1961
1961. gada 8. jūlijs „Komunists”
(Mums raksta)
Skolotāja A. Liepa no Vaiņodes savā vēstulē redakcijai raksta par kārtību, kāda ir Rīgā tramvajos un trolejbusos. Naudu biļetes iegādei tur pasažieri sameklē jau pieturas vietā un, iekāpjot satiksmes līdzekli, to tūlīt per kārtas pasniedz konduktoram, kas stāv savā noteiktā vietā. Liepājā pasažieri, iekāpjot tramvajā, tad tik sāk meklēt naudu biļetei, bet bieži vien arī tikai tad, kad konduktors jau pienācis. Tas aizkavē darbu, konduktora staigāšana pa vagonu rada neērtības kā viņam pašam, tā pasažieriem, it sevišķi tad, kad daudz braucēju. Vajadzētu ieviest tādu kārtību kā republikas galvaspilsētā. Tas arī būtu ceļš pasažieru pieradināšanai braukšanai tramvaja bez konduktora.
(...)
1961. gada 28. jūlijs „Komunists”
Liepājas pasažieriem
Vēl nesen pa Liepājas ielām, pagriezienos kaukdami un dārdēdami, kursēja vecie tramvaja vagoni. Daži no tiem vēl bija pārtaisīti no sensena zirgu tramvaja vagoniem. Šis transports bojāja pilsētas izskatu, strādāja ar traucējumiem radīja neērtības pasažieriem.
Tagad tas viss jau pagātnē. Liepājnieki paspējuši pierast pie jauniem ērtiem tramvaja vagoniem, ko pilsētas komunāla saimniecība iegādājusies no Vācijas Demokrātiskās Republikas. Taču arī to nepietika visām tramvaju līnijām un nepieciešamajai rezervei. Tagad arī šis robs aizpildīts. Liepājas tramvaju parks saņēmis desmit jaunus motorvagonus.
V. Vasiļjeva teksts un foto.
Attēlā: jaunie vagoni tramvaju parkā.
1961. gada 13. oktobris „Komunists”
Pārdomas tramvajā
(rubrika: mums raksta)
Gribētos drusku parunāt par cilvēkiem, kas lieto pilsētas sabiedrisko transportu, šinī gadījumā par tramvaja pasažieriem. Vairums no viņiem ciena konduktoru darbu, iekāpjot tramvajā, cenšas bez lieka atgādinājuma iegādāties braukšanas biļetes, kas taču arī ir katra pasažiera pirmais pienākums.
Diemžēl, atrodas vel tādi, kas biļetes iegādājas tikai tad, kad konduktore viņu ir paraustījusi aiz piedurknes. Taču tas vēl nav lielākais ļaunums.
Nesen biju par aculiecinieku gadījumam, kas met kauna traipu uz pilsētas jaunatni. Raiņa ielas gala piestātnē Iekāpa grupa jauniešu, jau iekāpjot «spīdēdami» ar savām «asprātībām». Izrādījās, ka viņi par braukšanu maksāt ir nedomā. Šādā veidā viņi, rupjībām aizskarot konduktori, kas centās pierunāt tos samaksāt, atbrauca līdz Uzvaras laukumam, kur ņirgādamies izkāpa. Kad mēs, pārējie pasažieri, mēģinājām viņiem aizrādīt, tāpat saņēmām savu daļu rupjību.
Vēl ir samērā daudz tādu, kas brauc tramvajos iereibuši. No viņiem konduktorēm iznāk dzirdēt tādas lietas, ka pat akmenim jānosarkst.
Nesen Rīgā braucu ar tramvajiem, kur konduktora vietu izpilda automāts un biļešu iegāde atstāta pasažieru sirdsapziņai. Droši vien ari Liepājā tiks ierīkoti tādi automāti. Tādēļ, pēc manām domām, tramvaja parka vadībai vajadzētu jau laikus padomāt par neapzinīgo cilvēku pieradināšanu maksāt. Tas būtu panākams ar vairāku sabiedrisko kontrolieru iesaistīšanu darbā.
Nebūšanas sabiedriska transporta lietošanā ar visas sabiedrības palīdzību ir iespējams izskaust un jo ātrāk, jo labāk.
G. Lejiņš
1961. gada 20. novembris „Komunists”
Ir kontakts!
Svētdien pilsētā neredzēja neviena tramvaja. Tie visi atradās depo. Motorvagoni tur vecveco kontakta stangu vietā saņēma moderno kontakta sistēmu – pantogrāfus.
Tagad vagonu vadītāji varēs braukt droši – kontakts ar vadu nezudīs.
Lai satiksmi nepārtrauktu uz ilgāku laiku, tramvajnieki jau laikus veica visus priekšdarbus.
Nav joka lieta vienā dienā apmainīt kontakta sistēmas divdesmit vagoniem. Taču atslēdznieki A. Grava, L. Brūzis un A. Bars, kurus redzam apakšējā attēlā, tāpat ka viņu kolēģi ar darbu tika galā.
Tā ka autogrāfu slīdkontakts ir no mīksta alumīnija (kontaktstieņiem bija dzelzs skrituļi), vajadzēja pārbūvēt ari gaisa līniju. Līniju strādnieki, kurus attēlā pa labi. redzam darbā, nomainīja ap divdesmit vadu krustojumu un pārmiju, vairākus simtus vada turētāju skavas, nolietoto vadu posmus.
Tagad Liepājas tramvajs kļuvis drošāks un ātrāks satiksmes līdzeklis.
V. Blankenburga teksts un foto.