1963. gada 1. janvāris „Komunists”
9 miljoni pasažieru

Tramvaju pārvaldes ko­lektīvs 1962. gadā daudz darījis, lai uzlabotu tram­vaju kustību. Brīvības iela izbūvēts dubultsliežu posms un palielināts apgriešanas cilpas rādijs. Tādējādi sa­mazinājusies bandāžu dilšana un palielinājies kustī­bas ātrums. 
Galvenais gada plāna rā­dītājs – 9.100.000 pasa­žieru pārvadāšana – iz­pildīts pirms termiņa, 26. decembrī.

1963. gada 28. februāris „Komunists”
«Ja tev nav jāsteidzas»...
(rubrika: vēstule redakcijai)

...Agrs rīts. Cilvēki, kā jau parasti, steidzas uz darbu. Rai­ņa ielas galā pulciņš cilvēku gaida tramvaju. Minūti, divas minūtes, piecas, desmit. Dažs labs atmet ar roku un iet kājām. 
«Brauc,» – beidzot dzirdamas atvieglotas nopūtas. Bet ar to gaidīšana un nervozēšana nebei­dzas, – sak, ka tikai nenokavē darbu. Paiet 5 minūtes, kamēr tramvajs atstāj pieturu. Pie Uz­varas laukuma – tas pats. Esot jāgaida pretimbraucošais. Vai tam ir tikai gadījuma raksturs? Diemžēl, nē, un Liepā­jā tik parastais un reizē nepatī­kamais teiciens «Ja tev nav jā­steidzas, brauc ar tramvaju, ja jāsteidzas – ej kājām» vēl ir spēkā.

R. Ekšteins

1963. gada 23. marts „Komunists”
Kad pietrūkst autobusu...

Pēdējā laikā palielinājusies darbaļaužu vēs­tuļu straume redakcijai, kurās atzīmē­ti nopietni trūkumi pilsētas transporta darbā. Nav iespējams atbildēt uz katru no šīm vēstu­lēm, bet pie pasažieru apkalpošanas galvena­jām problēmām tomēr ir vērts pakavēties. 
Lai līdz pulksten astoņiem nogādātu darbā kaut vai vienu trešdaļu cilvēku, kuri strādā Mašīnbūves rūpnīcā, Liepājas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā un Ziemeļu priekšpilsētas uz­ņēmumos, vajadzīgi 40 autobusi. Pašreiz Lie­pājā kursē tikai 20 autobusu. Tādēļ nav ne­kāds brīnums, ka tie pārpildīti. 
Sakarā ar to daudzi pasažieri sūdzas, ka šoferi neapstājas noteiktajās vietās. Bet ko lai dara šoferis, ja viņš var uzņemt tikai zi­nāmu skaitu pasažieru un ka šīs normas neie­vērošana draud viņam ar šofera tiesību atņem­šanu. Turklāt diezgan bieži pārslogošanas dēļ visspriegākajās stundās garāžā atgriežas au­tobusi ar bojātām durvīm vai tukšām riepām. Nereti lūst arī atsperes. Bet tas jau noliek ielu sliktā stāvokļa dēļ – tās slikti tīra un maz remontē. 
Radusies nepieciešamība cik vien iespējams racionāli izmantot pilsētas transportu. Šajā sakarā ATK-4 vadība iesniedza pilsētas izpil­du komitejai priekšlikumu vienmērīgi sadalīt pasažieru straumi, grozot vairāku iestāžu un uzņēmumu darba sākumu (no pl. 7 līdz 9). Šī jautājuma atrisināšana atļaus ieviest kārtību darbaļaužu nogādāšanā uz darba vietu un at­pakaļ. 
Un ja jau iet runa par transporta kustībās nokārtošanu, tad nevar noklusēt arī to, kā autobusu maršruts «Siena tirgus – Gaisa tilts» pilnīgi dublē 2. tramvaja līniju. Un tas notiek laikā, kad pilsētā jūtams autobusu trūkums. Lai novērstu šādu nenormālu stāvokli, autobu­si no 1. maršruta jānozīmē tur, kur to vai nu vispār nav vai trūkst. 
No otras puses Tramvaja pārvaldei beidzot jāvienojas ar dzelzceļu, lai tramvaji varētu braukt pāri dzelzceļa pār­brauktuvēm. Pat līdz nesenai pagātnei tas bija iespējams. Kāpēc tad to nedrīkst darīt ta­gad? Pārējais transports taču kursē pāri pār­brauktuvēm un pasažieriem nav divas reizes jāmaksā. 
Pasažieri sūdzas arī, un turklāt pilnīgi dibi­nāti, ka dažkārt jābīstas par sava tērpa tīrī­bu. Lieta tā, ka daži pasažieri sēžas autobusā gaužām netīrā apģērbā, nedomājot par to, ka viņi var sabojāt uzvalku vai mēteli savam kaimiņam, tādam pašam darba cilvēkam, ka viņi paši. Un vispār nav saprotams, kādēļ šādi cilvēki neatstāj savu darba tērpu darba vietā? Vel mazāk saprotams, kādēļ pret šiem cilvē­kiem liberāli izturas šoferi un konduktori, ku­riem ir pilnīgas tiesības izraidīt šādus pasa­žierus no autobusa. Tas turklāt notiek pasa­žieru vairākuma interesēs. 
Lai uzlabotu transporta darbu, pilsētā vēl ir neizmantotas rezerves, kā tas izriet no šeit ap­rakstītā. Šo rezervju izmantošanai pūles jāpa­liek ne vien Liepājas transporta un sabiedris­kajām organizācijām, bet arī pašiem pasažie­riem – mūsu pilsētas darbaļaudīm.

R. Laiviņš

1963. gada 25. aprīlis „Komunists”
Ja jums būs jāsteidzas...

...Tramvajs, nenāk. Piecas minūtes, desmit, piecpadsmit. Beidzot parādās, aizbrauc līdz Uzvaras laukumam un stāv at­kal. Piecas minūtes, desmit, piecpadsmit. Darbs nokavēts, nokavēta pirmā stunda skola, jā, un arī salikšanās nokavē­ta... Un cilvēks raksta vēstuli redakcijai, sūdzas, ierosina. «Kad beidzot būs kārtība tram­vaju kustība? Kad varēs droši paļauties uz tramvaju? Kad vairs nebūs jālieto liepājniekiem tik ierastais, bet nepatīkamais teiciens «Ja tev jāsteidzas, ej kājām, ja nav jāsteidzas, brauc ar tramvaju»? 
Lai uz visiem šiem «kad» ras­to atbildi, devos pie Liepājas tramvaju parka pārvaldes direk­tora b. Minsterjāņa. 
Jā, sevišķi bēdīgi esot ar otro līniju. Dzelzceļnieki nekādi nepie­krītot, lai tramvaja līnija ietu pāri dzelzceļa sliedēm Raiņa ie­las galā. Bet iespējams, ka par šo lietu vienošoties un bez pār­sēšanās varēšot aizbraukt no Līvas laukuma līdz pat Gaisa tiltam. 
Pašreiz jāizlīdzas ar papildus motorvagonu, kas nu jau nedē­ļu kursē pa otro līniju katru rī­tu no pl. 6 līdz 9, laikā, kad cilvēkiem, jābrauc uz darbu. 
Jā, jā, Uzvaras laukumā bie­ži, pat pārāk bieži un ilgi jāgai­da pretim braucošais sastāvs. Otru sliežu ceļu līdz Siena tir­gum nevarot iekārtot, jo ielas par šaurām. Bet ilgi šis stāvok­lis neturpināšoties. 
...Mēs iekāpjam tramvajā pie Līvas laukuma, aizbraucam līdz Siena tirgum. Un tālāk? «Protams, pa Kuršu ielu. Kā jau parasts,» jūs teiksit. Nē, tramvajs nogriežas pa Siena ie­lu, iet gar tirgus otru malu, pa Zivju ielu līdz Flotes virsnieku namam. Aizkavēšanās – nekāda, jo kustība tiksi vienvirziena. Bet kā nokļūt no pilsētas centra līdz Siena tirgum? Tāpat kā ta­gad. Bet arī ne gluži. Daudz ātrāk, jo pretim vairs neviens nebrauc, un uz pirmās līnijas tagadējo septiņu sastāvu vietā varēs atrasties astoņi un varbūt pat deviņi. Tā būšot jau rudenī. Bet tās vēl nav visas izmai­ņas tramvaju kustībā. Nākamā gada beigās tramvajs iegriezī­sies arī Dienvidu priekšpilsētā, un tās iedzīvotajiem, lai tiktu līdz kādam satiksmes līdzeklim, nebūs vairs jāmēro tāli ceļa ga­bali. Tramvaja sliedes aizvīsies no Klaipēdas ielas pa Vidusceļa un Pļavu ielām līdz Rucavas ielai. Vēlāk šo līniju vēl pagarinās. 
Bet vēl tālāka nākotnē, pēc gadiem 3 – 4, kad liepājnieki sāks saņemt dzīvokļus jaunajā kvartālā dienvidos no pilsētas pie Klaipēdas šosejas, sliedes iegriezīsies arī tur. 
Bet kādas vēl izmaiņas gaidā­mas sakarā ar visu šo? 
«Jā, ar patreizējiem 46 vago­niem, kas atrodas tramvajnieku rīcībā, būs par maz. Jau šogad no Vācijas DR pienāks viens motorvagons un četras piekabes. Palielināsies depo teritorija, Lī­vas laukumā būs jauna apakš­stacija. Gandrīz visi tramvaji būs radioficēti, un vadītājs pa­ziņos katru piestātni.» – stāstī­jumu nobeidz b. Minsterjānis. 
...Jūs aizejat līdz piestātnei, iekāpjat tramvajā un bez jebkā­das aizkavēšanās ierodaties dar­bā, uz pirmo stundu skolā un arī uz satikšanos... Liepājnie­kiem kādreiz tik ierastais, bet nepatīkamais teiciens «Ja tev jāsteidzas, ej kājām, ja nav jā­steidzas, brauc ar tramvaju pa­liks pagātnē...

A. Remess

1963. gada 6. jūnijs „Komunists”
Jauni tramvaja vagoni

Šajās dienās Liepājas tram­vaju parks papildinājās vēl ar 5 vagoniem. No Vācijas Demokrātiskās Republika, Gotas pilsētas saņemts viens motorva­gons un četras piekabes. Tajos daudz ērtāks būs kon­duktoru darbs. Konduktores neizejot no savas vietas. varēs pa mikrofonu sarunāties ar va­gona vadītāju, varēs pašas re­gulēt durvju atvēršanu un aizvēršanu.

1963. gada 23. jūnijs „Komunists”
Sapnis?
(rubrika: ventilators)

Rītos mostas tramvaju parks un pārtrauc Pē­ča saldos sapņus. Visu dienu Pēcis tad staigā atskabargains un ass ka «Asā slota». Bet vienrīt Pēcis, saticis Jēci Tra­mu, bija neparasti žirgts. 
– Klau, draudziņ! Vai nav smieklīgi – šonakt sapņoju, ka braucu tram­vajā – un, kā par brīnu­mu, tas nemaz negrab. Izkāpju, skatos – tram­vajam koka riteņi. Tu domā, ozola, nekā – no visparastākās liepas dreijāti. 
– Pēci, tu esi atpali­cis. Aizej uz 1905. ga­da ielu. Tur pretī na­mam Nr. 58 atrodas tramvaju parka jaunāko izmēģinājumu paviljons. Tajā uzskatāmi redzams, ka pret zaļoksnu augo­šu liepu atsiets grīļīgs dzelzs stabs, kura uzde­vums esot bijis turēt tramvaja elektrotīklu. Kā redzi, liepa izturīgā­ka par tēraudu! 
Pēcis, nu aizskrēja pārliecībā, ka nākotnē koka riteņi un varbūt arī koka sliedes viņa sapņus nekad vairs ne­pārtrauks visinteresantā­kajā vietā.

Pēča un Jēča sarunu noklausījās Miķelis Skurstenis

1963. gada 26. septembris „Komunists”
Pasažieru skaits pieaudzis

Pilsēta diez vai atradīsies cil­vēks, kurš savā reizē nebūtu stiprāku vārdu veltījis Tramvaju parka pārvaldei. Un visiem ie­mesls viens – lēni brauc, ilgi jāgaida. Tomēr, ielūkojoties uz­manīgāk, arī tramvaja ceļos pē­dējā laikā varam saskatīt vienu otru jaunu iezīmi. 
Pasažieriem, kas steidzas uz autobusu staciju, turpmāk neva­jadzēs apstāties priekšpēdējā stacijā un gaidīt pretimbraucošo tramvaju. Pēc pāris dienām tiks nodots ekspluatācijā otrs tram­vajā sliežu ceļš no tramvaja de­po līdz Dzelzceļnieku ielas vi­dum. 
Mazais Tramvaju parka pārvaldes kolektīvs cenšas ar katru dienu uzlabot pasažieru apkal­pošanu. Šīs pūles nav veltīgas. Par to liecina tas, ka arvien vairāk cilvēku satiksmei izman­to tramvaju. Ja pirmajā pusga­dā pasažieru pārvadāšanas plāns bija izpildīts par 105 pro­centiem, tad pēdējos mēnešos šis skaitlis jau ir palielinājies līdz 123 procentiem. 
Tiek domāts arī par jauniem tramvaja vadītāju kadriem. Paš­laik pie pārvaldes noorganizēta­jos kursos tramvaja vadītāju specialitāti apgūst 15 cilvēku.