1. Uzlikt par pienākumu Tramva­ju pārvaldes direktoram (b. Mati­sonam): 
a) pilnīgi apgūt līdzekļus, kas piešķirti tramvaju vagonu atjauno­šanai un kapitāli atjaunot 8 tram­vaju vagonus līdz šā gada 1. novembrim un 6 – līdz 1950. gada janvārim;

(...)

1949. gada 23. jūlijs „Komunists”
Arī tramvaju pārvaldē fizkultūras kolektīvs
(Rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Šajās dienās Liepājas pilsētas tramvaju pārvaldē nodibinājās fizkultūras kolektīvs. Dibināšanās sapulcē par kolektīva darbu un uzdevumiem runāja ASB „Daugava” mācību un sporta daļas vadītājs b. Rumba. Kolektīvā jau iestājušies 20 komjauniešu un jauniešu. Par vadītāju ievēlēts jaunietis P. Lieģis.

1949. gada 10. septembris „Komunists”
Liepājas tramvajam 50 gadu

Kapitālistiskā lielrūpniecība Krie­vijā strauji sāka attīstīties 90. gados. Rūpniecības uzplaukums vispirms bija saistīts ar pastiprinātu dzelzce­ļa būvi un satiksmes līdzekļu uzla­bošanu pasažieru un bagāžas pār­vadāšanai pilsētās. Šai laikā radās doma izbūvēt ielu dzelzceļu arī Lie­pājā.
Liepājas pilsētas dome sava 1896. gada 22. augusta sēdē nolemj būvēt elektrisko tramvaju un piln­varo pilsētas valdi noslēgt līgumu ar būvdarbu uzņēmēju. Pilsētas valde izsludina sacensību un atzīst, ka. visizdevīgākos noteikumus pie­dāvājusi Nirnbergas «Kontinentālā biedrība priekš elektriskiem uzņē­mumiem».
Līgumu 1896. .gada 14. decembrī paraksta toreizējais pilsētas galva Adolfijs un Nirnbergas kontinentā­lās biedrības pārstāvis, «dzimtais godpilsonis» Manasevičs, Bern­hards Benjaminovičs. Līgums pa­redzēja, ka būvētājiem ir tiesības ekspluatēt pilsētas tramvaju 40 ga­dus. Izbūvējamās līnijas kopējais garums bija paredzēts 10,423 km. Kara osta – Peldu iela un Brīvības iela – Siena tirgus.
Kā jau parasts kapitālistiskajā iekārtā, arī Liepājas tramvaja bū­ves vēsturē ir sava «panama». Pil­sētas galva Adolfijs, izmantodams savu amatu, «mazliet» koriģēja pil­sētas domē apstiprināto līgumu: skaitu 15, kas izteica, pēc cik gadiem pilsētai ir tiesības tramvaju atpirkt no Kontinentālās biedrības, viņš pārlaboja par 20. Par šādu pakalpojumu koncesijas īpašniekiem pilsētas galva. Adolfijs pierunāja «dzimto godpilsoni» Manaseviču līguma tekstu papildināt tādejādi, ka. 20.000 rubļu lielo atlīdzību pil­sētai par tramvaja koncesiju Kon­tinentālā biedrība nodod tieši Lie­pājas – Aizputes pieveddzelzceļa di­binātājiem. Un, lūk, viens no šī pievedceļa dibinātajiem bija Adol­fijs. Šo afēru revīzijas komisija at­klāja tikai 1903. gadā, četrus gadus pēc tramvaja izbūves. Bijušās tā saucamās brīvās Latvijas vadītāji savu politiku orientēja uz lauksaimniecības attīstību, uz ku­laku šķiras radīšanu un nostiprināšanu laukos. Šajā nolūkā pat pie­spiedu kārtā rūpniecības proletariā­tu kā lētu darba spēku sūtīja uz laukiem kulaku saimniecībās.
Sakot ar 1929. gadu, pasažieru skaits ar katru gadu vairāk sama­zinās, kas skaidri liecina par rūp­niecības sašaurināšanos un bezdar­bu. Ja 1929. gadā tramvajs nobrau­cis 592,2 tūkstoš vagonu kilometru un pārvadājis 2768,5 tūkstoš pasa­žieru, tad 1933. gads, nobraucot 729,4 tūkstoš vagonu kilometru, pār­vadā tikai 207,7 tūkstoš pasažieru. 1940. gads, kad Latvijā nodibinā­jās padomju vara, arī Liepājā sā­kās straujš uzplaukums. Plaši atvē­rās rūpnīcu vārti, tūkstošiem strād­nieku atgriezās savās agrākajās darba vietās. Atdzima rūpniecība, atdzima arī transports. Bet tad so­ciālistisko celtniecību uz laiku pār­trauca vācu fašistiskie iebrucēji. Liepājas tramvajniekiem šis laiks palicis atmiņā kā vistumšākās reakcijas laiks.
Okupācijas gados tramvaja va­gonus un sliežu ceļus galīgi nolieto­ja, izpostīja, tādēļ pēc kara jau ar pirmajām dienām pašaizliedzīgu cī­ņu par sava uzņēmuma saimniecī­bas atjaunošanu sāk arī pilsētas tramvaju iestādes kolektīvs. Un jau pēc nedaudz mēnešiem, 1945. gada rudenī, liepājniekus atkal sveic vi­ņu vecais draugs tramvajs.
Ar katru mēnesi, ar katru gadu stājas ierindā arvien jauni atre­montētie vagoni, lai kalpotu pilsē­tas iedzīvotājiem. Ar katru gadu uzlabo ilgā mūža nolietotos sliežu ceļus un dod vagoniem spēcīgākus, modernākus motorus. Ar partijas un valdības gādību prāvi līdzekļi, turpat pie divi miljoniem rubļu, pēc kara ieguldīti tramvaja atjaunošanā, un, sākot ar 1947. gadu, tramvajs pilsētas komunālajai saimniecībai jau dod peļņu. Tas norāda, ka tramvajs sāk normāli saimniekot. Strau­ji pieaug nobraukto vagonu kilo­metru un pārvadāto pasažieru skaits:1946 gadā nobraukts 347,7 tūkstoš vagonu kilometru un pār­vadāts 3492,6 tūkstoš pasažieru, 1947. gadā nobraukts 467,8 tūkstoš vagonu kilometru un pārvadāts 5.912,9 tūkstoš pasažieru, I948. gadā nobraukts 761,2 tūkstoš vagonu ki­lometru un pārvadāts 6.507,0 tūk­stoš pasažieru, bet šā gada astoņos mēnešos jubilārs noripojis jau 618,3 tūkstoš kilometru un pārvadājis 4.662,6 tūkstoš pilsētas iedzīvotāju.
Ja 1945. gada rudenī bija tikai 2 motorvagoni ar piekabēm, tad šogad ekspluatācijā jau ir 9 motorvagoni ar 6 piekabēm. Ar šādiem rezultā­tiem šodien var lepoties tramvajnieki un jo vairāk tāpēc, ka viss tas panākts pašu spēkiem, pārvarot pēckara grūtības. 
Tramvajnieku kolektīvs var lepoties arī ar tādiem darba veterāniem, kura darba stāžs Liepājs tramvaju saimniecībā sniedzas vairākos gadu desmitos. Lūk, Baseina ielas galā apstājas tramvaja vagons Nr. 114. To vada 64 gadus vecais Kārlis Reincholds. Atpakaļceļā līdz Uzva­ras laukumam b. Reincholds pastā­sta: 1904. gada no Aizputes apriņ­ķa:, kur mani vecāki bija muižas kalpi, pārcēlos uzdzīvi Liepājas pilsētā. Astoņus gadus nostrādāju Korķu fabrika, bet arvien domāju par darbu uz tramvaja. Beidzot, 1915. gadā, noliku eksāmenus, iegūs­tot tramvaja vadītāja tiesības. 1934. gadā Ulmaņa kliķe izmeta mani no darba kopā vēl ar trim biedriem, kas uzstājāmies par tramvajnieku darba apstākļa uzlabošanu. Tikai 1940. gadā padomju varai nodibi­noties, atkal sāku vadīt tramvaju. Sākot ar 1945. gadu, ik mēnesi sa­ņemu 200 rubļu pensijas. 34 gados esmu savu darbu iemīļojis, un ma­na vēlēšanās ir arī turpmāk vadīt tramvaju.
Vagonu depo caurlaides telpā sa­stopu 78 gadus veco sargu Vikenti­ju Šaroku kas par vagonu vadītā­ju nestrādājis no 1924. gada līdz 1945. gadam, kad reimatisma dēļ sācis atrādāt par sargu. Biedrs Ša­roks tramvaja saimniecībā nokal­pojis 15 gadus un vēlas vēl vismaz tīk pat ilgi nostrādāt.
Fricis Treilibs, kas arī ir viens no ilggadīgajiem tramvaja darbinie­kiem, laipni aizveda mani pie 64 gadus vecā virpotajā Hermaņa Kri­gera, kas par virpotāju tramvaja depo nostrādājis 30 gadus. Biedrs Krigers labi apguvis sava aroda techniku un strādā uz divām virpām, izpildot normas par 230%. Viņš ir stachanovietis un racionali­zators, vienīgais depo virpotājs, kas, pārkonstruējot savu virpu, guvis ie­spēju pārvirpot vagonu rīteņu asis. Uz šīs pašas virpas b. Krīgers apvirpo arī riteņu tā saucamās «zvaigz­nes». Agrāk šo darbu veikšanai vagonu asis un pašus riteņus va­jadzēja sūtīt citur.
No šachtas zem atremontējamā vagona izkāpj atslēdznieks Alek­sandrs Zariņš. Kad b. Zariņam pa­saku sava apciemojuma, mērķi, viņš vaļsirdīgi pastāsta, ka tramvaja de­po vagonus remontējot jau 30 ga­dus. Viņš strādā ne tikai par at­slēdznieku, bet vajadzības gadījumā veic arī kalēja darbus un instalā­cijas remontus vagonu motoriem.
– Tagad prieks strādāt, prieks par katru jaunu panākumu darbā, – sāka b. Zariņš. Bet kāda sajūta tramvajniekiem varēja būt vācu okupācijas laikā, kad tramvajs kal­poja gandrīz vienīgi ienaidniekiem un tramvaja saimniecību sistemātis­ki izpostīja. Pēdējos gados vācieši tramvaju parku tā izsaimniekoja, ka kustība pavisam apstājās.
Atceros gadījumu, kad mūsu vienīgais tramvaja vagons "nokliboja" līdz Ziemeļu kapiem, nokrita tur no sliedēm un sabojājās. Lai «slim­nieku» dabūtu uz depo, nekas cits neatlika, kā jūgt bērīti priekšā.
Savas atmiņas par tramvajnieku darbu dažādos laika posmos stāsta arī atslēdznieki Millers, Freiss un Poriņš kuri tāpat šajā saimniecības nozarē nostrādājuši daudzus gadus.
Tramvaja kolektīvs tramvaja pa­stāvēšanas 50. gadadienā liepājnie­kus apsveiks ar jauna, moderna motorvagona izlaišanu, kas pēc sa­vas kvalitātes pārspēj visus iepriekšējos.

A. Valdmanis

1949. gada 13. septembris „Komunists”
Jauns tramvaja vagons
(Rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Par godu Liepājas tramvaja 50. gadadienai tramvaja pār­valdes komjauniešu vecākā meistara b. Treiliba vadībā kapitāli atremontēja to mo­dernizēja 107. vagonu un vienu piekabi. 107. vagonā ir ievēro­jami vairāk vieta nekā pārē­jos vadones. Tajā ierīkotas arī automātiskās durvis, kuras atvērs vagona vadītājs.
Pirmajā braucienā vagonu vadīja komjaunietis b. Daugalis.

1949. gada 1. oktobris „Komunists”
Par mūsu pilsētas tramvaju un tā darbiniekiem
(Rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Nesen Liepājas tramvaja parka darbinieki atzīmēja mūsu pilsētas tramvaja 50. gadadienu. Tas ir diezgan garš laika posma, un tram­vaja satiksmes darbinieki sevišķi vecie darbinieki, pelnīti var lepoties, ka arī viņu darbs ir sekmējis pār­vadāt vairākus, miljonus pasažieru.
Ar LK(b)P Liepājas pilsētas ko­mitejas un Liepājas pilsētas darba­ļaužu deputātu padomes izpildko­mitejas nemitīgu gādību, tramvaju parkā, salīdzinot ar 1948. gadu, pa­lielinājies turpat divas reizes. Paš­reiz Liepājas tramvaji mēneša laikā pārvadā ap 3 reiz vairāk pasažieru nekā buržuāziskās Latvijas laikā. Tāpat pagarināti un iztaisnoti slie­žu ceļi, Visi šie pasākumi rada ie­spēju paātrināt tramvaja satiksmi, ievērojami uzlabot drošības techni­ku, kā arī sekmē labāk apkalpot pasažierus.
Daudzi tramvaja darbinieki šis ie­spējas pilnvērtīgi izmanto. Tā va­gonu vadītājam Reincholdam, kas par tramvaja vadītāju nostrādājis 25 gadus, nav bijis neviena avāri­jas gadījuma. No 1945. gada tram­vaju bez avārijām vada arī Emīlija Branteviča. Viņa precīzi ievēro sa­tiksmes grafiku, ir priekšzīmīga darbā, laipna, izpalīdzīga. Labi strādā arī konduktori b. b. Dze­nis, Stūris, Lieģe un vairāki citi.
Tomēr līdzas pirmrindniekiem tramvaja parkā ir arī tādi darbi­nieki, kas savu darbu veic pavirši. Konstatēts, ka vairāki konduktori ir nelaipni pret pasažieriem, nepa­ziņo pieturas vietas un stingri ne­vēršas pret tādiem pilsoņiem, kas braukšanas laikā izlec un ielec tramvajā un vispār neievēro tram­vaja lietošanas obligātos noteiku­mus. Tāpat biļešu kontrolieri ļoti reti un pavirši pārbauda biļetes un tramvaja ekspluatācijas noteikumu pareizu izpildi.
Mūsu piesētas tramvaja darbinie­kiem vēl nav vienāds parauga for­mas tērpu. Tramvaju apkalpes, sevišķi konduktori, strādā civilos tērpos, un vienīgā «pazīšanas» zīme ir konduktora biļešu soma. Viss tas, protams, rada pasažieriem un konduktoriem neērtības, rodas pārpra­tumi un lieka izskaidrošanās. Pa­sažieri, sevišķi tad, kad tramvajs pārpildīts, nezina, pie kā griezties pēc paskaidrojumiem par pieturas vietām un kam maksāt par brauk­šanas biļeti. Tramvaja apkalpojošam personālam dienesta izpildīša­nas laikā vajadzētu redzamā vie­tā nēsāt arī personāla numuri že­tonu, lai pasažieri, kuriem ir kādi ierosinājumi vai sūdzība, zinātu pie kāda tramvaja apkalpes darbi­nieka viņš griezies. Tādu personālo numuru ieviešana, protams, sekmēs un veicinās arī darba disciplīnas nostiprināšanu,
Daži tramvajs darbinieki nevien­mēr ievēro arī tīrību un kārtību vagonos. Gala piestātnes vagonu grīdas parasti netīra, tās piemētā­tas izlietotām biļetēm, konfekšu papīriem un citiem dažādiem gru­žiem. Tāpat konduktori neraugās, lai pasažieri vagonā ievērotu pastāvošos obligātos noteikumus par tīrī­bu un kārtību. Viss tas rada tram­vaja lietotājiem neērtības un pa­matotas pretenzijas pret atsevišķiem tramvaja satiksmes darbiniekiem un tramvaja pārvaldes vadību.
Tādas negatīvas parādība un trūkumi tramvaja satiksmes un eks­pluatācijas darbā, protams, nebūtu, ja Liepājas tramvajnieki precīzi un neatlaidīgi izpildītu tās saistības, ko viņi uzņēmušies, atsaucoties Latvi­jas PSR dzelzceļnieku aicinājumam par spodrību un augstu kultūru darbā un atpūta.
Liepājas tramvaja pārvaldes arod­organizācijas komitejas un admini­strācijai, kā arī ikvienam šī uzņēmu­ma darbiniekam jāpanāk, lai trūku mūs nekavējoties likvidētu. Tādas iespējas, uzlabot darbu un izskaustu trūkumus, mūsu pilsētas tramvajs darbiniekiem ir un tās pilnvērtīgi jāizmanto.

A. Galachovs

1949. gada 8. oktobris „Komunists”
Komjaunieši kritizē trūkumus

Šinīs dienās notika Tramvaju pārvaldes komjaunatnes pirmorga­nizācijas pārskata un vēlēšanu sa­pulce.
Pēc komjaunatnes pirmorganizā­cijas sekretāra b. Hakeļa pārskata ziņojuma par pirmorganizācijas darbu izraisījās dzīvas debates, Komjaunieši b.b. Pochomova un Kozlovskis atzīmēja, ka pirmorga­nizācija maz vērības veltī komjau­niešu vagona brigādes darbam, pie­tiekami necīnās, lai konduktori vienmēr kulturāli, priekšzīmīgi ap­kalpotu pasažierus. Bieži vien gadās, ka daži komjaunieši neapmeklē arī pašdarbības pulciņa nodarbības. Tas rada traucējumus masu kultūras darba izvēršanai pārvaldē.
Par politiskām mācībām runāja b. Lavrentjevs. Viņš uzaicināja visus iestāties politiskajā pulcina un tā nodarbībās uzaicināt piedalīties arī pārvaldes jauniešus.
Par fizkultūras kolektīva darbību pastāstīja komjaunietis b. Daugu­lis. Viņš atzīmēja, ka arodorganizā­cijas vietējā komiteja nerūpējas par sporta inventāra sagādi. Adminis­trācijas un arodorganizācijas atbalstam trūkstot, fizkultūras kolek­tīva nodarbības piedalās tikai daži jaunieši. Tādēļ arī pārvaldes kom­jaunieši un jaunieši uzņemtās sais­tības GDA norma nodošanā vel nav izpildījuši.
Darbs uzlabošanai sapulce pieņēma lēmumu. Pēc tam izvēlēja pirmorganizācijas sekretāru, kā arī delegātus komjaunatnes pilsētas organizācijas IV Konferencei.

I. Lauris

1949. gada 22. oktobris „Komunists”
Jāpārceļ tramvaja pieturas vieta
(rubrika: mums raksta)

1. līnijas tramvaja vagoni, no­braukdami Brīvības ielas galā, ne­apstājas, ka tas pasažieriem būtu ērtāk, šosejas kreisajā pusē, bet gan pārbraucot ielu un iegriežoties lokā.
Tā kā pasažieri, kuri brauc līdz minētai piestātnei, vairums dzīvo Ziemeļu priekšpilsētā, tad dabīgi, ka viņiem ikreiz, krustojot šoseju, jāpariet atpakaļ uz kreiso ielas pu­si.
Tā kā auto un pajūgu kustība Šajā vietā stipri dzīva, tad sevišķi skolēniem, invalidiem un vecākiem cilvēkiem ļoti jāuzmanās, lai viņus nesabrauktu.
Vai tiešām Tramvaja pārvalde nevar ierīkot pieturas vietu tur, kur pasažieriem ērtāk?

J. Priedītis

1949. gada 29. oktobris „Komunists”
Liepājā būs jauns tramvaja vagons
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Par godu Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 32. gadadienai Liepājas tramvaja kolektīvs apņēmies pabeigt 117. vagona kapitālremontu. Vagona augšējo daļu pārbūvē pilnīgi no jauna. Atremontē­tajā vagonā, kura garums pa­redzēts ap 10 m, sēdekļi būs novietoti šķērsām – pēc Rī­gas tramvaja vagonu parau­ga, līdz ar to tajā varēs pār­vadāt 2 reizes vairāk pasažie­ru nekā līdz šim.
Cīņā par jaunā vagona ātrāku nodošanu iedzīvotāju ekspluatācijā kā labākie iz­virzījušies galdnieku un at­slēdznieku cechi. Daudzi šo cechu strādnieki veic pusotras un pat divas normas dienā. Piemēram, galdnieku cecha vadītājs Kapuns un galdnieks Būda dienas normu izpilda par 225%, atslēdznieks Inder­sons – par 26%, Kundziņš – par 189% un Serdjuks – par 154%.

1949. gada 25. novembris „Komunists”
Izbūvēs jaunu tramvaja līniju

Liepājas pilsētas darbaļaužu de­putātu padomes XIV sesija daži deputāti ziņoja, ka Ziemeļu priekšpilsētas iedzīvotāji, tāpat arī Cu­kurfabrikas un rūpnīcas «Tosma­re» strādnieki sabiedriskā kārtā labprāt piedalītos jaunas tramvaja līnijas izbūvē līdz Cukurfabrikai, Pilsētas padome atzina Šo iniciatīvu un uzlika par pienākumu pilsētas padomes izpildkomitejas priekšsē­dētāja vietniekam b. Ņikišinam un komunālās saimniecības daļas va­dītājam b. Līgutam nodrošināt tramvaja līnijas būves operatīvo vadīšanu.
Šinīs dienās izpildkomiteja sava sēdē noklausījās b. Ņikišina ziņo­jumu par pilsētas deputātu pado­mes lēmuma izpildes gaitu un at­zina, ka ar darbaļaužu aktīvu pie­dalīšanos tramvaja līnijas būvi ie­spējams pabeigt, un nodot eksplua­tācija līdz Padomju Latvijas 10. gadadienai, ievērojot iedzīvotāju vēlēšanos, galīgi apstiprināts jaunās tramvaja līnijas maršruts. Tas sāksies no Sarkanarmijas ielas un ies pa Sar­kanās flotes ielu, Meža ielu, Kvie­šu ielu līdz dzelzceļa depo šaurslie­žu ceļam; tālāk no depo līdz Pil­tenes ielai, pa Piltenes ielu, Pulve­ra ielu un Cukura ielu līdz Cukur­fabrikas vārtiem.
Par technisko vadītāju un darba spēka organizētāju tramvaja līni­jas izbūvē apstiprināts pilsētas ko­munālās saimniecības daļas galvenais inženieris b. Zuntners, par viņa palīgiem Tramvaja pārvaldes gal­venais inženieris b. Brūveris, Dzelzceļa 9. distances priekšnieks b. Moskvins un pilsētas galvenais architekts b. Afanasjevs,
18. novembrī uz trases uzsāka darbus. Ar katru dienu tajos pie­dalās arvien vairāk talcinieku Čaklākie līdz šim bijuši Pedago­ģiskās skolas skolēni un skolotāji. Korķu un linoleja fabrikas kolek­tīvs tagad ierosinājis organizēt sa­biedrisku talku līnijas izbūvē svēt­dien, 27. novembri, no pl. 9 rītā.
Pilsētas padomes izpildkomiteja atbalsta Korķu un linoleja fabrikas kolektīva iniciatīvu un aicina 27. novembrī līnijas uzbūves darbos organizēti piedalīties arī citu uzņē­mumu kolektīvus un pārējos mūsu pilsētas iedzīvotājus.

E. Markevics, Liepājas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildko­mitejas sekretārs

1949. gada 26. novembris „Komunists”
Palīdz būvēt jauno tramvaja līniju
(Rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Jaunās tramvaja līnijas ie­rīkošanā čakli piedalās Lie­pājas pedagoģiskās skolas skolotāji un audzēkņi Peda­goģiskā skola rīkojusi jau četras talkas, kurās piedalī­jušies ap 150 skolēnu. Arī aizvakar pēc mācību stundu beigām 40 skolēnu liela grupa skolotāju Šneidera un Zande­res vadībā piedalījās līnijas būvē.

1949. gada 29. novembris „Komunists”
Mēneša plānu izpilda pirms termiņa
(Rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Liepājas tramvaju pārvalde Staļina Konsti­tūcijas dienu sagaida ar jauniem sasniegumiem darbā. Mēneša plānu daudzas brigādes, izpildī­jušas pirms termiņa. Daudzās no tām par godu Staļina Konstitūcijas dienai, apņēmušais darba normas pārsniegt par 50 – 60%,. Piemē­ram, galdnieku, brigādes (brigadieris Kapuns) kolektīvs apņēmies veikt dienas normu par 160% un līdz 4. decembrim pabeigt 17. pieka­bes kapitālremontu. Katru dienu izpildīt pusotras dienas normu apņēmusies arī ceļa strād­nieku brigāde (brigadieris Šmits), virpotāju brigāde (brigadieris Krigeris), atslēdznieku brigāde (brigadieris Taubenbergs) u. c.

1949. gada 29. novembris „Komunists”
Tautas talka 
Jaunas tramvaja līnijas Sarkanarmijas iela – Cukurfabrika izbūves darbos

Svētdien, 27. novembrī, vairāk nekā 10.000 cilvēku piedalījās jaunās tramvaja līnijas Sarkanarmijas iela – Cukurfabrika izbūves darbos. No uzņēmumiem un iestādēm, no skolām un namu pārvaldēm jau agri no rīta organizētos gājienos Ziemeļu priekšpilsētas virzienā devās talci­nieku kolonas. Daudzu kolonu priekšgalā plīvoja karogi. Skanēja dziesmas. Patriotiskais aici­nājums – izbūvēt šo tramvaja līniju sabiedriska kārtā – iejūsminājis visus pilsētas iedzīvotājus. «Izveidosim daiļāku savu pilsētu, dosim jaunu tramvaja līniju», bija lasāms lozungos pie trases, kur 2 km garuma strādāja cilvēks pie cilvēka.

Ērtu satiksmi, modernus satiksmes līdzekļus 
(Saruna ar Liepājas tramvaja pārvaldes direktoru b. Matisonu)

Mūsu pilsēta ir augošs rūpnie­cības un transporta centrs, tādēļ ar katru gadu vairāk vērības veltī tās tramvaja līniju tīkla papla­šināšanai un satiksmes uzlabo­šanai
Jaunās tramvaja līnijas izbūve Ziemeļu priekšpilsētā un tālāk līdz Cukurfabrikai ir lielākais pasākums tramvaja saimniecībā pēckara piecgadē.
Šīs līnijas būve, var teikt, ir ti­kai sākums mūsu pilsētas pasa­žiera satiksmes izveidošanā. Nā­kotnes plāni ir daudz grandiozāki.
Jaunu tramvaja līniju paredzēts izbūvēt ari Dienvidu priekšpilsētā, sākot no Ganību ielas līdz Centrālkapu rajonam. Tur samērā strauji attīstījusies individuālā ģimeņu mājis celtniecība, izaudzis plašs rajons. Vispār Liepājas pil sētas attīstības gaitā paredzēts pakāpeniski pārcelt tramvaja sa­tiksmi nomaļu rajonos, bet centra izbūvei trolejbusa līnijas.
Tramvaja kolektīva tuvākais uzdevums pārbūvēt un moderni­zēt visus tramvaja vagonus pēc tāda parauga kā tos, kurus node­va ekspluatācijā Oktobra revolū­cijas 32. gadadienā.
Pašlaik iesāk būvēt divus jau­nus motorvagonus, no kuriem viens būs 14,5 m garš, tas ir, par 5 m garāks nekā jaunā parauga vagons. Līdz Padomju Latvijas 10. gadadienai, kad atklās tram­vaja līniju Sarkanarmijas iela – Cukurfabrika, tramvaja parka ko­lektīvs dos vēl vairākus jaunus, modernus vagonus.

Pirmrindnieki darbā – teicamnieki talkā

Svētdienas rīta rudenīga dūma­ka vēl nebija izklīdusi, kad sērko­ciņu fabrikas «Baltija» strādnieki un strādnieces vietējās komitejas priekšsēdētāja b. Baziļuka un par­tijas pirmorganizācijas sekretāra b. Ovsjaņikova vadībā ieradās ielās talkas vietā. Kaut gan rīts bija nemīlīgs, talcinieku vidū dzirkstīja asprātības.
– Klausies, Ansi, – stachano­ivieti Pērkonu uzrunāja maiņas meistars Hripunovs, – vai tu pie zāģa mašīnas stāvot nebūsi aizmirsis, kā lāpsta jātur rokās?
– Varbūt gribi, meistar, sacen­sties, kurs pirmais noraks pare­dzēto gabalu, bet pasaku tev jau iepriekš – ar lāpstu strādāju ne sliktāk kā ar zāģi, – smaidot atbildēja stachanovietis Ansis Pērkons.
– Lai notiek! – un sacensība sākas.
– Pērkon, neapkauno tikai cecha godu, paskat, kā Hripunovs raujas! — uzmudinot cits caur citu sauca viņa darba biedru
– Būs kārtībā. Pērkons vēl ne­kad nav palicis citiem aizmugurē! – uzrunātais atbildēja, un zemes ar vēl lielāku spēku lidoja no ra­kuma vietas.
– Ei, sievas, vai tad nu mēs vīriem atpaliksim, – uzsauca pildmašīnas vadītāja stachanoviete Helēna Michailovska, – pa­rādīsim ko spējam!
Dūšīgo fabrikas strādnieču ro­kās vel enerģiskāk sāka cilāties lāpstas, un viņu sasarkušās sejas liecināja, ka sievietes ne pa jokam uzņēmušas b. Michailovskas vārdus 
– Vīri, sargieties, ka neiero­kam, – vēl piebilda turziņu ma­šīnas vadītāja Anna Alpiņa.
Tā biedriskā darbā pagāja stun­da pēc stundas, un, kad lielās talkas uzdevumu bija veikuši pā­rējie Liepājas uzņēmumi, arī sērkociņu fabrikas «Baltija» talci­nieki varēja teikt: – Mēs esam padarījuši uzdoto!

J. Kosa

Mazie talcinieki

Zemie, svina pelēkie mākoņi so­līja lietainu dienu, bet Kārlim Freimanim, 2. septiņgadīgās sko­las 4. klases skolniekam, tā šķita būt neparasti priecīga. Māte un tēvs jau iepriekšējā vakarā bija solījušies ņemt viņu līdzi lielajā talkā.
Lai gan pie 42. namu pārvaldes bija jāsapulcējas tikai pulksten 9. Kārlis darbam bija sagatavojies jau daudz agrāk. Viņš nepacietīgi mudināja arī pārējos mājiniekus. – Mēs nokavēsim. Iesim ātrāk!
Pa ceļam viņi satika daudz ļau­žu ar lāpstām, laužņiem un ķir­kām steidzamies uz sapulcēšanās vietām. Lūk, arī namu pārvalde. Kopā ar saviem vecākiem atnāku­ši arī kaimiņu māju zēni un mei­tenes, 4. un 5. septiņgadīgās skolas audzēkņi. Drīz vien darba bri­gāde – 42. namu pārvaldes ie­dzīvotāji un darbinieki — 13.ielu komitejas priekšsēdētāja b. Tanen­berga vadībā dodas uz darba vie­tu Meža ielā.
– Tik daudz cilvēku masu ie­lā vēl nekad, laikam, nav bijis, – iesaucas Laimonis Stērs, ieraugot talciniekus.
Ātri aizskrēja stundas draudzī­gajā darba saimē. Nemanot iz­veidojies plašs ceļš jaunajai tramvaja līnijai. Un tikai tad, kad zēni un meitenes, pārmetuši lāpstas pār plecu, raiti soļoja mā­jup, viņi pašapzinīgi sprieda: «Arī mēs varēsim teikt, ka esam būvē­juši jauno tramvaju.»

V. Vecozols

«Labprāt piedalīsimies arī nākamajā talkā»

Viscaur gar jaunbūvejamā tramvaja līniju dzīva rosība.
Kādā posmā strādā divpadsmit 1. vidusskolas audzēknes, bet ap­mēram tikpat daudz stāv pie žo­ga un sarunājas.
– Kādēļ jūs nestrādājiet?
– Mums nav lāpstu, daļu esam aizdevušas Mākslas un daiļamat­niecības vidusskolai, kurai lāpstu nebija. Tagad strādājam divās maiņās.
Komjaunietei Čīrkstei vaigos sārtums. Viņa novilkusi mēteli un kopā ar savām draudzenēm Butkeviču un Kamoli rok bedri tram­vaja elektriskās līnijas stabam.
– Vai darbs nav par smagu?
– Nē. Labprāt piedalīsimies arī nākamajā talkā, jo zinām, ka jaunā tramvaja līnija ir ļoti ne­pieciešama Ziemeļu priekšpilsētas iedzīvotājiem, tai skaitā arī dau­dziem mūsu skolas skolēniem, ku­ri še dzīvo.
– Vai visas tā domā?
– Nē. ir arī tādas, kā 10-c kla­ses skolnieces Astra Slemere un Aina Lagzda, kas nekad nepiedalās sabiedriskās talkās. Bet tādēļ jau darbs nepaliks nedarīts...
Blakus meitenēm strādā ap 30 zēnu no 1. vidusskolas. 9-a klases skolnieks Ptičkins, kas šoreiz talciniekos nebija iedalīts, tomēr ieradies un čakli strādā līdzās sa­viem biedriem Tumpelim, Vīk­snām, Rundam un citiem.
– Dzīvoju Ziemeļu priekšpilsē­tā, – saka Ptičkins, – tāpēc esmu par to, lai līniju ātrāk iz­būvētu. Būs īsāks ceļš līdz sko­lai.
Spraigi strādājot, 1. vidussko­las audzēkņi jau ap pl. 11.30 sa­vu darbu bija pabeiguši.

S. Stašis

Pirmās kopējas talkas rezultāti

Doma izbūvēt jaunu tramvaji līniju, kas apkalpotu Ziemeļi priekšpilsētas darbaļaudis, tāpat arī rūpnīcu «Tosmare», Cukurfab­riku un Tosmares priekšpilsētu radās jau 1945. gadā.
Konkrētu veidu tramvaja līnijas izbūvei deva «Tosmares» un Cu­kurfabrikas strādnieku ierosinājums, kuru apsprieda Liepājas pil­sētas darbaļaužu deputātu pado­mes sesija šā gada 30. septem­brī un nolēma visu līniju izbūvēt līdz Latvijas PSR 10: gadadienai bet šogad izbūvēt un nodot eks­pluatācijā apmēram 3 km garu­mā, līdz Kviešu ielas galam.
Viss jaunās tramvaja līnijas garums paredzēts apmēram 5,2 km, un tā būs par 0,6 km garāks nekā līnija Brīvības iela – Lī­ves laukums.
Lielāko darba daļu jaunās lī­nijas būvē paredzēts veikt sabied­riskā kārtā ar visu pilsētas iedzī­votāju piedalīšanos un mobilizē­jot visus vietējos resursus: slie­des, gulšņus un citus materiālus, kas ir uzņēmumu rīcībā, bet nav tiem nepieciešami.
Lai varētu izveidot tramvaja līnijas gultni ātrāk, Korķu un li­noleja fabrikas kolektīvs uzaici­nāja visus Liepājas uzņēmumu un iestāžu strādniekus un kalpotājus, kā arī skolas, namu pārvaldes, ielu komitejas un pārējos pilsētas iedzīvotājus piedalīties tautas talkā 27. novembrī.
Šim patriotiskajam aicināju­mam pilsētas iedzīvotāji plaši at­saucas. Talcinieki izveidoja tram­vaja līnijas gultni 2 km garumā, izrokot ap 1500 m3 zemes. Ar šo lielo darbu ievērojami atvieglots turpmākā līnijas jaunbūve.

A. Zuntners, Liepājas pilsētas Izpildkomi­tejas komunālās saimniecības daļas galvenais inženieris.

1949. gada 12. decembris „Komunists”
Komjaunieši un jaunieši pārsniedz savas normas 
(Rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Liepājas tramvaju Pārval­des komjaunieši un jaunieši Staļina Konstitūcijas dienu sagaida ar teicami veiktu darbu. Sevišķi priekšzīmīgi, savus uzdevumus izpilda komjauniešu un jauniešu va­gonu apkalpotāju brigāde (vadītājs b. Kozlovskis). Tā, piemēram, konduktores Ru­govska, Lieģe un Dzene kat­ru dienu normu izpilda par 150%, bet konduktores Riekste un Valtsone – par 160%.