Nevis likvidēt, bet paplašināt!

Jautājums, vai Liepājā va­jadzīgs tramvajs, var rast ti­kai izbrīnu. Šie skaistie, ērtie vāģi, kas pa dienu pārvadā tūkstošiem pasažieru, kas kur­sē katrās septiņas minūtēs, ir ļoti ērti pilsētas iedzīvotājiem. Tik izdevīgu satiksmi nevar atvietot ne ar kādiem trans­porta līdzekļiem. Te nevar būt runa par, likvidēšanu, bet gan par uzlabošanu, ierīkojot riņķa līniju ar dubultsliedēm. 
Par trokšņiem. Dzīvoju Rī­gas ielā pie pašas tramvaja lī­nijas. Jāsaka, ka tramvajs pē­dējā laikā netraucē ne radio­klausītājus, ne ari televīzijas skatītājus. Liepāja drīzā laikā pēc iedzīvotāju skaita līdzināsies lielpilsētai. Katra pilsētā ir savi trokšņi, kur tad vēl tā­dā rūpniecības pilsētā. 
Liepājā tramvajs ir nepiecie­šams, un to vēl jāpaplašina. Līdz ar to mums paliktu dau­dzi brīvi autobusi, kurus varē­tu laist uz tālākiem satiksmes maršrutiem.

Ā. Cinovskis, 
Liepājas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas virpotājs, LPSR Augstākās Padomes deputāts

Tramvajiem jāaiziet

Nav nekāda pamata Liepāju salīdzināt ar Čikāgu, kā to sa­vā rakstā dara b. Rudzinskis. Ja paskatāmies kaut vai Rīgas pēckara izbūves vēsturi, tad redzam, ka tramvaja līniju likvidācija Ļeņina un Sverdlova ielas nekādas satiksmes grūtī­bas neradīja. Gluži otrādi – satiksme kļuva ērtāka un āt­rāka, jo tramvajus ļoti sekmī­gi aizstāja trolejbusi, kas kursē ātrāk, ar mazākiem starplaikiem. 
Tiesa, pēdējos gados daudz darīts, lai Liepājas tramvaja satiksmi uzlabotu. Šodien jau grūti vai pat neiespējami ar kājām pārspēt tramvaju, kā tas bija agrāk. Tomēr arī vēl tagad darba dienas beigās pie Liepājas «Sarkanā metalurga» un Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas redzam strādniekus, kuri sturmē autobusus, bet ne­labprāt kāpj tramvajā, kas no­rāda uz pēdējā samērā lēno gaitu. 
Lai palielinātu Liepājas tram­vaja kustības ātrumu un dro­šību, nepieciešams ierīkot divas platsliežu paralēlas līnijas. Galveno ielu braucamās daļas paplašināšana atsevišķas brau­camas joslas ierīkošanai Lie­pājas pilsētā vēl ilgi nebūs ie­spējama tuvu stāvošo veco dzī­vojamo namu dēļ. 
Pašreizējās Liepājas tramva­ji līnijas apmierinoši (tikai!) apkalpo iedzīvotājus, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav izde­vīgi braukt ar autobusu jeb atliek laika braukt ar tramvaju. Par šo pakalpojumu tramvaji taisa troksni, bojā ielas segu­mu, bieži vien kavē satiksmi. 
Paplašinot ielas šaurajās vietās uz veco namu rēķina (pie Vecliepājas kolhoznieku tirgus u. c.) un ierīkojot tro­lejbusu līnijas. Liepājas pilsēta daudz iegūs ielu kustības drošības un glīta izskata ziņā, bet iedzīvotāji ietaupīs daudz laika un zaudēs daudz trokšņa. Par pēdējo gan neviens, ce­rams, neskums.

I. Ozoliņš

1964. gada 23. jūnijs „Komunists”
Nevis likvidēt, bet uzlabot 
(rubrika: vai Liepājā vajadzīgs tramvajs?)

Sekojot līdzi laikraksta «Komunists» diskusijai «Vai Liepājā vajadzīgs tramvajs?», arī es nolēmu iesaistīties ša­jās pārrunās un izteikt savas domas. 
Protams, tramvajs ir vecs satiksmes līdzeklis, un viens otrs iedomājas, ka tāpēc tas noteikti jālikvidē. 
Vai tiešām mums ir tīk ba­gātīgi līdzekļi, lai varētu lik­vidēt tramvaju un tā vietā atklāt autobusu un trolejbusu līnijas, kuri kursētu ar 5 – 7 minūšu starplaiku? Man šķiet, ka nē. Tāpēc runāt par tramvaja likvidēšanu ir pilnī­gi nevietā. 
Tālāk gribētos pakavēties arī pie teiktā par to, ka ļoti daudzi rūpnīcas «Sarkanais metalurgs» un Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas strād­nieki labāk izmanto autobu­sus nekā tramvajus. Ir jau pareizi, bet ne pilnīgi. Visi tie strādnieki, kuri dzīvo Uz­varas ielas rajonā, labāk brauc ar autobusu, jo tas pa­sažierus nereti aizved tieši līdz dzīvoklim. Toties pārējie labprāt izmanto tramvaja pa­kalpojumus. 
Pašreiz es uzskatu, ka Šai diskusijai ir jānotiek tikai par to, lai tramvajs uzlabotu savu darbu. Un kā pirmais jautājums varētu būt tas, ka, ņemot vērā mūsu tehnikas un zinātnes sasniegumu līmeni, jāatrod iespēja atvērt dzelz­ceļa pārbrauktuves, lai tram­vajs varētu kursēt no Gaisa tilta līdz Līvas laukumam. Ir taču smieklīgi: gadās, ka pa trim diennaktīm reizi tiek pa­dots vilciena sastāvs uz ostu, bet tramvajam pārbraukt ne­ļauj. Vai tas neatgādina to pašu dzelzceļa tilta problē­mu? Bet šodien tur brauc au­totransports, un - arī dzelzceļš no tā necieš. Tātad vainīgs ti­kai birokrātisms. 
Ja tramvajam būs dubult­sliežu ceļš pa Brīvības ielu līdz Rīgas ielai un ja vēl nā­kotnē varbūt izprojektē kādu loka līniju uz Dienvidu priekšpilsētu, tad, manuprāt, ne trolejbuss, ne autobuss ar tramvaju konkurēt nevar. Un visus tos kapitāllīdzekļus, ku­rus citi paredz izlietot auto­busu un trolejbusu iegādei, lai labāk iegulda tramvaju remontbāzes uzlabošanā, tad tramvajs troksni netaisīs, arī televizoru un radio aparātu īpašniekiem nebūs ne mazāko sūdzību, nerunājot nemaz par pasažieriem. 
Nobeidzot jāsaka, ka tram­vajs nav jālikvidē, bet gan tā darbs jāuzlabo.

E. Leimanis

1964. gada 3. jūlijs „Komunists”
Vajadzīgs!
(rubrika: vai Liepājā vajadzīgs tramvajs?)

Sakarā ar laikrakstā izraisījušos polemiku par Liepājas tramvaja nākotni arī man gribas teikt savu vārdu. Tramvajs Liepājā neapšau­bāmi vajadzīgs. Un, lūk, kāpēc. 
Tramvaja līnijas saista Vecliepāju un Jaun­liepāju. Šajos rajonos rosīgi notiek celtniecī­ba, it sevišķi dzīvojamo namu būve. Tramva­ju līnijas savieno svarīgas vietas pilsētā: dzelz­ceļa staciju, centru, tirgus. Pēdējos gados sta­cijas laukums kļuvis par sākuma un gala punktu daudzām starppilsētu autobusu līni­jām. Tramvaja maršrutu gala punktos atrodas lieli rūpniecības uzņēmumi: «Sarkanais me­talurgs», Liepājas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca, Mašīnbūves rūpnīca u. c. Arī dzīvok­ļu celtniecība turpmāk norisīs galvenokārt Ziemeļu priekšpilsētā un Klaipēdas šosejas ra­jonā. Tas viss, kopā ņemot, rada stabilu pasa­žieru plūsmu, kas gadu no gada palielinās. 
Nav noslēpums, ka tramvajā ērtāk braukt ar bagāžu uz dzelzceļa staciju un atgriežoties no tās. Daudz labprātāk tramvaju nekā citus satiksmes līdzekļus izmanto arī mājsaimnieces, dodoties uz tirgu un atgriežoties ar produk­tiem. To pašu var teikt par vecākiem cilvē­kiem un pasažieriem ar bērniem. Tramvaji ir daudz ietilpīgāki par autobusiem un braukša­nas maksa tajos lētāka. Bez tam tramvaji iet pēc noteiktākām, ne tik lielām laika atstar­pēm, ko pagaidām nevar sacīt par autobu­siem. Tiesa, tramvaji iet lēnāk par autobusiem. Un tomēr šie satiksmes līdzekļi ļoti labi pa­pildina viens otru mūsu pilsētas konkrētos apstākļos. Šaurajām ielām tirgus rajonā pa­plašinoties, tur varēs ierīkot otras sliedes, tad arī tramvaji apgrozīsies ātrāk. Jāņem vērā arī tas, ka tramvaju saimniecībā pēdējos gados ieguldīti lieli līdzekļi, it īpaši jauno tramvaju vagonu iegādei. Šiem līdzekļiem jāatmaksājas, un tie var dot arī peļņu. Tāpēc manuprāt ne par tramvaja likvi­dāciju jārunā, bet gan par tramvaja līnijas tur­pināšanu pa Klaipēdas šoseju līdz paredza­majam jaunajam dzīvojamo namu rajonam. 
Lielajās pilsētās (Maskavā, Ļeņingradā) no­tiekošais tramvaju nomaiņas process centrāla­jos rajonos pret autobusiem, trolejbusiem, metro nedrīkst mūs mulsināt. Tur šo procesu izsaukusi sevišķa nepieciešamība: tramvaju rindu likvidācija sevišķi dzīvos centrālajos krustojumos, kā arī troksnis, ko rada simtiem tramvaju vagonu. Šis process nav skāris daudzas lielas apgabalu pilsētas, ievērojami lielākas nekā Liepāja. 
Starp citu, par trokšņiem, par cik tie ir tramvaju likvidācijas piekritēju galvenais ar­guments. No Vācijas Demokrātiskās Republi­kas saņēmām lieliskus vagonus ar labu amor­tizāciju un klusu gaitu. Sliežu ceļu sliktais stāvoklis padara šos tramvajus «trokšņainus». Tāpēc ne tramvaju vajag likvidēt, bet noteik­ti prasīt no Tramvaju pārvaldes uzturēt sliežu ceļus labā tehniskā stāvoklī, izmantot garas metinātas sliedes, uzlabot ceļu un tramvaju kārtējos remontus. 
Man šķiet, ka Liepājas tramvajs vēl uzti­cami kalpos pilsētas iedzīvotājiem daudzas gadus. Protams, tramvajs nav mūžīgs. Kad ielas kļūs platākas, būs vairāk autobusu, ra­dīsies iespēja ieviest trolejbusus, tad arī pati dzīve liks atgriezties pie tramvaja jautājuma. Pašreiz un vēl tuvākajos 8 – 10 gados jautā­jums par tramvaju likvidāciju nav vietā.

V. Koroļevs

1964. gada 11. jūlijs „Komunists”
Tramvajam jādzīvo! 
Vēstuļu apskats 
(rubrika: vai Liepājā vajadzīgs tramvajs?)

Redakcija saņēmusi desmitiem vēstuļu, kurās mūsu lasītāji izsaka savu viedokli šajā jautājumā. 
«Tādas pilsētas iedzīvotāji, kurā ir tik ērts pārvietošanās līdzeklis kā tramvajs, – raksta J. Veitas. – var prie­cāties. Tas ir ļoti ērts un ietil­pīgs transporta līdzeklis. Bet tur, kur tā nav, piemēram, Klaipēda, autobusi ir pārpildī­ti bet cilvēki nervozē» 
Liepājnieks A. Blankenburgs raksta: «Modernais tramvajs ar jauniem, labiekārtotiem vagoniem ir patiešām teicams pilsētas transporta veids. Un jāatzīst, ka nedz trolejbuss, nedz autobuss nedod tādas ērtības. Personīgi es dodu priekšroku tramvajam.»
Šādu secinājumu izsaka lielāka daļa mūsu lasītāju, kuri piedalījās diskusijā. Tas ir saprotams, nevar taču izlemt jautājumu vispārīgi, neņemot vērā reālus apstākļus. Stāvoklis ir tāds, ka Liepājas tramvajā ieguldīti lieli līdzekļi, bet pēc trolejbusiem jau tā ir liels pieprasījums mūsu zemes lielākajos centros, kur intensīvā ielu satiksme ir grūti atrisināma problēma. Grūti piekrist tiem, kuri, atsaucoties uz galvaspilsētām, apgalvo, ka tramvajs atmirst. Pirmkārt, Liepāja nav nedz Maskava, nedz Ļeņingrada un pat nedz Rīga. Un, otrkārt, pat tanīs pilsētās tramvaji nav likvidēti un vēl ilgi dzīvos. Kas attiecās un I. Zujāna domām, ka pilsēta nepieciešams noņemt tramvaju biežo avāriju dēļ, tad jāsaka, ka avā­rijas noliek arī autotranspor­tā. Un tomēr nevienam prātā nav nācis nodot šī iemesla dēļ visus automobiļus lūžņos. Attiecībā uz avārijām jāsaka, ka pilsētas ielas ir neapmierinošā stāvoklī. Un beidzot liela loma ir arī sapratīgai satiksmes organizēšanai. Šajā ziņā Liepājas satiksmes drošības nodaļa var daudz ko darīt, lai ieviestu kārtību, kas novērš avārijas.
Tāda kārta, liepāj­nieki balso par tram­vaju, kam viņi piešķir lielu nozīmi arī nākotnē. Sa­karā ar šo nākotni viņiem pret tramvaju ir lielas prasības. Kādas tās ir?
«Ko tramvaju pārvalde da­ra, lai uzlabotu un paātrinātu satiksmi?» – vaicā mūsu lasītāji, kuri dzīvo Līvas laukumā. Un paši atbild: «Šķiet, ka maz. Jau vairākus gadus pārvalde sola virzīt tramvaju no Līvas laukuma pa Siena un Zivju ielu. Tas manāmi pa­ātrinātu satiksmi. Tomēr tā­lāk par solījumiem šī lieta nav pavirzījusies.» 
Jāpiebilst, ka nepiedodami ilgi aizkavējusies otrā sliežu ceļa izbūve arī citos līnijas iecirkņos. Bet ar to saistītas neērtības pilsētas darbaļaudis izjūt diendienā. Jāpieliek maksimālas pūles, lai plānus beidzot realizētu. 
Daudzi lasītāji ierosina jautājumu par tramvaja maršrutu paplašināšanu. E. Švānbergs, Murovska, K. Silkaitis, A. Blankenburgs un citi pievērš uzmanību stāvoklim Dienvidu priekšpilsētā. Pašreiz, kad šajā rajonā paredzēts izvērst plašu dzīvokļu celtniecību, jā­padomā arī par transportu celtniekiem, bet pēc tam arī jaunajiem iemītniekiem. Acīm redzot, šāds transporta veids būs tramvajs. Lasītāji ierosina neaizmirst arī tos, kas dzīvo ezermalas rajonā. Visi tie ir jautājumi, kas prasa sīki izstudēt visus «par» un «pret». Taču atlikt izlemšanu uz daudz ilgāku laiku nedrīkst. 
Darbaļaudīm ir lielas pretenzijas pret pārvaldi, sakara ar ceļu sliktu stāvokli, kura dēļ tramvaja vagoni ātri nolietojas. Rezultātā rodas dažādi mehāniski trokšņi, no kuriem varētu izvairīties, ja ceļus un vagonus pienācīgi remontētu. Vajadzīga tikai cilvēku laba griba un atbildība par viņiem uzdoto darbu.
Savā laikā pilsētas izpildu komiteja pieņēma speciālu lēmumu par pasākumiem radio un televīzijas pārraižu traucējumu novēršanai. «Lēmums ir, – redakcijai raksta D. Zivcons. – bet traucējumi, ko izsauc tramvajs, arī nav mazinājušies. Ierosinu izveidot no ieinteresētiem speciālistiem komisiju, kas palīdzētu Tramvaju pārvaldei novērst šo nepatīkamo parādību.» 
Mums šķiet, ka komisija jānodibina, bet ar plašāku mērķi. Proti, lai tā, izpētījusi visas Liepājas tramvaja problēmas, veicinātu šī transporta veida attīstības perspektīvā plāna izstrādāšanu.
Norakstīt tramvaju ir par agru.

1964. gada 31. jūlijs „Komunists”
Vēlreiz par tramvaju 
(Saruna ar komunālās saimniecības pārvaldes priekšnieku b. Ponomarjovu)

Tramvajs ir vislētākais un visvairāk izmanto­jamais pilsētas transporta veids. Šogad, pēc ie­priekšējiem aprēķiniem, Liepājas tramvajs pārva­dās vairāk nekā 11 miljonu pasažieru. Ja to lik­vidētu, tad vajadzētu daudz autobusu, bet auto­transporta kantorim Nr. 4 tik liela skaita to nav. Kas attiecas uz trolejbusa līnijām, tad tās atļauts izbūvēt tikai lielās pilsētās ar vairāk nekā 150 tūkstoš iedzīvotajiem. 
Lūk, tāpēc ir jārunā nevis par tramvaja lik­vidēšanu, bet gan par tā darba uzlabošanu. 
Tramvaja parka un pārvaldes darbam bija vel­tīta šā gada 17. jūlijā notikusī pilsētas izpildu komitejas sēde. 
Tika konstatēts, ka Tramvaja pārvalde sekmīgi izpildījusi pusgada plānu – pasažieru pārvadāša­nā par 106,9 proc. un ienākumu ziņā – par 106.3 proc. Ik gadus Tramvaju parks papildinās ar jau­niem vagoniem, un šā gada beigās to būs jau 54. 
Tomēr tramvaja saimniecības ekspluatācijā ir būtiski trūkumi. Sliežu ceļu un ritošā sastāva re­monts tiek veikts ļoti neapmierinoši, kādēļ vagoni priekšlaicīgi nolietojas, netiek izpildīti kustības grafiki. Šā gada sešos mēnešos bija 349 gadīju­mi, kad tramvaja vagoni atgriezās no līnijas dažādu bojājumu dēļ. Tramvaji vēl arvien rada trokšņus un traucējumus radio un televīzijas pārraidēm. 
Bez tam, remontējot vagonus, netiek ievērota tehnoloģiskā disciplīna, nav pietiekamā daudzumā vajadzīgo instrumentu, nav noorganizētas kompleksas remonta brigādes, nav organizētas tram­vaja vagonu vadītāju tehniskās mācības. Arī dar­ba disciplīna tramvaja pārvaldē klibo. Ļoti ieil­dzinās tramvaja sliežu ceļu pagarināšana pilsētas nomalēs. 
Tāds stāvoklis izveidojies tā rezultātā, ka Tramvaja pārvaldes vadošie darbinieki – direk­tors b. Minsterjānis un galvenais inženieris b. Sēr­mūkšs neparāda vajadzīgo iniciatīvu un neatlai­dību pilsētas tramvaja darba uzlabošanā. 
Pilsētas izpildu komiteja ar savu lēmumu uz­lika par pienākumu Tramvaja pārvaldes vadībai līdz šā gada 1. augustam izstrādāt pasākumu plānu minēto trūkumu novēršanai. Līdz 1. oktobrim uz 4. tramvaja līnijas jāizbūvē papildus izmaiņas ceļi un jāpalielina vagonu skaits. Bez tam jāiz­lemj jautājums par tramvaja līnijas izbūvi pa Zivju un Siena ielu. Grūtības šeit rada tas, ka šīs ielas ir šauras un zem to seguma ir daudz apakšzemes komunikāciju. 
Pilsētas izpildu komitejas lēmumā paredzēti arī citi pasākumi Tramvaja parka darba uzlabo­šanai un sliežu ceļu pagarināšanai. Jāatzīmē, ka pilsēta atkal griezīsies pie Baltijas dzelzceļa pār­valdes atļaut tramvaja satiksmi pāri dzelzceļam Sarkanarmijas ielā. 
Nobeigumā jāsaka, ka tautas saimniecības plā­na projektā 1966. – 1970. gadiem pilsētas izpildu komiteja paredzējusi tramvaja ceļu rekonstrukci­ju – otru sliežu ceļu izbūvi uz līdzšinējām līni­jām un to pagarināšanu līdz Liepājas dienvidrie­tumu rajonam, kur cels jaunu dzīvojamo masīvu.

1964. gada 1. novembris „Komunists”
Daži vērtīgi padomi 
Izgriezt un uzglabāt!
(rubrika: ventilators)

Ja jūs uz Rīgu mēdzat braukt ar vilcienu, dzīvo­jat Vecliepājā, līdz staci­jai braucat ar tramvaju un. teiksim, pusstundu pirms vilciena atiešanas parasti atrodaties tramva­ja pieturā nu kaut vai pie centrāltirgus, mēs sil­ti jo silti iesakām jums turpmāk iegaumēt šādas pamācības: 
1. Fiziskie vingrinājumi: 
a) katru rītu izdariet vingrošanu apmēram 15 minūtes;
b) vai nu individuāli, vai arī kopā ar kādas sporta biedrības vieglat­lētiem vismaz 3 reizes nedēļā jūrmalas kāpās skrieniet krosu;
c) izturības nostiprināšanas nolūkos varat pacilāt arī svaru stieni. 
Tas gadījumam (tāds, piemēram, notika 25. ok­tobra rītā), ja tramvajs gaida       pretimbraucošo (bet tas savukārt pie in­stitūta gaida šo sastāvu) un jums attālums līdz stacijai jāveic skriešus. Bet ja fiziskos vingrinā­jumus neesat apguvis, neriskējiet skriet, bet gai­diet, tad: 
2. Nervu vingrinājumi: 
a) nervu sistēmas no­ rūdīšanai katru rītu norīvējieties ar aukstu ūdeni; 
b) domāts vīriešiem: uz kino neejiet reizē ar sievu, bet sarunājiet satikties pie kinoteātra. Tā kā viņa vienmēr atnāks pēdējā brīdī, jūs ar laiku pieradīsi neskatīties 
Šīs pamācības jums būs jāuzglabā tīk ilgi, kamēr tramvajnieki vien­sliežu ceļa posmos neuz­stādīs kontrolspuldzes, kas signalizētu, kad sa­stāvs var braukt un vie­nam tramvajam nebūtu lieki jāgaida uz otru.

1964. gada 15. novembris „Komunists”
(rubrika: ventilators izvedināja)

(...)
1. novembrī publicēta­jos «Dažos vērtīgajos padomos» rakstījām par neregulāru tramvaja satiksmi, par to, ka viens sastāvs pie tirgus gaida pretimbraucošo, bet tas pie institūta savukārt gaida šo. Tramvaju pār­valdes galvenais inženie­ris V. Sērmūkšs atsūtī­jis atbildi: «Ņemot vērā īpatnējos apstākļus, sig­nalizācijas uzstādīšana Pie Uzvaras laukuma un cen­trālā tirgus pašreiz radītu kustības aizkavēšanos. Plānojam esošo dubult­sliežu ceļu pagarināt līdz Imanta Sudmaļa ielai, tad arī signalizācijas ierīkošana dos praktisko labumu.
(...)