1966
1966. gada 18. maijs „Komunists”
Pasažieru ērtībām
Līdz ar citu pilsētas transporta veidu attīstību Liepājā ik gadus pieaug tramvaja loma. Tagad to diendienā izmanto vairāk nekā 36 tūkstoši cilvēku vai gandrīz miljons 100 tūkstoši cilvēku mēnesī.
Pasažieru ērtībām tramvaju pārvalde pašreiz izplata mēneša brauciena kartes. Tāda karte maksā 2 rubļi 40 kapeikas un tās īpašniekam ir tiesības neierobežoti braukt pa visiem maršrutiem. Tas ir sevišķi izdevīgi personām, kurām jābrauc pa 2. un 4. maršrutu. Īpaši atvieglojumi piešķirti dienas skolu audzēkņiem. Viņi par mēneša karti maksā tikai 70 kapeikas.
Kartes var iegādāties tramvaju pārvaldē.
1966. gada 25. septembris „Komunists”
Mēs braucām, braucām...
(rubrika: Ventilators)
Tramvajs brauca pa ielu un... iebrauca tuksnesī. Jūs, protams, nojaušat, ka runa ir par Liepājas tramvaju. Bet par tuksnesi droši vien šaubāties.
Tad jums vajadzētu iekāpt 4. maršruta tramvajā, tas jūs uz turieni aizvedis, Šis tuksnesis, protams, nav salīdzināms ar Sahāru, šeit daudz oāžu, bet... jūs izkāpsit Dedajeva ielā vai, vēl labāk, Koku ielā un nesekmīgi meklēsit cietu pamatu. Kādreiz šeit bijusi dēļu grīda, kāda pilsētā ir tramvaju pieturās. Bet šeit tā sen jau sapuvusi. Ja nu esat apāvuši kurpes ar smailiem papēžiem, jūs iestigsit satrunējušā koksnē un nokritīsit smiltīs. Vietējie iedzīvotāji smejas: «Kādēļ tādas kurpītes apāvāt – zinājāt taču, uz kurieni braucat – uz Velnciemu».
Bet ja nezināja?
A. Adatiņš
1966. gada 9. oktobris „Komunists”
Mums atbild
(rubrika: Ventilators)
«Mēs braucām, braucām...» saucās neliela kritiska piezīme 25. septembra «Ventilatorā». Komunālās saimniecības pārvaldes priekšnieks b. Ponomarjovs ziņo: «Rakstā minētais atbilst patiesībai. Līdz šā gada beigām Sarkanarmijas ielā tramvaja pieturās pie N. Dedajeva un Koku ielām izbūvēs jaunas platformas.»
1966. gada 23. novembris „Komunists”
Tramvaju ātrums
(rubrika: vēstules ar komentāriem)
Dzīvojamais masīvs Sarkanarmijas un N. Dedajeva ielu rajona turpina augt. Bet tā satiksme ar pilsētas centru pēc autobusa 1. maršruta likvidēšanas ievērojami pasliktinājusies. Tramvaja satiksme tās pašreizējā veidā arī neapmierina iedzīvotājus...
Z. Belousova, M. Rožkova, V. Bezuglovs, I. Hvostovs u. c.
Kokapstrādāšanas kombinātā «Baltija», kur es strādāju, maiņa sākas plkst. 6.30. Pirmajam tramvajam no Sarkanarmijas ielas jāatiet uz pilsētu plkst. 5.55, bet tas biezi aizkavējas. No 24. līdz 26. oktobrim, piemēram, tas diendienā atgāja plkst. 6.10 vai 6.15. Šī iemesla dēļ nākas nokavēt darbu...
A. Vītols
Redakcijā bieži pienāk vēstules par trūkumiem Liepājas tramvaju darbā, it īpaši satiksmē 2. un 4. maršruta līnijās. Pēdējos gados pasažieru straume šinīs līnijās ievērojami pieaugusi. Sarkanarmijas un N. Dedajeva ielu rajonā radies liels dzīvojamais masīvs, izaudzis arī mašīnbūves rūpnīcas kolektīvs. Turklāt arī šīsdienas prasības vairs nav agrākās: cilvēki uz katra soļa cenšas ietaupīt laiku mācībām, sabiedriskajam darbam, bērnu audzināšanai un kulturālai atpūtai.
Tomēr tramvaji 2. un 4. maršrutā kursē tāpat kā sava mūža rītausma, un nebūs nekāds pārspīlējums, ja teiksim, ka nereti arī sliktāk. Lai, teiksim, no Uzvaras laukumi, tramvajā atbrauktu līdz Dedajeva vai Koku ielai, vajadzīgas 10 minūtes. Bet ar visu . gaidīšanu izmaiņas pieturās un ar pārsēšanos pie dzelzceļa pārbrauktuves šim braucienam aiziet pusstunda. Desmit minūtes brauc, divdesmit stāvi. Turklāt maksā dubulti: 6 kapeikas par 2 – 3 kilometriem. Ar to nekādi nav iespējams pārliecināt, ka tramvajs ir lēts transporta veids
Vissliktākais stāvoklis ir uz 2. līnijas satiksme te nav nekādas saskaņas. Nereti vagoni iet viens pēc otra vienā virzienā. Tas aizkavē pretējo kustību. Uz ceļa dzelzceļa pārbrauktuves virzienā otram no tiem nākas gaidīt pie Parādes laukuma, kamēr priekšējais izbrauks Raiņa ielu. apbrauks loku un atgriezīsies atpakaļ. Ir arī cits variants šai kustībai: tramvajs gaida pretī nākošo uz loka; šajā gadījumā «pretimnākošais» parādās no mugurpuses
Visvairāk jācieš tiem, kas brauc pa šo maršrutu pasažieru vislielākā pieplūduma stundās. Tiesa. tramvaju pārvaldes priekšnieks b Minsterjānis paskaidroja redakcijai, ka perspektīvā nodomāts izbūvēt Raiņa ielā otro sliežu ceļu Tomēr asignējumu šim ceļam pagaidām nav, un to var izbūvēt vienīgi par saviem līdzekļiem. Bet pagaidām studē jautājumu par to, ko laist pa 2 līniju – papildus motorvagonus vai piekabes
Izskatās, ka tramvaju parka vadības apsvērumi skar vienīgi problēmas kvantitatīvo pusi. Bet kvalitatīvā puse? Ātrumi taču paliek līdzšinējie. Ja tagad izmaiņas pieturā stāv viens vagons, tad b. Minsterjānis apsola, ka stāvēs divi. Ir tikai viena iespēja problēmas atrisināšanai – otrais sliežu ceļš. Bez tam tramvaju pārvaldei neatlaidīgi jācenšas panākt, lai atver dzelzceļa pārbrauktuvi
Nākamajā gadā sāks celt divsliežu līniju dienvidrietumu rajons – Uzvaras laukums, pie kam paredzēts «vilkt» to no dienvidrietumu rajona uz centru. «Pievilks», protams, ne agrāk kā divu gadu laikā. Bet, ja līniju izbūvētu pretējā virzienā? Raugi, jau pēc gada ar otru sliežu ceļu savienotos Līvas un Uzvaras laukumi, un šajā iecirknī satiksmes ātrumi uzreiz pieaugtu divkārt.
Drīz vien pilsētas uzņēmumi pāries uz piecu dienu darba nedēļu, nāksies mainīt arī transporta darba grafiku. Par to jāpadomā jau laikus un jādara viss, lai tramvajs kalpotu pasažieriem un nevis pasažieri tramvajam, lai liepājnieki nepielīdzinātu tramvaja ātrumu bruņurupuča gaitai.
K. Bobrovs
1966. gada 16. decembris „Komunists”
Tramvajs šodien un rit
(rubrika: pēc raksta «komunistā»)
Redakcija saņēmusi pilsētas izpildkomitejas komunālās saimniecības pārvaldes priekšnieka b. Ponomarjova atbildi uz rakstu «Tramvaju ātrums», kas ievietots 23. novembra laikrakstā. Publicējam šo atbildi.
Komunālās saimniecības pārvalde ziņo, ka jautājumu par tramvaju satiksmes būtisku uzlabošanu pilsētā var atrisināt pēc otro sliežu ceļu ierīkošanas visās līnijās, iekārtojot viaduktu tramvajiem un autotransportam dzelzceļa pārbrauktuvē Sarkanarmijas ielā.
Laist tramvaja vagonus dzelzceļa pārbrauktuvē pāri dzelzceļa sliedēm nav atļauts pēc dzelzceļa transporta ekspluatācijas noteikumiem.
Pašreiz beidz izstrādāt tehnisko dokumentāciju tramvaja sliežu ceļu būvei no pilsētas centra uz dienvidrietumu mikrorajonu. Šī līnija ies no Ļeņina ielas pāri ugunsdzēsēju depo teritorijai un pa Kr. Valdemāra un Klaipēdas ielu. Lai to izbūvētu, nāksies nojaukt dažas dzīvojamās mājas ugunsdzēsēju depo tuvumā.
Tādēļ paredzēts sākt tramvaja sliežu ceļu būvi no dienvidrietumu mikrorajona puses.
Pēc tam projektēs un būvēs otro tramvaja sliežu ceļu Raiņa, Sarkanarmijas, Sarkanās Flotes, Krūmu un Piltenes ielā, aptverot galantērijas kombināta rajonu un ierīkojot viaduktu pāri Sarkanarmijas ielas dzelzceļa pārbrauktuvei.
Lai uzlabotu pasažiera transporta satiksmi ar dzīvojamo namu masīvu Sarkanarmijas un N. Dedajeva ielā, pašreiz palielināts tramvaju vagonu skaits 2. un 4. līnijā. Satiksmes pārtraukums šeit ir 5 – 6 minūtes.
Bez tam 1967. gada pirmajā ceturksni, kad izremontēs tiltu, atjaunos ar dažām izmaiņām 1. un 2. maršruta autobusu satiksmi.
Jautājumu par 2. un 4 tramvaju maršruta apvienošanu un braukšanas maksas noteikšanu 3 kapeiku apmērā varēs atrisināt tikai pēc otro sliežu ceļu ierīkošanas un viadukta uzcelšanas pāri dzelzceļa pārbrauktuvei.
1966. gada 16. decembris „Komunists”
Liepāja raugās nākotne
Šinīs dienas izpildkomitejā pilsētas aktīvs apsprieda Liepājas attīstības ģenerālplānu nākamajiem 25 gadiem. Apspriedē piedalījās republikas projektu organizāciju līdzstrādnieki un Latvijas arhitektu savienības pārstāvji. Par Liepājas ģenerālplānu klātesošajiem pastāstīja A. Titmane, šī plāna arhitekte.
Pašreiz 87 procenti pilsētas Iedzīvotāju dzīvo Vecliepājā un tikai 13 procenti Jaunliepājā. Paredzēts, ka nākotnē abas pilsētas daļas iedzīvotāju skaita ziņā kļūs vienādas. Tas ievērojami atvieglos pilsētas transporta darbu, jo tagad galvenais strādnieku kontingents spiests šķērsot pilsētu pa tās galveno maģistrāli no dienvidiem uz ziemeļiem un otrādi, izmantojot tramvajus un autobusus.
Pie tagadējiem attīstības tempiem pilsētas iedzīvotāju skaitam līdz 1990. gadam jāsasniedz 150 tūkstoši. Tomēr tuvākajos gados nav paredzēta jaunu rūpniecības nozaru attīstība, izņemot topošo galantērijas kombinātu, kurā strādās vairāk nekā 11 tūkstoši strādnieku. Papildus strādnieki būs vajadzīgi arī citiem rūpniecības uzņēmumiem sakarā ar to tālāko rekonstrukciju un paplašināšanos. Reizē pieaugs pakalpojumu sfērā strādājošo personu skaits.
Dzīvokļus cels vairākos rajonos. Vispirms dienvidrietumu masīvu, kur pirmie nami uzņems jaunos iemītniekus nākamā gada sākumā, pēc tam centru un Ziemeļu priekšpilsētu. Pilsētas centrālajā daļā namus būvēs galvenokārt teritorijā, kuru atbrīvos, nojaucot vecās un ekspluatācijai vairs nederīgās ēkas. Ziemeļu priekšpilsētā paplašinās pašreizējo mikrorajonu Sarkanarmijas – N. Dedajeva ielā un apbūvēs pārējās brīvās platības.
Bez tam dzīvokļu celtniecībai paredzēti vēl divi rajoni: ezermalā pie Pērkones kanāla un pilsētas ziemeļaustrumu nomalē aiz Zaļās birzs. Jaunajām ēkām būs dažāds stāvu skaits – no 4 līdz 12.
(...)
Tuvākajā piecgadē paredzēta celtniecība dienvidrietumu mikrorajonā, centra un galantērijas kombināta rajona daļēja apbūve, slimnīcas celtniecība Dienvidu priekšpilsētā;
Daudz kas būs jāpaveic pilsētas galveno transporta maģistrāļu uzlabošanai. Izveidos trīs viaduktus dažādos līmeņos, vietās, kur ielas šķērso dzelzceļa līnijas, tai skaitā pie rūpnīcas «Sarkanais metalurgs» un Raiņa – Sarkanarmijas ielu rajonā. Nākamajos 25 gados sakarā ar pilsētas paplašināšanos tālāk attīstīsies tramvaju un autobusu satiksme. Jaunie tramvaju ceļi būs līnija no centra uz dienvidrietumu rajonu, ko sāks izbūvēt jau 1967. gadā, pēc tam maršruts uz galantērijas milzi un otrie sliežu ceļi ielās, kur pašreiz ir tikai viens sliežu ceļš. Diskusijas parādīja, ka pagaidām nav nepieciešamības izveidot transporta trešo veidu – trolejbusu satiksmi.
(...)
K. Bobrovs