1972
1972. gads 14. janvāris „Komunists”
Liepājas darbaļaužu sociālistiskās saistības
1972. gada tautas saimniecības plāna pirmstermiņa izpildīšanai un PSRS 50. gadskārtas cienīgās sagaidīšanai
(…)
Celtniecībā un pilsētas saimniecībā
(…)
Nodot ekspluatācijā tramvaja līniju no dienvidrietumu rajona līdz Līvas laukumam līdz 1972. gada 1. jūlijam.
(...)
1972. gads 27. janvāris „Komunists”
Apsveicam uzvarētājus sociālistiskajā sacensībā!
(...)
No transporta uzņēmumiem pirmo vietu un ceļojošo Sarkano karogu izcīnīja Tramvaju pārvaldes kolektīvs. Otrajā vietā ierindojās Vagonu depo dzelzceļnieki, bet trešajā «Latautostrojtrans» ATU kolektīvs. Atzīmēja 16. ATU šoferu labo darbu.
(...)
1972. gads 24. februāris „Komunists”
Autobuss un pasažieri
1968. gadā Liepājā autobusi sāka kursēt bez kasieriem. Viņu vietu ieņēma Biļešu pusautomāti. Pirms ieviest jauninājumu, veicām ļoti plašu izskaidrošanas darbu – kā apieties ar biļešu pusautomātiem, par monētu maiņu pilsētas Tirdzniecības pārvaldes veikalos, autobusu parka maiņas punktā, bet pie autobusa vadītāja – tikai izņēmuma gadījumos.
Tomēr bieži vien ir gadījumi, kad pasažieri neievēro noteikumus. It īpaši attiecībā uz pusautomātiem. Iemet naudu, momentā strauji parauj sviru – biļetes nav. Pusautomātā svari, dabīgi, vēl nav paspējuši iedarboties. Bet nepacietīgie pasažieri jau sāk pielietot «spēka paņēmienus»...
Taču visnepatīkamākais šajā bezkonduktoru darba sistēmā – naudas maiņa pie autobusa vadītāja.
1968. gadā autobusa vadītājs reisa vidēji samainīja 1 – 1,20 rubļus, bet pērn jau bija jāņem līdzi vismaz 5 rubļi pieckapeiku monētās. Tas pierāda, ka pasažieri neizmanto, precīzāk – nevēlās izmantot iespējas naudu izmainīt tirdzniecības punktos, bet gan pie autobusa vadītāja, apgrūtinot viņa darbu. Turklāt, neraugoties uz to, ka mūsu paziņojumos un autobusos izliktajos plakātos teikts, ka autobusa vadītājs izņēmuma gadījumos maina tikai 10, 15 un 20 kapeiku monētas, pasažieri nekautrējas pieprasīt mainīt rubli, trīs un pat 10 rubļus.
Naudas mainīšana autobusos sasniegusi draudošus apmērus. Draudošus tāpēc, ka autobusu vadītājiem nākas mainīt naudu braukšanas laikā. Tas jau radīja vairākus ceļa negadījumus: vadītajam novērš uzmanību, autobuss uzbrauc stāvošiem transporta līdzekļiem un pat tramvajam.
Lai nodrošinātu autobusu vadītajiem bezavāriju darbu, turpmāk vispār nepieciešams aizliegt autobusos mainīt 10 kapeiku monētas. Lai pasažieri tās iemet pie autobusu vadītāja kabīnes novietotāja biļešu-naudas kasē, kas paredzēta 5, 10, 15 vai 20 kapeiku monētām un izgriezt vajadzīgo biļešu skaitu.
Liepājas autobusu parka vadība paziņo, ka autobusu vadītājiem dots rīkojums, sākot ar 25 februāri, pārtraukt autobusos mainīt 10 kapeiku monētas. Paliek spēkā iepriekšējais rīkojums, kas aizliedz vadītājiem mainīt naudu autobusā, atrodoties maršruta sākuma punktā Kurš u ielā 30. Lai nodrošinātu pilnīgu kustības drošību, sliktos meteoroloģiskos apstākļos vadītājiem vispār noliegta naudas maiņa autobusos.
Mūsu pilsētā pasažieri vēl maz izmanto mēnešbiļetes braukšanai visos pilsētas maršrutu autobusos. Mēneša biļetes pasažieri var iegādāties Autobusu stacijas 3. kasē vai naudas maiņas punktā Kuršu ielā 30.
Liepājas autobusus parka kolektīvs aicina visus pilsētas iedzīvotājus, kuri izmanto maršrutu autobusu pakalpojumus, savlaicīgi iemainīt 5 kapeiku monētas tirdzniecības punktos, lai pēc iespējas atslogotu autobusu vadītājus no naudas maiņas, kas būs droša garantija bezavāriju darbam.
J. Kurzemnieks, Liepājas autobusu parka pārvadājumu organizācijas daļas priekšnieks
1972. gads 16. marts „Komunists”
(Mums atbild)
Vairākas vēstules redakcijai ar dažādām pretenzijām atsūtījuši pasažieri, kuri izmanto 10. maršruta autobusus. Uz tām atbild pilsētas izpildu komitejas Komunālās saimniecības pārvaldes priekšnieks Ž. Baumgarts.
Viņš paskaidro, ka 10. autobusa maršruts ir pagaidu. Tiklīdz sāks darboties jaunā tramvaja līnija, 10. maršrutu likvidēs. Pagaidām tas savieno Dienvidrietumu rajonu ar tramvaju un citiem autobusu maršrutiem. 10. maršruta nelielais attālums izskaidrojams ar pasažieru lielo skaitu un nedaudzajiem autobusiem (trīs), kurus autobusu parks prata iedalīt no savām rezervēm.
Jautājumu par gala pieturu pilsētā izlēma Liepājas kustības drošības padomes sēdē, lai novērstu satiksmes negadījumus šinī posmā. It sevišķi – pasargātu gājējus. Pārvietot 10. autobusa pieturu turpat, kur 6., 23. un daudzu citu – tas traucēs pārējiem autobusiem.
(...)
1972. gads 15. aprīlis „Komunists”
Šodien komunistiska sestdienas talkā
Strādāsim trieciena tempā
(…)
Tramvaju pārvaldē
daļēji pabeigta depo rekonstrukcija. Šodien te plašs darba lauks talciniekiem – jāsteidz labiekārtot teritorija. Tādēļ bez pašu darbiniekiem te līdzdarbosies arī 50 Jūrniecības skolas kursantu.
Maiņas elektriķi, atslēdznieki, ceļu strādnieki strādās objektos. Pēdējie remontēs sliežu ceļa posmus Sarkanarmijas ielā.
K. Pērse
1972. gads 30. maijs „Komunists”
Pilsētas rītdiena sākas šodien
(Pilsētas padomes sestā sesija)
Pilsētas darbaļaužu deputātu padomes 12. sasaukuma sestās sesijas apspriežamo jautājumu centrā bija Liepājas kompleksās ekonomiskās attīstības plāns devītajā piecgadē. Plāna kontrolskaitļus, ar kuriem deputāti tika iepazīstināti, komentēja pilsētas plānu komisijas priekšsēdētāja Mirdza Kovaļevska. Sniedzam viņas ziņojumu saīsināti.
(...)
Transports un sakari.
Automobiļu transportam piecgadē paredzēts palielināt visekonomiskākos pakalpojumus uzņēmumiem un atslogot dzelzceļus, uzņemoties daļu no pārvadājumiem īsākos attālumos.
Liepājas autotransporta uzņēmumi piecgadē plāno palielināt kravas pārvadājumus par 37 procentiem. Papildinās autobusu un taksometru parku. Jau 1974. gadā transporta problēma pilsētā atrisināsies. Pasažieru pārvadājumi, salīdzinot ar 1970. gadu, palielināsies par 21 procentu, strādājošo skaitam pieaugot tikai par 9 procentiem.
Tas neapšaubāmi prasīs pastiprināt autotransporta remonta un tehnisko bāzi, tāpēc paredzēts uzbūvēt ārpus pilsētas jaunu autobāzi. Tramvaja līnija šogad jāpagarina līdz Dienvidrietumu rajonam, nākamgad jāuzceļ tramvaja vilkmes apakšstacija. Turpmākajos gados jārisina jautājums par divsliežu tramvaja izbūvi visa pilsētā.
(...)
L. Cirse
1972. gads 3. jūnijs „Komunists”
Tramvajs steidz uz pilsētu
Straujos tempos rīt darbi, izbūvējot tramvaja līniju no Klaipēdas ielas līdz Līvas laukumam. Sliežu ceļi jau samontēti līdz Pērkones – Sūnu ielai, nobeigumam tuvojas pagaidu transformatora apakšstacijas būve. Te čakli strādā Talsu pārvietojamās mehanizētās kolonnas montētāji. Tramvaja pārvaldes speciālisti montē kontakttīklu vadus jaunajai līnijai, no Rīgas TTP saņemtas pārmijas, ko uzstādīs Līvas laukumā, pārejai no jaunā dubultsliežu ceļa uz jau esošo līniju.
Sabiedriskā kārtā lielu palīdzību sniedz 7. ceļu distances brigāde, ko vada meistars A. Rencis. Viņi dara visu, lai samontētu sliežu ceļus ātri un labā kvalitātē.
Kad līnija stāsies ierinda, uz sliežu ceļiem vajadzēs izlaist papildu vagonus. Tādēļ tramvajnieki pašlaik gatavo vēl četrus sastāvus.
Darba daudz, tramvajniekus un viņu palīgus pilsētas dienvidrietumos redz gan pievakarēs, gan sestdienās, gan svētdienās. Tramvajs steidz uz pilsētu.
I. Bērzkalns
1972. gads 21. jūnijs „Komunists”
(Paziņojums)
Sakarā ar sliežu ceļu rekonstrukciju 22. jūnijā no pulksten 10 1. un 2. maršruta tramvaju kustība būs pārtraukta.
1972. gads 24. jūnijs „Komunists”
Pirmais tramvajs uz Dienvidrietumiem
Kad vakar pulksteņa rādītāji tuvojās devītajai rīta stundai, ka uz pasūtījumu lietus pārstāja smidzināt rupjās lāses. No mākoņu vainaga izlīda saules ripa.
Un tam bija arī iemesls – šodien pa jaunizbūvēto līniju uz pilsētas Dienvidrietumiem aizripo pirmais tramvajs. Līvas laukumā pulcējas ļaudis – smaidoši, ziediem, vainagiem rokās. Ļaužu pulciņš auga, bet pāri sliežu ceļam – sārta zīda lenta. Pēc minūtēm piecpadsmit parādās arī pats vaininieks – pirmā maršruta tramvajs ar 143 numuru, ko vada viena no labākajām pārvaldes tramvaja vadītājām Lidija Petrušēvica. Tramvajs rotāts ozollapu vītnēm, ziediem. Tā priekšgala lozungs «Laimīgu ceļu!» Tramvaja pārvaldes priekšnieks Jānis Ozoliņš uzrunā sapulcējušos liepājniekus.
Brīdis, ko mēs visi tik nepacietīgi gaidījām, ir klāt. Uz šodienu mūsu tramvaja līniju kopgarums bija nedaudz vairāk par trīspadsmit kilometriem. Tagad tiem pievienojas vēl 3336 metri. Saistības apņēmāmies līnijas pagarinājumu nodot ekspluatācijā 1. jūlijā. Tādēļ – jo sirsnīgs paldies pilsētas Izpildu komitejas darbiniekiem, Labierīcības kombināta, Talsu PMK un 7. ceļu distances ļaudīm par to, ka viņi nežēloja pūles, lai liepājnieki jau šodien saņemtu tramvaja uz pilsētas Dienvidrietumiem. Tas – mūsu kopējais ieguldījums to darbu pūrā, ko veltām lielajai jubilejai – PSRS nodibināšanas 50. gadadienai.
Uzrunājot sapulcējušos, pilsētas Izpildu komitejas priekšsēdētājs E. Ozols uzteic čaklos darba darītājus, pastāsta, ka šis ir tikai pirmais posms tramvaja līniju rekonstrukcijā. Daudz darba gaida turpmāk, kad izbūvēs tramvaja līniju no Līvas laukuma pa Kr. Valdemāra ielu uz pilsētas centru.
E. Ozols pārgriež sārto zīda lentu.
Glāzēs iedzirkstas šampanietis pirmajam tostam.
Čaklajiem darba darītājiem krāšņi ziedi, bet Jānim Ozoliņam – kupls ozollapu vainags. Dienvidrietumu rajona iedzīvotāju pārstāvji dāvā tramvajniekiem krāšņas rozes.
Kad vagonos iekāpj viesi un līnijas būvētāji, vagonu vadītāja Lidija Petrušēvica dod pirmo zvanu.
Tātad – 1972. gada 23. jūnijā pulksten 9.30 un pilsētas Dienvidrietumu rajonu aizbrauca pirmais tramvajs.
Laimīgu ceļu!
I. Kīns.
1972. gads 27. jūnijs „Komunists”
(Fotogrāfija pirmajā lappusē)
Tramvaji traucas pa jauno līniju, kas uzbūvēta līdz Liepājas Dienvidrietumu rajonam. Tā iedzīvotāji saņēmuši labu velti. Tagad pilsētas centrs viņiem kļuvis daudz tuvāks. Mūsu fotokorespondenta V. Evaldsona attēlā jūs redzat vienu no pirmajiem reisiem pa jauno līniju.
1972. gads 13. jūlijs „Komunists”
Pa nepublicēto materiālu pēdām
(rubrika: no redakcijas pasta)
Uz vairāku Ziemeļu priekšpilsētas iedzīvotaju prasību iekārtot papildu transportu, lai iespētu laika iekļūt uz rīta vilcienu, kas atiet plkst. 6.33, devusi atbildi Tramvaju pārvaldes kustības meistare A. Grante un atgādina, ka no 1970. gada 4. maršruta pirmais tramvajs katru rītu atiet no Gaisa tilta plkst. 5.35 un pienāk Baseina ielas piestātnē plkst. 5.46.
Par to pašu atbildi redakcijai atsūtījusi Liepājas autobusu parka vadība un norada, ka no 1971. gada organizēts papildus 4. maršruta autobusa reiss, kas atiet no galapunkta plkst. 5.10 ar pieturu Ventspils ielā netālu no dzelzceļa pasažieru stacijas gaisa tilta.
Vienlaikus abu uzņēmumu vadība izsakās, kā, izmantojot vienu no šiem satiksmes līdzekļiem, var savlaicīgi nokļūt uz rīta vilcienu.
(...)
Atbildot uz Klaipēdas ielas iedzīvotāju ierosinājumu komunālās saimniecības pārvaldes priekšnieka vietas izpildītājs A. Locenieks raksta, ka tramvaja pieturas Klaipēdas ielā iekārtoti saskaņā ar tramvaju līniju celtniecības projektu un to izvietojums ir izvēlēts saskaņā ar tehniskām normām. Iekārtot papildu pieturu pie avīzes kioska (Līvas laukumā) nedrīkst, jo tas apdraudēs kustības drošību.
1972. gads 18. augusts „Komunists”
Otrais tomēr nav pirmais...
«Ja tev jāsteidzas uz darbu – ej kājām!» – parasti mēdz sacīt tie, kas brauc ar otro tramvaju. Jā, otrais tomēr nav pirmais. Viens otrs no Eļļas ekstrakcijas rūpnīcas, Alus darītavas un citos pilsētas uzņēmumos strādājošiem, kuri, kā zināms, cenšas uz savam darbavietām nokļūt tieši ar otro, pat aprēķinājuši, ka attiecība starp pirmo un otro iznākot apmēram 4:1. Tātad četri pirmie un viens otrais.
Tramvajnieki acīmredzot spriež, ka šī attiecība ir pilnīgi normāla. Kā nekā otrais tomēr nav pirmais...
V. Sāls
1972. gads 8. septembris „Komunists”
«Ventilators» izvedināja
(rubrika: ventilators)
Pilsētas tramvaju pārvalde atsūtījusi atbildi uz materiālu, kas ar virsrakstu «Otrais tomēr nav pirmais» bija ievietots «Ventilatorā» mūsu laikraksta 18. augusta numurā. Atgādināsim, ka tajā bija minēts, ka otrais tramvajs pilsētnieku vajadzības apmierina vēl daudz sliktāk nekā pirmais. Spriežot pēc atbildes, tagad šādas «diskriminācijas» vairs nebūs. Sākot ar 1. septembri, pa otro maršrutu kursējot divi lielie vagonu sastāvi, kā arī pārstrādāts kustības grafiks.
(...)
1972. gads 26. septembris „Komunists”
[Lūk, tāda raritāte – tramvaja stabs Kalpaka ielā]
1972. gads 28. septembris „Komunists”
Lai tramvajus nenāktos gaidīt
(rubrika: no redakcijas pasta)
Mūsu redakcija bieži saņem vēstules, kurās kritizēta tramvaju neapmierinošā kustība.
Pilsētas Izpildu komitejas Komunālās saimniecības pārvalde izanalizēja Tramvaju parka darbu, un Tramvaju pārvalde paredzēja vairākus pasākumus satiksmes uzlabošanai.
Lūk, daži no tiem.
Tuvākajā laikā paredzēts uzstādīt gaismas signalizāciju posma no Siena tirgus līdz Līvas laukumam; izremontēt otro mašīnu tramvaja avāriju likvidēšanai; pabeigt tramvaja ceļa kapitālo remontu posmā no Līvas laukuma līdz P. Stučkas ielai; izremontēt kontakttīklus Brīvības ielā un stacijas laukumā; uzlabot motorvagonu tehnisko stāvokli pirms to izbraukšanas uz līnijām; izstrādāt stingrus tramvaja satiksmes grafikus; pastiprināt vagonu vadītāju darba kontroli.
Lai koordinētu tramvaja satiksmi ilgstošu avāriju gadījumos, pārvalde vienojusies ar Autobusa parku par to, ka pasažieru liela pieplūduma laikā trīs autobusi izbrauks uz Dienvidrietumu rajonu pa bijušo 10. maršrutu.
Pilsētas padomes transporta un sakaru pastāvīgā komisija savukārt kontrolēs, tramvaju un autobusu satiksmes organizācija.
1972. gads 5. oktobris „Komunists”
Jauns autobusu maršruts
Lai uzlabotu pilsētas pasažieru transporta satiksmi ar Sarkanarmijas ielas rūpniecisko un apdzīvojamo – rajonu, pamatojoties uz ekonomiskiem aprēķiniem un pasažiera plūsmas analīzi, sākot ar 6. oktobri 4. tramvaja līnijas vietā kursēs divi autobusi pa maršrutu Nr. 1-A: Parādes laukums, Raiņa iela (1. autobusa maršruta piestātnes), Sarkanarmijas iela (piestātnes pie Mašīnbūves rūpnīcas un pirms Dedajeva ielas), Gaisa tilts. Kustības intervāls 10 minūtes. Autobusi kursēs no plkst. 5 līdz 0.10.
G. Lanka, Komunālās saimniecības pārvaldes vecākais inženieris
1972. gada 18. oktobris „Komunists”
Cilvēkiem vajadzīgs klusums
Pēdējā laikā presē, radio un televīzija daudz uzmanības veltī tam, kas tiek darīts pilsētās trokšņa apkarošanai un kas vēl jādara, lai tiktu vaļā no šī cilvēku veselības niknākā ienaidnieka. 1969. gada sākumā Latvijas PSR Ministru Padome pieņēma speciālu lēmumu trokšņu apkarošanai.
Iet laiks, bet dažādi stipri trokšņi mūsu pilsētā joprojām valda gan rūpnīcās, gan ielās, gan sadzīvē. Nedz pilsētas sanitārā dienesta iestādes, nedz iekšlietu daļa, nedz transporta organizācijas neko būtisku nav paveikušas.
(...)
Joprojām pa ielām ar lielu troksni trauc tramvaji. Pie tam viens trokšņo vairāk, otrs mazāk. Tātad tas saistīts ar tramvaju kopšanu. Piemēram, otra maršruta tramvaji 127, 132 trokšņo neciešami. Rodas tāds iespaids, ka tiem kaut kas salūzis. Ar žvadzoņu pabrauc garam pirmās līnijas tramvaji 138, 143, 155 u. c.
(...)
Ar katru gadu pilsētas ielās parādās aizvien vairāk dažādu transporta līdzekļu. Līdz ar to troksnis kļūst lielāks. Teiksim, pa Raiņa, Brīvības, Jūras, Ļeņina ielu ik pēc 7 – 8 sekundēm brauc kāds satiksmes līdzeklis. Maksimālās slodzes stundās vēl vairāk. Tādējādi uz cilvēkiem nemitīgi iedarbojas troksnis.
(...)
F. Cvetkovs, ārštata korespondents
1972. gads 1. novembris „Komunists”
Pasažieru ērtībai
Oktobra sākumā 4. maršruta tramvaja vietā sāka kursēt 10. maršruta autobusi. Kā parāda statistika, ar tiem brauc daudz vairāk pasažieru nekā ar minēto tramvaju.
Tagad 10. maršruts tiks pagarināts līdz kafejnīcai «Kaija». Maršruta sākuma pietura būs Ļeņina ielas un Komunālās ielas krustojums. Autobusi kursēs ar 10 minūšu intervālu.
(...)
J. Kurzemnieks, Autobusu parka pārvadājumu daļas priekšnieks
1972. gada 2. novembris „Komunists”
Tramvajs un pasažieris
Rudens tumšie un lietainie vakari ļoti apgrūtina tramvaju vadītāju darbu. Vairāk pienākumu mums ir arī ar jaunas līnijas atklāšanu: tagad brauc vairāk vagonu, stingri jāraugās, lai tie pareizās vietās mainītos. Atsevišķas ielas apgaismotas nepilnīgi, ja līst lietus vai ir bieza migla, tad vēl papildu grūtības redzamības ziņā. Tas savukārt apdraud kustības drošību.
Bet galvenais, par ko gribam runāt, ir pasažieri un naudas mainīšana. Uz līnijas taču tāpēc arī motorvagonam ir piekabe, kurā konduktore maina naudu un izsniedz biļetes. Bet nē – cilvēki iekāpj motorvagonā un reizēm stāv rindā pie vadītājas lodziņa, lai samainītu sīknaudu. Un ne to vien. Nereti pasažieri maiņai sniedz piecus un desmit rubļus, nerunājot nemaz par rubli.
Daudzi pasažieri, kuri regulāri brauc tramvajā, gandrīz nekad naudu nemaina, jo laikus to jau transportam sagādājuši. Taču ir tādi, īpaši gados jaunākie un skolēni, kam naudas maiņa kļuvusi par paradumu.
Jāņem vērā, ka naudas mainītāji pie vagona vadītājas traucē pārējiem pasažieriem iekāpt un izkāpt, tāpat ievērojami apdraud kustības drošību.
Naudas maiņu pie tramvaja vadītāja vispār vajadzētu likvidēt. Kamēr tas vēl nav izdarīts, lūgums pasažieriem, kuriem nav pareizas naudas biļetes iegādei, braukt piekabes vagonā.
22 tramvaju vadītāju paraksti
1972. gads 1. decembris „Komunists”
Mums atbild
(rubrika: no redakcijas pasta)
(…)
Redakcijai atsūtīja vēstuli E. Lubis no Ozolu ielas 17. Viņš raksta, ka 2. līnijas tramvajs brauc daudz retāk nekā 1. līnijas tramvajs. Tas apgrūtina iekļūšanu darbā.
Atbildi uz vēstuli saņēmām no Tramvaju pārvaldes priekšnieka J. Ozoliņa. Tanī paskaidrots, ka svētdienās kā 1., tā arī 2. maršrutā visi vagoni no depo izbrauc pulksten 7. Līdz tam laikam pa 2. maršrutu kursē viens vagons, pa 1. maršrutu – 3 vagoni. Sestdienās vagoni kursē pēc darbdienas saraksta.
Lai uzlabotu 2. maršruta tramvaju regulāru kustību un samazinātu intervālus, pa 2. maršrutu sācis kursēt papildu vagons.
(...)