1974. gada 31. janvāris „Komunists”
Kā atbraucāt? 
Vēstuļu apskats

Ārsti ieteic staigāt kājām. Patiesību sakot, nemaz nav jābūt, mediķim, lai iz­prastu, ka pastaiga svaigā gaisā sekmē veselības nostiprināšanu. Taču, lai ari kā cilvēks ciena rīta un vakara pastaigas, ,viņš to­mēr bez transporta līdzekļiem nespēj iztikt. Sevišķi, ja dzīvo Dienvidrietumu mikrorajonā, bet strādā, teiksim, Mašīnbūves rūp­nīcā vai «Sarkanajā metalurgā». Vai, otrādi, ja dzīvoklis ierādīts Ziemeļu priekšpilsētā, bet darba vieta atrodas kaut kur Vecliepājā vai pat vēl tālāk.
Tādā gadījumā pat visaizrau­tīgākais pastaigu cienītājs ir spiests izmantot Tramvaju pār­valdes vai Autobusu parka pa­kalpojumus. Par parka darbību runa būs mazliet vēlāk. Sāksim ar tramvaju, kurš, kā zināms, ir pats vecākais Baltijas republikās un šogad atskatīsies uz 75 pa­stāvēšanas gadiem.
Diemžēl redakcijas pasta so­mā pagaidām apsveikuma vēstu­ļu vēl nav, toties kritisku piezīm­ju – cik uziet.
«Gribu atzīmēt 2. maršruta tramvaja slikto darbu,» raksta mūsu lasītājs M. TEĻATŅIKOVS. «Ir pārāk lieli intervāli starp reisiem – 15, 20 un pat 30 minūtes. Bieži vien tu ej līdz gala pieturai Raiņa iela, tur stāvi un salsti, beidzot tā kā būtu sa­gaidījis, bet tramvajs izsēdina pasažierus, pārceļ pārmiju un dodas uz parku.»
Izstāstījis savas likstas, šīs vēstules autors ierosina 2. mar­šrutu vispār likvidēt. Vēl tālejo­šākas domas izsaka cits pasažie­ris – N. VOPILOVSKIS. Viņš raksta: 
«Vai «Komunista» redakcija ir padomājusi, ka laikraksta sle­jās laiks izvirzīt jautājumu: vai liepājniekiem šāds tramvajs va­jadzīgs? Es domāju, ka nav va­jadzīgs.»
Te nu der piezīmēt, ka šis jautājums netiek cilāts pirmo reizi. Jau 1971. gadā to iztirzāja re­
publikas Komunālās saimniecības ministrijas speciālisti. Viņi ņēma vērā sekojošus apstākļus: centrālo ielu īpatnības, pasažieru plūsmas virzienus. Autobusu parka iespējas, pilsētasizaug­smes perspektīvas. Visbeidzot – paaugstināto gaisa mitrumu, kas padara īpaši jūtamu izplūdes gāzu iedarbību. No visa teiktā ministrijas speciālisti secināja: Liepājai nepieciešams jaukts jeb kombinēts transports, kurā jāietilpst gan autobusam, gan tram­vajam. 
Tātad tramvaju nevajag vis likvidēt, bet gan panākt, lai tas kārtīgi darbotos. Taču pastā at­rodam arvien jaunus signālus par dažādiem trūkumiem. N. P1KŠE min gadījumu, kad vago­nā Nr. 149 kases automāts nav bijis kārtībā un nav izsniedzis biļetes. Vagona vadītāja sākusi kliegt uz pasažieriem: sak, lai otrreiz iegādājoties biļetes.
Pie Līvas laukuma 1. maršruta 155. vagons nostāvēja, gaidot pretim braucošo vagonu, piecas minūtes, Kuršu ielā – trīs minū­tes, un abas reizes veltīgi. Pie tirdzniecības nama «Kurzeme» radās vel viena piecu minūšu dīkstāve – tāpēc vien, ka kon­troliere kādu pasažieri bija ne­pamatoti noturējusi par «zaķi». Ziņodama par šo atgadījumu, N. SIŅICINA piebilst:
«Pirmkārt, Tramvaju pārval­des darbiniekiem jebkurā situā­cijā jābūt pieklājīgiem un taktis­kiem. Otrkārt, cik ilgi vēl nebūs sakārtota signalizācija, kuras dēļ vagoni zaudē dārgo laiku, velti gaidot cits citu?»
Neatsauksimies uz pārējām vēstulēm, kuras lasītāji skar šo tematu, – tās ir stipri līdzīgas iepriekšējām. Lūk, kāda ir auto­ru izteikto vēlējumu būtība: no­drošināt tramvaju regulāru kus­tību, sekot signalizācijas stāvok­lim sliežu ceļu posmos, stingri ievērot grafiku, kulturāli apkal­pot pasažierus. Cerēsim, ka Tramvaju pārvaldes vadība uz­klausīs šīs vēlmes, kuras, starp citu, ir diezgan viegli izpildā­mas.
(...)
Pienāks laiks – un tas vairs nav aiz kalniem, – kad Liepājā parādīsies uzlabotas konstrukci­jas tramvaju vagoni, Tramvaju pārvaldei būs jauna elektriskā apakšstacija, Autobusu parkam uzcels modernu ražošanas bāzi. Tad, saprotams, radikāli uzlabo­sies satiksme starp dažādiem pil­sētas rajoniem. Taču veikt mak­simāli iespējamo vajag jau šo­dien.

A. Kleins

1974. gada 31. janvāris „Komunists”
Pilsētas uzņēmumu darba rezultāti 1973. gadā

(...)
Transports un sakari

Tramvaju pārvalde pasažieru pārvadājumu gada plānu izpildīja par 101,3 procentiem.
(…)

D. Rolle-Magnus, Valsts statistikas centra Liepājas informācijas skaitļošanas centra direktora vietnieks

1974. gada 15. marts „Komunists”
Ražošanas tehniskā līmeņa skate

(...)
Arī transporta organizācijās tehniskā bruņojuma izaugsmes dinamika ir niecīga. Liepājas stacija un tramvaju pārvalde 1973. gadā pat pazemināja roku darba mehanizācijas līmeni salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
(...)

1974. gada 25. maijs „Komunists”
Lai pārmetumu vieta

Rita puse ir tas laiks, kad cilvēki steidzas. Uz darbu, skolu, bērnu­dārzu, veikalu, tirgu. Tramvaju pieturās tad pulcējas daudz ļaužu un nepacietīgi raugās uz to pusi, no kuras jāparādās sarkanajam vagonam. Gadās, ka minūtes rit, bet tā nav. Labi, ja kāds garāmgājējs uzsauc: «Negaidiet, tur ve­sela rinda vagonu stāv.» Un vecāks vīrs steigšus satver savu darbarīku kasti, sko­lēns – grāmatu somu, māte – mazo dē­lēnu, un gājēju straume aizplūst pa ietvi. Tad nav nekāds brīnums, ka tramvajniekiem tiek adresēta ne viena vien rūgta replika. 
Vai tramvaju pārvaldes darbinieki sa­vus trūkumus zina? Zina. Vai tie viņus nesatrauc? Satrauc. Vai viņi. neko nedara, lai kļūmes labotu? Dara.
Nodota ekspluatācijā jauna tramvaju līnija uz dzīvojamo rajonu Dienvidrietu­mos. Aizvadītajā gadā Brīvības ielā ie­rīkots dubultsliežu ceļš. Uzsākta jauna strāvas pārveidošanas apakšstacijas bū­ve, kura jāpabeidz šā gada ceturtajā ce­turksni. Līdz ar to samazināsies strāvas pārtraukumi, nebojāsies tramvaju iekār­tas.
Ar pagājušo gadu tramvajnieki pārgā­juši uz vagonu ritošo daļu agregātu re­monta sistēmu. Vagonu kustības labākai regulēšanai dienvidrietumu gala punktā drīzumā ierīkos dispečeru punktu. Ie­viests bezkonduktoru darbs.
Aizvadītajā gadā iekšējo rezervju at­klāšanai iesniegto priekšlikumu ievieša­na devusi pāri par 30 tūkstošiem rubļu ekonomiskā efekta, un liepājnieki savā ministrijā izvirzījušies trīspadsmit labā­ko uzņēmumu skaitā, tā ka arī par viņu darbu materiāli nosūtīti Vissavienības skates komisijai. Šā gada pirmajā ce­turksni ieviesto priekšlikumu ekonomis­kais efekts pārsniedzis 40 tūkstošu rubļu robežu.
Kā uzsvēra arodbiedrības komitejas priekšsēdētāja Ērika Līduma, panākumi gūti, pateicoties sociālistiskajai sacensībai. Trešā daļa strādājošo ir komunistis­kā darba trieciennieki, desmit, saņēmuši nozīmītes «1973. gada sociālistiskās sa­censības uzvarētājs».
Saistību izpildi vērtē regulāri, uzvarē­tājiem piešķir ceļojošo vimpeli, tos' cil­dina sapulcēs un sienas presē.
– Arī vagonu vadītāju brigādes sav­starpēji sacenšas, – teica vagonu vadī­tāja Rasma Bakše, – taču izpildīt savas saistības mūs bieži vien kavē sliktie ceļi un elektrosaimniecības strādnieku nolai­dība. Cik nav gadījumu, kad vagonam jā­atgriežas depo, jo nedarbojas durvis vai radusies kāda cita vaina, kam iemesls ir paviršs remonts.
Visi šie pasākumi palīdzējuši ievērojami samazināt vagonu dīkstāvi. Taču pasa­žieri savā vērtējumā vadās no vienas mēr­auklas: iet tramvaji – strādā labi, neiet – slikti. Tā kā dīkstāve vēl joprojām ir liela, darbs neapmierina. Savi objektīvi iemesli ir ari tramvajniekiem. Sliežu ce­ļu sliktais stāvoklis, vagonu nolietojuma pakāpe un citi. Taču ir jautājumi, kurus var atrisināt pašu spēkiem, uzlabojot dis­ciplīnu un darba organizāciju.
Kaut vai tāds piemērs. Uz līnijas noti­kusi avārija – tramvajs noskrējis no sliedēm. Steidzīgi jāsūta dežurējošā ma­šīna. Bet tās šoferis pazudis. Vai nu kaut kur atlaists, vai aizbraucis uz savu galvu. Skrien, meklē, zvana, bet vagoni lī­nijā stāv, un pasažieri zilē, kad sāks kustēties. Kamēr atrod šoferi, kamēr viņš aizbrauc uz avārijas vietu, uzceļ vagonu – laiks neapturami rit uz priekšu.
– Visvairāk neveiksmju rada atseviš­ķu saimniecību nesaskaņotais, darbs, – atzīmēja tautas kontroles grupas priekš­sēdētāja Lūcija Moiseja, – katrs cen­šas vainot citus, bet savas kļūdas atzīt negrib. Saliedēt kolektīvu ir viens no tu­vākajiem uzdevumiem. Pārāk liela paš­laik kadru, it sevišķi meistaru, mainība. To izvēlei jābūt rūpīgākai. Tad ari darbs veiksies labāk. Piemēram, meistare Ženi­ja Paspārne neilgā laika atslēdznieku depo ir pratusi ievest zināmu kārtību.
Disciplīnas pārkāpumu vēl daudz, bet administrācija pietiekami neizmanto vi­sus ietekmēšanas un audzināšanas lī­dzekļus. Arī biedru tiesu.
Vērtīgus ierosinājumus izteica pārval­des direktors Jānis Ozoliņš, sagādnieks Aleksandrs Serafimovs, partijas sekretā­re Alvīna Ķēķa. Tātad komunisti zina, kas jādara, nepieciešams tikai vairāk spēka un gribas, lai to visu realizētu un darbu uzlabotu, lai pasažieri pārmetumu vietā teiktu paldies.
Ar partijas organizācijas sekretāri mums bija īpaša saruna. Pēc sapulces. Par komunistu aktivitāti, kas šinī orga­nizācijā iepriecina.
– Aktīvi mums ir gandrīz visi komu­nisti. Vienmēr. Ikviens no viņiem jau lai­kus zina, kādus jautājumus apspriedīsim tuvākajā laikā. Kad tuvojas partijas sa­pulce, bez vairākās vietās izliktajiem
paziņojumiem, cenšos aprunāties ar tiem partijas biedriem, kuriem apspriežamais jautājums tuvāks. Vienkāršā sarunā mē­ģinu noskaidrot, ko katrs domā, kas ir labi, kādi trūkumi, ko vajadzētu darīt, lai darbu uzlabotu. Ja nepieciešams, palī­dzu labu ierosinājumu precizēt. Un tad ierosinu par visu to pateikt sapulcē. Tā mūsu komunisti maz pamazām, pieraduši nekautrējoties izteikt savas domas, sprie­dumus, par visu just tiešu atbildību.
Lūk, šodien, komunisti sapulcē runā, bet man par katru no viņiem prieks – gandrīz visi uzņemti partijas rindas pēdējos desmit gados, kopš strādāju par sekretāri, tā teikt, visiem esmu stāvējusi kūmās. Anna Bērziņa, piemēram, ir pavi­sam jauna komuniste, taču ļoti aktīvi arodbiedrības uzdevumā vada sociālistis­ko sacensību, rūpējas par uzskatāmo aģi­tāciju, seko, kā pildās individuālās sais­tības, lai reizi ceturksnī apkopotu sacensības rezultātus, lai ik gadus satiktos ar Rīgas TTP 4. depo ļaudīm, ar kuriem sacenšamies.
Neveiksmes? Vēl daudz. Kļūdas cenša­mies izskaust. Diemžēl tas neiet tik ātri, kā mēs vēlētos. Acīmredzot, šad tad jā­būt prasīgākiem, neatlaidīgākiem. Kat­ram komunistam jāatrod sava pieeja.
Divas piecgades Alvīne Ķēķa nostrā­dājusi par partijas pirmorganizācijas sekretāri. Vai pietiek spēka tā ik dienas nest lielo sabiedriskā darba slodzi? Ga­di arī jau...
– Esmu pieradusi pie kolektīva, varē­tu teikt vairāk – saaugusi ar to. Kopīgi prieki, kopīgas rūpes tuvina. Zinu katra komunista raksturu, viņa labās īpašības un trūkumus, zinu, ko no katra var pra­sīt. Arī viņi iepazinuši mani un ik ga­dus no ļauna uzliek šo lielo atbildību. Ir bijušas reizes, kad prasīju – atbrīvojiet, izvirziet citu, bet pašai ienāk prātā: kā tad būs' Vai kaut kā nepietrūks, nejutī­šu tukšumu?...

V. Jakobsone

1974. gada 30. maijs „Komunists”
Pasažieru interesēs
(rubrika: Aktuāli)

Liepājnieki jau pieraduši pie ietilpī­gajiem un komfortablajiem autobu­siem «Ikarus-260». Pilsētniekiem pa prātam arī papildu reisi 9. maršrutā, tāpat 10. maršruta pagarinājums. Sekmī­gi ieviesta autobusu biļešu pārdošana bez kasēm.
Daži pozitīvi pārkārtojumi skāruši ari tramvaju satiksmi. Palielinājies līniju garums, Brīvības ielā izbūvētas dubultsliedes, daļēji rekonstruēts depo. Vago­nos iekārtotas automātiskās kases, līdz ar to samazinājusies vajadzība pēc kon­duktoriem. Sagatavots vagonu vadītāju papildinājums.
Tas viss nevar neiepriecināt. Bet kāpēc gan pilsētas transporta darbs joprojām rada daudz pretenziju? īsuma var teikt – tāpēc, ka vēl ne visi trūkumi novērsti. Un šādu trūkumu nav mazums.
Vēl arvien pilsētas iedzīvotājiem grū­tības rada braucieni uz darbu un atpa­kaļ uz dzīves vietu. Tas sevišķi attiecas uz Dienvidrietumu mikrorajonu. Ritošā sastāva daudzums atsevišķos maršrutos neatbilst pasažieru plūsmai. Maksimumstundās daži autobusi ir pārslogoti, tajā pašā laikā — un diezgan bieži — reisi izpaliek. Noskaidrots, ka no katriem trim nenotikušiem reisiem divos vainojamas transporta līdzekļu tehniskās kļūmes. 
Ne visi, kas pauž sašutumu par ilgo gaidīšanu pieturās, zina pilsētas trans­porta ražošanas un tehniskās bāzes patieso stāvokli. Šī bāze varētu būt daudz, daudz labāka. Autobusi, tāpat arī takso­metri nav nodrošināti ar nepieciešamo profilaktisko remontu. Mašīnas pārslogo­tas, bet to skaitu nav iespējams palielināt – traucē tā pati novecojusī remontbāze. Tramvaju kustību slikti ietekmē vienslie­žu ceļš, kas vēl saglabājies vairākos pos­mos.
Taču līdzās nelabvēlīgiem objektīviem apstākļiem ir arī citi, un tie novēršami visupirms ar pašu transporta darbinieku spēkiem. Uz šiem apstākļiem norādīts pilsētas Izpildu komitejas lēmumu par transporta organizāciju darbu, to sav­starpējo sadarbību, kuras mērķis ir la­bāka pasažieru apkalpošana.
Nepieciešams pilnībā nokomplektēt Autobusu parka un Tramvaju pārvaldes kadrus, līdz minimumam samazināt to mainību, nostiprināt šoferu un vagonu vadītāju darba disciplīnu. Ātrāk un augstākā kvalitātē jānovērš tramvaju avāri­jas.
Transporta organizāciju savstarpēja sadarbība ir nobriedis jautājums. Tie­šām, vai var samierināties ar to, ka, pie­nākot pasažieru vilcieniem no Rīgas, pie dzelzceļa stacijas nav neviena tramvaja vagona? Vai ar to, ka nav nokārtota ba­gāžas pārvadāšana starp lidostu un Aeroflotes aģentūru pilsētas centrā? Sen laiks izremontēt Suvorova, Nākotnes un dažas citas ielas, lai tās nebūtu par trau­cēkli autobusu kustībai. Ievērojamu labu­mu iespējams gūt, pārkārtojot uzņēmu­mu darbu tā, lai tas sāktos dažādā laikā.
Izpildu komitejas lēmumā ietverta vir­kne konkrētu pasākumu. Tie jāveic transporta organizācijām, Komunālās saimniecības pārvaldei un citām iestādēm. Šie pasākumi jāīsteno noteiktajos termiņos, augstā kvalitātē. Pūliņi, kurus pieliks pasažieru interesēs, atmaksāsies ar uzvi­ju.

1974. gada 30. maijs „Komunists”
Satiksmes drošības labā
(rubrika: no redakcijas pasta)

Daži liepājnieki griezušies LKP pilsētas komitejā ar jautājumu: vai nav iespējams atjaunot biju­šo tramvaja pieturu pie Tērauda ielas?

Šajā sakarā tika izveidota ko­misija. Tā atzina, ka atsevišķos Dzelzceļnieku un Brīvības ielu
posmos pieturas pārkārtotas sa­skaņā ar tramvaju ekspluatāci­jas tehniskajām normām un lai uzlabotu satiksmes drošību. Šo apsvērumu dēļ nav iespējams at­jaunot pieturas pēc iepriekšējās shēmas
D. Eglītis

1974. gada 14. jūnijs „Komunists”
Par perspektīvām shēmām
Pilsētas padomes sesiju gaidot

 (...)
1971. gadā speciāla komisija no visu lielāko uzņēmumu pārstāvjiem divus mē­nešus pētīja un kontrolēja pilsētas pasa­žieru transporta grafikus un intervālus, un nāca pie atziņas, ka Liepājai trūkst transporta līdzekļu, to skaitā 10 – 15 auto­busu. Toreiz Autobusu parka bāze ne­spēja savā platībā Izvietot šādu autobu­su skaitu. Vēlāk iespējas tika rastas, un parks saņēma 15 «Ikarusa» tipa autobu­sus. Vairākos maršrutos tie kļuva par neaizvietojamiem satiksmes līdzekļiem, tomēr pilsētā joprojām nepietiek autobu­su. Pirmkārt, tādēļ, ka, saņemot «Ikarusus», norakstīja gandrīz tikpat daudz ve­co autobusu, otrkārt, radās jauna spēcī­ga pasažieru plūsma sakarā ar kombinā­ta «Lauma» nodošanu ekspluatācijā, kur tagad strādā vairāk nekā 3000 cilvēku.
Tālāka autobusu satiksmes uzlabošana pilsētā vispirms saistīta ar autobusu par­ka jaunās bāzes celtniecību Cukura ie­lā, kur šim nolūkam ierādīts būvlaukums. Objekta projekta dokumentācija pilnīgi gatava un žēl, ka līdz šim atliek būvdar­bu sākumu, jo Vispārējās celtniecības trestam nepietiek jaudu.
Pēdējos gados lieli darbi paveikti, re­konstruējot tramvaja sliežu ceļus, bet arī šodien tramvaju satiksme nav diez cik laba. Šogad jābeidz apakšstacijas celtniecība, pēc tam jāpāriet uz divsliežu satiksmi, jārekonstruē arī paša Tramva­ju parka ražošanas telpas.
Domājams, ka novecojusi ari tramvaja līnija Raiņa ielā. Iekārtot divsliežu ceļus tur nav iespējams, jo šodien šīs līnijas dēļ šajā ielā autotransporta satiksme nav droša un bieži aizkavējas. Slēdzot šo lī­niju un laižot papildus dažus autobusus šajos maršrutos, varētu efektīvāk izman­tot ielas brauktuvi un vieglāk būtu to lab­iekārtot, kā tas notika Sarkanarmijas ie­lā.
(...)

M. Solovjovs, pilsētas padomes deputāts, pastāvī­gās transporta un sakaru komisijas priekšsēdētājs

1974. gada 26. jūnijs „Komunists”
Vairāk vērības pilsētas kompleksa attīstībai
(piezīmes no Pilsētas padomes sesijas)

(…) 
Pie pilsētas komunikācijām pieder arī transports. Liepājā ir īpaši transporta organizācijas apstākļi. Visa galvenā kustība notiek pa dažām ielām, kas ved cauri visai pilsētai. Jau tagad ir jāizstrādā transporta kustības shēmu līdz 2000 gadam, ņemot vērā transporta līdzekļu skaita pieaugumu, jaunus rūpniecības uzņēmumus un jaunu dzīvojamo mikrorajonu rašanos.
Nav autobusu kustību tehniski ekonomiskā pamatojuma. Pēdējā laikā saņemti autobusi, un dienas kārtībā joprojām stāv jautājums par autobusa parka bāzi, kuru jāpabeidz līdz 1978 gadam. Neapmierina ielu platums un segums. Autobusu kustībai traucē vairāki apstākļi, piemēram, arī 2. tramvaja līnija Raiņa ielā. 
Pret tramvaju kustību ir milzum daudz pretenziju. Pēc divsliežu ceļu būvēšanas (1976. gadā) no Līvas laukuma līdz Tirdzniecības namam „Kurzeme”, pēc jauno vagonu saņemšanas darba kārtībā ir jābūt Tramvaju pārvaldes depo rekonstrukcijai un modernizācijai.
Transporta ērtībai nākamajā piecgadē pie rūpnīcas „Sarkanais metalurgs” ir iecerēts uzcelt viaduktu.
(...)

J. Vuškāns

1974. gads 25. jūlijs „Komunists”
Kā sauc pieturu?
(rubrika: no redakcijas pasta)

Komunālās saimniecības pārvalde solīja tramvaju va­gonos uzstādīt radioiekārtas. Solījums bija dots sakarā ar pilsētas iedzīvotāju un viesu sūdzībām par to, ka netiek nosauktas pieturas. Taču ra­dioiekārtas pašlaik ir tikai atsevišķos vagonos.
Autobusu parks visur uzstā­dījis pieturu plāksnes ar attie­cīgiem nosaukumiem (Kuršu iela, «Sarkanais metalurgs», Ļeņina iela utt.). Līdzīgiem uzrakstiem vajadzētu būt arī uz tramvaju pieturu plāk­snēm.

A. Gospars

Tramvaju pārvaldes vadībai uzdots novērst vēstulē minētos trūkumus. Izstrādāts papildu pa­sākumu plāns. Paredzēts līdz 1. augustam tramvaja vagonos ierīkot mikrofonus piestātņu no­saukšanai, līdz 1. septembrim — uzstādīt plāksnītes ar attiecīgo pieturu nosaukumiem.

A. Locenieks, Komunālās saimniecības pār­valdes priekšnieka vietas iz­pildītājs

1974. gada 29. augusts „Komunists”
Skvērs pie tramvaja loka
(rubrika: no redakcijas pasta)

Pie dzelzceļa pārbrauktuves Raiņa ielas galā ir liela kustība, daudz trokšņa un putekļu. Vai
nevarētu šo rajonu labiekārtot, izveidot skvēru pie tramvaja lo­ka?       

I. Aļeksejevs

Komunālās saimniecības pār­valdes atbilde: šoruden pare­dzēts labiekārtot skvēru Raiņa ielā pie tramvaja loka.

1974. gada 29. augusts „Komunists”
Mums atbild
(rubrika: no redakcijas pasta)

V. Zīmele ierosināja Tramva­ju pieturās izvietot soliņus, kā arī Raiņa ielā uzstādīt pārejas zīmes. 
Šajā sakarā Komunālās saim­niecības pārvalde uzdevusi Tramvaju pārvaldes administrā­cijai līdz 20. septembrim izvie­tot soliņus Dienvidrietumu mik­rorajona tramvaju piestātnēs. Atsevišķos Raiņa ielas krustoju­mos septembrī uzstādīs norādī­juma  zīmes «Gājēju pāreja».
(...)
Lasītājs R. Romanovskis redakcijai adresētajā vēstulē izteica piezīmi par otrā maršruta tramvaja neregulāro kustību.
No Tramvaju pārvaldes saņemta atbilde: lai regulētu tramvaja kustību, Dienvidrietumu mikrorajonā ierīkots kontroles dispečera punkts.

1974. gada 12. septembris „Komunists” 
Kuras ielas asfaltēs?
(rubrika: no redakcijas pasta)

Dzīvoju 1905. gada ielā. Gri­bu zināt, kad šo ielu asfaltēs. Pa to noris diezgan dzīva kus­tība. 
Paralēlo – Baseina ielu, ma­nuprāt, vajadzētu pārvērst par vienvirziena ielu.

A. Kavanskis

Sakarā ar Brīvības ielas slēg­šanu palielinājusies kustības in­tensitāte pa 1905. gada ielu. At­verot transporta kustībai Brīvī­bas ielas posmu no dzelzceļa pārbrauktuves līdz Cukura ielai un iekārtojot apbraucamo ceļu pa Kolhoznieku ielu (laikā, kad izbūvēs kanalizāciju 'Brīvības ielā no dzelzceļa pārbrauktuves līdz Tirgus ielai), kustības in­tensitāte 1905. gada ielā sama­zināsies. 
Asfaltēt 1905. gada ielu tuvā­kajā laikā nav iespējams, jo vis­pirms jāasfaltē un kapitāli jāiz­remontē galvenās transporta maģistrāles – Brīvības, Raiņa, Rīgas, Suvorova un citas ielas. 
Izveidot Baseina Ielu par vienvirziena maģistrāli nav ie­spējams no kustības drošības viedokļa. Tas traucētu tramvaja satiksmi pa Rīgas ielu, apgrūti­nātu tramvaju izbraukšanu un iebraukšanu depo.

L. Lindbergs, pilsētas Izpildu komitejas priekšsēdētājs

1974. gada 18. septembris „Komunists”
Lai ceļi kļūtu gludāki

Braucot tramvajā, droši vien daudzi būs ievērojuši, ka Kuršu ielā vagonu ritē­jums kļuvis gludāks, riteņi vairs neklaudz, sliežu savienojumus pārskrejot. 
– Kuršu ielā, – stāsta Tramvaju pārvaldes priekš­nieks J. Ozoliņš, – ir pir­mais posms, kur pēc remon­ta izveidots vienlaidus slie­žu ceļš. Atsevišķus sliežu gabalus ar speciālu agregā­tu, ko nesen saņēmām, sa­kausējām vairāk nekā 100 m garos posmos.
Tas palielina sliežu ceļa lietošanas ilgumu, samazina trokšņus un vagonu bojājumus, uzlabo darba tehnolo­ģiju un remonta kvalitāti.
Pašlaik pārvaldes speciālisti ar jauno agregātu sakausē sliedes vienlaidus ceļā Dzelzceļnieku ielā.

I. Bērzkalns

1974. gads 26. septembris „Komunists”
Dīvainie nosaukumi
(rubrika: no redakcijas pasta)

Autobusu un tramvaju pietu­ru plāksnēm, manuprāt, jābūt ar vienkāršiem un saprota­miem uzrakstiem. Bet kādi tie ir pašlaik? Pat kļūdaini.
Uzraksts «Kuršu laukums». Nez kāpēc Tramvaju pārvalde domā, ka laukums atrodas pie autobusu loka. Bet tur ir Kur­šu iela, nevis laukums. 
Vairākos autobusu pieturu uzrakstos ir nepilnības. Piemēram, «bērnudārzs» (cik Liepājā bērnudārzu?), «skola» (cik skolu?) ... 5. maršrutā ir pietura «kultūras nams», kaut gan tas atrodas pilsētas cen­trā. 7. maršrutā divām pietu­rām vienāds nosaukums: «P. Stučkas iela». Vienu no tām varētu nosaukt par «Suvorova ielu». 
Pavisam dīvains ir pieturas nosaukums: «veikals». Ja ne­maldos, Liepājā veikalu skaits pārsniedz simtu. Kurš te do­māts?...
Derētu nomainīt dažas ve­cas, nolietojušās plāksnes, piemēram, Pulvera ielā, 17. jūnija laukumā, Zaļajā birzī Ziemeļu Ielā.

I. Zīle

1974. gada 24. oktobris „Komunists”
Mums atbild
(rubrika: no redakcijas pasta)

(...)
Lasītājs A. Gospars atkārtoti ziņoja redakcijai, ka netiek iz­pildīts norādījums par tramvaja vagonu radioficēšanu. Komunā­las saimniecības pārvalde šajā sakarā izteikusi Tramvaju pār­valdes priekšniekam J. Ozoliņam piezīmi. Viņam uzdots vagonu radioficēšanu  pabeigt šajā gadā.
(...)

1974. gada 1. novembris „Komunists” 
Pilsētas izpildu komitejā

(...)
Pieņemts lēmums projektēt tramvaja ceļa posmu no Līvas laukuma līdz uzvaras laukumam. Pasūtīti atsevišķi projekti tramvaja līnijas izbūvei, kā arī K. Valdemāra un Alejas ielu inženieru komunikāciju, 8. marta ielas dzīvojamo namu kvartāla rekonstrukcijai.
(...)

1974. gada 14. novembris „Komunists”
Kur soliņi?
(rubrika: no redakcijas pasta)

Dienvidrietumu mikrorajonā tramvaja pieturās joprojām nav soliņu, kaut gan par tiem runāts un rakstīts. Cilvēki spiesti at­balstīties pret aizsargbarjerām, dažs atļaujas arī uz metāla stie­ņa novietot kādu smagāku veļas grozu, Jo nav taču piedienīgi ne­samo likt uz asfalta. Nav brī­nums, ka barjera jau stipri sa­šķiebta.
Nesen aukstā, vējainā dienā gadījās redzēt sirmgalvi, kurš pie tramvaja pieturas apsēdās uz ietves. Izteicu viņam sašutumu, bet noskaidrojās, ka vecais vīrs nespēj tik ilgi stāvēt kājās.
Vai tiešām grūti uzstādīt soli­ņus?

Ā. Karzinkēviča

1974. gada 28. novembris „Komunists”
Vagoni bez numuriem
(rubrika: no redakcijas pasta)

Gadās vērot tramvaja vagonus, uz kuriem nav redzams līnijas apzīmējums. Piemēram, vagonā Nr. 154 maršruta numurs bija tikai priekšējā lodziņā. Otrajam vagonam vispār nav bijis numura.
Lai uzzinātu, kurā virzienā iet tramvajs, pasažieriem bija jāskrien gar abiem vagoniem. Nav ērti, protams.

A. Eglītis.

No Tramvaju pārvaldes saņemta atbilde:
Dežūratslēdznieki, dispečeri, vagonu vadītāji ir brīdināti, ka vagoniem izejot uz līnijām, uz tiem obligāti ir jābūt maršruta numuram. 2. maršruta, daļēji arī 1. maršruta vagonu sānu lodziņos ir izlikti attiecīgas šiltes. Tādas šiltes būs izgatavotas visiem vagoniem.

1974. gada 18. decembris „Komunists” 
Pilsētas izpildu komitejā

(...)
Izpildu komiteja apstiprinājusi Aleksandru Radionovu par Pilsētas Tramvaju pārvaldes galveno inženieru.
(...)

1974. gada 28. decembris „Komunists” 
Izkļūt no strupceļa var 
(rubrika: LKP pi1sētas komitejā)

Vēstuļu autori – E. Zusna, M. Ķēniņš, M. Zanoza, V. Jevtušenko, D. Ķulmanis, D. Muklājs, A. Liepa, L. Kondra-šina, A. Stars, Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas un «Sarkanā metalurgam strād­nieki, Redakcijā šīs vēstules reģistrētas ar īsām piezīmēm par to saturu: «Tramvajs ka­vējas», «Vai var paļauties?», «Trūkumi pilsē­tas transporta darbā», «Tramvajs kursē ne­regulāri», «Kad būs kārtība tramvaja satik­smē?» utt.
Līdzīgus signālus Liepājā saņem vairākas Iestādes, par trūkumiem runāts ari partijas pirmorganizāciju sapulcēs. Lai noskaidrotu trūkumu cēloņus un rastu izeju no pašreizējā stāvokļa, Partijas pilsētas komitejas sekre­tārs M. Kopačs nesen sasauca rūpniecības un transporta nodaļas sēdi.
Tramvaju pārvaldes priekšnieks J. Ozoliņš pastāstīja par kapitāli izremontētajiem sliežu ceļiem, dzelzsbetona plākšņu mehanizēto noklāšanu starp sliedēm, paņēmieniem trok­šņa mazināšanai, kontakta tīklu gaidāmo rekonstrukciju. Desmitajā piecgadē mūsu pilsēta saņems 24 jaunus tramvaja vagonus, pirmie pieci sāks kursēt 1976. gadā.
Patīkami dzirdēt šādu paziņojumu, un to­mēr sēdes dalībniekus tas neapmierināja. Kādi uzlabojumi paredzēti? Kā izkļūt no strupceļa, kurā pašlaik atrodas mūsu Tram­vaju parks? Diemžēl uz šiem jautājumiem, kas saviļņo ļoti daudzus liepājniekus, J. Ozo­liņš nespēja dot skaidru atbildi.
Tramvaju parkā ir 44 vagoni, bet tikai 32 no tiem derīgi ekspluatācijai. Bieži vien ne­darbojas signalizācija, šī Iemesla dēļ, piemē­ram, 17. decembrī divas reizes ilgāku laiku aizkavējās kustība Līvas laukumā. Gandrīz veselu mēnesi remontēja vagonu izmaiņas vietu pie Centrāla kolhozu tirgus, tas vēl vairāk pasliktināja jau tā neritmisko kustī­bu, palielināja satiksmes intervālus.
Patiešām, aina ar vainu, un iepriecinoša gaužām maz. 
Tad nu jājautā: vai ir izeja no strupceļa? Apspriedē uzaicinātie dzelzceļa transporta speciālisti, kas iepriekš bija rūpīgi iepazinu­šies ar Tramvaju pārvaldes dažādo posmu darbību, atbildēja: izeja ir!
Viņi izsaka apņēmību nākt talkā gan ar padomu, gan tehniku. Dzelzceļnieki iesaka, piemēram, pārveidot sliežu nostiprināšanu savienojumos. Ja uz laiku slēgtu satiksmi, tad brigāde 20 cilvēku sastāvā spētu ceļa posmu savest kārtībā kādās trīs vai četrās stundās.
Pārbaudes gaitā noskaidrots, ka Tramva­ju pārvaldes depo nav izstrādāta pareiza tehnoloģija vagonu remontam, reizēm to veic pēc tēvu tēvu paņēmieniem, tāpēc arī kvalitāte ir zema. Var unvajag ieviest pa­šu vienkāršāko darba organizāciju, unpanā­kumi būs. Nepieciešams bez kavēšanās no­mainīt vagonu riteņpārus, kori neatbilst teh­niskajām normām. Riteņus iespējams noņemt norakstāmajiem vagoniem, dzelzceļnieki lab­prāt piekrīt palīdzēt gultņu pieliešanā, apvirpošanā un citos darbos.
Daudz derīga mūsu tramvaja darbinieki var iegūt, iepazīstoties ar savu kolēģu piere­dzi Rīgā, Kaļiņingradā, Ļeņingradā un citās pilsētās. Vairāk palīdzības nekā līdz šim sa­gaidāms no Izpildu komitejas Komunālās saimniecības pārvaldes. Lai samazinātu līdz minimumam kadru mainību, vajag pievēr­sties skolēnu profesionālajai orientācijai, vidusskolu absolventus sagatavojot par kvali­ficētiem vagonu vadītājiem.
Ievērojot jautājuma svarīgumu, tika no­lemts to apspriest LKP pilsētas komitejas bi­roja sēdē.
Kā jau teikts, sliktais tramvaja darbs ra­da daudz pamatotu pretenziju. Birojā Tram­vaju pārvaldes unpilsētas Izpildu komitejas Komunālās saimniecības pārvaldes darbam šajā jomā deva principiālu vērtējumu.
Biroja sēdē atzīmēja, ka pēdējos gados veikts zināms darbs, lai remontētu, rekonstruētu un tehniski apgādātu Tramvaju pārvaldes ceļu un enerģētikas saimniecību, at­tīstīt signalizācijas un sakaru līdzekļus, uzlabotu strādājošo darba apstākļus. Šiem mērķiem izlietoti prāvi līdzekļi, tomēr tramvaju satiksmē jūtamu uzlabojumu nav. Pat vairāk – pasažieru pārvadājums pēdējos četros gados samazinājies par 9,8 procentiem, ienākumi – par 20,4 procentiem. Tramvaju darbs rada zaudējums.
Biroja īpaši atzīmēja, ka zems ir darba organizācijas līmenis. Apjoma ziņā nelieli remonti sakarā ar slikti veiktajiem priekšdarbiem tiek ievilcināti, un tas ietekmē satiksmes ritmiskumu. Dažu kapitāli izremon­tētajā ceļa posmu kvalitāte ir tāda, ka jau tagad nepieciešams remonts. Nepiedodami atpalika vilkmes apakšstacijas celtniecība.
Kaut gan Tramvaju pārvaldes kustības dienesta štati ir pilnīgi nokomplektēti, kontrole par grafika ievērošanu joprojām neapmierina. Darba pasliktināšanos sekmējis administrācijas nepietiekamais prasīgums pret darbiniekiem; tehnisko un organizatorisko uzdevumu neoperatīvais risinājums, trūkumi kadru izvēlē, apmācībā un saglabāšanā. 
Biroja sēdē piedalījās un runāja republi­kas Komunālās saimniecības ministra pir­mais vietnieks A. Auzinš. Viņš ziņoja, ka Tramvaju pārvaldei ministrija sniegs attiecī­gu palīdzību.
Partijas komitejas biroja lēmumā stingri aizrādīts Tramvaju pārvaldes priekšniekam J. Ozoliņam un Komunālās saimniecības pārvaldes priekšniekam Ž. Baumgartam uz trūkumiem tramvaja darba vadīšanā un vi­ņiem uzlikts par pienākumu līdz 1975. gada 15. janvārim izstrādāt konkrētu pasākumu plānu, kam jānodrošina trūkumu novēršana. Teritoriālā vispārējās celtniecības tresta un pilsētas Izpildu komitejas Kapitālās celtnie­cības daļas vadītājiem 1975. gada pirmajā pusgadā jānodod ekspluatācijā vilkmes apakšstacija.
1975. gadā nepieciešams nomainīt trīs kilometrus tramvaja sliežu un astoņus kilo­metrus kontakta tīklu. 1976. gadā jāuzsāk darbi, lai tramvaju satiksme pilnībā noritē­tu pa diviem sliežu ceļiem.
LKP pilsētas komitejas biroja lēmums dod skaidru perspektīvu par pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu pasažieru pārvadāju­mus mūsu pilsētā.     

K. Ābols