1962
1962. gada 11. februāris „Komunists”
Kapeikas un morāle
(rubrika: mums raksta)
Strādājot par kontrolieri, gadās uz dažām stundām nomainīt kādu saslimušu tramvaja konduktori. Šinīs stundās pieredzēto gribu nodot apspriešanai sabiedrībai. Tas skar jautājumu par pasažieru rīcību.
Par konduktoru tiesībām un pienākumiem biju instruēta. Taču jau pirmajās darba minūtēs mani pārsteidza dažu neapzinīgu pasažieru rīcība. Strādāju 30. janvārī divas stundas par konduktori. Šinī īsajā laikā man nācās sastapties ar 17 tādiem pasažieriem, kas, pasniedzot man 3 kapeikas, atsacījās saņemt biļeti. Pieci jūrnieki, 7 muzikanti, kuri atgriezās no bērēm, 3 sievietes ar mīkstām sirdīm un 2 solīda izskata vīrieši ar portfeļiem bija tie, kas paskubināja mani pieņemt 3 kapeiku gabalu. Kad protestēju, divi solīdie pilsoņi pat apveltīja mani ar pārmetumu: redz kur muļķe!
Rodas jautājums, ko domā šādi cilvēki un ko viņi apkrāpj? Taču paši savu valsti un līdz ar to pastumj uz slidena ceļa vienu otru jaunu konduktori, kura, uzsākot savas darba gaitas, sākumā ir pārsteigta par šo paņēmienu, bet vēlāk jau pierod pie līdzīgām ubaga dāvanām.
Šāda parādība būtu apkarojama ar pašu pasažieru līdzdalību. Katram, kurš to redz, nevajag vienaldzīgi novērsties, bet gan aktīvi iejaukties. Konduktores saņem par savu darbu algu, un ubagu dāvanas viņām nevajag.
E. Grīnberga, Liepājas tramvaju parka darbiniece
1962. gada 7. jūnijs „Komunists”
Tramvajs ies tālāk
Patīkami glītā, ērtā tramvaja vagonā braukt pa Liepājas ielām, vērot pa lielajiem un gaišajiem logiem garām skrejošos jaunos namus, laukumus, redzēt kā mūsu pilsēta kļūst jaunāka, skaistāka.
Tramvajnieki mīl savu jauno tehniku, cenšas to uzlabot un attīstīt. Centīgais kolektīvs jau paveicis lielu darbu ceļu pārkārtošanā, izpilda kustības grafiku.
Parka ritošais sastāvs pēdējos gados gandrīz pilnīgi aiz vietots ar jaunu. Pieaugusi motorvagonu jauda. Ja 1940. gadā tā uz līnijas bija 264 kw, tad šogad – 1440. No gada gadā pieaug pasažieru pārvadājumi. Piemēram, šā gada pirmajā ceturksnī vien, salīdzinot ar to pašu 1961. gada laika posmu, ielu dzelzceļš pārvadājis turpat 140 tūkstoš pasažieru vairāk. Un šis pieaugums turpinās.
Pašreiz tramvaja kustība pilsētas dienvidu daļā beidzas Līvas laukumā. Bet pēdējos gados šī rajona iedzīvotāju skaits ievērojami pieaudzis. Tuvojas nobeigumam lielas pirts un veļas mazgātavas būve, nākamgad sāks celt jaunu vidusskolu, paplašinās ģimenes mājiņu celtniecību.
Visu to ņēma vērā nesen notikušajā pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes izpilde komitejas sēdē. Nolūkā tālāk uzlabot pilsētas iedzīvotāju apkalpošanu ar elektrotransportu, apstiprināja Liepājas tramvaju saimniecības attīstības plānu 1962. – 1965. gadam. 1964, gadā paredzēts izbūvēt jaunas divsliežu tramvaja līnijas Vidusceļa un Pļavu ielā līdz krustojumam ar Rucavas ielu un 1965. gadā – turpināt to līdz Vaiņodes ielai.
1964. – 1965. gg. paredzēts rekonstruēt tramvaju depo un uzcelt jaunu transformatoru apakšstaciju. 1963. gadā pabeigs izbūvēt otrās sliedes tramvaja līnijas pirmajā maršrutā – rūpnīca «Sarkanais metalurgs» – Līvas laukums
Tuvākajā nākotnē jauni tūkstoši liepājnieku gūs iespēju ērti un labi pārvietoties pa pilsētu.
N. Ivanovs, pilsētas izpildu komitejas Komunālās saimniecības daļas vadītājs
1962. gada 29. jūlijs „Komunists”
Tramvajs bez konduktora
Pie tramvaja pieturas stāv pulciņš cilvēku. Dārdēdams pieripo tramvajs. Jūs virzāties uz pakaļējām durvīm un gatavojaties iekāpt. Tikko durvis atveras apkārt skatīdamies un dungodams kādu melodiju, izkāpj švītīgs jauneklis. Un viņš nebūt nav vienīgais, kam nav atlicis laika un nav bijis patikas aiziet līdz priekšējām durvīm. Pasažieri jau izkāpuši, tramvajs varētu braukt, bet jūs vel joprojām esat uz ielas. Beidzot! Iekāpjat, pieejat kasierei, saņemat biļeti. Kopā ar jums iekāpuši vairāki jauni cilvēki. Bezbēdīgi triekdami, viņi steidzas uz priekšu uz brīvajām vietām. Kasierei jāiet pie viņiem. Bet vai nevarēja būt citādi? Vai biļeti nevajadzēja nopirkt vispirms? Brīvās sēdvietas jau nekur nepaliktu, bet kasierei būtu aiztaupīts lieks solis.
Loti apsveicami ir pasākumi, kādus organizē Liepājas tramvaju parka pārvalde. Turpmāk ļoti stingri vērsīsies pret tiem, kas neievēros tramvaja lietošanas noteikumus. Pārkāpēju (cilvēku, kas nepērk biļeti, izkāpj pa pakaļējām durvīm utt.) fotogrāfijas būs visos vagonos, un jāšaubās, vai šāda veida «popularitāte» viņiem patiks. Iekāpjot vagonā, pasažieris pats pieies pie kasieres un saņems biļeti. Tie vēl nebūt nav visi pasākumi, ko veiks Tramvaju parka darbinieki, gatavojoties pāriet uz pašapkalpošanos.
Nākotnes aina ir apmēram šāda. Pasažieris iekāpi vagonā, iemet automātiskajā kasē 3 kapeiku monētu un paņem biļeti. Vagons radioficēts. Vadītājs nosauc pieturas. Iekāpj un izkāpi cilvēki. Visi apmierināti.
Kad tas būs? Apmēram pēc pāris mēnešiem. Sākumā bez konduktora kursēs tikai kādi 5 vagoni, vēlāk to skaits pakāpeniski palielināsies. Nākošgad 1. līnijai viscaur būs divsliežu ceļš. Pieaugs kustības ātrums. Maskavā bez konduktoriem kursē 97 procenti transporta, liela pieredze šai jomā ir arī rīdziniekiem. Mūsu pilsētas tramvajnieki pašlaik cītīgi studē savu kolēģu darba metodes. Pārkārtošanas darbam jārit bez kļūdām.
I. Gončars
1962. gada 20. septembris „Komunists”
Rīta tramvajs
Skice
Dimdot sliedēm un šķiļot zilas ugunis, atbrāžas tramvajs līdz manai piestātnei.
Šajā vietā mēs abi tiekamies katru rītu. Abi pilni spara un možuma. Gadās, protams, ka man mazliet jāuzgaida, un tikmēr, drebinādamies rīta dzestrumā, latu afišas, kuras jau turpat piecu centimetru biezumā klāj betona stabu.
Man bieži vien ir uznākusi dīvaina vēlēšanās redzēt pašas apakšējās – droši vien ar krietnu gadu stāžu. Interesanti būtu izlasīt, kāda filma rūdīta augustā vai septembrī un vai aizliegts nepilngadīgiem to apmeklēt, vai ne. Redzēt, kāda boksa komanda atbraukusi pie mums. Apskatīt, kas tajā laikā bijis uz teātra skatuves: viesizrāde vai pilsētas talantu skate.
Kad tramvajs rībēdams apstājas, es iekāpju, un šņākdamas, kā sadusmotas par manu nesteidzību, aiz muguras aizcērtas durvis.
Man patīk tramvajā vērot pasažierus.
Pulciņš strādnieku, kas brauc mājās no naktsmaiņas — rāmas kustības un nogurušas sejas. Vīrs ar miegainiem vaibstiem, spožas acenes zibinot, katru rītu sēž uz viena un tā paša sēdekļa, un, čaukstinādams avīzi, žāvājas. Jādomā, viņš paspēj laikrakstu nopirkt kioskā, jo stikla ietvarā ar uzrakstu «Laikraksti un žurnāli» vientuļi stāv kasieres sviestmaize...
Lūk, skolniece, sārta un izgulējusies, stāv maliņā, lai neaizņemtu daudz vielas. Viņa katru reizi ievēro manu iekāpšanu vagonā un man nez kāpēc jāsamulst no viņas skatiena.
Pietura. Tramvajs dārdot un drebot novietojas uz blakussliedēm, jāpalaiž garām pretimbraucošais vagons. Dažreiz jāgaida diezgan ilgi, un es dzirdu parasto frāzi.
– Gliemezis atkal aizmidzis!
Tātad briļļainais ir uzbīdījis acenes uz pieres un, skatīdamies pāri ielai uz nama fasādi, izsaka savu neapmierinātību. Viņa seja ir tik īgna, it kā tieši fasāde būtu vainīga. Par spīti teiktajam, tramvajs tūlīt nāk.
Citā pieturā mēs skatāmies, kā sīka vecenīte pa istabas logu baro baložus. Tā ir viņas ikrītējā nodarbošanās.
Tramvajs joņo pa garu, taisnu ielu. Liepas kā glāstīdamas stiepj zarus virs mūsu galvām. Jautri saules stari caur tiem nebēdīgi ieskrien vagonā un lēkā pa tramvaja sienām. Pavisam ātri, ātri.
Līdzīgi lielai zemes bitei, kas dūc no zieda uz ziedu, tramvajs
joņo no pieturas uz pieturu. Tad atkal apstājamies. Durvīs parādās divi lieli grozi ar tulpēm, un aiz tiem pukstot ierāpjas pati īpašniece. Viņa ir kareivīga, kaut arī tirgojas ar puķēm. Nekad negrib maksāt par bagāžu. Esot jābrauc tikai divas pieturas, un kas tad tie par groziem?! Strīda ilgums atkarīgs no kasieres temperamenta.
Ir pavasaris, un tulpes tikko sāk parādīties. Skolniece bikli lūdz resnajai tantei trīs ziedus, jo viņas skolotājai šodien dzimšanas diena...
– Tās maksā naudu. Man ir liels nodoklis par siltumnīcu Naudu vajag, naudu! – tirgus sievas vārdi birst kā skanošas kapeikas.
Sirms strādnieks pamāj skolniecei:
– Meit, nāc tuvāk! Ņem šo te, nekaunies.
Un pastiepj piecdesmit kapeiku gabalu, kas viņa rokā izskatās pavisam sīks...
Meitene pietvīkst, sastomās un nočukst:
– Es jums rīt pat atdošu. Droši vien mēs atkal brauksim reizē. – Viņa mulsi pasmaida: – Ļoti pateicos!
Resnā blenž strādniekā, it kā viņš būtu iekritis tramvajā caur jumtu. Vīrs acenēs vienaldzīgi skatās ārā pa logu ...
Piestātne. Te man jākāpj ārā, un līdz darbam atliek piecu minūšu gājiens.
Man nerūp, vai resnā iztirgos puķes vai ne; vismaz diviem cilvēkiem ziedi sagādās prieku.
Tā pietiks visai garajai dienai ...
Savās gaitās aizbrauc tālāk mans rīta tramvajs. Tam daudz darba.
E. Kulis
1962. gada 3. novembris „Komunists”
Tramvajnieku devums
Kā visa mūsu plaša zeme, arī tramvaju pārvaldes kolektīvs gatavojas Oktobra revolūcijai 45. gadadienu sagaidīt ar jaunām darba veltēm.
Pašlaik veicam pēdējos sīkos krāsošanas darbus 135. vagona sastāvam, lai to pēc pabeigtā vidējā remonta nodotu ekspluatācija. Remonta darbos, strādājot ar sirdsdegsmi un lielu atbildības sajūtu, sevišķi izcēlās atslēdznieks b. Grava, tāpēc sastāvu ekspluatācijā varēja nodot vairākas dienas pirms termiņa.
Šogad tramvaju parks atkal papildinājies ar 4 jauniem motorvagoniem un vienu piekabi. Jauno vagonu konstrukcijā atbilstoši tehnikas attīstības līmenim izdarīti vairāki konstruktīvi uzlabojumi. Tā, piemēram, sēdekļi iebūvēti tikai braukšanas virzienā un palielināts sēdvietu skaits, uzķeramie režģi apgādāti ar sviru to uzcelšanai no vadītāja kabīnes, iekārtota automātiskā bremzēšanas sakabes ierīču pārtrūkšanas gadījumā, vagons apgādāts ar stūres tipa vadīšanas ierīci un pastiprinātājiekārtu pasažieru informēšanai. Iekārtota arī ērta, paaugstināta konduktora vieta.
Jaunās iekārtas prasa no apkalpojošā personāli daudz pamatīgākas zināšanas, tāpēc notikušas depo remontstrādnieku un vagonu vadītāju apmācības.
Pirmais jaunais sastāvs dosies pa Liepājas ielām Oktobra revolūcijas svētkos.
V. Sērmūkšs, LPTP galvenais inženieris