1950. gada 1. janvāris „Komunists”
Pretim jaunam uzvarām

Šodien, vērtējot 1949. gadā pa­veikto, Liepājas darbaļaudis ar lep­numu var teikt, ka aizvadītais gads bijis panākumiem vēl bagātāks ne­ka visi iepriekšējie pēckara gadi, ka izcilas sekmes gūtas visās tautas saimniecības un kultūras dzīves nozarēs. 
Diendienā kāpinot darba ražīgu­mu, neatlaidīgi cīnoties par paš­izmaksas pazemināšanu, par pro­dukcijas labāku kvalitāti, rūpnie­cības un transportā uzņēmumi jau pārsnieguši piecgades pēdējam ga­dam plānoto ražošanas līmeni un ar uzviju izpildījuši 1949. gada plānu. Sociālistiskajā sacensībā sevišķi labus panākumus guvuši mūsu pilsētas pirmrindas uzņēmu­mu – Korķu un linoleja fabrikas, sērkociņu fabrikas «Baltija», Tirdz­niecības ostas un Tekstila un ga­lantērijas rūpniecības kombināta kolektīvi, kas savas saistības izpil­dīja pirms termiņa. 
(...) 
Ievērojami panākumi sasniegti arī pilsētas dzīvokļu un komunāla­jā saimniecībā. Izremontēti 282 na­mi, dzīvokļu kārtējo remontu plāns izpildīts par 164%, nodota ekspluatācijā jauna mechanizēta veļas mazgātava, uzsākts celt jauna skola Ziemeļu priekšpilsēta. Pagājušajā gadā izremontētas visas trīs pilsētas pirtis un sākta pirts atjaunošana un rekonstrukcija Jelgavas ielā. Pilsētas uzņēmumi, iestādes un iedzīvotāji pagājušajā gadā saņēma par 33% vairāk elektroenerģijas nekā 1948. gadā, pilsētas nomalēs ierīkoti 50 jauni ielu apgaismošanas punkti. Tāpat ievērojami uzlabota tramva­ju satiksme. Gada laikā atjaunoti un nodoti ekspluatācijā 2 motor­vagoni un 3 piekabes, pārvadāti vairāk nekā 6,5 miljoni pasažieru. Gada beigās iesāka jaunās tram­vaju līnijas būvi uz Cukurfabriku. To paredzēts nodot ekspluatācijā līdz Padomju Latvijas 20. gada­dienai.
(...)

 

1950. gada 5. februāris „Komunists”
Pašdarbība Liepājas tramvaja pārvaldē
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Liepājas tramvaja pārval­des pašdarbības kolektīvs vē­lēšanu dienai gatavo jaunu programmu. Dramatiskā pul­ciņa dalībnieki b. Reinfelda vadībā iestudē A. Brodeles lugu «Aģitators», bet tautis­ko deju pulciņš b. Putniņas vadībā mācās latviešu tautas dejas.

 

1950. gada 16. februāris „Komunists”
Tramvaju pārvalde gatavojas vēlēšanām
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Ar jauniem darba sasniegumiem PSRS Aug­stākās Padomes vēlēšanu dienu - 12. martu apņēmies sagaidīt Tramvaja pārvaldes ko­lektīvs. Šajā dienā strādnieki un kalpotāji liepājniekiem nodos jaunu darba velti. Tramvaja depo kolektīvs b. Kapuna vadībā apņēmies nodot ekspluatācijā jaunu modernu tramvaja vagonu. Pie tā būves rosīgi strādā daudzi jaunieši, kuri šogad pirmo reizi pieda­līsies vēlēšanās. Ar 20 līdz 30% lielu uzviju un labā kvalitātē savus ražošanas uzdevumus veic jaunieši Tilibs, Lācis un Smilkte. 
Ik dienas, neraugoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, čakli savu darbu veic arī jaunas tramvaja līnijas būves strādnieki. Ceļa darbu brigādes (brigadieru Buks) un elektri­ķu brigādes (brigadieris Ozoliņš) strādnieki arvien kāpina darba tempu, lai ātrāk varētu atklāt jaunās tramvaja līnijas pirmo posmu.

 

1950. gada 26. februāris „Komunists”
Apspriež kolektīvo līgumu
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Šajās dienās notika Tramvaja pārvaldes darbinieku sanāksme, kurā viņi apsprieda ko­lektīvo līgumu. Tramvaja pārvaldes kolektīvs apņēmās diennaktī laist apgrozībā 19 vagonus, kas visā gadā nobrauks 1.100.000 kilometru. 
Liela uzmanība kolektīvajā līgumā veltīta racionalizācijas priekšlikumu ieviešanai praksē, kā arī strādnieku kvalifikācijas paaugstināša­nai (organizējot kursus, rīkojot sanāksmes pie­redzes apmaiņai utt). Kolektīvs apsprieda arī jautājumu par darba aizsardzību un pašdar­bības pulciņu paplašināšanu.

 

1950. gada 10. marts „Komunists”
Prēmijas tramvaja pārvaldes darbiniecēm
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

8. martu daudzas Tramva­ja pārvaldes strādnieces un kalpotājas sagaidīja ar la­biem sasniegumiem darba, ar lielu uzviju ik dienas izpil­dot savas normas. Sieviešu dienai veltītajā sanāksmē Tramvaja pārvaldes direk­tors Matisons apsveica sa­nāksmes dalībnieces un iztei­ca atzinību konduktorēm Panteļevai, Dāvīdniecei un Lieģei. Daudzas strādnieces un kalpotājas saņēma naudas prēmijas, kā, piemēram, Hirshorne, Štrome, Dzene, Roma­novska, Starevice un citas.

 

1950. gada 12. marts „Komunists”
(bez virsraksta)

(...)
Liepājas tramvaja pārvaldes kolektīvs uz vēlēšanām izgata­vojis skaistu darba velti – jaunu modernu tramvaja vagonu. 
Lai tramvaja būvi pabeigtu laikus, strādnieku vidū izraisījās spriega sociālistiskā sacensība. Daudzi strādnieki guva izcilus sasniegumus. Atslēdznieki Serd­juks, Žitkovs un Kundziņš izpil­dīja pusotras, bet nedēļas beigās – pat divas normas dienā. Darba pirmrindniekos izvirzījās arī dau­dzi jaunieši, kuri šogad pirmo reizi piedalās vēlēšanās. Jau­nieši Lācis, Tilibs un Smilkte sa­vus dienas uzdevumus regulāri pārsniedza par 50 – 60 %.

 

1950. gada 22. marts „Komunists”
Uzlabot darbaļaužu komunālo apkalpošanu

Katrs mūsu pilsētas iedzīvotājs vai ik dienas izlieto komunālo uz­ņēmumu daudzveidīgos pakalpo­jumus. Šo uzņēmumu darbī­bai jābūt virzītai darbaļaužu ar­vien labakai apkalpošanai. Komu­nālo iestāžu vadītājiem jāievēro, ka reizē ar darbaļaužu materiālās un kultūras dzīves augšupeju pie­aug viņu prasības — paaugstināt komunālo uzņēmumu darba kva­litāti. Pilsētas iedzīvotāji prasa ērtāku satiksmi, tīras pirtis ar dažādām labierīcībām, higiēnisku un ātru apkalpošanu frizētavās utt. 
Liela ir padomju cilvēka akti­vitāte, piedaloties ražošanas un sabiedriskajā dzīvē, tādēļ būtu netaisnīgi likt viņam gaidīt uz komunālajiem pakalpojumiem. Komunālos uzņēmumos tādēļ jā­paceļ darba ražība, izmantojot vi­sas iespējas satiksmes uzlaboša­nā, kā arī frizētavu, veļas mazgā­tavu un vēl citu uzņēmumu skai­ta palielināšanai. Tajā pašā laikā jācīnās par pakalpojumu pašiz­maksas nemitīgu pazemināšanos, lai tie būtu pieejami visplašākajām darbaļaužu masām. 
Vairāku komunālo iestāžu no­zaru darbinieki pareizi izpratuši sava darba lielo nozīmi mūsu dzī­ves straujajā ritmā. Tā ar katru gadu pilsētā uzlabojas tramvaja satiksme. Tramvajnieki – būvētāji nežēlo pūles, lai laistu apgro­zībā aizvien modernākus un ēr­tākus vagonus. Arī kustības per­sonāls cīnās par vagona apgrozības paātrināšanu un pasažieru kulturālāku apkalpošanu. 1949. gadā tramvaja vagonu nobraukto kilometru skaits pārsniegts par 28%, pārvadāto pasažieru skaits – par 13%. Arī Gāzes fabrika iz­pildījusi un ievērojami pārsniegu­si plānu. Un tomēr šie uzņēmumi vēl nevar lepoties, ka sasniegts jau viss. Tramvaja sliežu ceļi daudzos posmos nolietojusies un prasa kapitālu remontu, vēl asi izjūtams piekabināmo vagonu trūkums, sevišķi agrajās rīta stundās un vakaros, kad pilsētas satiksmi pa lielākai daļai izlieto fabriku strādnieki. Lieli uzlabo­jumi iedzīvotāju apkalpošanā nā­kotnē jāpanāk tāpat Gāzes fabri­kai. Pilsētas attālākie rajoni vēl nav pieslēgti gāzes tīklam, ne­pietiekama arī fabrikas ražoša­nas jauda, kas izskaidrojama ar iekārtas nolietošanos. Šo un vēl citu trūkumu novēršana ir komu­nālo darbinieku kaujiniecisks uz­devums. 
Biedrs Staļins ne vienu reizi vien, runājot ar vadošajiem dar­biniekiem, norādīja, ka kadri iz­šķir visu. Šo neapstrīdamo patie­sību sekmju vai neveiksmju pa­matā saskatām arī komunālo pakalpojumu uzņēmumos. Biežā kadru maiņa un kvalifikācijas trūkums ir ļoti nopietns šķērslis pilnīgākai komunālās saimniecī­bas sistēmas attīstībai. Piemēri nav tālu jāmeklē. Vairākas reizes mainījušies vadītāji Komunālo pakalpojumu trestā un tam pa­kļautajos uzņēmumos, kādēļ da­žās nozarēs ļoti grūti panākt dar­ba uzlabošanos. Ja, piemēram, pašķirstīsim mūsu pilsētas vienī­gās mechaniskās veļas mazgātavas sūdzību un ierosinājumu grā­matu, tad redzēsim, ka tikai pē­dējā laikā vien, kamēr tur par vadītāju strādā Bachutosa, strauji uzlabojusies darba kvalitāte un panākts, ka pasūtījumus izpilda laikā. Visi iepriekšējie veļas maz­gātavas vadītāji, nerunājot ne­maz par ražošanas plāna izpildīšanu, bija strādājuši, pat tā, ka pazaudējuši visus pasūtītājus. Turpretim tagad izvirzījies jautā­jums palielināt iespējas iedzīvotā­ju plašāku masu apkalpošanai. 
Neapmierinošas vadības un ne­pietiekamas kontroles dēļ savus plānus regulāri neizpilda pirtis un viesnīcā «Roma». Bet arī citās ko­munālo pakalpojumu nozarēs, kā frizētavās un iebraucamajās sē­tās, kur plānus parasti izpilda, i 
r dažādi trūkumi. Frizētavās jo bie­zi nav vajadzīgās tīrības, kli­enti sūdzas par nekulturālu ap­kalpošanu, higiēnisko noteikumu neievērošanu utt. Daļa šo sūdzī­bu noteikti izpaliktu, ja visas fri­zētavas būtu pakļautas vienai vadībai. Frizētavu pilsētā ir prāvs skaits, bet tikai 5 no tām apvienotas vienā uzņēmumā, tā­dēļ arī nav iespējams izstrādāt visām vienādus noteikumus, kā arī regulēt vienmērīgu to izvie­tošanu. Ar to arī izskaidrojams, ka centrā ir frizētava pie frizē­tavas, bet nomaļu rajonos nav tikpat kā nevienas. 
Iebraucamo setu un zemnieku mājas pakalpojumus visplašāk izmanto kolchoznieki. Bet mūsu iebraucamo vietu un zemnieku mājās atsevišķos darbiniekos vēl mājo buržuāzisko laiku uzskatu paliekas, proti, ka šis iestādes ap­kalpo lauciniekus – dubļu bridē­jus, ka tādēļ nav sevišķi jācenšas iebraucamajās vietās uzturēt tī­rību un kārtību. Šādi uzskati jā­izskauž. Komunālo uzņēmumu vadītājiem jārūpējas nevien, lai kadri būtu kvalificēti, bet arī, lai tie nemitīgi paplašinātu savu po­litisko redzes apvārsni. 
Liepājai kā ostas pilsētai ir lie­las nākotnes perspektīvas. Parti­ja un valdība jo gadus jo lielākus līdzekļus paredz komunālās saimniecības attīstīšanai. Jau tu­vākajos gados mūsu pilsētā cen­tralizēs ūdensapgādi, izbūvēs ka­nalizāciju. Ceļ jaunu modernu pirtī Jelgavas ielā 17. Tautas tal­ku veidā Ziemeļu priekšpilsētā iz­būvē jaunu tramvaja līniju, kuru paredzēts nodot ekspluatācijā uz Padomju Latvijas 10. gadadienu. Izstrādāts projekts arī tilta būvei pār Liepājas ostas kanālu. Tilta būvdarbus paredzēts uzsākt 1951. gadā. 
Viss tas rāda, ka pilsētas ko­munālajiem uzņēmumiem jāstrā­dā ar katru dienu ražīgāk, lai tie spētu attaisnot valsts milzīgo gā­dību par darba cilvēku. 
Staļina pēckara piecgades pē­dējo gadu visi mūsu republikas uzņēmumi ievadīja ar spriegu so­ciālistisko sacensību, uzņemoties paaugstinātas saistības. Izvēršot veselīgu kritiku un paškritiku, gūti ievērojami panākumi visās mūsu dzīves nozarēs. Kritika un paškri­tika un plaši izvērsta sociālistis­kā sacensība lai nes jaunas dar­ba uzvaras arī komunālo pakalpo­jumu uzņēmumu darbiniekiem.

 

1950. gada 31. marts „Komunists”
Liepājas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas Lēmums Nr. 228 
Par Ziemeļu priekšpilsētas labāku apkalpošanu ar pilsētas transportu

Satiksmi starp pilsētu un Ziemeļu priekšpilsētu uztur pilsētas tramvaja 2. un 3. līnija un Autotransporta kantora Nr. 4 autobusi un taksometri. Neapmie­rinoši organizētā tramvaja kustība un ceļu stāvoklis nenodrošina normālu sa­tiksmi. 
Pilsētas tramvaja (direktors b. Mati­sons) neapmierinoši organizētās kustības rezultātā rītos un vakaros, kad lielāks braucēju pieplūdums, tramvaja vagoni pārslogoti. Arī tramvaja ceļu neapmieri­nošais stāvoklis rada traucējumus kustī­bā, jo kavē izpildīt kustības grafiku. Tāpat tramvaja gala punktos nav ierīkoti paviljoni, kur braucējiem sliktā laikā uz­kavēties, gaidot tramvaja pienākšanu. 
Tāpat nopietni trūkumi ir Autotrans­porta kantora Nr. 4 (direktors b. Siva­koņs) darbā: autobusu gala punktos nav to kustības un atiešanas grafiku, auto­busus pārslogo, uzņemot vairāk pasažie­ru nekā noteikumos paredzēts, taksomet­riem nav pareizi iekārtoti skaitītāji. Au­tobusu pieturas vietās nav ierīkoti rādī­tāji, tāpat nav iekārtotas autobusu un taksometru stāvēšanas vietas. 
Trūkumi pilsētas transporta darbā iz­raisa iedzīvotājos neapmierinātību. Viņi kritizē transporta darbu presē, kā arī raksta sūdzības partijas un padomju augstākajiem orgāniem. 
Izskatot pilsētas komunālās saimniecī­bas daļas rīkotās sanāksmes materiālus, kura bija sasaukta, lai apspriestu darba­ļaužu sūdzības par trūkumiem pilsētas transportā, pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteja nolemj: 
1. Uzdot pilsētas tramvaja pārvaldes direktoram b. Matisonam: 
a) līdz 20. aprīlim pabeigt tramvaja 2. un 3. līnijas ceļu remontu;
b) uzsākt tramvaja 3. līnijas gala punktā, pie Tosmares kanāla tilta, tram­vaja apbraucamās sliežu cilpas un uzgai­dāmā paviljona būvi un nodot tos eks­pluatācijā līdz 1. maijam;
c) novērst traucējumus kustības grafika izpildē uz tramvaja 2. un 3. līnijas, nodrošinot satiksmi rītos un vakaros ar papildus vagoniem, lai varētu apkalpot visus braucējus;
d) izbūvēt uz 3. līnijas vel vienu pār­ miju;
e) izstrādāt tarifu biļetēm par pazemi­nātu maksu braukšanai pa vairākām tram­vaja līnijām un biļetes pārdot caur uz­ņēmumiem;
i) organizēt pie tramvaja pārvaldes sabiedrisko kontroli un reizi mēnesi ap­spriest tās darba rezultātus,
2. Uzdot Autotransporta kantora Nr. 4. direktoram b. Sivakoņam: 
a) izstrādāt autobusu kustības grafiku un nodrošināt autobusu atiešanu un pienākšanu gala punktos grafikā noteiktajā laikā;
b) norīkot autobusu ik dienas pl. 8 un 18 satiksmei līdz Sarkanarmijas stacijai;
c) norīkot autobusu skolēnu pārvadā­šanai no Dienvidus priekšpilsētas uz pil­sētu un atpakaļ;
d) iekārtot uzrakstus autobusu pieturas un taksometru stāvēšanas vietās;
e) nodrošināt skaitītāju pareizu pierī­košanu taksometriem;
f) ierīkot autobusa pieturas vietu Sar­kanarmijas ielā pie nama Nr. 23, līdzši­nējo pieturas vietu likvidējot.
3. Uzdot pilsētas tramvaja pārvaldes direktoram b. Matisonam un Autotransporta kantora Nr. 4 direktoram b. Sivakoņam gādāt, lai katrā tramvaja vagonā un autobusā būtu noteikta parauga sū­dzību grāmata; 
4. Uzdot pilsētas autoinspekcijai (b. Galachovam) nodrošināt kontroli pār pilsētas transporta kustību, it sevišķi rītos un pēcpusdienās pēc darba beigām, kad tā visdzīvākā.

Liepājā 1950. gada 31. martā
Liepājas pilsētas darbaļaužu depu­tātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs R. Ansons 
Liepājas pilsētas darbaļaužu depu­tātu padomes izpildkomitejas sekretāra v. i. P. Josselis

 

1950. gada 8. aprīlis „Komunists”
Komjaunieši par godu 1. Maijam
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Salīdzinot ar pagājušo gadu, komjauniešu skaits Liepājas tram­vaja pārvaldē palielinājies trīskār­tīgi. Komjaunieši izvirzījušies par sociālistiskās sacensības iniciato­riem. 
Šajās dienās notika komjaunie­šu sanāksme, kurā viņi apsprieda, ar kādām darba veltēm sagaidīt 1. Maiju. Konduktores komjau­nietes Lieģe un Riekste, kas savus uzdevumus regulāri izpilda ar lielu uzviju, par godu 1. Maijam apņē­mās nevien sekmīgi izpildīt plānus, bet arī sacensties par pasažieru ātrāku un labāku apkalpošanu. Tramvaja depo jaunie atslēdznieki Nikolajevs un Bokums apņēmās visu aprīli ik dienas strādāt vismaz ar 20 % lielu uzviju. Komjauniete Romanovska gādās par divu sie­nas avīzes numuru izdošanu, bet komjauniete Kaprano darba pār­traukuma laikā strādniekus iepa­zīstinās ar laikrakstu svarīgā­kiem rakstiem un informēs par to, kā 1. Maiju sagaida pārējās Pa­domju Savienības pilsētās.

R. Alnis

 

1950. gada 18. aprīlis „Komunists”
Top jauna tramvaja līnija
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Jaunās tramvaja līnijas trasē Ziemeļu priekšpilsētā, cik tālu vien varēja pārskatīt, čaklā darbā ro­sījās simtiem talcinieku. Tur ple­cu pie pleca strādāja rūpnīcas «Tosmare», Cukurfabrikas un Tramvaja parka kolektīvi, kā arī Ziemeļu priekšpilsētas iedzīvotā­ji. Trases posmā, kur strādāja tosmarieši, vairāku simtu metru garumā ielika gulšņus un pielī­dzināja trases malās atstātās ze­mes. Rakšanas darbos sevišķi čakli strādāja skārdnieks Jevse­jevs, katlu kalējs Remess, plānu daļas darbinieki Ošs un Auļevičs, meistars Jozans, strādnieks Fran­cis un daudzi citi, kuri darbu vei­ca ļoti rūpīgi. Pie izdedžu pielī­dzināšanas un gulšņu novietoša­nas čaklākie bija cecha priekš­nieks Arseņjevs, techniskās daļas vadītājs Ļebedevs, rēķinvedības darbinieces Dekterjova, Dimanta un vairāki citi tosmarieši. Tramvaja parka darbinieki tramvaja līnijas būvdarbiem pie­veda vairākus simtus gulšņu, ap 300 m3 balsta zemes un lielākas daudzumus sliežu un citus mate­riālus. Visrosīgākie talcinieki bija ceļa strādnieks Šmits, vāģa va­dītāji Ulmanis un Brucis, vecākā ekonomiste Īlena, kā arī atslēdz­nieki Vinogradovs, Treilibs un Serdjuks. Tramvajniekiem un tos­mariešiem neatpalika arī Cukur­fabrikas strādnieki un kalpotāji.

R. Valdmane, R. Dzelme, H. Šubis

 

1950. gada 20. aprīlis „Komunists”
Šodien sākas tramvaja kustība 4. līnijā
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Šodien, pulksten 15 atklās tramvaja satiksmi pa jauno, ceturto līniju Ziemeļu priekšpilsētā, posmā no dzelz­ceļa pārbrauktuves līdz Cīruļu ielai. Tramvaja 4. lī­nijas vagonu atšķirības zīme – sarkans un zaļš.

 

1950. gada 23. aprīlis „Komunists”
Tramvajnieku veltes 1. Maijam
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Sagaidot Starptautiskos strādnieku svētkus – 1. Maiju, – liela rosme vērojama Liepā­jas tramvaja pārvaldē. Depo kolektīvs 1. Mai­jā apņēmies liepājnieku rīcībā nodot jaunu tramvaja vagonu. Strādnieki, kas nodarbi­nāti pie jaunā vagona būves, stājās sociālistis­kajā sacensībā. Vagona būve labi sokas. Jaunais vagons vēl tikai jānokrāso un tajā jāievieto iekšējā iekārta. 
Ik dienas ar 50 % uzviju savas normas izpil­da galdnieki Ābele un Kūla, bet par 30% katru dienu tās pārsniedz atslēdznieki Indrik­sons, Dreblatchens un Kundziņš. 
Šis tramvaja vagons būs lielākais, kāds jebkad Liepājā būvēts. Tā garums sasniedz 14,5 metrus. Līdz šim lielākā vagona garums pārsniedza tikai 9 metri. Jaunais vagons varēs uzņemt vairāk nekā 200 pasažieru.

 

1950. gada 27. maijs „Komunists”
(Sludinājums)

Sākot ar 1950. gada 1. jūniju, Liepājas tramvaju satiksmē tiek ievestas mēnešu kartes. Karte braukšanai pa vienu līniju neatkarīgi no braucienu skaita, maksā 24 rubļus; braukšanai pa visam līnijām 48 rubļus.

 

1950. gada 1. jūnijs „Komunists”
Par godu LĻKJS VIII kongresam

Par godu LĻKJS VIII kongre­sam Liepājas tramvaja pārvaldes komjaunieši un jaunieši uzņēmu­šies jaunas, paaugstinātas saistī­bas – dienas normu izpildīt ne mazāk kā par 150 %. Uz pārvaldes komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāra b. Hakeļa ierosinājumu noorganizēti kontrolposteņi, kuros darbojas labākie komjaunieši. Kontrolposteņu uzdevums stingri sekot saistību izpildei. Divas rei­zes nedēļā kontrolposteņi kontro­lē pasažieru apkalpošanu, vago­nu tīrību, elektriskās strāvas tau­pīšanu un techniskās aizsardzības noteikumu ievērošanu. 
Jau ar pirmajām dienām savus uzdevumus ar lielu uzviju izpilda komjaunietes konduktores, kuras apkalpo jauno komjauniešu vago­nu (124). Tā, piemēram, komjauniete Elvīra Dzene savu dienas normu apņēmās izpildīt par 180%, bet daudzreiz izpilda pat par 200 procentiem. Tāpat teicami sasniegumi ir stachanovietei komjaunietei Rabuško. Viņa dienas normu pār­ sniedz par 70 — 90 %. Komjauniete Rabuško stingri ievēro tīrību vagonos un līdz šim vagonu nākamajai maiņai vienmēr nodevusi priekšzīmīgā kārtībā. No jaunietēm vislabākos rezultātus guvusi Stasevice, pārsniedzot dienas uz­ devumu par 90 %.

I. Atvars

 

1950. gada 3. jūnijs „Komunists”
Tramvajnieki izbūvējuši jaunu apbraucamo loku
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Par godu Padomju Latvijas 10. gadadienai Tramvaja pārvaldes kolektīvs apņēmies uzlabot tram­vaja vagonu kustību. Realizējot uzņemtas saistības, pārvaldes ceļu brigāde, kuru vada brigadieris Bute, uzsāka jauna apbraucamā loka izbūvi Raiņa ielas galā (2. lī­nija). 
Brigāde, kurā strādā 6 cilvēki, šo uzdevumu veica gandrīz uz pu­si ātrākā laikā nekā bija pare­dzēts. Daudzi strādnieki savus dienas uzdevumus izpildījuši par 250 – 270%. Ceļu strādnieks Stin­kēvics, piemēram, dienā regulāri veicis divarpus dienu uzdevumu. Strādnieks Līnis normu izpildījis par 274%.

I. Hakels

 

1950. gada 15. jūnijs „Komunists”
Ierīkots sporta laukums
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Liepājas tramvaja pārvaldes jaunieši nolēma līdz Padomju Lat­vijas 10. gadadienai ierīkot paši savu sporta laukumu. Lai šo dar­bu varētu ātrāk paveikt, laukuma ierīkošanas talkās uzaicināja ne­ vien fizkultūras kolektīva dalīb­niekus, bet arī pārējos komjaunie­šus un jauniešus. Visčaklāk strādāja enkurtinējs Šindels, atslēdznieki Sutaks, Grava, Krist­golds un Smaļķis. Sporta laukuma ierīkošana tagad pabeigta. Jau notikuši pirmie volejbolistu tre­niņi.

I. Hakels

 

1950. gada 29. jūnijs „Komunists”
Turpinās jaunās tramvaja līnijas izbūve
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Rosīgi turpinās jaunās tramvaja līnijas izbūve, kura galvenokārt notiek talku vei­dā. Izbūves darbos čakli strā­dā pilsētas komunālo uzņē­mumu darbinieki, kā arī rūp­nīcas «Tosmare» strādnieki. Līdz Padomju Latvijas 10. gadadienai 16 stundas no­strādāt apņēmušies arī Tram­vaja pārvaldes strādnieki un kalpotāji. Daudzi šo savu ap­ņemšanos jau realizējuši. Pēc pēdējiem datiem jaunā līnija jau sasniegusi 2 km garumu.

 

1950. gada 27. jūlijs „Komunists”
Rīdzinieku velte Liepājas tramvajniekiem
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Liepājas tramvaju pārvalde saņēma no Rīgas transporta tresta divus jaunus motor­vagonus kā velti Padomju Latvijas 10. gadadienai. Jau­nie motorvagoni kursē pa pirmo līniju.

 

1950. gada 11. augusts „Komunists”
Komjauniete Tatjana Rabuško viena no labākajām
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Pirms dažiem mēnešiem Liepā­jas tramvaja pārvaldē par kon­duktori sāka strādāt Tatjana Ra­buško. Ar stachanovietes Elvīras Dzenes palīdzību T. Rabuško ātri apguva darba tehniku. Drīz vien viņa kļuva par priekšzīmīgu dar­binieci, un pārvaldes komjaunieši viņu uzņēma savā pirmrindas bri­gādē. Pēc mēneša komjaunietei Rabuško Tramvaja pārvaldes va­dība izteica pateicību par labu darbu un pārcēla viņu no otrās kategorijas uz pirmo. Sociālistiskajā sacensība par godu Padom­ju Latvijas 10. gadadienai T. Ra­buško izvirzījās pirmā vietā. Kom­jaunieši un jaunieši ciena Tatjanu Rabuško kā priekšzīmīgu darbi­nieci un arī kā aktīvisti sabiedris­kajā dzīvē. 
Komjauniete Tatjana Rabuško, stājoties miera sardze, apņēmās dienas normu izpildīt par 180 – 200%. Caurmērā viņa katru dienu izpilda ne mazāk kā divu dienu normu.

I. Hakels

 

1950. gada 20. augusts „Komunists”
Tramvaja pārvaldes komjaunieši miera sardzē
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Atsaucoties Tramvaja pārval­des darba pirmrindnieces Tatjanas Rabuško aicinājumam, daudzi tramvaja, līniju darbinieki un depo strādnieki stājušies miera, sardzē. Pārvaldes komjaunieši un lielākā daļa jauniešu apņēmušies strādāt stachanoviski. Jauniete konduk­tore Dzene jau pirmajās mie­ra sardzes dienās tālu pār­sniedza dienas normu. Vidēji vi­ņa dienas uzdevumu izpilda par 175%. Konduktores komjaunietes Riekste un A. Lieģe un jauniete Kistiņeva regulāri dienā izpilda pusotras normas. 
Stājoties miera sardzē, darba ražību kāpināt apņēmušie arī Tramvaja depo strādnieki. Tā, piemēram, jaunais atslēdznieks Sutaks, komjaunietis metinātājs Nikolajevs un komjaunietis at­slēdznieks Orenovs normas caur­mērā izpildīja par 150%, bet kopš stāšanās miera sardzē – par 180 – 190%.

I. Hakels, Tramvaja pārvaldes komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs

 

1950. gada 29. augusts „Komunists”
Daži vārdi par ietņu labošanu
(rubrika: mums raksta)

Mūsu pilsēta gadu no gada top daiļāka, tīrāka. Gruvešu vietās iz­veidoti krāšņi ar puķēm un košuma krūmiem apdēstīti laukumi. Izlabots daudz ielu, ietņu un parka celiņu. 
Lielu ievērību pelnī Labierīcību kantora (priekšnieks b. Zīlītis) ko­lektīvs pilsētas izdaiļošanā un lab­ierīkošanā. Vienmēr atsaucīgi bi­juši arī pilsētas darbaļaudis, kuri svētdienas talkās piedalījušies pil­sētas uzpošanā. Bet sasniegtais vēl neapmierina liepājniekus. Kā vienu no trūkumiem varētu minēt vēl neizlabotās ietnes. Šinī gadā izbūvēja un asfaltēja ietni Jaun­liepājā, parādes laukuma malā pa­ralēli tramvaja sliedēm. Bet šīs ietnes turpinājumu, Rīgas ielā, kas šķērso tramvaja sliedes iepretī Raiņa ielai, neizbūvēja. Iešana šeit nevisai patīkama. Sliedes virs smilšainās, ar ķieģeļu šķembām piemētātās ietnes ļoti traucē kustī­bu. Par šīs ietnes izbūvēšanu ne­kavējoties jāpadomā. Pārmetumus pelnī arī dažas namu pārvaldes, kuru rajonos vēl arvien daudz ne­salabotu ietņu. Tā tas ir, piemē­ram, Raiņa ielā, Lāču ielā 43, 51, Autora ielā 14, Brīvzemnieka ielā 36 un citur. 
Līdz rudenim ietnes jāizlabo.

 

1950. gada 8. septembris „Komunists”
Tramvajnieki gatavo velti Oktobra svētkiem
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Ar jauniem sasniegumiem Ok­tobra revolūcijas 33. gadadienu sagaida Liepājas tramvaja pārval­des kolektīvs. Lielajā svētku die­nā, 7. novembrī, ekspluatācijā no­dos jaunu tramvaja vagonu. To izgatavo pēc pēdējā laikā izlaisto moderno vagonu parauga. Pie tramvaja izbūves čakli strādā de­po kolektīvs galvenā meistara Ka­puna vadībā. Lielākā daļa. darba jau paveikta. Jaunais vagons vel jānoklāj ar skārda plāksnēm, jā­nokrāso un jāpapildina iekšējā ie­kārta. Lai vagonu varētu izgatavot pirms termiņa un pirms nodošanas ekspluatācijā rūpīgi pārbaudīt, brigādes plaši izvērsta sociālistiskā sacensība. Pat labākām izvirzīju­šas brigadiera Kūlas vadītā gald­nieku brigāde un brigadiera Kri­gera virpotāju brigāde, kas savas dienas normas izpilda par 150%. Arvien labākus panākumus darbā gūst atslēdznieku brigāde (vada brigadieris Gertsons), kas pār­sniedz dienas uzdevumus ar 45% uzviju, agrāko 35 un 40% vietā.

I. Hakels

 

1950. gada 13. septembris „Komunists”
Daži vardi par tramvaju un konduktoriem
(rubrika: mums raksta)

Man ik dienas ne mazāk kā čet­ras reizes iznāk braukt uz vairā­kām tramvaja līnijām un vienmēr novēroju vienu un to pašu, proti, ir pilsoņi, kas pēc samaksas atsa­kās ņemt biļeti, vienkārši pasakot: man biļeti nevajag.
Jāpiezīmē, ka tādu pilsoņu, kas samaksājuši atsakās no biļetes, nav mazums. Kontrole tramvajā tiek izdarīta ļoti reti. Tādēļ konduk­torēm tiek dota iespēja biļetes pa­turēt un pilnība nenorēķināties ar Tramvaja pārvaldi. Lasītājs var pārmest man tenkošanu, jo neesmu nevienu nosaucis vārdā, bet es at­rodu, ka tas lieki, jo vainojami vairāki. Ja kāds grib pārliecināties, lai sēstas tramvajos Nr. 2 un 3 un brauc, viņā redzēs to pašu.
Lai šādu parādību novērstu, jā­pastiprina biļešu kontrole.

A. Belousovs

 

1950. gada 20. septembris „Komunists”
Liepājas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas Lēmums Nr. 630 
Par kustības regulēšanu Liepājas pilsētas ielās un uz vietējās satiksmes ceļiem

Pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteja nolemj:

(...) 
2. Pilsoņiem, kas izmanto transportu, aizliegt:

3. Aizliegt braukt ar velosipēdiem un motocikliem pa ietnēm, kājceliņiem, parkiem, bulvāriem, tramvaja ceļiem, tram­vaja vagoniem cieši sekojot; mācīties braukt ar velosipēdiem un motocikliem ielās un laukumos, ka arī citās šim no­lūkam neparedzētās vietās. 
(...)

Liepājā. 1950. gada 8. septembri 
Liepājas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs P. Ezeriņš 
Liepājas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas sekretārs P. Josselis

 

1950. gada 22. septembris „Komunists”
Jaunu mācību gadu sagaidot

Liepājas tramvaja pārvaldes partijas un komjaunatnes pirmor­ganizācija šogad rūpīgi gatavojas jaunajam politisko mācību gadam. Ja pagājušajā gadā darbojās tikai viens politisko mācību pulciņš un tajā piedalījās tikai komjaunieši, tad šogad savas politiskās zināša­nas paplašinās gandrīz visi Tram­vaja pārvaldes darbinieki. 1. ok­tobrī darbu uzsāks trīs pulciņi. Divos pulciņos studēs biedra Staļina biogrāfiju. Vienu no tiem, kur mācības notiks latviešu valo­dā, vadīs komjaunietē Mīrne, bet otru, kura mācīsies krievu tautības darbinieki, vadīs komuniste Popova. Abos pulciņos galvenokārt mācīsies komjaunieši un jaunieši.
Tramvaja pārvaldes direktors Matisons vadīs pulciņu, kurā bez aktuālo starptautisko notikumu studēšanas, notiks mācības par te­matu «Mūsu zeme». Biedra Matisona vadītajā pulciņā mācīsies vi­si kantora darbinieki, depo meis­tari, brigadieri un dispečeri.
Bez tam daudzi jaunieši paaug­stinās arī vispārējās izglītības lī­meni. Komjaunieši Jaunskalže un Or?novs, piemēram, mācīsies Darba jaunatnes vakara skolā.

I. Dziļums

 

1950. gada 28. septembris „Komunists”
Paplašina Tramvaja parku
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Pēdējā laikā Liepājas tramvaja depo izgatavoti daudzi jauni vagoni, atremontēti un nodoti ekspluatācijā vecie, kā arī saņemti vairāki vagoni no Rīgas. Sakarā ar to līdzšinējais Tramvaja parks kļuvis par šauru. Liepājas pilsētas izpildkomiteja Tramvaja pārvaldei piešķīrusi laukumu, kas atrodas blakus depo. Šajā laukumā ierīkos tramvaja vagonu jauno parku. Būvdarbi jau uzsākti. Labi strādā brigadiera Brūna vadītā brigāde, kuras amatnieki veic jaunā parka apžogošanu.

I. Hakels

 

1950. gada 30. septembris „Komunists”
Sākuši gatavoties pašdarbības skatei

Komunālo darbinieku arod­biedrība neatlaidīgi rūpējas par darbaļaužu kulturāli sabiedrisko dzīvi. Komunālo darbinieku vidū gadu no gada daudzpusīgāka vei­dojas mākslinieciskā pašdarbība.
Koris, kurā jau vairāk par 50 dalībniekiem, pēc Padomju Latvi­jas otrajiem Dziesmu svētkiem savu darbu turpina ar tikpat lielu spriegumu kā pirms tiem. Nevie­nu no paredzētajiem mēģināju­miem nav nācies atlikt dziedātāju nedisciplinētības dēļ. Protams, te ļoti lieli nopelni ir nevien arod­biedrības pilsētas komitejas priekšsēdētājai b. Ķipstei, bet arī kora vecākajam b. Rietumam un diriģentam b. Beņķim. Tiklīdz jūt, ka disciplīna korī sāk zust, viņi uzmeklē «vainīgos» darbavietās un aprunājas ar tiem. Tāda pieeja dod arī vēlamās sekmes. Tāpat darbavietās pārrunā par jaunu pašdarbības kolektīvu nodibinā­šanu.
Tagad, kad izsludināta māksli­nieciskās pašdarbības skate, visos komunālajos uzņēmumos sākusies lielāka rosība. Komunālo darbi­nieku izvirzītā pašdarbības skates komisija ar aktīvistu palīdzību no­skaidro, cik cilvēkus iespējams iesaistīt dramatiskajās kopās, deju kolektīvā, kvartetos utt.
– Esam nodomājuši līdz skatei nodibināt divas dramatiskās kopas un iestudēt lugas, – pastāsta b. Ķipste. – Domāju, ka tas mums arī. izdosies.
Komunālo darbinieku vidū ir 29. namu pārvaldes pārvaldniece Koškina, 14. namu pārvaldes grāmatvede Prikule, Gāzes fabri­kas strādnieks Sprūds un vēl citi, kuri jau agrāk ļoti sirsnīgi pieda­lījušies dramatiskajā ansamblī. Arī tagad viņi apsolījušies tajā darboties. No Rīgas saņemti vai­rāki viencēlieni — «Dziļais arums», «Zvaniķis», «Ķildīgā sieva» u. c. No tiem izraudzītos viencēlienus palīdzēs iestudēt Lie­pājas teātra režisors b. Mūrnieks. Pašdarbības skates komisijas pirmajā sēdē, kad pārrunāja jau­tājumus par pašdarbības ansam­bļu organizēšanu, noskaidrojās, ka vismazāk atsaucīgi kulturāla­jiem pasākumiem ir Tramvaja parka darbinieki. Sēdē nebija iera­dies arī no Tramvaja parka komi­sijā paredzētais loceklis — kom­jaunatnes organizācijas sekretārs b. Hakels. Šajā darbavietā strādā daudz jauniešu, bet b. Hakels ne­kādu darbu nav ar viņiem veicis ne kā komjaunatnes organizācijas sekretārs, ne arī kā kultūras orga­nizators. Savu solījumu rūpēties par deju kolektīva un sieviešu dubultkvarteta noorganizēšanu viņš nav izpildījis. Tādēļ ar jau­niešiem Tramvaja parkā par pie­dalīšanos pašdarbībā aprunājusies jauniete Valdsone. Un, lūk, jau radušies dejotāji un dziedātāji. Vēl tikai jāsameklē apmācītāji, un darbs varēs sākties.

A. Garoza

 

1950. gada 6. oktobris „Komunists”
„Daži vardi par tramvaju un konduktoriem”
(rubrika: mums raksta)

Mūsu avīzes 13 septembra numura bija ievietota kāda lasītāja vēstule, kurā viņš rakstīja, ka daži pilsoņi, samaksājot par biļeti, ne ņem to vai atdod to atpakaļ konduktoram. Tādā kārtā dažiem konduktoriem piedāvāta iespēja daļu no biļetēm pārdot otro reizi un naudu paņemt sev.
Liepājas pilsētas tramvaju pārvaldes direktors b. Matisons paziņoja redakcijai, ka izteiktā korespondencē kritika atbilst īstenībai. Lai likvidētu norādītos trūkumus, pēdējā laikā visās līnijās pastiprināta biļešu kontrole. Daudzie konduktori, kā, piemēram, Marta Gulbe, Ženija Stūre, administratīvi sodīti. Tāpat uzlikts sods daudziem pasažieriem par braukšanu bez biļetes, tai skaitā uz Vītiņu (Ziemeļu iela 56), Bobaču (Rīgas iela 52), Števeru (Tirgus iela 12) un citiem.

 

1950. gada 2. novembris „Komunists”
Būvē jaunu tramvaja vagonu
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Oktobra revolūcijas 33. gada­dienā Tramvaja pārvaldes ko­lektīvs nodos iedzīvotāju rīcībā jaunu modernai tramvaja vago­nu. Strādājot pie jaunā vagona iekšējās izbūves, galdnieku un atslēdznieku brigādes, kā arī at­sevišķi strādnieki spriegi sacen­šas. Kā labākās jāatzīmē b. Kū­la vadītā galdnieku brigāde un atslēdznieku brigāde, kuru vada b. Treilibs. Individuāli vislabā­kos panākumus guvuši atslēdz­nieks Pīlādzis un metinātājs komjaunietis Nikolajevs.
Šajās dienās uzsākta jaunā va­gona krāsošana. Nedēļas otrā pusē jau izdarīs . izmēģinājuma braucienu.

 

1950. gada 4. novembris „Komunists”
Vairāk vagonu
(rubrika: Liepājas pilsētā un apriņķī)

Rūpnīcas «Tosmare» un Cukur­fabrikas strādniekiem, kas dzīvo pilsētā, norīkots speciāls vilciens. Pēc darba beigām Liepājas stacijā atbraukušie strādnieki steidzas uz tramvaju, lai ātrāk nokļūtu mājās. Daudziem tomēr tas neizdodas, jo kārtējos tramvajos var iekļūt tikai neliela daļa atbraucēju.
Tramvaja pārvaldēs vadībai bū­tu jāparūpējas, lai laikā, kad pie­nāk strādnieku vilciens, tiktu norī­koti papildus tramvaja vagoni.

Rūpnīcas «Tosmare» strādnieki

 

1950. gada 7. novembris „Komunists”
Darbaļaužu labumam

(...)
Oktobra revolūcija 28. gadadienā Liepājas ie­las atkal sāka iet tramvaji – Tramvaja pār­valdes kolektīvs iedzīvotāju rīcībā nodeva pirmos divus atremontētos tramvaja vagonus...
Kopš tā laika pagājuši pieci gadi. Pienākusi Lie­lās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 33. gadadiena. Un šajā dienā Tramvaja pārvalde var atskatīties uz paveiktu lielu darbu.
Pārvaldes sarkanajā stūrītī novietots grafiks, kas rāda, kā uzlabojusies satiksme mūsu pilsētā. Lūk, 1946. gads. Uz līnijas toreiz atradās 11 vago­ni. Nākamajā – 1947. gadā vagonu skaits sama­zinājās uz 9, jo vecos izņēma no apgrozības. 1948. gadā kustība jau atradās 14 vagoni, 1949. – 17, bet šodien vagonu skaits pieaudzis uz 21. Bez tam rezervē ir vēl 7 vagoni, kas ir pilnīgā darba kār­tībā.
– Visus pēckara gadus par savu mērķi esam izvirzījuši tramvaja satiksmes paātrināšanu, – pa­ stāsta Tramvaja pārvaldes direktors Matisons. Ja pirmajā un pa daļai vēl otrajā gadā pēc kara no viena vagona aiziešanas līdz otra pienākšanai bi­ja jāgaida 15 – 20 minūtes, tad 1948. gadā gaidīša­nas laiks samazinājās uz 12 minūtēm, bet šodien – uz 7 minūtēm. Nenoliedzami, ka kustību palīdzēja paātrināt arī apbraucamie loki, kas izbūvēti visu līniju gala punktos.
– Ko Tramvaja pārvalde paredzējusi tuvākajā laikā, lai satiksmi mūsu pilsētā vēl vairāk uzlabotu?
– Ar 1951. gadu turpināsim 4. līnijas izbūvi līdz Cukurfabrikai. Tagad līnijas garums jau ir 2,5 kilometri. Cīnīsimies par katras sekundes pa­reizu izmantošanu, lai vel vairāk paātrinātu 1., 2. un 3. līnijas tramvaju kustību. Projektā ir mūsu pilsētā ierīkot paralēlus sliežu ceļus. Tas nozīme, ka tad tramvaja vagoni pieturās vietās mainīsies ik pēc trijām minūtēm. Jaunizbūvētais, modernais tramvaja vagons, ko mūsu kolektīvs šajās dienās nodevis kā Oktobra svētku velti Liepājas iedzīvotā­ju lietošanā, nebūs pēdējais. Visa mūsu kolektīva un, šķiet, arī visu Liepājas iedzīvotāju velēšanas ir, lai mūsu pilsēta brauktu tikai modernie zili baltie tramvaja vagoni.
(...)

1950. gada 29. novembris „Komunists”
Jauno velētāju vakari

Svētdien, 26. novembri, vairākos mūsu pilsētas aģitpunktos notika jaunajiem vēlētājiem veltīti vakari. 
8. vēlēšanu iecirkņa aģitpunktā vakaru rīkoja aģitkolektīvs kopā ar Liepājas tramvaja pārvaldes komjaunatnes pirmorganizāciju. Aģitbrigādes vadītājs b. Fetisovs atklāja sanāksmi, kurā bija pulcē­jušies ap 300 jauno rūpnīcu strād­nieku un skolu audzēkņu. Referātu «Padomju jaunatnes tiesības un pienākumi» lasīja LĻKJS Liepājas pilsētas komitejas lektors Liepa. Pie jaunajiem vēlētājiem bija ie­radies arī partijas pilsētas komite­jas konsultants b. Druģis. Ar lielu interesi jaunieši klausījās viņa stāstā, kā strādnieki cīnījās par padomju varu un kādas milzīgas pārmaiņas mūsu zemē notikušas pēc Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas. Biedrs Druģis pastās­tīja, cik grūti darba jauniešiem un arī viņam pirms Oktobra revolūci­jas nācās iegūt izglītību. 
– Jūs lasāt par to grāmatās, klausieties nostāstos, bet ar visu to jums nav viegli iedomāties tos laikus šodien, kad jaunatnei visām spējām atvērts ceļš, – teica b. Druģis. 
Plašu koncertu sniedza Tramva­ja pārvaldes jaunie pašdarbnie­ki. Jaunieši dedzīgi aplaudēja labi izpildītajiem fragmentiem no Gor­kija romāna «Māte» un Fadejeva romāna «Jaunā gvarde». Priekšnesumus sniedza arī tautisko deju kolektīvs un akordeonists Jurēvics, kurš izpildīja padomju komponis­tu liriskās dziesmas.
(...)

 

1950. gada 10. decembris „Komunists”
Buržuāziskās Latvijas demokrātija bez maskas 
(IV. turpinājums)

(...)
Darījums ar pilsētas tramvaju

Liepājas pilsētas tramvajs, kā zināms, piederēja kādai ārzemju kapitālistu grupai. Saskaņā ar koncesijas ilgumu visus ienākumos par tramvaja ekspluatāciju patu­rēja kapitālisti, pie kara pilsētas valdei un domei saskaņā ar līgumu nebija pat tiesību prasīt nekādus tramvaja satiksmes uzlabojumus. Tramvaji bija nobraukti līdz pēdē­jam. 
Kad uz strādnieku iniciatīvu nolēma ierosināt koncesijas līgu­ma revīziju, pilsētas valdes dižvī­riem bija neērti atklāti uzstāties pret šo taisnīgo prasību. Tramva­ja pārņemšanas lieta savu interešu. aizstāvēšanu kapitālistu sabiedrība uzdeva advokātam Malkinam, kurš bija arī pilsētas domnieks (namīpašnieku pārstāvis). Prasību pret koncesionāriem izskatīja ap­gabaltiesā, un pilsētas valde prā­vu zaudēja, tas ir, pilsētai vajadzē­ja par galīgi nolietoto tramvaja saimniecību kapitālistiem samaksāt prāvu atlīdzību. Domnieks advo­kāts Malkins «pierādīja», ka kon­cesijas līgumu kapitālisti pildīju­ši nevainojami un tāpēc nav ne­kāda pamata līguma saistības iz­beigt pirms laika. Vienīgais, ko pilsēta varot lūgt no, koncesijas īpašniekiem, esot samazināt atpirk­šanas atlīdzību par tramvaju, un šajā ziņā pilsētas intereses tikšot ievērotas. Par šo «laipno» pakalpo­jumu advokātam Malkinam no pil­sētas līdzekļiem pilsētas valde kā zaudētāja izmaksāja «sūdzības un lietas vešanas» izdevumus 30 tūk­stoš latu. 
Bet tas nebija pirmais un vienī­gais darījums. Blēdības kupli ziedē­ja arī pārējās pilsētas saimniecī­bas nozarēs. 
(...)

H. Šubis, I. Striķkalējs