1973. gads 4. janvāris „Komunists”
Rezultāti un uzdevumi
(Materiāli no pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieces, plānu komisijas priekšsēdētājas M. Kovaļevskas referāta pilsētas Padomes sesijā)

(…)
Komunāla saimniecība
Komunālās saimniecības pārvaldes uzņēmumi, izņemot Tramvaja pārvaldi, sekmīgi paveikuši plānu.
(…)

1973. gads 19. janvāris „Komunists”
Kā jūs orientējaties jaunajos satiksmes noteikumos?
(tematiskā lapa: mēs – gājēji un braucēji)

Ieteicam mūsu lasītajiem orientēties atsevišķās situācijās, kādās varam nokļūt mūsu pilsētas ielās.
(...)
Ceturtā shēma. Šeit uzzīmēta situācija, kas var izveidoties Raiņa un Rīgas ielu krustojumā. Saskaņā ar 9., 110., 111., 113., un 114., pantu kā pirmais virzas viens tramvajs (1), pēc tam, palaižot garām gājēju (4), otrs (2) un nākamais tramvajs (3). Pēc tam automobiļi (5 un 6) reuizē, ja viens no tiem (6) netraucē otru (5).

1973. gads 25. janvāris „Komunists”
Vēl un vēlreiz par tramvaju

Redakcija turpina saņemt sūdzības par tramvaju kustību. Izprotot visas grūtības, tomēr jāpiebilst, ka pilsētas iedzīvotājus pamatoti kaitina it bieži neritmiskā tramvaju kustība un primitīva darbošanās ap tramvajiem, kas izlēkuši no sliedēm.

Neskatoties uz to, ka tramvaja līnijas posmu līdz pilsētas Dienvidrietumu rajonam lietošanā nodeva jau pirms septiņiem mēnešiem, pilsētas tramvaju satiksme joprojām neuzlabojas.
Lūk, nupat sestdien, 20. janvārī, ap pulksten 18.30 līdz 19 agrākā Siena tirgus laukumā – iepretim autobusu dispečeru kantorim – ceļā uz Dienvidrietumu rajonu no sliedēm bija izlēcis pirmās tramvaja līnijas vagons. Pēc laba laika ar rokas ceļkrānu tur ieradās remonta brigādes ļaudis. Tamlīdzīgs gadījums pēc pāris dienām tajā pašā vietā atkārtojās arī pirmdien, 22. janvāra rītā ap pulksten 7. Pēc laba laika atkal te ieradās tāda pati kājnieku remonta brigāde un avārijas automašīna. Un kurš gan var galvot, ka tas pats neatkārtosies arī rīt, parīt, aizparīt, ja tramvajnieki pieļautās kļūdas neanalizēs un nemācīsies no tām, atrodot un savlaicīgi novēršot neveiksmju cēloņus?...
Mēs dzīvojam augstas tehnikas un automatizācijas laikmetā. Katrā rūpnīcā un darbavietā mums ir savi pirmrindnieki, novatori, racionalizatori. Bet, ja tādu vēl līdz šim nav mūsu pilsētas tramvaju parkā, tad jārūpējas, lai būtu. Lai kaut brauc un mācās no citu pilsētu tramvajnieku pieredzes/ Tas tramvaju parka vadībai būtu noteikti jāievēro, lai arī turpmāk jau no paša rīta simtiem pilsētas darbaļaudīm nemaitātu labo garastāvokli u8n dotu viņiem iespēju savlaicīgi ierasties darbā.

Eļļas ekstrakcijas rūpnīcā strādājošie (seko 21 paraksts)

1973. gads 30. janvāris „Komunists”
Kam jācīnās par skolēniem?

(…)
Gadās arī tā, ka uzņēmumi neievēro Ministru Padomes lēmumu par atvieglojumiem vakar skolēniem – brīvas dienas piešķiršanu ar 50 procentu apmaksu. Un pilnīgi nepieļaujami ir tas, ka  audzēkņiem liek strādāt divās maiņās. Šādi gadījumi bija „Laumā”, Tramvaju parkā.
(…)

1973. gads 15. februāris „Komunists”
 „Komunistam” atbild

(…) 
„Vēl un vēlreiz par tramvaju” – Tāds bija virsraksts vēstulei par tramvaja neritmisko darbu, publicētai 25. janvāra numurā.
Atbild Tramvaju pārvaldes galvenais inženieris A. Bezprozvanovs. Lai mehanizētu tramvaja vagonu pacelšanu un novietošanu uz sliedēm avārijas gadījumos, šim darbam tiek pielāgots autoiekrāvējs, ko sāks izmantot jau šā gada pirmajā ceturksnī.
(…)

1973. gads 1. marts „Komunists”
Taloni biļešu vietā

– Stāsta, ka drīzumā brauksim autobusos ar kaut kādiem taloniem?
– Klaipēdā jau sen ieviesta talonu sistēma.
Tā savā starpā dzird runājam pasažierus. Bet autobusu paraka vadība tiešām nodomājusi šogad ieviest talonus biļešu vietā. Tad vairs nebūs jāmaina nauda autobusos, jāskaita ieņēmumi dienas beigās, un katrs pasažieris varēs nopirkt talonus par vēlamo summu. Kasu vietā autobusos uzstādīs kompostierus.
Parka vadība nodomājusi ieviest jauno sistēmu no 1. oktobra, bet jau tagad veic plašus priekšdarbus – veido reklāmu, iepazīstas ar citu pilsētu pieredzi. Pārvadājumu organizēšanas nodaļas vadītājs nesen bija Daugavpilī, kur taloni autobusos ieviesti kopš 1. februāra.

B. Kirilovs

1973. gads 17. marts „Komunists”
Iela kļūs platāka

Sakara ar tramvaja 4. maršruta likvidēšanu sliežu ceļi Sarkanarmijas ielā turpmāk vienīgi traucētu transporta satiksmi. Pašreiz Labierīcības kombināta strādnieku brigāde sākusi izņemt akmens segumu gar tramvaja ceļiem. Pēc sliežu novākšanas visu ceļa posmu noasfaltēs un sarkanarmijas ielas braucamā daļa ievērojami paplašināsies.

A. Liepa.

1973. gads 27. marts „Komunists”
Sarunas pamatā – neatrisinātās problēmas 
No Liepājas pilsētas darbaļaužu deputātu XII sasaukuma padomes IX sesijas materialiem

(…)
Stiepjas garumā tramvaja līniju ceļi. Tomēr arī te daudzas problēmas vēl gaidīt gaida risinājumu. Tramvaja līniju tehniskais stāvoklis neapmierinošs, vagonu parks novecojis, tāpēc tramvaja kustības grafiks bieži netiek ievērots. Tiesa, šogad ir paredzēts izremontēt tramvaja ceļu 1,3 km garumā, ka arī uzbūvēt dubultceļu Brīvības ielā. Tomēr šie pasākumi vien transporta jautājumu neatrisinās. Pie šīs problēmas acīmredzot deputātiem nāksies atgriezties vēl daudzreiz. It īpaši, ja zinām, kā sesija apgalvoja pilsētas galvenais arhitekts deputāts H. Krams, ka dzīvojamo namu masīvā „Laumas” kombināta tuvumā iedzīvotāju skaits sasniegs 18 līdz 20 tūkstošus.
(...)

1973. gads 4. aprīlis „Komunists”
Izremontēs tramvaja vagonus 
(rubrika: 21. aprīlis – komunistiskā talka)

Labus rezultātus darbā gada pirmajā ceturksnī guvis Tramvaju pārvaldes kolektīvs. Tam izdevies atrisināt tādas svarīgas problēmas, ka darbu mehanizāciju tramvaju ceļu remontā un avāriju likvidēšanā uz līnijām. Gūti arī labi rezultāti ražošanā. Pasažieru pārvadāšanas plāns jau uz 29. martu bija izpildīts par 101 procentu. Tā panākšanai daudz darījuši vagonu vadītājs V. Ulpe, V. Graikste, ceļa strādnieku brigadieris Ž. Veits, konduktore A. Gudriķe.
21. aprīlī pārvaldes kolektīvs dosies komunistiskajā sestdienas talkā. Tanī diena izremontēs četrus tramvaja vagonus, uzkops uzņēmuma teritoriju un atjaunos apstādījumu joslu.

Z. Latiševs, ārštata korespondents.

1973. gads 27. jūnijs „Komunists”
Plus 760 metru

Par to, kā veicas ar tramvaja otrā sliežu ceļa ierikošanu Brīvības ielā, pastāstīja Tramvaju pārvaldes galvenais inženieris A. Bezprozvanovs. Viņš paziņoja, ka sliedes tagad liek uz šis ielas, bet vēlāk darbus turpinās Dzelzceļnieku ielā. Tramvaju pārvaldes darbiniekiem palīdz dzelzceļnieki un Labierīcības kombināta darbinieki.
Dubultā sliežu ceļa jaunā posma garums būs 760 metru. Bet šī darba, kuru paredzēts pabeigt augustā, galvenais rezultāts būs tramvaja satiksmes paātrināšana un intervālu samazināšana.

V. Apereļevs

1973. gads 31. jūlijs „Komunists”
Aritmētikas stundā (Feļetons)

– Tīrās mokas ar to bērnu! – žēlojās atbildīgs Tramvaju pārvaldes darbinieks. – Gandrīz nevienu aritmētikas uzdevumu nespēj atrisināt.
– Bērns nav vainīgs, – atbildēja sieva. – Uzdevumi, kas grāmatā, ir pārāk vispārīgi, tos grūti uztvert. Uzdod viņam, mīļais, kaut ko no savas prakses – redzēsi, viss būs labi.
Šis ierosinājums rada dzirdīgas ausis, un drīz vien notika pirmā mājas aritmētikas stunda.
– Atbildi man, Pēteriti, uz sekojošo jautājumu. No 1972. gada 1. janvāra līdz 1. maijam vagonu vadītāji nostrādāja 6829 virsstundas, konduktori – 3536. Šogad attiecīgajā laika posmā vagonu vadītāji nostrādājuši 8916 virsstundas, bet konduktori – 5223. Kāds virsstundu kāpinājums panākts gada laikā?
Te iejaucās Pēteriša māte:
– Dīvains jautājums! Virsstundas taču aizliegtas...
– Nejaucies, lūdzu! Turpināsim stundu! Gadā vienam strādniekam atļauts strādāt 120 virsstundas. Šogad četros mēnešos katrs vagona vadītājs vidēji nostrādājis 270, katrs konduktors – 274 virsstundas. Cik viņiem jānostrādā nākamajos mēnešos, lai gada normu izpildītu par 1000 procentiem? 
Kamēr Pēteritis risināja šos, no Tramvaju pārvaldes prakses patapinātos, uzdevumus, tētis gādāja jaunus, tikpat grūti risināmus. Dažus no tiem nododam lasītāju vērtējumam.
Meistariem un citiem inženiertehniskajiem darbiniekiem atļauts piemaksāt pie algas katru mēnesi 0?3 procentus. Meistariem Dobelim un Nikolajevam piemaksāti 17 procenti (90 rubļi), Bet galvenajam inženierim Bezprozvanovam – 30 procenti, kopā 766,80 rubļi. Cik rubļu piemaksāts galvenajam inženierim?
Tramvaju depo norīkotāja I. Rubeze laika no 1972. gada 5 septembra līdz 1973. gada 1. jūnijam saņēma: darba algu – 516 rubļu un ražošanas prēmiju 122 rubļus. Sestās kategorijas atslēdznieks I. Sisesnis nepilnā gada laikā saņēma 1436 rubļus, bet tādas pašas kvalifikācijas atslēdznieks J. Reķēns 17 mēnešos 2020 rubļu.
Pirmais jautājums. Par cik rubļiem depo norīkotājai jāsamazina alga un prēmija, ja visu minēto laiku viņa strādājusi par sekretāri mašīnrakstītāju?
Otrais jautājums. Kāpēc abiem sestās kategorijas atslēdzniekiem nav vienāds atalgojums? Vai tāpēc, ka J. Sisesnis izpilda sagādes aģenta pienākumus, bet J. Reķēns ir „pikapa” šoferis?...
Ir ko palauzīt galvu mazajam Pēteritim, kā arī viņa tētim. Un ne tikai viņiem – aritmētikas uzdevumus ne visai veiksmīgi turpina risināt Tramvaju pārvaldes priekšnieks J. Ozoliņš un vecākā grāmatvede Dz. Jansone. Varbūt kāds nāks viņiem talkā?

Spodris Kvēps.

1973 ??? 9 ??????? «?????????»
«??????????» ????????

? ?? «???????» ??????????? ??????? 2-? ?????. ??? ?? ?????? ??? ???? ?????, ??? ????? ?????????. ??? ???????? ?. ??????? ?????? ???????? ??????? ?. ????????, ??? ??? ?????? ??????, ?? ??????? ??????????? ?????.
?????? ?? ???????? ??????????? ?????????? ?. ?????? ????????, ??? ?????? ??????????? ?? ???????? ?????????????. ?. ???????? ????????? ?????????.
(…)

1973. gads 22. augusts „Komunists”
Ieviesta kārtība

(Rubrika: pa mūsu materiālu pēdām)

Tautas kontroles lappusē (31. jūlijā) publicēts feļetons „Aritmētikas stundā”. Tautas kontroles pilsētas komitejā par štatu un finansu disciplīnas rupjiem pārkāpumiem administratīvās pārvaldes aparāta uzturēšanu uz strādnieku skaita rēķina Tramvaju pārvaldes vadītājam J. Ozoliņam un vecākajai grāmatvedei D. Jansonei izteica rājienu.
Lai daļēji segtu valstij nodarītos zaudējumus, komiteja izdarīja J. Ozoliņam naudas uzrēķinu divu nedēļu algas apmērā.
Tautas kontroles komiteja norādīja pilsētas Izpildu komitejas Komunālas saimniecības pārvaldes vadītājam Ž. Baumgartam uz Tramvaju pārvaldes darbības vājo kontroli.

1973. gads 23. augusts „Komunists”
Talons biļetes vietā

Jau ziņojām, ka šogad Autobusu parka transportnieki pilsētas maršrutu autobusos pasažierus pārvadās bez biļetēm. Tagad nolemts šo sistēmu ieviest ar 1. oktobri. Jau septembrī sāks pārdot talonus un uzstādīt autobusos kompostrēšanas aparātus. Septembrī sāks kursēt pirmais autobuss ar šādiem aparātiem.

A. Liepa

1973. gads 6. septembris „Komunists”
 „Komunistam” atbild

(…)
31. jūlijā nopublicētajā feļetonā „Aritmētikas stundā” tika noradīts uz finansiāliem pārkāpumiem Tramvaja pārvaldes darbā. Kā jau ziņots, pārvaldes vadītājiem uzlika sodu pilsētas Tautas kontroles komiteja.
Pilsētas Izpildu komiteja informē mūs, ka norādītie finansiālās disciplīnas pārkāpumi tagad ir novērsti. Tramvaja pārvaldes vadība veic virkni pasākumu virsstundu darba samazināšanai un likvidēšanai. Papildus pieņemti darba konduktori, nokomplektēta kursantu grupa apmācībai tramvaja vadītāja amatam.

1973. gads 20. septembris „Komunists”
Mums atbild
(Rubrika: no redakcijas pasta)

(…)
Par dažām dīvainībām tramvaju satiksmē rakstīja A. Romanovskis. Atbildi atsūtījusi Tramvaju Pārvaldes meistare A. Grante. Viņa ziņo: lai uzlabotu pasažieru pārvadāšanu, otrajā maršrutā izlaisti motorvagoni ar piekabēm, tāpēc gadās, ka pasažieri neievēro vagonu maršruta numurus un rodas domstarpības.
Tas ir iespējams. Taču kustības traucējumi diemžēl vērojami diezgan bieži. Vai tiešām katrreiz vainojami tikai pasažieri, kuri neievēro numurus?
(…)

1973. gads 9. oktobris „Komunists”
Taupīt enerģiju
(Rubrika: šodien aktuāli)

Pilsētas uzņēmumos diezgan daudz darīts, lai racionāli izmantotu kurināmo, elektrisko un siltuma enerģiju. 1972, gadā Liepajas rūpnīcas un fabrikās ietaupīts vairāk nekā 4 miljoni, bet šā gada sešos mēnešos – vairāk nekā 7 miljoni kilovatstundu.
Atvienoto katlu māju direkcija, gatavodamās apkures sezonai, veikusi pasākumus, kas nodrošina ievērojamu kurināmā ekonomiju. „Sarkanajā metalurgā”, Mašīnbūves, Eļļas ekstrakcijas rūpnīcās, Cukurfabrikā pazeminājies vai pat pilnīgi novērsts enerģētisko resursu nelietderīgs patēriņš.
Pavisam cita aina vērojama Linoleja un būvmateriālu rūpnīcās, fabrikā „Liepajas apavi”, Labības produktu kombinātā, Saldētavā, 426. celtniecības pārvaldē. Šeit enerģijas pārtēriņš kļuvis par visai izplātītu parādību. Lieta nonākusi tiktāl, ka atsevišķos uzņēmumos vajadzēja atvienot no tīkla energoietilpīgu iekārtu.
Nedrīkst samierināties ar to, ka Tramvaju pārvaldē un maizes kombinātā enerģētiskās ietaises ir slikta tehniskā stāvoklī. Neapmierina siltumtrases izolācija Piena kombinātā. Bet slikta izolācija taču nozīmē milzīgus siltuma zudumus!
Pilsētas Izpildu komiteja uzlikusi par pienākumu visiem uzņēmumu vadītājiem stingri raudzīties, lai tiktu ievēroti noteiktie enerģijas patēriņa limiti. Ražošanas apvienības „Kosmoss” filiālē, Remon6ta un celtniecības pārvaldē, 5. dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcā un dažos citos uzņēmumos nepieciešams veikt pasākumus, lai samazinātu energosistēmas slodzi maksimuma stundās.
Uzdevums ir skaidrs – visnotaļ ir jātaupa visu veidu enerģijas krājumi. Panākumi būs atkārīgi no vadītāju, speciālistu, visa kolektīva organizatoriska darba, no sistemātiskas un iedarbīgas kontroles.

1973. gads 23. oktobris „Komunists”
Līnijas garums – 760 metri

Labu velti liepājniekiem un jo īpaši „Sarkanā metalurga”, Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas un citu pilsētu uzņēmumu strādniekiem Oktobra svētkos sagatavoja Tramvaju pārvaldes kolektīvs. Stājušies pirmsvētku sardzē, tramvajnieki pa Brīvības un Dzelzceļnieku ielām pabeiguši otrā sliežu ceļa izbūvi, ko bija apņēmušies nodot uz Oktobra revolūcijas 56. gadadienu.
Jaunās līnijas garums – 760 metri.

V. Vārpa

1973. gads 10. decembris „Komunists”
 (Paziņojums)

Sakara ar pilnu pāreju uz darbu bez konduktoriem tramvajos no 10 decembra Tramvaju pārvaldes administrācija lūdz pasažierus būt uzmanīgiem, ieejot un izejot no piekabes vagoniem, it īpaši aizveroties durvīm. Piekabes vagonos būs arī biļešu automāti. Naudu mainīs izņēmuma gadījumos tramvaja vadītājs.

1973. gads 30. decembris „Komunists”
Izšķirošais gads. Kāds tas bija Liepājā?

Atbild partijas Liepajas pilsētas komitejas pirmais sekretārs Egils Ozols un pilsētas Izpildu komitejas priekšsēdētājs Laimonis Lindbergs.
(...)
– Liepājniekus vienmēr ir interesējis transporta problēmu risinājums. Vai šajā ziņā gaidāmas izmaiņas? 
E. OZOLS: Jāpieturas pie principa – mazāk solīt, vairāk darīt. Nedaudz transporta problēmu atslogo jaunie autobusi, taču joprojām tā vēl ir asa. Turpināsim divsliežu tramvaja ceļa iekārtošanu. Diemžēl posms no Tirdzniecības nama „Kurzeme” līdz Siena tirgum vēl labu laiku būs kā dadzis acīs. Kamēr nebūs ierīkotas apakšzemes komunikācijas, tramvaja ceļa būvi pa Krišjāņa Valdemāra ielu nav ko sākt. Bet komunikāciju projekti vēl ir izstrādāšanas stadijā.
Arī jaunajā gadā saņemsim jaunus autobusus. Nākošajā piecgadē sāksim Tramvaja parka nomaiņu ar Čehoslovakijā ražotiem vagoniem. Jāsteidzina jaunā Autoparka būve.
L. LINDBERGS: Problēmu te vēl ļoti daudz, un mums visiem pie tām nāksies atgriezties vēl ne reizi vien. Bez šaubām, izmantosim katru iespēju, kas veicinās sabiedriskā transporta uzlabošanu. Te jārunā arī par ielu apgaismojumu, asfaltēšanu un citiem darbiem. Taču visumā transporta darbinieki savus uzdevumus, neskatoties uz grūtībām, izpildīja.
(...)

Intervēja L. Buls