1968

1968. gada 13. janvāris „Komunists”
Atjaunot zirgu tramvaju!

Meteostacijas ziņo­jums: nakti no 10. uz 11. janvāri Liepājā sni­dzis. Sniega segas bie­zums uz ielām sasnie­dzis 4 – 4,5 centimet­rus. 
Raiņa ielas iedzīvo­tāju ziņojums: tramva­ji neiet. 
«Ventilatora» ziņo­jums; fakti apstiprinā­jušies. Mūsu korespon­denti nespēja nokļūt notikuma vietā. 
Telefona saruna ar tramvaju pārvaldi: 
– Hallo! Kādēļ ne­iet tramvaji?
– Nezinām. 
– Bet kur priekšnieks?
– Apspriedē. 
Ziņojums no racio­nalizācijas biroja: sa­ņemts vērtīgs priekšli­kums pārkārtot tram­vaju uz zirgu vilkmi, jo zirgi var skriet arī pa sniegu. Visestētis­kāk pielietot tradicio­nālo trijjūgu. Efekts – elektroenerģijas ekono­mija un ātruma kāpi­nājums.

Faktus sakopojis un pa telefonu runājis K. Pīlīte

 

1968. gada 15. februāris „Komunists”
Pilsētas transports un tā problēmas

Mēs dzīvojam tik straujā laikmetā, kad sabiedrības un katra cil­vēka vislielākais dārgums ir laiks. Bez darba pavadītas minūtes un stundas – tās ir mazāk, nekā paredzēts, saražotās tonnas un deci­metri, litri un kvadrātmetri produkcijas. Bet par to, ka slikts noska­ņojums iespaido cilvēku psiholoģiju un ražošanu, runāt būtu lieki. Lūk, tādēļ mēs tagad sevišķu uzmanību veltījam darbaļaužu ma­su apkalpošanas sfērām. Viena no tādam nozarēm ir pilsētas trans­ports. Vēstules redakcijai liecina, ka šajā darbā mūsu pilsētā vēl daudz trūkumu. Februāra sākumā par to tika runāts arī pilsētas izpildu komitejas sēdē. 
Visasākā kritika tiek adresēta tramvaju pārvaldei. Un ne jau pir­mo gadu. Taču stāvoklis šeit nemainās. Satiksme bieži tiek pār­traukta 4. līnijā, nepietiekams daudzums vagonu kursē 2. maršrutā, bet 1. līnijā atsevišķās pieturās tramvajs ilgi stāv, gaidot pretim­nākošo. Pašreiz izveidojies tāds stāvoklis, ka jebkura avārija gra­fikā sit nelabojamus robus. Tā tas notika 4. maršrutā 13. un 14. februārī. Visi no ierindas izgājušie vagoni nav izremontēti. 
Tramvaju pārvaldes priekšnieks V. Minsterjānis visas nelaimes iz­skaidro ar bagātīgo sniegu un atkusni, kas tam sekoja. Tam varē­tu piekrist, ja, pirmkārt, tramvajs strādātu normāli sausā laikā, un, otrkārt, sniegs nedrīkst vai uz veselu nedēļu izvest no ierindas tik īsu līniju kā ceturtā. 
Kā redzams, Liepājas tramvajniekiem ir nopietnas problē­mas. Bet mums jāraugās ari nākotnē. To prasa nesenais PSRS Ministru Padomes lēmums. Tuvākajos gados jā­ierīko otrais sliežu ceļš pirmajā maršrutā, ceļš jāpagarina līdz dienvidrietumu dzīvojamo namu rajonam, kur jau apmetušies pirmie iemītnieki. Acīmredzot, šodien jādomā arī par būvējamo galantēri­jas kombinātu, jo arī tur strādās tūkstošiem cilvēku. Bet kā viņi tiks līdz savam uzņēmumam? Tiesa gan, šos un daudzus citus jautāju­mus risināt nav viegli. Tie atkarīgi no līdzekļiem un materiāliem, bet republikāniskās organizācijas pārāk maz tos piešķir. 
Taču pretenzijas jāizsaka ne tikai transportniekiem. Atcerēsimies kaut vai to, kādā stāvokli bija pilsētas ielas pirms dažām nedē­ļām. Jābrīnās, kā autobusi vispār varēja kursēt pa milzīgajām dangām. Sekas – desmitiem salauztu mašīnu, bieži satiksmes gra­fika neievērošanas gadījumi un pasažieru nervu pārbaude. Taču viss varēja būt citādi, ja labierīcības kombināts laikus un operatīvi būtu ķēries pie sniega novākšanas no ielu braucamās daļas, kur jākursē tramvajiem un autobusiem. Tas tika darīts ar lielu nokavē­šanos, un arī citas organizācijas, piemēram, tresta «Būvmehanizācija» ATK un pārvalde laikā nesniedza palīdzību. Kombinātam ne­pietiek savu spēku un tehnikas, tādēļ turpmāk nedrīkst tam atteik­ties palīdzēt. Galu galā visi uzņēmumi un organizācijas ieinteresē­tas, lai ielas būtu laba stāvoklī. 
Drīz nāks pavasaris, un radīsies jaunas problēmas. Gadu no ga­da mēs izsakām pretenzijas organizācijām, kuras izrakņā ielas, ilgi un slikti tās atjauno. Komunālās saimniecības pārvaldei būtu laiks nodibināt pienācīgu kontroli un saukt vainīgos pie stingras atbildības. Bet galvenais – brāķdarus vajag piespiest labot savas kļūmes. Varētu vēlēties arī labāku pilsētas apgaismojumu. 
Daudzi ierosinātie jautājumi atspoguļoti nese­najā pilsētas izpildu komitejas lēmumā. Taču arī vislabākais lēmums ir tikai pirmais solis, pēc kura jāseko darbiem. Un par to šajā gadījumā perso­nīgi atbildīgi ir pilsētas transporta un komunālo organizāciju vadītāji. Tāda šodien ir partijas un valdības prasība.

 

1968. gada 3. aprīlī „Komunists”
Pret bezbiļetniekiem

Latvijas PSR Ministru Pa­dome nolēmusi 15. punktu Noteikumos par tramvaju un trolejbusu lietošanu formulēt šādi: 
«Pilsoņi par braukšanu bez biļetes, bērnu un bagāžas pār­vadāšanu bez biļetes tiek ad­ministratīvi sodīti ar brīdinā­jumu vai naudas sodu līdz 2 rubļiem, bet par citiem Notei­kumu pārkāpumiem – ar brīdinājumu vai naudas sodu līdz 10 rubļiem.» 
Šis lēmums stājies spēkā ar 2. aprīli. 
Administratīvos sodus pie­spriež tramvaju pārvaldes priekšnieks un viņa vietnieki, kā arī kustības dienesta priekšnieks un kontrolieri. Naudas sodus līdz 2 rubļiem var iekasēt uz vietas, sodīta­jai personai izsniedzot kvīti. Naudas sodus, kas lielāki par 2 rubļiem, piespriež tramvaju pārvaldes un kustības dienesta priekšnieki un viņu vietnieki, par pamatu izmantojot ad­ministratīvā pārkāpuma protokolus. 
Šie bargie noteikumi vērsti pret tiem neapzinīgajiem cil­vēkiem, kuri nevēlas pirkt biļetes. Taču mūsu pārvaldes kontrolieri, protams, būs daudz priecīgāki, ja Liepājā tādu cilvēku nebūs. Tad neva­jadzēs pielietot arī sodus.

V. Minsterjānis, tramvaju pārvaldes priekšnieks

 

1968. gada 14. novembris „Komunists”
Lai ziema nepārsteigtu

1968 gada ziema. Trako sniegputeņi, vēja ledai­nās rokas lien gājējiem aiz apkakles. Brīdi veltīgi izgai­dījušies tramvaju, ļaudis steidz tālāk.
– Eh, ko te kvernēs, ies labāk kājām.
– Atkal tie tramvajnieki guļ, nevar pat sliedes no sniega at­tīrīt, – cits nopukst. Replikas seko viena otrai, bet tramvaja joprojām nav. Tad pagāja ziema, klāt atkal rudens. Kā būs šogad? Kā tramva­ju pārvaldes (audis gatavojas ziemas sezonai? Kas darīts, lai novērstu trūkumus? – šos jau­tājumus tad arī uzdevu tramva­ju pārvaldes galvenajam inže­nierim G. Ivanovam. 
– Tiešām, pagājušā ziemā bi­ja ļoti grūti. Sniega bija pārpā­rēm, bieži tika traucēta tramvaju kustība. Motorvāģu dzinēji atro­das no sliedēm 10 cm attālumā. Tikko gadās biezāka noblietētā sniega sega, tā dzinējs nevelk, aizķeras. 
Ko esam paveikuši? 
Nu, vispirms jau sniega tīrā­mais vagons. To pārbūvējām. Nostiprinām jaunu 60 kw jau­das motoru rotējošo suku darbi­nāšanai. Ar vārdu sakot – uz­labojam konstrukciju. Vēl papil­dus bez vagona ziemā mēs slie­žu ceļa tīrīšanai izmantosim greideru. Tātad – sniegs vairs tramvaju kustību netraucēs. Ka­pitāli pārbūvējām sliežu ceļu til­tā posmā. Agrāk tur vagoni ri­poja kā pa jūras viļņiem. Izla­bojām arī ceļa posmu Kuršu ie­lā. Diemžēl, sliežu gabali pārāk īsi. To izjūt katrs pasažieris: ik savienojumā vagons noklandās. Šī «lēkāšana» iegremdē sliežu ga­lus. Ar laiku tikko izlabotais ceļa gabals atkal jau sabojāts. Lai tramvaju kustība kļūtu daudz vieglāka, ritošāka, tad jāieliek 75 m gari vienlaidus sliežu pos­mi. Šim darbam nepieciešams jauns speciāls metināšanas ag­regāts. Diemžēl, tas vēl jopro­jām nav saņemts. Līdz ziemas sakumam jāpaspēj nomainīt pār­mijas Raiņa un Rīgas ielu krus­tojumā. 
Jā, vēl kas. Lai pasargātu no ūdens zemsprieguma strāvas ra­žotājus, kuri atrodas zem vago­nu grīdas, elektrosaimniecības brigadieris V. Jurkovskis ieteica izveidot speciālas aizsargkastes. Strāvas ražotāju bojājumi izpa­liks. 
Tie būtu paši galvenie darbi kuru jāveic, lai ziema nepārsteigtu mūs nesagatavotus.
Vēlāk? Tad mainīsim sliedes Raiņa un Ļeņina ielās. Tas būs nākošajā gadā. Ar 25.oktobri pa otrās līnijas maršrutu kursē vēl papildus vagons.
Vēl jaunums. Novembrī Uz­varas laukumā uzstādīsim gais­mas signalizāciju. Tad virs ne­būs tā, ka viens vāģis gaida otro no tirgus puses, bet velti iz­gaidījies, sāk braukt. Rezultātā abi vagoni sastopas ar pierēm kā āži uz tilta.
Tāds arī būtu īsumā visu gal­veno darbu apskats.

Sarunu pierakstīja I. Kīns