1982
1982. gada 21. janvāris „Komunists”
Bet konkrēti?
(rubrika: no redakcijas pasta)
Pēdējā laikā pasliktinājusies tramvaja satiksme. Vagoni kursē mazā skaitā, sakabinātos izmanto reti, galapunktos rodas sastrēgumi, bieži satiksme tiek pārtraukta. Rītos laikā nokļūt ar šo transportu līdz darba vietai ne vienmēr izdodas.
Manuprāt, ir pēdējais laiks veikt pasākumus, lai šādu stāvokli izbeigtu.
S. Foldāte
Atbildot uz šo vēstuli, Komunālās saimniecības pārvaldes priekšnieks H. Zvirbulis atzīst, ka tās saturs atbilst patiesībai. Tālāk atbildē teikts:
«Galvenais iemesls tramvaja kustības neregularitātei bija bagātīgā sniega sega 1981. gada decembrī, kuras rezultātā nebija iespējams savlaicīgi attīrīt sliežu ceļu un izgāja no ierindas vagonu elektroiekārtas. Otrs svarīgs iemesls vagonu skaita samazināšanai uz līnijas ir tas, ka nepietiek vagonu vadītāju.
Stāvokļa uzlabošanai Tramvaja pārvalde ir izstrādājusi konkrētus pasākumus, un pēc to izpildes vagonu kustība uz līnijas tiks normalizēta.»
Atbildes beigu dala ir daudzsološa. Tomēr mūs joprojām māc šaubas. Lai tās izgaistu, jāzina, kas tie par konkrētiem pasākumiem. Vēlams, lai Komunālās saimniecības pārvalde ar laikraksta starpniecību tos darītu zināmus visiem liepājniekiem. Tad ne tikai pasākumi, bet arī uz tiem pamatotais solījums būs konkrētāks, ticamāks.
1982. gada 4. februāris „Komunists”
Partijas pilsētas komitejas biroja
Partijas pilsētas komitejas birojs izskatīja jautājumu par Tramvaja pārvaldes un pilsētas Izpildkomitejas Komunālās saimniecības pārvaldes ne-apmierinošo darbu pasažieru pārvadājuma nodrošināšana un 2. februārī pieļauto tramvaja satiksmes pilnīgas apstāšanās gadījumu. Tika atzīmēts, ka Tramvaja pārvaldes priekšnieks V. Grigorjevs un Komunālās saimniecības pārvaldes priekšnieks H. Zvirbulis nenodrošina viņiem uzticēto darba iecirkņu pienācīgu vadīšanu. It īpaši pēdējā laikā tramvaja satiksme pilsētā ir gaužām neregulāra, bieži tiek izjaukti satiksmes grafiki. Tas izraisa pilsoņu taisnīgu sašutumu un pārmetumus
Tramvaju parka stāvoklis šogad ievērojami pasliktinājies. No 15 tramvaja vagoniem, kas spēj pilnā apjomā apmierināt vajadzības pasažieru pārvadājumos, gandrīz puse stāv dīkā nopietnu tehnisku defektu dēļ. Pārējos izmanto slikti, niecīgu lūzumu un nesavlaicīga remonta dēļ
Gaužām neapmierinošais stāvoklis pasažieru pārvadāšanā ar tramvaju radies tādēļ, ka augstāk minētie dienestu priekšnieki zaudējuši pienācīgās atbildības sajūtu, darbā ir bez iniciatīvas un nav operatīvi un iedarbīgi rīkojušies. Tramvaja pārvaldes priekšnieks V. Grigorjevs nepietiekami kritiski un objektīvi novērtē lietu stāvokli, neveic sistemātisku plānveidīgu darbu to neatliekamo un perspektīvo jautājumu risināšanā, kas nodrošina pilsētas tramvaja stabilu darbu. Komunālās saimniecības pārvaldes priekšnieks H. Zvirbulis praktiski izvairījās vadīt viņam pakļautās organizācijas, zaudējis atbildību Par Pasētas transportu. Ielu un maģistrālu neapmierinoša stāvokļa apstākļos, situācijā kad pasliktinājies pasažieru autotransporta darbs un pilnīgi apstājusies tramvaju satiksme, nav bijis pienācīgi neatlaidīgs, nav enerģiski rīkojies, lai nekavējoties novērstu trūkumus un nodrošinātu regulārus pasažieru pārvadājumus
Tramvaja pārvaldes partijas organizācija samierinājusies ar esošo stāvokli, nav stingra prasīgumā pret amatpersonām.
LKP pilsētas komitejas birojs uzdeva attiecīgām organizācijām un amatpersonām nekavējoties novērst trūkumus un nodrošināt pasažieru transporta stabilu un drošu darbu. Tramvaja pārvaldes priekšnieks V. Grigorjevs saņēmis stingru partijas sodu. Komunālās saimniecības pārvaldes priekšnieks II. Zvirbulis saņēmis stingru partijas sodu, no ieņemamā amata viņš atbrīvots. Pilsētas Izpildkomitejas vadībai un Partijas pilsētas komitejas Rūpniecības nodaļai uzdots pastiprināt kontroli, diendienā sniegt palīdzību pasažieru transporta darba radikālai uzlabošanai. LKP pilsētas komitejas birojs uzdeva attiecīgajām organizācijām un amatpersonām nekavējoties novērst trūkumus un nodrošināt pasažieru transporta stabilu un drošu darbu. Tramvaja pārvaldes priekšnieks V. Grigorjevs saņēmis stingru partijas sodu. Komunālās saimniecības pārvaldes priekšnieks II. Zvirbulis saņēmis stingru partijas sodu, no ieņemamā amata viņš atbrīvots. Pilsētas Izpildkomitejas vadībai un Partijas pilsētas komitejas Rūpniecības nodaļai uzdots pastiprināt kontroli, diendienā sniegt palīdzību pasažieru transporta darba radikālai uzlabošanai
1982. gada 25. februāris „Komunists”
Izraisīja sašutumu
(rubrika: no redakcijas pasta)
Atgadījums, kas notika vēlu vakarā tramvaja vagonā Nr. 202 (ar piekabi Nr. 203), izraisīja manī sašutumu līdz sirds dziļumiem.
Tramvaja vadītājs bija piedzēries. Pie viņa kabīnē atradās trīs pusaudži, ari iereibuši. Pie stacijas tramvaja vadītājs attīstīja milzīgu ātrumu, toties pie tramvaju depo nolēma atpūsties. Tas, ka tādēļ stāvēja vēl vairāki vagoni, viņu nemulsināja.
Pagāja minūtes divdesmit kopš piespiedu apstāšanās. Pasažieri lūdza vadītāju braukt. Viņu vidū arī es. Atbildes vietā vadītājs ar labo roku izdarīja asu vēzienu tā, ka man no deguna sāka nāk! asinis.
Pasažieri bija spiesti izvilkt dzērāju no kabīnes.
Diemžēl es nezinu tramvaja vadītāja uzvārdu. Droši vien pasažieriem nav jāzina, kas viņus apkalpo. Nevēlos viņam atriebties, taču iesaku, ņemot vērā viņa fizisko spēku, dot puisim rokās lauzni, lai viņš attīrītu no ledus tramvaja ceļus.
E.Orbe
Tramvaja vadītājam R. Narkēvicam atņemta prēmija par februāri, un viņš pārcelts tramvaju vagonu remontdarbos. Materiāli par tramvaja vadītāja tiesību atņemšanu viņam nodoti VAI.
Dežurējošajai dispečerei J. Kondratenko izteikts rājiens, arī viņai nav izmaksāta prēmija par februāri.
Tramvaja pārvaldes administrācija atvainojas sakarā ar notikušo.
V. Grigorjevs, Tramvaja pārvaldes priekšnieks
1982. gada 13. marts „Komunists”
VAI ziņo
(...)
Tajā pat dienā [5. martā] Klaipēdas ielā tramvaja pieturā stāvēja piedzeries Juris Janutis (Suvorova ielā 35). Viņš atsitas ar galvu no pienākušā tramvaja vagona, nokrita un guvis sasitumus.
(...)
1982. gada 27. marts „Komunists”
VAI ziņo
(…)
22. martā 19.40 Ļeņina ielā Olga Karpova, būdama alkoholiskā reibuma stāvoklī, pārgāja tramvaja sliedes tuvu braucošām tramvajam, tika notriekta un iegādāta slimnīcā.
(…)
1982. gada 11. maijs „Komunists”
Pilsētas izpildu komitejā
(...)
Apspriedusi Tramvaja pārvaldes darbu, Izpildkomiteja atzīmēja, ka pasažieru- pārvadājumu organizācija neatbilst mūsdienu prasībām. Biežāk tiek izjaukts satiksmes grafiks un vagoni atgriežas depo tehnisku defektu dēļ. Tramvaja pārvaldē zems ir darba organizācijas līmenis vagonu un sliežu ceļu remontā.
Izpildkomitejas lēmumā paredzēti pasākumi Tramvaja pārvaldes darba uzlabošanai. Darba dienās pasažieru vislielākā pieplūduma stundās jānodrošina 9 tramvaju kustība. 1982. gada otrajā ceturksni pārvaldei palīdzēs Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca.
1982. gads 14. maijs „Komunists”
Stāsta tautas piesēdētāja
Tramvaju pārvaldes vilces apakšstacijās dežūrējoša montiere Lūcija Moiseja 25 gadus bijusi tautas piesēdētāja, kopš I961. gada vada piesēdētāju padomes sekciju, kas pārbauda nosacīti sodīto uzvedību. Viņa saka:
– Pēc ilggadējas pieredzes spriežot, varu sacīt, ka tiesas sēdes ir kaut kas līdzīgs daudzsēriju filmai. Šajās sēdes pastāvīgi jāsastopas ar negaidītām dzīves Situācijām. Daudz dziļāk ir jāsāk izskatīt cilvēku rīcība, stingrāk tā jāvērtē.
L. Moisejai nākas tikties ar dažāda gadagājuma cilvēkiem, ar dažādu audzināšanas pakāpi, viņiem ir dažādi uzskati par dzīvi. Diemžēl reizēm šie uzskati ir nepareizi, atrodas pretruna ar mūsu sabiedrībā pieņemtajām morāles un tiesiskajām normām. It īpaši skumji, kad uz apsūdzēto sola nokļūst jaunatne.
...Divi vīrieši, viens vecumā ap 35 gadiem, otrs – nepilngadīgs, kļuva smaga nozieguma līdzdalībnieki. Vienam piesprieda astoņus gadus, otram – četrus. Līdztekus noskaidrojās, ka nozieguma upuris ar savu uzvedību zināmā mērā pats. veicināja noziedznieku rīcību.
Reizēm ir gadījumi, kad vecāki maksā par savu bērnu nodarījumiem ar rūgtam asarām, bet pašiem bērniem, kuri sēž uz apsūdzēto sola, tiesas process – gandrīz vai romantika.
Pareizi mēdz sacīt, ka dzīvi nodzīvot nav vienkārši.
Komunistei L. Moisejai ir pamācoša audzināšanas darba pieredze. Acīmredzot tādēļ viņu bieži aicina uz tiem procesiem, kuros izskata nepilngadīgo noziegumus.
– Ja cilvēks ir rīkojies nepareizi, paklupis, viņam steidzami jāpalīdz. Kad slimniekam laikus iedod zāles, slimība atkāpjas. Tā tas ir arī mūsu darbā.
Viņa atceras šādu gadījumu. Vecāki izšķīrās. Sešpadsmitgadīgais zēns pastāvīgi dzīvoja pie vecmāmiņas. Māte dzīvoja parazītiski: žūpoja, nestrādāja. Puisis izdarīja zādzību. Viņam piesprieda sodu, to nosacīti atlaižot. Un viņš nepalika bez gādības. Notika audzināšanas darbs, viņu dažādi centās pasargāt no sliktas ietekmes, lai pusaudzī atkal neievilktu staignā purvā. Rezultātā puisis nostājās uz stingra pamata.
Kādēļ mana sarunu biedre mīnēja šo gadījumu? Tādēļ, ka nesodāmība var izraisīt jaunus noziegumus. Sodam jābūt iedarbīgam, bet ne obligāti bargam. Cilvēkam, kuram ir tieksme uz likumpārkāpumiem, tas jāzina. Pieredze liecina, ka ikdienišķs, labi saskaņots darbs ar morāli nestabilajiem pilsoņiem viņu dzīvesvietā ir bremze, kas samazina noziegumu skaitu. Atsevišķos gadījumos, kad slimība ir ielaista, ar pārrunām un lekcijām vien nepietiek. Tā tas notika ar diviem brāļiem, kuri Cukurfabrikā nozaga veselu automašīnu ar jēlvielu. Viņiem neiznāca ilgi priecāties brīvībā un velti viņi lūdza tiesai žēlsirdību. Katram piesprieda astoņus gadus.
Lūciju Moiseju bieži aicina uz laulības šķiršanas prāvām. Arī par tām piesēdētāja runā ar saviļņojumu un sirdssāpēm. Viņai sāp bērnu likteņi. Viens uz laiku dzīvo pie vecmāmiņas, otrs — pie vectētiņa, bet trešais vispār paliek ārpus vecāku redzesloka līdz tam brīdim, kamēr ir jau par vēlu.
L. Moiseja daudz ko var pastāstīt par savu ilggadējo tiesas darbību, kas guvusi pozitīvu vērtējumu. Par to liecina arī tas, ka Lūcija Moiseja atkal ievēlēta par tautas piesēdētāju.
V. Levdika, ārštata korespondente
1982. gada 22. maijs „Komunists”
VAI ziņo
(...)
19 maijā pulksten 6.40 Rīgas un Jelgavas ielu krustojumā autobuss «Ikarus» sadurās ar tramvaju. Cēlonis – šoferis Gavriils Balagurovs nedeva ceļu tramvajam.
(...)
1982. gada 29. maijs „Komunists”
VAI ziņo
(...)
23. maijā Brīvības ielā sliežu ceļus tramvaja sastāvu izmainīšanās brīdī šķērsoja Tija Pane (Nīcas ciemā), turot uz rokām bērnu. Viņa uzgrūdās vienam no vagoniem, un bērns izkrita no rokam. Tikai laimīgas nejaušības dēļ (bērns nokrita starp sliedēm) nebija smagu seku.
(...)
1982. gada 26. jūnijs „Komunists”
VAI ziņo
(...)
21. jūnijā ap pulksten 15 Ļeņina un jūras ielu krustojumā „Ikarus” sadurās ar tramvaju. Protokolā lasām: autobusa vadītājs Rūdolfs Saulkalns nepareizi izvēlās distanci.
(...)
1982. gada 28. augusts „Komunists”
VAI ziņo
(...)
22. augustā pulksten 15.30 Rīgas ielā Zigrīda Spuļģīte, vadot tramvaju, nepareizi izvēlējās distanci un sadūrās ar priekšā braucošo tramvaju.
(...)
1982. gada 1. oktobris „Komunists”
Ir vai nav vērtību pārvērtēšana
(rubrika: partijas dzīve: pārskati un vēlēšanas)
Tramvaja pārvaldes partijas pirmorganizācijas pārskata un vēlēšanu sapulce izskanēja nosvērti un optimistiski. Vienubrīd tas likās pat savādi. Gribējās dzirdēt vairāk pašanalīzes, iedziļināšanos ir uzņēmuma, ir partijas organizācijas dzīves problēmās. Jo pārskata posms pirmorganizācijai bija' smags. Šī vārda vistiešākajā nozīmē, jau tam vien, ka Partijas pilsētas komitejas birojam ārkārtējā kārtā vajadzēja izskatīt tās darbu, liekas, vajadzēja dot sapulcei īpašu noskaņu. Sapulces nozīmīgumu uzsvēra arī tas, ka tās darbā piedalījās Partijas pilsētas komitejas pirmais sekretārs A. Klaucēns.
Taču aizvadītās ziemas lielie pārdzīvojumi pirmorganizācijā šķiet jau aiz kalniem. Un pārskata ziņojumā sekretārs Vladimirs Bakajevs gan pieminēja pirmajā ceturksnī radušās nebūšanas, taču tas, ko veikusi tieši komunisti trūkumu novēršanā, kā izpaudās tieši viņu PSKP Statūtos noteiktā avangarda loma, tā arī palika neizvērtēts.
Ja ielūkojas pirmā pusgada plāna izpildes kontrolciparos, viss kārtībā. Uz (līnijas regulāri bijuši visi deviņi plānotie vagoni, ar tiem nobraukts 181,3 tūkstoši kilometru (104,5 procenti) un pārvadāti 2 519 300 pasažieru (100,1 procents), veiksmīgi tikts galā arī ar peļņas un plānoto zaudējumu rādītājiem — pirmie ir nedaudz lielāki, bet otrie mazdrusciņ mazāki, nekā plānots. I Un tie nepārprotami liecina, ka kolektīvā ir strādāts. Un pie tam – daudz strādāts.
Bet kā?
Loģiski domājot, tūlīt pēc Partijas pilsētas komitejas biroja sēdes, kur izskatīja pārvaldes darbu, vajadzēja notikt partijas sapulcei, kurā atklāti un principiāli izanalizētu radušos situāciju un kopus spēkiem izspriestu, ko darīt, kādus pienākumus katram komunistam uzņemties. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pirmorganizācija ir neliela –tikai vienpadsmit biedru. Ielūkosimies šī gada partijas sapulču tematikā. Februāris – apspriež partijas mācību stāvokli, marts – komjaunatnes organizācijas darbu sociālistiskās sacensības organizēšanā, aprīlis – patriotisko un internacionālo audzināšanu kolektīvā, maijs — arodbiedrības organizācijas darbu darbaļaužu atpūtas un brīvā laika izmantošanā, jūnijs – komunistu piedalīšanos brīvprātīgo kārtības sargu vienību darbā, un tikai jūlijā, sapulcē, kas apsprieda kolektīva pirmā pusgada veikumu, acīmredzot runa ritēja tieši par ražošanas jautājumiem. Vēl konkrētāka bijusi augusta sapulce: par darba disciplīnu un darba laika zudumu samazināšanu ceļu saimniecībā. Sājā sapulcē pieņemts arī pasākumu plāns, lai sagatavotos ziemai.
Neignorējot padarīto (pārdomātāks kļuvis arī komunistu izvietojums ražošanas iecirkņos; depo, kur strādā apmēram puse Tramvaja pārvaldes ļaužu un kur agrāk nebija neviena komunista; tagad ir 3), gribējās redzēt lielāku uzticēšanos un lielāku prasīgumu pret katru komunistu. Arī pret' tiem, kuru tiešais darbs nav saistīts ar vadīšanu un organizēšanu.
Mēs visi, kas esam liepājnieki, ļoti mīlam savu tramvaju. Un varbūt tāpēc ļoti gribam, lai šī mīlestība būtu abpusēja. Lai tas pienāktu laikā, lai nenoietu no sliedēm, lai neapstātos arī vislielāko salu un puteņu laikā. Un šo tramvaja (resp. – tramvaja ļaužu) mīlestību pret mums izsaka vispirms viņu attieksme pret darbu, pret saviem pienākumiem.
Un simpātiska tāpēc šķita Lūcijas Moisejas uzstāšanās debatēs. Atgriezusies no atvaļinājuma un, še tev, tramvajs neiet. Lai gan tās dienas stāvēšanas iemesli nebija paša Tramvaja pārvaldē meklējami, viņas sašutums bija saprotams.
Cerīga un sološa bija pārvaldes priekšnieka Vladimira Grigorjeva sāpe par lēno jaunās divsliežu līnijas celtniecību Krišjāņa Valdemāra ielā. Grūti tā top. Sākotnējie nodošanas termiņi jau nokavēti. Tagadējā tramvajnieku apņemšanās – pa jauno līniju liepājniekus izvizināt vēl šogad.
Izdosies?
– Strādāsim arī pa sestdienām un svētdienām, – teica V. Grigorjevs.
Gandrīz vai ik dienas uz ielas redzam vīrus te tur, te šur labojam tramvaja sliedes. Starpbrīžos starp aizejošo un nākošo tramvaju. Regulārai satiksmei nekaitējot. Tātad daudz kritizētais ceļu dienests pareizi novērtējis savas aizvadītās ziemas kļūmes. Viņu dēļ vairs tramvaji no sliedēm nekāpj nost.
Smagāk joprojām iet depo. Plāns ir, vagoni uz līnijas iziet. Taču daudz kas vēl darāms. Te trūkst vajadzīgo rezerves daļu. Te klibo darba disciplīna, reizēm pie darbgaldiem stājas iedzēruši atslēdznieki. Bet meistari pret visiem neizturas vienādi principiāli. Uz to pareizi norādīja komuniste V. Vrubļevska.
Un dīvaina likās depo meistares komunistes A. Zariņas attieksme. Atzīmējusi, ka darba disciplīnas pārkāpumi ir, viņa iebilda: jaunie tramvaji ir sarežģīti, ja vecos atslēdzniekus, kas tos pārzina, atlaidīs par dzeršanu, kas tad strādās. Tāda savas nevarības atzīšana nebūt nesola, ka turpmāk visi vagoni būs ierindā, ka tie tūlīt pēc remonta atkal nesalūzīs, ka arī jaunatnākušie strādnieki neapgūs veco «paradumus».
Iebildumus izraisīja arī komunista A. Golubeva žēlošanās, ka partijas pirmorganizācija nepalīdz noorganizēt dežūras brīvprātīgo kārtības sargu vienībā. Bet tas, ka vadīt brīvprātīgo kārtības sargu darbu ir tieši viņa partijas uzdevums, kas viņam kā pirmorganizācijas biedram arī jāpilda, ka viņš pats jau ir tās pārstāvis vienībā – kaut kā bija «aizmirsies».
Šie divi piemēri liecina, ka pirmorganizācijā vēl jāstrādā, lai katrs komunists izprastu savu vietu pirmorganizācija un neaizmirstu, ka kolektīvā viņam jābūt avangardā.
Pirmorganizācijai daudz darāma, arī pilnveidojot idejiski politisko darbu. Kā liecina līdzšinējā pieredze, īpaši krietni jāuzlabo partijas, komjaunatnes un ekonomisko mācību līmenis.
Cerīgā un nopietnā attieksme pret neveiksmēm mudina ticēt, ka vērtību pārvērtēšana notikusi arī šajā jomā. Bez stipra idejiskā rūdījuma netikt galā ar uzdevumiem, kas šim nelielajam kolektīvam (128 cilvēki) jāveic. Jo galapunkts tā darbam jau nebūs nedz jaunā divsliežu līnija, ne veiksmīgi izbraukta ziemas sezona, pat ne realizētās cerības pēc otrās līnijas uz Ezerkrastu. Tramvajs, kas nekad nekavējas, būs Liepājai vajadzīgs vienmēr.
L. Leine
1982. gada 26. oktobris „Komunists”
Pa rekonstrukcijas kursu
Patlaban tramvaja ceļu kopgarums Liepāja ir 13 kilometri. Taču mūsu nepārtraukti augošai pilsētai tas ir par maz. Tādēļ trokšņa novēršanas un tramvaju satiksmes uzlabošanas nolūkā notiek sliežu ceļu pārvietošana no Ļeņina ielas uz Krišjāņa Valdemāra ielu. Tādējādi tramvaja ceļa garums palielināsies līdz 14,5 kilometriem, tiks sasniegts vēl viens mērķis: pateicoties tramvaja sliežu dubultlīnijai, sagaidāms, ka tramvaju kustības ātrums palielināsies līdz 15 kilometriem stundā (patlaban tā ātrums ir 13,7 km/st).
Patlaban tramvaju parka ir 14 vagonu, taču drīz tas tiks papildināts. 1983. gada otrajā ceturksnī pārvaldei jāsaņem 7 vagoni no Cehoslovakijas. Šie vagoni būs vienkāršāki ekspluatācijā un ietilpīgāki (tie ir paredzēti 170 pasažieriem), tajos būs vairāk durvju, kas ļaus saīsināt stāvvietās izmantojamo laiku.
Ka paziņojis tramvaju pārvaldes galvenais inženieris A. Golubevs, lai uzlabotu tramvaju remontu, tiek reorganizēta ražošanas bāze. Kalēju un metināšanas iecirknī veikta rekonstrukcija, reizē uzlabojušies darba apstākļi. Tiek pārkārtota depo telpu siltumapgādes sistēma. Rekonstruēta arī tramvaja remonta vieta un pacelšanas iekārta. Tiek izmantoti jaunie piecpadsmittonnīgie domkrati, palielinājusies darba drošība, tā ražīgums. Bet, kad Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca izgatavoja īpašu iekārtu tramvaju vagonu riteņu pāru presēšanai, ievērojami samazinājās vagonu dīkstāves laiks braucamās daļas remonta dēļ. Agrāk šādu remontu veica tikai Rīgā, kas prasīja papildu izdevumus.
Visos remonta bāzes rekonstrukcijas darbos aktīvi piedalās novatori. Iesniegti četri racionalizācijas priekšlikumi. Divi no tiem ieviesti ražošanā. Tie devuši ekonomisko efektu 8,1 tūkstošus rubļu apmērā. Divi citi tehniskie jauninājumi atrodas ieviešanas stadijā. Tas ir depo brigadiera J. Gaiķa, atslēdznieku Z. Plotnieka un A. Grāves, elektriķa G. Zilnovska, virpotāja V. V. Kuzņecova, galdnieka modelētāja A. Strazdiņa un citu nopelns.
Visi šie pasākumi dod labus rezultātus. Iekļāvies sociālistiskajā sacensībā valsts jubilejas cienīgai sagaidīšanai, Tramvaju pārvaldes kolektīvs apņēmies izpildīt pasažieru pārvadāšanas gada plānu līdz 23. decembrim un pārvadāt papildus 315 tūkstošus cilvēku. Savu vārdu tas tur: deviņu mēnešu plāns sekmīgi izpildīts. Ietaupīts 18. tūkstoši kilovatstundu elektroenerģijas. Šī daudzuma pietiek, lai papildus pārvadātu 60 tūkstošu pasažieru.
... Pa pilsētas ielām trauc sarkanie tramvaju vagoni. Nenogurstošie darbarūķi, bez kuriem mūsu pilsētu ir grūti iedomāties. Šo transporta veidu nevar uzskatīt par arhaisku. Tam paredzēts ilgs mūžs. Patlaban tas pārdzīvo savu otro jaunību.
V. Vjalihs,
ārštata korespondents
1982. gada 2. novembris „Komunists”
VAI ziņo
(...)
Tajā pašā dienā [21 oktobrī] pulksten 17.15 Brīvības un Tērauda ielu krustojumā ar tramvaju sadūrās motorratiņi SZD, kurus vadīja Aivars Vilemsons (Cukura iela 7). Negadījuma cēlonis: mašīnas īpašnieks nedeva ceļu transportam, kas brauca pa galveno ielu,
(...)
1982. gada 6. novembris „Komunists”
Paziņojums
No 9. līdz 13. novembrim sakarā ar tramvaja ceļu rekonstrukciju būs pārtraukta tramvaju satiksme. Pagaidām pasažierus pa tramvaja maršrutu pārvadās autobusi Nr. 12 lauksaimniecības mašīnu rūpnīca – Klaipēdas iela, apstājoties visas tramvaja pieturās, izņemot pieturu pie «Kurzemes», kas pārcelta uz Ļeņina ielu 20. No Dienvidrietumu rajona pilsētas virziena tramvaja pietura «Pašapkalpošanās universālveikals» pārcelta uz Ventas ielu. Pietura no Līvas laukuma – uz Cenkones ielu 1.
1982. gada 16. novembris „Komunists”
Tramvajs pa jaunu ceļu
(apskats: mūsu darbs – dzimtenei)
Šis tramvaja vagons aizvakar vakarā devās pa neparastu maršrutu – pa jaunajām sliedēm Krišjāņa Valdemāra ielā.
Šis reiss ir eksperimentāls. Tā mūsu pilsētā beidzās tramvaju līnijas otrā ceļa celtniecība.
Pirmajā izmēģinājuma reisā tramvaja pasažieri bija daudzu pilsētas organizāciju un uzņēmumu pārstāvji, kuri piedalās jaunās līnijas celtniecībā. Aktīvi šajā darbā Tramvaja pārvaldes kolektīvam palīdzēja Labiekārtošanas kombināta, «Sarkanā metalurga», Mašīnbūves rūpnīcas, 16. ATU, 426. CP darbinieki.
Pēc tam tramvaja vagoni sāka kursēt viens pēc otra. Vakar daudzi pilsētas iedzīvotāji jau varēja novērtēt celtnieku darbu. Ievērojami paātrinājies tramvaja ātrums, kustība kļuvusi regulārāka, mazāka būs vagonu dīkstāve līnijas.
Izbūvēti divarpus kilometri tramvaja ceļu, apgūti 196,5 tūkstoši rubļu kapilālieguldijumu. Šajā ziņā lieli nopelni ir Tramvaja pārvaldes darbiniekiem V. Hramenkovam, K. Traktiņam, A. Maliņām, R. Jonasam, V. Sleijeram, A. Pogam, G, Karakozovam, G. Puķēm, V. Kadiķim, A. Lepekam, G. Slklim un daudziem citiem.
S. Panovs
1982. gada 18. novembris „Komunists”
VAI ziņo
(...)
Tajā pašā dienā [5 novembrī] pulksten 14.45 Klaipēdas ielā ar tramvaju sadūrās bojāta automašīna «Volga», pie kuras stūres bija Māris Sālavs (M. Ķempes ielā 2). Viņš nebija devis ceļu transportam uz galvenās ielas, no negadījuma vietas aizbēga.
(...)
1982. gada 27. novembris „Komunists”
VAI ziņo
(...)
23. novembri ap pulksten 18.20 P. Stučkas un K. Valdemāra ielu krustojuma tramvaja vagons saduras ar traktoru. Izrādījās, ka tramvajam nedarbojas elektriskas bremzes, un vadītāja Vija Volkovska iebrauca krustojuma pie sarkanas gaismas. Nodarīts materiāls zaudējums.
(...)
Sakarā ar to, ka sākts ekspluatēt jauno tramvaja līniju K. Valdemāra ielā, tās tuvākajā apkaimē izmainīta ceļa zīmju dislokācija, uzstādītas jaunas luksoforu ierīces.
(...)
1982. gada 2. decembris „Komunists”
Vērojumi brauciena laikā
Kā pasažieri iekāpj autobusā vai tramvajā? Bieži vien pa priekšējām durvīm laužas iekšā jaunieši, atstumjot sānis gados vecākus cilvēkus un pat invalidus. Vadītāja kabīnes durvis ir atvērtas, viņš omulīgi sarunājas ar paziņām, kuri aizkavē citiem izkāpšanu.
Daudzkārt mātes un tevi apsēžas un sev blakus nosēdina bērnus, kaut gan varētu tos turēt klēpī.
Diemžēl kontrolieri, ienākot autobusā vai vagonā, šādai» lietām nepievērš uzmanību. Nez kāpēc kontrolieriem parasti nav formas tērpa.
Der pamācīties no Rīgas un citu pilsētu sabiedriskā transporta darbiniekiem. Tur šoferi un tramvaja vadītāji brauciena laikā ne ar vienu nesarunājas toties pa skaļruni izziņo nākamās pieturas nosaukumu, pie reizes izskaidro pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas kārtību. Tas ir pamācoši.
A. Ostvalds, otrās grupas invalīds
Ar šo vēstuli redakcija iepazīstināja Komunālās saimniecības pārvaldi. Atbildē teikts, ka vēstule izskatīta kopīgi ar Autobusu parka un Tramvaja pārvaldes vadību.
Autobusu parkā ieviesta mutvārdu un telefonisku ziņojuma uzskaite par pasažieru neapmierinošas apkalpošanas gadījumiem. Šajā uzņēmumā gan šoferiem, gan kontrolieriem ir speciāli formas tērpi. Tramvaja pārvaldes administrācija jautājuma par , formas tērpiem izskatīs 1983. gadā.
Tramvaja vadītājiem, kuri pārkāpj transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumus, tiek piemēroti disciplinārsodi un citi ietekmēšanas līdzekļi. Piemēram, š. g. augustā 14 vadītājiem izteiktas piezīmes, pieciem liegtas prēmijas.
Tramvaja pārvaldes administrācijai uzdots vagonos izlikt to lietošanas noteikumus.
1982. gada 4. decembris „Komunists”
VAI ziņo
(...)
28. novembrī pulksten 19.20 K. Valdemāra ielā pirms tuvu braucoša tramvaja izgāja un tika notriekta Katerina Mehaņikova (A. Pētersona ielā 1). Cietusi ievietota slimnīcā.
(...)
1982. gada 8 decembris „Komunists”
Pelnīta atzinība
(rubrika: no redakcijas pasta)
Paldies jums, tramvajnieki! Jūs esat mūsu pilsētā paveikuši lielu darbu, nodrošinot divpusīgu tramvaja satiksmi un tādējādi samazinot gaidīšanas laiku pieturas.
M. Katlaps, A. Kasperovičs, J. Karapenko
* * *
Izsakot pateicību Tramvaja pārvaldei kā ģenerāluzņēmējam, nedrīkst aizmirst arī citu organizāciju nopelnus. Pirmām kārtām ir jāpiemin pasūtītājs – Komunālās saimniecības pārvalde. Jaunās tramvaja līnijas izbūvē labi strādājuši arī Labiekārtošanas kombināta, Būvmehanizācijas tresta zonālās pārvaldes, 426. celtniecības pārvaldes, 16. ATU, Jūrniecības skolas un vairāku citu organizāciju kolektīvi. Paši aktīvākie celtniecības dalībnieki apbalvoti ar pilsētas Izpildkomitejas Goda rakstiem. Nosauksim viņus: Tramvaja pārvaldes ceļu strādnieks Alfrēds Māliņš, Būvmehanizācijas tresta zonālās pārvaldes priekšnieks Andrejs Mamonovs, 426. celtniecības pārvaldes brigadieris Laimonis Endols, trīs Labiekārtošanas kombināta darbinieki – galvenais inženieris Pauls Lībeks, greiderists Stepans Strela unstrādniece Dzintra Gredzena. Ar Goda rakstu apbalvots arī K. Jansona Jūrniecības skolas kolektīvs. Vairākiem celtniecības dalībniekiem Izpildkomiteja izteikusi pateicību.
K. Mazais
1982. gada 15. decembris „Kominists”
Komunālo darbinieku plāni
(rubrika: 18. decembrī — komunistiska sestdienas talka)
(...)
128 cilvēki piedalīsies Tramvaja pārvaldes talkā. Viņi sola izremontēt divus vagonus, pārmiju Baseina ielā. divas pieturas Dzelzceļnieku un Brīvības ielas, kā ari sakārtot depo telpas un apkārtni.
(...)
R. Ruks
1982. gada 31. decembris „Komunists”
Sala veča vērojumi Liepājā
Gada nogalē mušu pilsētā atkal ciemojās Sala vecis. Viņš redzēja daudz ko labu un skaistu, taču galveno uzmanību pievērsa dažiem, kā mēdz sacīt, būtiskiem un nebūtiskiem trūkumiem.
Visvairāk Sala veci iepriecināja jaunā tramvaja līnija no tirdzniecības nama «Kurzeme» ) līdz Līvas laukumam.
– Man prieks, – sacīja ciemiņš, – ka Liepājas tramvajs – pats vecākais Baltijas republikās – tagad joņo vēl nebijušā ātrumā. Tikai nekļūstiet lepni, biedri tramvajnieki! Nebrauciet vis ar septiņiem vagoniem ik pēc trīsdesmit vienas minūtes, bet gan labāk ar vienu vagonu pēc katrām divarpus minūtēm. Esmu pārliecināts, ka līdz nākamajai gadu mijai jaunā līnija būs arī kaut cik apgaismota, bet tās apkaime – labiekārtota.
(...)
Spodris Kvēps