1970. gada 26. februāris „Komunists”
Varētu arī vairāk...
(lappuse: viena stunda pilsētas dzīvē)

Liepājas tramvaji stun­dā pārvadā 2000 pasažie­ru. Rītos un pēcpusdienas — pat līdz 4000.
– Diemžēl pēdējā laikā pil­sētnieki tādi kā neaktīvāki braucēji kļuvuši, – saka tramvaju pārvaldes darbinieki.
Tātad – cilvēks taupa 3 kapeikas un no Līvas laukuma līdz «Sarkanajam metalur­gam» labprāt čāpo kājām? Hm... Nez vai. Drīzāk jāru­nā par «lielajiem piespiedu krosiem». 21. februāri pie TN «Kurzeme» 5 – 6 vāģi sastin­guši kā karavīri ierindā un ne­kust no vietas, un, kā raksta mūsu lasītājs K. Kniploks, arī
12. un 13. februārī bija vērojami lieli sastinguma brīži. Bet 22. februārī... Todien ar 4. maršruta tramvaju pavisam dīvainas lietas notika. Vagons uzrāpās uz ledus sanesumiem, riteņi griezās trakā ātrumā, bet pasažieriem cits nekas neatlika kā pārbīlī gaidīt – pacelsies vāģis gaisā kā lid­mašīna vai arī izjuks visās.
Liepājnieki neaktīvi braucēji kļuvuši...

I. Kīns

1970. gada 13. marts „Komunists”
Vēži uz riteņiem
Tramvaju pārvalde
(rubrika: ventilators)

Tramvajs bāztin pie bāzts. Smagi tusnīdami, cilvēki laužas uz izeju. Klāt pietura, bet priekšē­jās durvis neveras. Tram­vaja vadītāja ziņo: «Iz­kāpiet pa pakaļējām dur­vīm, es pagaidīšu.»
Tiek noplēstas vēl da­žas pogas, viens otrs dū­šīgi strādā ar elkoņiem. Tramvaja vadītājai nav viegli — viņu pašu no­sauc par bruņurupuci, pārvaldes priekšnieku la­mā no pastalām laukā. Bet vārdi nelīdz. Viss at­kārtojas nākošajā pietu­rā, un, kad tramvajs čīk­stēdams aizlīgo līdz pa­griezienam, no otras pu­ses pēkšņi parādās otrs vagons, kurš ilgi un ne­sekmīgi gaidījis Šķēdes ielā. Tramvaji kā vēži rāpjas atpakaļ.
Trīs dienas pēc kārtas pagājušajā nedēļā 2. un 4. maršruta vagoniem ne­vērās durvis. Pie šādām nejēdzībām pieradušie lie­pājnieki tomēr brīnās par vēžiem uz riteņiem. Ne­sen Ļeņina ielā saliktas jaunas sliedes, bet ari šeit tramvaji bieži vien kļūst par vēžiem. Varbūt lietas labā nevajadzētu taupīt naudu, bet iekār­tot visos vagonos raidsta­cijas un tramvaju parkā norīkot vecāko radioope­ratoru? Kā gan citādi va­rēs likvidēt tramvaju sa­strēgumu līnijās?

K. Bobrovs
P. Lieģa zīm.

1970. gada 19. marts „Komunists”

Tur, tur beidzas asfalts, vai mēs gaidām 4. līnijas tramvaju.

E. Lieģa zīm.

1970. gada 27. marts „Komunists”
Tramvaju pārvalde: Solītāji

23. martā tramvaju pārvaldes priekšnieks J. Ozoliņš koncentrē­jās un uzrakstīja lietiš­ķu vēstuli, adresējot to «Ventilatora» lasītā­jiem: sak, pareizi mūs kritizējat, tramvaji tie­šam neiet ka nākas, bet ilgas stāvēšanas pie «Kurzemes» un tirgus vairs nebūs, jo izstrā­dāts jauns tramvaju kustības grafiks un paredzēts iekārtot signa­lizāciju. 
Bet tramvaju pār­valdes darbiniekiem solījumu ir krājumā atliku likām. Lai atceramies, ka tie savā laikā solījuši: signalizā­cija būs gatava līdz 1968. gada 1. maijam. 
Cienījamais biedri Ozoliņ! Vai var Jums ticēt?

K. Bobrovs

1970. gada 7. maijs „Komunists”
Pa nepublicēto materiālu pēdām
(rubrika: no redakcijas pasta)

To pasažieru vārdā, kuri iz­manto pirmā maršruta autobu­sus, redakcijai vēstuli atsūtī­ja pilsone G. Bezuglova. Vēs­tulē stāstīts par neregulāru autobusu satiksmi pa šo līni­ju, to biežajiem bojājumiem un pārslogojumu. Sūdzību re­dakcija nosūtīja pilsētas izpil­du komitejai. Atbildē, ko pa­rakstījis izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks B. Taurenis, atzīts, ka G. Bezug­lovas minētie fakti ir pareizi. Reizē atbildē minēts, ka Zie­meļu priekšpilsētas iedzīvotā­jus apkalpo arī 2. un 4. tram­vaja maršruts un ka regulāru autobusu satiksmi virzienā uz Gaisa tiltu un atpakaļ var uz­turēt vienīgi, ja ielu segums ir labs un ja pasažieru strau­me proporcionāli sadalīta abos transporta veidos. Bet Dedajeva ielas iedzīvotāju vi­dū tramvajs diemžēl nav popu­lārs.

1970. gada 25. jūnijs „Komunists”
Kā tad īsti ir? 
(rubrika: no redakcijas pasta)

Liepājniece B. Grava vēstulē redakcijai pastāsta gadījumu 2. līni­jas tramvajā 17. jūnijā. Braukuši divi pieaugušie un ar viņiem divi bērni. Iegādājušies divas biļetes, jo bērnu vecums nepārsniedzis čet­rus gadus. Bērni sēdējuši klēpī, Vagonā iekāpusi kontroliere un pie­prasījusi iegādāties vēl trešo biļeti. Viņu atbalstījusi arī vagona vadītāja. B. Grava jautā, vai kontroliere šinī gadījumā rīkojusies pareizi. Bez tam viņa piezīmē, ka vispār mūsu pilsētā kontrolieri ir ļoti ne­ smalkjūtīgi, ja neteiktu vairāk, kas katrā pasažierī cenšas saskatīt noteikumu pārkāpēju.
Tramvaju pārvaldes kustības meistare A. Grante redakcijai pa­stāstīja, ka pēc pastāvošajiem noteikumiem katram pasažierim at­ļauts pārvadāt bez maksas vienu bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez tiesībām bērnam aizņemt atsevišķu sēdvietu.
Aizņemt sēdvietu bērnam, ko pārvadā bez maksas, atļauts tikai tad, ja ir brīvas vietas.

1970. gada 10. jūlijs „Komunists”
Ar tramvaju uz piecpadsmit diennaktīm

– Vai proti braukt ar tramvaju? – kādreiz man jautāja pazina. Šis jautājums mani toreiz pārsteidza. Kas tad to neprot! Izrādās, ka šis transporta veids tomēr ne katram pa spēkam.
Nesen K. Zakirova, kas dzīvo «Kalnos» Liepājas rajonā,' nolēma pavizināties ar tramvaju. Viņai kā par nelaimi uzkūlās kontroliere un pieprasīja samaksāt soda naudu par braukšanu bez biļetes. Zakirovas atbildi citēt nav iespējams. Papīrs nosarktu.
Mēdz teikt, ka slikta priekšzīme pielīp. Divas dienas vēlāk ne­kur nestrādājošā G. Kuļikova, dzīv. 1905. gada ielā 12 – 17, iereibušā stāvokli atkārtoja šo pašu triku.
Interesanti atzīmēt, ka pirms tam abas šīs sievietes nebija pa­zīstamas. Tagad viņas guvušas iespēju apmainīties pieredzē, atsēžot 15 diennaktis.

E. Bērziņš

1970. gada 16. jūlijs „Komunists”
Tas interese daudzus
(rubrika: tas interesē daudzus)

«Dzīvoju Sarkanarmijas ielā pie Gaisa tilta. Jau 8 gadus braucu uz darbu ar 1. maršruta autobusiem. Diemžēl satiksmei jābūt daudz labākai. Rītos šoferi neievēro grafiku, nereti izkrīt divi reisi pēc kārtas. Tādēļ nākas nokavēt darbu. Kādēļ tāda bezatbildība?»

Šīs ir rindiņas no piena kombināta strādnieces L. Lobačas vēstules.

4. ATU kolektīvs labi pa­veic plānotos rādītājus. Uzņē­mumam ir peļņa, darbinieki sa­ņem trīspadsmito darba algu. Tomēr transportnieki darba vērtējumu ietekmē šādi pār­traukumi satiksmē. Jo vairāk tādēļ, ka tie nav reti. 7. jūli­jā plkst. 13 30 mēs atnācām pieturā Jūras ielā, lai no turie­nes dotos uz Dedajeva ielu. Gaidīt nācās līdz plkst. 14.05, turklāt veltīgi, jo autobuss bi­ja pārpildīts un visus pasažierus neuzņēma. Tāda pat aina atkārtojās 8. jūlijā. Tādējādi intervāls līdzinās 35 minūtēm 5 – 7 minūšu vietā. Autotrans­porta darbu var kavēt desmiti nopietnu iemeslu. Var būt des­mitiem neparedzētu gadījumu, bet pasažierus nepārliecinās nekādi argumenti, ja autobuss jāgaida ilgāk nekā pusstundu...
Atbildot uz Dedajeva ielas iedzīvotāju sūdzībām, 4. ATU vadītāji ieteic viņiem biežāk izmantot 2. un 4. maršruta tramvajus. Tomēr iedzīvotāji uzskata, ka autobuss ir ērtāks par tramvaju. Lieta tā. ka jā­pārsēžas un jāzaudē laiks. Braucot uz pilsētu, jums daž­kārt desmit minūtes jāgaida tramvajs Raiņa ielas lokā, bet, atgriežoties mājup, tikpat ilgi jāstāv ielas otrajā galā, kur tramvaji pārmijas. Pēc tam pēkšņi izrādās, ka pretimnāko­šā tramvaja nemaz nav un ka esat gaidījuši veltīgi.
Kā risinās jautājums par transporta kustības uzlabošanu šajā rajonā? Pagaidām mēs ne ar ko nevaram iepriecināt ziemeļu nomales iedzīvotājus.
4. ATU jauna bāze, kas dos iespēju paplašināt auto­parku, būs gatava tikai pēc dažiem gadiem. Atklāt tiešu satiksmi pāri dzelzceļa pār­brauktuvei pagaidām arī nav iespējams. Tāpēc ir diezgan interesants pasažieru grupas priekšlikums, ar ko mēs gri­bam iepazīstināt mūsu lasītā­jus. 
Liepājnieki pieraduši, ka autobuss vai tramvajs viņus nogādā turpat līdz nama sliek­snim. Tomēr galvenajam prin­cipam, pēc kura jāizveido pil­sētas transporta satiksme, jā­būt centra saistīšanai ar nomalēm. Bet pie mums autobusu maršruti šķērso visu pilsētu, metot gluži nevajadzīgus līku­mus. Autobuss, kas pienācis centrā no Gaisa tilta, var ap­griezties Jūras ielā pie tilta pāri kanālam un doties atpa­kaļ, ļaunākā gadījumā apejot centru pa loku Jūras – K. Marksa – Ļeņina iela. Tas at­brīvotu papildu mašīnas un saīsinātu satiksmes intervālus. It īpaši, ja noasfaltētu Sarkan­armijas ielu un pa to laistu daļu autobusu. Jāuzlabo arī satiksme uz centru no dienvid­rietumu masīva. Gluži dabīga ir šī rajona iedzīvotāju vēlēša­nās nokļūt bez pārsēšanās pil­sētas centrā.
Ja autobusu satiksmi pa pir­mo maršrutu pienācīgi noorga­nizēs, tad tramvajs šeit kļūs nevajadzīgs. Starp citu, tram­vaja pārvaldes darbinieki ne vienu vien reizi teikuši, ka ar 4. līniju raizes vien ir – tā taču ir nerentabla. Pēc diviem gadiem darboties sāks kombināts «Lauma» Ziemeļu priekš­pilsētā. Un ļoti jāšaubās, vai tramvajs tā pašreizējā veidā spēs apmierināt šī uzņēmuma nākamo kolektīvu.
Pirms dažiem gadiem noti­kusi diskusija par to, vai Lie­pājai tramvajs vajadzīgs, uz šo jautājumu atbildēja tā: jā, vajadzīgs. Tomēr dzīve izvirza jaunus jautājumus: vai tram­vajs vajadzīgs Dedajeva ielai, «Laumai»? Protams, būs arī tādi pasažieri, kuriem vajadzēs braukt no pilsētas ziemeļu da­ļas uz dienvidu daļu. Jāpacen­šas saprast arī šos cilvēkus. Tomēr vispirms jāatrisina cits uzdevums – kā ātri un ērti nokļūt no nomalēm pilsētas centrā.
Mēs visi izmantojam pilsē­tas transportu, visi esam iein­teresēti tā darba uzlabošanā. Varbūt laikraksta lasītāju ko­lektīvā padome – lasītāji at­radīs citus praktiskākus atrisi­nājumus?

K. Bobrovs

1970. gada 23. jūlijs „Komunists”
Autobusi, tramvajs, pasažieri 
Vēstuļu apskats

Pilsētas transporta darbs in­teresē visus. To liecina daudzās vēstules un atsauksmes, kuras redakcija saņēma pēc raksta «Autobuss nomalē» publi­cēšanas (16. jūlijā). Vieni atbal­sta laikrakstu, turpretim citi, pie­mēram S. Drobota, uzskata, ka pirmā autobusa maršruts pagarināms līdz dienvidrietumu mikrorajonam, tādejādi atbrī­vojot desmitās līnijas autobu­sus. Lasītāja S. Kozuškevica raksta, ka visumā autobusu sa­tiksme pilsētā pat uzlabojusies, ka pietiek minēt piekabes, kas uzņem visus pasažierus pat vis­lielākā pieplūduma stundas, ka vēl lielāku neapmierinātību pasažieriem sagādā biežie pār­traukumi satiksmes grafikā. Vēs­tules autore min piemēru – die­nas laikā pirmo autobusu nācās gaidīt nevis 35 minūtes, kā mi­nēts mūsu rakstā, bet daudz il­gāk.
Zaļās birzs iedzīvotajā Pet­rušenko raksta, ka pirmais autobusu maršruts nepelni tādu vērību, kādu tam pievērš, ka daudz sliktāks stāvoklis ir piek­tajā līnijā, it īpaši rītos. Viņa paziņo, ka 7. jūlija nebija sarak­stā paredzētie autobusi uz pilsētu nedz plkst. 7.00, nedz 7.20, kad visi brauc uz darbu. Saraksts sastādīts, neņemot vērā Zaļas birzs iedzīvotāju reālās vajadzī­bas.
Mūsu lasītājs Ozols ir sašu­tis par to, ka dispečera punktā Siena laukumā maina ne vairāk par 30 – 40 kapeikām, bet T. Neilands ierosina vispār ne­mainīt naudu autobusos, kā tas pieņemts citās pilsētās. Un kat­rā ziņā tas nav darāms mašīnās ar piekabēm, kuras apkalpo konduktore. Ieteicam par to pa­domāt 4. ATU vadībai.
Satiksmes neregularitāti pir­majā maršrutā autosaimniecībā izskaidro ar to, ka pie gaisa til­ta nav dispečeru punkta. Bet kā izskaidrojams tas, ka tur nereti stāv divi autobusi? Vai tiešām šoferi bez dispečera nesaprot, ka vienam no viņiem jābrauc, ja gala pieturā reizē sagadās divi vai pat trīs autobusi?
Daudzi mums raksta arī par tramvaju. Raiņa ielā laiks iekār­tot signalizāciju. Ja pašreiz 4. līnijā stāvoklis ir apmierinošs, tad ziemā tramvaji atkal neiz­nāks uz līnijas, un pasažieri at­kal velti gaidīs un nervozēs.
«Komunista» pasts liecina, ka pilsētas transporta līdzekļu darbs mums vēl nav pārdomāts organizatoriskajā ziņā. Tādēļ par autobusiem un tramvajiem nāk­sies runāt vēl ne vienreiz vien.

K. Bobrovs

1970. gada 12. augusts „Komunists”
Vakar, šodien, rīt

(...)
Vairāki desmiti tramvaju pārvaldes darbinieku vakar pēc darba beigām piedalījās depo te­ritorijas apkopšanas talkā. Līdz 18. augustam, kad Liepājā sāk­sies komunālās saimniecības uzņēmumu darbinieku salidojums, sarīkos vēl pāris šādu talku.
Depo beidz kosmētisko remon­tu. Pagatavota jauna Goda plāksne. Uzkopj un sakārto vi­sas telpas. Visur jūtams, ka tramvajnieki ciemiņus sagaidīs godam.
(…)

1970. gada 19 augusts „Komunists”
Fakti un skaitli
Pēc pilsētas izpildu komitejas komunālas saimniecības pārvaldes priekšnieka Ž. Baumgarta referāta Liepājā notiekošajā republikas komunālās saimniecības darbinieku salidojumā.

(...)
Tramvajs

Līniju kop­garums – 13,3 kilomet­ri. Pērn pārvadāti 13 mil­joni pasažieru. Pilsē­tas pasažieru transportā pēc pārvadāto pasažieru skaita tramvajs ieņēma pir­mo vietu. Autobusos pērn pārvadāti nedaudz vairāk par   10 miljoniem  cilvēku.
Līdz ar pilsētas izaugsmi un iedzīvotāju skaita palie­lināšanos nepieciešams re­konstruēt un paplašināt tramvaja līnijas un depo saimniecību.
Pagājušajā gadā sakarā ar Uzvaras laukuma un Ļeņina ielas rekonstrukci­ju pārbūvēja un rekonstruēja tramvaja sliežu ceļu Ļeņina ielā. Šogad jāsāk jaunas tramvaja līnijas bū­ve. Tā savienos Līvas laukumu ar Dienvidrietumu rajonu. Šogad jāapgūst 50 tūkstoš rubļu.
(...)

1970. gada 20. augusts „Komunists”
Liepāja – Daugavpils – tramvajs 
Komunālas saimniecības darbinieku salidojums

Tramvajnieki – darbīgi, nemierīgi ļaudis – laiku velti nemēdz tērēt. Varbūt tas vi­ņiem no darba tā iegājies – vienmēr būt kustībā, darbo­ties? Tā bija arī šoreiz. Tikko kopā sanāca Rīgas, Daugav­pils un Liepājas pārstāvji, tū­daļ raisījās lietišķas sarunas, sākās domu apmaiņa, radās vairāki vērtīgi ierosinājumi.
Daugavpils tramvaja depo priekšnieku Sergeju Jakovļevu notvēru tobrīd, kad viņš, atbil­dot uz liepājnieku jautāju­miem, aplūkoja tramvaju par­ka saimniecību.
– Vispirms – tradicionālais jautājums – kādi ir jūsu iespaidi par Liepāju?
– Šeit esmu jau otro rei­zi. Pērnruden, kad jūsu tramvajs svinēja 70. jubileju, tad, teikšu atklāti, pilsētas centram bija bēdīgs izskats. Šo­ dien? Malači, daudz esat pa­ veikuši. Patīk rekonstruētā centra plašums un apgaismo­ jums vakaros. Runājot par tī­rību, Liepāja ir tīrāka nekā Daugavpils. Tā uzposta, skaista. Atliek tikai cerēt, ka tas nav tikai mums, salidojuma dalībniekiem, par godu. Jādomā, ka tikpat koša Liepāja būs arī turpmāk. Salidojums organizēts labi, viss rit pār­domāti.
– Tagad nedaudz par Daugavpils tramvajniekiem!
– Mūsu tramvaju pārvaldes parkā tikpat daudz vago­ nu cik jums – 52. Ik dienas uz līnijas iziet 37. (Diemžēl pie mums, Liepājā, tikai 21 vagons... – I.K.) Ekspluatācijas koeficients sasniedz 76 – 80 procentus. Rezervē parasti turam vēl divus sastāvus. Tramvaja kustība notiek stingri pēc grafika, intervāls nepārsniedz 4 – 5 minūtes. (Kaut nu arī mums tā būtu! – I.K.)
– Vēl jautājums, protams, ja vēlaties atbildēt. Vai jūsu tramvaju pārvalde no pasažieriem saņem daudz sūdzību?
– Ziniet, atklāti runājot, sūdzības ir. Tikai neviena no tām neskar kustības grafika neievērošanu, tramvaja neiz­ braukšanu uz līnijām. Vispār maz sūdzību par tehnikas slik­tu ekspluatāciju.
– Paldies par sarunu. At­liek novēlēt, lai liepājnieki pieredzes apmaiņā aizbrauktu uz Daugavpili un pārņemtu labāko, kas tur sasniegts!

Intervēja I. Kīns

1970. gads 17. septembris „Komunists”
Vai nevarētu...
(rubrika: no redakcijas pasta)

Dārgā redakcija, vai nevarētu jūs pārliecināt Tramvaju pārvaldi, ka obligāti jāpiestiprina pie tramvaja ieejas durvīm (kā tas ir autobusos) attiecīgās līnijas numuru, jo tad nenāksies skriet skatīties (nevienmēr tas ir iespējams, jo tramvajs negaida) tramvaja priekšā vai jautāt vagona vadītājam.
(...)

1970. gada 22. septembris „Komunists”
Tramvaju pārvalde: Sakums ir

Pagājušajā nedēļa pilsētas dienvidrietumu rajonā sāka zemes darbus labierīcības kombināta un tramvaju pārvaldes ļaudis. Viņi šeit izbūvē tramvaja līniju no dienvidrietumu rajona uz Lī­vas laukumu. Jau šajās dienās sagatavoti dubultsliežu ceļa pa­mati 180 m garumā. Vakar šeit sāka montēt sliedes. Pie montā­žas darbiem strādā 10 – 12 cilvēki. Šogad jaunā līnija jāizbūvē līdz Ventas un Klaipēdas ielu krustojumam.

I. Bērzkalns

1970. gada 8. oktobris „Komunists”
„Komunistam” atbild
(rubrika: no redakcijas pasta)

(…)
Laikraksta «Komunists» 17. septembra numurā bija publicēta vēstule «Vai nevarētu...», kurā tika skarti divi jautājumi – par tramvaja vagonu numerāciju un par teritorijas sakopšanu, kas pieguļ pie ēdnīcas «Liepāja».
No Tramvaja pārvaldes ziņo, ka 1. līnijas vagonos maršruta numuri būs norādīti arī sānu logos.
(...)

1970. gada 23. oktobris „Komunists”
Neapdzīvota sala 
(rubrika: ventilators)

Šī sala atrodas tramvaja līnijas galā Sarkanarmijas ielā. Pagaidām uz salas mīt viens cilvēks – dzelzceļa restorāna uzņēmuma strādnieks, kas šeit būvē... bu­feti pavasara un  vasaras tirdzniecībai.
Bufetes projekta nav paredzēts, ka rudens lietus se­zonā cilvēkus uz salu jānogādā ar prāmi. Pie tā vainīgs, protams, ir kāds projektēšanas institūts.

K. Pīlīte

Pārgalvīgais šoferis
(rubrika: ventilators)

Iedomājieties: jūs nopirkāt biļeti, bet tramvajs nekust no vietas. Trīs kapeikas, protams, nav liela nauda, bet kājām iet pavisam negribas. Līst lietus. Un pasažieri nervozē.
Bet pie visa vainīgs ir no «Latautostrojtrans» pašizgāzēja 49-43 LAM pārgalvīgais šoferis. Viņš tik pārdroši pagrieza savu automašīnu, ka otrdien tramvajs pa Raiņa ielu kursēt nevarēja.
Pārgalvīgajam šoferim laimējās – pasažieri viņu nenolinčoja, jo lija lietus.

A. Adatiņš

1970. gada 30. oktobris „Komunists”
Pilsētas izpildu komitejā

(...)
Tramvaju pārvalde tur­pina tramvaju ceļu izbūvi dienvidrietumu dzīvojamā ra­jonā. Šajā gadā līnija jāpa­beidz līdz Uzvaras ielai. Pro­jektēšanas institūts pašreiz iz­strādā tehnisko dokumentāciju Klaipēdas ielas rekonstrukci­jai.
(...)

1970. gada 26. decembris „Komunists”
Pirmais solis jaunajā piecgadē 
(No pilsētas plānu komisijas priekšsēdētājas M. Kovaļevskas referāta Pilsētas darbaļaužu deputātu padomes sesijā)

(…) 
Nav šaubu, ka tautas saimniecības attīstības plāns 1971. gadam nodrošinās piecgades labu startu un izveidos stabilu bāzi lēmumu, ko pieņems PSKP XXIV Kongresā, kā arī Latvijas KP XXI kongresā, īstenošanai dzīvē.
(...)

Kapitālā celtniecība

(…)
Komunālajai saimniecībai piešķirti 1 miljons 480 tūkstoš rubļu, tas ir uz 240 tūkstoš rubļu vairāk, nekā šajā gadā; tirdzniecības objektu celtniecībai – 670 tūkstoš rubļu. Par komunālajai saimniecībai izdalītajiem līdzekļiem turpināsies kanalizācijas un ūdensvada, kā arī tramvaja līnijas celtniecība. Turpināsies arī lielās tirdzniecības bāzes celtniecība. Ir jānodod ekspluatācijā noliktavu 2,5 tūkstoš tonnu kartupeļu glabāšanai.
Piešķirti limiti dienvidrietumu dzīvojama rajona otrā un trešā kvartāla projektēšanas turpināšanai, sāksies jauno dzīvojamo masīvu projektēšana Gaujas ielā, turpināsies dokumentācijas izstrāde kanalizācijas, ūdensvada, gružu pārstrādes rūpnīcas, tramvaja līnijas, siltumtīklu un degvielas realizācijas bāzes celtniecībai.
(...)