1960. gada 18. jūnijs „Komunists”
(Paziņojums)

Sakarā ar sliežu ceļa rekon­strukcijas darbiem Liepājā tramvaju kustība līdz tilta no­došanai ekspluatācijā tiek orga­nizēta ar pasažieru pārsēšanos.

1960. gada 2. jūlijs „Komunists”
Pār jauno tiltu brauc tramvajs

Darba rosme, kas pēdējās dienas valdīja uz jaunā tilta pār Liepājas kanālu, trešdien, kā uz burvja mājienu uz brī­di aprima. Trīspadsmit sma­gas automašīnas lēna gaitā viena aiz otras uzbrauca uz tilta. Bija sākusies pirmā posma izturības, pārbaude. Protams, nevienam neienāca pat prātā doma, ka celtne neizturētu, taču tāda ir pra­sība. Un tālab kā pārbaudes komisijas locekļu, tā strādnie­ku sejās bija manāms svi­nīgs satraukums. Zem tilta rosījās vīri ar mērinstrumen­tiem rokās. Tie – Rīgas po­litehniskā institūta darbinie­ki, komisijas locekļi. Dati tika nolasīti, pierakstīti, un no jauna brauca mašīnas, ar zemi, akmeņiem, granti. Gan­drīz nepārtraukti skanēja mi­liču svilpju triļļi. 
– Pacie­tību, tikai pacietību! – viņi mudināja lielo «uzbrucēju» pūli, kurš jau šodien gribē­ja izmēģināt jauno tiltu. – Rītu jūs varēsit ne tikai iet, bet arī ar tramvaju braukt tam pāri. 
... Apmācies pār Liepā­ju ataust ceturtdienas rīts. Rets gājējs redzams, ielās agrajā stundā, bet Tramvaju parkā manāma rosme. Uzma­nīgāk nekā citkārt savu motorvāģi Nr. 138 ar piekabi apskata tā vadītāja b. Kļimova. Vagonā iekāpj konduk­tores bb. Bruže un Janko­vica. Labu ceļa vēju novēl dispečere b. Īlēna, un sastāvs dodas ceļā. Arvien tuvāk nāk tilts, arvien vairāk vagons pildas pasažieriem. Steidzīgi iekāpj pagara auguma sie­viete ar somu rokās, vīrietis darba drēbēs, meitene. Un te nu viņš ir – jaunais tilts, kas ar savām dzelzsbetona rokām sasaistījis abus kanā­la krastus! Mazliet dīvaina ir sajūta, kad tramvaja va­gons dārdēdams dodas pāri šim Liepājas lepnumam Sīks un niecīgs izskatās vecais tilts, uz kuru noraugamies no augšas. 
– Tagad liekas, ka mēs visu laiku būtu gājuši gandrīz vai pa laipu. – ieminas viens no pasažieriem, jaunais inženieris Raimonds Ignāts. 
– Brīnišķīgi, – jūsmo pirmajā sēdeklī sēdošā Tek­stila un galantērijas kombi­nāta audēja b. Lāce. – Nu, cerams, vairs nevajadzēs uz­traukties, vai paspēs laikus uz darbu, vai nē. 
No nakts maiņas atgriežas rūpnīcas «Sarkanais metal­urgs» strādnieks b. Eglītis. 
– Lieliska velte republi­kas gadadienā, skaista un de­rīga, – ir viņa domas. Bet pa to laiku mūsu vagons jau tiltam pāri, tas traucas tālāk pa Liepājas ielām.

A. Remess

1960. gada 1. oktobris „Komunists”
Trīs draudzenes

Šie tramvaja vagoni vienmēr tīri. Garām spodrajiem logiem skrien mājas, koki, Liepājas ie­las. Abos vagonos kondukto­res piedāvā pasažieriem jaunā­kos laikrakstus. Sievietes zila­jos tramvaju depo darbinieku formas tērpos ir laipnas un uz­manīgas. 
Tā ir viena no sešām depo brigādēm, kas cīnās par komu­nistiskā darba kolektīva nosau­kumu. Pirms izdarīt šo svarīgo soli vagona vadītāja Alvīne Ķē­ke, konduktores komjaunietes Zigrīda Frice un Lidija Pūriņa aprunājās un nolēma, ka viņas spēs izpildīt visus sacensības noteikumus, lai iegūtu goda pilno nosaukumu. 
Nu jau vairākus mēnešus viņas sekmīgi cīnās par teica­miem darba rādītājiem.

V. Vasiļjeva teksts un foto.

Attēlā: uz īsu laiku tram­vajs apstājies uz pagrieziena apļa. Brigāde to izmanto, lai apspriestu braucienus maiņas pirmajā pusē. No kreisās: A. Pūriņa, A. Ķēke, Z. Frice.

1960. gada 15. novembris „Komunists”
Pie Liepājas tramvajniekiem

Draudzīgi dzīvo un strādā Liepājas tramvaju depo ko­lektīvs. Ar labiem darba rādī­tājiem tramvajnieki sagaidī­ja Lielā Oktobra 43. gada­dienu. 
Sacensības pirmajās rin­dās par septiņgades otrā gada plāna pirmstermiņa izpildi iet Jāņa Trūbas un Alvīnes Ķēķes vadītās tramvajnieku brigādes, kuras izcīnījušas komunistiskā darba kolektīva nosaukumu. Abas brigādes strādā maiņās 133. tramvaja vilcienā. 
Daudzus gadus sasāpējis Jautājums depo bija vagonu apgāde ar sausām smiltīm. Agrāk tās žāvēja primitīvi un lēni. Racionalizators tinējs Jevgeņijs Stepko konstruēja oriģinālu elektrisku krāsni, kas stundas laikā var izžāvēt līdz 20 spaiņu smilšu, tur­pretim agrāk tam vajadzēja veselu dienu un bija jāizlie­to daudz kurināmā.