizācijas IV Konferencei.
I. Lauris
1949. gada 22. oktobris „Komunists”
Jāpārceļ tramvaja pieturas vieta
(rubrika: mums raksta)
1. līnijas tramvaja vagoni, nobraukdami Brīvības ielas galā, neapstājas, ka tas pasažieriem būtu ērtāk, šosejas kreisajā pusē, bet gan pārbraucot ielu un iegriežoties lokā.
Tā kā pasažieri, kuri brauc līdz minētai piestātnei, vairums dzīvo Ziemeļu priekšpilsētā, tad dabīgi, ka viņiem ikreiz, krustojot šoseju, jāpariet atpakaļ uz kreiso ielas pusi.
Tā kā auto un pajūgu kustība Šajā vietā stipri dzīva, tad sevišķi skolēniem, invalidiem un vecākiem cilvēkiem ļoti jāuzmanās, lai viņus nesabrauktu.
Vai tiešām Tramvaja pārvalde nevar ierīkot pieturas vietu tur, kur pasažieriem ērtāk?
J. Priedītis
1949. gada 29. oktobris „Komunists”
Liepājā būs jauns tramvaja vagons
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)
Par godu Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 32. gadadienai Liepājas tramvaja kolektīvs apņēmies pabeigt 117. vagona kapitālremontu. Vagona augšējo daļu pārbūvē pilnīgi no jauna. Atremontētajā vagonā, kura garums paredzēts ap 10 m, sēdekļi būs novietoti šķērsām – pēc Rīgas tramvaja vagonu parauga, līdz ar to tajā varēs pārvadāt 2 reizes vairāk pasažieru nekā līdz šim.
Cīņā par jaunā vagona ātrāku nodošanu iedzīvotāju ekspluatācijā kā labākie izvirzījušies galdnieku un atslēdznieku cechi. Daudzi šo cechu strādnieki veic pusotras un pat divas normas dienā. Piemēram, galdnieku cecha vadītājs Kapuns un galdnieks Būda dienas normu izpilda par 225%, atslēdznieks Indersons – par 26%, Kundziņš – par 189% un Serdjuks – par 154%.
1949. gada 25. novembris „Komunists”
Izbūvēs jaunu tramvaja līniju
Liepājas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes XIV sesija daži deputāti ziņoja, ka Ziemeļu priekšpilsētas iedzīvotāji, tāpat arī Cukurfabrikas un rūpnīcas «Tosmare» strādnieki sabiedriskā kārtā labprāt piedalītos jaunas tramvaja līnijas izbūvē līdz Cukurfabrikai, Pilsētas padome atzina Šo iniciatīvu un uzlika par pienākumu pilsētas padomes izpildkomitejas priekšsēdētāja vietniekam b. Ņikišinam un komunālās saimniecības daļas vadītājam b. Līgutam nodrošināt tramvaja līnijas būves operatīvo vadīšanu.
Šinīs dienās izpildkomiteja sava sēdē noklausījās b. Ņikišina ziņojumu par pilsētas deputātu padomes lēmuma izpildes gaitu un atzina, ka ar darbaļaužu aktīvu piedalīšanos tramvaja līnijas būvi iespējams pabeigt, un nodot ekspluatācija līdz Padomju Latvijas 10. gadadienai, ievērojot iedzīvotāju vēlēšanos, galīgi apstiprināts jaunās tramvaja līnijas maršruts. Tas sāksies no Sarkanarmijas ielas un ies pa Sarkanās flotes ielu, Meža ielu, Kviešu ielu līdz dzelzceļa depo šaursliežu ceļam; tālāk no depo līdz Piltenes ielai, pa Piltenes ielu, Pulvera ielu un Cukura ielu līdz Cukurfabrikas vārtiem.
Par technisko vadītāju un darba spēka organizētāju tramvaja līnijas izbūvē apstiprināts pilsētas komunālās saimniecības daļas galvenais inženieris b. Zuntners, par viņa palīgiem Tramvaja pārvaldes galvenais inženieris b. Brūveris, Dzelzceļa 9. distances priekšnieks b. Moskvins un pilsētas galvenais architekts b. Afanasjevs,
18. novembrī uz trases uzsāka darbus. Ar katru dienu tajos piedalās arvien vairāk talcinieku Čaklākie līdz šim bijuši Pedagoģiskās skolas skolēni un skolotāji. Korķu un linoleja fabrikas kolektīvs tagad ierosinājis organizēt sabiedrisku talku līnijas izbūvē svētdien, 27. novembri, no pl. 9 rītā.
Pilsētas padomes izpildkomiteja atbalsta Korķu un linoleja fabrikas kolektīva iniciatīvu un aicina 27. novembrī līnijas uzbūves darbos organizēti piedalīties arī citu uzņēmumu kolektīvus un pārējos mūsu pilsētas iedzīvotājus.
E. Markevics, Liepājas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas sekretārs
1949. gada 26. novembris „Komunists”
Palīdz būvēt jauno tramvaja līniju
(Rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)
Jaunās tramvaja līnijas ierīkošanā čakli piedalās Liepājas pedagoģiskās skolas skolotāji un audzēkņi Pedagoģiskā skola rīkojusi jau četras talkas, kurās piedalījušies ap 150 skolēnu. Arī aizvakar pēc mācību stundu beigām 40 skolēnu liela grupa skolotāju Šneidera un Zanderes vadībā piedalījās līnijas būvē.
1949. gada 29. novembris „Komunists”
Mēneša plānu izpilda pirms termiņa
(Rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)
Liepājas tramvaju pārvalde Staļina Konstitūcijas dienu sagaida ar jauniem sasniegumiem darbā. Mēneša plānu daudzas brigādes, izpildījušas pirms termiņa. Daudzās no tām par godu Staļina Konstitūcijas dienai, apņēmušais darba normas pārsniegt par 50 – 60%,. Piemēram, galdnieku, brigādes (brigadieris Kapuns) kolektīvs apņēmies veikt dienas normu par 160% un līdz 4. decembrim pabeigt 17. piekabes kapitālremontu. Katru dienu izpildīt pusotras dienas normu apņēmusies arī ceļa strādnieku brigāde (brigadieris Šmits), virpotāju brigāde (brigadieris Krigeris), atslēdznieku brigāde (brigadieris Taubenbergs) u. c.
1949. gada 29. novembris „Komunists”
Tautas talka
Jaunas tramvaja līnijas Sarkanarmijas iela – Cukurfabrika izbūves darbos
Svētdien, 27. novembrī, vairāk nekā 10.000 cilvēku piedalījās jaunās tramvaja līnijas Sarkanarmijas iela – Cukurfabrika izbūves darbos. No uzņēmumiem un iestādēm, no skolām un namu pārvaldēm jau agri no rīta organizētos gājienos Ziemeļu priekšpilsētas virzienā devās talcinieku kolonas. Daudzu kolonu priekšgalā plīvoja karogi. Skanēja dziesmas. Patriotiskais aicinājums – izbūvēt šo tramvaja līniju sabiedriska kārtā – iejūsminājis visus pilsētas iedzīvotājus. «Izveidosim daiļāku savu pilsētu, dosim jaunu tramvaja līniju», bija lasāms lozungos pie trases, kur 2 km garuma strādāja cilvēks pie cilvēka.
Ērtu satiksmi, modernus satiksmes līdzekļus
(Saruna ar Liepājas tramvaja pārvaldes direktoru b. Matisonu)
Mūsu pilsēta ir augošs rūpniecības un transporta centrs, tādēļ ar katru gadu vairāk vērības veltī tās tramvaja līniju tīkla paplašināšanai un satiksmes uzlabošanai
Jaunās tramvaja līnijas izbūve Ziemeļu priekšpilsētā un tālāk līdz Cukurfabrikai ir lielākais pasākums tramvaja saimniecībā pēckara piecgadē.
Šīs līnijas būve, var teikt, ir tikai sākums mūsu pilsētas pasažiera satiksmes izveidošanā. Nākotnes plāni ir daudz grandiozāki.
Jaunu tramvaja līniju paredzēts izbūvēt ari Dienvidu priekšpilsētā, sākot no Ganību ielas līdz Centrālkapu rajonam. Tur samērā strauji attīstījusies individuālā ģimeņu mājis celtniecība, izaudzis plašs rajons. Vispār Liepājas pil sētas attīstības gaitā paredzēts pakāpeniski pārcelt tramvaja satiksmi nomaļu rajonos, bet centra izbūvei trolejbusa līnijas.
Tramvaja kolektīva tuvākais uzdevums pārbūvēt un modernizēt visus tramvaja vagonus pēc tāda parauga kā tos, kurus nodeva ekspluatācijā Oktobra revolūcijas 32. gadadienā.
Pašlaik iesāk būvēt divus jaunus motorvagonus, no kuriem viens būs 14,5 m garš, tas ir, par 5 m garāks nekā jaunā parauga vagons. Līdz Padomju Latvijas 10. gadadienai, kad atklās tramvaja līniju Sarkanarmijas iela – Cukurfabrika, tramvaja parka kolektīvs dos vēl vairākus jaunus, modernus vagonus.
Pirmrindnieki darbā – teicamnieki talkā
Svētdienas rīta rudenīga dūmaka vēl nebija izklīdusi, kad sērkociņu fabrikas «Baltija» strādnieki un strādnieces vietējās komitejas priekšsēdētāja b. Baziļuka un partijas pirmorganizācijas sekretāra b. Ovsjaņikova vadībā ieradās ielās talkas vietā. Kaut gan rīts bija nemīlīgs, talcinieku vidū dzirkstīja asprātības.
– Klausies, Ansi, – stachanoivieti Pērkonu uzrunāja maiņas meistars Hripunovs, – vai tu pie zāģa mašīnas stāvot nebūsi aizmirsis, kā lāpsta jātur rokās?
– Varbūt gribi, meistar, sacensties, kurs pirmais noraks paredzēto gabalu, bet pasaku tev jau iepriekš – ar lāpstu strādāju ne sliktāk kā ar zāģi, – smaidot atbildēja stachanovietis Ansis Pērkons.
– Lai notiek! – un sacensība sākas.
– Pērkon, neapkauno tikai cecha godu, paskat, kā Hripunovs raujas! — uzmudinot cits caur citu sauca viņa darba biedru
– Būs kārtībā. Pērkons vēl nekad nav palicis citiem aizmugurē! – uzrunātais atbildēja, un zemes ar vēl lielāku spēku lidoja no rakuma vietas.
– Ei, sievas, vai tad nu mēs vīriem atpaliksim, – uzsauca pildmašīnas vadītāja stachanoviete Helēna Michailovska, – parādīsim ko spējam!
Dūšīgo fabrikas strādnieču rokās vel enerģiskāk sāka cilāties lāpstas, un viņu sasarkušās sejas liecināja, ka sievietes ne pa jokam uzņēmušas b. Michailovskas vārdus
– Vīri, sargieties, ka neierokam, – vēl piebilda turziņu mašīnas vadītāja Anna Alpiņa.
Tā biedriskā darbā pagāja stunda pēc stundas, un, kad lielās talkas uzdevumu bija veikuši pārējie Liepājas uzņēmumi, arī sērkociņu fabrikas «Baltija» talcinieki varēja teikt: – Mēs esam padarījuši uzdoto!
J. Kosa
Mazie talcinieki
Zemie, svina pelēkie mākoņi solīja lietainu dienu, bet Kārlim Freimanim, 2. septiņgadīgās skolas 4. klases skolniekam, tā šķita būt neparasti priecīga. Māte un tēvs jau iepriekšējā vakarā bija solījušies ņemt viņu līdzi lielajā talkā.
Lai gan pie 42. namu pārvaldes bija jāsapulcējas tikai pulksten 9. Kārlis darbam bija sagatavojies jau daudz agrāk. Viņš nepacietīgi mudināja arī pārējos mājiniekus. – Mēs nokavēsim. Iesim ātrāk!
Pa ceļam viņi satika daudz ļaužu ar lāpstām, laužņiem un ķirkām steidzamies uz sapulcēšanās vietām. Lūk, arī namu pārvalde. Kopā ar saviem vecākiem atnākuši arī kaimiņu māju zēni un meitenes, 4. un 5. septiņgadīgās skolas audzēkņi. Drīz vien darba brigāde – 42. namu pārvaldes iedzīvotāji un darbinieki — 13.ielu komitejas priekšsēdētāja b. Tanenberga vadībā dodas uz darba vietu Meža ielā.
– Tik daudz cilvēku masu ielā vēl nekad, laikam, nav bijis, – iesaucas Laimonis Stērs, ieraugot talciniekus.
Ātri aizskrēja stundas draudzīgajā darba saimē. Nemanot izveidojies plašs ceļš jaunajai tramvaja līnijai. Un tikai tad, kad zēni un meitenes, pārmetuši lāpstas pār plecu, raiti soļoja mājup, viņi pašapzinīgi sprieda: «Arī mēs varēsim teikt, ka esam būvējuši jauno tramvaju.»
V. Vecozols
«Labprāt piedalīsimies arī nākamajā talkā»
Viscaur gar jaunbūvejamā tramvaja līniju dzīva rosība.
Kādā posmā strādā divpadsmit 1. vidusskolas audzēknes, bet apmēram tikpat daudz stāv pie žoga un sarunājas.
– Kādēļ jūs nestrādājiet?
– Mums nav lāpstu, daļu esam aizdevušas Mākslas un daiļamatniecības vidusskolai, kurai lāpstu nebija. Tagad strādājam divās maiņās.
Komjaunietei Čīrkstei vaigos sārtums. Viņa novilkusi mēteli un kopā ar savām draudzenēm Butkeviču un Kamoli rok bedri tramvaja elektriskās līnijas stabam.
– Vai darbs nav par smagu?
– Nē. Labprāt piedalīsimies arī nākamajā talkā, jo zinām, ka jaunā tramvaja līnija ir ļoti nepieciešama Ziemeļu priekšpilsētas iedzīvotājiem, tai skaitā arī daudziem mūsu skolas skolēniem, kuri še dzīvo.
– Vai visas tā domā?
– Nē. ir arī tādas, kā 10-c klases skolnieces Astra Slemere un Aina Lagzda, kas nekad nepiedalās sabiedriskās talkās. Bet tādēļ jau darbs nepaliks nedarīts...
Blakus meitenēm strādā ap 30 zēnu no 1. vidusskolas. 9-a klases skolnieks Ptičkins, kas šoreiz talciniekos nebija iedalīts, tomēr ieradies un čakli strādā līdzās saviem biedriem Tumpelim, Vīksnām, Rundam un citiem.
– Dzīvoju Ziemeļu priekšpilsētā, – saka Ptičkins, – tāpēc esmu par to, lai līniju ātrāk izbūvētu. Būs īsāks ceļš līdz skolai.
Spraigi strādājot, 1. vidusskolas audzēkņi jau ap pl. 11.30 savu darbu bija pabeiguši.
S. Stašis
Pirmās kopējas talkas rezultāti
Doma izbūvēt jaunu tramvaji līniju, kas apkalpotu Ziemeļi priekšpilsētas darbaļaudis, tāpat arī rūpnīcu «Tosmare», Cukurfabriku un Tosmares priekšpilsētu radās jau 1945. gadā.
Konkrētu veidu tramvaja līnijas izbūvei deva «Tosmares» un Cukurfabrikas strādnieku ierosinājums, kuru apsprieda Liepājas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes sesija šā gada 30. septembrī un nolēma visu līniju izbūvēt līdz Latvijas PSR 10: gadadienai bet šogad izbūvēt un nodot ekspluatācijā apmēram 3 km garumā, līdz Kviešu ielas galam.
Viss jaunās tramvaja līnijas garums paredzēts apmēram 5,2 km, un tā būs par 0,6 km garāks nekā līnija Brīvības iela – Līves laukums.
Lielāko darba daļu jaunās līnijas būvē paredzēts veikt sabiedriskā kārtā ar visu pilsētas iedzīvotāju piedalīšanos un mobilizējot visus vietējos resursus: sliedes, gulšņus un citus materiālus, kas ir uzņēmumu rīcībā, bet nav tiem nepieciešami.
Lai varētu izveidot tramvaja līnijas gultni ātrāk, Korķu un linoleja fabrikas kolektīvs uzaicināja visus Liepājas uzņēmumu un iestāžu strādniekus un kalpotājus, kā arī skolas, namu pārvaldes, ielu komitejas un pārējos pilsētas iedzīvotājus piedalīties tautas talkā 27. novembrī.
Šim patriotiskajam aicinājumam pilsētas iedzīvotāji plaši atsaucas. Talcinieki izveidoja tramvaja līnijas gultni 2 km garumā, izrokot ap 1500 m3 zemes. Ar šo lielo darbu ievērojami atvieglots turpmākā līnijas jaunbūve.
A. Zuntners, Liepājas pilsētas Izpildkomitejas komunālās saimniecības daļas galvenais inženieris.
1949. gada 12. decembris „Komunists”
Komjaunieši un jaunieši pārsniedz savas normas
(Rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)
Liepājas tramvaju Pārvaldes komjaunieši un jaunieši Staļina Konstitūcijas dienu sagaida ar teicami veiktu darbu. Sevišķi priekšzīmīgi, savus uzdevumus izpilda komjauniešu un jauniešu vagonu apkalpotāju brigāde (vadītājs b. Kozlovskis). Tā, piemēram, konduktores Rugovska, Lieģe un Dzene katru dienu normu izpilda par 150%, bet konduktores Riekste un Valtsone – par 160%.