1951. gada 12. janvāris „Komunists”
Tramvaja parka jauniešu panākumi

Sociālistiskā sacensībā par godu Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanām stājušies visi Tramvaja parka komjaunieši un jau­nieši. 
Strādājot pie jauna motorvago­na būves, depo komjaunieši meti­nātājs Nikolajevs un atslēdznieks Jaunskalže savus dienas uzdevu­mus sistemātiski veic ar 50 – 60% lielu uzviju. Arī jaunieši Grava un Burkevics ik dienas izpilda nor­mu par 150 – 160%, bet jaunais enkurnieks Šindels par 170%. 
Konduktores komjaunietes Riekste un Rabuško savus dienas uzdevumus regulāri veic par 190 – 195%.

I. Hakels

 

1951. gada 20. janvāris „Komunists”
Top jauns tramvaja vagons 
(No mūsu korespondenta)

Pirmsvēlēšanu sociālistiskās sa­censības laikā Tramvaja parka ko­lektīvs sekmīgi pabeidzis jauna motorvagona korpusa būvi. Turpi­not elektromotoru iemontēšanas, korpusa apšuves, elektroinstalāci­jas un citus montāžas darbus, Tramvaja parka atslēdznieki apņē­mās ik dienas uzdevumu veikt ar 30% lielu uzviju, bet galdnieki – izpildīt pusotras normas. Šīs sais­tības galdnieks Boda, Brūns, Zuzāns un brigadieris Kala, kā arī atslēdznieki Indersons, Krastiņš, Nikolajevs un Jēkabsons izpilda ar lielu uzviju.

 

1951. gada 28. janvāris „Komunists”
Tā nevar rīkoties

Viens no Padomju valsts pa­matprincipiem ir: «No katra pēc viņa spējām, katram pēc viņa darba.» Bet fakti liecina, ka Tramvaja parka administrācija šo principu ne vienmēr ievēro. 
Komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs Hakelis ir VI kategori­jas enkuru tinējs un saņem šai profesijai un kvalifikācijai atbil­stošu atalgojumu. Pat vairāk. Viņš saņēmis arī vairākas prēmijas par darba normu pārsniegšanu. Bet kā b. Hakelis var pārsniegt darba normas, ja viņš kā enkurtinējs patreiz nemaz nestrādā un vairā­kus mēnešus nav cechā rādījies? 
Biedrs Hakelis nav vienīgais Brigadieris Ozoliņš nesen saņēma rīkojumu izrakstīt darba uzdevu­mu uz Veldmaņa vārdu, kurš Tramvaja parkā nestrādā. Viņu ne reizes nav redzējis un nepazīsi arī pats Ozoliņš. 
Princips – no katra pēc viņa spējām, katram pēc viņa darba – ir neaizskarams ikvienā padomju uzņēmumā, iestādē, un šā principa pārkāpēji jāsauc pie kārtības. 
Kārtība jāievieš arī darba uzde­vumu izsniegšanā gabaldarbu strādniekiem. Par to, ka darba uzdevumi gabaldarbu strādniekiem jāizsniedz pirms darba uzsākšanas, runāts ne vienā vien ražošanas un kolektīva kopsapulcē, to vairākas reizes aizrādījis arī Tramvaja par­ka direktors b. Matisons, ierakstīts tas arī kolektīvajā līgumā. Taču depo meistars Gertsons, aizbildi­nādamies ar laika trūkumu, darba uzdevumus neizsniedz. 
Tā rīkoties nedrīkst.

K. Ozols

 

1951. gada 31. janvāris „Komunists”
Kā tautas pasakā 
(rubrika: mums raksta)

Svētdien, 28. janvārī, 56. apga­bala 6. vēlēšanu iecirkņa aģitpunk­tā bija izsludināts referāts ar pla­šu koncertu. Pēdējo solījās noor­ganizēt Tramvaja pārvaldes kom­jaunatnes organizācijas sekretārs b. Hakels. Lai koncerts būtu pla­šāks, viņš apņēmās gādāt par to, kā koncertā piedalīsies 2. vidusskolas, 10. septiņgadīgās skolas un pilsē­tas bērnu nama pašdarbības kolek­tīvi. Koncertam priekšnesumus gatavojās sniegt arī Tramvajs pārvaldes pašdarbības kolektīvs. Bet no visas lielās gādāšanas un rīko­šanas iznāca gluži kā tautas pa­sakā – «Čiks». Koncertā piedalī­jās viena 1. vidusskolas skolniece ar deklamāciju un ar dažām dzies­mām 9. skolas skolēni. Ap 300 klausītāju vīlušies aizgāja mājās. Tā maldināt vēlētājus nedrīkst.

M. Nātrīte

 

1951. gada 3. februāris „Komunists”
Likvidēt trūkumus un nolaidības tramvaja satiksmē

Liepājas pilsētas izpildkomiteja pēckara laikā veikusi lielu darbu mūsu pilsētas tramvaja saimniecības paplašināšanā un uzlaboša­nā. Pašreiz Tramvaja pārvaldes rīcībā ir ievērojami vairāk motorvagonu un piekabju nekā 1940. gadā. Tramvaja parka darbnīcās uzbūvēti un nodoti ekspluatācijā vairāki jauni motorvagoni un ka­pitāli izremontēts vecais ritošais sastāvs. Tāpat uz visām tramvaja līnijām iekārtoti apbraucamie lo­ki. Visi šie pasākumi ir svarīgs ie­guldījums mūsu pilsētas tramvaja satiksmes uzlabošanā. Tramvaja pārvaldes darbinieku goda pilns Uzdevums un pienākums visas šīs iespējas pilnvērtīgi izmantot un veikt pasākumus vēl tālākiem tramvaja satiksmes uzlabojumiem iedzīvotāju labākai un ātrākai apkalpošanai. 
Ne mazums faktu liecina, ka Tramvaja pārvaldes vadība (direk­tors Matisons) neveltī vajadzīgo izmanību tramvaja satiksmes uzla­bošanas jautājumam. Trūkumi un nekārtības tramvaja satiksmē sevišķi spilgti izpaužas pēdējos di­vos mēnešos. Tikko iestājās ru­dens un ziemas apstākļi, uz visām tramvaja satiksmes līnijām notiek motorvagonu un piekabju bojā­šanās, kā rezultātā vairāk nekā Viena trešdaļa ritošā sastāva stāv remonta. Avārijām nav gadījuma raksturs. Tās notiek tāpēc, ka tramvaja saimniecība slikti saga­tavota ziemai. Decembra vidū, at­kušņa laikā, vairākās vietās pār­plūda sliedes, un ūdens samērcēja motoru enkurus, jo tie nebi­ja pietiekami izolēti. Enkuru bo­jājumu dēļ vairākus motorvago­nus izņēma no apgrozības, tādē­jādi pārslogojot remontu brigādi, kura jau tā nespēja tikt galā ar darbiem, tāpēc ka trūkst remon­tiem vajadzīgo materiālu. Pašreiz remontā atrodas ievērojami vai­rāk motorvagonu un piekabju ne­kā normatīvos paredzēts. Tieši tāpēc arī uz visām līnijām netiek izpildīts satiksmes grafiks. Jan­vāra vidu uz vairākām dienām pat pilnīgi pārtrauca pasažieru pārvadāšanu pa 4. līniju (Ziemeļu priekšpilsēta), jo ar šīs līnijas motorvagoniem aizstāja citu līni­ju bojātos motorvagonus. 
Satiksmes grafika neizpildīša­na un arī tas, ka trūkst piekabi­nāmo vagonu, rada lielas neērtī­bas pasažieriem. Tā uz pirmo lī­niju (Līvas laukums – Brīvības iela), kur saskaņā ar grafiku tram­vajam jāpienāk un jāatiet ik pēc 7 minūtēm, tagad pasažieriem dažkārt jāgaida 15 – 20 minūtes un pat ilgāk. Sevišķi lielas neēr­tības uz šis līnijas ir rītos. Rūp­nīcas «Sarkanais metalurgs» at­slēdznieks Vītoliņš redakcijai rak­sta: 
– Tramvajs no depo rītos iziet 5.45, bet no Līvas laukuma atiet tikai dažas minūtes pirms pus septiņiem. Bez tam pa ceļam tram­vajs ilgi stāv pieturas vietās vai arī bieži notiek dažādas klizmas: izlec kontakta stanga, jāiztīra pārmijas, un bieži tramvaja va­dītājiem jāizdara sīki remonti motorvagonam. Parasti brauciens no Līvas laukuma līdz Brīvības ielai rītos ilgst 20 – 25 minūtes, bet nākamais tramvajs no Līvas laukuma atiet tikai dažas minūtes pirms septiņiem. Tāda kārtā dau­dzi pilsoņi, lai nenokavētu darbu, tramvaju nevar izmantot. 
Biedrs Vītoliņš un daudzi citi rūpnīcas «Sarkanais metalurgs» strādnieki sūdzas, ka pirmās lī­nijas motorvagoniem bieži nav piekabju un tāpēc nevar visus pa­sažierus uzņemt. 
Līdzīgs stāvoklis rītos un arī dienā ir uz 2. (Uzvaras laukums – Raiņa iela) un 3. līnijas (Sarkanarmijas iela). Par nekārtībām tramvaja satiksmē uz 3. līnijas redakcijai sūdzības iesūtījuši vai­rāki pilsoņi. Viņi pamatoti prasa, lai uz šīs līnijas būtu vairāk pie­kabināmo vagonu, lai ilgi nebūtu jāgaida uz pārsēšanos no 2. uz 3. līnijas vagoniem. Tramvaja pārvaldei šīs darbaļaužu sūdzības un ierosinājumi jāievēro, jāuzlabo pasažieru apkalpošana, jālikvidē gaidīšana pieturas vietās un jā­panāk, lai saskaņoti būtu visu lī­niju maršruti gala piestātnēs. 
Lai izskaustu trūkumus, Tram­vaja pārvaldes vadībai jāizbeidz vienaldzība un nevērība pret ierosinājumiem un priekšlikumiem, ko iesniedz paši šī uzņēmuma strād­nieki un kalpotāji. Tā kādā ražošanas apspriedē iesniedza priekš­likumu – 2. līnijas tramvaja va­goniem pielikt izkārtni ar uzrak­stu «Saskare ar 4. līniju». Tāds uzraksts nepieciešams tāpēc, ka tikai katram otrajam 2. līnijas motorvagonam ir tieša saskare ar 4. līnijas motorvagonu. Ar to novērstu lielu gaidīšanu pasa­žieriem, kuriem jāpārsēžas no 2. uz 4. līnijas tramvaja vagoniem Kāpēc uzņēmuma vadība kavējas šo priekšlikumu realizēt? izrādās, ka daži Tramvaja pārvaldes dar­binieki, piemēram, kustības priekš­nieks Silkaitis, priekšlikuma ievie­šanu novilcina tāpēc, ka tramva­ja satiksmē tādā gadījumā būtu precīzi jāievēro grafiks, bet ar pašreizējo ziemas apstākļiem ne­sagatavoto ritošo sastāvu un slie­žu ceļu grafika ievērošana grūti iz­pildāma. Tātad uzņēmuma vadī­ba tramvaju saimniecību ievedusi strupceļā, nav rūpējusies, lai zie­mas apstākļos nebūtu nekādi traucējumi pasažieru pārvadāša­nā, un vispār nerēķinās ar iedzī­votāju interesēm un prasībām. 
Atbildība par mūsu pilsētas tramvaja saimniecības slikto stā­vokli zināmā mērā gulstas arī uz Liepājas pilsētas darbaļaužu de­putātu padomes pastāvīgo komi­siju (priekšsēdētājs deputāts Bal­tiņš), kurai uzdots interesēties par pilsētas labierīcību pareizu iz­mantošanu. 
Trūkumi un nolaidības tramva­ja saimniecībā nekavējoties jālik­vidē. Jāsauc pie kārtības Tramva­ja pārvaldes darbinieki, kur ne­veltī vajadzīgo vērību tramvaja satiksmes uzlabošanai, tādējādi ignorējot iedzīvotāju prasības un ierosinājumus.

V. Vecozols

 

1951. gada 14. februāris „Komunists”
«Likvidēt trūkumus un nolaidības tramvaja satiksmē» 
(rubrika: pa laikraksta „Komunists” materiālu pēdām)

Ar šādu virsrakstu laikraksta «Komunists» šā gada 3. februāra numurā bija ievietots kritisks raksts par trūkumiem tramvaja satiksmē, motorvagonu remontē­šanā un kustībās grafika izpildē. 
Tramvaja pārvaldes direktors b. Matisons redakcijai paziņojis, ka visumā kritika pareiza. 
Lai novērstu motorvagonu biežus bojāšanās gadījumus, uzdots depo meistaram Gertsonam stingrāk kontrolēt dežuratslēdznieka darbu. Gadījumos, kad konstatēta paviršība remontos, atlīdzību ne­ izmaksā. 
Līdz Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanu dienai uzdots ceļa saimniecības priekšniekam Zuntneram gādāt, lai visas pārmi­jas būtu sakārtotas, izdarot ne­pieciešamos metināšanas darbus. Elektrosaimniecības priekšniekam Ozoliņam uzdots panākt, lai tiktu sakārtoti strāvas vada nozaroju­mi un uzsākta nolietoto vadu ap­maiņa, bet depo meistaram Gert­sonam – gādāt par piekabināmo vagonu sakabes pielāgošanu ikvie­nam motorvagonam. 
Kustības priekšniekam Silkaitim uzdots rūpēties, lai nekavējoties tiktu pagatavota un pierīkota 2. lī­nijas attiecīgam motorvagonam izkārtne ar uzrakstu «Saskare ar 4. līniju» un stingri kontrolēt kustības grafika izpildi.

 

1951. gada 22. februāris „Komunists”
Mūsu darbs veltīts tautas labklājībai un mieram

20 februārī Tramvaja pārvaldes darbinieku mītiņā tā dalībnieki ar lielu pacilātību uzņēma ziņu par velēšanu rezultātiem. Elektromontieris Hochlovs, kurš runāja remontu cecha kolektīva vārdā, sacīja:
– Visa Padomju tauta ar gavilēm apsveic staļiniskā komunistu un bezpartejisko bloka uzvaru vēlēšanās. Arī mūsu pilsētas un rajona darbaļaudis ar dziļu gandarījumu un prieku sveic lielo vadoni un lat­viešu tautas labāko draugu biedru Staļinu sakarā ar viņa ievēlēšanu Latvijas PSR Augstākā Padomē. Balsojot par komunistu un bezpar­tejisko bloka kandidātiem, mēs, pa­domju ļaudis, balsojām par biedru Staļinu, par boļševiku partiju, par padomju varu. Mūsu valdības un boļševiku partijas politika, – teica Hochlovs, – ir skaidra un atklāta. Tā atbilst it visu mūsu zemes ie­dzīvotāju interesēm. Biedrs Staļins, atbildot «Pravdas» koresponden­tam, skaidri pasacīja, ka  padomju cilvēki ir par mieru visa pasaulē. Tā ir vistīrākā patiesība. Etliju, trumenu, čerčilu un citu asinskāro kapitālistu meli un provokācijas pelna ikviena godīga cilvēka nicināšanu. Šos plēsoņas kapitālistus neieredz un nicina visa progresīvā cilvēce. Biedri, mūsu vislabākā atbilde kara kurinātājiem ir viena: vēl ciešāk sakļauties ap Ļeņina – Staļina partiju un savās darba vie­tās vēl augstāk celt sociālistiskās sacensības karogu. Aicinu ar jau­niem panākumiem darbā sagaidīt vispasaules darbaļaužu svētku die­nu – 1. Maiju. 
Mītiņa dalībnieki elektromontie­ra Hochlova priekšlikumu – stā­ties 1. Maijam veltīta stachanovie­šu sardzē – uzņēma ar skaļiem aplausiem. Mītiņā vēl runāja Tram­vaja pārvaldes darbinieks Zunt­ners un vairāki citi šī uzņēmuma darbinieki.

I. Hartmanis

 

1951. gada 28. februāris „Komunists”
Gatavojas fizkultūras kolektīva pārskata sapulcei

12. martā notiks Tramvaja pār­valdes fizkultūras kolektīva pār­skata un vēlēšanu sapulce. Lai radikāli uzlabotu pārvaldes jau­niešu fiziskās audzināšanas dar­bu, komjaunatnes pirmorganizā­cija rūpīgi sagatavo sapulci. Ne­sen notika komjaunatnes pirmor­ganizācijas rīkota fizkultūriešu sanāksme, kurā pārrunāja pasā­kumus fizkultūras darba uzlabo­šanai. Sanāksmes dalībnieki ieteica par fizkultūras kolektīva vadītāju izvirzīt fizkultūrieti Šindeli. Dažas dienas vēlāk b. Šindeli komjaunat­nes pirmorganizācija aizsūtīja uz ASB «Daugava» rīkoto kolektīvu priekšsēdētāju semināru. 
Komjaunatnes pirmorganizācija nolēma tuvākā laikā pie fiz­kultūras kolektīva noorganizēt šacha, dambreta un volejbola sekci­jas un strēlnieku pulciņu.

I. Hakels, Tramvaja pārvaldes komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs

 

1951. gada 9. marts „Komunists”
Tramvajnieku velte 1. Maijam

Stājoties pirmsmaija sociālistis­kajā sacensībā, Tramvaja pārval­des kolektīvs apņēmies līdz 1. Maijam nodot ekspluatācijā jaunu modernu tramvaja motorvagonu. Tā garums 10 metri. Iekārtojuma un ārējā izveidojums ziņā jaunais motorvagons būs līdzīgs agrāk ekspluatācijā nodotajam modernajam motorvagonam Nr. 121. Strā­dājot pie jaunā motorvagona bū­ves, Tramvaja parka galdnieki bri­gadiera Kūlas vadībā darba uzde­vumus veic ar uzviju. Atslēdznieki b. Treiliba vadībā un jauniešu bri­gādes locekļi Jaunskalže un Grasa veic vairāk nekā pusotras normas dienā.

I. Hakels

 

1951. gada 20. marts „Komunists”
Par godu l. Maijam

Vispasaules darbaļaužu svētkus – 1. Maiju – Liepājas tramvaja pārvaldes kolektīvs apņēmies sa­gaidīt ar jauniem sasniegumiem darbā. Nesen notika ražošanas sanāksme, kurā apsprieda un pie­ņēma par godu 1. Maijam jaunas saistības sociālistiskajā sacensī­bā. Atsaucoties Rīgas un mūsu pilsētas pirmrindas uzņēmumu ko­lektīvu aicinājumam, pārvaldes kustības daļas (priekšnieks b. Sil­kaitis) strādnieki apņēmās pasa­žieru pārvadāšanas 4 mēnešu plā­nu izpildīt līdz 25. aprīlim, bet paredzēto kilometru nobrauciena plānu jau līdz 22. aprīlim.
Atslēdznieku cecha kolektīvs (galvenais meistars b. Gertsons) apņēmās līdz 1. maijam pabeigt 118. motorvagona kapitālremontu, kā arī 122. motorvagona rekons­trukciju. Teicamus sasniegumus uzņemto saistību izpildē gūst jau­nie strādnieki, darba pirmrind­nieki Krastiņš un Grava. 
Biedra Lieģa vadītais krāsoša­nas cechs līdz maija svētkiem ap­ņēmies nokrāsot 6 tramvaja va­gonus (divus no tiem virs plā­na), bet elektrosaimniecības cechs, kuru vada b. Ozoliņš, apmainīt gaisa vadus 2,5 km garumā.

I. Hakels

 

1951. gada 21. marts „Komunists”
Ja nav jāsteidzas, tad brauc ar tramvaju... 
(rubrika: mums raksta)

Ne velti liepājnieki saka – ja ir laiks, tad brauc ar tramvaju. Lūk, spilgts piemērs: 10. martā pie Līvas laukuma piestātnes iekā­pām tramvajā,  lai dotos uz savu darba vietu rūpnīcu «Sarkanais metalurgs». Aicinājām arī kādu vecāku rūpnīcas strādnieki sēsties tramvajā, bet saņēmām atbildi: «Nav laika, jāsteidzas darbā.» 
Tramvajs no Līvas laukuma torīt atgāja 6.15, bet pie rūpnīcas «Sarkanais metalurgs» pienāca 7.10. Tātad brauciens ilga gandrīz stundu. 
Daudzu darba biedru un sava vārdā prasām Tramvaja pārvaldei ieviest kārtību tramvaja satiksmē.

Rūpnīcas «Sarkanais metalurgs» strādnieki:
A. Dravnieks, E. Ķidelis, E. Sudmalis, J. Kundziņš un O. Čirkšis.

 

1951. gada 5. aprīlis „Komunists”
(Pa laikraksta „Komunists” nepublicēto materiālu pēdām)

«Sarkanā metalurga» strādnieks Vītoliņš redakcijai iesūtīja sūdzī­bu par nekārtībām tramvaja satiksmē. 
Tramvaja pārvaldes parka priekšnieks Silkaitis redakcijai pa­ziņojis, ka sūdzība pamatota. Šā gada 5. martā avārijas dēļ tram­vaja kustība bija traucēta Līvas laukuma apbraucamā lokā. Re­monts ieilga vairākas stundas, tā­dēļ tramvajus novirzīja pa Uzva­ras laukuma apbraucamo loku. Pa­sažieri pieturas punktos par to tika informēti. Šā gada 8. martā tramvaja kustības traucējumi bija Brīvības ielā, bet 10. martā nesa­labotas pārmijas dēļ no Brīvības ielas sliežu ceļa nobrauca piekabes vagons Nr. 17. 
Dots norādījums depo meista­ram b. Gertsonam uzmanīgāk kon­trolēt, lai no parka izejošie vagoni būtu bez defektiem. 
Par pārmijas laikā neizlabošanu ceļu saimniecības priekšniekam b. Zuntneram izteikts stingrs rājiens.

 

1951. gada 18. aprīlis „Komunists”
Uzdevumu veic ar lielu uzviju
(rubrika: par godu 1. Maijam)

Pirms mēneša viss Liepājas tramvaja pārvaldes kolektīvs stā­jās sociālistiskajā sacensība par godu 1. Maijam. Arodbiedrības vietējā komiteja rūpīgi kontrolē sacensības gaitu. 
Liela darba rosme ik dienas val­da tramvaja depo, kur gatavo jauno motorvagonu. Lai līdz 1. Maijam to varētu nodot eksplua­tācijā, daudzi strādnieki dienā iz­pilda pusotras un pat divas nor­mas. Tā, piemēram, atslēdznieki Silts un Žitkovs ik dienas veic sa­vus uzdevumus par 180 – 200%, bet galdnieki Grantiņš un Būda – par 225%. Daļa depo strādnieku pašlaik kapitāli atremontē 116. motorvagonu, kuru rekonstruē pēc Rīgas tramvaja vagonu parauga. Par 200 – 220% savus dienas uz­devumus izpilda galdnieki Brūns un Poškus, bet atslēdznieki Kne­sis un Krastiņš – par 209%. 
Ar stachanovisku darbu 1. Mai­ja svētkus sagaida Tramvaja pārvaldes komjaunieši un jaunieši. Daudzi jauniešu brigādes (vada brigadieris Grava) strādnieki, kā, piemēram, Jaunskalže, Smaļķis un Kristgolds, pārsniedz dienas normu par 100 – 150%. Teicamā kvalitāte apņēmies visus darbus veikt jaunietis krāsotājs Lieģis. Regulāri pārsniedzot uzdevumus par 100%. viņš jau pabeidzis 107. un 124. (komjauniešu) motorvagona krāsošanu.

I. Hakels

 

1951. gada 8. maijs „Komunists”
Vagonu vadītāji ceļ darba kvalifikāciju

Lai paaugstinātu vagonu vadī­tāju techniskās zināšanas, Liepā­jas tramvaja pārvaldes vadība rīkoja darba kvalifikācijas celša­nas kursus. Tajos piedalījās visi vagonu vadītāji un lielākā dala konduktoru. Divu nedēļu laikā kursanti sīki atkārtoja satiksmes noteikumus un iepazinās ar tram­vaja vagonu uzbūvi. Kursu no­slēgumā notika pārbaudījumi. Teicamas zināšanas uzrādīja va­gonu vadītāji Kārlis Valters, Ža­nis Baumanis, Ermanis Reinfelds un Heinrichs Kundziņš. Ar atzī­mi «teicami» pārbaudījumu komi­sija novērtēja arī konduktoru Dzenes un Tautietes zināšanas. 
Tramvaja pārvaldē turpmāk šādus kursus rīkos regulāri. Ta­jos par vagonu vadītājām saga­tavos sievietes.

I. Dziļums

 

1951. gada 12. jūnijs „Komunists”
Pilda solījumu

Tramvaju pārvaldes kolektīvs no darba brīvajā laikā rosīgi pie­dalās tramvaja līnijas (Sarkanās Flotes, Mežu un Kviešu iela līdz Ventspils ielai) izbūves talkās. Pārvaldes darbinieki apņēmušies katrs nostrādāt 12 stundas. Šo solījumu pirmais izpildīja vagonu vadītājs Millers. Viņš tagad jau nostrādājis 14 stundas. Savu solījumu izpildījuši arī ceļu meistars Lanka, depo brigadieris Treilibs, galdnieks Rozentāls. Čaklas tal­cinieces ir arī biļešu kontroliere Bokuma, dispečere Remese un va­gonu vadītājs Kronbergs.

I. Hakels, Tramvaju pārvaldes komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs

 

1951. gada 23. jūnijs „Komunists”
Dažas piezīmes par mūsu pilsētas tramvaju

Jau kopš ilgāka laika uz Liepā­jas tramvaja līnijām kursē jauni uzlabotas konstrukcijas motorva­goni un piekabes. Tie ir glīti un ēr­ti iekārtoti pasažieru satiksmes lī­dzekli. Brauciens tādos motorva­gonos un piekabēs pasažieriem sa­gādā prieki. Bērni šos vagonus no­saukuši par «maija vagoniem». Tie pārsteidza un savaldzināja bērnu iztēli 1. Maija svētkos, un no tā lai­ka radās tāds zīmīgs nosaukums. Bērni cenšas braukt tikai «maija» vagonos. Tas saprotami, jo bērni savā ziņā pareizi vērtētāji, un ša­jos jautājumos mēs, pieaugušie, esam, ar viņiem pilnīgi vienis pra­tis. Jaunajos vagonos braukt ērti un labi. Turpretim pavisam otrādi ir ar vecās konstrukcijas vago­niem. Šo vagonu kustošās daļas, kā arī paši vagoni nolietojusies, tādēļ braucot tie čīkst un klab. Bez tam vecajos motorvagonos pretestības stiepuļu sistēma iebū­vēta zem sēdekļa un tos sakarsē. Sevišķu neērtību pasažieriem šis apstāklis rada vasarā, siltā laikā. 
Iedzīvotāji Brīvības, Rīgas, Lie­lā un Raiņa ielā, pa kurām iet tramvaja līnijas, pamatoti prasa un gaida, kad nomainīs vai vismaz atremontēs vecos tramvaja vago­nus. 
Tāpat Tramvaja pārvaldes vadī­bai lielāka uzmanība jāveltī sliežu ceļu stāvoklim. Lieta tā, ka sliežu savienojumu vietās atstātas ļoti lielais spraugas, dažviet pat līdz 15 un vairāk milimetriem. Bez tam sliežu ceļš daudzās vietās, piemē­ram, uz Lielās un Klaipēdas ielām, ir zemāks par ielu segumu. Lai no­drošinātu vagonu pareizu eksplua­tācijas režīmu un novērstu vagonu bojāšanos, steidzami līdz normatī­vos paredzētiem izmēriem jāsama­zina sliežu galu savienojumu spraugas, kā arī jāiztaisno līkumi un jāpaceļ augstāk sliedes, kur tās iegrimušas. 
Daudz tramvajniekiem šī darba veikšanā gan ar darba spēku, gan materiāliem var palīdzēt pilsētas uzņēmumi. 
Liepājas darbaļaudis pamatoti prasa, lai Tramvaja pārvalde vai­rāk gādā par satiksmes uzlaboša­nu. Šī prasība jāievēro.

V. Fedorovskis

 

1951. gada 14. jūlijs „Komunists”
«Dažas piezīmes par mūsu pilsētas tramvaju» 
(rubrika: pa laikraksta ,,Komunists” materiālu pēdām)

Ar šādu virsrakstu laikraksta «Komunists» 23. jūnija numurā bija ievietots raksts, kurā kriti­zēta Liepājas tramvaja pārvaldes vadība par to, ka tā pārāk maz uzmanības veltī sliežu ceļu labo­šanai, veco nolietoto motorvago­nu atjaunošanai un pārbūvei. 
Tramvaja pārvaldes galvenais inženieris Brūveris redakcijai pa­ziņojis, ka kritika pareiza. Sliežu ceļu remontam pagājušajā gadā neveltīja vajadzīgo uzmanību. Galvenokārt izveidoja apbrauca­mos lokus un paātrināja kustības ātrumu. Šogad paredzēts pacelt un nostiprināt iegrimušās sliedes. Sliežu ceļu labošanas brigāde jau uzsākusi šo darbu. Tāpat uzsākts veco motorvagonu kapitālremonts un jaunas konstrukcijas tramvaja motorvagonu būve. Tuvākās die­nās nodos ekspluatācijā kapitāli izremontēto motorvagonu Nr. 116.

 

1951. gada 31. augusts „Komunists”
Tramvaja pārvaldes labāka elektrometinātāja

Tikai pirms dažiem gadiem jau­nā elektrometinātāja Nadežda Zo­rina pabeidza arodskolu. Pirms pusgada viņa sāka strādāt Liepā­jas Tramvaja pārvaldē un drīz vien izvirzījās pirmrindnieku skai­tā. Viņa vienmēr centās uzdoto darbu paveikt laikā un teicamā kvalitātē. N. Zorina ar lielu rūpī­bu strādāja motorvagonu rekon­struēšanā, vienmēr cenzdamās dienas normu izpildīt ar uzviju. 
Sakarā ar Tramvaja pārvaldes norīkojumu jaunā stachanoviete pašlaik piedalās jaunās pirts celtniecība. Tā ka metināšanas darbs te bija aizkavējies, Zorina apņē­mās veikt dienā divas un pat trīs normas. Strādājot pie ūdens cau­ruļu savienojumu metināšanas, vi­ņa izpilda normu par 290 un vai­rāk procentiem. 
Novērtējot viņas nopelnus, Lie­pājas Tramvaja pārvaldes admi­nistrācija viņai piešķīra labākās elektrometinātājas nosaukumu.

I. Hakels, Tramvaja pārvaldes komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs

 

1951. gada 1. septembris „Komunists”
Tramvaja vagonus sociālistiskajā glabāšanā

Atsaucoties Uralu rūpnīcas izci­lās stachanovietes Ņinas Nazaro­vas ierosinājumam, Liepājas tramvaja pārvaldē sākusies tramvaja vagonu pārņemšana sociālistiskajā glabāšanā. Aizvakar kā pirmo sociālistiskajā glabāšanā motorvago­nu Nr. 122 pārņēma vagonu vadī­tāji Brantevice un Bechšteters.

I. Dziļums

 

1951. gada 2. septembris „Komunists”
Ar savu darbu stiprināsim mieru

Liepājas tramvaja pārvaldē 31. augusta vakarā notika darbinieku sanāksme, kurā pārrunāja Miera aizstāvēšanas padomju komitejas plēnuma rezolūciju par parakstu vākšanu Padomju Savienībā Vispasaules miera padomes Aicinā­jumam par Miera Pakta noslēgša­nu starp piecām lielvalstīm. 
Tramvaja pārvaldes komjaunat­nes pirmorganizācijas sekretārs i. Hakels runāja par mūsu Dzimtenes lielo, nesatricināmo spēku cī­ņā par mieru. 
Arī tramvaja pārvaldes grāmat­vedis Sudmalis savā runā pasvītroja mūsu zemes un padomju cilvēku nelokāmo gribu – visu vel­tīt mierīgam jaunrades darbam. 
– Ar savu darbu mēs stiprināsim mieru. Lielie sasniegumi pēckara celtniecībā būs stiprs ierocis mie­ra nosargāšanā, – sacīja b. Sud­malis. 
Visi sanāksmes dalībnieki ap­ņēmās atbalstīt parakstu vākšanu zem Aicinājuma par Miera Pakta noslēgšanu starp piecām lielval­stīm, 
Tramvaja pārvaldes darbinieki parakstu vākšanas laikā stāsies stachanoviešu sardzēs.

V. Loks

 

1951. gada 13. septembris „Komunists”
Iedzīvotāju ērtībai

Lai vēl labāk apkalpotu Liepā­jas pilsētas darbaļaudis, Liepājas Tramvaja pārvaldes darbinieki apņēmušies ar pirmo oktobri uz 4. līnijas, kas ved uz Ziemeļu priekš­pilsētu, laist apgrozībā otro tram­vaja vagonu. Tas divkārtīgi sama­zinās gaidīšanas laiku 4. līnijas gala punktā. 
Lai pa līniju varētu kursēt divi vagoni, nepieciešams izbūvēt vago­nu mainīšanās vietā Meža un Ventspils ielas nozarojumā bla­kus sliežu ceļu un pārmijas. 
Tramvaja pārvaldes ceļu re­montstrādnieku brigāde ceļa meis­tara Zuntnera vadībā jau strādā pie sliežu ceļa būves, ieliekot dar­bā visu savu radošo enerģiju un prasmi. Ceļa strādnieks Kundziņš neērtās pārmiju sviras vietā iz­strādājis vienkāršu, bet asprātīgu atsperes konstrukciju, kura pēc vagona aizbraukšanas pārmiju au­tomātiski atbīda vecā stāvoklī. 
Sarunā ar ceļa meistaru b. Zuntneru viņš sacīja: 
– Mums paredzēts ceļa būvi pabeigt līdz šā mēneša beigām, bet veiksim to ievērojami agrāk, un tas būs mūsu ieguldījums mie­ra lietā.

A. Laiks

 

1951. gada 15. septembris „Komunists”
Trūkumi, kas nekavējoties jānovērš

Viss Liepājas tramvaja pārval­des kolektīvs stājies sociālistiskā sacensībā par godu Oktobra revolūcijas 34. gadadienai un uzņēmies jaunas paaugstinātas saistības. Protams, ka šīs saistības sekmīgi un pat ar uzviju varēs veikt tad, ja ikviens darbinieks centīsies priekšzīmīgi veikt savus uzdevu­mus un izpildīs sociālistiskās sa­censības noteikumus. 
Augustā Tramvaja pārvalde ne­izpildīja plānu pasažieru pārva­dāšanā. Tas tādēļ, ka daļa konduk­toru pavirši izpildīja savus pienā­kumus. Dažas konduktores pārdod arī vecas, izlietotas biļetes. 
Konduktores, kas neizpilda plā­nu, apgalvo, ka tas ir pārāk liels. Ka teiktais neatbilst patiesībai, liecina citi fakti: augustā konduk­tore Hermanoviča plānu izpildīja par 122%, bet konduktore Preise tikai par 91%. Jāpiezīmē, ka abas konduktores brauc uz viena marš­ruta. 
Bagāžas pārvadāšanas plānu Tramvaja pārvalde izpildīja au­gustā par 137%. Tas ir kondukto­ru pirmrindnieču darba panākums. Piemēram, konduktores Kantrevice un Purina divkārtīgi izpildīja savus plānus, bet konduktore Herma­noviča pat ar 124% uzviju. No šīm pirmrindniecēm tālu atpaliek konduktores Kalneniece, Karpova un Michailova. Konduktore Mi­chailova, piemēram, dažreiz neiz­sniedz biļetes, kaut gan naudu iekasē. 
Gadās arī, ka konduktores darba­laikā sēž, sarunājas ar saviem paziņām un neiekasē no pārējiem braucējiem naudu. Tāds gadījums bija pirms dažām dienām ar kon­duktori Bogdanovu. Viņas paviršības dēļ daudzi pasažieri no Lī­vas līdz Uzvaras laukumam no­brauca bez biļetēm. 
Šādi trūkumi konduktoru darbā radušies tādēļ, ka partijas un kom­jaunatnes organizācijas, kā arī Tramvaja pārvaldes arodorganizā­cijas vietējā komiteja līdz šim pā­rāk maz vērības veltījusi tām darbiniecēm, kas strādā pavirši un kļūdaini. Turpmāk vietējā komite­ja kopā ar partijas un komjaunat­nes organizācijām katru nedēļu rīkos konduktoriem instruktīvas sanāksmes. 
Tramvaja pārvaldei daudz var palīdzēt arī pasažieri, ziņojot par novērotajām nekārtībām un kļūdām konduktoru darbā

I. Hakels, Tramvaju pārvaldes komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs

 

1951. gada 16. septembris „Komunists”
Katrs ietaupīts rublis lielo komunisma celtņu fondā

Tramvaja pārvaldes komjaunat­nes pirmorganizācija bieži rīko pārrunas par mūsu Dzimtenes iz­cilo stachanoviešu ierosinājumiem un aicinājumiem. Tā, piemēram, apspriests Uralu autorūpnīcas frē­zētājas Ņinas Nazarovas ierosinā­jums par ražošanas mašīnu un ie­rīču pārņemšanu sociālistiskajā glabāšanā. No jauniešu vidus iz­cilās stachanovietes ierosinājumam atsaucas Tramvaja depo jaunie at­slēdznieki Kristgolds un Ziemelis. Viņi pārņēma sociālistiskā glabā­šanā 103. motorvagonu un apņē­mās veikt paši visus sīkos remon­tus. Izpildot šo saistību, Tramvaja pārvalde uz 103. motorvagonu ga­da laikā ietaupīs 1200 rubļus. 
Uzņemoties saistības, jaunietis Kristgolds teica: 
– Es esmu laimīgs, ka ar savu darbu vairu stiprināt mieru. Katrs rublis, ko varēsim ietaupīt, ies lielo komunisma celtņu fondā.

I. Hakels, Tramvaju pārvaldes komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs

 

1951. gada 30. septembris „Komunists”
Tramvajnieki parakstās par mieru

Kad tramvaja pārvaldes kolek­tīvam kļuva zināms par parakstu vākšanu zem Vispasaules miera padomes Aicinājuma, daudzi strādnieki apņēmās panākt vēl lie­lāku darba ražīgumu. Un, lūk, kad 28. septembrī, darba dienai bei­dzoties, tramvajnieki sanāca mī­tiņā, lai parakstītos par mieru, elektromontieris Hochlovs varēja ziņot, ka savas darbā normas ik dienas pārsniedz par 100 – 150 procentiem. 
– Tēvijas kara laikā, – sacīja b. Hochlovs, – cīnījos Padomju Armijas rindās, nostaigāju kara ceļu no Maskavas līdz Berlīnei un redzēju fašistu pastrādātās zvērības. Būtu drausmīgi, ja naktos visu to vēlreiz pārdzīvot. Tādēļ arī nežēloju spēkus, lai miera fronti stiprinātu ar savu darbu. Parakstoties zem Aicinājuma par Miera Pakta noslēgšanu, aicinu savus darba biedrus stāties jaunā sociālistiskā sacensībā. 
– Stājos miera sardzē, – b. Hochlova aicinājumam atbildēja strādnieks Kundziņš. – Zinu, ka katrs virs normas padarītais darbs sekmēs miera saglabāšanu. Tāpat domā visa mūsu strādnieku bri­gāde. 
Divu stundu laikā bija parakstī­jušies visi Tramvaja pārvaldes darbinieki.

 i. Hakels

 

1951. gada 11. oktobris „Komunists”
Rīgas uzņēmumu palīdzība Liepājai

Sakarā ar to, ka Liepājas tram­vaju satiksmē ieviesti vairāki mo­dernizēti motorvagoni, kuru svars ievērojami lielāks nekā vecā tipa vagoniem, un mūsu pilsētā pieau­gusi transporta līdzekļu apgrozī­ba, nepieciešams pārbaudīt ostas kanāla tilta izturību. 
Šajā nolūkā no Rīgas republi­kāniskā projektu institūta atkomandēti divi darbinieki – institū­ta vecākais inženieris Tkačenko un vecākais techniķis Ozols. Viņi pārbauda tilta korpusa un citu virsūdens daļu stāvokli, kā arī sagatavo paraugus, lai institūta laboratorija noskaidrotu tilta ie­būvētā metāla «noguruma» pa­kāpi. Biedrs Tkačenko stāsta:
– Rīgas republikāniskā pro­jektu institūta darbinieki par go­du Rīgas pilsētas 750. gadadienai uzņēmušies palielinātas saistības. Kad sakarā ar Latvijas PSR Mi­nistru Padomes lēmumu mani un vecāko techniķi Ozolu komandē­ja uz Liepāju izdarīt tilta technis­kā stāvokļa pārbaudi, mēs šo uz­devumu apņēmāmies veikt ātri un ar vislielāko rūpību. .

P. Saule

 

1951. gada 16. oktobris „Komunists”
Pašdarbniekos jāceļ trauksme

Pilsētas komunālās saimniecības strādnieku arodbiedrības māksli­nieciskās pašdarbības kolektīva pulciņi pēdējā pašdarbības skate ierindojās pirmajās vietas. Komu­nālo iestāžu darbinieki ar lielu interesi piedalījās korī un drama­tiskajā pulciņā. Apsveicamu ini­ciatīvu mākslinieciskās pašdarbī­bas kolektīva organizēšanā parā­dīja arī arodbiedrības vietējo ko­miteju priekšsēdētāji, kultūras ko­misijas, kā arī darba vietu vadī­tāji. Sevišķi aktīvi strādāja Lab­ierīcību kantora kultūras komisija (priekšsēdētāja Kalniņa). Iz­skaidrošanas darbs, ko veica šī kultūras komisija darbiniekos, de­va labus panākumus. Izvirzījās daudz spējīgu pašdarbnieku, at­klājās atzīstami talanti. Daži no dramatiska pulciņa dalībniekiem tagad darbojas pilsētas teātri, pie­mēram, Miķelis Dīķis un Visvaldis Aiše. Saprotams, ka tādus panākumus var gūt tikai siste­mātiski, neatlaidīgi strādājot. Tas rāda, ka pašdarbības izvēršanai veltījama aizvien lielāka uzmanī­ba. 
Tomēr to negrib saprast komu­nālo iestāžu kultūras komisijas. Jāsaka, ka dažas komisijas savus uzdevumus tagad veic pat daudz paviršāk, nekā pirms mākslinie­ciskās pašdarbības skates. Par to liecina atkārtoti disciplīnas pār­kāpumi pašdarbības kolektīvos. Tā Komunālo pakalpojumu tres­ta darbinieces Birzīte un Grin­berga, kuras bija labas koristes, tagad bieži vien mēģinājumos neierodas un izdomā visādus ie­ganstus, lai sevi attaisnotu. Viņu sliktajam piemēram radušās seko­tajās arī Labierīcību kantori un Tramvaju pārvalde (bb. Millere un Kolberga). 
Disciplīna ir pats galvenais, kas nepieciešams, lai pašdarbības kolek­tīvs varētu darboties un gūt labus panākumus. To vajadzēja zināt arī kultūras komisijām un palī­dzēt disciplīnas uzturēšana. Bet šai ziņā tās nekā nav darījušas. Neviens no kultūras komisiju priekšsēdētājiem nav ieradies kora mēģinājumos, lai palūkotos, kā tie notiek, nerunājot jau nemaz par to, ka viņiem vajadzētu par katru disciplīnas pārkāpumu ru­nāt ar koristiem atsevišķi. Ja par pašdarbniekiem neinteresējas, ne­atbalsta viņus šai sabiedriskajā darba, viņiem pamazām zūd gri­ba strādāt, un agri vai vēlu ie­stājas atslābums. Ar ko gan Lab­ierīcību kantora kultūras komisija attaisnos tādu faktu, ka no 15 aktīviem pašdarbniekiem pašlaik mēģinājumos piedalās tikai 7? Bet vietējās komitejas priekšsē­dētājs Treilons šo skaitli vēl vai­rāk samazināja, norīkojot paš­darbniekus darbā ārpus pilsētas, piemēram, Čerņevici. 
Tas pats sakāms par Tramvaja pārvaldes darbiniekiem. Arī tie pēdējā laikā vairs neierodas kār­tīgi uz mēģinājumiem. No 9 cil­vēkiem, kas dzied korī, labi, ja katrā reizē atnāk viens vai divi. Viens vienīgs pašdarbnieks ierodas no Liepājas energorajona pārvaldes, kaut gan tur strādā liels skaits darbinieku. Visnecie­šamākais stāvoklis kultūras darba organizēšanā tomēr ir Dzīvokļu pārvalde. No vairāk nekā 400 darbiniekiem pašdarbībā piedalās tikai 3 cilvēki. 
Šie apkaunojošie fakti liecina ka vietējas komitejas atstājušas novārtā vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem – kultūras masu darba organizēšanu un va­dīšanu. 
Septembra pēdējās dienās Komunālās saimniecības arodbied­rības pilsētas komiteja sasauca paplašinātu sēdi, kurā kopīgi ar vietējo komiteju un kultūras komisiju priekšsēdētājiem apsprie­da jautājumu par kultūras masu darba uzlabošanu un atzina, ka pēdējā laika šis darbs atstāts bez kontroles. Kultūras komisijas apņēmās turpmāk savu darbu uzlabot un ciešāk sadarboties ar komjaunatnes organizācijām un dar­ba vietu vadītājiem, bez kuru atbalsta nav iespējams izvērst spriegu un saistošu pašdarbību. Arod­biedrības pilsētas komitejai jāpanāk, lai šī apņemšanās tiešām dotu rezultātus.

L. Paleja

 

1951. gada 24. oktobris „Komunists”
Rīgas darbaļaužu palīdzība Liepājas pilsētai 
Sakarā ar tuvojošos Rīgas 750. gadadienu

Mūsu dzimta pilsēta Liepāja jau sen vairs nav tāda, kāda tā bija pirmajos pēckara mēnešos. Pilsēta kļuvusi krāšņāka, aizvien mazāk jūtamas grūtības un neērtības, kā­das vai ik uz soļa sastapa un izju­ta iedzīvotāji sakarā ar kara laikā nodarītajiem postījumiem. Līdzte­kus rūpniecības uzņēmumu atjau­nošanai un paplašināšanai liels darbs veikts arī pilsētas labierīko­šanā. Iekārtoti vairāki jauni parki, zālienu laukumi, skvēri un pagari­nātas arī tramvaja satiksmes līni­jas. Šeit īsi gribu pastāstīt par pilsētas tramvaju saimniecības uz­labošanu pēckara periodā un pa­līdzību, kādu snieguši un sniedz mūsu republikas galvaspilsētas Rī­gas uzņēmumu darbaļaudis, jo se­višķi satiksmes un transporta tresta kolektīvs, kurš uzņēmies še­fību par Liepājas tramvaju pārval­di. Liepājas tramvaju parks, kā zi­nāms, pirms padomju iekārtas no­dibināšanas bija ļoti sliktā technis­kā stāvoklī. Tramvaja motorvagoni un piekabes bija stipri nolietoti, un tāpēc jau 1941. gadā bija paredzēts uzsākt tramvaja ritošā sastāva un sliežu ceļu rekonstrukciju un mo­dernizēšanu. Šo nodomu realizē­šanu pārtrauca karš. 
Pēc pilsētas atbrīvošanas 1945. gada maijā pilsētas izpildkomite­ja un LK(b)P Liepājas pilsētas komiteja rūpīgi un vispusīgi izskatīja jautājumu, kas darāms, lai iespējami īsā laikā atjaunotu un modernizētu pilsētas tramvaju sa­tiksmi. 
Šajā pasākumā mums ļoti daudz palīdzēja Rīgas pilsētas satiksmes un transporta trests. Ar tresta gā­dību saņēmām nepieciešamos ma­teriālus motorvagonu rekonstruk­cijai un jaunu vagonu būvei, tāpat arī piederumus motoru remontiem. Trests Liepājas tramvaju pārval­des rīcībā nodevā arī vairākus desmitus lielākais jaudas tramvaju motoru. Tādējādi bija iespējams ievērojami palielināt tramvaju sa­tiksmes ātrumu. Pagājušajā gadā sakarā ar Padomju Latvijas 10. gadadienu no Rīgas pilsētas sa­tiksmes un transporta tresta kolek­tīva liepājnieki saņēma vērtīgu un skaistu velti – divus modernus motorvagonus (vagonus Nr. Nr. 103 un 104). Tas deva iespēju jū­tami uzlabot un paātrināt tramva­ju satiksmi mūsu pilsētā. 
Uz galvenajām satiksmes līni­jām bija nolietojusies strāvas va­di. Tas radīja avārijas un vadu trūkšanas gadījumā varēja apdrau­dēt gājēju un braucēju dzīvību. Arī strāvas vadu atjaunošanā trests palīdzēja – saņēmām vairā­kas tonnas jaunu trolejvadu, ar kuriem bija iespējams vairāku ki­lometru garumā nomainīt nolieto­jušos strāvas vadus. 
Bet ne tikai materiālu palīdzību esam saņēmuši. Vairākkārt pie mums bijuši Rīgas tramvaju satiksmes inženieri, techniķi un in­struktori. Viņi deva vērtīgus norā­dījumus, kā labāk organizēt tram­vaja satiksmes darbu, pareizāk ekspluatēt ritošo sastāvu, iepazīsti­nāja mūsu kolektīvu ar savu dar­ba pieredzi, kā arī apmācīja vairā­kus desmitus tramvaja vadītājus. Piemēram, šā gada aprīlī Rīgas satiksmes tresta speciālistu vadībā motorvagonu vadītāju tiesības ie­guva 24 Liepājas tramvaju parka darbinieki. 
Saņemot materiālu, technisku un teorētisku palīdzību, bija iespē­jams panākt, ka mūsu pilsētas tramvaji tagad strādā ievērojami labāk. Mūsu uzdevums ir visīsākā laikā likvidēt vēl esošos trūkumus, panākt, lai tramvaju satiksme kļū­tu vēl labāka un visā pilnībā at­bilstu prasībām, kādas pamatoti uzstāda darbaļaudis – tramvaja lietotāji. Liepājas tramvajnieki to cenšas darīt un ir cieši pārliecinā­ti, ka arī turpmāk savu palīdzību neliegs Rīgas pilsētas satiksmes un transporta tresta kolektīvs un pārējie Rīgas uzņēmumu darba­ļaudis, lai mūsu pilsētas tramvaju satiksmi izveidotu jo labāku un ērtāku.

A. Matisons, Liepājas tramvaju pārvaldes direktors

 

1951. gada 31. oktobris „Komunists”
Īsie signāli
(rubrika: lasītāji ierosina)

(...)
Rīgas ielā iepretī namiem Nr. Nr. 9 un 11 jau vairākus gadus zemē guļ vecas tramva­ja līnijas sliedes. Tramva­ja pārvalde tās aizmirsusi, jo citādi tās būtu izņemtas, no­vietotas tramvaja parka vai rūpnīcas «Sarkanais metalurgs» lūžņu kaudzē.

 

1951. gada 2. novembris „Komunists”
Arī tramvaja lietotajiem jāpiedalās trūkumu izskaušanā tramvaja satiksmē
(rubrika: sadzīves jautājumi)

Liepājas darbaļaudis pamatoti prasa, lai Tramvaja pārvaldes dar­binieki palielinātu satiksmes ātrumu, nodrošinātu pasažieru ēr­tības un kulturālu apkalpošanu. Tramvaja pārvaldes kolektīvs pie­liek visas pūles, lai šīs prasības apmierinātu. Tiek darīts viss, lai «vēsturiskos» tramvaja vagonus aizvietotu ar ērtiem, moderniem motorvagoniem, lai tramvaja sa­tiksme atbilstu iedzīvotāju prasī­bām arī ātruma ziņā. Šajā sakarī­bā jānorāda uz dažiem apstāk­ļiem, kas stipri traucē tramvaja pārvaldes darbu, par neērtībām un grūtībām, kas rodas atsevišķu tramvaja lietotāju vainas dēļ. 
Lai līdz minimumam samazi­nātu tramvaju stāvēšanas laiku piestātnes un panāktu regulārāku kustību uz visām līnijām, nepie­ciešams, lai pasažieri stingri ie­vērotu iekāpšanas un izkāpšanas kārtību. Bieži gadās, ka daži pil­soņi, nerēķinoties ar pastāvošiem noteikumiem, mēģina iekāpt va­gonā no priekšējās platformas. Ar šādu rīcību tiek aizkavēta pārējo pasažieru izkāpšana. Tādē­jādi notiek drūzmēšanās un reizē ar to arī nevajadzīga vagonu aiz­kavēšana un līdz ar to traucēts kustības grafiks uz visām sa­tiksmes līnijām. Kas jādara, lai šos traucējumus novērstu? Pasa­žieriem stingri jāievēro tramvaja lietošanas noteikumi un vispirms iekāpšanas un izkāpšanas kārtība. Braucējiem, kuriem nākamā pie­stātnē jāizkāpj, jau braukšanas laikā pakāpeniski jāieņem vieta pie vagona priekšējām durvīm, lai tad, kad tramvajs apstājas, bez liekas drūzmēšanās varētu iziet no vagona. 
Dažas piezīmes arī par brauk­šanas maksu. Ja lielākā daļa pa­sažieru bez konduktora īpaša uzaicinājuma maksā par biļeti, tad, diemžēl, daži pilsoni mēģina braukt bez maksas. Viņi parasti izmanto brīžus, kad vagons pārpildīts, liekas konduktori nere­dzam vai arī paskaidro, ka par bi­ļeti samaksājuši. Daži pat uz kon­duktores vairākkārtēju aicinājumu atsakās biļeti iegādāties. Piemē­ram, par braukšanu tramvajā bez biļetes sodīti pilsoņi Ostrovskis no Republikas ielas 8, Mucenieks no Brīvības ielas 6, Krasts no Gaviezes ciema, Kronbergs no Priekules, Vīgriezis no Brīvības ielas 101, Bušmanis no Fabrikas, ielas 9, Matvejevs no Annas ielas 4, Stūris no Augustes ielas 12 un vairāki citi. 
Šie pilsoņi ar savu neapzinīgu rīcību apgrūtina arī konduktoru un biļešu kontrolieru darbu. Tā­pat daži pilsoņi, izrādot it kā lab­vēlību konduktorei, atsakās sa­ņemt biļeti, tādejādi dodot iespēju dažai neapzinīgai konduktorei iekasēto naudu piesavināties. 
Dažos gadījumos negodīgi rīkojas arī atsevišķi tramvaju ap­kalpes darbinieki. Lai novērstu, piemēram, reiz jau lietotu bliešu otrreizēju pārdošanu, visos tramvaja vagonos iekārtoti dēlīši, uz kuriem katrā braucienā atzīmē biļešu sērijas un kārtas numurus, ar kādu biļetes braucienā sākts pārdot. Tas dod iespēju pašam pa­sažierim pārbaudīt un atklāt ga­dījumus, ja kāda no konduktorēm mēģinātu pārdot vecas biļetes. Tā­pat katrā motorvagonā ir arī ie­rosinājumu un sūdzību grāmata. Tās atrodas pie vagonu vadītājiem. Ziņojumus par ikvienu no­vērotu nekārtību un trūkumu tramvaja satiksmē Tramvaja pār­valdes darbinieki uzskata par va­jadzīgiem un nepieciešamiem, bet reizē ar to vēlās arī, lai visi tram­vaja lietotāji ievērotu vajadzīgo kārtību. Teicama tramvaju satiksme ir visu mūsu pilsētas iedzīvotāju lieta, tāpēc tās uzlabošanā vēl aktīvāk neka līdz šim jāpie­dalās pašiem tramvaja lietotājiem.

A. Matisons, Tramvaja pārvaldes direktors

 

1951. gada 14. novembris „Komunists”
Saistības izpildīsim ar uzviju

Stiprināt miera lietu ar stachano­visku darbu – tādu solījumu deva Liepājas tramvaja pārvaldes kolek­tīvs septembra sakumā, kad mūsu pilsētā sākās parakstīšanās zem Vis­pasaules miera padomes Aicinājuma par Miera Pakta noslēgšanu starp piecām lielvalstīm. Šo solījumu mū­su brigāde cenšas izpildīt godam. Ceļu meistara Zuntnera un briga­diera Lankas vadībā veicam sliežu ceļu remontu un darba normas izpil­dām par 160 līdz 180 procentiem. Lai novērstu traucējumus mūsu pil­sētas tramvaja satiksmē, cenšamies remontdarbus veikt teicamā kvalitātē. Par savu darbu mūsu brigāde saņē­musi labas atsauksmes. Tas pamudi­na strādāt labāk. Ar uzviju izpildī­jusi par godu Oktobra svētkiem pieņemtās saistības, cenšamies, lai ar teicamiem sasniegumiem darbā sa­gaidītu Staļina Konstitūcijas dienu.

H. Kundziņš, Tramvaja pārvaldes ceļu remontu strādnieks

 

1951. gada 22. decembris „Komunists”
Sacensībai jauns spriegums

Tramvaja pārvaldē plaši izrai­sījušies sociālistiskā sacensība par godu LK(b)P XI kongresam. 
Tramvaja depo strādnieki, sagaidot šo ievērojamo notikumu, pārsniedz dienas normas, darbu veic labā un teicamā kvalitātē. Kā viens no labākajiem jāatzīmē atslēdz­nieks Arvīds Grava. Strādājot pie tramvaja vagonu kārtējiem remontiem, viņš bieži izpilda divas normas dienā. Arī virpotājs Hermanis Krīgers un galdnieks Rū­dolfs Grantiņš regulāri pārsniedz dienas uzdevumus. 
Minētie strādnieki šajā mēnesī ieguvusi Tramvaja pārvaldes la­bākā atslēdznieka, virpotāja un galdnieka nosaukumu.

E. Liepa