1969
1969. gada 10. janvāris „Komunists”
Vai tramvajs brauks ātrāk?
Trīs jautājumi komunālas saimniecības pārvaldes priekšniekam Žanim Baumgartam
(rubrika: mūsu intervijas)
(...)
– Vai tramvajs brauks ātrāk un labāk?
– Jautājums, kas skar visu liepājnieku intereses. Un tomēr ļoti kutelīgs. Tramvaju un tā darbiniekus cilvēki ļoti bieži rāj. Un dibināti. Kaut līdz pasažieru pārvadājuma arī pērn pārvadāti vairāk ne kā 12 miljoni pasažieru, tomēr gada plāna izpildei pietrūka 5,3 procenti. Tas izskaidrojams ar tramvaja slikto darbu pērnā gada pirmajā ceturksnī. Nesen nomainīja tramvaja parka vadītājus. Tagad parku vada inženieris J. Ozoliņš. Ļoti bieži tramvaji stāv mainīšanās vietās un gaida viens otru. Vairākos iecirkņos paredzēts iekārtot signalizāciju.
Tramvaju parka kolektīvam jāgādā par satiksmes uzlabošanu, par pasažieru pārvadāšanas uzlabošanu. Tomēr jāņem vērā arī tramvajnieku ikdienas vajadzības. Trūkst speciālu mašīnu, celtņu un pārējās tehnikas. Naktī pēc darba beigām vadītājus un konduktorus izvadā pa mājām vecā avārijas mašīnā. Republikas Komunālās saimniecības ministrija slikti un nepietiekami palīdz.
Dienvidrietumu rajona iedzīvotājus droši vien interesē tramvaja līnijas izbūves jautājums. Neko šajā ziņā apsolīt nevaru. Radušās nopietnas grūtības. Ir līdzekļi, gulšņi, sliedes, bet nav kam būvēt. Jautājums paliek atklāts.
(...)
Intervēja V. Cečotkins
1969. gada 30. janvāris „Komunists”
Uzvarētāji zināmi
Vakar partijas pilsētas komitejas biroja un pilsētas izpildu komitejas kopējā sēdē tika apzināti sociālistiskā sacensības starp Liepājas uzņēmumiem un organizācijām rezultātus pagājušā gada IV ceturksnī.
(…)
Transporta organizāciju vidū pirmo vietu un ceļojošo Sarkano karogu ieguva Liepājas stacijas dzelzceļnieki. Arī otrajā vietā ir dzelzceļnieki — vagonu depo. Pirmo reizi ilgākā laikā trešo godalgoto vietu izcīnīja tramvaju parka kolektīvs. Labi ceturtajā ceturksnī strādājuši arī jūras zvejas ostas un 4. ATU darbaļaudis
(...)
P. Silis
1969. gada 21. februāris „Komunists”
Eksperimenti turpinās
(rubrika: ventilators)
Ieviest pilsētas transportā piecu dienu darba nedēļu tramvaju pārvaldes vadītāji mēģināja jau pērn.
Sestdienās un svētdienās viņi līdz minimumam samazināja tramvaju skaitu uz līnijas, padomā tiem bija samazinot to līdz nullei. Taču iejaucās plašās pasažieru aprindas, un šis pasākums neizdevās. Ar «Ventilatora» starpniecību viņi liepājniekiem apliecināja dziju cieņu un apsolīja, ka tramvaji, neraugoties ne uz kādu tur modi, brauks kā pienākas.
Izrādās tomēr, ka eksperimenti turpinās, un diezgan sekmīgi. Sevišķi to jūt Sarkanarmijas ielas iedzīvotāji: ātrāk kājām tiksi no viena ielas gala līdz otram, nekā tramvaju ieraudzīsi. Lietas būtība īsumā būtu tāda: jauna slota slauka pa vecam. Un, lai neapvainojas jaunais tramvaju pārvaldes priekšnieks J. Ozoliņš.
K. Pīlīte
– Apsveicu, apsveicu!
– Bet ...
– Neesi nu lepns! Mēs tak zinām, ka tu vakar pieturā sagaidīji tramvaju!
P. Lieģa zīm.
1969. gada 27. maijs „Komunists”
Deputāti domā, spriež un lemj
Cilvēki steidzas, gaida, nervozē. Viņi brauc uz darbu, skolu, teātri, satikšanos vai vienkārši, lai apskatītu pilsētu. Un bieži vien no tā, kā darbojas sabiedriskais transports, ir atkarīga mūsu pašsajūta, darba prieks.
Godīgi sakot, pilsētas transports – mūsu sāpju bērns. Par to runāja kārtējā pilsētas darbaļaužu deputātu padomes sesijā.
Liepāja – 15 kilometrus gara strēmele starp ezeru un jūru. Tā aug, attīstās un kļūst garāka. Sabiedriskais transports savā attīstībā atpaliek. 4. ATU, iespiests pilsētas centrā starp jaunajiem namiem, nespēj izpildīt savus pienākumus. Tramvaju pārvaldei, it īpaši tās remonta bāzei, drīz būs vēsturiska pieminekļa vērtība. Neskatoties uz to, tas pārvada 60 procentus no visiem pilsētas pasažieriem.
Braucam pa pilsētu mēs lēnām, jo ielas sliktā stāvokli Taču daudzas no tām kapitāli remontēt Šogad vēl nav ekonomiski lietderīgi. Mēs saņemam Dašavas gāzi, izbūvējam ūdensvadu, termofikācju un kanalizāciju. Rakšanas darbi ielās turpināsies.
Labierīcības kombināts nespēj pilnībā aptvert pilsētas saimniecību Trūkst darba roku. Ja lielās rūpnīcas un iestādes nesniegs palīdzību, mums ari turpmāk komunālajā saimniecībā būs nopietni trūkumi. Augšanas grūtības? Jā. Taču daudz arī neizdarību un nolaidību. Tās, protams, var novērst jau šodien.
Referēja izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Z. Taurenis.
Šķiet, ka, gatavojoties sesijai, dažos jautājumos vajadzēja vairāk ņemt vērā pasažieru, nevis transporta organizāciju vadītāju viedokli. Uzskati par vienu un to pašu problēmu var būt dažādi.
Par transporta jautājumiem deputāti saņem daudz sūdzību, ierosinājumu, priekšlikumu, Vairums no tiem ir pamatoti. Un, kā jau sagaidāms, viņi aktīvi piedalījās debates. Kritika, dažkārt ari paškritika, atbildes un pārdomas, daudz interesantu domu. Lūk, daži izraksti no sesijas protokola:
Mūsu republikas vadība vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu par tramvajā turpmāko attīstību Liepājā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pēdējos gados nesaņemam pieprasītos līdzekļus esošā tramvaja rekonstrukcijai.
Nomainīt ielas dzelzceļu ar autobusiem tuvāko divu triju gadu laikā nav praktiski iespējams. Jautājums par trolejbusa ieviešanu pie mums nav aktuāls tā neekonomiskuma dēļ.
Pašreizējā 4. ATU bāze ir tāda, ka esam spiesti atteikties no jaunu autobusu saņemšanas, jo nav kur tos novietot un remontēt.
Pašlaik nevaram apmierināt «Sarkanā metalurga», mašīnbūves un lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas kolektīvu lūgumu pagarināt autobusu līnijas līdz jaunajam dienvidrietumu mikrorajonam. Jāiekārto autobusu pietura tuvāk slimnīcai. Tas ļoti nepieciešams slimniekiem, invalīdiem un vecākiem cilvēkiem.
Bēdīgi, ka mūsu pilsētas ielās vērojama zema gājēju disciplīna. Viņu vainas dēļ šogad notikušas deviņas ļoti smagas avārijas. Šogad 104 šoferiem atņemtas tiesības par braukšanu iereibušā stāvoklī.
Interesanti, ka 16. ATU priekšnieks Rasskazovs sastādījis savai iestādei darba uzlabošanas plānu, pēc kura visi punkti jāizpilda pilsētas partijas un izpildu komitejām.
Kāpēc ielās kursē netīras automašīnas? Tāpēc, ka mums nedarbojas neviena automašīnu mazgātava.
Neticami, bet fakts, ka ātrāk var aizlidot līdz Rīgai nekā no centra nokļūt lidostā.
Sākumā Dedajeva un Krūmu ietu stūrī asfalta bija neliels caurums. Labot to sāka tika tad, kad iela bija sabojāta milzīgā apmērā. Ikdienišķa parādība. Labierīcības kombināts slikti saimnieko galvenajās transporta maģistrālēs.
Gadu no gada izpildu komiteja sola labiekārtot Sarkanarmijas ielu. Taču nekā nedara, lai pildītu savu solījumu.
Ievērojot pilsētas darbaļaužu lūgumu, Baltijas dzelzceļu pārvalde no 1. jūnija izmainījusi ātrā pasažieru vilciena Liepāja – Rīga satiksmes grafiku. No rīta vilciens no mums aties plkst. 6.13, bet vakarā atgriezīsies 23.35.
Sesijas nobeigumā kā parasti pieņēma lēmumu. Publicējam dažus tā punktus.
1. Uzlikt par pienākumu Liepājas pilsētas transporta organizācijām:
a) pasažiera pieplūduma laikā palielināt transporta līdzekļu skaitu uz satiksmes līnijām;
b) kontrolēt satiksmes līdzekļu vadītāju darbu, nodrošinot pilsētā satiksmi atbilstoši grafikam. Censties palielināt autobusu un it īpaši tramvaju pārvietošanās ātrumu, protams, ievērojot satiksmes drošību;
e) uzlabot pasažieru apkalpošanas kultūru;
2. Lai atslogotu pilsētas transportu, uzdot pilsētas uzņēmumu un organizāciju vadītājiem divu mēnešu laikā izstrādāt jaunu grafiku par darba dienas sākumu rūpnīcās un iestādēs.
3. Uzlikt par pienākumu pilsētas izpildu komitejai:
- 1969. gadā pabeigt pilsētas centra rekonstrukciju un uzcelt ceļu uz lidostu;
- 1970. gadā pilsētas transporta centrālo maģistrālo ielu – Ļeņina, Brīvības, Sarkanarmijas un stacijas laukuma labiekārtošanu;
- līdz šā gada 1. jūlijam izskatīt jautājumu par jaunu taksometru stāvvietu iekārtošanu jaunajos dienvidrietumu un Dedajeva ielas mikrorajonos.
4. Lūgt Latvijas PSR Ministru Padomei:
a) izlemt jautājumu par tramvaja līnijas izbūvi no Līvas laukuma līdz jaunajam dienvidrietumu mikrorajonam;
b) atļaut 1970. gadā sākt auto transporta uzņēmuma jaunās bāzes celtniecību;
c) izlemt jautājumu par trīs viaduktu celtniecību Liepājā: Raiņa un Brīvības ielās, kā arī Grobiņas šosejā pāri Rīgas – Liepājas dzelzceļam.
R. Rasa
Pilsētas transports skaitļos
- Caurmērā katrs liepājnieks dienā izmanto sabiedrisko transportu.
- Pilsētas tramvajs apkalpo trīs līnijas 13,3 kilometru kopgarumā, diendienā pārvadājot ap 40 tūkstošus pasažieru.
- 4. ATU 34 autobusi apkalpo 10 maršrutus 60 kilometru garumā, diennaktī pārvadā ap 20 tūkstošus cilvēku.
- Taksometri diendienā apkalpo 5000 liepājnieku.
- Mūsu dzelzceļa transporta pakalpojumus diennaktī izmanto ap 1100 pasažieru.
- 16. ATU 470 automobiļi pārvada gadā 1,5 miljoni tonnu kravas.
- Liepājas «Latautostrojtrans» 170 automašīnas gadā pārvadā ap 1 miljonu tonnu celtniecības kravu.
- 1968. gadā 67 tūkstoši liepājnieku izmantoja lidostas pakalpojumus. Šogad plānots pasažieru skaitu palielināt līdz 75 tūkstošiem.
V. Evaldsona foto
Attēlā: Mūsu transporta organizāciju vadītāji (no kreisās) G. Ivanovs, K. Kuzņecovs, A. Lipsnis,
I. Rasskazovs un A. Kulakovs.
1969. gada 19. jūlijs „Komunists”
(Centra rekonstrukcijas shēma)
1. Vieta Ļeņina piemineklim.
2. Projektējamais kultūras nams (pēc konkursa materiāliem).
3. Saglabājamā laukuma vēsturiskā daļa.
4 Kiosku un reklāmu paviljons (priekšpusē 3 brīvstāvošas reklāmu vitrīnas).
5. Viesnīca «Līva».
6. Flotes virsnieku nams.
7. Lombards.
8. Viesnīca «Liepāja» ar projektējamo septiņstāvu piebūvi.
9. Tirdzniecības nams «Kurzeme» ar projektējamo piebūvi.
- Kafejnīca «Kaija».
- Taksometru pietura.
- Piecstāvu dzīvojamā ēka.
- Pedagoģiskais institūts.
- Projektējamā divpadsmitstāvu administratīvā ēka ar pastu.
- Tramvaju pietura.
H. Krama zīmējums.
1969. gada 19. augusts „Komunists”
Pirms tramvaja jubilejas
Tramvaja pārvaldes darbinieki gatavojas godam sagaidīt V. I. Ļeņina 100. gadadienu. Līdz tam uzņēmuma kolektīvs atzīmēs vēl vienu svarīgu notikumu – šogad septembri paliks 70 gadi. kopš Liepājā sāka darboties pirmais tramvajs. Turklāt tas bija pirmais visā Baltijā.
Tādēļ tramvajnieku kolektīvs strādā rosīgi, lai abām Jubilejām par godu pieņemtās saistības izpildītu pirms termiņa. Pirmā ceturkšņa plāns izpildīts par 101 procentu, otrā – par 103,8 procentiem. Aizvadītajā pusgadā gūta ievērojama peļņa. Ja 1968. gadā pasažieru pārvadājumu plāns bija 12 miljoni cilvēku, tad šā gada plāns Ir 12,8 miljoni cilvēku, un to sekmīgi
Izpilda. Pēc otrā ceturkšņa rezultātiem pilsētas transporta uzņēmumu vidū tramvaja pārvaldei piešķirta trešā vieta.
– Pašreiz kolektīva galvenais uzdevums, – stāsta pārvaldes priekšnieks J. Ozoliņš, – ir ievērojami paaugstināt parka ekspluatācijas rādītājus, uzlabot pasažieru apkalpošanu. Šajā nolūkā paplašina un rekonstruē vagonu depo, ceļ Jaunu apakšstaciju. Rekonstruē vairākus tramvaja ceļa posmus, izliekot pagarinātas metinātas sliedes. Pozitīvi risina jautājumu par tramvaja līnijas izbūvi tuvākajā laikā uz dienvidrietumu mikrorajonu. Šī līnija būs apmēram trīs kilometrus gara.
Jādomā, ka ar visiem šiem uzdevumiem tramvaja pārvalde sekmīgi tiks galā. Tās kolektīvā ir daudz labu darba darītāju. Viņu vidū ilggadējie darbinieki – vagonu vadītājs K. Valters, līniju montieris A. Ozoliņš, atslēdznieks J. Freija, kuri parkā nostrādājuši vairāk nekā 30 gadus. 29 gadus šeit strādā apakšstacijas brigadieris K. Jaunbrūns, no 1941. – A. Grante. No konduktora līdz satiksmes priekšniecei – tāds ir komunistes Grantes darba ceļš.
Katrs tramvajnieks atsevišķi un viss kolektīvs šodien iet uz vienu mērķi – sagaidīt sava uzņēmuma 70. gadadienu ar augstiem darba rādītājiem, bet nākamā gada sākumā kopā ar visiem pilsētas darbaļaudīm svinīgi atzīmēt V. I. Ļeņina 100. dzimšanas dienu.
F. Cvetkovs, ārštata korespondents
1969. gada 3. septembris „Komunists”
Ceļa maize
30. augustā tramvaju pārvaldes kolektīvs rīkoja skolas pirmā zvana dienu. Rudens ziediem rotātās telpās pulcējās darbinieki ar bērniem. Mūzikai skanot, vecāko skolēnu pavadībā nāca tie, kam skolas gaitas sāksies pirmo gadu.
– Mācieties tā, kā mācījās Ļeņins, – savā uzrunā teica kolektīva pārstāve Rasma Riekste. Ceļa maizei katrs pirmklasnieks saņēma rakstāmlietu komplektu un grāmatu.
A. Līdums
1969. gada 6. septembris „Komunists”
Kādēļ koki maina adresi?
(rubrika: dienas tēmai veltīta intervija)
(…)
– Kādēļ koki maina adresi? Kādēļ novāc kaltos bruģa akmeņus? – šos jautājumus uzdevu arī komunālās saimniecības pārvaldes priekšniekam Žanim Baumgartam.
– Padomju ļaudis, visa progresīvā cilvēce gatavojas atzīmēt V. I. Ļeņina 100. dzimšanas dienas jubileju. Arī liepājnieki. Līdz jubilejai pilsētā uzstādīs vadoņa pieminekli, ko pašlaik atlej bronzā Ļeņingradā.
(…)
– Un tagad pastāstiet, kādēļ jāpārbūvē Ļeņina iela?
– Pēc plāna, kuru mums iz strādā komunālās saimniecības uzņēmumu projektēšanas institūts, paredzēta tiklab laukuma, kā ari Ļeņina ielas rekonstrukcija. Daļēji to dara cilvēku drošības dēļ. Visiem zināms, cik bīstamas ir pārejas pāri tramvaja līnijai pie «Kurzemes». Šim nolūkam visu ielu no deviņstāvu nama kanāla krastmalā līdz Imanta Sudmaļa ielai paplašina. Tādēļ ari šeit bija jānovāc daļa koku. Tramvaja sliedes pārcels tuvāk Pedagoģiskajam institūtam, šeit būs divsliežu ceļš. Šo ielas daļu ietērps asfaltā. Dažas vietas starp sliedēm nobruģēs, citas pārklās ar asfaltu. Domāju, ka šādu pārbūvi prasa pati dzīve. Būs skaistāk un nebūs tik daudz putekļu. Ar laiku cilvēki sapratīs to un pieradīs pie jaunajiem apstākļiem.
(…)
Intervēja V. Cečotkins
1969. gada 17. septembris „Komunists”
Kā noris rekonstrukcija?
Intervijā «Kādēļ koki maina adresi?» jau pastāstīts, kā rekonstruēs pilsētas centrālo daļu – Ļeņina ielu un Uzvaras laukumu. Tiešais darbu izpildītājs ir pilsētas labierīcības kombināts. Mūsu korespondents lūdza tā priekšnieku b. Gončaru pastāstīt, kā pašreiz veic pilsētas centra rekonstrukcijas darbus.
– Vispirms gribu atgādināt, ka rekonstrukcija sākās ar lielu nokavēšanos. Šie darbi kombinātam bija jāsāk jau aprīlī. Vilcināšanās izskaidrojama ar to, ka projektu institūta «Latvkomunprojekt» darbinieki aizkavēja tehnisko dokumentāciju. Īstenībā tā ari tagad vēl nav pilnīgi pabeigta. Tomēr vel vairāk kavēties ar darbu sākumu nedrīkstējām, jo tuvojas slavenā jubileja – V. I. Ļeņina 100. dzimšanas diena. Un mēs sākām rekonstrukciju, daļēji izmantojot veco dokumentāciju.
Kas jau padarīts? Uz jaunu vietu pārvietoti vairāki desmiti koku no skvēra starp Flotes virsnieku namu un viesnīcu «Līva», kā arī daļa zaļo stādījumu no vietām, kur paplašinās Ļeņina ielu. Lielu palīdzību šajā darbā sniedza tresta «Būvmehanizācija» kolektīvs, kas mūsu rīcībā nodeva celtņus un smagas automašīnas.
Jāatzīmē arī jūrskolas kursanti, kuri lieliski pastrādāja bruģakmeņu novākšanā. Atsevišķās dienās darbā izgāja līdz simts kursantu. Puiši strādāja tiešām ar degsmi. Izpildīja pa pusotrai normai. Tuvākajā laikā gribam atsevišķi pastāstīt laikrakstā par viņu darbu, sirsnīgi pateikties nākamajiem jūras braucējiem, skolas vadītājiem. Zināmu darbu paveica ari komjaunatnes pilsētas komiteja. Mums palīdzēja «Sarkanā metalurga», cukurfabrikas un citu uzņēmumu komjaunieši un jaunieši. Ceram, ka atsauksies arī citu uzņēmumu, skolu un iestāžu komjaunieši un jaunieši. To es saku tādēļ, ka darba roku mums tomēr joprojām trūkst. Darba apjoms ir liels, un centra rekonstrukciju mēs esam nolēmuši pabeigt līdz Oktobra svētkiem.
Labi mums palīdz igauņi. Jā, tieši viņi mums piegādā granti. Paredzētajai rekonstrukcijai būs vajadzīgi turpat trīs tūkstoši kubikmetru šķembu. To klājumi jau izlietoti. Nesen pienāca pirmā partija — pāri par 200 kubikmetru. Baltijas dzelzceļa priekšnieks ar speciālu rīkojumu uzdeva ārpus kārtas padot ritošo sastāvu grants pārvadāšanai.
Ceru, ka neaizkavēsies arī asfaltēšana. Divarpus tūkstoš tonnu asfalta piegādās 7. ceļu celtniecības rajons. Tas piešķirs arī asfalta klājēju un tehniku. Sagatavošanās atklāšanai drīz būs pabeigta. Tomēr ir kas cits, kas mūs uztrauc. Ļeņina ielā un laukumā parasto apgaismojumu aizvieto ar dienas gaismas spuldzēm. Daudzi ievērojuši, ka gar ielas malām rok dziļus grāvjus. Tanīs ieguldīs speciālu kabeli. Bet pasūtītājs — pilsētas izpildu komitejas kapitālās celtniecības daļa — nav apgādājusi mūs ar kabeli. Tas var aizkavēt darbus ietvju Izbūvē.
Līdz šim nav viss kārtībā arī ar transportu. 16. ATU neaizvien izpildījis mūsu pieteikumus pēc autotransporta. Tiesa, pēdējā laika šis trūkums novērsts. Cerams, ka autotransportnieki arī turpmāk strādās pienācīgi.
Gatavojas dzelzsbetona paliktņu likšanai jaunajam tramvaja ceļam. Arī šos darbus paveiks laikā. Pēc tam tramvajā parka meistari jau pašu spēkiem liks gultņus un sliedes.
Tagad pilsētas centrs daudzus samulsina. Pa daļai tas izskaidrojams ar to, ka nav vairs agrākā mājīguma, ir mazāk zaļumu. Bet ar laiku centram būs pilnīgi moderns izskats, un es esmu pārliecināts, ka tas visiem patiks.
V. Cečotkins
1969. gada 28. septembris „Komunists”
Rīt Liepājas tramvajam – 70
VIETĒJIE NOTIKUMI
ELEKTRISKAIS IELU DZELZCEĻŠ.
Vakar pulksten astoņos vakarā posmā starp spēkstaciju un Eļļas ielas krustojumu nolika pirmais izmēģinājuma brauciens, un, kā mēs dzirdējām, tas pilnīgi apmierinājis uz ņēmēju. Šodien notiks otrs izmēģinājuma brauciens.
Protams, kā arī bija sagaidāms, šis Liepājas pilsētai sensacionālais notikums – iespēja redzēt tramvaju braucienā – pievilka lielu ļaužu pūli, bet mīļajiem Liepājas ielu puikām, kuru dzīvē pat suņu ķērāja ratu parādīšanās ir liels nolikums, sagādāja milzīgu prieku ... («Libausche Zeitung») 1899. gada 8. (20.) septembrī.
Jā, beidzot tas bija noticis – pirmais izmēģinājuma brauciens. Bet pirms tam? Jau 80 gadu beigās pilsētas valde sāka domāt par zirgu tramvaja ierīkošanu Liepājā. Rīgā šāds satiksmes līdzeklis sāka kursēt jau 1882. gadā. «Konka» Liepājā tomēr neparādās. 90. gadu vidū no «Nirnbergas kontinentālās biedrības priekš elektriskiem uzņēmumiem»
pienāk priekšlikums par elektriskā tramvaja būvi Liepājā. Aiz Krievijas robežām pirmais elektriskais tramvajs sāka kursēt 1881. gada 16. jūnijā. Lihterfeldā pie Berlīnes. Cariskajā Krievijā regulāri tramvajs sāka kursēt 1892. gadā Kijevā, tad Ņižņijnovgorodā (Gorkijā) un citur.
1896. gada 14. decembrī līgumu par tramvaja būvi Liepājā paraksta pilsētas galva Adolfijs un Nirnbergas kontinentālās biedrības pārstāvis Manasevičs Bernhards Benjaminovičs. Līgumā paredz, ka būvētājiem ir tiesības ekspluatēt tramvaju 40 gadus, bet pēc tam tas pāries pilsētas īpašumā bez kaut kādas atmaksas.
Kā vēstī to laiku avīzes 1899. gada 23. augustā, «elektriskā līnija būs gatava pēc 2 – 3 nedēļām». Tramvaju kustības periodi paredzēti ik pa 10 minūtēm, nepieciešamības gadījumos – līdz 5 minūtēm.
Tramvaja oficiālās atklāšanas dienā pirmajās stundās publiku pārvadāja bez maksas. Taču ne visi bija droši braucēji. Cits skeptiski noskatījās, sak, lai nu brauc, lai. Vēlāk, ja ar šiem nekas nenotiks, tad es arī pamēģināšu. Pavisam dīvaina lieta tāds elektriskais dzelzceļš šķita lauciniekiem. Pametuši savus bērīšus pie slitām, viņi bailīgi vēroja bezzirga ratus. Sūta bāni stacijā un uz dzelzceļa stigas arī vēl ne visiem bija nācies sastapt.
– Ir nu gan dūša tam kučierim! Un varen spēcīgs tēvainis – prot to bezzirga skrējēju it veikli vadīt un ap turēt. Varbūt iekāpsim?
– Vai traks! Ko mana vecā teiks? Mani tajos ratos ar vilkšanu neievilksi!
Šis droši vien vēl ilgi vairījās kāpt dīvainajā bezzirga vāģī. Droši vien. Bet pirmais laikam tomēr nolēma pabraukties. Un kas zina, varbūt tieši viņš bija tas, par kuru 1899. gada 4. (16 ) oktobra numurā rakstīja «Libausche Zeitung»:
«Sestdienas vakarā kāds zemnieks, kas bija sācis strīdu, izsita vienu vagona logu, bet vakar pēcpusdienā cits ar elkoni izspieda otrs vagona loga stiklu durvju tuvumā. Vainīgos aizturēja dežurējošais policists un nogādāja uz tuvāko policijas iecirkni, kur sastādīja attiecīgu protokolu.»
Varbūt zemnieks bija iekāpis I, vai kā toreiz teica, «kungu klases» vāģī? Vadītājs vēlēja braucējam izkāpt, bet šis – strīdas, nepadodas. Toreiz I un II klase – divas pasaules. Arī cenu starpība jūtama: uz maršruta «Pilsētas tilts – Kara osta» I klase – 5 kap., II klase – 4 kap., utt.
Lai izvairītos no iespējamiem nelaimes gadījumiem, direkcija publicē noteikumus kārtības uzturēšanai. Lūk, daži no tiem:
– Braukt pa sliedēm ar paškonstruētiem riteņiem kategoriski aizliegts.
– Ormaņiem atļauts braukt pa to ielas pusi, kur nav sliežu. Arī tad tikai soļos.
– Dzirdot ceļa signālus, publikai jāatbrīvo sliedes, jāaizdzen no tām arī ganām pulks.
– Aizliegts bojāt ceļa segumu, pieskarties elektriskajiem vadiem, tāpat aizliegts kāpt elektrisko vadu stabos.
Jaunais satiksmes līdzeklis – tramvajs guva piekrišanu. Un kā vēl! Strādnieki agrāk varēja nonākt darba vietā. Liepājā tramvaja kustības ātrums bija tīri prāvs tam laikam – 15 km/st. Brauciens līdz Kara ostai ilga 30 minūtes. Jau pirmajā dienā pārvadāja 5000 pasažieru.
Bet pilsētas ormaņi? Nu, protams, – tramvajs viņu spēcīgākais konkurents. Ormaņi iesniedza kolektīvu prasību pilsētas valdei atlīdzināt zaudējumus kas ceļas braucēju samazināšanās dēļ. Pieprasījums tika noraidīts. Bet ne tā bija Pēterburgā. Tur tramvajs sāka darboties jau 1880. gadā, bet ormaņi panāca, ka to likvidēja, un tikai 1907. gadā tas atjaunoja kustību. Liepājā jaunais uzvarēja. Aizvien vairāk liepājnieku sāka izmantot ērto satiksmes līdzeklī.
2. oktobrī nodeva lietošanā jaunu līniju – pa Vakzāles un Suvorova ielām tramvajs kursēja līdz Eļļas ielas dzelzceļa krustojumam. Novembrī sliedes pagarina pāri tiltam un savieno ar Vecliepājā izbūvētām līnijām, pa kurām sāk kursēt satiksmes vāģi.
Līdz 1900. gada februārim izveidoja vēl vienu līniju no tilta pa Aleksandra ielu līdz Bekera drāšu fabrikai.
1908. gadā tramvajs jau pārvadāja 3 miljonus cilvēku.
Pienāca vācu okupācijas gadi. Smagi. Kad kara vētras pārbrāza, sliežu ceļi bija izpostīti, tehnika izklaidēta, salauzta. Vajadzēja sākt visu no gala. Un 1945. gada rudenī vecais draugs — tramvajs sveic liepājniekus. Sāk darboties pirmā līnija. Toreiz parka sastāvā bija tikai divi motorvāģi ar piekabēm. Galvenais strādnieku kodols – tie, kuri darba gadus tramvaja pārvaldē jau skaitīja vairākos desmitos. Osvalds Gertsons. Kārlis Valters, Jēkabs Freija, Ausma Grante, Felikss Behšteters, kurš tramvaja pārvaldē strādā jau no 1908. gada. un daudzi citi. Septiņiem no tramvaju parka kolektīva darba stāžs sniedzas pāri 20 gadiem. Parka sastāvs – 52 vagoni, šogad pārvadās līdz 13 miljoniem pasažieru.
Tā ir pašreiz. Bet jau nākošgad sāks izbūvēt jauno tramvaja līniju no jaunā dienvidrietumu rajona uz Līvas laukumu. Iedzīvotājiem būs ērta satiksme ar pilsētas centru.
Liepājas tramvajs – viens no vecākajiem Padomju Savienībā – sāk savu astoto desmitgadi.
I. Kīns
Ilggadējie tramvajnieki J. Freija, A. Grante, K. Valters.
V. Evaldsona foto
1969. gada 21. novembris „Komunists”
Pilsēta aug
(...)
Beidzot pieņemts lēmums par Liepājas tramvaja attīstību, un nākamajā gadā sāks izbūvēt jaunu līniju uz dienvidrietumiem.
(...)
Sakarā ar V. I. Ļeņina pieminekļa celšanu par godu viņa 100. dzimšanas dienai tiek veikti plaši centra rekonstrukcijas darbi Pamatdarbus pabeigs līdz jubilejai, bet visu kompleksu, ieskaitot Ļeņina ielai tuvējos skvērus un ielas – līdz Padomju Latvijas 30. gadadienai Pulsētas centrs pilnīgi mainīs savu izskatu
(...)
?. ????????,
??????????? ???????????? ????????????
1969. gada 5. decembris „Komunists”
Tādas veiksmīgas dienas
Pilsēta vēl gulēja. No pelēcīgajām debesim krita sniegs. Pārslas, dejojot laternu blāvajā gaismā kā sīki tauriņi, sākuma lidoja lēni, tad atskrēja vējš, sagrieza tās straujā, mirdzošā dejā... Visa pilsēta vēl gulēja, kad pa tramvaju parka vārtiem izlīgoja uz maršrutu pirmais rīta tramvajs.
Vagona vadītāja Rasma Rieksta palūkojās rokas pulkstenīti. Tikko četri. Agrs, vēl ļoti agrs. Pie pieturām braucēju pamaz – tie parādīsies vēlāk. Ap pulksten sešiem, septiņiem. Tad sākas darbdiena rūpnīcās, fabrikās. Rasmai Riekstai tā jau sākusies. Tramvajs ripo uz Līvas laukumu. Pa jaunizbūvēto sliežu ceļu pilsētas centrā tam gluži mundrs skrējiens – šķiet, tērauda šautras tā vien aicina traukt ātrāk. Centrālais tirgus... Kuršu iela...
«Te jānoņem gaita – sliedēm ass liekums, tās izļodzītas. Tā. Vēl mazliet, vēl. Piebremzēt,» paņirb domas, bet roka jau tīri automātiski pārbīda gaitas regulētāja rokturi. Tad tramvaja riteņi iekaucas Līvas laukuma pagriezienā, un pēc brīža vagoni sastingst pie pieturas.
«Droši vien uz Rīgas vilcienu steidz, – pārlaižot skatienu iekāpējiem, nodomā vadītāja. – Tie aizvien pirmie braucēji.»
Pamazām most darbam arī pilsēta. Ar katru reisu vairāk braucēju. Vagonā tarkšķ biļešu automātu rokturi.
«Bet kur tad «mans» pasažieris? – vaicājoši pārskata laukumu vadītāja. – A! Lūk, tur jau teciņus vien nāk! Beidzot!»
– Labrīt, labrīt, vadītāji Paldies, ka pagaidījāt, – atvilcis elpu, viņš nober vienā teikumā, tad vainīgi paskatās vadītājā. – Redziet, es atkal aizkavējos.
Rasma Rieksta pasmaida. Tas viss tik pierasts – šī nosebošanās, skrējiens pāri laukumam, mundrais «labrīt, labrīt un atvainošanās par aizkavēšanos.
Tramvajs aizdimd pāri tiltam. Pie «Sarkanā metalurga» iekāpj arī «mans» pasažieris. Jā vadītāja viņu iesaukusi – vienmēr viņš mīl aizkavēties. Bet viendien viņa nebija. Un vadītāju visu rītu neatstāja loma: kur viņš? Kas noticis? Arī darbu laikam nokavēja? Citreiz viņš paskaidroja: – Pārcēla citā maiņā. Rīgas ielā vagonā iekāpj kāda vecāka māmiņa. Pienāk pie vagona vadītājas durvīm.
– Paldies, meitiņ, ka vakar neizsēdināji mani. Redzi, šodien gan paņēmu sīknaudu biļetei.
– Pareizi, – atceras vadītāja. – Vakar taču šī pati vecīte lūdza izmainīt rubli. Teica – sīknaudu aizmirsusi mājās, bet līdz tirgum kājām nespējot aiziet. Izmainīju to rubli – nedarīsi taču pāri vecam cilvēkam.
...Šodien atkal veiksmīga diena. Viss norit bez starpgadījumiem. Tikai šodien? Jau visus sešus gadus, kopš Rasma Rieksta strādā par vagona vadītāju, viena pie otras rindojas veiksmīgas dienas. Bet varbūt tās sākas jau toreiz, 1949. gada septembrī, kad viņa sāka strādāt tramvaju pārvaldē par konduktori. Vagonu vadītājs – tā toreiz bija vīriešu privilēģija. Tikai viena sieviete bija starp viņiem. Bet tagad gluži otrādi – par vagonu vadītājiem strādā vairs tikai 4 vīrieši.
– Vai viegli kļūt par vagona vadītāju? – daudzi jau tā.
– Vispirms – mācības, tad eksāmeni. Tad pirmie reisi. Nē, ne jau uz 1. maršruta līnijas! 4. maršruts – šeit mums sākas vadītāji. Vadīt tikai motorvagonu bez piekabes ir daudz vieglāk. Bet izaugsme un amata prasme, iemaņu apgūšana – tā jau atkarīga no paša cilvēka. Būs pacietība, mīlestība – kļūsi par vadītāju. Es domāju – labu vadītāju. Bet visgrūtāk ir tieši rudeni. Jā, rudenī, nevis ziemas laika. No kokiem krīt lapas, tās pārklāj sliedes. Lai nobrezmētu vagonu, jāliek lietā visa prasme – pa lapām klāto ceļu vagoni slīd kā mašīna pa ledu. Te bez vēsa prāta un koncentrēšanās nekā nepanākt, – tā atbildētu Rasma.
...Aizritējis vēl viens darba cēliens. Rasma Rieksta, 1. klases vagonu vadītāja, dodas mājup. Bet pievakarē – atkal darbs. Nē, ne jau uz līnijas – šovakar vietējā komitejā sanāks komisija darbam ar nepilngadīgajiem. Rasma Rieksta ir tās priekšsēdētāja. Jādomā, kā palīdzēt pusaudžiem, kas nokļuvuši uz slidena ceļa. Te jāatdod daudz enerģijas, šai darbā arī Jāieliek sirds siltums – savādāk jau panākumus nav ko gaidīt.
Citvakar – mēģinājumi tramvaju pārvaldes vokālajā ansamblī. Arī tur paiet daža laba stunda. Tā dažbrīd ģimenes lokā tu paspēj pabūt mazāk, kāda grāmata varbūt ilgi galda lasītāju.
– Bija tāda veiksmīga, bagāta diena.
I. Kīns
V. Evaldsona foto