1964
1964. gada 4. janvāris „Komunists”
Uzmanību! Nāk tramvajs!
Ar katru gadu mūsu pilsētā kļūst ērtāka satiksme – pa ielām ripo moderni, komfortabli autobusi, taksometri. Ari vecais tramvajs kļuvis gluži cits: saņemti jauni, sastāvi, kas ražoti Vācijas Demokrātiskajā Republikā. To maksimālais ātrums palielinājies līdz 50 kilometriem stundā...
Taču tramvajs ir un paliks tāds satiksmes līdzeklis, kas nevar nogriezties ne pa labi, ne pa kreisi. To diemžēl daudzi autotransporta vadītāji «aizmirst». Bez tam tramvajam ir ari gluži cits bremzēšanas ceļš. Tā, piemēram, kravas automašīnām, braucot ar 30 kilometru ātrumu stundā, bremzēšanas ceļš ir 11,5 metri, bet tramvajam, braucot ar tādu pašu ātrumu, bremzēšanas ceļš jau ir 30 metri. To ne visi ievēro.
Tā, pagājušā gada 25. oktobrī, pl. 11.50 šoferis M. Soboļevs, braucot pa Raiņa ielu, izdarīja kreiso pagriezienu uz M. Gūtmaņa ielu, nepārliecinājies, vai tramvajs tuvojas, vai ne. Paviršības rezultātā M. Soboļevs ar savu mašīnu nokļuva starp ietves malā augošu koku un tramvaju, tika saspiests un pēc tam mira. Ir bijušas arī vairākas vieglāka rakstura avārijas, kuru rezultātā sasisti tramvaja sastāvi un automašīnas, bet šoferi tikuši cauri ar izbailēm un atlīdzināšanu par nodarītiem zaudējumiem.
Tikpat bezatbildīgi bieži izturas gājēji, it sevišķi, ja gadās būt «jautrā» garastāvoklī. Piemēram, pagājušā gada 11. jūnijā pilsonis V. Tolstabrovs ap pl. 22.30 Dzelzceļnieku ielā gribēja «pārbaudīt» tramvaja bremzēšanas spējas, metoties zem tramvaja. Tā rezultātā viņš guva traumu.
Pērnā gada 13. novembri pl. 20.30 Sarkanarmijas ielā pie gaisa tilta pilsonis I. Moskaļovs, būdams stipri iereibis, šķērsoja sliežu ceļu, pakļuva zem tramvaja un no smagajiem ievainojumiem uz vietas mira.
Satiksmes noteikumi aizliedz atvērt ejoša transporta līdzekļa durvis, lai izkāptu vai iekāptu. Pilsonis J. Mielavs, būdams iereibis, 18. novembrī pl. 20.50 Rīgas ielā pie 5. vidusskolas pieturas gribēja ielēkt tikko kustību uzsākušā tramvajā. «Iekāpšana» beidzās diezgan bēdīgi.
No minētajiem piemēriem redzam, kur noved satiksmes noteikumu neievērošana un reibinošu dzērienu lietošana. Pret tādām parādībām ar vēl lielāku enerģiju nekā līdz šim jācīnās ne tikai sabiedriskajiem autoinspektoriem un sabiedriskās kārtības sargiem, bet arī visai sabiedrībai Derīgi atcerēties, ka tramvaja normālai kustībai nepieciešams, LAI PASAŽIERI STINGRI IEVĒROTU IELU SATIKSMES NOTEIKUMUS – IEKĀPTU TIKAI PA AIZMUGURĒJO PLATFORMU UN IZKĀPTU TIKAI PA PRIEKŠĒJO PLATFORMU. Tas neradīs drūzmu pie iekāpšanas un izkāpšanas. Izņēmuma veidā pa priekšējo platformu atļauts iekāpt invalīdiem un sievietēm ar mazgadīgiem bērniem. Nekādā gadījumā NEDRĪKST TRAMVAJA KUSTĪBAS LAIKA ATVĒRT DURVIS, LAI IEKĀPTU VAI IZKĀPTU, jo tādējādi viegli var pakļūt zem tramvaja vai kāda cita braucoša transporta. TRAMVAJU DRĪKST APIET TIKAI NO PRIEKŠAS, BET AUTOBUSU – GAR AIZMUGURI. LAI NETRAUCĒTU CITU TRANSPORTA LĪDZEKĻU KUSTĪBU. TRAMVAJU ATĻAUTS SAGAIDĪT TIKAI UZ IETVES VAI SPECIĀLAS UZGAIDĀMĀS SALIŅAS.
O. Milencs, sabiedrisko autoinspektoru padomes loceklis, tramvaja vadītājs.
1964. gada 29. aprīlis „Komunists”
Kādēļ tramvaji zaudē kluso gaitu?
(rubrika: mums raksta)
Pirms nedaudz gadiem liepājnieki priecājās, kad tika nomainīti vecie tramvaji pret jaunajiem ar sevišķi klusu gaitu.
Liktos, ka šos glītos tramvajus vajadzētu ekspluatēt tā, lai tie tiktu saglabāti pilnīgā kārtībā Taču iznācis citādi. Tramvaja sastāvs 134 – 34, kā ari 131 – 31 (kaut gan mazākā mērā) sāk līdzināties veco laiku redeļu ratiem. Tas tāpēc, ka šie tramvaji tiek ekspluatēti ar nepieļaujamiem defektiem – riteņpāru riepu vietējiem izrāvumiem virs pielaižamām normām. Šos defektus it sevišķi sajūtam mēs, Rīgas ielas Nr. 58 iedzīvotāji. Kamēr pārējie tramvaji pabrauc mājai gandrīz nemanot, tad abi iepriekš mīnē' tie, ar dārdoņu tuvojoties, izraisa spēcīgu mājas vibrāciju, kura atsaucas uz visiem dzīvokļos esošiem priekšmetiem, kā arī apmetumu.
Tā turpinoties, šie tramvaji pamazām izies no ierindas, tiek bojāts sliežu ceļš un ari pārējie tramvaji.
Iedzīvotāji varbūt vēl varētu Šo dārdoņu paciest, bet cik ilgi no stipriem ielu satricinājumiem izturēs simtām dzīvojamo māju un pārējo būvju?
Maz vērības velti arī sliežu uzturēšanai kārtība. Pušu tramvaja parka darbinieku acu priekšā, pretī dispečeru kantorim visu ziemu sliežu savienojuma metinājuma 20 cm garumā bija trīs lūzumi. Kā var neievērot tādus defektus?
Par riteņpāru izrāvumiem tramvaju parka darbinieki aizbildinās, ka neesot attiecīgas virpas riteņpāru pārvirpošanai, un izrāvumi tiekot uzmetināti. Cik ilgi tas tā var turpināties? Vai tramvaju parka darbiniekiem nav jāievēro elementārie tramvaju tehniskās ekspluatācijas noteikumi?
P. Kalniņš
1964. gada 10. maijs „Komunists”
Kāda būsi, Liepājas rītdiena?
Domāt par to, kāda izskatīsies mūsu pilsēta pēc gada, diviem, desmit un vēl ilgāka laika posma, ir katra liepājnieka pienākums. Iesaistīt rītdienas Liepājas izveidē pēc iespējas vairāk prātu — tāds bija nesen Novatoru klubā notikušās konferences nolūks. (...)
(...)
Uzkopt, nevis apbūvēt
Pilsētas rītdiena Jāapspriež katrā kolektīvā, ikvienam liepājniekiem jājūt atbildība par to, ko atstāsim nākamajai paaudzei. Tāpēc nopietni jādomā arī par to, kā uzlabosies satiksme. Ļoti nepieciešams būtu trolejbuss, tikai to iekārtot, pirms nav iztaisnoti daudzie un asie pagriezieni, ir neiespējami.
Bet izveidot pilsētas centru, izdaiļot to un padarīt krāšņu ir iespējams, un tas jādara. Šim nolūkam vajadzētu atslogot no tramvaja un pārējo satiksmes līdzekļu kustības Ļeņina ielu, atstājot te tikai satiksmes autobusus. Arī «Degvielas» stacijas pašreizējā atrašanās vieta nerunā par labu pilsētas izskatam.
J. Savenko, 4. ATK priekšnieks
(...)
1964. gada 19. maijs „Komunists”
(Pa mūsu laikraksta materiālu pēdām)
«Kādēļ tramvaji zaudē kluso gaitu?» – tā saucās lasītāju vēstule, kas bija ievietota «Komunista» 29. aprīļa numura. Tanī bija rakstīts, ka daži tramvaja vagoni tiek ekspluatēti ar nepieļaujamiem defektiem.
Pilsētas tramvaju pārvalde ziņo, ka raksts apspriests ražošanas prezidija sēdē. Krustenis Rīgas un Baseina ielas krustojumā kapitāli saremontēts, tāpat arī sliežu ceļš Rīgas ielā iepretī dispečera ēkai Tramvaja sastāvi 131 – 31 un 134 – 34 no līnijas noņemti. 134. vagona remonts tuvojas nobeigumam. Tuvākajās dienās to atkal nodos ekspluatācijā.
(...)
1964. gada 30. maijs „Komunists”
Vai Liepājā vajadzīgs tramvajs?
(rubrika: lasītājs sāk sarunu)
Novatoru klubā nesen notikušajā konferencē apsprieda jautājumu par mūsu pilsētas perspektīvo celtniecību. Daži biedri izteicās, ka tramvajs būtu jānodod arhīvā, aizstājot to ar autobusiem, trolejbusiem un taksometriem. Vai Liepāja var atteikties no šī veida transporta? Man šķiet, ka ne.
Neraugoties uz to, ka pilsētas ielās pašreiz kursē daudzi autobusi un taksometri, tomēr lielu daļu pasažieru pārvadā tramvajs kā visietilpīgākais transporta veids. Ja to noņemtu no līnijas, tad diez vai būtu iespējams izdalīt pietiekamu daudzumu citu transporta līdzekļu, lai pārvadātu tos, kuri pašreiz izmanto tramvaju. Starp citu, kā ziņojis laikraksts «Ekonomičeskaja Gazeta», tādu eksperimentu izdarīja Amerikas pilsētā Čikāgā. Rezultātā pie bezsliežu transporta radās milzīgas rindas.
Mums šķiet, ka pašreiz jāatrisina cits jautājums – par satiksmes organizēšanu perspektīvās celtniecības vietas. Visa pilsēta sadalāma maršrutos un atkarībā no ielu platuma un to seguma kvalitātes pa tām atbilstoši jākursē tramvajiem, trolejbusiem un autobusiem. Jādara tā, lai divi transporta veidi nekādā gadījumā nedublētu viens otru, kā tas pašreiz ir dažās maršruta līnijās, piemēram, Siena tirgus – Gaisa tilts. Un ja to izdosies izdarīt, tad atbrīvotos autobusus varēs virzīt uz tiem pilsētas rajoniem, kurus neapkalpo nekāds pasažieru transports.
Daži saka, ka tramvajs kā transporta veids ir novecojis, ka tas rada lielu troksni un traucē cilvēkus, kas dzīvo netālu no līnijas. Te nu gan jāskatās pašā saknē. Kādēļ gan šī iemesla dēļ aizvākt pašu tramvaju? Vai nebūtu labāk novērst trokšņus, kas rodas bremžu un ritošās daļas defektu dēļ?
Mums pienāk lieliski iekārtoti tramvaja vagoni no Vācijas Demokrātiskās Republikas. Tiem ir ļoti mīksta un klusa gaita. Bet, acīm redzot, sakarā ar nepietiekamu tehnisku kopšanu, tie pēc zināma laika sāk dārdēt.
Jāsaka, ka mūsu pilsētas ielas nav visai ērtas transportam. Tās ir ļoti šauras, braucamajai daļai slikts segums. Tādēļ, perspektīvi projektējot galvenās maģistrāles, jāņem vērā satiksmes nepārtrauktība un ielu pašreizējais noslogojums ar transporta līdzekļiem. Jācenšas arī panākt, lai visas apakšzemes komunikācijas liktu nevis zem ielas seguma, bet gan gar ielu malām, lai tad, kad tās atrok (un tas mūsu pilsētā ilgst jau vairākus gadus), nebūtu traucējumi pasažieru transportā.
L. Rudzinskis,
Latvijas PSR Tautas saimniecības padomes Tehniski ekonomiskās padomes Liepājas filiāles transporta sekcijas priekšsēdētājs
No redakcijas: vēstules autors izvirza svarīgu jautājumu, kuru nedrīkst neievērot, rekonstruējot mūsu pilsētu. Mēs ceram, ka arī citi mūsu laikraksta lasītāj! izteiksies par šo tēmu.
1964. gada 9. jūnijs „Komunists”
(rubrika: vai Liepājā vajadzīgs tramvajs?)
Nevis likvidēt, bet paplašināt!
Jautājums, vai Liepājā vajadzīgs tramvajs, var rast tikai izbrīnu. Šie skaistie, ērtie vāģi, kas pa dienu pārvadā tūkstošiem pasažieru, kas kursē katrās septiņas minūtēs, ir ļoti ērti pilsētas iedzīvotājiem. Tik izdevīgu satiksmi nevar atvietot ne ar kādiem transporta līdzekļiem. Te nevar būt runa par, likvidēšanu, bet gan par uzlabošanu, ierīkojot riņķa līniju ar dubultsliedēm.
Par trokšņiem. Dzīvoju Rīgas ielā pie pašas tramvaja līnijas. Jāsaka, ka tramvajs pēdējā laikā netraucē ne radioklausītājus, ne ari televīzijas skatītājus. Liepāja drīzā laikā pēc iedzīvotāju skaita līdzināsies lielpilsētai. Katra pilsētā ir savi trokšņi, kur tad vēl tādā rūpniecības pilsētā.
Liepājā tramvajs ir nepieciešams, un to vēl jāpaplašina. Līdz ar to mums paliktu daudzi brīvi autobusi, kurus varētu laist uz tālākiem satiksmes maršrutiem.
Ā. Cinovskis,
Liepājas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas virpotājs, LPSR Augstākās Padomes deputāts
Tramvajiem jāaiziet
Nav nekāda pamata Liepāju salīdzināt ar Čikāgu, kā to savā rakstā dara b. Rudzinskis. Ja paskatāmies kaut vai Rīgas pēckara izbūves vēsturi, tad redzam, ka tramvaja līniju likvidācija Ļeņina un Sverdlova ielas nekādas satiksmes grūtības neradīja. Gluži otrādi – satiksme kļuva ērtāka un ātrāka, jo tramvajus ļoti sekmīgi aizstāja trolejbusi, kas kursē ātrāk, ar mazākiem starplaikiem.
Tiesa, pēdējos gados daudz darīts, lai Liepājas tramvaja satiksmi uzlabotu. Šodien jau grūti vai pat neiespējami ar kājām pārspēt tramvaju, kā tas bija agrāk. Tomēr arī vēl tagad darba dienas beigās pie Liepājas «Sarkanā metalurga» un Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas redzam strādniekus, kuri sturmē autobusus, bet nelabprāt kāpj tramvajā, kas norāda uz pēdējā samērā lēno gaitu.
Lai palielinātu Liepājas tramvaja kustības ātrumu un drošību, nepieciešams ierīkot divas platsliežu paralēlas līnijas. Galveno ielu braucamās daļas paplašināšana atsevišķas braucamas joslas ierīkošanai Liepājas pilsētā vēl ilgi nebūs iespējama tuvu stāvošo veco dzīvojamo namu dēļ.
Pašreizējās Liepājas tramvaji līnijas apmierinoši (tikai!) apkalpo iedzīvotājus, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav izdevīgi braukt ar autobusu jeb atliek laika braukt ar tramvaju. Par šo pakalpojumu tramvaji taisa troksni, bojā ielas segumu, bieži vien kavē satiksmi.
Paplašinot ielas šaurajās vietās uz veco namu rēķina (pie Vecliepājas kolhoznieku tirgus u. c.) un ierīkojot trolejbusu līnijas. Liepājas pilsēta daudz iegūs ielu kustības drošības un glīta izskata ziņā, bet iedzīvotāji ietaupīs daudz laika un zaudēs daudz trokšņa. Par pēdējo gan neviens, cerams, neskums.
I. Ozoliņš
1964. gada 23. jūnijs „Komunists”
Nevis likvidēt, bet uzlabot
(rubrika: vai Liepājā vajadzīgs tramvajs?)
Sekojot līdzi laikraksta «Komunists» diskusijai «Vai Liepājā vajadzīgs tramvajs?», arī es nolēmu iesaistīties šajās pārrunās un izteikt savas domas.
Protams, tramvajs ir vecs satiksmes līdzeklis, un viens otrs iedomājas, ka tāpēc tas noteikti jālikvidē.
Vai tiešām mums ir tīk bagātīgi līdzekļi, lai varētu likvidēt tramvaju un tā vietā atklāt autobusu un trolejbusu līnijas, kuri kursētu ar 5 – 7 minūšu starplaiku? Man šķiet, ka nē. Tāpēc runāt par tramvaja likvidēšanu ir pilnīgi nevietā.
Tālāk gribētos pakavēties arī pie teiktā par to, ka ļoti daudzi rūpnīcas «Sarkanais metalurgs» un Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas strādnieki labāk izmanto autobusus nekā tramvajus. Ir jau pareizi, bet ne pilnīgi. Visi tie strādnieki, kuri dzīvo Uzvaras ielas rajonā, labāk brauc ar autobusu, jo tas pasažierus nereti aizved tieši līdz dzīvoklim. Toties pārējie labprāt izmanto tramvaja pakalpojumus.
Pašreiz es uzskatu, ka Šai diskusijai ir jānotiek tikai par to, lai tramvajs uzlabotu savu darbu. Un kā pirmais jautājums varētu būt tas, ka, ņemot vērā mūsu tehnikas un zinātnes sasniegumu līmeni, jāatrod iespēja atvērt dzelzceļa pārbrauktuves, lai tramvajs varētu kursēt no Gaisa tilta līdz Līvas laukumam. Ir taču smieklīgi: gadās, ka pa trim diennaktīm reizi tiek padots vilciena sastāvs uz ostu, bet tramvajam pārbraukt neļauj. Vai tas neatgādina to pašu dzelzceļa tilta problēmu? Bet šodien tur brauc autotransports, un - arī dzelzceļš no tā necieš. Tātad vainīgs tikai birokrātisms.
Ja tramvajam būs dubultsliežu ceļš pa Brīvības ielu līdz Rīgas ielai un ja vēl nākotnē varbūt izprojektē kādu loka līniju uz Dienvidu priekšpilsētu, tad, manuprāt, ne trolejbuss, ne autobuss ar tramvaju konkurēt nevar. Un visus tos kapitāllīdzekļus, kurus citi paredz izlietot autobusu un trolejbusu iegādei, lai labāk iegulda tramvaju remontbāzes uzlabošanā, tad tramvajs troksni netaisīs, arī televizoru un radio aparātu īpašniekiem nebūs ne mazāko sūdzību, nerunājot nemaz par pasažieriem.
Nobeidzot jāsaka, ka tramvajs nav jālikvidē, bet gan tā darbs jāuzlabo.
E. Leimanis
1964. gada 3. jūlijs „Komunists”
Vajadzīgs!
(rubrika: vai Liepājā vajadzīgs tramvajs?)
Sakarā ar laikrakstā izraisījušos polemiku par Liepājas tramvaja nākotni arī man gribas teikt savu vārdu. Tramvajs Liepājā neapšaubāmi vajadzīgs. Un, lūk, kāpēc.
Tramvaja līnijas saista Vecliepāju un Jaunliepāju. Šajos rajonos rosīgi notiek celtniecība, it sevišķi dzīvojamo namu būve. Tramvaju līnijas savieno svarīgas vietas pilsētā: dzelzceļa staciju, centru, tirgus. Pēdējos gados stacijas laukums kļuvis par sākuma un gala punktu daudzām starppilsētu autobusu līnijām. Tramvaja maršrutu gala punktos atrodas lieli rūpniecības uzņēmumi: «Sarkanais metalurgs», Liepājas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca, Mašīnbūves rūpnīca u. c. Arī dzīvokļu celtniecība turpmāk norisīs galvenokārt Ziemeļu priekšpilsētā un Klaipēdas šosejas rajonā. Tas viss, kopā ņemot, rada stabilu pasažieru plūsmu, kas gadu no gada palielinās.
Nav noslēpums, ka tramvajā ērtāk braukt ar bagāžu uz dzelzceļa staciju un atgriežoties no tās. Daudz labprātāk tramvaju nekā citus satiksmes līdzekļus izmanto arī mājsaimnieces, dodoties uz tirgu un atgriežoties ar produktiem. To pašu var teikt par vecākiem cilvēkiem un pasažieriem ar bērniem. Tramvaji ir daudz ietilpīgāki par autobusiem un braukšanas maksa tajos lētāka. Bez tam tramvaji iet pēc noteiktākām, ne tik lielām laika atstarpēm, ko pagaidām nevar sacīt par autobusiem. Tiesa, tramvaji iet lēnāk par autobusiem. Un tomēr šie satiksmes līdzekļi ļoti labi papildina viens otru mūsu pilsētas konkrētos apstākļos. Šaurajām ielām tirgus rajonā paplašinoties, tur varēs ierīkot otras sliedes, tad arī tramvaji apgrozīsies ātrāk. Jāņem vērā arī tas, ka tramvaju saimniecībā pēdējos gados ieguldīti lieli līdzekļi, it īpaši jauno tramvaju vagonu iegādei. Šiem līdzekļiem jāatmaksājas, un tie var dot arī peļņu. Tāpēc manuprāt ne par tramvaja likvidāciju jārunā, bet gan par tramvaja līnijas turpināšanu pa Klaipēdas šoseju līdz paredzamajam jaunajam dzīvojamo namu rajonam.
Lielajās pilsētās (Maskavā, Ļeņingradā) notiekošais tramvaju nomaiņas process centrālajos rajonos pret autobusiem, trolejbusiem, metro nedrīkst mūs mulsināt. Tur šo procesu izsaukusi sevišķa nepieciešamība: tramvaju rindu likvidācija sevišķi dzīvos centrālajos krustojumos, kā arī troksnis, ko rada simtiem tramvaju vagonu. Šis process nav skāris daudzas lielas apgabalu pilsētas, ievērojami lielākas nekā Liepāja.
Starp citu, par trokšņiem, par cik tie ir tramvaju likvidācijas piekritēju galvenais arguments. No Vācijas Demokrātiskās Republikas saņēmām lieliskus vagonus ar labu amortizāciju un klusu gaitu. Sliežu ceļu sliktais stāvoklis padara šos tramvajus «trokšņainus». Tāpēc ne tramvaju vajag likvidēt, bet noteikti prasīt no Tramvaju pārvaldes uzturēt sliežu ceļus labā tehniskā stāvoklī, izmantot garas metinātas sliedes, uzlabot ceļu un tramvaju kārtējos remontus.
Man šķiet, ka Liepājas tramvajs vēl uzticami kalpos pilsētas iedzīvotājiem daudzas gadus. Protams, tramvajs nav mūžīgs. Kad ielas kļūs platākas, būs vairāk autobusu, radīsies iespēja ieviest trolejbusus, tad arī pati dzīve liks atgriezties pie tramvaja jautājuma. Pašreiz un vēl tuvākajos 8 – 10 gados jautājums par tramvaju likvidāciju nav vietā.
V. Koroļevs
1964. gada 11. jūlijs „Komunists”
Tramvajam jādzīvo!
Vēstuļu apskats
(rubrika: vai Liepājā vajadzīgs tramvajs?)
Redakcija saņēmusi desmitiem vēstuļu, kurās mūsu lasītāji izsaka savu viedokli šajā jautājumā.
«Tādas pilsētas iedzīvotāji, kurā ir tik ērts pārvietošanās līdzeklis kā tramvajs, – raksta J. Veitas. – var priecāties. Tas ir ļoti ērts un ietilpīgs transporta līdzeklis. Bet tur, kur tā nav, piemēram, Klaipēda, autobusi ir pārpildīti bet cilvēki nervozē»
Liepājnieks A. Blankenburgs raksta: «Modernais tramvajs ar jauniem, labiekārtotiem vagoniem ir patiešām teicams pilsētas transporta veids. Un jāatzīst, ka nedz trolejbuss, nedz autobuss nedod tādas ērtības. Personīgi es dodu priekšroku tramvajam.»
Šādu secinājumu izsaka lielāka daļa mūsu lasītāju, kuri piedalījās diskusijā. Tas ir saprotams, nevar taču izlemt jautājumu vispārīgi, neņemot vērā reālus apstākļus. Stāvoklis ir tāds, ka Liepājas tramvajā ieguldīti lieli līdzekļi, bet pēc trolejbusiem jau tā ir liels pieprasījums mūsu zemes lielākajos centros, kur intensīvā ielu satiksme ir grūti atrisināma problēma. Grūti piekrist tiem, kuri, atsaucoties uz galvaspilsētām, apgalvo, ka tramvajs atmirst. Pirmkārt, Liepāja nav nedz Maskava, nedz Ļeņingrada un pat nedz Rīga. Un, otrkārt, pat tanīs pilsētās tramvaji nav likvidēti un vēl ilgi dzīvos. Kas attiecās un I. Zujāna domām, ka pilsēta nepieciešams noņemt tramvaju biežo avāriju dēļ, tad jāsaka, ka avārijas noliek arī autotransportā. Un tomēr nevienam prātā nav nācis nodot šī iemesla dēļ visus automobiļus lūžņos. Attiecībā uz avārijām jāsaka, ka pilsētas ielas ir neapmierinošā stāvoklī. Un beidzot liela loma ir arī sapratīgai satiksmes organizēšanai. Šajā ziņā Liepājas satiksmes drošības nodaļa var daudz ko darīt, lai ieviestu kārtību, kas novērš avārijas.
Tāda kārta, liepājnieki balso par tramvaju, kam viņi piešķir lielu nozīmi arī nākotnē. Sakarā ar šo nākotni viņiem pret tramvaju ir lielas prasības. Kādas tās ir?
«Ko tramvaju pārvalde dara, lai uzlabotu un paātrinātu satiksmi?» – vaicā mūsu lasītāji, kuri dzīvo Līvas laukumā. Un paši atbild: «Šķiet, ka maz. Jau vairākus gadus pārvalde sola virzīt tramvaju no Līvas laukuma pa Siena un Zivju ielu. Tas manāmi paātrinātu satiksmi. Tomēr tālāk par solījumiem šī lieta nav pavirzījusies.»
Jāpiebilst, ka nepiedodami ilgi aizkavējusies otrā sliežu ceļa izbūve arī citos līnijas iecirkņos. Bet ar to saistītas neērtības pilsētas darbaļaudis izjūt diendienā. Jāpieliek maksimālas pūles, lai plānus beidzot realizētu.
Daudzi lasītāji ierosina jautājumu par tramvaja maršrutu paplašināšanu. E. Švānbergs, Murovska, K. Silkaitis, A. Blankenburgs un citi pievērš uzmanību stāvoklim Dienvidu priekšpilsētā. Pašreiz, kad šajā rajonā paredzēts izvērst plašu dzīvokļu celtniecību, jāpadomā arī par transportu celtniekiem, bet pēc tam arī jaunajiem iemītniekiem. Acīm redzot, šāds transporta veids būs tramvajs. Lasītāji ierosina neaizmirst arī tos, kas dzīvo ezermalas rajonā. Visi tie ir jautājumi, kas prasa sīki izstudēt visus «par» un «pret». Taču atlikt izlemšanu uz daudz ilgāku laiku nedrīkst.
Darbaļaudīm ir lielas pretenzijas pret pārvaldi, sakara ar ceļu sliktu stāvokli, kura dēļ tramvaja vagoni ātri nolietojas. Rezultātā rodas dažādi mehāniski trokšņi, no kuriem varētu izvairīties, ja ceļus un vagonus pienācīgi remontētu. Vajadzīga tikai cilvēku laba griba un atbildība par viņiem uzdoto darbu.
Savā laikā pilsētas izpildu komiteja pieņēma speciālu lēmumu par pasākumiem radio un televīzijas pārraižu traucējumu novēršanai. «Lēmums ir, – redakcijai raksta D. Zivcons. – bet traucējumi, ko izsauc tramvajs, arī nav mazinājušies. Ierosinu izveidot no ieinteresētiem speciālistiem komisiju, kas palīdzētu Tramvaju pārvaldei novērst šo nepatīkamo parādību.»
Mums šķiet, ka komisija jānodibina, bet ar plašāku mērķi. Proti, lai tā, izpētījusi visas Liepājas tramvaja problēmas, veicinātu šī transporta veida attīstības perspektīvā plāna izstrādāšanu.
Norakstīt tramvaju ir par agru.
1964. gada 31. jūlijs „Komunists”
Vēlreiz par tramvaju
(Saruna ar komunālās saimniecības pārvaldes priekšnieku b. Ponomarjovu)
Tramvajs ir vislētākais un visvairāk izmantojamais pilsētas transporta veids. Šogad, pēc iepriekšējiem aprēķiniem, Liepājas tramvajs pārvadās vairāk nekā 11 miljonu pasažieru. Ja to likvidētu, tad vajadzētu daudz autobusu, bet autotransporta kantorim Nr. 4 tik liela skaita to nav. Kas attiecas uz trolejbusa līnijām, tad tās atļauts izbūvēt tikai lielās pilsētās ar vairāk nekā 150 tūkstoš iedzīvotajiem.
Lūk, tāpēc ir jārunā nevis par tramvaja likvidēšanu, bet gan par tā darba uzlabošanu.
Tramvaja parka un pārvaldes darbam bija veltīta šā gada 17. jūlijā notikusī pilsētas izpildu komitejas sēde.
Tika konstatēts, ka Tramvaja pārvalde sekmīgi izpildījusi pusgada plānu – pasažieru pārvadāšanā par 106,9 proc. un ienākumu ziņā – par 106.3 proc. Ik gadus Tramvaju parks papildinās ar jauniem vagoniem, un šā gada beigās to būs jau 54.
Tomēr tramvaja saimniecības ekspluatācijā ir būtiski trūkumi. Sliežu ceļu un ritošā sastāva remonts tiek veikts ļoti neapmierinoši, kādēļ vagoni priekšlaicīgi nolietojas, netiek izpildīti kustības grafiki. Šā gada sešos mēnešos bija 349 gadījumi, kad tramvaja vagoni atgriezās no līnijas dažādu bojājumu dēļ. Tramvaji vēl arvien rada trokšņus un traucējumus radio un televīzijas pārraidēm.
Bez tam, remontējot vagonus, netiek ievērota tehnoloģiskā disciplīna, nav pietiekamā daudzumā vajadzīgo instrumentu, nav noorganizētas kompleksas remonta brigādes, nav organizētas tramvaja vagonu vadītāju tehniskās mācības. Arī darba disciplīna tramvaja pārvaldē klibo. Ļoti ieildzinās tramvaja sliežu ceļu pagarināšana pilsētas nomalēs.
Tāds stāvoklis izveidojies tā rezultātā, ka Tramvaja pārvaldes vadošie darbinieki – direktors b. Minsterjānis un galvenais inženieris b. Sērmūkšs neparāda vajadzīgo iniciatīvu un neatlaidību pilsētas tramvaja darba uzlabošanā.
Pilsētas izpildu komiteja ar savu lēmumu uzlika par pienākumu Tramvaja pārvaldes vadībai līdz šā gada 1. augustam izstrādāt pasākumu plānu minēto trūkumu novēršanai. Līdz 1. oktobrim uz 4. tramvaja līnijas jāizbūvē papildus izmaiņas ceļi un jāpalielina vagonu skaits. Bez tam jāizlemj jautājums par tramvaja līnijas izbūvi pa Zivju un Siena ielu. Grūtības šeit rada tas, ka šīs ielas ir šauras un zem to seguma ir daudz apakšzemes komunikāciju.
Pilsētas izpildu komitejas lēmumā paredzēti arī citi pasākumi Tramvaja parka darba uzlabošanai un sliežu ceļu pagarināšanai. Jāatzīmē, ka pilsēta atkal griezīsies pie Baltijas dzelzceļa pārvaldes atļaut tramvaja satiksmi pāri dzelzceļam Sarkanarmijas ielā.
Nobeigumā jāsaka, ka tautas saimniecības plāna projektā 1966. – 1970. gadiem pilsētas izpildu komiteja paredzējusi tramvaja ceļu rekonstrukciju – otru sliežu ceļu izbūvi uz līdzšinējām līnijām un to pagarināšanu līdz Liepājas dienvidrietumu rajonam, kur cels jaunu dzīvojamo masīvu.
1964. gada 1. novembris „Komunists”
Daži vērtīgi padomi
Izgriezt un uzglabāt!
(rubrika: ventilators)
Ja jūs uz Rīgu mēdzat braukt ar vilcienu, dzīvojat Vecliepājā, līdz stacijai braucat ar tramvaju un. teiksim, pusstundu pirms vilciena atiešanas parasti atrodaties tramvaja pieturā nu kaut vai pie centrāltirgus, mēs silti jo silti iesakām jums turpmāk iegaumēt šādas pamācības:
1. Fiziskie vingrinājumi:
a) katru rītu izdariet vingrošanu apmēram 15 minūtes;
b) vai nu individuāli, vai arī kopā ar kādas sporta biedrības vieglatlētiem vismaz 3 reizes nedēļā jūrmalas kāpās skrieniet krosu;
c) izturības nostiprināšanas nolūkos varat pacilāt arī svaru stieni.
Tas gadījumam (tāds, piemēram, notika 25. oktobra rītā), ja tramvajs gaida pretimbraucošo (bet tas savukārt pie institūta gaida šo sastāvu) un jums attālums līdz stacijai jāveic skriešus. Bet ja fiziskos vingrinājumus neesat apguvis, neriskējiet skriet, bet gaidiet, tad:
2. Nervu vingrinājumi:
a) nervu sistēmas no rūdīšanai katru rītu norīvējieties ar aukstu ūdeni;
b) domāts vīriešiem: uz kino neejiet reizē ar sievu, bet sarunājiet satikties pie kinoteātra. Tā kā viņa vienmēr atnāks pēdējā brīdī, jūs ar laiku pieradīsi neskatīties
Šīs pamācības jums būs jāuzglabā tīk ilgi, kamēr tramvajnieki viensliežu ceļa posmos neuzstādīs kontrolspuldzes, kas signalizētu, kad sastāvs var braukt un vienam tramvajam nebūtu lieki jāgaida uz otru.
1964. gada 15. novembris „Komunists”
(rubrika: ventilators izvedināja)
(...)
1. novembrī publicētajos «Dažos vērtīgajos padomos» rakstījām par neregulāru tramvaja satiksmi, par to, ka viens sastāvs pie tirgus gaida pretimbraucošo, bet tas pie institūta savukārt gaida šo. Tramvaju pārvaldes galvenais inženieris V. Sērmūkšs atsūtījis atbildi: «Ņemot vērā īpatnējos apstākļus, signalizācijas uzstādīšana Pie Uzvaras laukuma un centrālā tirgus pašreiz radītu kustības aizkavēšanos. Plānojam esošo dubultsliežu ceļu pagarināt līdz Imanta Sudmaļa ielai, tad arī signalizācijas ierīkošana dos praktisko labumu.
(...)