1976. gada 1. janvāris „Komunists” 
Ko celsim Liepājas centrā
(rubrika: deputāts savā pilsētā)

(...)
Tiekoties ar vēlētājiem, bie­ži dzirdu jautājam: «Kā ar tramvaju? Vai būs solītie divi ceļi?» Jā, lai uzlabotu tramva­ja kustību, paredzēta tā ceļu rekonstrukcija un dubultā ce­ļa izbūve visā līniju garumā. Dubultu sliežu ceļu izbūvēt no Līvas laukuma līdz I. Sud­maļa ielai praktiski nebūs ie­spējams, ja tramvajs arī turp­māk kursēs pa Klaipēdas, Kur­šu, Ļeņina ielām. To nepieļauj ielu platums. Izstrādāts pro­jekts tramvaja ceļa celtniecī­bai pa K. Valdemāra ielu pos­mā no Līvas laukuma līdz Uz­varas laukumam. Celtniecības gaitā jālikvidē daļa koku K. Valdemāra ielā — posmā no P. Stučkas ielas līdz Līvas laukumam. To vietā jāiekārto Jau­na zaļumu josla ar dekoratīvu koku stādījumu. Šis jautājums izskatāms K. Valdemāra ielas rekonstrukcijas gaita.
(...)

H. Krams, pilsētas padomes deputāts, galvenais arhitekts

1976. gada 1. janvāris „Komunists” 
Pilsētas transporta kompleksa shēma

Pēc pilsētas Izpildu komitejas pasūtījuma Latvijas valsts pil­sētu celtniecības projektēšanas institūts izstrādā Liepājas pilsē­tas komplekso transporta shēmu 1980. – 1990. gadam. Šī projek­ta mērķis ir izveidot optimālu transporta shēmu, kas atbilst mūslaiku normām un komforta prasībām, kā arī pasažieru apkalpošanas ērtībām.           
Aprēķiniem nepieciešamas ziņas par darbaļaužu pašreizējo dzīves un darba vietu, pasažie­ru plūsmām un transporta pa­kalpojumiem.
No 5. līdz 11. janvārim apsekos iedzīvotāju pārvietošanos. Tas ļaus noskaidrot iedzīvotāju vispārējo pārvietošanos un transporta izmantošanu šim no­lūkam, laika patēriņu braucie­niem un pārsēšanās vajadzībām. Apsekojums uzticēts Jūrniecības skolai. Šīs skolas kursanti ap­taujās to namu iedzīvotājus, kuri jāizpēta pēc speciāli izstrādātas anketas.
Liepājas pilsētas Izpildu ko­miteja lūdz iedzīvotājus visno­taļ palīdzēt apsekošanai. Jūsu precīzās un izsmeļošās atbildes palīdzēs pareizi veidot projektu.

1976. gada 7. janvāris „Komunists”
Pilsētas izpildu komitejā

Izpildu komiteja apstiprinājusi valsts komisijas aktus par vairāku dzīvojamo namu pieņemšanu ekspluatācija. Pieņemta arī rūpnīcas «Sarkanais metalurgs» Kultūras pils, bērnudārzs A. Petersona iela 8, A. Petersona ielas rekonstruētais posms, Šķēdes ielas dzīvojamo namu radiofikācija, individuāla transporta kooperatīvs «Liesma» un vilkmes apakšstacija.

1976. gada 15. janvāris „Komunists”
Trokšņainajās ielās ...
(rubrika: no redakcijas pasta)

Daudzu dzīvokļu logi atrodas Ļeņina ielas puse", pa kuru ar troksni brauc dažādi transporta līdzekļi. Daži autobusu un tramvaju vadītāji, tuvojoties tiltam, luksofora priekša mierīgi nobremzē un izslēdz motorus, citi (šķiet, vairākums) bremze un atslēdz dzinējus ar tādu troksni un čīkstoņu, ka trīc stikli.
Šis troksnis dzirdams gan no rīta, gan vakara, visvairāk, protams, maksimālas slodzes stundas. 
Vai nevarētu kaut ka ietekmēt pārak trokšņainos  transporta vadītājus? Lai viņi rūpīgāk pārbauda bremzes». sarga pilsētas klusumu, saudzē ļaužu veselību.

A. Golubevs

iepazinusies ar šo vēstuli, pilsētas galvena sanitārā ārste J. Borisova aicināja Autobusu parka un Tramvaju pārvaldes vadītājus pastiprināti kontrolēt transporta tehnisko stāvokli, instruēt transportlīlzek|u vadītājus un rīkot citus praktiskus pasākumus trokšņu samazināšanai uz ielas

1976. gada 22. janvāris „Komunists”
Pilsētas rītdiena 
(Par pilsētas attīstības perspektīvām desmitajā piecgadē stāsta partijas pilsētas komitejas pirmais sekretārs E. Ozols)

(...)
Attīstoties transportam un sakariem republikā, ari Liepā­jā tiks uzbūvēts jauns Auto­busu parks. Pēc tā nodošanas ekspluatācijā 1978. gadā, kā arī iekārtojot tramvaju kustī­bu pa divvirzienu ceļu un atjaunojot ielu dzelzceļa parka ritošo sastāvu, transporta prob­lēma mūsu pilsētā pamatos tiks atrisināta.
(...)

1976. gada 23. februāris „Komunists”
Mums atbild
(rubrika: no redakcijas pasta)

(...)
Sakarā ar vēstuli «Trokšņai­najās ielās...», kas publicēta 15. janvārī, saņēmām Tramvaju pārvaldes galvenā inženiera A. Radionova atbildi. Viņš ziņo, ka apmainīts vecais kontaktvads un daļēji sametināti savienojumi. Šī gada otrajā ceturksnī turpi­nās remontēt sliežu ceļus, kas ļaus ievērojami samazināt trok­sni. Tiek veikti pasākumi ritošā sastāva kvalitatīvākam remon­tam.

1976. gada 10. marts „Komunists”
Sludinājums

Ar 15. martu apmaksa par braukšanu tramvajos notiks pēc talonu sistēmas. Talonus var iegādāties veikalos, Preses apvienības kioskos, pie tramvaja dispečeriem un līdz 14. martam pie tramvaja  biļešu kontrolieriem.

1976. gada 11. marts „Komunists”
Divas vēstules par tramvaju
(rubrika: no redakcijas pasta)

Katru dienu no darba at­griežos ar tramvaju. Iekāpju pieturā pie stacijas ēkas un braucu pilsētas centra vir­zienā. Un katru reizi tram­vajs nez kādēļ apstājas pie depo. Kaut gan pietura nav paredzēta, tramvajs tur stāv no trim līdz septiņām minū­tēm. Vai uz li nevarētu izbraukt kārtība esoši vagoni, kam tāda pietura nav vajadzīga?

V. Tepļakovs

* * * 
Uz tramvaja vagoniem rakstīti maršrutu nosaukumi. Viens no galapunktiem apzī­mēts divējādi: «Klaipēdas iela» un «Centrālkāpi». Man šķiet, ka jābūt vienotam no saukumam. Un vai katrā braucienā pasažierim jāliek domāt par kapsētu? Vai nav labāk maršrutu apzīmēt: «Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca – Dienvidrietumu mikrorajons»?

R. Savicka

1976. gada 25. marts „Komunists”
Sludinājums

Sakarā ar to, ka tramvaja kus­tība pa Baseina un Raiņa ielām pārtraukta, ar šā gada 25. mar­tu ierīkota papildu pietura (virzienā uz pilsētas centru) pie Rai­ņa un Komunāru ielu krustoju­ma 1., 4., 5., 6., 10. un 13. mar­šrutu autobusiem.

1976. gada 26. aprīlis „Komunists” 
Sarežģījumu profilaksei
(rubrika: no redakcijas pasta)

Vilciena kupejā kopā ar mani brauca vairāki rīdzinieki. Liepā­jas stacijā viņi aizgāja katrs uz savu pusi. Viens devās uz tram­vaja pieturu, pārējie teicās braukt ar autobusu. 
Nākamajā dienā nejauši satiku uz ielas vienu no saviem ceļa biedriem. Viņš žēlojās, ka tram­vajā piedzīvojis nepatikšanas, jo nebija zinājis, ka biļešu vietā ieviesti taloni. Atbildēju, ka tram­vaja un autobusa talonus pārdod automātā, kas uzstādīts stacijas ēkā. Taču rīdzinieks šo automātu nebija ievērojis. 
Laikam šis gadījums nav vie­nīgais. Manuprāt, derētu Rīgas – Liepājas vilcienā izlikt pazi­ņojumu par talonu iegādes iespē­jām pilsētas transporta līdzekļos. Varbūt Autobusu parks un Tram­vaju pārvalde varētu ari vieno­ties ar dzelzceļa administrāciju, lai pavadoņi ceļā pārdod pasa­žieriem talonus braukšanai au­tobusā un tramvajā.

E. Māliņš

1976. gada 27. maijs „Komunists”
Tikai Liepājas taloni
(rubrika: no redakcijas pasta)

Mani un manus darba biedrus interesē šāds jautājums: vai Lie­pājas tramvajos un autobusos der taloni, kurus lieto Rīgā?

I. Sadovskis
* * *
Komunālas saimniecības pār­valde paskaidro, ka braukšanai pilsētas tramvajos un autobusos der vienīgi Liepājā iegādātie taloni.

1976. gada 3.jūnijs „Komunists” 
Mums atbild
(rubrika: no redakcijas pasta)

Komunālas saimniecības pārvalde atsūtījusi atbildi uz laikraksta 80. numura ievietoto vēstuli «Sarežģījumu profilaksei». Atbilde teikts, ka Tramvaja pārvalde organizējusi talonu pārdošanu tieši tramvaja vagonos katru dienu Rīgas – Liepājas vilciena pienākšanas laikā.. 
Tramvaja pārvaldei uzdots vienoties ar Rīgas pasažieru vagonu depo vadību par talonu pārdošanu Rīgas – Liepājas vilciena.

1976. gada 5 jūnija „Komunists” 
Pasažieru ievērībai!

Sakarā ar siltumtrases ierīkošanas darbiem uz tramvaju tilta no 8. līdz 14. jūnijam tiks pilnīgi pārtraukta tramvaju satiksme un atklāts jauns autobusu maršruts Klaipēdas iela – Līvas lau­kums – Kuršu iela – Kuršu laukums – Ļeņina iela – Kolhoz­nieku iela līdz Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcai (satiksmes sā­kums pulksten 5.30, maksimālās slodzes stundās satiksmes inter­vāls 20 minūtes). Pilnīgi slēgta satiksme visiem autotransporta līdzekļiem, izņemot autobusus.

1976. gada 10. jūnijs „Komunists”
Tramvaji no ČSR

Saņemti divi pirmie no vai­rākiem tramvaja vagoniem, kas pasūtīti Čehoslovakijā. Tuvākajā laikā Liepājā pie­nāks vel trīs tādi vagoni.
Jaunie tramvaji mazliet at­šķiras no tiem, kurus pie mums izmanto pašreiz. Tiem nav piekabināmo vagonu, to­ties tie ir ietilpīgāki – pare­dzēti 94 pasažieriem. Vago­niem ir trīs durvis, un šajā ziņā tie atgādina «Ikarusu» konstrukciju. Tur labāk iekārtota arī vagona vadītāja vieta.
Pirms tramvaju došanās uz līnijas tie jānoregulē. Šādu vagonu izmantošanas piere­dzes apmaiņai Tramvaju pār­valdes pārstāvji devās uz Viņņicu, kur norādījumus šo vagonu ekspluatācijā dod spe­ciālisti no Čehoslovakijas.

K.  Bobrovs

1976. gada 1. jūlijs „Komunists”
Sliedes vel noderēs
(rubrika: no redakcijas pasta)

Vairāki liepājnieki lūdz paskaidrot, kad likvidēs tramvaja sliedes Raiņa ielā.
Paskaidroju, ka tramvaja sliežu ceļu Raiņa ielā pagaidām nav paredzēts demontēt. Šis sliežu ceļš nepieciešams Brīvības un Dzelzceļnieku ielu sliežu ceļu remonta vai avāriju gadījumos kā apbraucamais ceļš. Tramvaja vagonu vadītāji instruēti braukšanai pa Raiņa ielu nepieciešamības gadījumos atbilstoši kus­tības drošības noteikumiem.
Plānojot Raiņa ielas seguma kapitālremontu, izlems arī jautājumu par sliežu ceļa saglabāša­nu vai likvidēšanu.

Ž. Baumgarts, Komunālas saimniecības pārvaldes priekšnieks

1976. gada 3. augusts „Komunists” 
Pirmais brauciens

Liepājā sākuši kursēt no Čehoslovakijas saņemtie tram­vaja vagoni «TC». Katrā no tiem ir 93 vietas, taču pirmajā reisā, protams, interesentu bija vairāk. Un par vietas trūkumu neviens nežēlojās. 
Vagona vadītājs komjaunietis Rēno Narkēvics, kam Tramvaju pārvaldes vadība bija uzticējusi pirmo braucienu, parādīja labu amata prasmi. 
Pašlaik no Klaipēdas ielas līdz rūpnīcai «Sarkanais metalurgs» kursē divi jaunās konstrukcijas vagoni, tuvākajās dienās uz lī­nijas izbrauks vēl trīs.

E.  Dambītis

1976. gada 5. augusts „Komunists” 
Vai taloni derīgi visur?
(rubrika: no redakcijas pasta)

«Komunista» lasītājs V. Getmanis lūdz paskaidrot, vai Lie­pājas autobusos un tramvajos ir derīgi braukšanas taloni, kas ie­gādāti citās  republikas pilsētās. 
Komunālās saimniecības minis­tra vietnieks A. Auziņš redakci­jai atsūtījis šādu atbildi: 
«Braukšanai Rīgas, Liepājas un Daugavpils tramvajos, sākot ar 1976. gada 1. jūliju, derīgi ministrijas 1973. gada novembri apstiprinātie vienota parauga ta­loni. Agrāk izgatavotie un apgro­zībā izlaistie tramvaja taloni ir derīgi tikai tajos norādītajās pil­sētās.» 
Autotransporta un šoseju mi­nistrijas Pasažieru pārvadājumu pārvaldes priekšnieka vietnieks J. Azers savukārt raksta: 
«Neatkarīgi no tā, kurā pilsētā iegādāti autobusu braukšanas ta­loni, tie ir derīgi visās Latvijas pilsētās, ja uz talona uzrādītā cena atbilst attiecīgajā, pilsētā noteiktajam braukšanas tarifam. Rīgā un Liepājā braukšanas ta­rifs autobusos ir 5 kapeikas, tā­pēc Rīgā iegādātos talonus drīkst izmantot Liepājā un otrā­di. 
Turpretim autobusu talonus ar 4 kapeiku vērtību atļauts izman­tot vienīgi tajās pilsētās, kurās braukšanas tarifs ir 4 kapeikas.»

1976. gada 10. augusta „Komunists”
Jaunā amatā

Pār Tramvaju pārvalde» priekšnieku no šī gada maija strādā Vladimirs Grigorjevs. 
V. Grigorjevs dzimis 1948. gadā. Viņam ir augstskolas iz­glītība. No 1970. gada viņš ir PSKP biedrs. 1973. gadā viņš pabeidza Rīgas Politehnisko in­stitūtu. Līdz iecelšana; amatā V. Grigorjevs strādāja Liepāja» mašīnbūves rūpnīcā par meista­ru. Par Tramvaju pārvalde» priekšnieku viņu nesen apstiprināja Partijas pilsētas komiteja» birojs.

1976. gada 14. augusts. „Komunists”
Cits paskats

Pie institūta uz soliņa sēdēja divi. Tas ir, ja neskaita mani. Pa sliedēm klusi aizslīdēja tramvajs. Jaunais. Divi uzsāka sarunu. Par to pašu tramvaju. Viens – optimists, otrs – pesimists. 
– Nav vārdam vietas – skaistulis. Pilsētas rota.
– Tramvajs kā jau tram­vajs.
– Vai esi jau braucis?
– Nu un tad?
– Kāds plašums! Pat dzeltenie autobusi līdzi netiek.
– Plašums? Saliec divus vecos vagonus kopā — lūk, tev plašums.
– Bet cik klusa gaita. Brauc kā pa sviestu.
– Aizmigt var. Savu piestātni nogulēt. Un galu galā – kāda starpība. Jaunais. Vecais. Kā kārtējā tramvaju parāde, stāv kā vieni, tā otri.
– Stāv gan. Un tomēr. Ja stāv jaunie – pavisam cits paskats...

Sarunu noklausījās V. Slumpis

1976. gada 18. augusts „Komunists”
Komjaunatnes dzīve 
(Vēstule. Sarunas. Pārdomas.)

Vēstule, ko pirms kādām dienām saņēma redakcija, izraisīja Interesi:
«Kā daudzi cilvēki, tā droši vien arī jūs būsit ievērojuši, ka jau labu laiku pa pilsētas tramvaja līniju kursē vagons ar komjaunatnes nozīmi priekšējā logā un reklāmas uzrakstu «Sportloto» sānos. Tā numurs 137. Tad, lūk, es gribēju lūgt redakciju pastāstīt avīzes slejās par šīs komjauniešu jauniešu brigādes locekļiem. No savas puses varu bilst tikai labāko. Braukt ar tramvaju iznāk daudz, un tad jau rodas salīdzinājums, kā kurš brauc. Bet šai brigādei pasažieru apkalpošanas kultūras ziņā neviens nevar pretim stāvēt. Kaut vai tādēļ, ka visas pieturu vietas ik reizes tiek kārtīgi nosauktas, ko citi tramvaju vadītāji vai nu negrib, vai nevar izdarīt. 137. vagona iekšpusē atrodas uzraksts, kur lasām, kas mūs apkalpo. Vienmēr ir patīkami braukt šajā vagonā. Uzskatu, ka, sadalot jaunos Čehoslovakijā ražotos vagonus, vienu ir pelnījusi tieši šī brigāde.
Domāju, ka stāstījums par komjauniešu jauniešu brigādi interesēs ne tikai jauniešus vien. Ar cieņu
«Komunista» lasītājs E. Suķis.»

Sarunas notika ar Tramva­ju pārvaldes komjaunatnes pirmorganizācijas vadību – sekretāri Valdu Kazimiru un viņas vietnieci Lieni Rubezi. Saruna pārauga tēmas robežas – tajā iznāca skart arī jauno ļaužu darba ceļus Liepājā, mazskaitlīgas komjaunatnes organizācijas ie­spējas un grūto māku tikt pāri kategoriskajam vārdiņam «neva­ram».
137. vagona komjauniešu eki­pāžas vairs nav. Tā izjuka tikpat objektīvi, cik pirms kāda laika pārvaldes komjauniešiem radās vajadzība tādu nodibināt.
Tramvaju pārvaldes komjau­natnes pirmorganizācijas uzskai­tē esošo biedru skaits pirmajam desmitam pāri netiek. No tiem pašiem divas meitenes, pareizāk – jaunās māmiņas, pilnīgi pa­matotu iemeslu dēļ vairāk laika un uzmanības veltī mazo cilvēku audzināšanai un kopšanai nekā apjomīgākiem sabiedriskiem mēr­ķiem. Bet ej nu izsver, cik tāda audzināšana ari ir visnotaļ sa­biedriski svarīgs pasākums un vai par šķietamo pasivitāti viņām var kādu vārdu pārmest.
Augšanas bāzes pārvaldes pirmorganizācijai praktiski nav. Jaunatne Tramvaju pārvaldē ne­var saskatīt spožas nākotnes perspektīvas un tāpēc pirmām kārtām lūkojas uz lielajām rūpnī­cām. Bet gadās tomēr arī citādi. Piemērām, Rēno Narkēvics (attēlā) ar tramvaju sarāda jau skolas gados. Strādāja par konduktoru (toreiz tādi vēl bija), bet arvien vairāk viņu ieinteresē­ja tramvaja vadītāja darbs. Tā viņš pats izauga līdz meistara līmenim, pārzina savu «vāģi» vi­sos sīkumos, pats piedalās re­montēšanā. Rēno strādātprieks tad arī kļuva par ierosmi domai tieši uz viņa vadītā vagona bā­zes izveidot komjauniešu ekipā­žu. Biedros viņam pierīkoja Hel­gu Radi un Veltu Auderi. Un tā Liepājas ielās parādījās allaž glīti sapostais 137. vagons ar komjauniešu nozīmi pie priekšējā stikla. Tā radās – īsā laikā un stabili – ari liepājnieku simpā­tijas pret jauniešiem, kas vietā un arī nevietā pelto Liepājas se­no satiksmes līdzekli lika piemi­nēt ar sirsnīgu, pateicīgu vārdu.
Un tomēr – pašlaik brigāde vairs nepastāv. Tas ir objektīvi, un par tās nepastāvēšanu nav jābēdājas, jo tā pašlaik pārtop jaunā kvalitātē.
137. vagona komjauniešu eki­pāžas «galva» un dvēsele ir vie­nīgais jaunais puiša cilvēks, kas vada tramvaju mūsu pilsētā – Rēno Narkēvics. Pašlaik viņš jau kursē pa līniju pie jaunā vagona vadītāja pults. Nē, viņš nebija to vadītāju skaitā, kurus aizsūtīja uz Kaļiņingradu speciāli apgūt jauno tramvaju vadīšanas prasmi. Savu 201. vagonu viņš tāpat mūsu depo sakārtoja braukšanai, nepažēlodams pat savas brīvās stundas. Kā lai pēc tam pie stūres piesēdina kādu citu?
Tas būtu labi, bet ko tad Velga ar Helgu? Viņas arī dara to, kas šādā situācijā ir vienīgi iespēja – mācās kursos, jo pa­gaidām abām ir tikai trešā braukšanas klase. Lai drīkstētu sēsties pie jaunā vagona pults, jātiek vismaz vienu klani aug­stāk. Kad tā būs, tad ari varēs piepildīties mušu laikraksta lasī­tāja jaukais novēlējums: vienu no jaunajiem Čehoslovakijas ra­žotajiem vagoniem nodot kom­jauniešu ekipāžas ziņā. Nopietnas sarunas par to komjaunatnes pirmorganizācijas vadība jau ir ievirzījusi ar pārvaldes adminis­trāciju un kustības meistari Ausmu Granti.
Bet tagad – pārdomas.
Maz komjauniešu un sarežģīti darba apstākļi: gadās, ka tramvajnieku sapulci grūti noorganizēt, jo katram sava maiņa, savs darba laiks un vieta. Jebkura Komjaunatnes pilsētas komitejas prasība ir it kā objektīva un tai pašā reizē grūtāk izpildāma neka tajās organizācijās, kur komjauniešu daudz un kur jaunieši aktīvā sabiedriskā darbā iesaistīti, drīz vien kļūst par VĻKJS biedriem. Mazā pulkā ir grūtāk un itin viegli var gadīties, ka rokas nolaižas bezcerībā: sak, ko nu mēs, mēs jau nevarēsim.
Tādos apstākļos pirmorganizācijas pašapliecināšanai ir vajadzīgs kaut kas īsti nopietns un tomēr izdarāms, un drosme iesākt. Vajadzīga neatlaidība padarīt līdz galam. Vajadzīga dažreiz arī uzdrīkstēšanās sākt no gala, jo nav sekmējies. Un vajadzīgs joprojām nezaudēt pārliecību, ka vajag, ka reiz noteikti izdosies.

L. Cirse.
M. Pērkona foto.

1976. gada 4. septembris „Komunists”
Pilsēta, ietve, koks

(...)

Sīkumus vairs nav vērts uzskaitīt, kaut gan katrā ceļu, ietvju un apstādījumu bojāšanas gadījumā ir no kā prasīt atbildību. Kā­du reizi Raiņa ielas lokā tram­vajs nobrauca no sliedēm un izlauza akmeņus. Kopš tā lai­ka pār tiem klūp cilvēki. Un Tramvaju pārvaldes darbinie­ki par to neliekas ne zinis.
(...)

K. Bobrovs

1976. gada 30. septembris „Komunists”
Mums atbild
(rubrika: no redakcijas pasta)

Uz laikraksta 4. septembra numurā ievietoto rakstu „Pilsēta, ietve, koks” Komunālās saimniecības pārvaldes priekšnieks Ž. Baumgarts atbild: 
(...)
Tramvaja pārvaldei uzdots līdz 15. oktobrim novākt būvgružus un akmeņus ne tikai Raiņa ileas lokā, bet arī visur, kur izdarīts tramvaja ceļu remonts.

1976. gada 30. septembris „Komunists”
Pilsētas izpildkomitejā.

(...)
Ar Pilsētas izpildkomitejas lēmumu (...) J. Poļakovs apstiprināts par Tramvaju pārvaldes vecāko inženieri.
(...)