1971

1971. gada 22. janvāris „Komunists”
Pie tramvajniekiem

Pērna gada pēdējā ceturksnī darbu jūtami uzlaboja Tramvaju pārvaldes kolektīvs, tomēr gada plānu saglābt vairs neizdevās. Ar plānu vissliktāk bija pirmajā ceturksnī, kad tramvajos pārvadāja 350 tūkstoš pasažieru mazāk, neka vajadzēja. Šo zaudējumu atgūt atlikušajos mēnešos neizdevās.
Tā bija pērn. Janvāra pirmās nedēļas rāda, ka šogad stāvoklis nedaudz izmainījies – pasažieru pārvadāšanas plāns sekmīgi pildas. Vidēji diena tramvaju izmanto 35 tūkstoši pasažieru, no tiem 23 tūkstoši izmanto pirmo liniju, bet ceturto līniju – tikko 4 tūkstoši pasažieru.
Kas darīts, lai uzlabotu tramvaja kustību? Decembrī pārvaldes darbinieki pieņēma jaunu pasākumu plānu šim gadam. Tur ierakstīts arī šāds teikums: „Parka rezervē turēt sešus vagonus.” Tas nozīmē, ka, strādājot līnijām ar pilnu slodzi, vēl būs seši vagoni rezervē. Tikko kāds uz līnijas sabojājies, tūliņ tā vietā stāsies cits. Varēs normalizēt tramvaja kustību, samazināt intervālus.
Neapskaužamā stāvoklī atrodas pilsētas sliežu ceļi, izņemot, protams, jaunizbūvētos. Nepieciešams kapitālais remonts. Kaut ko jau pārvaldes ļaudis dara un ir paveikuši, bet strādnieku trūkums šeit ir ļoti jūtams. Raiņa ielā pērn ielika 600 metrus jaunu sliežu. Līvas laukumā – 360 metrus, Brīvības ielā – 280 metrus. Tas nav daudz, un te jāpiebilst, ka darba disciplīnas pārkāpumi tieši ceļa remontētājiem ir visvairāk...
Pērn pēdējā ceturksnī apsāka jaunās līnijas uzbūvi no dienvidrietumu rajona uz Līvas laukumu. Plānoto 50 tūkstoš rubļu vietā apguva 75 tūkstošus. Varēja paveikt vēl krietni vairāk, taču decembrī, kad bija labvēlīgi laika apstākļi zemes darbiem, nesaņēma 63 tonnas sliežu. Bez darbiem pie jaunās līnijas šogad vēl jāuzbūvē dubultsliežu ceļš 760 metru garumā Brīvības ielā. Tad Jaunliepājā pirmajā līnijā būs tikai dubultsliedes. Kā bedres sagandē automašīnas, tā sliktie sliežu ceļi boja tramvaja vagonus. Nākošgad paredzēts saņemt jaunos čehoslovāku tramvajus. Cik ilgi tie izturēs, kluburojot pa mūsu pilsētu?
Lai veicinatu tehnisko progresu, atklātu iekšējās rezerves un uzlabotu darbu, savu daļu devuši arī racionalizatori. No pērn iesniegtajiem 18 priekšlikumiem 12 ieviesa, sešus pašlaik izskata. Gūta ekonomija gan nav liela – 2,2 tūkstoši rubļu. To faktiski deva viens priekšlikums – A. Knēves iesniegtais. Virpotājs izgatavoja ierīci, ar kuru izvirpo motoriem gultņu ligzdas.
Citi priekšlikumi ekonomiju nav devuši, bet atvieglojuši darbu, uzlabojuši remontdarbu kvalitāti. Lūk, ģeneratoru un elektrodzinēju pārbaudes stends, ko izgatavojis enkurtinējs R. Šindelis. Agrāk pēc remonta ģeneratorus un dzinējus tūliņ montēja vagonos. Tagad tos vispirms pārbauda stendā.
Pēc tematiska plāna šogad racionalizatoriem darba daudz. Lūk, daži: jāmehanizē sliežu ceļu attīrīšana no apledojuma, jāizstrādā efektīvas metodes trokšņa likvidēšanai, jāuzlabo vagonu elektroiekārtas remontu tehnoloģija.
Jaunās piecgades pirmais gads aizsākts.
– Lai sekmīgi strādātu, uzlabotu tramvaju kustību, – stāsta galvenais inženieris H. Zvirbulis, b – būs jāiegulda daudz darba.
Sākums tam jau ir. Pirmās darba nedēļas devītās piecgades pirmajā gadā sekmīgi aizvadītas.

I. Kīns

 

1971. gada 26. februāris „Komunists”
(Portrets pirmajā lappusē)

Pa pirmo maršrutu tram­vaju vada Kārlis Valters. 
Kolektīva šis dar­bu mīlošais cilvēks bauda lielu cieņu. Jau pāri par 35 ga­diem viņš nostrādā­jis Tramvaju parkā. Bijis par kontrolie­ri, dispečeru. Kopš 1947. gada viņš vada vagonu. Ga­rajos gados par labo darbu saņemtas prēmijas, pateicī­bas, Goda raksti. Tikai sūdzību un avāriju nav bijis nevienas.

V. Aļeksejeva teksts. 
V. Evaldsona foto

 

1971. gada 31. marts „Komunists”
Turpat 3 miljonus pasažieru

pirmajā ceturksni pārvadājuši mūsu tramvajnieki. So­ciālistiskajās sais­tībās ceturkšņa plānu paredzēja izpildīt PSKP XXIV kongresa atklāšanas dienā. Kad rezumēja darba rezultātus, tramvajnieki ziņoja – plāns iz­pildīts pirms ter­miņa, pārvadāti 2 miljoni 915 tūk­stoši pasažieru. Ietaupīti arī 5,5 tūkstoši kilovat­stundu elektro­enerģijas; apmā­ca 12 jaunus tramvaja vadītā­jus.
Sekmīgi izpil­dītas saistības, ko tramvajnieki pie­ņēma par godu PSKP XXIV kon­gresam.

K. Pērse

 

1971. gada 3. jūnijs „Komunists”
Liepājas tramvajnieki – pirmie

Apkopoti Liepājas un Kaļiņingradas tramvaju pārvalžu un Rīgas tramvaju un trolejbusu pārvaldes 4. depo kolektīvu sociālistiskās sacensības rezultāti. Labākos panākumus sacensībā guvuši liepājnieki. Otrajā vietā rīdzinieki, treša­jā – kaļiņingradieši. Kolektīvu pārstāvji, piedaloties rezul­tātu apkopošanā, kas notika svinīgajā sarīkojumā Rīgas tramvaju un trolejbusu pār­valdes kultūras namā, nolēma turpināt pērn veiksmīgi sākto sacensību.

B. Kirilovs

 

1971. gada 30. septembris „Komunists”
Tramvajs līdz dienvidrietumu rajonam

Nu jau pagājis krietns laiks, kopš uz dienvidrietumu rajonu sāka būvēt tramvaja sliedes. Tikai šis darbs uz priekšu virzās stipri gausi. «Lunohods» uz Mēness nogājis lielāku gabalu nekā mūsu celtnieki uz zemes. 
Iedzīvotājus interesē, kas par iemeslu būvdarbu lēnajai gaitai un kad var gaidīt to pabeigšanu.

Salomikovas un citi paraksti

Atbildēt uz šiem Jautā­jumiem palūdzām pil­sētas izpildu komitejas Kapitālās celtniecības daļas priekšnieku V. Bānu. 
Lai uzlabotu Dienvidrietumu mikrorajona satiksmi ar pilsē­tas centru un citiem rajoniem, tramvaja pirmo maršrutu pa­garina līdz Pērkones kanālam, Būvdarbus veic Tramvaja pār­valde (ģenerāluzņēmējs), Lab­ierīcības kombināts, Talsu ce­ļojošā mehanizētā kolonna. Pasūtītāja ir pilsētas izpildu komitejas Kapitālās celtniecī­bas daļa. Šogad būvdarbiem piešķirti 115 tūkstoši rubļu. To gandrīz vajadzētu pietikt būvdarbu pabeigšanai. Šķita – tikai jābūvē, jābeidz un ļaunajiem iemītniekiem par prieku jāatklāj satiksme. 
Diemžēl dažu apstākļu dēļ lieta sarežģījās. Samērā gludi veicās, kamēr celtnieki nenonāca līdz Klaipēdas un Uzva­ras ielu krustojumam. No šīs vietas līdz Līvas laukumam vajadzēja noņemt sakaru un elektrības gaisa līnijas. Bet vispirms jāiekārto kabeļa līni­jas. Projektēšanas institūts ar novēlošanos izsniedza kabeļu trašu projektu, un sākās grū­tības kabeļa saņemšanā, finan­sēšanā. Jo tālāk, jo vairāk.
Saskaņā ar Klaipēdas ielas rekonstrukcijas projektu, kuru izstrādājis Komunālās saimnie­cības uzņēmumu projektēša­nas institūts, zem tramvaja lī­nijas atrodas lietusūdens kana­lizācijas jaunais kolektors. Ve­cajā lietusūdens kolektorā ag­rāk novadīja arī saimniecības notekūdeņus. No sanitārajiem apsvērumiem nolēma jaunajā lietusūdens kanalizācijā neno­vadīt saimniecības un fekāliju notekūdeņus, bet ierīkot tiem atsevišķu kanalizāciju. Tas viss atkal prasīja laiku darbu organizēšanai. Saskaņā ar cau­ruļvadu novietošanas noteiku­miem izrādījās, ka darbi, kuri noskaidroti pēdējā brīdī, jā­veic pirmie.
Tresta «Būvmehanizācija» Liepājas pārvaldei (priekš­nieks A. Mamonovs, galvenais inženieris J. Krasiļņikovs) par godu jāsaka, ka tā vienmēr dara visu iespējamo, kad vaja­dzīga palīdzība. Tagad pilnā gaitā būvē saimniecības un fekāliju ūdeņu kanalizāciju, pēc tam varēs pabeigt lietus­ūdens kanalizācijas būvi. Ierī­kojot kabeļtrases , labi strādā biedri no Talsu CMK (Liepā­jas iecirkņa priekšnieks I. Lapiņš, darbu vadītājs L. Iesalnieks) un Labierīcības kombi­nāts (priekšnieks H. Zvirbu­lis). Tuvākajā laikā varēs demontēt gaisa līnijas.
Bet tramvaja sliedes Klai­pēdas ielā varēs pagarināt ti­kai pēc kanalizācijas izbūves.
Tādēļ satiksmes atklāšana jaunajā līnijā vēl šogad pra­sīs lielas pūles no būvorgani­zācijām un pasūtītāja. Tiek darīts viss, un mēs ceram, ka rezultāts būs pozitīvs.

 

1971. gada 7. oktobris „Komunists”
Rindiņas no vēstulēm

Lai gan vairākkārt ir rakstīts presē un pārrunāts dažādās sanāksmēs, vēl arvien tramvaju vadītāji nesa­skaņo kustības grafikus. Tā, pie­mēram, tramvaji ilgi gaida pre­timbraucošos vagonus, laiks iet, pasažieri nervozē. Pastāv, pa­stāv, un sāk atkal braukt – tā­tad nav vagona vadītājam skaidrs, kur viņam jāmainās, kad nāks pretimbraucošais tramvajs. Un tā tas iet jau gadiem. Vai tiešām te nevar ieviest kārtību?

V. Jakutovičs

 

1971. gada 8. oktobris „Komunists”
Dzelzs zirnekļa tikls
(rubrika: «Ventilators»)

Lai dievs jūs pasargā no dzelzs zirnekļa! Tas ne vien mušu, bet arī vese­lu tramvaju aptītu. Šāds baigs gadījums notika ar ceturto tramvaju 22. sep­tembrī. Pie pārbrauktuves pārtrūka vadi. Atšķetināt šo zirnekļa tiklu ieradās avāriju darbinieki no Tramvaju pārvaldes. Avārija jau sen aizmir­sta. Tramvaji brauc. Bet dzelzs zirnekļa tīkls tur­pat vaļājas zem kājām un tanī sapinas cilvēki.

K. Pilīte

 

1971. gada 2. novembris „Komunists”
Vagonu vadītāja nesamulsa

28. oktobri ap pulksten 15 «Sarkanā metalurga» strādniece Rasma Spariņa gāja pāri Ļeņi­na ielai iepretī Pedagoģiskajam institūtam. Pārgājusi pāri tram­vaja līnijai, viņa paskatījās pa kreisi: viņai līdzās bija moto­cikls. Nepaskatoties pa labi, Rasma instinktīvi atkāpās. Šinī brīdī no «Kurzemes» puses tu­vojās tramvajs. Tramvaja vadī­tāja B. Krastiņa, ieraudzījusi tramvaja pašā priekšā gājēju, acumirklī nobremzēja un izmeta tīklu. Tramvajs ķēra Rasmu un viņa uzkrita... tīklam. Tā, pa­teicoties Brigitas Krastiņas prasmīgajai rīcībai, izglābta 19 gadus vecas meitenes dzīvība. Pašreiz Rasmu ārstē pilsētas slimnīcā. Viņas dzīvībai bries­mas nedraud.

V. Kiseļova, milicijas leitnante

 

1971. gada 12. novembris „Komunists”
Nerentabla noskaņa

Stāsta, ka tramvaja 4. maršruts, esot ne­rentabls, un tā likvidē­šana ļautu Tramvaju pārvaldei vieglāk uz­elpot. Bet – ko teiks pasažieri? 
Lai viņi nesodītos, tramvajnieki pakāpe­niski gatavojas šo lī­niju slēgt. Reizēm at­vieno elektrību, nosū­ta uz līniju bojātus vagonus, bet visbiežāk triju tramvaju vietā brauc tikai divi. Lai šī gumijas stiepšana būtu iespaidīgāka, tiek pielietots jauns satiksmes variants. 10. novembri, piemēram, plkst. 14.15 vagoni 132 un 140 drāzās viens otram pretim kā nikni vērši, tad atkā­pās un beidzot, viens pārpildīts, otrs pilnīgi tukšs, brauca cits aiz cita. Sākumā jauno variantu pielietoja no dzelzceļa pārbrauktu­ves līdz Sarkanās Flotes ielai (līnijas garums 100 metri, cena 3 kapeikas), bet pēc tam visā maršrutā. Vakarrīt šo eksperi­mentu veiksmīgi atkār­toja. 
Kā lai noskaidro, vai pretī nāk tram­vajs? Priekšlikums ap­gādāt tramvajus ar ra­dioraidītājiem nav pie­ņemts, jo tas dārgi maksāšot. Sak, lai viss patiek pa vecam, jo pasažieru noskaņa jau neko nemaksā.

K. Pīlīte

 

1971. gada 18. novembris „Komunists”
«Komunistam» atbild

Laikraksta «Komunists» 7. ok­tobra numurā bija publicētas «Rindiņas no vēstulēm», ku­rās stāstīts par dažām tramvaja problēmām mūsu pilsētā. 
Pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks R. Mi­sāns redakcijai atbild, ka Tram­vaju pārvaldes administrācijai dots norādījums pārskatīt 1., 2. un 4. tramvaju maršrutu grafi­kus, prasīt no vagonu vadītā­jiem tos precīzi ievērot. Tāpat dots norādījums pabeigt signali­zācijas iekārtas uzstādīšana tramvaju kustības koordinēša­nai. 
Attiecībā par 2. un 4. maršru­ta apvienošanu līdz šim nav ie­spējams panākt vienošanos ar Baltijas dzelzceļa pārvaldi, laitramvaja līnija ietu pāri dzelz­ceļam.

 

1971. gada 2. decembris „Komunists”
Bezbiļetnieki

 

23. novembrī ap pulksten 16.30 ar tramvaju braucu no stacijas līdz Kuršu laukumam. Sēdēju pie biļešu automāta. Tramvajs bija pārpildīts. Pie Jaunliepājas tirgus sakāpj pasažieri, daži aiziet garām – biļetes neņem, iekāpa četri iereibuši, no tiem tikai divi paņēma biļetes Pie nākošās pieturas iekāpa ap desmit braucēju. Bet biļetes neņē­ma neviens. Kāda pasažiere tei­ca – vai tad nu visi bez biļetēm sāks braukt? Es arī aizrādīju. taču tas neko nelīdzēja. 
Reizēm vagonos izdara kon­troli, bet tas, acīmredzot, maz ko dod. Ieraudzījuši kontrolieri, daži iet pie tramvaja vadītājas naudu mainīt. Citi ņem biļetes, bet pārējie nākošajā pieturā iz­kāpj. 
Domāju, ka kontrolieriem va­jadzētu braukt kā pasažieriem. Nevis kontrolēt visus, bet gan novērot, kurš brauc bez biļetes un lai maksā sodu. Ar labu ša­jā gadījumā nekur tālu netiksi!

A. Rullis, Tāšos

 

1971. gada 9. decembris „Komunists”
Tramvajs – dienas un nedienas

– Kas pēdējā laikā notiek ar mūsu tramvaju? Ko tie tramvajnieki – guļ, vai? – Šādus asus vārdus dzird, ja atkal kāds no vagoniem noskrējis no slie­dēm, sabojāts pantogrāfs, vai kāda cita nelaime gadījusies. Dažs vēl ironiski no­ smīn – ko tu no tāda «večuka» vari prasīt... Jā, mūsu tramvajs jau septiņdesmit gadus pārvadā pasažierus. Protams, vagonus pirms gadiem desmit saņēma jaunus, taču sliežu ceļi, remonta bāze un remonta tehnoloģija – te vēl daudz jāpiestrādā.
– Ko dara Tramvaju pārvaldē, lai uzlabotu pasažieru apkalpošanu?
Tramvaju pārvaldes galvenais inženie­ris Alberts Bezprozvanovs stāsta: 
– Jā, pēdējā laikā tiešām bijuši bieži tramvaja kustības pārtraukumi. Ja tā var teikt, visa nelaime sākas tur, ka mums joprojām nav dubultsliežu ceļu. Tikko Vecliepājas pusē ar tramvaju at­gādās kāda kļūme – kustība pārtraukta gan uz pirmās, gan otrās līnijas. Daž­kārt vairākas stundas vajadzīgas, lai novērstu bojājumus. Nepārdomāti rīkojās toreiz, kad, rekonstruējot pilsētas centru, Uzvaras laukumā noņēma loka līniju. Vēl nesen, ja kāda kļūme atga­dījās ceļa posmā no Uzvaras laukuma līdz Līvas laukumam, tramvaja kustību varēja novirzīt pa loku Uzvaras lauku­mā. Par tramvaja kustības grafika ne­ ievērošanu vainojami arī vagonu vadītāji un kustības dienesta darbinieki. 
Viens no ritmiska darba galvenajiem priekšnoteikumiem – teicama remonta bāze, sliežu ceļu un kontakttīkla tehniskā stāvokļa uzlabošana. Braucot pieredzes apmaiņā, man nereti nācies pabūt vairākās tramvaja remonta bāzēs. Jāatzīst, ka par tādām, ko redzēju, Liepājā pa­gaidām nav ko sapņot. Nav tehnisku ie­spēju iekārtot. Tātad – jāpilnveido ve­cās, lai krasāk uzlabotu remontdarbu kvalitāti. 
Darbā ļoti traucē arī tas, ka pagaidām mums ir tikai viena avārijas dienesta mašīna. Saviem spēkiem cenšamies «sa­lāpīt» vēl otru. Uz šīm mašīnām nepie­ciešamas radiostacijas. Tad kustības dienesta darbinieki varēs sazināties ar remontētājiem, ātrāk nosūtīt tos novērst bojājumus. Tramvajs Liepājā jau sep­tiņdesmit gadu, bet līdz šim Tramvaju pārvaldes speciālistiem nebija ienācis prā­tā, cik ļoti nepieciešams sastādīt doku­mentāciju, kurā atzīmētu, kādi sliežu ce­ļa posmi un kad kapitāli remontēti, kad mainīti kontaktvadi. Pie šādas dokumen­tācijas izveidošanas esam sākuši strā­dāt pašreiz. Tā sevi gan attaisnos tikai pēc gadiem, bet tad vairs nebūs jābai­dās, ka sliedes kādā ceļa posmā var priekšlaikus iziet no ierindas, Darbu, kas veicami, lai uzlabotu tramvaja kus­tību, ir ļoti daudz. Esam izstrādājuši tuvākajiem gadiem tehniski nopamatotu darbu plānu Nākošvasar noteik­ti jāizbūvē ap 600 metru kopgarumā du­bultais sliežu ceļš Brīvības ielā, 1,5 km garumā jānomaina kontaktvadu tīkls. Šodien remontējam sliežu ceļus. Būtu jā­nomaina ari vecas pārmijas, taču jaunas neesam saņēmuši. Pagaidām vel kalpo vecās, bet cik ilgi? Nedēļu, mēnesi? Un tad atkal būs avārijas, atkal dīkstāves. 
Liels darbs jāiegulda, lai uzlabotu va­gonu remonta tehnoloģiju. Te atkal nā­kas sastapties ar vairākām grūtībām – nav vajadzīgo remonta detaļu, un atkal cieš darba kvalitāte. Ja runājam par re­montu, te noteikti jāatzīmē tas, kas rak­sturīgs tikai Liepājai. Tramvaju pārval­des ļaudis remontē visu – gan sliežu ceļus, gan kontakttīklus, gan vagonus. Citās pilsētās darbus dala. 
Kā jau minēju, ļoti zems tramvaja vagonu izmantošanas koeficients. Tā kā eksperiments ar papildus vagonu izlai­šanu neattaisnojās, tad koeficientu pa­augstināt varēsim tikai tad, kad būs iz­būvēta jaunā līnija Klaipēdas ielā. Tram­vajnieki ar ilgošanos gaida jaunos če­hoslovaku vagonus «Tatra». Tā nav pa­sīva gaidīšana, sak, atnāks vagoni, tad tik brauksim, viss būs labi. Jau šodien izstrādājam vairākus pasākumus, lai ne­pieļautu iepriekšējo gadu kļūdas, kad jaunos no VDR saņemtos vagonus daļēji izkomplektēja, nomontēja daudz detaļu, jo mūsu sliežu ceļi neatbilda to prasībām. Tātad jau šodien mūsu uzdevums – sa­remontēt sliežu ceļus, sagatavot remont­bāzi, ierīkot mūsu teritorijā papildus ce­ļu. Tas viss jāveic tādēļ, lai jaunsaņemtos beztrokšņu vagonus varētu pa­reizi ekspluatēt, 
– Kā sokas darbi, izbūvējot līniju no Dienvidrietumu rajona uz Līvas laukumu?
– Mēs savus darbus no loka līnijas līdz Klaipēdas un Uzvaras ielas krusto­ jumam esam pilnīgi beiguši. Tagad jau virzāmies tuvāk Līvas laukumam. Šās līnijas izbūvē strādājam, cik nu vien spējam. Pagaidām aizkavēšanās mūsu dēļ nav. Piebildīšu, ka šīs līnijas izbū­ve no mūsu ļaudīm prasa ļoti daudz spēka.
– Kad sāks darboties signalizācija Ļeņina ielā?
– Ierīkojām, ieslēdzām, lai vagonu vadītāji sāktu pierast. Taču pagāja diena, divas, un ekspluatācijas laikā atklā­ jās vairākas būtiskas konstrukcijas ne­ pilnības. Nācās noņemt jau uzstādītos un pieregulētos galaslēdžus, jo ne visi tramvaji ar pantogrāfiem spēja ieslēgt signalizāciju. Pašlaik piestrādājam, lai drīzumā signalizācija sāktu darboties.
Mums, tramvajniekiem, daudz darba būs vēl jāiegulda, lai pasažieri teiktu paldies. Pasažierus, protams, neintere­sē – ir vai nav laba remonta bāze, bo­jājas līnijas vai kontakttīkli. Viņiem ir viena prasība – lai tramvajs brauktu stingri pēc grafika. Un te nu vēl mēs esam daudz parādā mūsu pasažieriem.

Stāstījumu pierakstīja I. Kīns

 

1971. gada 23. decembris „Komunists”
Vai tikai trīs kapeikas?
(rubrika: Atgriežoties pie publicētā)

Atsaucoties uz laikrakstā «Komunists» publicēto la­sītāju vēstuli «Bezbiļet­nieki», kurā rakstīts, ka daudzi pasažieri tramvajos neiegādājas biļetes, gribam izteikt arī savas domas. Kad tramvaju vagonos ienāk kontrolieri un uzsāk biļe­šu pārbaudi, daudzi pasažieri ar 10, 15 un 20 kapeikām rokā stei­dzas pie vagonu vadītāja tās izmainīt. Lai gan visi zina, ka naudas mainīšana novērš vago­na vadītāja uzmanību, cieš arī braukšanas grafika izpilde. Vieni pasažieri izmaina un iegādājas biļetes, citi, tikuši garām kontro­lierim, mierīgi izkāpj. Kā no­saukt šādu rīcību? Par vienkār­šu aizmāršību? Reizēm, varbūt. Taču visbiežāk, šķiet, – par vēlēšanos bez maksas izmantot sa­biedrisko transportu. 
Kontroles parādījušas, ka bez biļetēm atkārtoti brauc vieni un tie paši cilvēki. 
Un dīvainākais šādos gadīju­mos ir tas, ka pasažieri, kuri paši biļetes vienmēr iegādājas, cenšas «bezbiļetniekus» aizstā­vēt. Mēs, kontrolieri, domājam, ja pret šādiem neapzinīgajiem vērstos arī sabiedrība, te būtu mazāk. Ja kontrolieris, izdarot pārbaudes, desmit dienās iekasē trīsdesmit un vairāk rubļu soda naudas, tad, šķiet, tā vairs nav joka lieta, tās vairs nav «kādas tur trīs kapeikas». Padomājiet par to!

E. Veņģe, A. Bērziņa, biļešu kontrolieres

 

1971. gada 28. decembris „Komunists”
Rezultāti un perspektīva 
piezīmes un fakti no ziņojuma sesija

(…)
Nākamajā gadā jāuzbūvē tramvaja sliežu ceļi 1 kilometra garumā un jāuzsāk būvēt tramvaju vilkmei elektroenerģijas apakšstaciju dienvidrietumu rajonā.
(...)
Komunālās saimniecības pārvalde izpildīja ienākumu plānu un saņēma virsplāna peļņu. Visi šīs pārvaldes uzņēmumi izpildījuši savus uzdevumus.
(...)

J. Vuškāns.