1958. gada 4. februāris „Komunists”
Darba apstākļu uzlabošanai

Daudzi iedzīvotāji, kas izman­to tramvaju, būs ievērojuši, ka pēdējā laikā visi konduktori tērpusies jaunos, vienādos for­mas tērpos. Rūpējoties par kon­duktoru materiālās dzīves apstāk­ļu uzlabošanu, pilsētas Tramvaju pārvaldes vadība šos tērpus vi­siem konduktoriem izsniedza bez maksas. Šais dienās tērpus saņems arī tramvaju vadītāji. Bez tam šogad konduktoriem ievēro­jami paaugstinātas algas. 
Konduktori un tramvaju va­dītāji cenšas attaisnot valdības gādību. Tā, konduktore b. Strē­le janvāra plānu izpildīja par 133 procentiem, komjauniešu vagonu konduktore b. Deliševa savu plānu pārsniedza par 27 procentiem. Teicami strādājuši arī citi kolektīva locekļi, kas no­drošināja pārvaldei plānotos uz­devumus janvārī izpildīt pirms termiņa.

1958. gada 18. aprīlis „Komunists”
Lai tramvaju līnija darbotos bez traucējumiem

Pilsētas tramvaju parks šā gada 1. ceturksnī pārvadā­jis par 43 tūkstošiem pasa­žieru vairāk nekā pagāju­šā gada pirmajos 3 mēnešos. Izpildīts arī ienākumu plāns. Šķiet, viss kārtībā. Bet, ja paraugās dziļāk, redzam, ka pašapmierinātībai nav vietas. 
Trijos aizvadītajos mēne­šos uz līnijas ir sabojājušies un atgriezušies depo par 68 tramvaja vagoniem vairāk nekā iepriekšējā gada 1. ce­turksnī. Martā vien pāri par 100 vagoniem izgājusi no ierindas. Šādos avārijas gadīju­mos parasti uz kādu laiku apstājās kustība uz visas tramvaja līnijas. Pasažieri bieži vien spiesti stundu un pat vairāk nervozēt pieturas vietā, gaidot tramvaju. 
Par traucējumiem līnijas darbā un par ceļiem, kā tos novērst, runāja gan komu­nisti, gan bezpartejiskie tram­vaju pārvaldes atklātajā par­tijas sapulcē, kas apsprieda 1. ceturkšņa rezultātus. 
Ir jau bijuši objektīvi ie­mesli, kāpēc tramvaju parks nav strādājis tā kā vajaga – bargāka un untumaināka zie­ma nekā iepriekšējos gados, sliežu ceļi nolietojušies, tram­vaju motori veci. Un tomēr negadījumu botu bijis ma­zāk, ja katrs kolektīva lo­ceklis, sevišķi tas sakāms par vagonu vadītājiem un remontniekiem, būtu rūpīgāk piegājis saviem uzdevumiem. 
– Nereti ir tā, – teica kustības vadītājs b. Ķesteris, – vagons pēc remonta iz­brauc uz līnijas un pēc stundas divām atgriežas depo. Tā tas bija ar 102. un 117. vagonu un arī dažos citos gadījumos. 
Līdzīgus piemērus minēja arī vairāki citi runātāji. Nav ko noliegt, grūti nākas remontētājiem savest kārtībā vienu otru motoru, kas Jau nokalpojis ilgus jo ilgus ga­dus, trūkst vēl dažkārt arī vajadzīgās detaļas. Bet, kā uzsvēra atslēdznieks Gončars un arī pārējie, bieži vien uz līnijas notiek avārija tāpēc, ka depo strādnieki ir slikti veikuši remontu. Lai šādi traucējumi nebūtu, rūpīgāk sava kolektīva - darbs būtu jāpārbauda depo meistaram b. Treilibam. Arī galvenajam inženierim b. Lūķim vajadzē­tu biežāk pasekot, kā. izdarīta tā vai citā vagona remonts. 
Sapulcē tika kritizēti arī daži vagonu vadītāji, kas maz rūpējas, lai viņiem uzti­cētie tramvaji ilgāk kalpotu, laikus nesignalizē par bojā­jumiem, bet brauc tik ilgi, kamēr vagons nekust. 
Atslēdznieks Mucenieks runāja par to, ka bieži vien remontētāju brigāde nevar laikus izbraukt uz līnijas, jo nav instrumenti – tie paras­ti ir izmētāti kur nu kurais. 
– Ir mūsu pilsētā vēl tā­di pasažieri, – teica strād­nieks Fridrihsons, – kas naudu par braukšanu gan samaksā, bet biļeti neņem. Par to, ka nauda, kas pare­dzēta valstij, paliek kasiera kabatā, šie pilsoņi, laikam, nedomā. Gadās arī tādi brau­cēji, kas nopērk biļeti tikai pēc vairākkārtējiem kasiera atgādinājumiem. Te talkā bū­tu jānāk milicijai un sabiedri­skajām organizācijām, lai šādus neapzinīgos sauktu pie kārtības. 
– Vai nevarētu arī Lie­pājā ieviest tādu kārtību, – ierosināja atslēdznieks Mucenieks, – kā tas ir Maskavā un vairākās citās mūsu ze­mes pilsētās, kad pasažieris, iekāpis vagonā, iegādājas bi­ļeti bez lieka atgādinājuma, 
Sapulcē runāja 15 cilvēki – vagonu vadītāji, atslēdz­nieki, galdnieki, brigadieri, tramvaju pārvaldes adminis­tratīvais personāls. Un visu doma bija – jāstrādā labāk.

V. Putāne.

1958. gada 14. jūnijs „Komunists”
Lai būtu vairāk tramvaja vagonu

Liepājas tramvaju parka remontdarbnīcās valda dar­ba rosme. Atslēdznieki Ar­vīds Grava un Leonards Bruža darba normas izpilda par 180 procentiem. 
– Kaut gan mēs formāli veicam tikai tramvaju kapi­tālremontu, būtībā bieži vien nākas uzbūvēt tramvaja va­gonus gandrīz pilnīgi no jau­na, – saka arodbiedrības komitejas priekšsēdētājs V. Sudmalis. – Nereti vecus, ne­kam nederīgus lūžņus same­tinām un apstrādājam un, lūk, atkal varam izlaist ceļā jaunu tramvaju. Arī koka daļas gatavojam paši.

1958. gada 5. jūlijs „Komunists”
Tramvajnieku devums