1985. gada 3. janvāris „Komunists”
Jauna amatā

Par tramvaja pārvaldes priekšnieku apstiprināts Jevgēņijs Mackēvičs.
J. Mackēvičs dzimis 1954. gadā Liepājā, 1971. gadā beidzis A. Puškina 2. vidusskolu. Pēc tam strādājis Termoelektrocentrālē par elektromontieri.
1978. gadā J. Mackēvičs neklātienē beidza Rīgas Politehnisko institūtu. Ieguvis inženiera elektriķa diplomu, viņš strādāja par TEC vecāko inženieri un automātikas iecirkņa vadītāju. 1984. gada jūlijā iecelts par Tramvaja pārvaldes vecāko inženieri.
Pašlaik J. Mackēvičs studē P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes neklātienes trešajā kursā, apgūstot rūpniecības plānošanu.
Viņš ir PSKP biedrs kopš 1976. gada.

1985. gada 25. janvāris „Komunists”
Labākie savās profesijās

Lai arī pērn darbu sarežģīja neparedzēti apstākļi, gadu Tramvaja pārvaldes kolektīvs noslēdza sekmīgi. Vagonkilometru nobraukuma plāns pārsniegts par 4 procentiem, pasažieru pārvadāšanas – par 0,8 procentiem. Gadā ar tramvaju braukuši 11 835,6 tūkstoši cilvēku.
Nesen uzņēmuma apkopoja individuālās sociālistiskās sacensības rezultātus. Nosaukumu „Labākais sava profesijā” izcīnīja vagonu vadītāj L. Petrušēvica un atslēdznieks V. Buliņš. Viņi abi ir sabiedriskā darba aktīvisti – darbojas pārvaldes arodbiedrības komitejā. Tāpat šo goda nosaukumu piešķīra elektromontierei M. Radionovai. Viņa ir izvirzīta arī par pilsētas padomes deputātes kandidāti. Vēl labāko skaitā šoreiz bija galdnieks Z. Putniņš un B. Šķila, kura atzinību saņēma kā dispečere, bet kopš janvāra strādā par vagonu vadītāju.

I. Punktiņa

1985. gada 7. februāris „Komunists”
VAI ziņo

(…)
17 janvārī Rīgas un Tirgus ielu krustojumā ar tramvaju sadurās VAZ-2101, ko vadīja Jānis Šīravs (Lauku iela 50 a). Viņš nebija izpildījis zīmes 2.4. „Dodiet ceļu” prasību, tāpēc sodīts ar 50 rubļiem.
18. janvārī Rīgas un Jelgavas ielu krustojumā ar tramvaju sadurās GAZ-52, kura šoferis Pjotrs Prokofjevs (16. ATU) bija iebraucis pretējās kustības joslā. Arī viņš sodīts ar 50 rubļiem.
(…)

1985. gada 21. februāris „Komunists”
VAI ziņo

(…)
12. februārī ap pulksten 18 Rīgas un Tirgus ielu krustojumā ar tramvaju sadūrās M-2140, ko vadīja Pēteris Pētersons no Grobiņas. Viņš nebija izpildījis zīmes 2.4. „Dodiet ceļu” prasību. Avārijā cietuši divi cilvēki.
(…)

1985. gada 22. februāris „Komunists”
(portrets pirmajā lappusē)
(rubrika: piecgades priekšpulkā)

Tramvajs ir klāt! Atveras durvis, un cilvēki salā sasārtušajiem vaigiem sakāpj vagonos. Visi jūtas labi, lai arī vēl pirms mirkļa viens otrs bija visai pūcīgs...
Gala pieturā pieeju pie tramvaja vadītājas.
– Darbs prasa nervus, saka Lidija Petrušēvica. – Bet, ja ko dara, tad tas jāpadara kārtīgi.
Tālāk mūsu saruna pati no sevis risinās par to, kas rūp visvairāk.
– Ikdienā jāsastopas ar dažādiem pasažieriem, – viņa stāsta. – Daudz ir pieklājīgu, uzmanīgu, sirsnīgu cilvēku, taču gadās arī tādi, kas gandrīz vai gandarījumu gūst, salonā ko salaužot vai saskrāpējot. Ir atsevišķi pasažieri, kas aizmirst, ka jākompostrē taloniņus. Ir gadījumi, kad jaunieši mēģina atvērt vagonu durvis braukšanas laikā, tā apdraudot gan paši savu, gan citu drošību. Un ir sāpīgi dzirdēt tramvajniekiem adresātus pārmetumus par nebūšanām, par kurām vispirmām kārtām vainojami paši braucēji. Protams, neiztiekam jau arī bez savām kļūmēm un neveiksmēm, cenšamies, lai to būtu mazāk.
Tramvajam atkal laiks steigt pie saviem pasažieriem. Bet es vēl pārdomāju Tramvaja pārvaldes arodbiedrības komitejas priekšsēdētājas Elvīras Riškinas teikto:
– Lidija Petrušēvica ir laba apzinīga strādniece. Vienmēr rūpējas, lai tramvajs būtu labā tehniska kārtībā. Pie mums viņa atnāca 1959. gadā. Vispirms strādāja par konduktoru, vēlāk – par vagona vadītāju. Tagad Lidija Petrušēvica vada divu vagonu tramvaju. Ir komunistiskā darba triecienniece, vairākkārtēja uzņēmuma sociālistiskās sacensības uzvarētāja. Piedalās sabiedriskajā darbā – ir pārvaldes arodbiedrības komitejas locekle.
...Pieturā atkal vagonā sakāpj cilvēki salā sasārtušajiem vaigiem Laimīgu ceļu!

A. Bitere, korespondentu pulciņa dalībniece

1985. gada 13. marts „Komunists”
Labākus komunālos pakalpojumus
(No pilsētas 18. sasaukuma Tautas deputātu padomes pirmās sesijas materiāliem)

(…)
M. Prudņikoviča [Izpildu komitejas priekšsēdētāja pirmā vietnieka] ziņojumā sniegta pasažieru transporta darba analīze. 1982 gada stājusies ierindā Autobusu parka jaunā ražošanas bāze. Izveidoti vairāki jauni maršruti, pagarinātie vecie. Izstrādāta un apstiprināta transporta shēma. Ekspluatācijā nodota 2,4 km gara divsliežu tramvaja līnija. Tramvaju parka ritošais sastāvs pilnīgi atjaunināts.
Bet vai liepājnieki vienmēr ir apmierināti ar sabiedriskā transporta darbu? Diemžēl nē. Netiek ievēroti satiksmes grafiki, maksimālās slodzes stundās autobusi pārpildīti, dažkārt zema ir apkalpošanas kultūra. Tramvaja pārvaldē ir būtiski trūkumi vagonu, ceļu un kontakttīklu tehniskajā apkalpošanā, remontstrādnieku darba apstākļi depo neatbilst mūsdienu prasībām.
(…)

1985. gada 17. aprīlis „Komunists”
VAI ziņo

(…)
2. aprīlī pulksten 10 Jeļizaveta Bolotova (Pļāvu ielā 43/45) šķērsoja Ļeņina ielu neparedzētā vietā tuvu braucošam transporta līdzeklim. Tramvajs J. Bolotovu notrieca, un viņu nogādāja slimnīcā.
8. aprīlī pulksten 8 Brīvības ielā tuvu braucošam tramvajam parādījās iereibis gājējs – Raimonds Dejus (Ūdens ielā 1). Rezultātā – gājēja sabraukšana. R. Dejus nogādāts uz slimnīcu smagā stāvoklī.
(…)

1985. gada 6. jūnijs „Komunists”
Rūpēs par tramvaju

Tramvajs ir sabiedriskā transporta veids, tādēļ visi tā trūkumi un labās īpašības vienmēr visiem redzamas. Liepājnieki tagad vēl ne vienmēr ir apmierināti ar tramvaju. Gadās, ka vagoni tiek bojāti un stāv uz līnijas.

Tramvaja pārvaldes kolektīvs saprot, ka šie trūkumi jāizskauž un jāpanāk ritmiskums darbā. Uzņēmuma administrācija, partijas un arodbiedrības organizācijas analizē neapmierinošā darba cēloņus. Viens no galvenajiem ir sliežu ceļu sliktais stāvoklis, it sevišķi posmā no Raiņa ielas līdz K. Marksa ielai, kur vagoni tiek stipri bojāti. Tuvākajā laikā kapitāli izremontēsim šo posmu.
Daudz raižu sagādā arī apakšstacija Līvas laukumā. Pārslodžu dēļ tā automātiski atvienojas. Šajā gadījumā  tramvaja vadītājs piezvana dispečeram, kurš sūta avārijas automašīnu. Tas viss prasa apmēram stundu. Šajā laikā vagoni stāv. Taču arī šo problēmu atrisināsim. Tagad izstrādāts apakšstacijas tālvades projekts, drīz sāksim to ekspluatēt.
Iepriekš minētās tehniskās problēmas, bez šaubām, ir sarežģītas, tomēr atrisināt tās ir vieglāk nekā kadru problēmu. Pēc mūsu strādājošo normatīvā skaita aprēķiniem esošo vagonu, sliežu ceļu un kontakttīklu remontam un apkalpošanai pietrūkst 70 cilvēku. Tādēļ tagad sevišķi svarīga ir kadru pareiza izraudzīšana un izvietošana. Turklāt mums vēl jāpanāk katra strādātāja maksimāla atbildība par uzticēto darbu.
Nav ko slēpt, kolektīvā ir nevīžas, kas strādā pa roku galam. Par sliktu darbu pazeminām amatā, nepiešķīrām premiālu piemaksu. Tehnoloģiskās un ražošanas disciplīnas pārkāpumi tiek apspriesti administratīvi sabiedriskās komisijas sēdēs. Daži biedri ne sevišķi mīl strādāt, bet premiālās atlīdzības neizsniegšanu uztver ka personisku apvainojumu.
Atklātājās partijas sapulcēs speciālisti un meistari sniedz pārskatus par veikto darbu. Ja kāds uz pieļāvis pārkāpumus, tiek noteikti konkrēti termiņi pārkāpumu novēršanai. Lēmumu izpildi kontrolē komunisti. Jau gūti pozitīvi rezultāti. Piemēram, 1982. gadā 569 gadījumos ritošais sastāvs no līnijas atgriezies ar tehniskiem bojājumiem. 1984. gadā bija 275 šādi gadījumi, tas ir gandrīz uz pusi mazāk. Vagonu dīkstāve remonta dēļ samazinājusies par 11,4 procentiem salīdzinājumā ar pērno gadu.
Daudz kas atkarīgs arī no racionalizatoru darba, no jaunas tehnikas ieviešanas. Jaunas tehnikas un tehnoloģijas ieviešanas pasākumu plāns pērn izpildīts. Starp šim gadam paredzētajiem galvenajiem punktiem ir tramvaja ratiņu (tramvaja galvenais mehānisms) kapitālā remonta iecirkņa organizēšana, tramvaju vagonu korpusu celtņu uzstādīšana. Lielu devumu sniedz racionalizatori. Bet pie mums nav īstās kārtības priekšlikumu noformēšanā, tādēļ VIRB Liepājas apvienotās padomes plēnuma mums pelnīti pārmests, ka izgudrotāji un racionalizatoru darba vadīšanas līmenis pie mums ir zems.
Kaut gan pirmajā ceturksnī pilsētas transporta organizāciju pulkā mūsu kolektīvs izcīnīja pirmo vietu, vēl ļoti daudz jādara, lai uzlabotu mūsu uzņēmuma darbu. Kolektīvs uzskata par savu galveno uzdevumu panākt, lai liepājnieki lepotos ar savu tramvaju.

J. Mackēvičs, Tramvaja pārvaldes priekšnieks

1985. gada 29. augusts „Komunists”
Soliņi kārtībā
(rubrika: no redakcijas pasta)

Pie tramvaja pieturas Rīgas ielā bija patīkami soliņi, kuri tagad pazuduši. Mēs, liela Tēvijas kara invalīdi, iepērkamies specializētajā veikalā un izmantojam minēto pieturu. Esam ne visai spēcīgi, un nu jau gadu nākas ar pirkumiem rokās stāvēt, gaidot tramvaju.

A. Dziedātājs

Tramvaja pārvaldes administrācija atzina par pareizu A. Dziedātāja vēstulē minēto kritiku par to. ka tramvaja pieturā pie Rīgas ielas 19 nama nav, kur apsēsties. Minētajā pieturā novietoti soļi. Tāpat tiks atjaunoti salauztie un bojātie soliņi pārējās tramvaju pieturās. Līdz augusta mēneša beigām visas pieturas būs savestas kārtība.

V. Novickis, Tramvaju pārvaldes vecākais inženieris

1985. gada 12. septembris „Komunists”
Bez nosaukuma
(rubrika: no redakcijas pasta)

Mūsu pilsētas iedzīvotāji atzinīgi novērtējuši jaunu tramvaja līniju posmā starp Tirdzniecības Namu „Kurzeme” un Komjaunatnes ielu. Vienīgais trūkums – šim posmam nav sava nosaukuma. Pēc būtības tā ir iela, tiesa, bez dzīvojamām mājām, bet lai to sauc?
To pašu var teikt arī par ieliņu starp Pedagoģisko institūtu un kafejnīca „Kaija”. Tur ierīkot taksometru stāvvieta, bet nosaukuma nav. Kādreiz tā saucās „Šaurā”, bet vēlāk nosaukums pazuda.
Mans priekšlikums – pasludināt konkursu uz minēto ielu nosaukumiem. Varbūt, var iemūžināt ievērojamo revolucionāru darbinieku, literātu, mākslinieku vārdus?

E. Lodziņš

1985. gada 19. decembris „Komunists”
Kādus talonus lietot?
(rubrika: no redakcijas pasta)

Ļoti bieži satiksmes līdzekļos dzirdami strīdi ar kontrolieriem par taloniem. Lūdzu paskaidrot, vai viens pasažieris var braukt, izkompostrējot divas tramvaja biļetes autobusā un vienu autobusa biļeti – tramvajā?

A. Liduma

Paskaidroju, ka Latvijas PSR Autotransporta un šoseju ministrija vēstulē „Par braukšanas biļešu lietošanas kārtību pilsētas autobusos ar bezkases apkalpošanas sistēmu” noteikusi: Liepājā un Daugavpilī par braukšanu autobusā atļauts kompostrēt autobusa biļetes vietā divas tramvaja biļetes. Trolejbusa biļetes nav derīgas. Rīgā, Liepājā, Daugavpilī elektrotransportā atļauts braukt ar autobusa biļetēm.

R. Embutnieks, Autobusa parka direktors