1956. gada 20. marts „Komunists”
Par tiem, kas neievēro tramvaja satiksmes noteikumus
(rubrika: par dienas tēmām)

Katram, kas izmanto mūsu pilsētas tramvaju ir nācies novē­rot, ka daļa braucēju neievēro noteikumus, un pat viselementā­rākos, ka, jāiekāpj no pēdējās platformas un jāizkāpj pa priek­šējo. Tāpēc arī bieži gadās, ka dažs «neveiklāks» pasažieris ne­paspēj izkāpt vajadzīgā pieturas vietā, ceļu aizsprosto iekāpēji no priekšējās platformas. Tas ļoti apgrūtina arī konduktora darbu – ej nu tagad ļaužu drūzmā sameklē, kurš ir ar bi­ļeti, kurā bez. Viens otrs pasa­žieris pat jūtas apvainots par jautājumu, vai viņam ir biļete. Konduktorei, lūk, vajadzīgs at­cerēties, ka viņš biļeti nopircis. 
Gadās novērot arī tā saucamos braucējus «līdz nākošai pietu­rai», kuri uzskata, ka pāris simts metrus garam ceļa gaba­lam biļeti it kā nav jāpērk. Vis­nepatīkamāk, ka visbiežāk to dara tieši skolu jaunatne. Bet Ja divus trīs šādus braucējus aizturētu un ziņotu attiecīgai skolai, šo nevēlamo parādību viegli varētu izskaust. Tagad tā izveidojusies gandrīz vai par ro­taļu, sak, pamēģināsim, vai var .izbraukt bez biļetes, vai nē. 
Vēl smagāks noteikumu pārkā­pums – lēkšana no ejoša tram­vaja. Dažs to dara, lai izvairītos no konduktora neatlaidīgā uzai­cinājuma iegādāties biļeti, dažs atkal uzskata tramvaja gaitu par pietiekami lēnu, lai varētu «iz­kāpt» vajadzīgā vietā. Liekas, ka runāt par sekām, kādas var būt Šādai pārgalvībai, ir lieki. 
Tramvaja pasažieriem, to skai­tā arī skolu jauniešiem, par ku­riem gāja runa, jāpārdomā sava nepareizā rīcība, jāievēro saisto­šie tramvaja satiksmes noteiku­mi, bet pret tiem, kas turpina tos pārkāpt, stingrāk jāvēršas konduktoriem, vajadzības gadī­jumā aicinot palīgā milicijas darbiniekus. Pēdējiem ieteicams arī pašiem biežāk izdarīt kon­troles braucienus un saukt pie kārtības satiksmes noteikumu neievērotājus.

E. Hānbergs