1963
1963. gada 1. janvāris „Komunists”
9 miljoni pasažieru
Tramvaju pārvaldes kolektīvs 1962. gadā daudz darījis, lai uzlabotu tramvaju kustību. Brīvības iela izbūvēts dubultsliežu posms un palielināts apgriešanas cilpas rādijs. Tādējādi samazinājusies bandāžu dilšana un palielinājies kustības ātrums.
Galvenais gada plāna rādītājs – 9.100.000 pasažieru pārvadāšana – izpildīts pirms termiņa, 26. decembrī.
1963. gada 28. februāris „Komunists”
«Ja tev nav jāsteidzas»...
(rubrika: vēstule redakcijai)
...Agrs rīts. Cilvēki, kā jau parasti, steidzas uz darbu. Raiņa ielas galā pulciņš cilvēku gaida tramvaju. Minūti, divas minūtes, piecas, desmit. Dažs labs atmet ar roku un iet kājām.
«Brauc,» – beidzot dzirdamas atvieglotas nopūtas. Bet ar to gaidīšana un nervozēšana nebeidzas, – sak, ka tikai nenokavē darbu. Paiet 5 minūtes, kamēr tramvajs atstāj pieturu. Pie Uzvaras laukuma – tas pats. Esot jāgaida pretimbraucošais. Vai tam ir tikai gadījuma raksturs? Diemžēl, nē, un Liepājā tik parastais un reizē nepatīkamais teiciens «Ja tev nav jāsteidzas, brauc ar tramvaju, ja jāsteidzas – ej kājām» vēl ir spēkā.
R. Ekšteins
1963. gada 23. marts „Komunists”
Kad pietrūkst autobusu...
Pēdējā laikā palielinājusies darbaļaužu vēstuļu straume redakcijai, kurās atzīmēti nopietni trūkumi pilsētas transporta darbā. Nav iespējams atbildēt uz katru no šīm vēstulēm, bet pie pasažieru apkalpošanas galvenajām problēmām tomēr ir vērts pakavēties.
Lai līdz pulksten astoņiem nogādātu darbā kaut vai vienu trešdaļu cilvēku, kuri strādā Mašīnbūves rūpnīcā, Liepājas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā un Ziemeļu priekšpilsētas uzņēmumos, vajadzīgi 40 autobusi. Pašreiz Liepājā kursē tikai 20 autobusu. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tie pārpildīti.
Sakarā ar to daudzi pasažieri sūdzas, ka šoferi neapstājas noteiktajās vietās. Bet ko lai dara šoferis, ja viņš var uzņemt tikai zināmu skaitu pasažieru un ka šīs normas neievērošana draud viņam ar šofera tiesību atņemšanu. Turklāt diezgan bieži pārslogošanas dēļ visspriegākajās stundās garāžā atgriežas autobusi ar bojātām durvīm vai tukšām riepām. Nereti lūst arī atsperes. Bet tas jau noliek ielu sliktā stāvokļa dēļ – tās slikti tīra un maz remontē.
Radusies nepieciešamība cik vien iespējams racionāli izmantot pilsētas transportu. Šajā sakarā ATK-4 vadība iesniedza pilsētas izpildu komitejai priekšlikumu vienmērīgi sadalīt pasažieru straumi, grozot vairāku iestāžu un uzņēmumu darba sākumu (no pl. 7 līdz 9). Šī jautājuma atrisināšana atļaus ieviest kārtību darbaļaužu nogādāšanā uz darba vietu un atpakaļ.
Un ja jau iet runa par transporta kustībās nokārtošanu, tad nevar noklusēt arī to, kā autobusu maršruts «Siena tirgus – Gaisa tilts» pilnīgi dublē 2. tramvaja līniju. Un tas notiek laikā, kad pilsētā jūtams autobusu trūkums. Lai novērstu šādu nenormālu stāvokli, autobusi no 1. maršruta jānozīmē tur, kur to vai nu vispār nav vai trūkst.
No otras puses Tramvaja pārvaldei beidzot jāvienojas ar dzelzceļu, lai tramvaji varētu braukt pāri dzelzceļa pārbrauktuvēm. Pat līdz nesenai pagātnei tas bija iespējams. Kāpēc tad to nedrīkst darīt tagad? Pārējais transports taču kursē pāri pārbrauktuvēm un pasažieriem nav divas reizes jāmaksā.
Pasažieri sūdzas arī, un turklāt pilnīgi dibināti, ka dažkārt jābīstas par sava tērpa tīrību. Lieta tā, ka daži pasažieri sēžas autobusā gaužām netīrā apģērbā, nedomājot par to, ka viņi var sabojāt uzvalku vai mēteli savam kaimiņam, tādam pašam darba cilvēkam, ka viņi paši. Un vispār nav saprotams, kādēļ šādi cilvēki neatstāj savu darba tērpu darba vietā? Vel mazāk saprotams, kādēļ pret šiem cilvēkiem liberāli izturas šoferi un konduktori, kuriem ir pilnīgas tiesības izraidīt šādus pasažierus no autobusa. Tas turklāt notiek pasažieru vairākuma interesēs.
Lai uzlabotu transporta darbu, pilsētā vēl ir neizmantotas rezerves, kā tas izriet no šeit aprakstītā. Šo rezervju izmantošanai pūles jāpaliek ne vien Liepājas transporta un sabiedriskajām organizācijām, bet arī pašiem pasažieriem – mūsu pilsētas darbaļaudīm.
R. Laiviņš
1963. gada 25. aprīlis „Komunists”
Ja jums būs jāsteidzas...
...Tramvajs, nenāk. Piecas minūtes, desmit, piecpadsmit. Beidzot parādās, aizbrauc līdz Uzvaras laukumam un stāv atkal. Piecas minūtes, desmit, piecpadsmit. Darbs nokavēts, nokavēta pirmā stunda skola, jā, un arī salikšanās nokavēta... Un cilvēks raksta vēstuli redakcijai, sūdzas, ierosina. «Kad beidzot būs kārtība tramvaju kustība? Kad varēs droši paļauties uz tramvaju? Kad vairs nebūs jālieto liepājniekiem tik ierastais, bet nepatīkamais teiciens «Ja tev jāsteidzas, ej kājām, ja nav jāsteidzas, brauc ar tramvaju»?
Lai uz visiem šiem «kad» rasto atbildi, devos pie Liepājas tramvaju parka pārvaldes direktora b. Minsterjāņa.
Jā, sevišķi bēdīgi esot ar otro līniju. Dzelzceļnieki nekādi nepiekrītot, lai tramvaja līnija ietu pāri dzelzceļa sliedēm Raiņa ielas galā. Bet iespējams, ka par šo lietu vienošoties un bez pārsēšanās varēšot aizbraukt no Līvas laukuma līdz pat Gaisa tiltam.
Pašreiz jāizlīdzas ar papildus motorvagonu, kas nu jau nedēļu kursē pa otro līniju katru rītu no pl. 6 līdz 9, laikā, kad cilvēkiem, jābrauc uz darbu.
Jā, jā, Uzvaras laukumā bieži, pat pārāk bieži un ilgi jāgaida pretim braucošais sastāvs. Otru sliežu ceļu līdz Siena tirgum nevarot iekārtot, jo ielas par šaurām. Bet ilgi šis stāvoklis neturpināšoties.
...Mēs iekāpjam tramvajā pie Līvas laukuma, aizbraucam līdz Siena tirgum. Un tālāk? «Protams, pa Kuršu ielu. Kā jau parasts,» jūs teiksit. Nē, tramvajs nogriežas pa Siena ielu, iet gar tirgus otru malu, pa Zivju ielu līdz Flotes virsnieku namam. Aizkavēšanās – nekāda, jo kustība tiksi vienvirziena. Bet kā nokļūt no pilsētas centra līdz Siena tirgum? Tāpat kā tagad. Bet arī ne gluži. Daudz ātrāk, jo pretim vairs neviens nebrauc, un uz pirmās līnijas tagadējo septiņu sastāvu vietā varēs atrasties astoņi un varbūt pat deviņi. Tā būšot jau rudenī. Bet tās vēl nav visas izmaiņas tramvaju kustībā. Nākamā gada beigās tramvajs iegriezīsies arī Dienvidu priekšpilsētā, un tās iedzīvotajiem, lai tiktu līdz kādam satiksmes līdzeklim, nebūs vairs jāmēro tāli ceļa gabali. Tramvaja sliedes aizvīsies no Klaipēdas ielas pa Vidusceļa un Pļavu ielām līdz Rucavas ielai. Vēlāk šo līniju vēl pagarinās.
Bet vēl tālāka nākotnē, pēc gadiem 3 – 4, kad liepājnieki sāks saņemt dzīvokļus jaunajā kvartālā dienvidos no pilsētas pie Klaipēdas šosejas, sliedes iegriezīsies arī tur.
Bet kādas vēl izmaiņas gaidāmas sakarā ar visu šo?
«Jā, ar patreizējiem 46 vagoniem, kas atrodas tramvajnieku rīcībā, būs par maz. Jau šogad no Vācijas DR pienāks viens motorvagons un četras piekabes. Palielināsies depo teritorija, Līvas laukumā būs jauna apakšstacija. Gandrīz visi tramvaji būs radioficēti, un vadītājs paziņos katru piestātni.» – stāstījumu nobeidz b. Minsterjānis.
...Jūs aizejat līdz piestātnei, iekāpjat tramvajā un bez jebkādas aizkavēšanās ierodaties darbā, uz pirmo stundu skolā un arī uz satikšanos... Liepājniekiem kādreiz tik ierastais, bet nepatīkamais teiciens «Ja tev jāsteidzas, ej kājām, ja nav jāsteidzas, brauc ar tramvaju paliks pagātnē...
A. Remess
1963. gada 6. jūnijs „Komunists”
Jauni tramvaja vagoni
Šajās dienās Liepājas tramvaju parks papildinājās vēl ar 5 vagoniem. No Vācijas Demokrātiskās Republika, Gotas pilsētas saņemts viens motorvagons un četras piekabes. Tajos daudz ērtāks būs konduktoru darbs. Konduktores neizejot no savas vietas. varēs pa mikrofonu sarunāties ar vagona vadītāju, varēs pašas regulēt durvju atvēršanu un aizvēršanu.
1963. gada 23. jūnijs „Komunists”
Sapnis?
(rubrika: ventilators)
Rītos mostas tramvaju parks un pārtrauc Pēča saldos sapņus. Visu dienu Pēcis tad staigā atskabargains un ass ka «Asā slota». Bet vienrīt Pēcis, saticis Jēci Tramu, bija neparasti žirgts.
– Klau, draudziņ! Vai nav smieklīgi – šonakt sapņoju, ka braucu tramvajā – un, kā par brīnumu, tas nemaz negrab. Izkāpju, skatos – tramvajam koka riteņi. Tu domā, ozola, nekā – no visparastākās liepas dreijāti.
– Pēci, tu esi atpalicis. Aizej uz 1905. gada ielu. Tur pretī namam Nr. 58 atrodas tramvaju parka jaunāko izmēģinājumu paviljons. Tajā uzskatāmi redzams, ka pret zaļoksnu augošu liepu atsiets grīļīgs dzelzs stabs, kura uzdevums esot bijis turēt tramvaja elektrotīklu. Kā redzi, liepa izturīgāka par tēraudu!
Pēcis, nu aizskrēja pārliecībā, ka nākotnē koka riteņi un varbūt arī koka sliedes viņa sapņus nekad vairs nepārtrauks visinteresantākajā vietā.
Pēča un Jēča sarunu noklausījās Miķelis Skurstenis
1963. gada 26. septembris „Komunists”
Pasažieru skaits pieaudzis
Pilsēta diez vai atradīsies cilvēks, kurš savā reizē nebūtu stiprāku vārdu veltījis Tramvaju parka pārvaldei. Un visiem iemesls viens – lēni brauc, ilgi jāgaida. Tomēr, ielūkojoties uzmanīgāk, arī tramvaja ceļos pēdējā laikā varam saskatīt vienu otru jaunu iezīmi.
Pasažieriem, kas steidzas uz autobusu staciju, turpmāk nevajadzēs apstāties priekšpēdējā stacijā un gaidīt pretimbraucošo tramvaju. Pēc pāris dienām tiks nodots ekspluatācijā otrs tramvajā sliežu ceļš no tramvaja depo līdz Dzelzceļnieku ielas vidum.
Mazais Tramvaju parka pārvaldes kolektīvs cenšas ar katru dienu uzlabot pasažieru apkalpošanu. Šīs pūles nav veltīgas. Par to liecina tas, ka arvien vairāk cilvēku satiksmei izmanto tramvaju. Ja pirmajā pusgadā pasažieru pārvadāšanas plāns bija izpildīts par 105 procentiem, tad pēdējos mēnešos šis skaitlis jau ir palielinājies līdz 123 procentiem.
Tiek domāts arī par jauniem tramvaja vadītāju kadriem. Pašlaik pie pārvaldes noorganizētajos kursos tramvaja vadītāju specialitāti apgūst 15 cilvēku.