1966. gada 18. maijs „Komunists”
Pasažieru ērtībām

Līdz ar citu pilsētas transporta veidu attīstību Liepājā ik gadus pieaug tramvaja loma. Tagad to diendienā izmanto vairāk nekā 36 tūkstoši cilvēku vai gandrīz miljons 100 tūksto­ši cilvēku mēnesī.
Pasažieru ērtībām tram­vaju pārvalde pašreiz iz­plata mēneša brauciena kar­tes. Tāda karte maksā 2 rubļi 40 kapeikas un tās īpašniekam ir tiesības neie­robežoti braukt pa visiem maršrutiem. Tas ir sevišķi izdevīgi personām, kurām jābrauc pa 2. un 4. marš­rutu. Īpaši atvieglojumi piešķirti dienas skolu au­dzēkņiem. Viņi par mēneša karti maksā tikai 70 kapei­kas.
Kartes var iegādāties tramvaju pārvaldē.

1966. gada 25. septembris „Komunists”
Mēs braucām, braucām...
(rubrika: Ventilators)

Tramvajs brauca pa ielu un... iebrauca tuksnesī. Jūs, protams, nojaušat, ka runa ir par Liepājas tram­vaju. Bet par tuksnesi droši vien šaubāties. 
Tad jums vajadzētu ie­kāpt 4. maršruta tramva­jā, tas jūs uz turieni aiz­vedis, Šis tuksnesis, pro­tams, nav salīdzināms ar Sahāru, šeit daudz oāžu, bet... jūs izkāpsit Deda­jeva ielā vai, vēl labāk, Koku ielā un nesekmīgi meklēsit cietu pamatu. Kādreiz šeit bijusi dēļu grīda, kāda pilsētā ir tramvaju pieturās. Bet šeit tā sen jau sapuvusi. Ja nu esat apāvuši kurpes ar smailiem papēžiem, jūs iestigsit satrunējušā kok­snē un nokritīsit smiltīs. Vietējie iedzīvotāji sme­jas: «Kādēļ tādas kurpītes apāvāt – zinājāt taču, uz kurieni braucat – uz Velnciemu». 
Bet ja nezināja?

A. Adatiņš

1966. gada 9. oktobris „Komunists”
Mums atbild
(rubrika: Ventilators)

«Mēs braucām, braucām...» saucās neliela kritiska piezīme 25. sep­tembra «Ventilatorā». Komunālās saimniecības pārvaldes priekšnieks b. Ponomarjovs ziņo: «Rakstā minētais atbilst patiesībai. Līdz šā gada beigām Sarkanarmijas ielā tramvaja pieturās pie N. Dedajeva un Koku ielām izbūvēs jaunas platfor­mas.»

1966. gada 23. novembris „Komunists”
Tramvaju ātrums 
(rubrika: vēstules ar komentāriem)

Dzīvojamais masīvs Sar­kanarmijas un N. Dedajeva ielu rajona turpina augt. Bet tā satiksme ar pilsētas centru pēc autobusa 1. maršruta lik­vidēšanas ievērojami paslikti­nājusies. Tramvaja satiksme tās pašreizējā veidā arī neap­mierina iedzīvotājus...

Z. Belousova, M. Rožkova, V. Bezuglovs, I. Hvostovs u. c.

Kokapstrādāšanas kombi­nātā «Baltija», kur es strādā­ju, maiņa sākas plkst. 6.30. Pirmajam tramvajam no Sar­kanarmijas ielas jāatiet uz pilsētu plkst. 5.55, bet tas bie­zi aizkavējas. No 24. līdz 26. oktobrim, piemēram, tas dien­dienā atgāja plkst. 6.10 vai 6.15. Šī iemesla dēļ nākas no­kavēt darbu...

A. Vītols

Redakcijā bieži pienāk vēstules par trūkumiem Liepājas tramvaju dar­bā, it īpaši satiksmē 2. un 4. maršruta līnijās. Pēdējos ga­dos pasažieru straume šinīs līnijās ievērojami pieaugusi. Sarkanarmijas un N. Dedajeva ielu rajonā radies liels dzīvo­jamais masīvs, izaudzis arī mašīnbūves rūpnīcas kolektīvs. Turklāt arī šīsdienas prasības vairs nav agrākās: cilvēki uz katra soļa cenšas ietaupīt laiku mācībām, sabiedriskajam dar­bam, bērnu audzināšanai un kulturālai atpūtai. 
Tomēr tramvaji 2. un 4. maršrutā kursē tāpat kā sava mūža rītausma, un nebūs ne­kāds pārspīlējums, ja teiksim, ka nereti arī sliktāk. Lai, teik­sim, no Uzvaras laukumi, tramvajā atbrauktu līdz De­dajeva vai Koku ielai, vajadzī­gas 10 minūtes. Bet ar visu . gaidīšanu izmaiņas pieturās un ar pārsēšanos pie dzelzceļa pārbrauktuves šim braucienam aiziet pusstunda. Desmit minū­tes brauc, divdesmit stāvi. Tur­klāt maksā dubulti: 6 kapeikas par 2 – 3 kilometriem. Ar to nekādi nav iespējams pārlie­cināt, ka tramvajs ir lēts trans­porta veids 
Vissliktākais stāvoklis ir uz 2. līnijas satiksme te nav ne­kādas saskaņas. Nereti vagoni iet viens pēc otra vienā virzie­nā. Tas aizkavē pretējo kustī­bu. Uz ceļa dzelzceļa pār­brauktuves virzienā otram no tiem nākas gaidīt pie Parādes laukuma, kamēr priekšējais iz­brauks Raiņa ielu. apbrauks loku un atgriezīsies atpakaļ. Ir arī cits variants šai kustībai: tramvajs gaida pretī nākošo uz loka; šajā gadījumā «pretim­nākošais» parādās no mugur­puses 
Visvairāk jācieš tiem, kas brauc pa šo maršrutu pasažieru vislielākā pieplūduma stundās. Tiesa. tramvaju pārvaldes priekšnieks b Minsterjānis pa­skaidroja redakcijai, ka per­spektīvā nodomāts izbūvēt Rai­ņa ielā otro sliežu ceļu Tomēr asignējumu šim ceļam pagai­dām nav, un to var izbūvēt vie­nīgi par saviem līdzekļiem. Bet pagaidām studē jautājumu par to, ko laist pa 2 līniju – papildus motorvagonus vai pie­kabes
Izskatās, ka tramvaju parka vadības apsvērumi skar vienīgi problēmas kvantitatīvo pusi. Bet kvalitatīvā puse? Ātrumi taču paliek līdzšinējie. Ja ta­gad izmaiņas pieturā stāv viens vagons, tad b. Minsterjā­nis apsola, ka stāvēs divi. Ir tikai viena iespēja problēmas atrisināšanai – otrais sliežu ceļš. Bez tam tramvaju pārval­dei neatlaidīgi jācenšas panākt, lai atver dzelzceļa pārbrauktu­vi 
Nākamajā gadā sāks celt divsliežu līniju dienvidrietumu rajons – Uzvaras laukums, pie kam paredzēts «vilkt» to no dienvidrietumu rajona uz cen­tru. «Pievilks», protams, ne agrāk kā divu gadu laikā. Bet, ja līniju izbūvētu pretējā vir­zienā? Raugi, jau pēc gada ar otru sliežu ceļu savienotos Lī­vas un Uzvaras laukumi, un šajā iecirknī satiksmes ātrumi uzreiz pieaugtu divkārt. 
Drīz vien pilsētas uzņēmumi pāries uz piecu dienu darba ne­dēļu, nāksies mainīt arī trans­porta darba grafiku. Par to jā­padomā jau laikus un jādara viss, lai tramvajs kalpotu pa­sažieriem un nevis pasažieri tramvajam, lai liepājnieki ne­pielīdzinātu tramvaja ātrumu bruņurupuča gaitai.

K. Bobrovs

1966. gada 16. decembris „Komunists”
Tramvajs šodien un rit
(rubrika: pēc raksta «komunistā»)

Redakcija saņēmusi pilsētas izpildkomitejas komunālās saimniecī­bas pārvaldes priekšnieka b. Ponomarjova atbildi uz rakstu «Tram­vaju ātrums», kas ievietots 23. novembra laikrakstā. Publicējam šo atbildi.

Komunālās saimnie­cības pārvalde ziņo, ka jautājumu par tram­vaju satiksmes būtisku uzlabo­šanu pilsētā var atrisināt pēc otro sliežu ceļu ierīkošanas vi­sās līnijās, iekārtojot viaduktu tramvajiem un autotranspor­tam dzelzceļa pārbrauktuvē Sarkanarmijas ielā.
Laist tramvaja vagonus dzelzceļa pārbrauktuvē pāri dzelzceļa sliedēm nav atļauts pēc dzelzceļa transporta eks­pluatācijas noteikumiem.
Pašreiz beidz izstrādāt teh­nisko dokumentāciju tramvaja sliežu ceļu būvei no pilsētas centra uz dienvidrietumu mikrorajonu. Šī līnija ies no Ļeņina ielas pāri ugunsdzēsē­ju depo teritorijai un pa Kr. Valdemāra un Klaipēdas ielu. Lai to izbūvētu, nāksies no­jaukt dažas dzīvojamās mājas ugunsdzēsēju depo tuvumā.
Tādēļ paredzēts sākt tramva­ja sliežu ceļu būvi no dienvid­rietumu mikrorajona puses.
Pēc tam projektēs un būvēs otro tramvaja sliežu ceļu Rai­ņa, Sarkanarmijas, Sarkanās Flotes, Krūmu un Piltenes ie­lā, aptverot galantērijas kom­bināta rajonu un ierīkojot via­duktu pāri Sarkanarmijas ie­las dzelzceļa pārbrauktuvei.
Lai uzlabotu pasažiera transporta satiksmi ar dzīvoja­mo namu masīvu Sarkanarmi­jas un N. Dedajeva ielā, paš­reiz palielināts tramvaju vago­nu skaits 2. un 4. līnijā. Sa­tiksmes pārtraukums šeit ir 5 – 6 minūtes.
Bez tam 1967. gada pirma­jā ceturksni, kad izremontēs tiltu, atjaunos ar dažām izmai­ņām 1. un 2. maršruta autobu­su satiksmi.
Jautājumu par 2. un 4 tramvaju maršruta apvienoša­nu un braukšanas maksas no­teikšanu 3 kapeiku apmērā varēs atrisināt tikai pēc otro sliežu ceļu ierīkošanas un via­dukta uzcelšanas pāri dzelzce­ļa pārbrauktuvei.

1966. gada 16. decembris „Komunists”
Liepāja raugās nākotne

Šinīs dienas izpildkomitejā pilsētas ak­tīvs apsprieda Liepā­jas attīstības ģenerālplānu nākamajiem 25 gadiem. Ap­spriedē piedalījās republikas projektu organizāciju līdz­strādnieki un Latvijas arhi­tektu savienības pārstāvji. Par Liepājas ģenerālplānu klāteso­šajiem pastāstīja A. Titmane, šī plāna arhitekte.
Pašreiz 87 procenti pilsētas Iedzīvotāju dzīvo Vecliepājā un tikai 13 procenti Jaunlie­pājā. Paredzēts, ka nākotnē abas pilsētas daļas iedzīvotāju skaita ziņā kļūs vienādas. Tas ievērojami atvieglos pilsētas transporta darbu, jo tagad galvenais strādnieku kontin­gents spiests šķērsot pilsētu pa tās galveno maģistrāli no dienvidiem uz ziemeļiem un otrādi, izmantojot tramvajus un autobusus.
Pie tagadējiem attīstības tempiem pilsētas iedzīvotāju skaitam līdz 1990. gadam jāsa­sniedz 150 tūkstoši. Tomēr tuvākajos gados nav paredzē­ta jaunu rūpniecības nozaru attīstība, izņemot topošo ga­lantērijas kombinātu, kurā strādās vairāk nekā 11 tūksto­ši strādnieku. Papildus strād­nieki būs vajadzīgi arī citiem rūpniecības uzņēmumiem sa­karā ar to tālāko rekonstruk­ciju un paplašināšanos. Reizē pieaugs pakalpojumu sfērā strādājošo personu skaits.
Dzīvokļus cels vairākos ra­jonos. Vispirms dienvidrietu­mu masīvu, kur pirmie nami uzņems jaunos iemītniekus nā­kamā gada sākumā, pēc tam centru un Ziemeļu priekšpilsē­tu. Pilsētas centrālajā daļā namus būvēs galvenokārt te­ritorijā, kuru atbrīvos, nojau­cot vecās un ekspluatācijai vairs nederīgās ēkas. Ziemeļu priekšpilsētā paplašinās pašreizējo mikrorajonu Sarkanar­mijas – N. Dedajeva ielā un apbūvēs pārējās brīvās platī­bas.
Bez tam dzīvokļu celtniecī­bai paredzēti vēl divi rajoni: ezermalā pie Pērkones kanāla un pilsētas ziemeļaustrumu no­malē aiz Zaļās birzs. Jauna­jām ēkām būs dažāds stāvu skaits – no 4 līdz 12.
(...)
Tuvākajā piecgadē paredzē­ta celtniecība dienvidrietumu mikrorajonā, centra un galan­tērijas kombināta rajona da­ļēja apbūve, slimnīcas celtnie­cība Dienvidu priekšpilsētā;
Daudz kas būs jāpaveic pilsētas galveno transporta ma­ģistrāļu uzlabošanai. Izveidos trīs viaduktus dažādos līme­ņos, vietās, kur ielas šķērso dzelzceļa līnijas, tai skaitā pie rūpnīcas «Sarkanais me­talurgs» un Raiņa – Sarkan­armijas ielu rajonā. Nākama­jos 25 gados sakarā ar pilsē­tas paplašināšanos tālāk attīstīsies tramvaju un autobusu satiksme. Jaunie tramvaju ceļi būs līnija no centra uz dien­vidrietumu rajonu, ko sāks iz­būvēt jau 1967. gadā, pēc tam maršruts uz galantērijas mil­zi un otrie sliežu ceļi ielās, kur pašreiz ir tikai viens slie­žu ceļš. Diskusijas parādīja, ka pagaidām nav nepiecieša­mības izveidot transporta tre­šo veidu – trolejbusu satik­smi.
(...)

K. Bobrovs