1982. gada 21. janvāris „Komunists”
Bet konkrēti?
(rubrika: no redakcijas pasta)

Pēdējā laikā pasliktināju­sies tramvaja satiksme. Vago­ni kursē mazā skaitā, sakabi­nātos izmanto reti, galapunktos rodas sastrēgumi, bieži satiksme tiek pārtraukta. Rītos laikā nokļūt ar šo transportu līdz darba vietai ne vienmēr izdodas. 
Manuprāt, ir pēdējais laiks veikt pasākumus, lai šādu stā­vokli izbeigtu.

S. Foldāte

Atbildot uz šo vēstuli, Ko­munālās saimniecības pārval­des priekšnieks H. Zvirbulis atzīst, ka tās saturs atbilst pa­tiesībai. Tālāk atbildē teikts:
«Galvenais iemesls tramva­ja kustības neregularitātei bi­ja bagātīgā sniega sega 1981. gada decembrī, kuras rezultā­tā nebija iespējams savlaicīgi attīrīt sliežu ceļu un izgāja no ierindas vagonu elektroiekār­tas. Otrs svarīgs iemesls vago­nu skaita samazināšanai uz lī­nijas ir tas, ka nepietiek vago­nu vadītāju.
Stāvokļa uzlabošanai Tram­vaja pārvalde ir izstrādājusi konkrētus pasākumus, un pēc to izpildes vagonu kustība uz līnijas tiks normalizēta.»
Atbildes beigu dala ir daudzsološa. Tomēr mūs jopro­jām māc šaubas. Lai tās iz­gaistu, jāzina, kas tie par kon­krētiem pasākumiem. Vēlams, lai Komunālās saimniecības pārvalde ar laikraksta starp­niecību tos darītu zināmus vi­siem liepājniekiem. Tad ne ti­kai pasākumi, bet arī uz tiem pamatotais solījums būs kon­krētāks, ticamāks.

1982. gada 4. februāris „Komunists”
Partijas pilsētas komitejas biroja

Partijas pilsētas komitejas birojs izskatīja jautājumu par Tramvaja pārvaldes un pilsētas Izpildkomitejas Komunālās saimniecības pārvaldes ne-apmierinošo darbu pasažieru pārvadājuma nodrošināšana un 2. februārī pieļauto tramvaja satiksmes pilnīgas apstāšanās gadījumu. Tika atzīmēts, ka Tramvaja pārvaldes priekš­nieks V. Grigorjevs un Komu­nālās saimniecības pārvaldes priekšnieks H. Zvirbulis neno­drošina viņiem uzticēto darba iecirkņu pienācīgu vadīšanu. It īpaši pēdējā laikā tramvaja satiksme pilsētā ir gaužām ne­regulāra, bieži tiek izjaukti satiksmes grafiki. Tas izraisa pilsoņu taisnīgu sašutumu un pārmetumus
Tramvaju parka stāvoklis šogad ievērojami pasliktinā­jies. No 15 tramvaja vago­niem, kas spēj pilnā apjomā apmierināt vajadzības pasažie­ru pārvadājumos, gandrīz puse stāv dīkā nopietnu teh­nisku defektu dēļ. Pārējos iz­manto slikti, niecīgu lūzumu un nesavlaicīga remonta dēļ
Gaužām neapmierinošais stāvoklis pasažieru pārvadāša­nā ar tramvaju radies tādēļ, ka augstāk minētie dienestu priekšnieki zaudējuši pienā­cīgās atbildības sajūtu, darbā ir bez iniciatīvas un nav ope­ratīvi un iedarbīgi rīkojušies. Tramvaja pārvaldes priekš­nieks V. Grigorjevs nepietie­kami kritiski un objektīvi no­vērtē lietu stāvokli, neveic sistemātisku plānveidīgu dar­bu to neatliekamo un perspek­tīvo jautājumu risināšanā, kas nodrošina pilsētas tramvaja stabilu darbu. Komunālās saim­niecības pārvaldes priekšnieks H. Zvirbulis praktiski izvairī­jās vadīt viņam pakļautās organizācijas, zaudējis atbildību Par Pasētas transportu. Ielu un maģistrālu neapmierinoša stāvokļa apstākļos, situācijā kad pasliktinājies pasažieru autotransporta darbs un pilnīgi apstājusies tramvaju satiksme, nav bijis pienācīgi neat­laidīgs, nav enerģiski rīkojies, lai nekavējoties novērstu trū­kumus un nodrošinātu regulā­rus pasažieru pārvadājumus
Tramvaja pārvaldes partijas organizācija samierinājusies ar esošo stāvokli, nav stingra pra­sīgumā pret amatpersonām.
LKP pilsētas komitejas birojs uzdeva attiecīgām organizācijām un amatperso­nām nekavējoties novērst trūkumus un nodrošināt pa­sažieru transporta stabilu un drošu darbu. Tramvaja pārvaldes priekšnieks V. Grigorjevs saņēmis stingru partijas sodu. Komunālās saimniecības pār­valdes priekšnieks II. Zvirbu­lis saņēmis stingru partijas so­du, no ieņemamā amata viņš atbrīvots. Pilsētas Izpildkomitejas vadībai un Partijas pil­sētas komitejas Rūpniecības nodaļai uzdots pastiprināt kon­troli, diendienā sniegt palīdzī­bu pasažieru transporta darba radikālai uzlabošanai. LKP pilsētas komitejas birojs uzdeva attiecīgajām organizācijām un amatperso­nām nekavējoties novērst trūkumus un nodrošināt pa­sažieru transporta stabilu un drošu darbu. Tramvaja pārvaldes priekšnieks V. Grigorjevs saņēmis stingru partijas sodu. Komunālās saimniecības pār­valdes priekšnieks II. Zvirbu­lis saņēmis stingru partijas so­du, no ieņemamā amata viņš atbrīvots. Pilsētas Izpildkomitejas vadībai un Partijas pil­sētas komitejas Rūpniecības nodaļai uzdots pastiprināt kon­troli, diendienā sniegt palīdzī­bu pasažieru transporta darba radikālai uzlabošanai

1982. gada 25. februāris „Komunists”
Izraisīja sašutumu
(rubrika: no redakcijas pasta)

Atgadījums, kas notika vēlu vakarā tramvaja vagonā Nr. 202 (ar piekabi Nr. 203), izraisīja manī sašutumu līdz sirds dziļu­miem. 
Tramvaja vadītājs bija piedzēries. Pie viņa kabīnē atradās trīs pusaudži, ari iereibuši. Pie stacijas tramvaja vadītājs attīs­tīja milzīgu ātrumu, toties pie tramvaju depo nolēma atpūsties. Tas, ka tādēļ stāvēja vēl vairāki vagoni, viņu nemulsināja.
Pagāja minūtes divdesmit kopš piespiedu apstāšanās. Pasa­žieri lūdza vadītāju braukt. Viņu vidū arī es. Atbildes vietā va­dītājs ar labo roku izdarīja asu vēzienu tā, ka man no deguna sāka nāk! asinis. 
Pasažieri bija spiesti izvilkt dzērāju no kabīnes. 
Diemžēl es nezinu tramvaja vadītāja uzvārdu. Droši vien pa­sažieriem nav jāzina, kas viņus apkalpo. Nevēlos viņam atrieb­ties, taču iesaku, ņemot vērā viņa fizisko spēku, dot puisim ro­kās lauzni, lai viņš attīrītu no ledus tramvaja ceļus.

E.Orbe

Tramvaja vadītājam R. Narkēvicam atņemta prēmija par feb­ruāri, un viņš pārcelts tramvaju vagonu remontdarbos. Mate­riāli par tramvaja vadītāja tiesību atņemšanu viņam nodoti VAI.
Dežurējošajai dispečerei J. Kondratenko izteikts rājiens, arī viņai nav izmaksāta prēmija par februāri.
Tramvaja pārvaldes administrācija atvainojas sakarā ar notikušo.

V. Grigorjevs, Tramvaja pārvaldes priekšnieks

1982. gada 13. marts „Komunists”
VAI ziņo

(...)
Tajā pat dienā [5. martā] Klaipēdas ielā tramvaja pieturā stāvēja piedzeries Juris Janutis (Suvorova ielā 35). Viņš atsitas ar galvu no pienākušā tramvaja vagona, nokrita un guvis sasitumus. 
(...)

1982. gada 27. marts „Komunists”
VAI ziņo

(…)
22. martā 19.40 Ļeņina ielā Olga Karpova, būdama alkoholiskā reibuma stāvoklī, pārgāja tramvaja sliedes tuvu braucošām tramvajam, tika notriekta un iegādāta slimnīcā.
(…)

1982. gada 11. maijs „Komunists”
Pilsētas izpildu komitejā

(...)
Apspriedusi Tramvaja pār­valdes darbu, Izpildkomiteja atzīmēja, ka pasažieru- pārva­dājumu organizācija neatbilst mūsdienu prasībām. Biežāk tiek izjaukts satiksmes grafiks un vagoni atgriežas depo teh­nisku defektu dēļ. Tramvaja pārvaldē zems ir darba organi­zācijas līmenis vagonu un slie­žu ceļu remontā. 
Izpildkomitejas lēmumā pa­redzēti pasākumi Tramvaja pārvaldes darba uzlabošanai. Darba dienās pasažieru vislie­lākā pieplūduma stundās jāno­drošina 9 tramvaju kustība. 1982. gada otrajā ceturksni pārvaldei palīdzēs Lauksaim­niecības mašīnu rūpnīca.

1982. gads 14. maijs „Komunists”
Stāsta tautas piesēdētāja

Tramvaju pārvaldes vilces apakšstacijās dežūrējoša montie­re Lūcija Moiseja 25 gadus bi­jusi tautas piesēdētāja, kopš I961. gada vada piesēdētāju pa­domes sekciju, kas pārbauda no­sacīti sodīto uzvedību. Viņa sa­ka: 
– Pēc ilggadējas pieredzes spriežot, varu sacīt, ka tiesas sē­des ir kaut kas līdzīgs daudzsē­riju filmai. Šajās sēdes pastāvī­gi jāsastopas ar negaidītām dzī­ves Situācijām. Daudz dziļāk ir jāsāk izskatīt cilvēku rīcība, stin­grāk tā jāvērtē. 
L. Moisejai nākas tikties ar dažāda gadagājuma cilvēkiem, ar dažādu audzināšanas pakāpi, viņiem ir dažādi uzskati par dzī­vi. Diemžēl reizēm šie uzskati ir nepareizi, atrodas pretruna ar mūsu sabiedrībā pieņemtajām morāles un tiesiskajām normām. It īpaši skumji, kad uz apsūdzē­to sola nokļūst jaunatne. 
...Divi vīrieši, viens vecumā ap 35 gadiem, otrs – nepilnga­dīgs, kļuva smaga nozieguma līdzdalībnieki. Vienam piesprieda astoņus gadus, otram – četrus. Līdztekus noskaidrojās, ka no­zieguma upuris ar savu uzvedī­bu zināmā mērā pats. veicināja noziedznieku rīcību. 
Reizēm ir gadījumi, kad vecā­ki maksā par savu bērnu noda­rījumiem ar rūgtam asarām, bet pašiem bērniem, kuri sēž uz ap­sūdzēto sola, tiesas process – gandrīz vai romantika. 
Pareizi mēdz sacīt, ka dzīvi nodzīvot nav vienkārši. 
Komunistei L. Moisejai ir pa­mācoša audzināšanas darba pie­redze. Acīmredzot tādēļ viņu bieži aicina uz tiem procesiem, kuros izskata nepilngadīgo no­ziegumus. 
– Ja cilvēks ir rīkojies nepa­reizi, paklupis, viņam steidzami jāpalīdz. Kad slimniekam lai­kus iedod zāles, slimība atkāp­jas. Tā tas ir arī mūsu darbā. 
Viņa atceras šādu gadījumu. Vecāki izšķīrās. Sešpadsmitgadī­gais zēns pastāvīgi dzīvoja pie vecmāmiņas. Māte dzīvoja para­zītiski: žūpoja, nestrādāja. Pui­sis izdarīja zādzību. Viņam piesprieda sodu, to nosacīti at­laižot. Un viņš nepalika bez gā­dības. Notika audzināšanas darbs, viņu dažādi centās pasar­gāt no sliktas ietekmes, lai pus­audzī atkal neievilktu staignā purvā. Rezultātā puisis nostājās uz stingra pamata. 
Kādēļ mana sarunu biedre mī­nēja šo gadījumu? Tādēļ, ka ne­sodāmība var izraisīt jaunus no­ziegumus. Sodam jābūt iedarbī­gam, bet ne obligāti bargam. Cilvēkam, kuram ir tieksme uz likumpārkāpumiem, tas jāzina. Pieredze liecina, ka ikdienišķs, labi saskaņots darbs ar morāli nestabilajiem pilsoņiem viņu dzīvesvietā ir bremze, kas sa­mazina noziegumu skaitu. Atse­višķos gadījumos, kad slimība ir ielaista, ar pārrunām un lekci­jām vien nepietiek. Tā tas noti­ka ar diviem brāļiem, kuri Cukurfabrikā nozaga veselu auto­mašīnu ar jēlvielu. Viņiem neiz­nāca ilgi priecāties brīvībā un velti viņi lūdza tiesai žēlsirdību. Katram piesprieda astoņus ga­dus. 
Lūciju Moiseju bieži aicina uz laulības šķiršanas prāvām. Arī par tām piesēdētāja runā ar sa­viļņojumu un sirdssāpēm. Viņai sāp bērnu likteņi. Viens uz laiku dzīvo pie vecmāmiņas, otrs — pie vectētiņa, bet trešais vispār paliek ārpus vecāku redzesloka līdz tam brīdim, kamēr ir jau par vēlu. 
L. Moiseja daudz ko var pa­stāstīt par savu ilggadējo tiesas darbību, kas guvusi pozitīvu vēr­tējumu. Par to liecina arī tas, ka Lūcija Moiseja atkal ievēlēta par tautas piesēdētāju.

V. Levdika, ārštata korespondente

1982. gada 22. maijs „Komunists”
VAI ziņo

(...)
19 maijā pulksten 6.40 Rīgas un Jelgavas ielu krustojumā autobuss «Ikarus» sadurās ar tramvaju. Cēlonis – šoferis Gavriils Balagurovs nedeva ce­ļu tramvajam.
(...)

1982. gada 29. maijs „Komunists”
VAI ziņo

(...)
23. maijā Brīvības ielā sliežu ceļus tramvaja sastāvu izmainī­šanās brīdī šķērsoja Tija Pane (Nīcas ciemā), turot uz rokām bērnu. Viņa uzgrūdās vienam no vagoniem, un bērns izkrita no rokam. Tikai laimīgas nejaušī­bas dēļ (bērns nokrita starp slie­dēm) nebija smagu seku.
(...)

1982. gada 26. jūnijs „Komunists”
VAI ziņo

(...)
21. jūnijā ap pulksten 15 Ļeņina un jūras ielu krustojumā „Ikarus” sadurās ar tramvaju. Protokolā lasām: autobusa vadītājs Rūdolfs Saulkalns nepareizi izvēlās distanci.
(...)

1982. gada 28. augusts „Komunists”
VAI ziņo

(...)
22. augustā pulksten 15.30 Rīgas ielā Zigrīda Spuļģīte, va­dot tramvaju, nepareizi izvēlējās distanci un sadūrās ar priekšā braucošo tramvaju.
(...)

1982. gada 1. oktobris „Komunists”
Ir vai nav vērtību pārvērtēšana 
(rubrika: partijas dzīve: pārskati un vēlēšanas)

Tramvaja pārvaldes partijas pirmor­ganizācijas pārskata un vēlēšanu sapul­ce izskanēja nosvērti un optimistiski. Vienubrīd tas likās pat savādi. Gribējās dzirdēt vairāk pašanalīzes, iedziļināša­nos ir uzņēmuma, ir partijas organizā­cijas dzīves problēmās. Jo pārskata posms pirmorganizācijai bija' smags. Šī vārda vistiešākajā nozīmē, jau tam vien, ka Partijas pilsētas komitejas birojam ārkārtējā kārtā vajadzēja izskatīt tās darbu, liekas, vajadzēja dot sapulcei īpašu noskaņu. Sapulces nozīmīgumu uz­svēra arī tas, ka tās darbā piedalījās Partijas pilsētas komitejas pirmais sekretārs A. Klaucēns. 
Taču aizvadītās ziemas lielie pārdzī­vojumi pirmorganizācijā šķiet jau aiz kalniem. Un pārskata ziņojumā sekretārs Vladimirs Bakajevs gan pieminēja pir­majā ceturksnī radušās nebūšanas, taču tas, ko veikusi tieši komunisti trūkumu novēršanā, kā izpaudās tieši viņu PSKP Statūtos noteiktā avangarda loma, tā arī palika neizvērtēts.
Ja ielūkojas pirmā pusgada plāna izpildes kontrolciparos, viss kārtībā. Uz (līnijas regulāri bijuši visi deviņi plā­notie vagoni, ar tiem nobraukts 181,3 tūkstoši kilometru (104,5 procenti) un pārvadāti 2 519 300 pasažieru (100,1 pro­cents), veiksmīgi tikts galā arī ar peļ­ņas un plānoto zaudējumu rādītājiem — pirmie ir nedaudz lielāki, bet otrie maz­drusciņ mazāki, nekā plānots. I Un tie nepārprotami liecina, ka kolek­tīvā ir strādāts. Un pie tam – daudz strādāts.
Bet kā?
Loģiski domājot, tūlīt pēc Partijas pilsētas komitejas biroja sēdes, kur iz­skatīja pārvaldes darbu, vajadzēja no­tikt partijas sapulcei, kurā atklāti un principiāli izanalizētu radušos situāciju un kopus spēkiem izspriestu, ko darīt, kādus pienākumus katram komunistam uzņemties. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pirm­organizācija ir neliela –tikai vienpa­dsmit biedru. Ielūkosimies šī gada par­tijas sapulču tematikā. Februāris – ap­spriež partijas mācību stāvokli, marts – komjaunatnes organizācijas darbu sociālistiskās sacensības organizēšanā, aprīlis – patriotisko un internacionālo audzināšanu kolektīvā, maijs — arod­biedrības organizācijas darbu darbaļau­žu atpūtas un brīvā laika izmantošanā, jūnijs – komunistu piedalīšanos brīv­prātīgo kārtības sargu vienību darbā, un tikai jūlijā, sapulcē, kas apsprieda kolektīva pirmā pusgada veikumu, acīm­redzot runa ritēja tieši par ražošanas jautājumiem. Vēl konkrētāka bijusi au­gusta sapulce: par darba disciplīnu un darba laika zudumu samazināšanu ceļu saimniecībā. Sājā sapulcē pieņemts arī pasākumu plāns, lai sagatavotos ziemai.
Neignorējot padarīto (pārdomātāks kļuvis arī komunistu izvietojums ražo­šanas iecirkņos; depo, kur strādā apmē­ram puse Tramvaja pārvaldes ļaužu un kur agrāk nebija neviena komunista; ta­gad ir 3), gribējās redzēt lielāku uzticē­šanos un lielāku prasīgumu pret katru komunistu. Arī pret' tiem, kuru tiešais darbs nav saistīts ar vadīšanu un orga­nizēšanu. 
Mēs visi, kas esam liepājnieki, ļoti mī­lam savu tramvaju. Un varbūt tāpēc ļo­ti gribam, lai šī mīlestība būtu abpusē­ja. Lai tas pienāktu laikā, lai nenoietu no sliedēm, lai neapstātos arī vislielāko salu un puteņu laikā. Un šo tramvaja (resp. – tramvaja ļaužu) mīlestību pret mums izsaka vispirms viņu attieksme pret darbu, pret saviem pienākumiem.
Un simpātiska tāpēc šķita Lūcijas Moisejas uzstāšanās debatēs. Atgriezu­sies no atvaļinājuma un, še tev, tram­vajs neiet. Lai gan tās dienas stāvēša­nas iemesli nebija paša Tramvaja pār­valdē meklējami, viņas sašutums bija saprotams.
Cerīga un sološa bija pārvaldes priekšnieka Vladimira Grigorjeva sāpe par lēno jaunās divsliežu līnijas celtnie­cību Krišjāņa Valdemāra ielā. Grūti tā top. Sākotnējie nodošanas termiņi jau nokavēti. Tagadējā tramvajnieku apņem­šanās – pa jauno līniju liepājniekus iz­vizināt vēl šogad.
Izdosies?
– Strādāsim arī pa sestdienām un svētdienām, – teica V. Grigorjevs.
Gandrīz vai ik dienas uz ielas redzam vīrus te tur, te šur labojam tramvaja sliedes. Starpbrīžos starp aizejošo un nākošo tramvaju. Regulārai satiksmei nekaitējot. Tātad daudz kritizētais ceļu dienests pareizi novērtējis savas aizva­dītās ziemas kļūmes. Viņu dēļ vairs tramvaji no sliedēm nekāpj nost.
Smagāk joprojām iet depo. Plāns ir, vagoni uz līnijas iziet. Taču daudz kas vēl darāms. Te trūkst vajadzīgo rezerves daļu. Te klibo darba disciplīna, reizēm pie darbgaldiem stājas iedzēruši at­slēdznieki. Bet meistari pret visiem ne­izturas vienādi principiāli. Uz to pareizi norādīja komuniste V. Vrubļevska. 
Un dīvaina likās depo meistares ko­munistes A. Zariņas attieksme. Atzīmē­jusi, ka darba disciplīnas pārkāpumi ir, viņa iebilda: jaunie tramvaji ir sarežģīti, ja vecos atslēdzniekus, kas tos pārzi­na, atlaidīs par dzeršanu, kas tad strā­dās. Tāda savas nevarības atzīšana ne­būt nesola, ka turpmāk visi vagoni būs ierindā, ka tie tūlīt pēc remonta atkal nesalūzīs, ka arī jaunatnākušie strād­nieki neapgūs veco «paradumus».
Iebildumus izraisīja arī komunista A. Golubeva žēlošanās, ka partijas pirm­organizācija nepalīdz noorganizēt de­žūras brīvprātīgo kārtības sargu vienī­bā. Bet tas, ka vadīt brīvprātīgo kārtī­bas sargu darbu ir tieši viņa partijas uzdevums, kas viņam kā pirmorganizā­cijas biedram arī jāpilda, ka viņš pats jau ir tās pārstāvis vienībā – kaut kā bija «aizmirsies».
Šie divi piemēri liecina, ka pirmorga­nizācijā vēl jāstrādā, lai katrs komu­nists izprastu savu vietu pirmorganizā­cija un neaizmirstu, ka kolektīvā viņam jābūt avangardā.
Pirmorganizācijai daudz darāma, arī pilnveidojot idejiski politisko darbu. Kā liecina līdzšinējā pieredze, īpaši krietni jāuzlabo partijas, komjaunatnes un eko­nomisko mācību līmenis.
Cerīgā un nopietnā attieksme pret neveiksmēm mudina ticēt, ka vērtību pārvērtēšana notikusi arī šajā jomā. Bez stipra idejiskā rūdījuma netikt galā ar uzdevumiem, kas šim nelielajam ko­lektīvam (128 cilvēki) jāveic. Jo gala­punkts tā darbam jau nebūs nedz jaunā divsliežu līnija, ne veiksmīgi izbraukta ziemas sezona, pat ne realizētās cerības pēc otrās līnijas uz Ezerkrastu. Tram­vajs, kas nekad nekavējas, būs Liepājai vajadzīgs vienmēr.

L. Leine

1982. gada 26. oktobris „Komunists”
Pa rekonstrukcijas kursu

Patlaban tramvaja ceļu kopgarums Liepāja ir 13 kilometri. Taču mūsu nepārtraukti augošai pilsētai tas ir par maz. Tādēļ trokšņa novēršanas un tramvaju satiksmes uzlabošanas nolūkā notiek sliežu ceļu pārvietošana no Ļeņina ielas uz Krišjāņa Valdemāra ielu. Tādējādi tramvaja ceļa garums palielināsies līdz 14,5 kilometriem, tiks sasniegts vēl viens mērķis: pateicoties tramvaja sliežu dubultlīnijai, sagaidāms, ka tramvaju kustības ātrums palielināsies līdz 15 kilometriem stundā (patlaban tā ātrums ir 13,7 km/st).
Patlaban tramvaju parka ir 14 vagonu, taču drīz tas tiks papildināts. 1983. gada otrajā ceturksnī pārvaldei jāsaņem 7 vagoni no Cehoslovakijas. Šie vagoni būs vienkāršāki ekspluatācijā un ietilpīgāki (tie ir paredzēti 170 pasažieriem), tajos būs vairāk durvju, kas ļaus saīsināt stāvvietās izmantojamo laiku.
Ka paziņojis tramvaju pārvaldes galvenais inženieris A. Golubevs, lai uzlabotu tramvaju remontu, tiek reorganizēta ražošanas bāze. Kalēju un metināšanas iecirknī veikta rekonstrukcija, reizē uzlabojušies darba apstākļi. Tiek pārkārtota depo telpu siltumapgādes sistēma. Rekonstruēta arī tramvaja remonta vieta un pacelšanas iekārta. Tiek izmantoti jaunie piecpadsmittonnīgie domkrati, palielinājusies darba drošība, tā ražīgums. Bet, kad Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca izgatavoja īpašu iekārtu tramvaju vagonu riteņu pāru presēšanai, ievērojami samazinājās vagonu dīkstāves laiks braucamās daļas remonta dēļ. Agrāk šādu remontu veica tikai Rīgā, kas prasīja papildu izdevumus.
Visos remonta bāzes rekonstrukcijas darbos aktīvi piedalās novatori. Iesniegti četri racionalizācijas priekšlikumi. Divi no tiem ieviesti ražošanā. Tie devuši ekonomisko efektu 8,1 tūkstošus rubļu apmērā. Divi citi tehniskie jauninājumi atrodas ieviešanas stadijā. Tas ir depo brigadiera J. Gaiķa, atslēdznieku Z. Plotnieka un A. Grāves, elektriķa G. Zilnovska, virpotāja V. V. Kuzņecova, galdnieka modelētāja A. Strazdiņa un citu nopelns. 
Visi šie pasākumi dod labus rezultātus. Iekļāvies sociālistiskajā sacensībā valsts jubilejas cienīgai sagaidīšanai, Tramvaju pārvaldes kolektīvs apņēmies izpildīt pasažieru pārvadāšanas gada plānu līdz 23. decembrim un pārvadāt papildus 315 tūkstošus cilvēku. Savu vārdu tas tur: deviņu mēnešu plāns sekmīgi izpildīts. Ietaupīts 18. tūkstoši kilovatstundu elektroenerģijas. Šī daudzuma pietiek, lai papildus pārvadātu 60 tūkstošu pasažieru.
... Pa pilsētas ielām trauc sarkanie tramvaju vagoni. Nenogurstošie darbarūķi, bez kuriem mūsu pilsētu ir grūti iedomāties. Šo transporta veidu nevar uzskatīt par arhaisku. Tam paredzēts ilgs mūžs. Patlaban tas pārdzīvo savu otro jaunību.

V. Vjalihs, 
ārštata korespondents

1982. gada 2. novembris „Komunists”
VAI ziņo

(...)
Tajā pašā dienā [21 oktobrī] pulksten 17.15 Brīvības un Tērauda ielu krusto­jumā ar tramvaju sadūrās motorratiņi SZD, kurus vadīja Ai­vars Vilemsons (Cukura iela 7). Negadījuma cēlonis: mašīnas īpašnieks nedeva ceļu transpor­tam, kas brauca pa galveno ielu,
(...)

1982. gada 6. novembris „Komunists”
Paziņojums

No 9. līdz 13. novembrim sa­karā ar tramvaja ceļu rekon­strukciju būs pārtraukta tram­vaju satiksme. Pagaidām pasa­žierus pa tramvaja maršrutu pārvadās autobusi Nr. 12 lauk­saimniecības mašīnu rūpnīca – Klaipēdas iela, apstājoties visas tramvaja pieturās, izņemot pie­turu pie «Kurzemes», kas pār­celta uz Ļeņina ielu 20. No Dien­vidrietumu rajona pilsētas vir­ziena tramvaja pietura «Pašap­kalpošanās universālveikals» pārcelta uz Ventas ielu. Pietura no Līvas laukuma – uz Cenkones ielu 1.

1982. gada 16. novembris „Komunists”
Tramvajs pa jaunu ceļu
(apskats: mūsu darbs – dzimtenei)

Šis tramvaja vagons aizva­kar vakarā devās pa neparastu maršrutu – pa jaunajām slie­dēm Krišjāņa Valdemāra ielā.
Šis reiss ir eksperimentāls. Tā mūsu pilsētā beidzās tram­vaju līnijas otrā ceļa celtnie­cība.
Pirmajā izmēģinājuma rei­sā tramvaja pasažieri bija dau­dzu pilsētas organizāciju un uzņēmumu pārstāvji, kuri pie­dalās jaunās līnijas celtniecī­bā. Aktīvi šajā darbā Tramva­ja pārvaldes kolektīvam palī­dzēja Labiekārtošanas kombi­nāta, «Sarkanā metalurga», Mašīnbūves rūpnīcas, 16. ATU, 426. CP darbinieki.
Pēc tam tramvaja vagoni sāka kursēt viens pēc otra. Va­kar daudzi pilsētas iedzīvotāji jau varēja novērtēt celtnieku darbu. Ievērojami paātrinājies tramvaja ātrums, kustība kļu­vusi regulārāka, mazāka būs vagonu dīkstāve līnijas.
Izbūvēti divarpus kilometri tramvaja ceļu, apgūti 196,5 tūkstoši rubļu kapilālieguldijumu. Šajā ziņā lieli nopelni ir Tramvaja pārvaldes darbiniekiem V. Hramenkovam, K. Traktiņam, A. Maliņām, R. Jo­nasam, V. Sleijeram, A. Pogam, G, Karakozovam, G. Pu­ķēm, V. Kadiķim, A. Lepekam, G. Slklim un daudziem citiem.

S. Panovs

1982. gada 18. novembris „Komunists”
VAI ziņo

(...)
Tajā pašā dienā [5 novembrī] pulksten 14.45 Klaipēdas ielā ar tramvaju sa­dūrās bojāta automašīna «Volga», pie kuras stūres bija Māris Sālavs (M. Ķempes ielā 2). Viņš nebija devis ceļu transportam uz galvenās ielas, no negadīju­ma vietas aizbēga.
(...)

1982. gada 27. novembris „Komunists”
VAI ziņo

(...)
23. novembri ap pulksten 18.20 P. Stučkas un K. Valdemāra ie­lu krustojuma tramvaja vagons saduras ar traktoru. Izrādījās, ka tramvajam nedarbojas elek­triskas bremzes, un vadītāja Vi­ja Volkovska iebrauca krustoju­ma pie sarkanas gaismas. Noda­rīts materiāls zaudējums.
(...)
Sakarā ar to, ka sākts ekspluatēt jauno tramvaja līniju K. Valdemāra ielā, tās tuvākajā apkaimē izmainīta ceļa zīmju dislokācija, uzstādītas jaunas luksoforu ierīces.
(...)

1982. gada 2. decembris „Komunists”
Vērojumi brauciena laikā

Kā pasažieri iekāpj autobusā vai tramvajā? Bieži vien pa priekšējām durvīm laužas iekšā jaunieši, atstumjot sānis ga­dos vecākus cilvēkus un pat invalidus. Vadītāja kabīnes durvis ir atvērtas, viņš omulī­gi sarunājas ar paziņām, kuri aizkavē citiem izkāpšanu.
Daudzkārt mātes un tevi apsēžas un sev blakus nosēdina bērnus, kaut gan varētu tos turēt klēpī.
Diemžēl kontrolieri, ienākot autobusā vai vagonā, šādai» lietām nepievērš uzmanību. Nez kāpēc kontrolieriem pa­rasti nav formas tērpa.
Der pamācīties no Rīgas un citu pilsētu sabiedriskā trans­porta darbiniekiem. Tur šoferi un tramvaja vadītāji brauciena laikā ne ar vienu nesarunājas toties pa skaļruni izziņo nāka­mās pieturas nosaukumu, pie reizes izskaidro pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas kārtību. Tas ir pamācoši.

A. Ostvalds, otrās grupas invalīds

Ar šo vēstuli redakcija iepazīstināja Komunālās saimniecības pārvaldi. Atbildē teikts, ka vēstule izskatīta kopīgi ar Autobusu parka un Tramvaja pārvaldes vadību.
Autobusu parkā ieviesta mutvārdu un telefonisku ziņojuma uzskaite par pasažieru neapmie­rinošas apkalpošanas gadījumiem. Šajā uzņēmumā gan šoferiem, gan kontrolieriem ir speciāli formas tērpi. Tramvaja pārvaldes administrācija jautājuma par , formas tērpiem izskatīs 1983. gadā.
Tramvaja vadītājiem, kuri pārkāpj transportlīdzekļu ekspluatā­cijas noteikumus, tiek piemēroti disciplinārsodi un citi ietekmēšanas līdzekļi. Piemēram, š. g. augustā 14 vadītājiem izteiktas piezīmes, pieciem liegtas prēmijas.
Tramvaja pārvaldes administrācijai uzdots vagonos izlikt to lietošanas noteikumus.

1982. gada 4. decembris „Komunists”
VAI ziņo

(...)
28. novembrī pulksten 19.20 K. Valdemāra ielā pirms tuvu braucoša tramvaja izgāja un ti­ka notriekta Katerina Mehaņikova (A. Pētersona ielā 1). Cie­tusi ievietota slimnīcā.
(...)

1982. gada 8 decembris „Komunists”
Pelnīta atzinība
(rubrika: no redakcijas pasta)

Paldies jums, tramvajnieki! Jūs esat mūsu pilsētā paveikuši lielu darbu, nodrošinot divpusī­gu tramvaja satiksmi un tādējā­di samazinot gaidīšanas laiku pieturas.

M. Katlaps, A. Kasperovičs, J. Karapenko

* * * 
Izsakot pateicību Tramvaja pārvaldei kā ģenerāluzņēmējam, nedrīkst aizmirst arī citu orga­nizāciju nopelnus. Pirmām kār­tām ir jāpiemin pasūtītājs – Komunālās saimniecības pārval­de. Jaunās tramvaja līnijas iz­būvē labi strādājuši arī Labie­kārtošanas kombināta, Būvmehanizācijas tresta zonālās pārval­des, 426. celtniecības pārvaldes, 16. ATU, Jūrniecības skolas un vairāku citu organizāciju kolek­tīvi. Paši aktīvākie celtniecības dalībnieki apbalvoti ar pilsētas Izpildkomitejas Goda rakstiem. Nosauksim viņus: Tramvaja pārvaldes ceļu strādnieks Al­frēds Māliņš, Būvmehanizācijas tresta zonālās pārvaldes priekš­nieks Andrejs Mamonovs, 426. celtniecības pārvaldes brigadie­ris Laimonis Endols, trīs Labie­kārtošanas kombināta darbinie­ki – galvenais inženieris Pauls Lībeks, greiderists Stepans Strela unstrādniece Dzintra Gre­dzena. Ar Goda rakstu apbal­vots arī K. Jansona Jūrniecības skolas kolektīvs. Vairākiem celt­niecības dalībniekiem Izpildko­miteja izteikusi pateicību.

K. Mazais

1982. gada 15. decembris „Kominists”
Komunālo darbinieku plāni
(rubrika: 18. decembrī — komunistiska sestdienas talka)

(...) 
128 cilvēki piedalīsies Tramvaja pār­valdes talkā. Viņi sola izremontēt di­vus vagonus, pārmiju Baseina ielā. di­vas pieturas Dzelzceļnieku un Brīvības ielas, kā ari sakārtot depo telpas un apkārtni.
(...)

R. Ruks

1982. gada 31. decembris „Komunists”
Sala veča vērojumi Liepājā

Gada nogalē mušu pilsētā atkal ciemojās Sala vecis. Viņš redzēja daudz ko labu un skaistu, taču galveno uzmanī­bu pievērsa dažiem, kā mēdz sacīt, būtiskiem un nebūtis­kiem trūkumiem.
Visvairāk Sala veci ieprieci­nāja jaunā tramvaja līnija no tirdzniecības nama «Kurzeme» ) līdz Līvas laukumam.
– Man prieks, – sacīja ciemiņš, – ka Liepājas tram­vajs – pats vecākais Baltijas republikās – tagad joņo vēl nebijušā ātrumā. Tikai nekļūs­tiet lepni, biedri tramvajnieki! Nebrauciet vis ar septiņiem vagoniem ik pēc trīsdesmit vienas minūtes, bet gan labāk ar vienu vagonu pēc katrām divarpus minūtēm. Esmu pār­liecināts, ka līdz nākamajai gadu mijai jaunā līnija būs arī kaut cik apgaismota, bet tās apkaime – labiekārtota.
(...)

Spodris Kvēps