1951
1951. gada 12. janvāris „Komunists”
Tramvaja parka jauniešu panākumi
Sociālistiskā sacensībā par godu Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanām stājušies visi Tramvaja parka komjaunieši un jaunieši.
Strādājot pie jauna motorvagona būves, depo komjaunieši metinātājs Nikolajevs un atslēdznieks Jaunskalže savus dienas uzdevumus sistemātiski veic ar 50 – 60% lielu uzviju. Arī jaunieši Grava un Burkevics ik dienas izpilda normu par 150 – 160%, bet jaunais enkurnieks Šindels par 170%.
Konduktores komjaunietes Riekste un Rabuško savus dienas uzdevumus regulāri veic par 190 – 195%.
I. Hakels
1951. gada 20. janvāris „Komunists”
Top jauns tramvaja vagons
(No mūsu korespondenta)
Pirmsvēlēšanu sociālistiskās sacensības laikā Tramvaja parka kolektīvs sekmīgi pabeidzis jauna motorvagona korpusa būvi. Turpinot elektromotoru iemontēšanas, korpusa apšuves, elektroinstalācijas un citus montāžas darbus, Tramvaja parka atslēdznieki apņēmās ik dienas uzdevumu veikt ar 30% lielu uzviju, bet galdnieki – izpildīt pusotras normas. Šīs saistības galdnieks Boda, Brūns, Zuzāns un brigadieris Kala, kā arī atslēdznieki Indersons, Krastiņš, Nikolajevs un Jēkabsons izpilda ar lielu uzviju.
1951. gada 28. janvāris „Komunists”
Tā nevar rīkoties
Viens no Padomju valsts pamatprincipiem ir: «No katra pēc viņa spējām, katram pēc viņa darba.» Bet fakti liecina, ka Tramvaja parka administrācija šo principu ne vienmēr ievēro.
Komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs Hakelis ir VI kategorijas enkuru tinējs un saņem šai profesijai un kvalifikācijai atbilstošu atalgojumu. Pat vairāk. Viņš saņēmis arī vairākas prēmijas par darba normu pārsniegšanu. Bet kā b. Hakelis var pārsniegt darba normas, ja viņš kā enkurtinējs patreiz nemaz nestrādā un vairākus mēnešus nav cechā rādījies?
Biedrs Hakelis nav vienīgais Brigadieris Ozoliņš nesen saņēma rīkojumu izrakstīt darba uzdevumu uz Veldmaņa vārdu, kurš Tramvaja parkā nestrādā. Viņu ne reizes nav redzējis un nepazīsi arī pats Ozoliņš.
Princips – no katra pēc viņa spējām, katram pēc viņa darba – ir neaizskarams ikvienā padomju uzņēmumā, iestādē, un šā principa pārkāpēji jāsauc pie kārtības.
Kārtība jāievieš arī darba uzdevumu izsniegšanā gabaldarbu strādniekiem. Par to, ka darba uzdevumi gabaldarbu strādniekiem jāizsniedz pirms darba uzsākšanas, runāts ne vienā vien ražošanas un kolektīva kopsapulcē, to vairākas reizes aizrādījis arī Tramvaja parka direktors b. Matisons, ierakstīts tas arī kolektīvajā līgumā. Taču depo meistars Gertsons, aizbildinādamies ar laika trūkumu, darba uzdevumus neizsniedz.
Tā rīkoties nedrīkst.
K. Ozols
1951. gada 31. janvāris „Komunists”
Kā tautas pasakā
(rubrika: mums raksta)
Svētdien, 28. janvārī, 56. apgabala 6. vēlēšanu iecirkņa aģitpunktā bija izsludināts referāts ar plašu koncertu. Pēdējo solījās noorganizēt Tramvaja pārvaldes komjaunatnes organizācijas sekretārs b. Hakels. Lai koncerts būtu plašāks, viņš apņēmās gādāt par to, kā koncertā piedalīsies 2. vidusskolas, 10. septiņgadīgās skolas un pilsētas bērnu nama pašdarbības kolektīvi. Koncertam priekšnesumus gatavojās sniegt arī Tramvajs pārvaldes pašdarbības kolektīvs. Bet no visas lielās gādāšanas un rīkošanas iznāca gluži kā tautas pasakā – «Čiks». Koncertā piedalījās viena 1. vidusskolas skolniece ar deklamāciju un ar dažām dziesmām 9. skolas skolēni. Ap 300 klausītāju vīlušies aizgāja mājās. Tā maldināt vēlētājus nedrīkst.
M. Nātrīte
1951. gada 3. februāris „Komunists”
Likvidēt trūkumus un nolaidības tramvaja satiksmē
Liepājas pilsētas izpildkomiteja pēckara laikā veikusi lielu darbu mūsu pilsētas tramvaja saimniecības paplašināšanā un uzlabošanā. Pašreiz Tramvaja pārvaldes rīcībā ir ievērojami vairāk motorvagonu un piekabju nekā 1940. gadā. Tramvaja parka darbnīcās uzbūvēti un nodoti ekspluatācijā vairāki jauni motorvagoni un kapitāli izremontēts vecais ritošais sastāvs. Tāpat uz visām tramvaja līnijām iekārtoti apbraucamie loki. Visi šie pasākumi ir svarīgs ieguldījums mūsu pilsētas tramvaja satiksmes uzlabošanā. Tramvaja pārvaldes darbinieku goda pilns Uzdevums un pienākums visas šīs iespējas pilnvērtīgi izmantot un veikt pasākumus vēl tālākiem tramvaja satiksmes uzlabojumiem iedzīvotāju labākai un ātrākai apkalpošanai.
Ne mazums faktu liecina, ka Tramvaja pārvaldes vadība (direktors Matisons) neveltī vajadzīgo izmanību tramvaja satiksmes uzlabošanas jautājumam. Trūkumi un nekārtības tramvaja satiksmē sevišķi spilgti izpaužas pēdējos divos mēnešos. Tikko iestājās rudens un ziemas apstākļi, uz visām tramvaja satiksmes līnijām notiek motorvagonu un piekabju bojāšanās, kā rezultātā vairāk nekā Viena trešdaļa ritošā sastāva stāv remonta. Avārijām nav gadījuma raksturs. Tās notiek tāpēc, ka tramvaja saimniecība slikti sagatavota ziemai. Decembra vidū, atkušņa laikā, vairākās vietās pārplūda sliedes, un ūdens samērcēja motoru enkurus, jo tie nebija pietiekami izolēti. Enkuru bojājumu dēļ vairākus motorvagonus izņēma no apgrozības, tādējādi pārslogojot remontu brigādi, kura jau tā nespēja tikt galā ar darbiem, tāpēc ka trūkst remontiem vajadzīgo materiālu. Pašreiz remontā atrodas ievērojami vairāk motorvagonu un piekabju nekā normatīvos paredzēts. Tieši tāpēc arī uz visām līnijām netiek izpildīts satiksmes grafiks. Janvāra vidu uz vairākām dienām pat pilnīgi pārtrauca pasažieru pārvadāšanu pa 4. līniju (Ziemeļu priekšpilsēta), jo ar šīs līnijas motorvagoniem aizstāja citu līniju bojātos motorvagonus.
Satiksmes grafika neizpildīšana un arī tas, ka trūkst piekabināmo vagonu, rada lielas neērtības pasažieriem. Tā uz pirmo līniju (Līvas laukums – Brīvības iela), kur saskaņā ar grafiku tramvajam jāpienāk un jāatiet ik pēc 7 minūtēm, tagad pasažieriem dažkārt jāgaida 15 – 20 minūtes un pat ilgāk. Sevišķi lielas neērtības uz šis līnijas ir rītos. Rūpnīcas «Sarkanais metalurgs» atslēdznieks Vītoliņš redakcijai raksta:
– Tramvajs no depo rītos iziet 5.45, bet no Līvas laukuma atiet tikai dažas minūtes pirms pus septiņiem. Bez tam pa ceļam tramvajs ilgi stāv pieturas vietās vai arī bieži notiek dažādas klizmas: izlec kontakta stanga, jāiztīra pārmijas, un bieži tramvaja vadītājiem jāizdara sīki remonti motorvagonam. Parasti brauciens no Līvas laukuma līdz Brīvības ielai rītos ilgst 20 – 25 minūtes, bet nākamais tramvajs no Līvas laukuma atiet tikai dažas minūtes pirms septiņiem. Tāda kārtā daudzi pilsoņi, lai nenokavētu darbu, tramvaju nevar izmantot.
Biedrs Vītoliņš un daudzi citi rūpnīcas «Sarkanais metalurgs» strādnieki sūdzas, ka pirmās līnijas motorvagoniem bieži nav piekabju un tāpēc nevar visus pasažierus uzņemt.
Līdzīgs stāvoklis rītos un arī dienā ir uz 2. (Uzvaras laukums – Raiņa iela) un 3. līnijas (Sarkanarmijas iela). Par nekārtībām tramvaja satiksmē uz 3. līnijas redakcijai sūdzības iesūtījuši vairāki pilsoņi. Viņi pamatoti prasa, lai uz šīs līnijas būtu vairāk piekabināmo vagonu, lai ilgi nebūtu jāgaida uz pārsēšanos no 2. uz 3. līnijas vagoniem. Tramvaja pārvaldei šīs darbaļaužu sūdzības un ierosinājumi jāievēro, jāuzlabo pasažieru apkalpošana, jālikvidē gaidīšana pieturas vietās un jāpanāk, lai saskaņoti būtu visu līniju maršruti gala piestātnēs.
Lai izskaustu trūkumus, Tramvaja pārvaldes vadībai jāizbeidz vienaldzība un nevērība pret ierosinājumiem un priekšlikumiem, ko iesniedz paši šī uzņēmuma strādnieki un kalpotāji. Tā kādā ražošanas apspriedē iesniedza priekšlikumu – 2. līnijas tramvaja vagoniem pielikt izkārtni ar uzrakstu «Saskare ar 4. līniju». Tāds uzraksts nepieciešams tāpēc, ka tikai katram otrajam 2. līnijas motorvagonam ir tieša saskare ar 4. līnijas motorvagonu. Ar to novērstu lielu gaidīšanu pasažieriem, kuriem jāpārsēžas no 2. uz 4. līnijas tramvaja vagoniem Kāpēc uzņēmuma vadība kavējas šo priekšlikumu realizēt? izrādās, ka daži Tramvaja pārvaldes darbinieki, piemēram, kustības priekšnieks Silkaitis, priekšlikuma ieviešanu novilcina tāpēc, ka tramvaja satiksmē tādā gadījumā būtu precīzi jāievēro grafiks, bet ar pašreizējo ziemas apstākļiem nesagatavoto ritošo sastāvu un sliežu ceļu grafika ievērošana grūti izpildāma. Tātad uzņēmuma vadība tramvaju saimniecību ievedusi strupceļā, nav rūpējusies, lai ziemas apstākļos nebūtu nekādi traucējumi pasažieru pārvadāšanā, un vispār nerēķinās ar iedzīvotāju interesēm un prasībām.
Atbildība par mūsu pilsētas tramvaja saimniecības slikto stāvokli zināmā mērā gulstas arī uz Liepājas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes pastāvīgo komisiju (priekšsēdētājs deputāts Baltiņš), kurai uzdots interesēties par pilsētas labierīcību pareizu izmantošanu.
Trūkumi un nolaidības tramvaja saimniecībā nekavējoties jālikvidē. Jāsauc pie kārtības Tramvaja pārvaldes darbinieki, kur neveltī vajadzīgo vērību tramvaja satiksmes uzlabošanai, tādējādi ignorējot iedzīvotāju prasības un ierosinājumus.
V. Vecozols
1951. gada 14. februāris „Komunists”
«Likvidēt trūkumus un nolaidības tramvaja satiksmē»
(rubrika: pa laikraksta „Komunists” materiālu pēdām)
Ar šādu virsrakstu laikraksta «Komunists» šā gada 3. februāra numurā bija ievietots kritisks raksts par trūkumiem tramvaja satiksmē, motorvagonu remontēšanā un kustībās grafika izpildē.
Tramvaja pārvaldes direktors b. Matisons redakcijai paziņojis, ka visumā kritika pareiza.
Lai novērstu motorvagonu biežus bojāšanās gadījumus, uzdots depo meistaram Gertsonam stingrāk kontrolēt dežuratslēdznieka darbu. Gadījumos, kad konstatēta paviršība remontos, atlīdzību ne izmaksā.
Līdz Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanu dienai uzdots ceļa saimniecības priekšniekam Zuntneram gādāt, lai visas pārmijas būtu sakārtotas, izdarot nepieciešamos metināšanas darbus. Elektrosaimniecības priekšniekam Ozoliņam uzdots panākt, lai tiktu sakārtoti strāvas vada nozarojumi un uzsākta nolietoto vadu apmaiņa, bet depo meistaram Gertsonam – gādāt par piekabināmo vagonu sakabes pielāgošanu ikvienam motorvagonam.
Kustības priekšniekam Silkaitim uzdots rūpēties, lai nekavējoties tiktu pagatavota un pierīkota 2. līnijas attiecīgam motorvagonam izkārtne ar uzrakstu «Saskare ar 4. līniju» un stingri kontrolēt kustības grafika izpildi.
1951. gada 22. februāris „Komunists”
Mūsu darbs veltīts tautas labklājībai un mieram
20 februārī Tramvaja pārvaldes darbinieku mītiņā tā dalībnieki ar lielu pacilātību uzņēma ziņu par velēšanu rezultātiem. Elektromontieris Hochlovs, kurš runāja remontu cecha kolektīva vārdā, sacīja:
– Visa Padomju tauta ar gavilēm apsveic staļiniskā komunistu un bezpartejisko bloka uzvaru vēlēšanās. Arī mūsu pilsētas un rajona darbaļaudis ar dziļu gandarījumu un prieku sveic lielo vadoni un latviešu tautas labāko draugu biedru Staļinu sakarā ar viņa ievēlēšanu Latvijas PSR Augstākā Padomē. Balsojot par komunistu un bezpartejisko bloka kandidātiem, mēs, padomju ļaudis, balsojām par biedru Staļinu, par boļševiku partiju, par padomju varu. Mūsu valdības un boļševiku partijas politika, – teica Hochlovs, – ir skaidra un atklāta. Tā atbilst it visu mūsu zemes iedzīvotāju interesēm. Biedrs Staļins, atbildot «Pravdas» korespondentam, skaidri pasacīja, ka padomju cilvēki ir par mieru visa pasaulē. Tā ir vistīrākā patiesība. Etliju, trumenu, čerčilu un citu asinskāro kapitālistu meli un provokācijas pelna ikviena godīga cilvēka nicināšanu. Šos plēsoņas kapitālistus neieredz un nicina visa progresīvā cilvēce. Biedri, mūsu vislabākā atbilde kara kurinātājiem ir viena: vēl ciešāk sakļauties ap Ļeņina – Staļina partiju un savās darba vietās vēl augstāk celt sociālistiskās sacensības karogu. Aicinu ar jauniem panākumiem darbā sagaidīt vispasaules darbaļaužu svētku dienu – 1. Maiju.
Mītiņa dalībnieki elektromontiera Hochlova priekšlikumu – stāties 1. Maijam veltīta stachanoviešu sardzē – uzņēma ar skaļiem aplausiem. Mītiņā vēl runāja Tramvaja pārvaldes darbinieks Zuntners un vairāki citi šī uzņēmuma darbinieki.
I. Hartmanis
1951. gada 28. februāris „Komunists”
Gatavojas fizkultūras kolektīva pārskata sapulcei
12. martā notiks Tramvaja pārvaldes fizkultūras kolektīva pārskata un vēlēšanu sapulce. Lai radikāli uzlabotu pārvaldes jauniešu fiziskās audzināšanas darbu, komjaunatnes pirmorganizācija rūpīgi sagatavo sapulci. Nesen notika komjaunatnes pirmorganizācijas rīkota fizkultūriešu sanāksme, kurā pārrunāja pasākumus fizkultūras darba uzlabošanai. Sanāksmes dalībnieki ieteica par fizkultūras kolektīva vadītāju izvirzīt fizkultūrieti Šindeli. Dažas dienas vēlāk b. Šindeli komjaunatnes pirmorganizācija aizsūtīja uz ASB «Daugava» rīkoto kolektīvu priekšsēdētāju semināru.
Komjaunatnes pirmorganizācija nolēma tuvākā laikā pie fizkultūras kolektīva noorganizēt šacha, dambreta un volejbola sekcijas un strēlnieku pulciņu.
I. Hakels, Tramvaja pārvaldes komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs
1951. gada 9. marts „Komunists”
Tramvajnieku velte 1. Maijam
Stājoties pirmsmaija sociālistiskajā sacensībā, Tramvaja pārvaldes kolektīvs apņēmies līdz 1. Maijam nodot ekspluatācijā jaunu modernu tramvaja motorvagonu. Tā garums 10 metri. Iekārtojuma un ārējā izveidojums ziņā jaunais motorvagons būs līdzīgs agrāk ekspluatācijā nodotajam modernajam motorvagonam Nr. 121. Strādājot pie jaunā motorvagona būves, Tramvaja parka galdnieki brigadiera Kūlas vadībā darba uzdevumus veic ar uzviju. Atslēdznieki b. Treiliba vadībā un jauniešu brigādes locekļi Jaunskalže un Grasa veic vairāk nekā pusotras normas dienā.
I. Hakels
1951. gada 20. marts „Komunists”
Par godu l. Maijam
Vispasaules darbaļaužu svētkus – 1. Maiju – Liepājas tramvaja pārvaldes kolektīvs apņēmies sagaidīt ar jauniem sasniegumiem darbā. Nesen notika ražošanas sanāksme, kurā apsprieda un pieņēma par godu 1. Maijam jaunas saistības sociālistiskajā sacensībā. Atsaucoties Rīgas un mūsu pilsētas pirmrindas uzņēmumu kolektīvu aicinājumam, pārvaldes kustības daļas (priekšnieks b. Silkaitis) strādnieki apņēmās pasažieru pārvadāšanas 4 mēnešu plānu izpildīt līdz 25. aprīlim, bet paredzēto kilometru nobrauciena plānu jau līdz 22. aprīlim.
Atslēdznieku cecha kolektīvs (galvenais meistars b. Gertsons) apņēmās līdz 1. maijam pabeigt 118. motorvagona kapitālremontu, kā arī 122. motorvagona rekonstrukciju. Teicamus sasniegumus uzņemto saistību izpildē gūst jaunie strādnieki, darba pirmrindnieki Krastiņš un Grava.
Biedra Lieģa vadītais krāsošanas cechs līdz maija svētkiem apņēmies nokrāsot 6 tramvaja vagonus (divus no tiem virs plāna), bet elektrosaimniecības cechs, kuru vada b. Ozoliņš, apmainīt gaisa vadus 2,5 km garumā.
I. Hakels
1951. gada 21. marts „Komunists”
Ja nav jāsteidzas, tad brauc ar tramvaju...
(rubrika: mums raksta)
Ne velti liepājnieki saka – ja ir laiks, tad brauc ar tramvaju. Lūk, spilgts piemērs: 10. martā pie Līvas laukuma piestātnes iekāpām tramvajā, lai dotos uz savu darba vietu rūpnīcu «Sarkanais metalurgs». Aicinājām arī kādu vecāku rūpnīcas strādnieki sēsties tramvajā, bet saņēmām atbildi: «Nav laika, jāsteidzas darbā.»
Tramvajs no Līvas laukuma torīt atgāja 6.15, bet pie rūpnīcas «Sarkanais metalurgs» pienāca 7.10. Tātad brauciens ilga gandrīz stundu.
Daudzu darba biedru un sava vārdā prasām Tramvaja pārvaldei ieviest kārtību tramvaja satiksmē.
Rūpnīcas «Sarkanais metalurgs» strādnieki:
A. Dravnieks, E. Ķidelis, E. Sudmalis, J. Kundziņš un O. Čirkšis.
1951. gada 5. aprīlis „Komunists”
(Pa laikraksta „Komunists” nepublicēto materiālu pēdām)
«Sarkanā metalurga» strādnieks Vītoliņš redakcijai iesūtīja sūdzību par nekārtībām tramvaja satiksmē.
Tramvaja pārvaldes parka priekšnieks Silkaitis redakcijai paziņojis, ka sūdzība pamatota. Šā gada 5. martā avārijas dēļ tramvaja kustība bija traucēta Līvas laukuma apbraucamā lokā. Remonts ieilga vairākas stundas, tādēļ tramvajus novirzīja pa Uzvaras laukuma apbraucamo loku. Pasažieri pieturas punktos par to tika informēti. Šā gada 8. martā tramvaja kustības traucējumi bija Brīvības ielā, bet 10. martā nesalabotas pārmijas dēļ no Brīvības ielas sliežu ceļa nobrauca piekabes vagons Nr. 17.
Dots norādījums depo meistaram b. Gertsonam uzmanīgāk kontrolēt, lai no parka izejošie vagoni būtu bez defektiem.
Par pārmijas laikā neizlabošanu ceļu saimniecības priekšniekam b. Zuntneram izteikts stingrs rājiens.
1951. gada 18. aprīlis „Komunists”
Uzdevumu veic ar lielu uzviju
(rubrika: par godu 1. Maijam)
Pirms mēneša viss Liepājas tramvaja pārvaldes kolektīvs stājās sociālistiskajā sacensība par godu 1. Maijam. Arodbiedrības vietējā komiteja rūpīgi kontrolē sacensības gaitu.
Liela darba rosme ik dienas valda tramvaja depo, kur gatavo jauno motorvagonu. Lai līdz 1. Maijam to varētu nodot ekspluatācijā, daudzi strādnieki dienā izpilda pusotras un pat divas normas. Tā, piemēram, atslēdznieki Silts un Žitkovs ik dienas veic savus uzdevumus par 180 – 200%, bet galdnieki Grantiņš un Būda – par 225%. Daļa depo strādnieku pašlaik kapitāli atremontē 116. motorvagonu, kuru rekonstruē pēc Rīgas tramvaja vagonu parauga. Par 200 – 220% savus dienas uzdevumus izpilda galdnieki Brūns un Poškus, bet atslēdznieki Knesis un Krastiņš – par 209%.
Ar stachanovisku darbu 1. Maija svētkus sagaida Tramvaja pārvaldes komjaunieši un jaunieši. Daudzi jauniešu brigādes (vada brigadieris Grava) strādnieki, kā, piemēram, Jaunskalže, Smaļķis un Kristgolds, pārsniedz dienas normu par 100 – 150%. Teicamā kvalitāte apņēmies visus darbus veikt jaunietis krāsotājs Lieģis. Regulāri pārsniedzot uzdevumus par 100%. viņš jau pabeidzis 107. un 124. (komjauniešu) motorvagona krāsošanu.
I. Hakels
1951. gada 8. maijs „Komunists”
Vagonu vadītāji ceļ darba kvalifikāciju
Lai paaugstinātu vagonu vadītāju techniskās zināšanas, Liepājas tramvaja pārvaldes vadība rīkoja darba kvalifikācijas celšanas kursus. Tajos piedalījās visi vagonu vadītāji un lielākā dala konduktoru. Divu nedēļu laikā kursanti sīki atkārtoja satiksmes noteikumus un iepazinās ar tramvaja vagonu uzbūvi. Kursu noslēgumā notika pārbaudījumi. Teicamas zināšanas uzrādīja vagonu vadītāji Kārlis Valters, Žanis Baumanis, Ermanis Reinfelds un Heinrichs Kundziņš. Ar atzīmi «teicami» pārbaudījumu komisija novērtēja arī konduktoru Dzenes un Tautietes zināšanas.
Tramvaja pārvaldē turpmāk šādus kursus rīkos regulāri. Tajos par vagonu vadītājām sagatavos sievietes.
I. Dziļums
1951. gada 12. jūnijs „Komunists”
Pilda solījumu
Tramvaju pārvaldes kolektīvs no darba brīvajā laikā rosīgi piedalās tramvaja līnijas (Sarkanās Flotes, Mežu un Kviešu iela līdz Ventspils ielai) izbūves talkās. Pārvaldes darbinieki apņēmušies katrs nostrādāt 12 stundas. Šo solījumu pirmais izpildīja vagonu vadītājs Millers. Viņš tagad jau nostrādājis 14 stundas. Savu solījumu izpildījuši arī ceļu meistars Lanka, depo brigadieris Treilibs, galdnieks Rozentāls. Čaklas talcinieces ir arī biļešu kontroliere Bokuma, dispečere Remese un vagonu vadītājs Kronbergs.
I. Hakels, Tramvaju pārvaldes komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs
1951. gada 23. jūnijs „Komunists”
Dažas piezīmes par mūsu pilsētas tramvaju
Jau kopš ilgāka laika uz Liepājas tramvaja līnijām kursē jauni uzlabotas konstrukcijas motorvagoni un piekabes. Tie ir glīti un ērti iekārtoti pasažieru satiksmes līdzekli. Brauciens tādos motorvagonos un piekabēs pasažieriem sagādā prieki. Bērni šos vagonus nosaukuši par «maija vagoniem». Tie pārsteidza un savaldzināja bērnu iztēli 1. Maija svētkos, un no tā laika radās tāds zīmīgs nosaukums. Bērni cenšas braukt tikai «maija» vagonos. Tas saprotami, jo bērni savā ziņā pareizi vērtētāji, un šajos jautājumos mēs, pieaugušie, esam, ar viņiem pilnīgi vienis pratis. Jaunajos vagonos braukt ērti un labi. Turpretim pavisam otrādi ir ar vecās konstrukcijas vagoniem. Šo vagonu kustošās daļas, kā arī paši vagoni nolietojusies, tādēļ braucot tie čīkst un klab. Bez tam vecajos motorvagonos pretestības stiepuļu sistēma iebūvēta zem sēdekļa un tos sakarsē. Sevišķu neērtību pasažieriem šis apstāklis rada vasarā, siltā laikā.
Iedzīvotāji Brīvības, Rīgas, Lielā un Raiņa ielā, pa kurām iet tramvaja līnijas, pamatoti prasa un gaida, kad nomainīs vai vismaz atremontēs vecos tramvaja vagonus.
Tāpat Tramvaja pārvaldes vadībai lielāka uzmanība jāveltī sliežu ceļu stāvoklim. Lieta tā, ka sliežu savienojumu vietās atstātas ļoti lielais spraugas, dažviet pat līdz 15 un vairāk milimetriem. Bez tam sliežu ceļš daudzās vietās, piemēram, uz Lielās un Klaipēdas ielām, ir zemāks par ielu segumu. Lai nodrošinātu vagonu pareizu ekspluatācijas režīmu un novērstu vagonu bojāšanos, steidzami līdz normatīvos paredzētiem izmēriem jāsamazina sliežu galu savienojumu spraugas, kā arī jāiztaisno līkumi un jāpaceļ augstāk sliedes, kur tās iegrimušas.
Daudz tramvajniekiem šī darba veikšanā gan ar darba spēku, gan materiāliem var palīdzēt pilsētas uzņēmumi.
Liepājas darbaļaudis pamatoti prasa, lai Tramvaja pārvalde vairāk gādā par satiksmes uzlabošanu. Šī prasība jāievēro.
V. Fedorovskis
1951. gada 14. jūlijs „Komunists”
«Dažas piezīmes par mūsu pilsētas tramvaju»
(rubrika: pa laikraksta ,,Komunists” materiālu pēdām)
Ar šādu virsrakstu laikraksta «Komunists» 23. jūnija numurā bija ievietots raksts, kurā kritizēta Liepājas tramvaja pārvaldes vadība par to, ka tā pārāk maz uzmanības veltī sliežu ceļu labošanai, veco nolietoto motorvagonu atjaunošanai un pārbūvei.
Tramvaja pārvaldes galvenais inženieris Brūveris redakcijai paziņojis, ka kritika pareiza. Sliežu ceļu remontam pagājušajā gadā neveltīja vajadzīgo uzmanību. Galvenokārt izveidoja apbraucamos lokus un paātrināja kustības ātrumu. Šogad paredzēts pacelt un nostiprināt iegrimušās sliedes. Sliežu ceļu labošanas brigāde jau uzsākusi šo darbu. Tāpat uzsākts veco motorvagonu kapitālremonts un jaunas konstrukcijas tramvaja motorvagonu būve. Tuvākās dienās nodos ekspluatācijā kapitāli izremontēto motorvagonu Nr. 116.
1951. gada 31. augusts „Komunists”
Tramvaja pārvaldes labāka elektrometinātāja
Tikai pirms dažiem gadiem jaunā elektrometinātāja Nadežda Zorina pabeidza arodskolu. Pirms pusgada viņa sāka strādāt Liepājas Tramvaja pārvaldē un drīz vien izvirzījās pirmrindnieku skaitā. Viņa vienmēr centās uzdoto darbu paveikt laikā un teicamā kvalitātē. N. Zorina ar lielu rūpību strādāja motorvagonu rekonstruēšanā, vienmēr cenzdamās dienas normu izpildīt ar uzviju.
Sakarā ar Tramvaja pārvaldes norīkojumu jaunā stachanoviete pašlaik piedalās jaunās pirts celtniecība. Tā ka metināšanas darbs te bija aizkavējies, Zorina apņēmās veikt dienā divas un pat trīs normas. Strādājot pie ūdens cauruļu savienojumu metināšanas, viņa izpilda normu par 290 un vairāk procentiem.
Novērtējot viņas nopelnus, Liepājas Tramvaja pārvaldes administrācija viņai piešķīra labākās elektrometinātājas nosaukumu.
I. Hakels, Tramvaja pārvaldes komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs
1951. gada 1. septembris „Komunists”
Tramvaja vagonus sociālistiskajā glabāšanā
Atsaucoties Uralu rūpnīcas izcilās stachanovietes Ņinas Nazarovas ierosinājumam, Liepājas tramvaja pārvaldē sākusies tramvaja vagonu pārņemšana sociālistiskajā glabāšanā. Aizvakar kā pirmo sociālistiskajā glabāšanā motorvagonu Nr. 122 pārņēma vagonu vadītāji Brantevice un Bechšteters.
I. Dziļums
1951. gada 2. septembris „Komunists”
Ar savu darbu stiprināsim mieru
Liepājas tramvaja pārvaldē 31. augusta vakarā notika darbinieku sanāksme, kurā pārrunāja Miera aizstāvēšanas padomju komitejas plēnuma rezolūciju par parakstu vākšanu Padomju Savienībā Vispasaules miera padomes Aicinājumam par Miera Pakta noslēgšanu starp piecām lielvalstīm.
Tramvaja pārvaldes komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs i. Hakels runāja par mūsu Dzimtenes lielo, nesatricināmo spēku cīņā par mieru.
Arī tramvaja pārvaldes grāmatvedis Sudmalis savā runā pasvītroja mūsu zemes un padomju cilvēku nelokāmo gribu – visu veltīt mierīgam jaunrades darbam.
– Ar savu darbu mēs stiprināsim mieru. Lielie sasniegumi pēckara celtniecībā būs stiprs ierocis miera nosargāšanā, – sacīja b. Sudmalis.
Visi sanāksmes dalībnieki apņēmās atbalstīt parakstu vākšanu zem Aicinājuma par Miera Pakta noslēgšanu starp piecām lielvalstīm,
Tramvaja pārvaldes darbinieki parakstu vākšanas laikā stāsies stachanoviešu sardzēs.
V. Loks
1951. gada 13. septembris „Komunists”
Iedzīvotāju ērtībai
Lai vēl labāk apkalpotu Liepājas pilsētas darbaļaudis, Liepājas Tramvaja pārvaldes darbinieki apņēmušies ar pirmo oktobri uz 4. līnijas, kas ved uz Ziemeļu priekšpilsētu, laist apgrozībā otro tramvaja vagonu. Tas divkārtīgi samazinās gaidīšanas laiku 4. līnijas gala punktā.
Lai pa līniju varētu kursēt divi vagoni, nepieciešams izbūvēt vagonu mainīšanās vietā Meža un Ventspils ielas nozarojumā blakus sliežu ceļu un pārmijas.
Tramvaja pārvaldes ceļu remontstrādnieku brigāde ceļa meistara Zuntnera vadībā jau strādā pie sliežu ceļa būves, ieliekot darbā visu savu radošo enerģiju un prasmi. Ceļa strādnieks Kundziņš neērtās pārmiju sviras vietā izstrādājis vienkāršu, bet asprātīgu atsperes konstrukciju, kura pēc vagona aizbraukšanas pārmiju automātiski atbīda vecā stāvoklī.
Sarunā ar ceļa meistaru b. Zuntneru viņš sacīja:
– Mums paredzēts ceļa būvi pabeigt līdz šā mēneša beigām, bet veiksim to ievērojami agrāk, un tas būs mūsu ieguldījums miera lietā.
A. Laiks
1951. gada 15. septembris „Komunists”
Trūkumi, kas nekavējoties jānovērš
Viss Liepājas tramvaja pārvaldes kolektīvs stājies sociālistiskā sacensībā par godu Oktobra revolūcijas 34. gadadienai un uzņēmies jaunas paaugstinātas saistības. Protams, ka šīs saistības sekmīgi un pat ar uzviju varēs veikt tad, ja ikviens darbinieks centīsies priekšzīmīgi veikt savus uzdevumus un izpildīs sociālistiskās sacensības noteikumus.
Augustā Tramvaja pārvalde neizpildīja plānu pasažieru pārvadāšanā. Tas tādēļ, ka daļa konduktoru pavirši izpildīja savus pienākumus. Dažas konduktores pārdod arī vecas, izlietotas biļetes.
Konduktores, kas neizpilda plānu, apgalvo, ka tas ir pārāk liels. Ka teiktais neatbilst patiesībai, liecina citi fakti: augustā konduktore Hermanoviča plānu izpildīja par 122%, bet konduktore Preise tikai par 91%. Jāpiezīmē, ka abas konduktores brauc uz viena maršruta.
Bagāžas pārvadāšanas plānu Tramvaja pārvalde izpildīja augustā par 137%. Tas ir konduktoru pirmrindnieču darba panākums. Piemēram, konduktores Kantrevice un Purina divkārtīgi izpildīja savus plānus, bet konduktore Hermanoviča pat ar 124% uzviju. No šīm pirmrindniecēm tālu atpaliek konduktores Kalneniece, Karpova un Michailova. Konduktore Michailova, piemēram, dažreiz neizsniedz biļetes, kaut gan naudu iekasē.
Gadās arī, ka konduktores darbalaikā sēž, sarunājas ar saviem paziņām un neiekasē no pārējiem braucējiem naudu. Tāds gadījums bija pirms dažām dienām ar konduktori Bogdanovu. Viņas paviršības dēļ daudzi pasažieri no Līvas līdz Uzvaras laukumam nobrauca bez biļetēm.
Šādi trūkumi konduktoru darbā radušies tādēļ, ka partijas un komjaunatnes organizācijas, kā arī Tramvaja pārvaldes arodorganizācijas vietējā komiteja līdz šim pārāk maz vērības veltījusi tām darbiniecēm, kas strādā pavirši un kļūdaini. Turpmāk vietējā komiteja kopā ar partijas un komjaunatnes organizācijām katru nedēļu rīkos konduktoriem instruktīvas sanāksmes.
Tramvaja pārvaldei daudz var palīdzēt arī pasažieri, ziņojot par novērotajām nekārtībām un kļūdām konduktoru darbā
I. Hakels, Tramvaju pārvaldes komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs
1951. gada 16. septembris „Komunists”
Katrs ietaupīts rublis lielo komunisma celtņu fondā
Tramvaja pārvaldes komjaunatnes pirmorganizācija bieži rīko pārrunas par mūsu Dzimtenes izcilo stachanoviešu ierosinājumiem un aicinājumiem. Tā, piemēram, apspriests Uralu autorūpnīcas frēzētājas Ņinas Nazarovas ierosinājums par ražošanas mašīnu un ierīču pārņemšanu sociālistiskajā glabāšanā. No jauniešu vidus izcilās stachanovietes ierosinājumam atsaucas Tramvaja depo jaunie atslēdznieki Kristgolds un Ziemelis. Viņi pārņēma sociālistiskā glabāšanā 103. motorvagonu un apņēmās veikt paši visus sīkos remontus. Izpildot šo saistību, Tramvaja pārvalde uz 103. motorvagonu gada laikā ietaupīs 1200 rubļus.
Uzņemoties saistības, jaunietis Kristgolds teica:
– Es esmu laimīgs, ka ar savu darbu vairu stiprināt mieru. Katrs rublis, ko varēsim ietaupīt, ies lielo komunisma celtņu fondā.
I. Hakels, Tramvaju pārvaldes komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs
1951. gada 30. septembris „Komunists”
Tramvajnieki parakstās par mieru
Kad tramvaja pārvaldes kolektīvam kļuva zināms par parakstu vākšanu zem Vispasaules miera padomes Aicinājuma, daudzi strādnieki apņēmās panākt vēl lielāku darba ražīgumu. Un, lūk, kad 28. septembrī, darba dienai beidzoties, tramvajnieki sanāca mītiņā, lai parakstītos par mieru, elektromontieris Hochlovs varēja ziņot, ka savas darbā normas ik dienas pārsniedz par 100 – 150 procentiem.
– Tēvijas kara laikā, – sacīja b. Hochlovs, – cīnījos Padomju Armijas rindās, nostaigāju kara ceļu no Maskavas līdz Berlīnei un redzēju fašistu pastrādātās zvērības. Būtu drausmīgi, ja naktos visu to vēlreiz pārdzīvot. Tādēļ arī nežēloju spēkus, lai miera fronti stiprinātu ar savu darbu. Parakstoties zem Aicinājuma par Miera Pakta noslēgšanu, aicinu savus darba biedrus stāties jaunā sociālistiskā sacensībā.
– Stājos miera sardzē, – b. Hochlova aicinājumam atbildēja strādnieks Kundziņš. – Zinu, ka katrs virs normas padarītais darbs sekmēs miera saglabāšanu. Tāpat domā visa mūsu strādnieku brigāde.
Divu stundu laikā bija parakstījušies visi Tramvaja pārvaldes darbinieki.
i. Hakels
1951. gada 11. oktobris „Komunists”
Rīgas uzņēmumu palīdzība Liepājai
Sakarā ar to, ka Liepājas tramvaju satiksmē ieviesti vairāki modernizēti motorvagoni, kuru svars ievērojami lielāks nekā vecā tipa vagoniem, un mūsu pilsētā pieaugusi transporta līdzekļu apgrozība, nepieciešams pārbaudīt ostas kanāla tilta izturību.
Šajā nolūkā no Rīgas republikāniskā projektu institūta atkomandēti divi darbinieki – institūta vecākais inženieris Tkačenko un vecākais techniķis Ozols. Viņi pārbauda tilta korpusa un citu virsūdens daļu stāvokli, kā arī sagatavo paraugus, lai institūta laboratorija noskaidrotu tilta iebūvētā metāla «noguruma» pakāpi. Biedrs Tkačenko stāsta:
– Rīgas republikāniskā projektu institūta darbinieki par godu Rīgas pilsētas 750. gadadienai uzņēmušies palielinātas saistības. Kad sakarā ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu mani un vecāko techniķi Ozolu komandēja uz Liepāju izdarīt tilta techniskā stāvokļa pārbaudi, mēs šo uzdevumu apņēmāmies veikt ātri un ar vislielāko rūpību. .
P. Saule
1951. gada 16. oktobris „Komunists”
Pašdarbniekos jāceļ trauksme
Pilsētas komunālās saimniecības strādnieku arodbiedrības mākslinieciskās pašdarbības kolektīva pulciņi pēdējā pašdarbības skate ierindojās pirmajās vietas. Komunālo iestāžu darbinieki ar lielu interesi piedalījās korī un dramatiskajā pulciņā. Apsveicamu iniciatīvu mākslinieciskās pašdarbības kolektīva organizēšanā parādīja arī arodbiedrības vietējo komiteju priekšsēdētāji, kultūras komisijas, kā arī darba vietu vadītāji. Sevišķi aktīvi strādāja Labierīcību kantora kultūras komisija (priekšsēdētāja Kalniņa). Izskaidrošanas darbs, ko veica šī kultūras komisija darbiniekos, deva labus panākumus. Izvirzījās daudz spējīgu pašdarbnieku, atklājās atzīstami talanti. Daži no dramatiska pulciņa dalībniekiem tagad darbojas pilsētas teātri, piemēram, Miķelis Dīķis un Visvaldis Aiše. Saprotams, ka tādus panākumus var gūt tikai sistemātiski, neatlaidīgi strādājot. Tas rāda, ka pašdarbības izvēršanai veltījama aizvien lielāka uzmanība.
Tomēr to negrib saprast komunālo iestāžu kultūras komisijas. Jāsaka, ka dažas komisijas savus uzdevumus tagad veic pat daudz paviršāk, nekā pirms mākslinieciskās pašdarbības skates. Par to liecina atkārtoti disciplīnas pārkāpumi pašdarbības kolektīvos. Tā Komunālo pakalpojumu tresta darbinieces Birzīte un Grinberga, kuras bija labas koristes, tagad bieži vien mēģinājumos neierodas un izdomā visādus ieganstus, lai sevi attaisnotu. Viņu sliktajam piemēram radušās sekotajās arī Labierīcību kantori un Tramvaju pārvalde (bb. Millere un Kolberga).
Disciplīna ir pats galvenais, kas nepieciešams, lai pašdarbības kolektīvs varētu darboties un gūt labus panākumus. To vajadzēja zināt arī kultūras komisijām un palīdzēt disciplīnas uzturēšana. Bet šai ziņā tās nekā nav darījušas. Neviens no kultūras komisiju priekšsēdētājiem nav ieradies kora mēģinājumos, lai palūkotos, kā tie notiek, nerunājot jau nemaz par to, ka viņiem vajadzētu par katru disciplīnas pārkāpumu runāt ar koristiem atsevišķi. Ja par pašdarbniekiem neinteresējas, neatbalsta viņus šai sabiedriskajā darba, viņiem pamazām zūd griba strādāt, un agri vai vēlu iestājas atslābums. Ar ko gan Labierīcību kantora kultūras komisija attaisnos tādu faktu, ka no 15 aktīviem pašdarbniekiem pašlaik mēģinājumos piedalās tikai 7? Bet vietējās komitejas priekšsēdētājs Treilons šo skaitli vēl vairāk samazināja, norīkojot pašdarbniekus darbā ārpus pilsētas, piemēram, Čerņevici.
Tas pats sakāms par Tramvaja pārvaldes darbiniekiem. Arī tie pēdējā laikā vairs neierodas kārtīgi uz mēģinājumiem. No 9 cilvēkiem, kas dzied korī, labi, ja katrā reizē atnāk viens vai divi. Viens vienīgs pašdarbnieks ierodas no Liepājas energorajona pārvaldes, kaut gan tur strādā liels skaits darbinieku. Visneciešamākais stāvoklis kultūras darba organizēšanā tomēr ir Dzīvokļu pārvalde. No vairāk nekā 400 darbiniekiem pašdarbībā piedalās tikai 3 cilvēki.
Šie apkaunojošie fakti liecina ka vietējas komitejas atstājušas novārtā vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem – kultūras masu darba organizēšanu un vadīšanu.
Septembra pēdējās dienās Komunālās saimniecības arodbiedrības pilsētas komiteja sasauca paplašinātu sēdi, kurā kopīgi ar vietējo komiteju un kultūras komisiju priekšsēdētājiem apsprieda jautājumu par kultūras masu darba uzlabošanu un atzina, ka pēdējā laika šis darbs atstāts bez kontroles. Kultūras komisijas apņēmās turpmāk savu darbu uzlabot un ciešāk sadarboties ar komjaunatnes organizācijām un darba vietu vadītājiem, bez kuru atbalsta nav iespējams izvērst spriegu un saistošu pašdarbību. Arodbiedrības pilsētas komitejai jāpanāk, lai šī apņemšanās tiešām dotu rezultātus.
L. Paleja
1951. gada 24. oktobris „Komunists”
Rīgas darbaļaužu palīdzība Liepājas pilsētai
Sakarā ar tuvojošos Rīgas 750. gadadienu
Mūsu dzimta pilsēta Liepāja jau sen vairs nav tāda, kāda tā bija pirmajos pēckara mēnešos. Pilsēta kļuvusi krāšņāka, aizvien mazāk jūtamas grūtības un neērtības, kādas vai ik uz soļa sastapa un izjuta iedzīvotāji sakarā ar kara laikā nodarītajiem postījumiem. Līdztekus rūpniecības uzņēmumu atjaunošanai un paplašināšanai liels darbs veikts arī pilsētas labierīkošanā. Iekārtoti vairāki jauni parki, zālienu laukumi, skvēri un pagarinātas arī tramvaja satiksmes līnijas. Šeit īsi gribu pastāstīt par pilsētas tramvaju saimniecības uzlabošanu pēckara periodā un palīdzību, kādu snieguši un sniedz mūsu republikas galvaspilsētas Rīgas uzņēmumu darbaļaudis, jo sevišķi satiksmes un transporta tresta kolektīvs, kurš uzņēmies šefību par Liepājas tramvaju pārvaldi. Liepājas tramvaju parks, kā zināms, pirms padomju iekārtas nodibināšanas bija ļoti sliktā techniskā stāvoklī. Tramvaja motorvagoni un piekabes bija stipri nolietoti, un tāpēc jau 1941. gadā bija paredzēts uzsākt tramvaja ritošā sastāva un sliežu ceļu rekonstrukciju un modernizēšanu. Šo nodomu realizēšanu pārtrauca karš.
Pēc pilsētas atbrīvošanas 1945. gada maijā pilsētas izpildkomiteja un LK(b)P Liepājas pilsētas komiteja rūpīgi un vispusīgi izskatīja jautājumu, kas darāms, lai iespējami īsā laikā atjaunotu un modernizētu pilsētas tramvaju satiksmi.
Šajā pasākumā mums ļoti daudz palīdzēja Rīgas pilsētas satiksmes un transporta trests. Ar tresta gādību saņēmām nepieciešamos materiālus motorvagonu rekonstrukcijai un jaunu vagonu būvei, tāpat arī piederumus motoru remontiem. Trests Liepājas tramvaju pārvaldes rīcībā nodevā arī vairākus desmitus lielākais jaudas tramvaju motoru. Tādējādi bija iespējams ievērojami palielināt tramvaju satiksmes ātrumu. Pagājušajā gadā sakarā ar Padomju Latvijas 10. gadadienu no Rīgas pilsētas satiksmes un transporta tresta kolektīva liepājnieki saņēma vērtīgu un skaistu velti – divus modernus motorvagonus (vagonus Nr. Nr. 103 un 104). Tas deva iespēju jūtami uzlabot un paātrināt tramvaju satiksmi mūsu pilsētā.
Uz galvenajām satiksmes līnijām bija nolietojusies strāvas vadi. Tas radīja avārijas un vadu trūkšanas gadījumā varēja apdraudēt gājēju un braucēju dzīvību. Arī strāvas vadu atjaunošanā trests palīdzēja – saņēmām vairākas tonnas jaunu trolejvadu, ar kuriem bija iespējams vairāku kilometru garumā nomainīt nolietojušos strāvas vadus.
Bet ne tikai materiālu palīdzību esam saņēmuši. Vairākkārt pie mums bijuši Rīgas tramvaju satiksmes inženieri, techniķi un instruktori. Viņi deva vērtīgus norādījumus, kā labāk organizēt tramvaja satiksmes darbu, pareizāk ekspluatēt ritošo sastāvu, iepazīstināja mūsu kolektīvu ar savu darba pieredzi, kā arī apmācīja vairākus desmitus tramvaja vadītājus. Piemēram, šā gada aprīlī Rīgas satiksmes tresta speciālistu vadībā motorvagonu vadītāju tiesības ieguva 24 Liepājas tramvaju parka darbinieki.
Saņemot materiālu, technisku un teorētisku palīdzību, bija iespējams panākt, ka mūsu pilsētas tramvaji tagad strādā ievērojami labāk. Mūsu uzdevums ir visīsākā laikā likvidēt vēl esošos trūkumus, panākt, lai tramvaju satiksme kļūtu vēl labāka un visā pilnībā atbilstu prasībām, kādas pamatoti uzstāda darbaļaudis – tramvaja lietotāji. Liepājas tramvajnieki to cenšas darīt un ir cieši pārliecināti, ka arī turpmāk savu palīdzību neliegs Rīgas pilsētas satiksmes un transporta tresta kolektīvs un pārējie Rīgas uzņēmumu darbaļaudis, lai mūsu pilsētas tramvaju satiksmi izveidotu jo labāku un ērtāku.
A. Matisons, Liepājas tramvaju pārvaldes direktors
1951. gada 31. oktobris „Komunists”
Īsie signāli
(rubrika: lasītāji ierosina)
(...)
Rīgas ielā iepretī namiem Nr. Nr. 9 un 11 jau vairākus gadus zemē guļ vecas tramvaja līnijas sliedes. Tramvaja pārvalde tās aizmirsusi, jo citādi tās būtu izņemtas, novietotas tramvaja parka vai rūpnīcas «Sarkanais metalurgs» lūžņu kaudzē.
1951. gada 2. novembris „Komunists”
Arī tramvaja lietotajiem jāpiedalās trūkumu izskaušanā tramvaja satiksmē
(rubrika: sadzīves jautājumi)
Liepājas darbaļaudis pamatoti prasa, lai Tramvaja pārvaldes darbinieki palielinātu satiksmes ātrumu, nodrošinātu pasažieru ērtības un kulturālu apkalpošanu. Tramvaja pārvaldes kolektīvs pieliek visas pūles, lai šīs prasības apmierinātu. Tiek darīts viss, lai «vēsturiskos» tramvaja vagonus aizvietotu ar ērtiem, moderniem motorvagoniem, lai tramvaja satiksme atbilstu iedzīvotāju prasībām arī ātruma ziņā. Šajā sakarībā jānorāda uz dažiem apstākļiem, kas stipri traucē tramvaja pārvaldes darbu, par neērtībām un grūtībām, kas rodas atsevišķu tramvaja lietotāju vainas dēļ.
Lai līdz minimumam samazinātu tramvaju stāvēšanas laiku piestātnes un panāktu regulārāku kustību uz visām līnijām, nepieciešams, lai pasažieri stingri ievērotu iekāpšanas un izkāpšanas kārtību. Bieži gadās, ka daži pilsoņi, nerēķinoties ar pastāvošiem noteikumiem, mēģina iekāpt vagonā no priekšējās platformas. Ar šādu rīcību tiek aizkavēta pārējo pasažieru izkāpšana. Tādējādi notiek drūzmēšanās un reizē ar to arī nevajadzīga vagonu aizkavēšana un līdz ar to traucēts kustības grafiks uz visām satiksmes līnijām. Kas jādara, lai šos traucējumus novērstu? Pasažieriem stingri jāievēro tramvaja lietošanas noteikumi un vispirms iekāpšanas un izkāpšanas kārtība. Braucējiem, kuriem nākamā piestātnē jāizkāpj, jau braukšanas laikā pakāpeniski jāieņem vieta pie vagona priekšējām durvīm, lai tad, kad tramvajs apstājas, bez liekas drūzmēšanās varētu iziet no vagona.
Dažas piezīmes arī par braukšanas maksu. Ja lielākā daļa pasažieru bez konduktora īpaša uzaicinājuma maksā par biļeti, tad, diemžēl, daži pilsoni mēģina braukt bez maksas. Viņi parasti izmanto brīžus, kad vagons pārpildīts, liekas konduktori neredzam vai arī paskaidro, ka par biļeti samaksājuši. Daži pat uz konduktores vairākkārtēju aicinājumu atsakās biļeti iegādāties. Piemēram, par braukšanu tramvajā bez biļetes sodīti pilsoņi Ostrovskis no Republikas ielas 8, Mucenieks no Brīvības ielas 6, Krasts no Gaviezes ciema, Kronbergs no Priekules, Vīgriezis no Brīvības ielas 101, Bušmanis no Fabrikas, ielas 9, Matvejevs no Annas ielas 4, Stūris no Augustes ielas 12 un vairāki citi.
Šie pilsoņi ar savu neapzinīgu rīcību apgrūtina arī konduktoru un biļešu kontrolieru darbu. Tāpat daži pilsoņi, izrādot it kā labvēlību konduktorei, atsakās saņemt biļeti, tādejādi dodot iespēju dažai neapzinīgai konduktorei iekasēto naudu piesavināties.
Dažos gadījumos negodīgi rīkojas arī atsevišķi tramvaju apkalpes darbinieki. Lai novērstu, piemēram, reiz jau lietotu bliešu otrreizēju pārdošanu, visos tramvaja vagonos iekārtoti dēlīši, uz kuriem katrā braucienā atzīmē biļešu sērijas un kārtas numurus, ar kādu biļetes braucienā sākts pārdot. Tas dod iespēju pašam pasažierim pārbaudīt un atklāt gadījumus, ja kāda no konduktorēm mēģinātu pārdot vecas biļetes. Tāpat katrā motorvagonā ir arī ierosinājumu un sūdzību grāmata. Tās atrodas pie vagonu vadītājiem. Ziņojumus par ikvienu novērotu nekārtību un trūkumu tramvaja satiksmē Tramvaja pārvaldes darbinieki uzskata par vajadzīgiem un nepieciešamiem, bet reizē ar to vēlās arī, lai visi tramvaja lietotāji ievērotu vajadzīgo kārtību. Teicama tramvaju satiksme ir visu mūsu pilsētas iedzīvotāju lieta, tāpēc tās uzlabošanā vēl aktīvāk neka līdz šim jāpiedalās pašiem tramvaja lietotājiem.
A. Matisons, Tramvaja pārvaldes direktors
1951. gada 14. novembris „Komunists”
Saistības izpildīsim ar uzviju
Stiprināt miera lietu ar stachanovisku darbu – tādu solījumu deva Liepājas tramvaja pārvaldes kolektīvs septembra sakumā, kad mūsu pilsētā sākās parakstīšanās zem Vispasaules miera padomes Aicinājuma par Miera Pakta noslēgšanu starp piecām lielvalstīm. Šo solījumu mūsu brigāde cenšas izpildīt godam. Ceļu meistara Zuntnera un brigadiera Lankas vadībā veicam sliežu ceļu remontu un darba normas izpildām par 160 līdz 180 procentiem. Lai novērstu traucējumus mūsu pilsētas tramvaja satiksmē, cenšamies remontdarbus veikt teicamā kvalitātē. Par savu darbu mūsu brigāde saņēmusi labas atsauksmes. Tas pamudina strādāt labāk. Ar uzviju izpildījusi par godu Oktobra svētkiem pieņemtās saistības, cenšamies, lai ar teicamiem sasniegumiem darbā sagaidītu Staļina Konstitūcijas dienu.
H. Kundziņš, Tramvaja pārvaldes ceļu remontu strādnieks
1951. gada 22. decembris „Komunists”
Sacensībai jauns spriegums
Tramvaja pārvaldē plaši izraisījušies sociālistiskā sacensība par godu LK(b)P XI kongresam.
Tramvaja depo strādnieki, sagaidot šo ievērojamo notikumu, pārsniedz dienas normas, darbu veic labā un teicamā kvalitātē. Kā viens no labākajiem jāatzīmē atslēdznieks Arvīds Grava. Strādājot pie tramvaja vagonu kārtējiem remontiem, viņš bieži izpilda divas normas dienā. Arī virpotājs Hermanis Krīgers un galdnieks Rūdolfs Grantiņš regulāri pārsniedz dienas uzdevumus.
Minētie strādnieki šajā mēnesī ieguvusi Tramvaja pārvaldes labākā atslēdznieka, virpotāja un galdnieka nosaukumu.
E. Liepa