1974
1974. gada 31. janvāris „Komunists”
Kā atbraucāt?
Vēstuļu apskats
Ārsti ieteic staigāt kājām. Patiesību sakot, nemaz nav jābūt, mediķim, lai izprastu, ka pastaiga svaigā gaisā sekmē veselības nostiprināšanu. Taču, lai ari kā cilvēks ciena rīta un vakara pastaigas, ,viņš tomēr bez transporta līdzekļiem nespēj iztikt. Sevišķi, ja dzīvo Dienvidrietumu mikrorajonā, bet strādā, teiksim, Mašīnbūves rūpnīcā vai «Sarkanajā metalurgā». Vai, otrādi, ja dzīvoklis ierādīts Ziemeļu priekšpilsētā, bet darba vieta atrodas kaut kur Vecliepājā vai pat vēl tālāk.
Tādā gadījumā pat visaizrautīgākais pastaigu cienītājs ir spiests izmantot Tramvaju pārvaldes vai Autobusu parka pakalpojumus. Par parka darbību runa būs mazliet vēlāk. Sāksim ar tramvaju, kurš, kā zināms, ir pats vecākais Baltijas republikās un šogad atskatīsies uz 75 pastāvēšanas gadiem.
Diemžēl redakcijas pasta somā pagaidām apsveikuma vēstuļu vēl nav, toties kritisku piezīmju – cik uziet.
«Gribu atzīmēt 2. maršruta tramvaja slikto darbu,» raksta mūsu lasītājs M. TEĻATŅIKOVS. «Ir pārāk lieli intervāli starp reisiem – 15, 20 un pat 30 minūtes. Bieži vien tu ej līdz gala pieturai Raiņa iela, tur stāvi un salsti, beidzot tā kā būtu sagaidījis, bet tramvajs izsēdina pasažierus, pārceļ pārmiju un dodas uz parku.»
Izstāstījis savas likstas, šīs vēstules autors ierosina 2. maršrutu vispār likvidēt. Vēl tālejošākas domas izsaka cits pasažieris – N. VOPILOVSKIS. Viņš raksta:
«Vai «Komunista» redakcija ir padomājusi, ka laikraksta slejās laiks izvirzīt jautājumu: vai liepājniekiem šāds tramvajs vajadzīgs? Es domāju, ka nav vajadzīgs.»
Te nu der piezīmēt, ka šis jautājums netiek cilāts pirmo reizi. Jau 1971. gadā to iztirzāja re
publikas Komunālās saimniecības ministrijas speciālisti. Viņi ņēma vērā sekojošus apstākļus: centrālo ielu īpatnības, pasažieru plūsmas virzienus. Autobusu parka iespējas, pilsētasizaugsmes perspektīvas. Visbeidzot – paaugstināto gaisa mitrumu, kas padara īpaši jūtamu izplūdes gāzu iedarbību. No visa teiktā ministrijas speciālisti secināja: Liepājai nepieciešams jaukts jeb kombinēts transports, kurā jāietilpst gan autobusam, gan tramvajam.
Tātad tramvaju nevajag vis likvidēt, bet gan panākt, lai tas kārtīgi darbotos. Taču pastā atrodam arvien jaunus signālus par dažādiem trūkumiem. N. P1KŠE min gadījumu, kad vagonā Nr. 149 kases automāts nav bijis kārtībā un nav izsniedzis biļetes. Vagona vadītāja sākusi kliegt uz pasažieriem: sak, lai otrreiz iegādājoties biļetes.
Pie Līvas laukuma 1. maršruta 155. vagons nostāvēja, gaidot pretim braucošo vagonu, piecas minūtes, Kuršu ielā – trīs minūtes, un abas reizes veltīgi. Pie tirdzniecības nama «Kurzeme» radās vel viena piecu minūšu dīkstāve – tāpēc vien, ka kontroliere kādu pasažieri bija nepamatoti noturējusi par «zaķi». Ziņodama par šo atgadījumu, N. SIŅICINA piebilst:
«Pirmkārt, Tramvaju pārvaldes darbiniekiem jebkurā situācijā jābūt pieklājīgiem un taktiskiem. Otrkārt, cik ilgi vēl nebūs sakārtota signalizācija, kuras dēļ vagoni zaudē dārgo laiku, velti gaidot cits citu?»
Neatsauksimies uz pārējām vēstulēm, kuras lasītāji skar šo tematu, – tās ir stipri līdzīgas iepriekšējām. Lūk, kāda ir autoru izteikto vēlējumu būtība: nodrošināt tramvaju regulāru kustību, sekot signalizācijas stāvoklim sliežu ceļu posmos, stingri ievērot grafiku, kulturāli apkalpot pasažierus. Cerēsim, ka Tramvaju pārvaldes vadība uzklausīs šīs vēlmes, kuras, starp citu, ir diezgan viegli izpildāmas.
(...)
Pienāks laiks – un tas vairs nav aiz kalniem, – kad Liepājā parādīsies uzlabotas konstrukcijas tramvaju vagoni, Tramvaju pārvaldei būs jauna elektriskā apakšstacija, Autobusu parkam uzcels modernu ražošanas bāzi. Tad, saprotams, radikāli uzlabosies satiksme starp dažādiem pilsētas rajoniem. Taču veikt maksimāli iespējamo vajag jau šodien.
A. Kleins
1974. gada 31. janvāris „Komunists”
Pilsētas uzņēmumu darba rezultāti 1973. gadā
(...)
Transports un sakari
Tramvaju pārvalde pasažieru pārvadājumu gada plānu izpildīja par 101,3 procentiem.
(…)
D. Rolle-Magnus, Valsts statistikas centra Liepājas informācijas skaitļošanas centra direktora vietnieks
1974. gada 15. marts „Komunists”
Ražošanas tehniskā līmeņa skate
(...)
Arī transporta organizācijās tehniskā bruņojuma izaugsmes dinamika ir niecīga. Liepājas stacija un tramvaju pārvalde 1973. gadā pat pazemināja roku darba mehanizācijas līmeni salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
(...)
1974. gada 25. maijs „Komunists”
Lai pārmetumu vieta
Rita puse ir tas laiks, kad cilvēki steidzas. Uz darbu, skolu, bērnudārzu, veikalu, tirgu. Tramvaju pieturās tad pulcējas daudz ļaužu un nepacietīgi raugās uz to pusi, no kuras jāparādās sarkanajam vagonam. Gadās, ka minūtes rit, bet tā nav. Labi, ja kāds garāmgājējs uzsauc: «Negaidiet, tur vesela rinda vagonu stāv.» Un vecāks vīrs steigšus satver savu darbarīku kasti, skolēns – grāmatu somu, māte – mazo dēlēnu, un gājēju straume aizplūst pa ietvi. Tad nav nekāds brīnums, ka tramvajniekiem tiek adresēta ne viena vien rūgta replika.
Vai tramvaju pārvaldes darbinieki savus trūkumus zina? Zina. Vai tie viņus nesatrauc? Satrauc. Vai viņi. neko nedara, lai kļūmes labotu? Dara.
Nodota ekspluatācijā jauna tramvaju līnija uz dzīvojamo rajonu Dienvidrietumos. Aizvadītajā gadā Brīvības ielā ierīkots dubultsliežu ceļš. Uzsākta jauna strāvas pārveidošanas apakšstacijas būve, kura jāpabeidz šā gada ceturtajā ceturksni. Līdz ar to samazināsies strāvas pārtraukumi, nebojāsies tramvaju iekārtas.
Ar pagājušo gadu tramvajnieki pārgājuši uz vagonu ritošo daļu agregātu remonta sistēmu. Vagonu kustības labākai regulēšanai dienvidrietumu gala punktā drīzumā ierīkos dispečeru punktu. Ieviests bezkonduktoru darbs.
Aizvadītajā gadā iekšējo rezervju atklāšanai iesniegto priekšlikumu ieviešana devusi pāri par 30 tūkstošiem rubļu ekonomiskā efekta, un liepājnieki savā ministrijā izvirzījušies trīspadsmit labāko uzņēmumu skaitā, tā ka arī par viņu darbu materiāli nosūtīti Vissavienības skates komisijai. Šā gada pirmajā ceturksni ieviesto priekšlikumu ekonomiskais efekts pārsniedzis 40 tūkstošu rubļu robežu.
Kā uzsvēra arodbiedrības komitejas priekšsēdētāja Ērika Līduma, panākumi gūti, pateicoties sociālistiskajai sacensībai. Trešā daļa strādājošo ir komunistiskā darba trieciennieki, desmit, saņēmuši nozīmītes «1973. gada sociālistiskās sacensības uzvarētājs».
Saistību izpildi vērtē regulāri, uzvarētājiem piešķir ceļojošo vimpeli, tos' cildina sapulcēs un sienas presē.
– Arī vagonu vadītāju brigādes savstarpēji sacenšas, – teica vagonu vadītāja Rasma Bakše, – taču izpildīt savas saistības mūs bieži vien kavē sliktie ceļi un elektrosaimniecības strādnieku nolaidība. Cik nav gadījumu, kad vagonam jāatgriežas depo, jo nedarbojas durvis vai radusies kāda cita vaina, kam iemesls ir paviršs remonts.
Visi šie pasākumi palīdzējuši ievērojami samazināt vagonu dīkstāvi. Taču pasažieri savā vērtējumā vadās no vienas mērauklas: iet tramvaji – strādā labi, neiet – slikti. Tā kā dīkstāve vēl joprojām ir liela, darbs neapmierina. Savi objektīvi iemesli ir ari tramvajniekiem. Sliežu ceļu sliktais stāvoklis, vagonu nolietojuma pakāpe un citi. Taču ir jautājumi, kurus var atrisināt pašu spēkiem, uzlabojot disciplīnu un darba organizāciju.
Kaut vai tāds piemērs. Uz līnijas notikusi avārija – tramvajs noskrējis no sliedēm. Steidzīgi jāsūta dežurējošā mašīna. Bet tās šoferis pazudis. Vai nu kaut kur atlaists, vai aizbraucis uz savu galvu. Skrien, meklē, zvana, bet vagoni līnijā stāv, un pasažieri zilē, kad sāks kustēties. Kamēr atrod šoferi, kamēr viņš aizbrauc uz avārijas vietu, uzceļ vagonu – laiks neapturami rit uz priekšu.
– Visvairāk neveiksmju rada atsevišķu saimniecību nesaskaņotais, darbs, – atzīmēja tautas kontroles grupas priekšsēdētāja Lūcija Moiseja, – katrs cenšas vainot citus, bet savas kļūdas atzīt negrib. Saliedēt kolektīvu ir viens no tuvākajiem uzdevumiem. Pārāk liela pašlaik kadru, it sevišķi meistaru, mainība. To izvēlei jābūt rūpīgākai. Tad ari darbs veiksies labāk. Piemēram, meistare Ženija Paspārne neilgā laika atslēdznieku depo ir pratusi ievest zināmu kārtību.
Disciplīnas pārkāpumu vēl daudz, bet administrācija pietiekami neizmanto visus ietekmēšanas un audzināšanas līdzekļus. Arī biedru tiesu.
Vērtīgus ierosinājumus izteica pārvaldes direktors Jānis Ozoliņš, sagādnieks Aleksandrs Serafimovs, partijas sekretāre Alvīna Ķēķa. Tātad komunisti zina, kas jādara, nepieciešams tikai vairāk spēka un gribas, lai to visu realizētu un darbu uzlabotu, lai pasažieri pārmetumu vietā teiktu paldies.
Ar partijas organizācijas sekretāri mums bija īpaša saruna. Pēc sapulces. Par komunistu aktivitāti, kas šinī organizācijā iepriecina.
– Aktīvi mums ir gandrīz visi komunisti. Vienmēr. Ikviens no viņiem jau laikus zina, kādus jautājumus apspriedīsim tuvākajā laikā. Kad tuvojas partijas sapulce, bez vairākās vietās izliktajiem
paziņojumiem, cenšos aprunāties ar tiem partijas biedriem, kuriem apspriežamais jautājums tuvāks. Vienkāršā sarunā mēģinu noskaidrot, ko katrs domā, kas ir labi, kādi trūkumi, ko vajadzētu darīt, lai darbu uzlabotu. Ja nepieciešams, palīdzu labu ierosinājumu precizēt. Un tad ierosinu par visu to pateikt sapulcē. Tā mūsu komunisti maz pamazām, pieraduši nekautrējoties izteikt savas domas, spriedumus, par visu just tiešu atbildību.
Lūk, šodien, komunisti sapulcē runā, bet man par katru no viņiem prieks – gandrīz visi uzņemti partijas rindas pēdējos desmit gados, kopš strādāju par sekretāri, tā teikt, visiem esmu stāvējusi kūmās. Anna Bērziņa, piemēram, ir pavisam jauna komuniste, taču ļoti aktīvi arodbiedrības uzdevumā vada sociālistisko sacensību, rūpējas par uzskatāmo aģitāciju, seko, kā pildās individuālās saistības, lai reizi ceturksnī apkopotu sacensības rezultātus, lai ik gadus satiktos ar Rīgas TTP 4. depo ļaudīm, ar kuriem sacenšamies.
Neveiksmes? Vēl daudz. Kļūdas cenšamies izskaust. Diemžēl tas neiet tik ātri, kā mēs vēlētos. Acīmredzot, šad tad jābūt prasīgākiem, neatlaidīgākiem. Katram komunistam jāatrod sava pieeja.
Divas piecgades Alvīne Ķēķa nostrādājusi par partijas pirmorganizācijas sekretāri. Vai pietiek spēka tā ik dienas nest lielo sabiedriskā darba slodzi? Gadi arī jau...
– Esmu pieradusi pie kolektīva, varētu teikt vairāk – saaugusi ar to. Kopīgi prieki, kopīgas rūpes tuvina. Zinu katra komunista raksturu, viņa labās īpašības un trūkumus, zinu, ko no katra var prasīt. Arī viņi iepazinuši mani un ik gadus no ļauna uzliek šo lielo atbildību. Ir bijušas reizes, kad prasīju – atbrīvojiet, izvirziet citu, bet pašai ienāk prātā: kā tad būs' Vai kaut kā nepietrūks, nejutīšu tukšumu?...
V. Jakobsone
1974. gada 30. maijs „Komunists”
Pasažieru interesēs
(rubrika: Aktuāli)
Liepājnieki jau pieraduši pie ietilpīgajiem un komfortablajiem autobusiem «Ikarus-260». Pilsētniekiem pa prātam arī papildu reisi 9. maršrutā, tāpat 10. maršruta pagarinājums. Sekmīgi ieviesta autobusu biļešu pārdošana bez kasēm.
Daži pozitīvi pārkārtojumi skāruši ari tramvaju satiksmi. Palielinājies līniju garums, Brīvības ielā izbūvētas dubultsliedes, daļēji rekonstruēts depo. Vagonos iekārtotas automātiskās kases, līdz ar to samazinājusies vajadzība pēc konduktoriem. Sagatavots vagonu vadītāju papildinājums.
Tas viss nevar neiepriecināt. Bet kāpēc gan pilsētas transporta darbs joprojām rada daudz pretenziju? īsuma var teikt – tāpēc, ka vēl ne visi trūkumi novērsti. Un šādu trūkumu nav mazums.
Vēl arvien pilsētas iedzīvotājiem grūtības rada braucieni uz darbu un atpakaļ uz dzīves vietu. Tas sevišķi attiecas uz Dienvidrietumu mikrorajonu. Ritošā sastāva daudzums atsevišķos maršrutos neatbilst pasažieru plūsmai. Maksimumstundās daži autobusi ir pārslogoti, tajā pašā laikā — un diezgan bieži — reisi izpaliek. Noskaidrots, ka no katriem trim nenotikušiem reisiem divos vainojamas transporta līdzekļu tehniskās kļūmes.
Ne visi, kas pauž sašutumu par ilgo gaidīšanu pieturās, zina pilsētas transporta ražošanas un tehniskās bāzes patieso stāvokli. Šī bāze varētu būt daudz, daudz labāka. Autobusi, tāpat arī taksometri nav nodrošināti ar nepieciešamo profilaktisko remontu. Mašīnas pārslogotas, bet to skaitu nav iespējams palielināt – traucē tā pati novecojusī remontbāze. Tramvaju kustību slikti ietekmē viensliežu ceļš, kas vēl saglabājies vairākos posmos.
Taču līdzās nelabvēlīgiem objektīviem apstākļiem ir arī citi, un tie novēršami visupirms ar pašu transporta darbinieku spēkiem. Uz šiem apstākļiem norādīts pilsētas Izpildu komitejas lēmumu par transporta organizāciju darbu, to savstarpējo sadarbību, kuras mērķis ir labāka pasažieru apkalpošana.
Nepieciešams pilnībā nokomplektēt Autobusu parka un Tramvaju pārvaldes kadrus, līdz minimumam samazināt to mainību, nostiprināt šoferu un vagonu vadītāju darba disciplīnu. Ātrāk un augstākā kvalitātē jānovērš tramvaju avārijas.
Transporta organizāciju savstarpēja sadarbība ir nobriedis jautājums. Tiešām, vai var samierināties ar to, ka, pienākot pasažieru vilcieniem no Rīgas, pie dzelzceļa stacijas nav neviena tramvaja vagona? Vai ar to, ka nav nokārtota bagāžas pārvadāšana starp lidostu un Aeroflotes aģentūru pilsētas centrā? Sen laiks izremontēt Suvorova, Nākotnes un dažas citas ielas, lai tās nebūtu par traucēkli autobusu kustībai. Ievērojamu labumu iespējams gūt, pārkārtojot uzņēmumu darbu tā, lai tas sāktos dažādā laikā.
Izpildu komitejas lēmumā ietverta virkne konkrētu pasākumu. Tie jāveic transporta organizācijām, Komunālās saimniecības pārvaldei un citām iestādēm. Šie pasākumi jāīsteno noteiktajos termiņos, augstā kvalitātē. Pūliņi, kurus pieliks pasažieru interesēs, atmaksāsies ar uzviju.
1974. gada 30. maijs „Komunists”
Satiksmes drošības labā
(rubrika: no redakcijas pasta)
Daži liepājnieki griezušies LKP pilsētas komitejā ar jautājumu: vai nav iespējams atjaunot bijušo tramvaja pieturu pie Tērauda ielas?
Šajā sakarā tika izveidota komisija. Tā atzina, ka atsevišķos Dzelzceļnieku un Brīvības ielu
posmos pieturas pārkārtotas saskaņā ar tramvaju ekspluatācijas tehniskajām normām un lai uzlabotu satiksmes drošību. Šo apsvērumu dēļ nav iespējams atjaunot pieturas pēc iepriekšējās shēmas
D. Eglītis
1974. gada 14. jūnijs „Komunists”
Par perspektīvām shēmām
Pilsētas padomes sesiju gaidot
(...)
1971. gadā speciāla komisija no visu lielāko uzņēmumu pārstāvjiem divus mēnešus pētīja un kontrolēja pilsētas pasažieru transporta grafikus un intervālus, un nāca pie atziņas, ka Liepājai trūkst transporta līdzekļu, to skaitā 10 – 15 autobusu. Toreiz Autobusu parka bāze nespēja savā platībā Izvietot šādu autobusu skaitu. Vēlāk iespējas tika rastas, un parks saņēma 15 «Ikarusa» tipa autobusus. Vairākos maršrutos tie kļuva par neaizvietojamiem satiksmes līdzekļiem, tomēr pilsētā joprojām nepietiek autobusu. Pirmkārt, tādēļ, ka, saņemot «Ikarusus», norakstīja gandrīz tikpat daudz veco autobusu, otrkārt, radās jauna spēcīga pasažieru plūsma sakarā ar kombināta «Lauma» nodošanu ekspluatācijā, kur tagad strādā vairāk nekā 3000 cilvēku.
Tālāka autobusu satiksmes uzlabošana pilsētā vispirms saistīta ar autobusu parka jaunās bāzes celtniecību Cukura ielā, kur šim nolūkam ierādīts būvlaukums. Objekta projekta dokumentācija pilnīgi gatava un žēl, ka līdz šim atliek būvdarbu sākumu, jo Vispārējās celtniecības trestam nepietiek jaudu.
Pēdējos gados lieli darbi paveikti, rekonstruējot tramvaja sliežu ceļus, bet arī šodien tramvaju satiksme nav diez cik laba. Šogad jābeidz apakšstacijas celtniecība, pēc tam jāpāriet uz divsliežu satiksmi, jārekonstruē arī paša Tramvaju parka ražošanas telpas.
Domājams, ka novecojusi ari tramvaja līnija Raiņa ielā. Iekārtot divsliežu ceļus tur nav iespējams, jo šodien šīs līnijas dēļ šajā ielā autotransporta satiksme nav droša un bieži aizkavējas. Slēdzot šo līniju un laižot papildus dažus autobusus šajos maršrutos, varētu efektīvāk izmantot ielas brauktuvi un vieglāk būtu to labiekārtot, kā tas notika Sarkanarmijas ielā.
(...)
M. Solovjovs, pilsētas padomes deputāts, pastāvīgās transporta un sakaru komisijas priekšsēdētājs
1974. gada 26. jūnijs „Komunists”
Vairāk vērības pilsētas kompleksa attīstībai
(piezīmes no Pilsētas padomes sesijas)
(…)
Pie pilsētas komunikācijām pieder arī transports. Liepājā ir īpaši transporta organizācijas apstākļi. Visa galvenā kustība notiek pa dažām ielām, kas ved cauri visai pilsētai. Jau tagad ir jāizstrādā transporta kustības shēmu līdz 2000 gadam, ņemot vērā transporta līdzekļu skaita pieaugumu, jaunus rūpniecības uzņēmumus un jaunu dzīvojamo mikrorajonu rašanos.
Nav autobusu kustību tehniski ekonomiskā pamatojuma. Pēdējā laikā saņemti autobusi, un dienas kārtībā joprojām stāv jautājums par autobusa parka bāzi, kuru jāpabeidz līdz 1978 gadam. Neapmierina ielu platums un segums. Autobusu kustībai traucē vairāki apstākļi, piemēram, arī 2. tramvaja līnija Raiņa ielā.
Pret tramvaju kustību ir milzum daudz pretenziju. Pēc divsliežu ceļu būvēšanas (1976. gadā) no Līvas laukuma līdz Tirdzniecības namam „Kurzeme”, pēc jauno vagonu saņemšanas darba kārtībā ir jābūt Tramvaju pārvaldes depo rekonstrukcijai un modernizācijai.
Transporta ērtībai nākamajā piecgadē pie rūpnīcas „Sarkanais metalurgs” ir iecerēts uzcelt viaduktu.
(...)
J. Vuškāns
1974. gads 25. jūlijs „Komunists”
Kā sauc pieturu?
(rubrika: no redakcijas pasta)
Komunālās saimniecības pārvalde solīja tramvaju vagonos uzstādīt radioiekārtas. Solījums bija dots sakarā ar pilsētas iedzīvotāju un viesu sūdzībām par to, ka netiek nosauktas pieturas. Taču radioiekārtas pašlaik ir tikai atsevišķos vagonos.
Autobusu parks visur uzstādījis pieturu plāksnes ar attiecīgiem nosaukumiem (Kuršu iela, «Sarkanais metalurgs», Ļeņina iela utt.). Līdzīgiem uzrakstiem vajadzētu būt arī uz tramvaju pieturu plāksnēm.
A. Gospars
Tramvaju pārvaldes vadībai uzdots novērst vēstulē minētos trūkumus. Izstrādāts papildu pasākumu plāns. Paredzēts līdz 1. augustam tramvaja vagonos ierīkot mikrofonus piestātņu nosaukšanai, līdz 1. septembrim — uzstādīt plāksnītes ar attiecīgo pieturu nosaukumiem.
A. Locenieks, Komunālās saimniecības pārvaldes priekšnieka vietas izpildītājs
1974. gada 29. augusts „Komunists”
Skvērs pie tramvaja loka
(rubrika: no redakcijas pasta)
Pie dzelzceļa pārbrauktuves Raiņa ielas galā ir liela kustība, daudz trokšņa un putekļu. Vai
nevarētu šo rajonu labiekārtot, izveidot skvēru pie tramvaja loka?
I. Aļeksejevs
Komunālās saimniecības pārvaldes atbilde: šoruden paredzēts labiekārtot skvēru Raiņa ielā pie tramvaja loka.
1974. gada 29. augusts „Komunists”
Mums atbild
(rubrika: no redakcijas pasta)
V. Zīmele ierosināja Tramvaju pieturās izvietot soliņus, kā arī Raiņa ielā uzstādīt pārejas zīmes.
Šajā sakarā Komunālās saimniecības pārvalde uzdevusi Tramvaju pārvaldes administrācijai līdz 20. septembrim izvietot soliņus Dienvidrietumu mikrorajona tramvaju piestātnēs. Atsevišķos Raiņa ielas krustojumos septembrī uzstādīs norādījuma zīmes «Gājēju pāreja».
(...)
Lasītājs R. Romanovskis redakcijai adresētajā vēstulē izteica piezīmi par otrā maršruta tramvaja neregulāro kustību.
No Tramvaju pārvaldes saņemta atbilde: lai regulētu tramvaja kustību, Dienvidrietumu mikrorajonā ierīkots kontroles dispečera punkts.
1974. gada 12. septembris „Komunists”
Kuras ielas asfaltēs?
(rubrika: no redakcijas pasta)
Dzīvoju 1905. gada ielā. Gribu zināt, kad šo ielu asfaltēs. Pa to noris diezgan dzīva kustība.
Paralēlo – Baseina ielu, manuprāt, vajadzētu pārvērst par vienvirziena ielu.
A. Kavanskis
Sakarā ar Brīvības ielas slēgšanu palielinājusies kustības intensitāte pa 1905. gada ielu. Atverot transporta kustībai Brīvības ielas posmu no dzelzceļa pārbrauktuves līdz Cukura ielai un iekārtojot apbraucamo ceļu pa Kolhoznieku ielu (laikā, kad izbūvēs kanalizāciju 'Brīvības ielā no dzelzceļa pārbrauktuves līdz Tirgus ielai), kustības intensitāte 1905. gada ielā samazināsies.
Asfaltēt 1905. gada ielu tuvākajā laikā nav iespējams, jo vispirms jāasfaltē un kapitāli jāizremontē galvenās transporta maģistrāles – Brīvības, Raiņa, Rīgas, Suvorova un citas ielas.
Izveidot Baseina Ielu par vienvirziena maģistrāli nav iespējams no kustības drošības viedokļa. Tas traucētu tramvaja satiksmi pa Rīgas ielu, apgrūtinātu tramvaju izbraukšanu un iebraukšanu depo.
L. Lindbergs, pilsētas Izpildu komitejas priekšsēdētājs
1974. gada 18. septembris „Komunists”
Lai ceļi kļūtu gludāki
Braucot tramvajā, droši vien daudzi būs ievērojuši, ka Kuršu ielā vagonu ritējums kļuvis gludāks, riteņi vairs neklaudz, sliežu savienojumus pārskrejot.
– Kuršu ielā, – stāsta Tramvaju pārvaldes priekšnieks J. Ozoliņš, – ir pirmais posms, kur pēc remonta izveidots vienlaidus sliežu ceļš. Atsevišķus sliežu gabalus ar speciālu agregātu, ko nesen saņēmām, sakausējām vairāk nekā 100 m garos posmos.
Tas palielina sliežu ceļa lietošanas ilgumu, samazina trokšņus un vagonu bojājumus, uzlabo darba tehnoloģiju un remonta kvalitāti.
Pašlaik pārvaldes speciālisti ar jauno agregātu sakausē sliedes vienlaidus ceļā Dzelzceļnieku ielā.
I. Bērzkalns
1974. gads 26. septembris „Komunists”
Dīvainie nosaukumi
(rubrika: no redakcijas pasta)
Autobusu un tramvaju pieturu plāksnēm, manuprāt, jābūt ar vienkāršiem un saprotamiem uzrakstiem. Bet kādi tie ir pašlaik? Pat kļūdaini.
Uzraksts «Kuršu laukums». Nez kāpēc Tramvaju pārvalde domā, ka laukums atrodas pie autobusu loka. Bet tur ir Kuršu iela, nevis laukums.
Vairākos autobusu pieturu uzrakstos ir nepilnības. Piemēram, «bērnudārzs» (cik Liepājā bērnudārzu?), «skola» (cik skolu?) ... 5. maršrutā ir pietura «kultūras nams», kaut gan tas atrodas pilsētas centrā. 7. maršrutā divām pieturām vienāds nosaukums: «P. Stučkas iela». Vienu no tām varētu nosaukt par «Suvorova ielu».
Pavisam dīvains ir pieturas nosaukums: «veikals». Ja nemaldos, Liepājā veikalu skaits pārsniedz simtu. Kurš te domāts?...
Derētu nomainīt dažas vecas, nolietojušās plāksnes, piemēram, Pulvera ielā, 17. jūnija laukumā, Zaļajā birzī Ziemeļu Ielā.
I. Zīle
1974. gada 24. oktobris „Komunists”
Mums atbild
(rubrika: no redakcijas pasta)
(...)
Lasītājs A. Gospars atkārtoti ziņoja redakcijai, ka netiek izpildīts norādījums par tramvaja vagonu radioficēšanu. Komunālas saimniecības pārvalde šajā sakarā izteikusi Tramvaju pārvaldes priekšniekam J. Ozoliņam piezīmi. Viņam uzdots vagonu radioficēšanu pabeigt šajā gadā.
(...)
1974. gada 1. novembris „Komunists”
Pilsētas izpildu komitejā
(...)
Pieņemts lēmums projektēt tramvaja ceļa posmu no Līvas laukuma līdz uzvaras laukumam. Pasūtīti atsevišķi projekti tramvaja līnijas izbūvei, kā arī K. Valdemāra un Alejas ielu inženieru komunikāciju, 8. marta ielas dzīvojamo namu kvartāla rekonstrukcijai.
(...)
1974. gada 14. novembris „Komunists”
Kur soliņi?
(rubrika: no redakcijas pasta)
Dienvidrietumu mikrorajonā tramvaja pieturās joprojām nav soliņu, kaut gan par tiem runāts un rakstīts. Cilvēki spiesti atbalstīties pret aizsargbarjerām, dažs atļaujas arī uz metāla stieņa novietot kādu smagāku veļas grozu, Jo nav taču piedienīgi nesamo likt uz asfalta. Nav brīnums, ka barjera jau stipri sašķiebta.
Nesen aukstā, vējainā dienā gadījās redzēt sirmgalvi, kurš pie tramvaja pieturas apsēdās uz ietves. Izteicu viņam sašutumu, bet noskaidrojās, ka vecais vīrs nespēj tik ilgi stāvēt kājās.
Vai tiešām grūti uzstādīt soliņus?
Ā. Karzinkēviča
1974. gada 28. novembris „Komunists”
Vagoni bez numuriem
(rubrika: no redakcijas pasta)
Gadās vērot tramvaja vagonus, uz kuriem nav redzams līnijas apzīmējums. Piemēram, vagonā Nr. 154 maršruta numurs bija tikai priekšējā lodziņā. Otrajam vagonam vispār nav bijis numura.
Lai uzzinātu, kurā virzienā iet tramvajs, pasažieriem bija jāskrien gar abiem vagoniem. Nav ērti, protams.
A. Eglītis.
No Tramvaju pārvaldes saņemta atbilde:
Dežūratslēdznieki, dispečeri, vagonu vadītāji ir brīdināti, ka vagoniem izejot uz līnijām, uz tiem obligāti ir jābūt maršruta numuram. 2. maršruta, daļēji arī 1. maršruta vagonu sānu lodziņos ir izlikti attiecīgas šiltes. Tādas šiltes būs izgatavotas visiem vagoniem.
1974. gada 18. decembris „Komunists”
Pilsētas izpildu komitejā
(...)
Izpildu komiteja apstiprinājusi Aleksandru Radionovu par Pilsētas Tramvaju pārvaldes galveno inženieru.
(...)
1974. gada 28. decembris „Komunists”
Izkļūt no strupceļa var
(rubrika: LKP pi1sētas komitejā)
Vēstuļu autori – E. Zusna, M. Ķēniņš, M. Zanoza, V. Jevtušenko, D. Ķulmanis, D. Muklājs, A. Liepa, L. Kondra-šina, A. Stars, Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas un «Sarkanā metalurgam strādnieki, Redakcijā šīs vēstules reģistrētas ar īsām piezīmēm par to saturu: «Tramvajs kavējas», «Vai var paļauties?», «Trūkumi pilsētas transporta darbā», «Tramvajs kursē neregulāri», «Kad būs kārtība tramvaja satiksmē?» utt.
Līdzīgus signālus Liepājā saņem vairākas Iestādes, par trūkumiem runāts ari partijas pirmorganizāciju sapulcēs. Lai noskaidrotu trūkumu cēloņus un rastu izeju no pašreizējā stāvokļa, Partijas pilsētas komitejas sekretārs M. Kopačs nesen sasauca rūpniecības un transporta nodaļas sēdi.
Tramvaju pārvaldes priekšnieks J. Ozoliņš pastāstīja par kapitāli izremontētajiem sliežu ceļiem, dzelzsbetona plākšņu mehanizēto noklāšanu starp sliedēm, paņēmieniem trokšņa mazināšanai, kontakta tīklu gaidāmo rekonstrukciju. Desmitajā piecgadē mūsu pilsēta saņems 24 jaunus tramvaja vagonus, pirmie pieci sāks kursēt 1976. gadā.
Patīkami dzirdēt šādu paziņojumu, un tomēr sēdes dalībniekus tas neapmierināja. Kādi uzlabojumi paredzēti? Kā izkļūt no strupceļa, kurā pašlaik atrodas mūsu Tramvaju parks? Diemžēl uz šiem jautājumiem, kas saviļņo ļoti daudzus liepājniekus, J. Ozoliņš nespēja dot skaidru atbildi.
Tramvaju parkā ir 44 vagoni, bet tikai 32 no tiem derīgi ekspluatācijai. Bieži vien nedarbojas signalizācija, šī Iemesla dēļ, piemēram, 17. decembrī divas reizes ilgāku laiku aizkavējās kustība Līvas laukumā. Gandrīz veselu mēnesi remontēja vagonu izmaiņas vietu pie Centrāla kolhozu tirgus, tas vēl vairāk pasliktināja jau tā neritmisko kustību, palielināja satiksmes intervālus.
Patiešām, aina ar vainu, un iepriecinoša gaužām maz.
Tad nu jājautā: vai ir izeja no strupceļa? Apspriedē uzaicinātie dzelzceļa transporta speciālisti, kas iepriekš bija rūpīgi iepazinušies ar Tramvaju pārvaldes dažādo posmu darbību, atbildēja: izeja ir!
Viņi izsaka apņēmību nākt talkā gan ar padomu, gan tehniku. Dzelzceļnieki iesaka, piemēram, pārveidot sliežu nostiprināšanu savienojumos. Ja uz laiku slēgtu satiksmi, tad brigāde 20 cilvēku sastāvā spētu ceļa posmu savest kārtībā kādās trīs vai četrās stundās.
Pārbaudes gaitā noskaidrots, ka Tramvaju pārvaldes depo nav izstrādāta pareiza tehnoloģija vagonu remontam, reizēm to veic pēc tēvu tēvu paņēmieniem, tāpēc arī kvalitāte ir zema. Var unvajag ieviest pašu vienkāršāko darba organizāciju, unpanākumi būs. Nepieciešams bez kavēšanās nomainīt vagonu riteņpārus, kori neatbilst tehniskajām normām. Riteņus iespējams noņemt norakstāmajiem vagoniem, dzelzceļnieki labprāt piekrīt palīdzēt gultņu pieliešanā, apvirpošanā un citos darbos.
Daudz derīga mūsu tramvaja darbinieki var iegūt, iepazīstoties ar savu kolēģu pieredzi Rīgā, Kaļiņingradā, Ļeņingradā un citās pilsētās. Vairāk palīdzības nekā līdz šim sagaidāms no Izpildu komitejas Komunālās saimniecības pārvaldes. Lai samazinātu līdz minimumam kadru mainību, vajag pievērsties skolēnu profesionālajai orientācijai, vidusskolu absolventus sagatavojot par kvalificētiem vagonu vadītājiem.
Ievērojot jautājuma svarīgumu, tika nolemts to apspriest LKP pilsētas komitejas biroja sēdē.
Kā jau teikts, sliktais tramvaja darbs rada daudz pamatotu pretenziju. Birojā Tramvaju pārvaldes unpilsētas Izpildu komitejas Komunālās saimniecības pārvaldes darbam šajā jomā deva principiālu vērtējumu.
Biroja sēdē atzīmēja, ka pēdējos gados veikts zināms darbs, lai remontētu, rekonstruētu un tehniski apgādātu Tramvaju pārvaldes ceļu un enerģētikas saimniecību, attīstīt signalizācijas un sakaru līdzekļus, uzlabotu strādājošo darba apstākļus. Šiem mērķiem izlietoti prāvi līdzekļi, tomēr tramvaju satiksmē jūtamu uzlabojumu nav. Pat vairāk – pasažieru pārvadājums pēdējos četros gados samazinājies par 9,8 procentiem, ienākumi – par 20,4 procentiem. Tramvaju darbs rada zaudējums.
Biroja īpaši atzīmēja, ka zems ir darba organizācijas līmenis. Apjoma ziņā nelieli remonti sakarā ar slikti veiktajiem priekšdarbiem tiek ievilcināti, un tas ietekmē satiksmes ritmiskumu. Dažu kapitāli izremontētajā ceļa posmu kvalitāte ir tāda, ka jau tagad nepieciešams remonts. Nepiedodami atpalika vilkmes apakšstacijas celtniecība.
Kaut gan Tramvaju pārvaldes kustības dienesta štati ir pilnīgi nokomplektēti, kontrole par grafika ievērošanu joprojām neapmierina. Darba pasliktināšanos sekmējis administrācijas nepietiekamais prasīgums pret darbiniekiem; tehnisko un organizatorisko uzdevumu neoperatīvais risinājums, trūkumi kadru izvēlē, apmācībā un saglabāšanā.
Biroja sēdē piedalījās un runāja republikas Komunālās saimniecības ministra pirmais vietnieks A. Auzinš. Viņš ziņoja, ka Tramvaju pārvaldei ministrija sniegs attiecīgu palīdzību.
Partijas komitejas biroja lēmumā stingri aizrādīts Tramvaju pārvaldes priekšniekam J. Ozoliņam un Komunālās saimniecības pārvaldes priekšniekam Ž. Baumgartam uz trūkumiem tramvaja darba vadīšanā un viņiem uzlikts par pienākumu līdz 1975. gada 15. janvārim izstrādāt konkrētu pasākumu plānu, kam jānodrošina trūkumu novēršana. Teritoriālā vispārējās celtniecības tresta un pilsētas Izpildu komitejas Kapitālās celtniecības daļas vadītājiem 1975. gada pirmajā pusgadā jānodod ekspluatācijā vilkmes apakšstacija.
1975. gadā nepieciešams nomainīt trīs kilometrus tramvaja sliežu un astoņus kilometrus kontakta tīklu. 1976. gadā jāuzsāk darbi, lai tramvaju satiksme pilnībā noritētu pa diviem sliežu ceļiem.
LKP pilsētas komitejas biroja lēmums dod skaidru perspektīvu par pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu pasažieru pārvadājumus mūsu pilsētā.
K. Ābols