1975
1975. gada 27. marts. „Komunists”
Ap Līvas laukumu
Vai paredzēts izlabot trotuāru K. Valdemāra ielā (no P. Stučkas ielas līdz Robežu ielai), kurš ir ļoti sliktā stāvoklī? Un vai drīz labiekārtos Līvas laukumu?
A. Zemītis
* * *
Redakcija saņēmusi Komunālās saimniecības pārvaldes atbildi.
Līvas laukumu, kur vecas tramvaja sliedes nojauktas, asfaltēs. Ietves apkārt laukumam izlabos. K. Valdemāra ielā ietves kapitāli asfaltēt pašreiz nevar, jo tiek izgatavota tehniskā dokumentācija tramvaja ceļa izbūvei pa šo ielu un iespējams, ka zem ietvēm izbūvēs kabeļus. Labierīcības kombinātam uzdots martā pagaidām izlabot ietves, aizberot bedres ar granti.
1975. gada 1. marts, „Komunists”.
Tramvajs? Ne, autobuss!
Cik pasažieru pārvada Liepājas tramvajs? Uz šo jautājumu atbild Tramvaja pārvaldes priekšnieks J. Ozolinš:
– 1974. gada mēs pārvedam 11,1 miljonu cilvēku. Tas nozīme, ka ikviens liepājnieks gada laika braucis ar tramvaju aptuveni 110 reižu.
Komentāra vieta minēsim vel dažus skaitļus: 1970. gada ar tramvaju braukuši 12,1 miljons pasažieru, 1969. gada – 12,9 miljoni, bet 1965. gada – 13,9 miljoni. Tajā pašā 1965. gada katrs pilsētas iedzīvotājs ar tramvaju braucis vidēji 155 reizes. Vardu sakot, šī transporta veida popularitāte pēdējā laikā neaug.
Lai gūtu pilnīgu skaidrību, piezvanījām uz Autobusu parku – ka veicas tur? Izradās, ka labi, visi plāna rādītāji pārsniegti. Pērn šī uzņēmuma autobusi pārvadājuši 20 miljonus 950 tūkstoš pasažieru. Tas ir par 2 miljoniem vairāk neka 1970. gada. Tikpat populāri mūsu pilsēta ir ari taksometri. 1960. gada 42 «Volgu» apmaksātais noskrējiens bija 1.934.000 kilometru, bet pērn 55 «taksiši» jau nobrauca 4 013 000 kilometru. Mašīnu parka izmantošanas efektivitāte acīm redzami palielinās, taču šie skaitļi liecina ari par to, ka sastapt «Volgu» ar zaļo uguntiņu jeb, ka saka, «noķert taksi» kļūst aizvien grūtāk ...
K. Bobrovs
1975. gada 21. augusts. „Komunists”
Tā būs ērtāk visiem
(Rubrika: No redakcijas pasta)
Man Šķiet, ka biļešu iegāde Liepājas tramvajā nav sevišķi parocīga. Ne jau vienmēr rodas vajadzīgās monētas pie rokas, lai iegādātos braukšanas biļeti. Bieži vien pie tramvaja vadītāja durvīm stāv rinda, lai samainītu naudu Rezultātā tramvajs pieturā aizkavējas, un sākas nevajadzīga vārdu pārmaiņa starp pasažieriem un vadītāju.
Ļoti bieži vadītājs naudu maina braukšanas laikā, bet tas var būt par cēloni satiksmes negadījumiem. Biļešu automāti pastāvīgi bojājas, .tos dauza, un atkal izraisās domstarpības starp pasažieriem un Tramvaja pārvaldes darbiniekiem
Vai Tramvaja pārvaldei nebūtu laiks padomāt par talonu ieviešanu? Tā ir ērta ne tikai autobusos, bet arī tramvajos, par ko es pārliecinājos, pavadot atvaļinājumu Rīgā. Talonus taču var iegādāties daudz ērtāk.
H. Miļevskis
1975. gada 2. oktobris „Komunists”
Pagarināti sliežu posmi
Tramvajam ejot, troksnis rodas galvenokārt sliežu savienojumos. Nesen Tramvaja pārvaldes speciālisti, iepazinušies ar savu kolēģu pieredzi citās pilsētās, nolēma sliežu savienojumos lietot elektrisko metināšanu.
Jaunais paņēmiens dod iespēju iztikt bez bultām un pieliktņiem krasi samazina roku darbu. 120 līdz 300 metru garie sliežu posmi jūtami samazina troksni. Pazeminās arī ekspluatācijas izdevumi, toties augstāka ir remonta kvalitāte, Stacijas laukumā, Dzelzceļnieku ielā un uz tramvaja tilta sliedes pēc jaunā paņēmiena pirmais savienoja pieredzējušais metinātājs Jānis Ādamsons. Pašlaik metināšana notiek Ļeņina ielā.-
– Sametinātās sliedes, – saka Tramvaja pārvaldes priekšnieks J. Ozoliņš, — kalpos 15 līdz 20 gadus. Ar garantiju!
V. Zars
1975. gada 9. oktobris, „Komunists”
Ja esi saniknots, apdomājies (Vēstuļu apskats)
(Rubrika: No redakcijas pasta)
(...)
Tas nav vienīgais gadījums, kad, adresējot vēstules redakcijai, cilvēki pārāk brīvi rīkojas ar datiem un faktiem. Lūk, piemēram, E. Sidorova sašutusi par to, ka tramvajos vagonu vadītāji atsakās mainīt naudu, tāpēc pasažieri nespēj iegādāties biļetes un viņiem uzliek naudas sodu. Tas viss it kā būtu pareizi, tomēr ne visai... Vagonu vadītāji maina tikai metāla naudu (2, 5. 10. 15. 20 kapeikas). E. Sidorovas aprakstītajā gadījuma pasažieris gribēja izmainīt 5 rubļu naudas zirni. Bet tramvaja vagons taču nav nedz banka, nedz krājkase...
(...)
1975 gada 16. oktobris „Komunists”
Mums atbild
(rubrika: no redakcijas pasta)
(...)
21. augusta numurā bija ievietota vēstule «Tā būs ērtāk visiem». Vēstules autors ierosināja tramvaja vagonos ieviest talonu sistēmu.
Tramvaja pārvaldes priekšnieks J. Ozoliņš redakcijai ziņo, ka pāreja uz talonu sistēmu ieplānota 1976. gada trešajā ceturksni.
(...)
1975. gada 11. decembris „Komunists”
Aizvainojums
Pirmās līnijas tramvajā 2. vagona pienāca uztraukusies kontroliere un mums – vienīgajam visa vagona – lika uzrādīt biļetes. Viena pasažiere uzradīja mēneškarti, otrai kabata bija vairākas biļetes, taču no uzradītajam kontroliere nevienu neatzina par īsto.
Kontroliere saka uz mums kliegt. Mēs tīšam neesot kāpušas pirmajā vagona, jo esot tur viņu redzējušas. Viņa skatījusies pa logu un redzējusi, ka nepērkam biļetes, tāpēc teikusi tramvaja vadītajai, ka pēc iespējas ātrāk jāaizver durvis, lai mēs neaizbēgtu. Savus pārmetumus viņa izteica tik skaļi, ka tos noteikti varēja dzirdēt 1. vagona un uz ielas.
Uz mūsu paskaidrojumiem, ka biļete ir nopirkta, un lūgumu pārbaudīt vēlreiz viņa vispār nereaģēja, bet turpināja kliegt vel skaļāk. Tad lika mums braukt uz Tramvaja pārvaldi pie priekšnieka, lai samaksātu soda naudu.
Pārvalde vēlreiz lūdzam, lai pārbauda biļetes. Un īsta biļete atradās. Tomēr mums palika aizvainojuma un sāpju sajuta. Neviens neuzskatīja par vajadzīgu mums atvainoties. Dziedējam pat jaunu pārmetumu: ka mēs, nākamas skolotājas, varam audzināt jauno paaudzi.
Tas nav pirmais gadījums Liepājas tramvajos. Gribētos izteikt cerību, ka viens otrs kontrolieris nopietni padomās par savu kultūras līmeni, lai tas atbilstu vispārpieņemtajām sabiedrības normām.
A. Altane, A. Rimsa, LPI studentes
1975. gada 18 decembris, „Komunists”
Kājām cauri visai pilsētai
Cik ilgi tik neregulāri brauks tramvaji? Retu dienu tie neiziet no ierindas. Bojājumi notiek dažādā laikā, visbiežāk maksimālās slodzes stundās, kad cilvēki steidzas uz darbu un no darba. Sevišķi cieš bērni, kuri kopā ar vecākiem spiesti tādos gadījumos kājām iet caur visu pilsētu uz bērnudārzu.
Tramvajā pārvaldē daudz kontrolieru, bet, lūk, atslēdznieku, kuri varētu ātri izdarīt remontu, droši vien trūkst.
Man šķiet, daudzi Dienvidrietumu rajona iedzīvotāji par to ir vienis pratis. Gribētu laikraksta lappusēs izlasīt Tramvaja pārvaldes vadītāju atbildi.
A. Kozlovs