1968
1968. gada 13. janvāris „Komunists”
Atjaunot zirgu tramvaju!
Meteostacijas ziņojums: nakti no 10. uz 11. janvāri Liepājā snidzis. Sniega segas biezums uz ielām sasniedzis 4 – 4,5 centimetrus.
Raiņa ielas iedzīvotāju ziņojums: tramvaji neiet.
«Ventilatora» ziņojums; fakti apstiprinājušies. Mūsu korespondenti nespēja nokļūt notikuma vietā.
Telefona saruna ar tramvaju pārvaldi:
– Hallo! Kādēļ neiet tramvaji?
– Nezinām.
– Bet kur priekšnieks?
– Apspriedē.
Ziņojums no racionalizācijas biroja: saņemts vērtīgs priekšlikums pārkārtot tramvaju uz zirgu vilkmi, jo zirgi var skriet arī pa sniegu. Visestētiskāk pielietot tradicionālo trijjūgu. Efekts – elektroenerģijas ekonomija un ātruma kāpinājums.
Faktus sakopojis un pa telefonu runājis K. Pīlīte
1968. gada 15. februāris „Komunists”
Pilsētas transports un tā problēmas
Mēs dzīvojam tik straujā laikmetā, kad sabiedrības un katra cilvēka vislielākais dārgums ir laiks. Bez darba pavadītas minūtes un stundas – tās ir mazāk, nekā paredzēts, saražotās tonnas un decimetri, litri un kvadrātmetri produkcijas. Bet par to, ka slikts noskaņojums iespaido cilvēku psiholoģiju un ražošanu, runāt būtu lieki. Lūk, tādēļ mēs tagad sevišķu uzmanību veltījam darbaļaužu masu apkalpošanas sfērām. Viena no tādam nozarēm ir pilsētas transports. Vēstules redakcijai liecina, ka šajā darbā mūsu pilsētā vēl daudz trūkumu. Februāra sākumā par to tika runāts arī pilsētas izpildu komitejas sēdē.
Visasākā kritika tiek adresēta tramvaju pārvaldei. Un ne jau pirmo gadu. Taču stāvoklis šeit nemainās. Satiksme bieži tiek pārtraukta 4. līnijā, nepietiekams daudzums vagonu kursē 2. maršrutā, bet 1. līnijā atsevišķās pieturās tramvajs ilgi stāv, gaidot pretimnākošo. Pašreiz izveidojies tāds stāvoklis, ka jebkura avārija grafikā sit nelabojamus robus. Tā tas notika 4. maršrutā 13. un 14. februārī. Visi no ierindas izgājušie vagoni nav izremontēti.
Tramvaju pārvaldes priekšnieks V. Minsterjānis visas nelaimes izskaidro ar bagātīgo sniegu un atkusni, kas tam sekoja. Tam varētu piekrist, ja, pirmkārt, tramvajs strādātu normāli sausā laikā, un, otrkārt, sniegs nedrīkst vai uz veselu nedēļu izvest no ierindas tik īsu līniju kā ceturtā.
Kā redzams, Liepājas tramvajniekiem ir nopietnas problēmas. Bet mums jāraugās ari nākotnē. To prasa nesenais PSRS Ministru Padomes lēmums. Tuvākajos gados jāierīko otrais sliežu ceļš pirmajā maršrutā, ceļš jāpagarina līdz dienvidrietumu dzīvojamo namu rajonam, kur jau apmetušies pirmie iemītnieki. Acīmredzot, šodien jādomā arī par būvējamo galantērijas kombinātu, jo arī tur strādās tūkstošiem cilvēku. Bet kā viņi tiks līdz savam uzņēmumam? Tiesa gan, šos un daudzus citus jautājumus risināt nav viegli. Tie atkarīgi no līdzekļiem un materiāliem, bet republikāniskās organizācijas pārāk maz tos piešķir.
Taču pretenzijas jāizsaka ne tikai transportniekiem. Atcerēsimies kaut vai to, kādā stāvokli bija pilsētas ielas pirms dažām nedēļām. Jābrīnās, kā autobusi vispār varēja kursēt pa milzīgajām dangām. Sekas – desmitiem salauztu mašīnu, bieži satiksmes grafika neievērošanas gadījumi un pasažieru nervu pārbaude. Taču viss varēja būt citādi, ja labierīcības kombināts laikus un operatīvi būtu ķēries pie sniega novākšanas no ielu braucamās daļas, kur jākursē tramvajiem un autobusiem. Tas tika darīts ar lielu nokavēšanos, un arī citas organizācijas, piemēram, tresta «Būvmehanizācija» ATK un pārvalde laikā nesniedza palīdzību. Kombinātam nepietiek savu spēku un tehnikas, tādēļ turpmāk nedrīkst tam atteikties palīdzēt. Galu galā visi uzņēmumi un organizācijas ieinteresētas, lai ielas būtu laba stāvoklī.
Drīz nāks pavasaris, un radīsies jaunas problēmas. Gadu no gada mēs izsakām pretenzijas organizācijām, kuras izrakņā ielas, ilgi un slikti tās atjauno. Komunālās saimniecības pārvaldei būtu laiks nodibināt pienācīgu kontroli un saukt vainīgos pie stingras atbildības. Bet galvenais – brāķdarus vajag piespiest labot savas kļūmes. Varētu vēlēties arī labāku pilsētas apgaismojumu.
Daudzi ierosinātie jautājumi atspoguļoti nesenajā pilsētas izpildu komitejas lēmumā. Taču arī vislabākais lēmums ir tikai pirmais solis, pēc kura jāseko darbiem. Un par to šajā gadījumā personīgi atbildīgi ir pilsētas transporta un komunālo organizāciju vadītāji. Tāda šodien ir partijas un valdības prasība.
1968. gada 3. aprīlī „Komunists”
Pret bezbiļetniekiem
Latvijas PSR Ministru Padome nolēmusi 15. punktu Noteikumos par tramvaju un trolejbusu lietošanu formulēt šādi:
«Pilsoņi par braukšanu bez biļetes, bērnu un bagāžas pārvadāšanu bez biļetes tiek administratīvi sodīti ar brīdinājumu vai naudas sodu līdz 2 rubļiem, bet par citiem Noteikumu pārkāpumiem – ar brīdinājumu vai naudas sodu līdz 10 rubļiem.»
Šis lēmums stājies spēkā ar 2. aprīli.
Administratīvos sodus piespriež tramvaju pārvaldes priekšnieks un viņa vietnieki, kā arī kustības dienesta priekšnieks un kontrolieri. Naudas sodus līdz 2 rubļiem var iekasēt uz vietas, sodītajai personai izsniedzot kvīti. Naudas sodus, kas lielāki par 2 rubļiem, piespriež tramvaju pārvaldes un kustības dienesta priekšnieki un viņu vietnieki, par pamatu izmantojot administratīvā pārkāpuma protokolus.
Šie bargie noteikumi vērsti pret tiem neapzinīgajiem cilvēkiem, kuri nevēlas pirkt biļetes. Taču mūsu pārvaldes kontrolieri, protams, būs daudz priecīgāki, ja Liepājā tādu cilvēku nebūs. Tad nevajadzēs pielietot arī sodus.
V. Minsterjānis, tramvaju pārvaldes priekšnieks
1968. gada 14. novembris „Komunists”
Lai ziema nepārsteigtu
1968 gada ziema. Trako sniegputeņi, vēja ledainās rokas lien gājējiem aiz apkakles. Brīdi veltīgi izgaidījušies tramvaju, ļaudis steidz tālāk.
– Eh, ko te kvernēs, ies labāk kājām.
– Atkal tie tramvajnieki guļ, nevar pat sliedes no sniega attīrīt, – cits nopukst. Replikas seko viena otrai, bet tramvaja joprojām nav. Tad pagāja ziema, klāt atkal rudens. Kā būs šogad? Kā tramvaju pārvaldes (audis gatavojas ziemas sezonai? Kas darīts, lai novērstu trūkumus? – šos jautājumus tad arī uzdevu tramvaju pārvaldes galvenajam inženierim G. Ivanovam.
– Tiešām, pagājušā ziemā bija ļoti grūti. Sniega bija pārpārēm, bieži tika traucēta tramvaju kustība. Motorvāģu dzinēji atrodas no sliedēm 10 cm attālumā. Tikko gadās biezāka noblietētā sniega sega, tā dzinējs nevelk, aizķeras.
Ko esam paveikuši?
Nu, vispirms jau sniega tīrāmais vagons. To pārbūvējām. Nostiprinām jaunu 60 kw jaudas motoru rotējošo suku darbināšanai. Ar vārdu sakot – uzlabojam konstrukciju. Vēl papildus bez vagona ziemā mēs sliežu ceļa tīrīšanai izmantosim greideru. Tātad – sniegs vairs tramvaju kustību netraucēs. Kapitāli pārbūvējām sliežu ceļu tiltā posmā. Agrāk tur vagoni ripoja kā pa jūras viļņiem. Izlabojām arī ceļa posmu Kuršu ielā. Diemžēl, sliežu gabali pārāk īsi. To izjūt katrs pasažieris: ik savienojumā vagons noklandās. Šī «lēkāšana» iegremdē sliežu galus. Ar laiku tikko izlabotais ceļa gabals atkal jau sabojāts. Lai tramvaju kustība kļūtu daudz vieglāka, ritošāka, tad jāieliek 75 m gari vienlaidus sliežu posmi. Šim darbam nepieciešams jauns speciāls metināšanas agregāts. Diemžēl, tas vēl joprojām nav saņemts. Līdz ziemas sakumam jāpaspēj nomainīt pārmijas Raiņa un Rīgas ielu krustojumā.
Jā, vēl kas. Lai pasargātu no ūdens zemsprieguma strāvas ražotājus, kuri atrodas zem vagonu grīdas, elektrosaimniecības brigadieris V. Jurkovskis ieteica izveidot speciālas aizsargkastes. Strāvas ražotāju bojājumi izpaliks.
Tie būtu paši galvenie darbi kuru jāveic, lai ziema nepārsteigtu mūs nesagatavotus.
Vēlāk? Tad mainīsim sliedes Raiņa un Ļeņina ielās. Tas būs nākošajā gadā. Ar 25.oktobri pa otrās līnijas maršrutu kursē vēl papildus vagons.
Vēl jaunums. Novembrī Uzvaras laukumā uzstādīsim gaismas signalizāciju. Tad virs nebūs tā, ka viens vāģis gaida otro no tirgus puses, bet velti izgaidījies, sāk braukt. Rezultātā abi vagoni sastopas ar pierēm kā āži uz tilta.
Tāds arī būtu īsumā visu galveno darbu apskats.
Sarunu pierakstīja I. Kīns