1981. gada 8. janvāris „Komunists”
Nepieciešamais paskaidrojums
(rubrika: no redakcijas pasta)

Tramvajā Lielā Tēvijas kara dalībnieki izmanto bezmaksas braukšanas tiesības, bet autobusā viņiem nākas maksāt par brau­cienu? Kādēļ tā?

N. Kuritovs

Tramvaju pārvaldes priekšnieks V. Grigorjevs paskaidro, ka vēs­tules autors ir nepareizi informēts. Bezmaksas brauciens tramvajā paredzēts tikai Lielā Tēvijas kara invalīdiem. 
Autobusu parka direktors I. Zālitis ziņo, ka kara dalībniekiem dotas tiesības saņemt ārpus rindas braukšanas biļeti Autobusu sta­cijā. Pilsētas maršrutu autobusos kara dalībniekiem bezmaksas braukšana nav paredzēta. Šādas tiesības bauda tikai kara invalīdi.

1981. gada 5. marts „Komunists”
Līnijā – 212.
(rubrika: no redakcijas pasta)

Ziemas rīts. Rets logs bija gaišs, kad Aina Ķestere, ieklausoties pukstā rīta klusumā, gāja kā parasti uz darbu Tramvaja depo. Pāri sliežu ceļiem viņa tuvojās savam 212. vagonam. Sāka rūpīgi apska­tīt. Viss kārtībā.
Pēc kāda laika Aina Ķestere izbrauca vagonu pa depo vārtiem. Pirmā pietura. Tur jau gaida cilvēki. Pirmais pasažieris, piektais, divdesmitais. 
Sāka snigt. Lai snieg, tas ir labi, vieglāk braukt. Lielas sniegpār­slas līp pie vadiem, tie paliek balti, citas negribīgi lidinās vējstikla priekšā.
Atpakaļceļā, piebraukdama pie Centrālā kolhoznieku tirgus, Aina ieraudzīja zaļo signāluguni, kas nozīmē, ka ceļš ir brīvs. Bet viņa nekustēja no vietas. Kaut kāda priekšnojauta lika viņai mazliet pa­gaidīt. Tā nepievīla: parādījās pretimbraucošs tramvajs, kaut gan luksoforā joprojām dega zaļa gaisma. Gadās ari tā.
Tramvajs devās tālāk. No tirdzniecības nama «Kurzeme» sākas divsliežu ceļš, strādāt vieglāk. Kaut celtnieki ātrāk tikuši galā ar uzdevumu – izbūvējuši divsliežu ceļu K. Valdemāra ielā. Ja ne ša­jā, tad vismaz nākamajā gadā. Tad būtu labi gan tramvaja vadītā­jiem, gan pasažieriem.
Pie rūpnīcas «Sarkanais metalurgs» bija ilgi jāstāv, palaižot ga­rām transportu. Ķestere nervozēja: pieturā gaidīja pasažieri, bet viņa nevarēja, piebraukt tramvaju. Automašīnas brauca viena aiz otras. Luksofori nemirdzināja savas ugunis, jau ilgu laiku tie bojāti. 
Ainai patīk rīta cēliens, kad ir daudz braucēju. Pēc viņas domām, metalurgi un mašīnbūvētāji ir vispateicīgākie pasažieri.
Septiņpadsmit gadu vecumā viņa pārkāpa Tramvaja pārvaldes slieksni, sāka strādāt par kasierī. Vajadzēja ne vien biļetes pārdot, bet arī sliedes pārmīt. Un Aina vienmēr baidījās noseboties. 
– Vai negribi pati vadīt tramvaju? – reiz vaicāja tramvaja va­dītāja Elma Dūne.
Viņa mēģināja bez sevišķas intereses. Vienu reizi, otru, piekto. Iepatikās. Nokārtoja eksāmenus un ieguva tramvaja vadītājas tie­sības.   .
Kad kļuva zināms, ka pa Liepājas ielām brauks jauni, Cehoslovakijā ražoti tramvaji uz Kaļiņingradu aizsūtīja Elmu Duni, Viloniju Šupstiku un Ainu Ķesteri. Pēc mācību kursa viņas atgriezās Liepā­jā: Un Aina Ķestere kādiem desmit iesācējiem iemācīja vadīt jauno tramvaju.
...Brauc tramvaja vagons Nr. 212; To prasmīgi vada Aina Ķestere. Tas ir ari viņas nopelns, ka transporta organizāciju sociālis­tiskajā sacensībā pērnā gada ceturtajā ceturksnī par uzvarētāju atzīts Tramvaja pārvaldes kolektīvs.

A. Vasilis

1981. gada 7. marts „Komunists”
VAI ziņo

(...)
2. martā pulksten 15.50 Ļeņina un K. Marksa ielu krustojumā «Ikarus-260» uzbrauca tramvajam. Izrādījās, ka autobusa šoferis Jānis Jautris, nogriežoties pa labi, nebija pamanījis tuvojošos tramvaju. Nodarīts materiāls zaudējums.
(...)

1981. gada 26. marts „Komunists”
Pilsētas Izpildkomitejā

Izpildkomiteja pieņēmusi lēmumu par pasākumiem, kas paredzēti, lai uzlabotu pasažieru pārvadāšanu pilsētā. Komunā­lās saimniecības pārvaldes, Autobusu parka un Tramvaja pārvaldes vadībām uzdots pilnīgāk un efektīvāk izmantot ražošanas pamatfondus, plašāk izplati! sociālistisko sacensību par pasažieru ap­kalpošanas kultūras paaugstināšanu, mobilizēt uzņēmumu kolektīvus PSKP XXVI kongresa lēmumu sekmīgai izpil­dei.
Pastāvīgi jāveic darbs, lai remontētu ielu segumus un rekonstruētu apgaismo­jumu ielu uzturēšanai tādā stāvoklī, kas nodrošina transporta un gājēju kustības drošību. Līdz 1981. gada 1. oktobrim noteiks vietas piecu autobusu paviljonu un maršrutu būvju celtniecībai.
Autobusu parkam jānodrošina dispe­čeru punktu celtniecība saskaņā ar autobusu satiksmes attīstības perspektī­vo shēmu. Turpināsies Tramvaja pārval­des vagonu parka atjaunošana. Tirdznie­cības pārvaldei jāpalielina punktu skaits, kuros pārdod autobusu un tramvaju talonus. Paredzēts uzlabot pilsētas transporta darbinieku apgādi ar dzīvok­ļiem, bet viņu bērnus – ar vietām bēr­nudārzos.
(...)

1981. gada 23 aprīlis „Komunists”
Lai nevajadzētu minēt
(rubrika: no redakcijas pasta)

Šķiet neticami, ka elektronikas laikmetā nav iespējams iekārtot signalizāciju un tramvaja vadītājam, sākot braukt no Centrāla kolhoza tirgus pieturas, jāvadās pēc nojautas. Varbūt uzstādīt spoguli? Citādi dažreiz iznāk novērot kuriozus gadījumus, kad tramvaja vadītāja starp pasažieriem meklē paziņas vai krustojumā pati dodas „izlūkos”. Nervozē pasažieri, dzirdamas replikas...
(...)
Tramvaja pieturā „Sarkanais metalurgs” pasažieru saliņa ir ļoti šaura. Pasažieri nokļūst uz braucamās daļas un bīstami šķērso ielu. Transportlīdzekļu vadītāji uzskata, ka Noteikumu punkts 16.4 te nav piemērojams. Pie pieturas vajadzētu iekārtot apzīmētu pāreju vai sarkanas gaismas luksoforu, kuru mehāniski ieslēgtu tramvaja vagons piebraucot pieturā.
(...)

L. Rakito, 
Ceļu satiksmes noteikumu pasniedzējs

1981. gada 25. aprīlis „Komunists”
VAI ziņo

(...)
18. aprīlī pulksten 14.30 uz tramvaja tilta autoamatieris Edgars Polis (Dzērves ielā 17) mašīnu apturēja pie luksofora tuvu sliežu ceļam. Savukārt tramvaja vadītāja Biruta Maksimova pārāk vēlu novērtēja situāciju un nepaspēja nobremzēt. Tramvajs uzbrauca automobilim.
(...)

1981. gada 16. jūlijs „Komunists”
Jauncelsmes robežlīnijas

„Transporta galvenais uzdevums ir pilnīgi un laikā apmierināt tautas saimnie­cības un iedzīvotāju vajadzības pēc pārvadājumiem, paaugstināt transporta sis­tēmas darba efektivitāti un kvalitāti.”
(PSRS ekonomiskās un sociālās attīstī­bas Pamatvirzieni 1981. – 1985. gadā un laika posmā līdz 1990. gadam)

Tramvaju pārvaldes partijas organi­zācijas sekretāre Lūcija Moiseja strādā par. vilkmes apakšstacijas dežurējošo elektromontieri. Svarīguma un atbildības ziņā viņas darāmo var salīdzināt ar ār­sta darbu, kurš pastāvīgi novēro cilvēka sirds darbību.
Partijas organizāciju viņa vada cetur­to gadu, uzņēmumam ziedojusi 27 mūža gadus, tādēļ tas kļuvis par otrām mā­jām. Kā komuniste Lūcija Moiseja allaž sāpīgi pārdzīvojusi kļūmes Tramvaja parka darbā, kopā ar kolektīvu priecājusies par panākumiem.
Vēl tagad viņa atceras 1976. gadu, desmitās piecgades pirmo gadu. Togad pārvaldes priekšnieka amatā tika iecelts mūža gadu un partijas stāža ziņā jauns komunists Vladimirs Grigorjevs. Strād­nieki un kalpotāji rezervēti uzņēma jau­nā cilvēka parādīšanos «pie stūres», no­rūpējušies jautāja cits citam: «Kas būs tālāk? Vai viņš spēs izvilkt tik nolaistu saimniecību?...»
Saimniecība toreiz bija tik nolaista, ka sliktāku stāvokli nevarēja pat iedomāties. Tramvaju pārvaldes valsts plāns netika izpildīts nevienā rādītājā. Līnijā izbrau­ca viens vai divi vagoni, biežas bija dīk­stāves, zema darba disciplīna kolektīvā. Un cik daudz pārmetumu un sūdzību bija par tramvajniekiem – ausis jāaiz­bāž!
Jaunais priekšnieks nemanot iekļāvās kolektīvā. Pats strādāja, netaupot spē­kus, ātri saliedēja ap sevi komunistu un komjauniešu aktīvu, un vezums izkustējās no vietas. Kad 1979. gadā pēc Ivanovas V. I. Ļeņina enerģētiskā institūta beigšanas par pārvaldes galveno inže­nieri sāka strādāt jauns un enerģisks speciālists Aleksejs Golubevs, tramvaju saimniecībai jau bija stabils pamats. Ar savām lietišķām īpašībām un degsmi galvenais inženieris bija tāds pats kā pārvaldes priekšnieks. Partijas organizā­cija novērtēja jaunā speciālista organiza­tora spējas, un tagad sekmīgi rit viņa partijas biedra kandidāta stāžs.
Vairāk nekā divdesmit gadus uzņēmu­mā strādā komuniste Anna Zariņa. Bū­dama partijas organizācijas sekretāra vietniece ideoloģiskajā darbā, viņa pras­mīgi savieno sabiedrisko darbu ar dispe­čeros pienākumiem, ir vadītāju drošs balsts, Tramvaju pārvaldes atbildīgos saimnieciskos un politiskos uzdevumus risinot. To pašu var teikt arī par komu­nisti Valdu Vrubļevsku.
– Nesen drošības tehnikas inženiera amatā iecelts partijas biedrs Vladimirs Bakajevs, – beidz sarunu partijas orga­nizācijas sekretāre. – Ar viņa atnākša­nu ievērojami uzlabojās darba aizsar­dzība, aģitācijas masu darbs. Var droši teikt, ka komunisti tagad atrodas uzņē­muma avangardā, kurš no atpalicēja pār­vērties par pirmrindas uzņēmumu repub­likā.
Kad galvenais inženieris stāsta par savu uzņēmumu, viņa acīs pavīd prieks un cerība. Neviļus aizrauj viņa opti­misms, kura pamatā ir konkrēti aprēķini un atziņas.
– Grūtākās robežlīnijas, – saka Alek­sejs Golubevs, – kolektīvs sasniedza pirms manas iecelšanas galvenā inženie­ra amatā. Bet rodas aizvien jaunas, ku­ras nepārvarot, nevar paaugstināt trans­porta sistēmas efektivitāti un darba kva­litāti. Pērn pabeidzām vilkmes apakšsta­cijas rekonstrukciju. Rezultātā tramvaju tīkla barošana pārkārtota no 6 kilovoltu strāvas uz 10 kilovoltu strāvu. Līdz ar to kļuvusi drošāka energoapgāde, sama­zinājušies zudumi strāvas pārvades laikā.
Uzņēmuma saimnieku radošā doma tiecas nākotnē. Viņi reāli redz to dienu, kad izdosies divkārt palielināt vilkmes apakšstacijas jaudu, izbūvēt jaunu tram­vaju līniju, lai uzlabotu satiksmi ar Ezerkrastu.
Jau tagad Tramvaju pārvaldes kolek­tīvs var lepoties ar saviem sasniegu­miem. Desmitās piecgades noslēguma gadā kolektīvam divas reizes – pirmajā un ceturtajā ceturksnī – piešķirts ceļo­jošais Sarkanais karogs par sociālistis­kās sacensības rezultātiem pilsētas trans­porta uzņēmumu grupā. Kolektīvs izcī­nīja Sarkano Karogu arī šī gada pirma­jā ceturksnī. 1980. gada valsts plāna uzdevumi pārsniegti visos pamatrādītājos. Salīdzinājumā ar plānotajiem samazinā­jušies ekspluatācijas izdevumi un zaudē­jumi, pasažieru pārvadāšanas pašizmak­sa, palielinājušies ekspluatācijas ienāku­mi, kopējais vagonu nobraukums. Gadā tramvaju vadītāji pārvadājuši vairāk ne­kā 11 miljonus pasažieru, tas ir, vairāk nekā plānots.
Ar vēl lielāku panākumu uzņēmums izpilda sociālistiskās saistības, ko kolek­tīvs uzņēmies 1981. gadam. Pirmajā pus­gadā jau pārvadāti 5,8 miljoni pasa­žieru.
Lietu darbu kolektīvs veicis pēc parti­jas XXVI kongresa, kad pilsēta gatavo­jās atzīmēt 40. gadadienu kopš Liepājas varonīgās aizstāvēšanas pret vācu fašis­tiskajiem iebrucējiem. Pie tramvaju līni­jas apmainīti pieturu rādītāji, nokrāsots Tramvaju parka ritošais sastāvs, izre­montēti kontakttīkla posmi, kas bija avā­rijas stāvoklī, kapitāli izremontēts viens vagons.
Vēl lielāki uzdevumi darba kolektīvam būs jārisina tuvākajā nākotnē. 1981. – 1982. gadā jārekonstruē esošā tramvaja līnija. Veicamo darbu izmaksa pēc tāmes sasniedz 196,5 tūkstošus rubļu, no tiem 110 tūkstoši rubļu jāapgūst šogad. Tre­šajā ceturksni Labiekārtošanas kombi­nāts sāks gatavot pamatu tramvaju līni­jas klātnei K. Valdemāra ielā. Pēc tam Tramvaju pārvaldes ceļu saimniecība sāks liki gulšņus un sliedes. Šī gada sep­tembrī plānots sākt kontakttīkla montā­žu.
Pilsētā tā būs visas tautas jaunceltne. Tajā piedalīsies pilsētas 16 galveno uz­ ņēmumu pārstāvji. Pēc 1211,5 metru garas jaunās trases nodošanas eksplua­tācijā pilsētā būs divi tramvaja sliežu ceļi, kas ļaus paaugstināt pasažieru pār­vadājumu ērtību, uzlabot, vagonu satik­smes regularitāti, palielinās ekspluatāci­jas ātrumu, samazinās satiksmes inter­vālus. ,
1980. gadā tramvaju saimniecības depo izveidota kompleksā brigāde rito­šā sastāva remontam pieredzējušā bri­gadiera Jāņa Gaiķa vadībā. Tā pozitīvi ietekmēja remonta termiņu samazināša­nos un kvalitātes uzlabošanos. Tramvaju parkā tagad katru dienu notiek vagonu apkope, kuri dodas līnijā. Katram vadī­tājam ir savs vagons, kur viņš strādā. Tas viss nodrošina pret avārijām līnijā un nepieļauj satiksmes pārtraukumus. Tramvaju parks šogad saņems vēl pie­cus jaunus vagonus no Cehoslovakijas. 
– Mums ir arī nopietnas problēmas, kuras risina partijas organizācija un uzņēmuma administrācija, – saka no­slēgumā galvenais inženieris. – Problē­ma numur viens — tramvaja vagonu va­dītāju kadru sagatavošana. To pare­dzēts atrisināt, atverot Liepājā Rīgas tehniskās skolas filiāli. Tagad jau no­tiek pirmās grupas (25 cilvēku) apmācī­bas.
Par otru problēmu inženieris uzskata sliedes. Tramvaju sliežu lielākā daļa maksimāli nolietojusies. Divus pēdējos gadus Tramvaju pārvalde no plānotā daudzuma nav saņēmusi nevienu sliedi no Kuzņeckas metalurģiskā kombināta, 65 tonnas sliežu, kas paredzētas šim ga­dam, tagad atrodas ceļā. Pēc to saņem­šanas kolektīvs darīs visu, lai līdz gada beigām sliedes samontētu visvairāk no­lietotajos posmos.
Gribu novēlēt Tramvaju pārvaldes ko­munistiem un visam darba kolektīvam lielus panākumus PSKP XXVI kongresa nosprausto uzdevumu risināšanā.

M. Gusevs, ārštata korespondents

1981. gada 24 jūlijs „Komunists”
Pilsētas Izpildkomitejā

(...) 
Lai uzlabotu pilsētas elektrotransporta darbu pasažieru pārvadāšanā, pa­augstinātu satiksmes drošumu, regula­ritāti un ātrumu. Izpildkomiteja apstip­rinājusi Komunālās saimniecības pār­valdi par pasūtītāju, bet Tramvaja pār­valdi – par ģenerāluzņēmēju tramvaja līnijas celtniecībā K. Valdemāra ielā. Apstiprināts pasākumu plāns 2,4 km. garās divsliežu  līnijas celtniecībai.
(...)

1981. gada 25 jūlijs „Komunists”
VAI ziņo

14. jūlija Ļeņina ielā zem tramvaja pakļuva Anna Boļšakova (Pasta ielā 24), kura šķēr­soja brauktuvi neatļauti vietā tuvu braucošiem transportlīdzek­ļiem. Viņai sniegta medicīniskā palīdzība.
(...)

1981. gada 31. jūlijs „Komunists”
Tramvaji traucas pa sliedēm

Grūti iedomātas Liepāju bez tramvajiem. Jau daudzus gadus tie pārvadā pasažierus pa pilsē­tas ielām. Ari pašreiz, neraugo­ties uz to, ka autotransporta pa­kalpojumus izmanto aizvien vai­rāk liepājnieku, tramvajiem jo­projām ir svarīga loma mūsu pilsētas dzīvē. 
To labi izprot Tramvaja pār­valdes kolektīvs, kurš izvirzījis uzdevumu vienpadsmitajā piec­gadē ieviesi labāku kārtību sa­tiksmē, uzlabot pasažieru pārva­dāšanas kvalitāti. Šis problēmas it sevišķi aktuālu ir vasarā, kad Liepājā ierodas daudz tūristu un atpūtnieku. Un ir ļoti patīkami, ja transports nepieviļ. Pasažieru pārvadāšanas jūlija plāns, tāpat kā plāns kopš gida sākuma, pār­sniegts. Papildus uzdevumam pārvadāti 33 tūkstoši pasažieru. Šajā ziņā lieli ir apakšstacijas dežurējošās montieres M. Rodionovas, dežūratslēdznieka A. Simončika, tramvaju vadītāju Z. Flakses, V. Šupstikas, briga­diera  V. Solodunova  nopelni.

S. Suzunovs

1981. gada 26. augusts „Komunists”
Ja saskaņas un gribas trūkst 
(rubrika: kas mums rūp)

Nav noliedzama Tramvaja pārval­des kolektīva centība, tomēr rezul­tāts nav no spožajiem. Savas trīs vai četras reizes mēnesī Dienvidrie­tumu mikrorajona iedzīvotājiem jā­soļo uz pilsētas centru kājām.
Satiksmes regularitāti, drošumu un ātrumu sola paaugstināt, kad būs izbūvēts otrs sliežu ceļš. Jau pirms laba laika nojauca vairākas mājas, sāka attīrīt trasi, bet nez kāpēc dar­bi apstājās. Kad tos atsāks un kad cer pabeigt?

P. Grīnvalds

Šis jautājums nav jauns. Nepiecie­šams ir izbūvēt divsliežu ceļu 2,4 km. garumā no Tirdzniecības nama «Kur­zeme» līdz Līvas laukumam. Tas aus krasi samazināt kustības inter­vālus, paaugstināt vagonu izmanto­šanas koeficientu. 
Lēmums pieņemts, ir rūpīgi iz­strādāts un precizēts grafiks. Kāpēc tad pilsētas saimniecībai tik svarīgā celtniecības objektā valda klusums?
Jau 15. jūlijā Izpildkomitejas Ka­pitālās celtniecības nodaļai vajadzē­ja nodot Sakaru mezglam telefona kanalizācijas iecirkni. Šis lēmuma punkts nav izpildīts, jo Sakaru mi­nistrijas 2. pārvietojamā mehanizētā kolonna nav ieguldījusi telefona ka­beli K. Valdemāra ielā.
– Darbus nevaram uzsākt tāpēc, ka mūs aizkavē 426. celtniecības pārvalde, – paskaidro PMK galve­nais inženieris G. Hodaks.
Gribējās uzzināt 426. CP priekš­nieka A. Korčinska domas.
– Savu uzdevumu – inženiertīk­lu pārlikšanu posmā no Līvas lauku­ma līdz 25. Oktobra ielai, – viņš saka, — esam izpildījuši termiņā, lāču jāņem vērā, ka mūsu kolektīvs uzņēmies viņam neierastus darbus. Vajadzēja pieņemt jaunus cilvēkus. Mums solīja piešķirt 12 dzīvokļus, bet pagaidām nekā.
– Sāpīgi, protams. Bet vai šī aizvainojuma dēļ jācieš visai pilsē­tai?
– Pilsēta nemaz necietīs. Tram­vaja sliežu ceļu ir iespējams izbūvēt arī bez telefona kanalizācijas – to varēs ieguldīt vēlāk. Starp citu, šau­bos, vai Tramvaja pārvaldei būs pa spēkam sliežu ceļa montēšana. Manuprāt, nepieciešama spēcīgāka uzņēmējorganizācija.
Kā redzams, radusies konflikta situācija. Turklāt šis konflikts ir gan tehnisks, gan principiāls. Liepājā nav mazums speciālistu, kuri būtu spējīgi to izlemt, autoritatīvi pateikt, kam – taisnība, kam – nē. Jebku­rā gadījumā nav pieļaujams atstāt šo strīdu neatrisinātu.
Sagatavot pamatni tramvaja slie­žu ceļam uzdots Labiekārtošanas kombinātam. Sākotnējais darbu beigšanas termiņš – 15. augusts, precizētais – 1. oktobris. Kā tad sokas? Kad uzdevu šo jautājumu kombināta galvenajam inženierim P. Lībekam, viņš bija ļoti izbrīnī­jies. Ielūkojies grafikā, viņš samul­sis atzinās, ka pirmoreiz dzird par šādu uzdevumu.
Grafikā ir punkts: «Elektriskā kabeļa ieguldīšana. Termiņš – 10. augusts. Izpildītājs – Elektromontāžas darbu pārvalde.» Vēlāk termiņu pagarināja līdz 1. septem­brim, taču uz trases elektriķus ne­redz, nav manāms arī, ka raktu ka­belim tranšeju.
Minētās pārvaldes galvenais inže­nieris P. Gailītis apstiprina, ka ka­belis vēl atrodas noliktavā, to iegul­dīt varētu pāris dienās. Traucē ... šķūnīši. Jā. četri necili šķūnīši.
– Dzīvokļu saimniecības ražošanas pārvaldei tos vajadzēja nojaukt līdz 25. augustam, – turpina galve­nais inženieris. – Taču no 4 šķūnī­šiem nojaukti tikai 2. Pats komiskā­kais ir tas, ka nojaukto vietā uzbū­vēts viens jauns. Un vai zināt kur? Tieši uz trases . ..
Starp citu, jānojauc arī nami Nr. 3 un 8 Avangarda ielā un nams 8. marta ielā 1/3. Nami gan, atklāti runājot, ir veci, godīgi savu mūžu nokalpojuši.
– Nojaukšana ir vienkārša lieta, – saka Dzīvokļu saimniecības ra­žošanas pārvaldes priekšnieks A. Samariņs, – taču vispirms nepieciešams izmitināt ļaudis, kuri dzīvo šajos namos. Bet par to jārūpējas Izpildkomitejas Dzīvokļu nodaļai.
Dzīvokļu nodaļas vadītājs R. Demme ir citādos uzskatos. Viņš ir pārliecināts ka celtniekiem pietiekami liela darba fronte, un, kamēr viņi nonāks līdz Avangarda un 8. marta ielām, ļaudis būs nodrošināti ar dzīvokļiem, pārvietoti.
– Patlaban traucē nevis nami, – viņš nobeidza savu domu, – bet šķūnīši... 
Tātad esam atgriezušies izejas punktā. .. 
Izpildītāju daudz. Bez jau minē­tajiem – Baltijas dzelzceļa Liepājas ceļu distance, 3. ATU, Lauksaimnie­cības mašīnu rūpnīca, Būvmehanizācijas tresta zonālā pārvalde. Katrai no šīm organizācijām atbilstoši sa­vai specifikai un iespējām Jādod ieguldījums kopējā lietā, kurai jā­vainagojas panākumiem 1982. gada 1. jūlijā. Laika nemaz nav tik daudz, toties tramvaja celtniecības vienādo­jumā vēl ir daudz nezināmo. Ieinte­resētās organizācijas par varēm cen­šas nevis likt kopā prātus un pūli­ņus, bet gan meklēt visvisādus at­taisnojumus, objektīvus iemeslus un savstarpējas apsūdzības. Bet ir taču zināms: ja saskaņas un gribas trūkst, vezums nekust no vietas. 
Lai visu celtniecības dalībnieku starpā panāktu vienprātība], Izpild­komiteja par pasūtītāju apstiprināju­si Komunālās saimniecības pārvaldi, par ģenerāluzņēmēju – Tramvaja pārvaldi. Kā viņi pilda savas fun­kcijas, kā koordinē visu to cilvēku pūliņus, no kuriem ir atkarīgas ko­pējā darba sekmes?
Atbildēt uz šo jautājumu es palū­dzu Komunālās saimniecības pārval­des priekšnieku H. Zvirbuli un Tramvaja pārvaldes priekšnieku V. Grigorjevu. Diemžēl abi, it kā būtu sarunājuši, no konkrētas atbil­des izvairījās...

A. Kleins

1981. gada 2. septembris „Komunists”
Neapšaubāma interese
(rubrika: intervija)

Nesen laikraksta ceturtajā lappuse bija publi­cēts sludinājums par tramvaju vadītāju kursiem Liepājas tramvaja pārvalde. Lai sīkāk informētu jaunos lasītājus, kuri pagaidām vel nav izvēlēju­sies profesiju, mūsu korespondents tikās ar pār­valdes priekšnieku v. gr1gorjevu un uzdeva viņam dažus jautājumus

– Sakiet, šie kursi ir jauns pasākums Tramvaja pārvaldē?
– Drīzāk tas ir aizmirsts ve­cais. Kādreiz tramvaju vadītā­jus apmācīja šeit, uz vietas. Vē­lāk Rīgā organizēja 10. tehnisko skolu, bet kursantu skaits no Liepājas un Daugavpils bija ne-licis. Vārdu sakot, Daugavpilī izmantoja veco pieredzi un sarī­koja kursus Tramvaja pārvaldē. To pašu tagad darām arī mēs.
– Un kādā stadijā ir šī lieta?
– Jautājums atrisināts. Ie­kārtoti kabineti. Iekārtots mācību tramvajs. Kursu materiālā bāze nodrošināta ar uzskates līdzekļiem, plakātiem. Liels no­pelns te ir vecākajam inženie­rim A. Golubevam, drošības teh-nikasy inženierim V. Bakajevam, vecākajai grāmatvedei D. Jansonei, kura uzņēmusies kursu va­dītājas pienākumus. Nepiecieša­mi atzīmēt arī J. Gaiķa brigādes ļaudis; atslēdznieku A. Gravu, elektriķi R. Narkēvicu, galdnie­kus A. Sokolaiti un Z. Putniņu. 
– Sakiet, kāda ir interese par šiem kursiem?
– Interese ir neapšaubāma. Divdesmit piecu cilvēku grupa praktiski jau nokomplektēta. At­likušas tikai dažas vakantas vie­tas. Šī interese ir saprotama. Jauno tramvaju viegli vadīt. Lie­lais priekšējais stikls nodrošina lielisku pārskatu. Mūsdienu tramvaju vadītāji strādā kom­fortablos apstākļos: kabīne spod­ra, silta. Jā, ari izpeļņa nav pe­ļama. Daži vadītāji saņem pa 200 rubļiem un vairāk.
– No kā tas atkarīgs?
– No vadītāja kategorijas, nostrādāto stundu skaita. Daži vadītāji, lielākoties vīrieši, var savienot tramvaja vadītāja un elektriķa vai atslēdznieka profe­siju. Ir vairākas premiālās pie­ maksas. Kursi sāksies septem­bra pirmajās dienās.
Foto: Vecākā grāmatvede D. Jansone, drošības tehnikas inženieris V. Bakajevs un elektriķis R. Narkevics pārbauda mācību tramvaja gatavību pirmajam izbraukumam.

1981. gada 10. septembris „Komunists”
Skolēns tramvajā
(rubrika: no redakcijas pasta)

Pagājis 1. septembris, skolēnu dzīvē sākusies parastā ikdiena. Arī man jāveic savi pienākumi – jāpārbauda, vai tramvaja pasažieriem ir braukšanas taloni.
Pieeju pie kabīnes. Stāv puisēns, roka tur monētu un klusē. Piedāvāju viņam nopirkt talonu. Laiski, bet tomēr nopirka.
Otrā vagonā sastapu 9. skolas 6. klases audzēkni Sergeju Ivanovu. Par talonu viņš nemaz nebija padomājis. Vaicāju: vai vecāki runāja par to, ka tiksi līdz skolai?
– Nē, viņi abi aizgāja darbā.
Andris Ošenieks no 6. skolas 6.c klases, mani ieraugot, metās bēgt. Tikko izdevās viņu apturēt.
Atspiedies pret durvīm, 2. skolas 6. klases skolēns Vjačeslavs Kovaļovs mierīgi mielojās ar saldējumu, kaut gan tramvajā tas aizliegts. Par talonu viņš bija pavisam piemirsis (tomēr māmiņa  naudu viņam bija iedevusi).
Rafaels Andrejevs, kurš mācās 9. skolas 8.b klasē, arī bija nolēmis pavizināties par zaķī. Viņš taču brauc darīšanās – uz treniņu...
Padomājiet, vecāki, ka jūsu bērns nokļūs līdz skolai. Neiegādājies talonu, viņš spiests katrā pieturā vērot, vai nav iekāpis kontrolieris, vai pats pagūs izlēkt no tramvaja. Priekšā – mācību stundas, nervu slodze, sasprindzinājums. Un tā no dienas dienā. Bet no morāles viedokļa? Mazais cilvēks kopš bērnības pierod krāpt, negodīgi izturēties pret valsti.
Atgādināšu, ka bērnu braukšanas kartiņas var iegādāties pie tramvaju vadītājiem vai tramvaja pārvaldes kasē. Klases audzinātājas var atnākt un reizē nopirkt kartiņas visiem saviem audzēkņiem, kuri izmanto tramvaju. Cena – 75 kapeikas mēnesī. Ērti, lēti.

A. Derjabina,
Tramvaja pārvaldes kontroliere

1981. gada 24. septembris „Komunists”
,,Ekstra” bremzēšana
(rubrika: no redakcijas pasta)

Tramvaja vadītājs Zigmants reiz tik strauji nobremzēja, ka daži pasažieri pakrita. Citu reizi viņš apturēja tram­vaju, lai... ieietu kulinārijas veikalā...

V. Kaliničevs, Lielā Tēvijas kara invalīds

Vadītājam J. Zigmantam izteikts aizrādījums, viņam atņemta prēmija par septembri. Atvainojos par notiku­šajiem pārkāpumiem un izsaku pārlie­cību, ka līdzīgi gadījumi neatkārtosies.

V. Grigorjevs, Tramvaja pārvaldes priekšnieks

1981. gada 11. novembris „Komunists”
Tramvajs, tramvajs...
(rubrika: Ka mūs apkalpo?)

Saprotama pilsētas iedzīvotāju interese par vecāko sabiedrisko transportu – tramvaju, par tā problē­mām, uzdevumiem, perspektīvām. Mūsu korespondents ti­kās ar Tramvaja pārvaldes priekšnieku V. Grigorjevs un uzdeva viņam dažus jautājumus.

– Bieži var dzirdēt kritiskas piezīmes par tramvaju satiksmi. Dīkstāve, ilga un bieži vien veltīga pretimbraucošā tramvaja gaidīšana, nepiedodami lēnā divvirzienu ceļa būves gaita K. Val­demāra ielā. Kā šo kritiku uztver Tramvaja pārvaldē?
– Šīs un citas kritiskās piezīmes visumā ir pamatotas. Un, kā katra kritika, tās liek mums izskaust trūkumus, meklēt sarežģīto jautājumu atrisinājumu.
– Visu pēc kārtas...
– Viena tramvaja dīkstāve izraisa visa maršruta dīkstāvi. Ne­sen skaudīgi noskatījos, kā ielas malā uz sāniem nosvērušos au­tobusu apbrauca tā kārtībā esošie «brāļi». Pie mums ir cita aina. Apstājušos tramvaju citi tramvaji nespēj apbraukt. Rezultātā stāv visi vagoni.
– Droši vien derētu parunāt par apstāšanās iemesliem?
– Iemeslu ir daudz. Vairāk nekā puse dīkstāvju rodas tādēļ ka tramvajam no vienvirziena ceļa jāpārbrauc uz divvirzienu ce­ļu un otrādi. Tās ir sarežģītas, kaprīzas vietas. Pietiek pateikt,
ka katra pārmija diennakti tiek iedarbināta vairāk nekā 700 rei­žu, tādēļ ari bieži lūzt.
– Liekas par daudz ...
– Parēķināsim. Katrs tramvajs brauc pāri vienai pārmijai 2 reizes: turp un atpakaļ. Stundā to dara 9 vagoni. Tātad 18 rei­žu. Vienam vagonam pāri braucot, pārmija tiek iedarbināta di­vas reizes (pēc ratiņu skaita), tie tad vienā stundā pārmiju ie­darbina 36 reizes. Tramvajs pilsētā strādā 20 stundas, un katra pārmija diennakti tiek iedarbināta 720 reizes. Gan lietū, gan sniegputenī. Turklāt jāņem vērā vagona lielais svars. Tas viss sakāms arī par attiecīgajām kontakttīkla pārejām. Divvirzienu ceļa nodošana ekspluatācijā K. Valdemāra ielā ļaus izskaust šīs «šaurās» vietas. Maršruts kļūs ievērojami vienkāršāks un dro­šāks.
– Labi, tā ir puse dīkstāvju gadījumu. Bet kā ar otru pusi?
– Otru pusi ari sadalīsim apmēram uz pusēm: cēloņi, kas ir atkarīgi no Tramvaja pārvaldes dienestu apzinīgā darba, un tā­di, kas no tā nav atkarīgi. Pie pirmajiem pieder vagonu tehnis­kie bojājumi. Tie jāsamazina līdz nullei. Centīsimies to darīt. Otra puse – no mums neatkarīgie cēloņi: ar pārlieku lielu kravu
saplēsts kontakttīkls, automašīna nedeva ceļu tramvajam, Dien­vidrietumu rajonā izslēgta strāva utt. Pret šādiem pārkāpumiem jācīnās visiem kopā.
– Runājām par sliežu ceļa celtniecību. Kādēļ K. Valdemā­ra ielā valda klusums?
– Iemesli diezgan sīki uzrādīti rakstā «Ja saskaņas un gribas trūkst» (26. augusta «Komunistā»). Gribas vienīgi piezīmēt, ka elektriskie kabeļi jau ielikti. Šī gada beigās paredzēts pārcelt iedzīvotājus no namiem, kas jānojauc. Bet, ja mājas būtu no­jauktas, tomēr trasē nevarētu likt nevienu gulsni, nevienu metru
sliežu.
– Telefona kanalizācija?
– Pilnīgi pareizi. Tās ierīkošanas un kabeļa pārslēgšanas darbu pabeigšana aizkavē tramvaju ceļu būvdarbu sākumu. Te­lefona kanalizāciju apņēmās ierīkot un pabeigt oktobri 426. celt­niecības pārvalde.
– Un kā ar materiāliem?
– Iesākumam vajadzīgi gulšņi un sliedes. Gulšņu jautājums uzskatāms par atrisinātu. Ar sliedēm ir sarežģītāk. Fondi piešķirti, bet tā ir papildu slodze metalurģiskajai rūpniecībai.
– Pafantazēsim mazdrusciņ. Pieļausim, ka būvdarbi pabeigti. Kas tālāk? Mierīga dzīve?
– Nē, uzdevumu pietiek. Kaut vai jauno vagonu iegāde. Ne­sen mūsu pilsētu apmeklēja PSRS Valsts plāna komitejas pār­stāvis, kura pārziņā ir pilsētu elektrotransports. Viņš iepazinās ar mūsu problēmām. Un, lūk, rezultāts: 1983. gadā pilsēta sa­ņems 7 jaunus posmainos vagonus. Tas tūdaļ izraisīs nākamo jautājumu virkni: vajadzēs palielināt pagrieziena rādiusu, tātad arī rekonstruēt atsevišķus ceļā posmus un palielināt vilkmes apakšstaciju jaudu, kas ir reāli esošajās telpās. Iekārtas piepra­sītas. Turklāt mūsu tuvākais uzdevums – tagadējo depo ģenerālrekonstrukcija.. Tā ļaus mierīgi raudzīties tālākā perspektīvā, gaidot jaunas bāzes uzcelšanu. Patlaban Komunālās saimniecī­bas uzņēmumu projektēšanas institūts izstrādā šādas rekonstruk­cijas tehniski ekonomisko pamatojumu.
Tagad jārisina uzdevumi, kas saistīti ar iedzīvotāju apkalpo­šanas kultūras paaugstināšanu, ar maršruta attīstību. Vārdu sakot, tramvajs ir perspektīvs transporta veids.

Intervēja V. Mihailovs