1988
1988. gada 1. janvāris „Komunists”
Pilsētas liktenis mūsu rokās
No debatēm pilsētas 19. sasaukuma tautas deputātu padomes trešajā sesijā
(...)
Pasažieru transporta jautājumiem pievērsās pastāvīgās Transporta un sakaru komisijas locekle deputāte M. Radionova:
Divu gadu laikā 4 reizes samazinājies vagonu atgriešanās skaits depo. Līdz ar to samazinājies darba apjoms, kas nepieciešams vagonu remontam. Protams, Tramvaju pārvaldē ir ari daudz trūkumu un sasāpējušu jautājumu. Notiek vēl avārijas. Vagonu vadītāji pārkāpj darba disciplīnu. Grūti risināms jautājums ir strādājošo nodrošināšana ar dzīvokļiem. Zināms atspaids būs perspektīvā paredzamā 6 dzīvokļu nama celtniecība, ko iecerēts veikt pašu spēkiem.
Daudzus interesē jautājums, kā tiks risinātas transporta problēmas Ezerkrastā. Perspektīvā plānots līniju pagarināt par 1,2 km. Tiks izveidots it kā trīsstūris starp Ventas, Vaiņodes un Suvorova ielām. Tas paredzams 1991./92. gadā. Projekts tiek izstrādāts, un tas būs gatavs nākamgad.
(...)
1988. gads 20. janvāris „Komunists”
Sociālistiskās sacensības uzvarētāji
(…)
Transporta organizāciju grupā pirmā vieta, ceļojošais Sarkanais karogs un pirmās pakāpes diploms piešķirts Vagonu depo kolektīvam, otrā vieta un otrās pakāpes diploms – Signalizācijas un sakaru distances kolektīvam, trešā vieta un trešās pakāpes diploms – Tramvaju pārvaldes kolektīvam. Atzīmēts 16. autotransporta uzņēmuma, Lidostas un pilsētas Izpildkomitejas ATU kolektīva labais darbs.
(…)
1988. gada 5. februāris „Komunists”
Liepājas tramvajam – 90
(rubrika: Konkurss, konkurss)
Par godu šai jubilejai un izstādes «Akcenti Liepājai-2» ietvaros Tramvaja pārvalde un pilsētas Izpildkomitejas Arhitektūras plānošanas nodaļa izsludina konkursu Rīgas ielas 38. nama brandmūra mākslinieciskai iesaistei vidē.
Šī ēka būvēta gadsimta sākumā, tai ir nozīmīga arhitektoniska vērtība. Ēkai ir arī svarīga pilsētbūvnieciska orientiera funkcija Rīgas un Jelgavas ielu krustojumā.
Konkursa mērķis ir iegūti konkrētai vides situācijai atbilstošu saturiski augstvērtīgu risinājumu, kas tematiski interpretētu devīzi «Liepājas tramvajaim-90; 1899. – 1989.» Viens no konkursa noteikumiem ir – grafiskais risinājums uz fasādes jāiesaista pus loka arkas un pilastru robežās.
Konkurss tiek izsludināts kā atklāts Liepājas pilsētas un rajona māksliniekiem un arhitektiem. Konkursā drīkst piedalīties individuāli.
Vides mākslinieciskās izveides priekšlikumi jāiesniedz pilnā apjomā pilsētas Arhitektūras plānošanas nodaļā 1988. gada 14. martā līdz pulksten 17. Projekti, kuri neatbildīs konkursā noteikumiem vai būs iesniegti pēc norādītā termiņā, tiks uzskatīti par ārpuskonkursa darbiem. Uz norādīto adresi (vai pa tālruni 24327) jāadresē arī jautājumi.
Konkursi rezultāti tiks publicēta laikrakstos «Komunists» un «Ļeņina Ceļš» līdz 1988. gada 10. aprīlim. Konkursa ietvaros tiks sarīkota visu iesniegto priekšlikumu sabiedriskā skate.
Par labāko māksliniecisko risinājumu tiks piešķirta viena pirmā prēmija – 300 rubļi. Prēmijas ieguvējam tiek dotas tiesības darbu realizēt. Liepājas tramvaja pārvalde prēmiju izmaksās līdz 1988. gada 15. maijam. Prēmētais konkursa darbs pāriet Liepājas tramvaja pārvaldes īpašumā.
Konkursi izejmateriāli saņemami pilsētas Izpildkomitejas Arhitektūras plānošanas nodaļā.
J. Plēsums, pilsētas galvenais mākslinieks
1988. gads 28. februāris „Komunists”
Apzinīgi un ar mīlestību
Konkursam «Cilvēks mums līdzās»
Pulkstenis rāda 3.48 no rīta. Tieši šajā laikā mūsu pilsētā sāk kursēt pirmais tramvajs. Vienu no tiem, bet konkrēti 230., vada Aleksandra Gailīte.
Aleksandras Gailītes vīrs ir kāravi». 1965. gadā viņš atveda jauno sievu uz Liepāju.
Kad jautāju, kāpēc viņa nākusi strādāt tieši par tramvaja vadītāju, Aleksandra ilgi nedomāja: neesot bijis nekādas garas meklēšanas. Strādāt vajadzēja, bet nekur citur tai Laikā nav varējusi iekārtoties. Sākumā bijusi konduktore, pēc pusotra gada sākusi mācīties vadīt tramvaju. Un tā līdz šai dienai. Visādi centos: izprovocēt savu sarunu biedri: vai nu tā ir, ka nekad nav gribējies iet prom un strādāt pavisam citu darbu? Tad vajadzēja brīnīties vēlreiz, jo izdzirdēju atbildi, ka vienu brīdi gan aizgājuša no tramvaja, gadus trīs strādājusi par kustības meistari. Šai laikā vadījusi pat sniega novācamo mašīnu. Bet tad nav izturējusi. Ļoti gribējies atkal sēdēt pie stūres. Pārgājusi atpakaļ uz tramvaju.
Tātad rīts. Līdz pulksten sešiem braucēju maz, bet tad sākas... Šo 23 gadu laikā Aleksandra Gailīte ievērojusi, kurš no pasažieriem kur strādā, kurā pieturā kāpj ārā.
Pa dienu pasažieru, protams, daudz. Visi brauc savās darīšanās, katrs ar savām domām un rūpēm. Aleksandra Gailīte spriež, ka mūsu cilvēki izceļas tieši ar savām drūmajām sejām. Un tad nu, tramvajā iekāpuši, ļauj vaļu savām aizturētajām negatīvajām emocijām. Un visbiežāk kā apvainojums tiek izteikta piederība tautībai... Jāpiemin, ka tramvaja vadītāja ļoti labi pārvalda airī latviešu valodu. Bet uztrauksies un iejaukties šajos strīdos nepavisam nedrīkst.
Sievietes un mātes galvenais pienākums ir saliedēt ģimeni, izaudzināt labus bērnus un pilsoņus. Tagad taču bieži gadās tā, ka sieviete ir darba pirmrindniece, pārpilda plānu, nodarbojas ar sabiedrisko darbu un visādiem citādiem pienākumiem, bet bērniem un ģimenei nepietiek laika un arī patikšanas.
Aleksandra Gailīte piekrīt šādām pārdomām un pastāsta par saviem bērniem. Dēls izmācījies 31. PTV par galdnieku virpotāju un pašlaik dien armijā, meita mācās 9. klasei Vēl stingri neesot izlēmuša, par ko kļūt. Bērnu attieksme pret mātes darbu esot pilnīgi vienaldzīga. Mātes aģitācijai mācīties par tramvaja vadītāju kategoriski pretojas.
Pašai Aleksandrai arī darba dēļ maz iznāk redzēt savus bērnus. Viņa ir pārvaldes arodbiedrības komitejas locekle, darba ar bērniem un pusaudžiem komisijas priekšsēdētāja. Viņa sadarbojas ar 2., 5. un 13. skolām, pārbauda bērnu dzīves apstākļus mājās, pirmklasniekus apsveic ar pirmo skolas zvanu. A. Gailīte ir jauno tramvaja vadītāju Instruktore. Par to viņa stāsta:
– Jaunie vadītāji – tā pašlaik ir galvenā problēma. Pārsvarā strādā vecie darbinieki, iesācēji paliek līdz armijai vai līdz dekrēta atvaļinājumam. Nepatīkot, trūkst pacietības. Taisnība jau ir, ka grūti. Pa mēnesi iznāk četras brīvdienas, jāstrādā arīsestdienās un svētdienās, redzam tikai tramvaju un gultu. Mana diena ir šāda: pārnāku no darba, eju gulēt, pēc tam padaru mājas darbus, gribas arī televizoru, paskatīties, tad trijos no rīta eju atkal uz darbu. Jaunos jau var arī saprast. Dzīvokļus mums nepiešķir, kopmītņu arī nav... Ir pat bijuši kritisku periodi, kad nevar nokomplektēt maiņas.
Mācīties par tramvaja vadītāju var no 20 gadu vecuma. Ja pie mums atnāk un iesaka tādu vēlēšanos, sūtām uz Rīgu. dodam stipendiju. Algas arī pie mums nav sliktas. Mēnesī iznāk 200, 250, 280 rubļu. Arodbiedrība organizē ekskursijas, var dabūt ceļazīmes uz sanatorijām, atpūtai namiem, organizē arī braucienus uz Palangas baseinu. Pati ar viru un meitu braucu ekskursijā pa Puškina vietām. Pēdējā atvaļinājumā aizvedu meitu ciemos pie savas mātes Kaļiņingradas apgabalā, Mamonovas pilsētā.
Pavisam retajos brīvajos brīžos Aleksandras ģimene iet uz kino, apmeklē ar diviem Sarkanā Karoga ordeņiem apbalvotās Baltijas flotes V. Višņevska drāmas teātra izrādes. Pēc viņas domām, nav šodien cilvēku, kas neinteresētos par kultūru, protams, arī viņa.
Pēc manām domām, Aleksandrai Gailītei tramvaja vadīšana ir asinīs. Tā dzīvo un strādā starp mums cilvēks, kurš nekādi negribētu mainīt savu darbu pret citu. Viņa strādā godīgi, apzinīgi, bet galvenais – ar mīlestību,
A. Gruntmane, Pionieru un skolēnu nama korespondentu pulciņa dalībniece.
1988. gada 22. marts „Komunists”
Apbalvojumi
Par panākumiem darbā, aktīvu sabiedrisko darbību un sakarā ar dzīvokļu-komunālās un sadzīves apkalpošanas nozares darbinieku dienu ar Pilsētas tautas deputātu padomes izpildu komitejas Goda rakstu apbalvoti Izpildu komitejas autotransporta uzņēmuma automašīnas vadītājs Juris Burtnieks, Tramvaju pārvaldes grāmatvede Vilma Zvejniece, Labierīcības kombināta galvenais inženieris Pauls Lībeks.
(...)
1988. gada 2. aprīlis „Komunists”
Attaisnots
(Rubrika: «02»: «No tiesas zāles»)
Tramvaja vadītājam Eduardam Plostniekam bija celta apsūdzība noziegumā, kas paredzēts Latvijas PSR Kriminālkodeksa 213. panta 1. daļā. Konkrēti: pie Rīgas un Tirgus ielu krustojuma, kad uz sliedēm bija apstājusies automašīna «Moskvičs», vadītājs nav mēģinājis samazināt ātrumu, nav tramvaju apturējis, ar novēlošanos sācis bremzēt. Sadursmes rezultātā automobiļa īpašniekam nodarīti zaudējumi). 2106,91 rubļa apmērā.
Tiesas sēdes gaitā, kas ietvēra arī notikuma vietas: apskati, tiesas sastāvs ar tiesnesi A. Bērziņu priekšgalā pārliecinājās, ka apsūdzība nav pamatota. Tā balstījās uz liecinieka un cietušā pretrunīgajām liecībām, nebija ievērots aizstāvja lūgums izdarīt autotehnisko ekspertīzi
E. Plostnieks attaisnots, jo viņa rīcībā nav nozieguma sastāva. Pret viņu iesniegtā civilprasība noraidīta. Republikas Augstākā tiesa spriedumu atstājusi spēkā.
1988. gada 8. aprīlis „Komunists”
Ripo raiti!
(rubrika: Pošoties ļeņiniskajai sestdienas talkai)
Nenoliedzami – mūsu tramvajs, kurš savieno pilsētas dienvidu galu ar ziemeļu pusi, ir īpašā cieņā. Un, tikko vagonu regulārā kustība pārtrūkst, rodas neapmierinātība. Bet Tramvaja pārvaldes ļaudis, kura tiešais uzdevums ir rūpēties, lai šādas diskomforta situācijas, nebūtu, šobrīd dzīvo savas 90 gadu jubilejas gaidās. Bet jubileju parasti sagaida sakopti un saposti, tāpēc labiekārtošanas mēneša laikā sarunājos ar Tramvaja pārvaldes priekšnieku J. Mackeviču. Viņš pastāstīja:
– Sestdienas talkas laikā vispirms strādāsim kā parasti – kursēs tramvaji. Depo elektriķi un atslēdznieki šajā dienā nolēmuši samontēt kopā divus vagonus (no jaunākā tipa tramvajiem). Šo pagarināto sastāvu paredzēts izmantot sastrēgumstundās.
Pārējie darbinieki uzposīs teritoriju. Tīrīsim, sagatavosim dobes apzaļumošanai, nojauksim veco, nevajadzīgo šķūnīti, lai nebojā izskatu. Sakopsim arī pieturu vietas – nokrāsosim un atjaunosim soliņus. Nākošajā dienā, svētdienas rīta pusē, veiksim sliežu ceļu remonta darbus.
Kas attiecas uz jubileju, tad vēl šonedēļ liepājnieki var nobalsot par to, kādu sienas gleznojumu, veltītu tramvajam, turpmāk varēs skatīt gan paši, gan viesi. Mākslinieku piedāvātie varianti ir apskatāmi Vēstures un mākslas muzeja izstāžu zālē – izstādē «Akcenti Liepājai-2».
D. Dardedze
1988. gada 15. aprīlis „Komunists”
Sociālistiskās sacensības uzvarētāji
(...)
Transporta organizāciju grupā pirmā vieta, ceļojošais Sarkanais karogs un pirmās pakāpes diploms piešķirti Vagonu depo kolektīvam, otrā vieta un otrās pakāpes diploms – Signalizācijas un sakaru distances kolektīvam, trešā vieta un trešās pakāpes diploms – Izpildkomitejas Autotransporta uzņēmuma kolektīvam. Atzīmēts Autobusu parka, Latvijas celtniecības autotransporta tresta 3. ATU, Tramvaju pārvaldes, Lidostas, Liepājas ceļu distances un Dzelzceļa stacijas kolektīvu labais veikums.
(...)
1988. gada 29. aprīlis „Komunists”
Agrāk par pirmajiem gaiļiem
Sandra Koluža (attēlā) izgāja, no mājām pulksten 3.25 un sāka gaidīt Tramvaju pārvaldes avārijas mašīnu, kas šajā vēlajā naktī stundā parasti mēdz vest uz darbu pirmās tramvaju vadītājas. Pēc dažām minūtēm šī mašīna ar šoferi Frici Vītolu jau. atradīs Lāčplēša ielā, kur dzīvo Sandra. Viņa iekāpa un sasveicinājās ar Lidiju Petrušēvicu. Sandrai ar savu tramvaju pirmajai jāizbrauc no depo, bet Lidijai jāseko viņai ar astoņu minūšu intervālu.
Ieradusies depo, Sandra kopā ar dispečeru atslēdznieku Ilmāru Koročiku veica vagona Nr. 207 un piekabes Nr. 209 apskati: pārbaudīja bremžu sistēmu, gaismas signalizāciju, kontaktoru, durvju funkcionēšanu, smiltis kastē utt., patērējot tam desmit minūtes. Saņēmusi ceļazīmi un defektu grāmatu, viņa pārbaudīja, vai savā vietā atrodas aptieciņa, gumijas cimdi un ugunsdzēšamie aparāti un 3.58 izbrauca no depo. Dispečera izvadīta, viņa devās uz «Sarkanā metalurga» pusi.
Ielas bija vēl pavisam tuksnesīgas. Tikai gala pieturā varēja samanīt nelielu sievietes stāvu.
Sandra jau pusgadu brauc ar šo tramvaju pirmajā reisā, un visu šo laiku šī padzīvojusi sieviete ir viņas pirmā pasažiere. Bet pietura pie Dzelzceļa stacijas vienmēr pirmā iekāpj cita. Viņas abas strādā par apkopējām iestādēs, kas atrodas centrā, un no tramvaja izkāpj tūdaļ aiz kanāla.
– Esmu jau tā pieradusi pie viņām, ka dažreiz pat īpaši pagaidu, ja kāda kaut kur kavējas, – stāsta Sandra. – Mēs izturamies viena pret otru kā labi draugi. Pirmajos braucienos pasažieri gadās reti – ja sapulcējas pieci cilvēki, tad tas jau šķiet daudz. Un brauc viņi galvenokārt uz staciju, lai nokļūtu uz visagrākajiem autobusu reisiem.
Trešais tramvajs uz līnijas izbrauc gandrīz stundu pēc otrā, bet pēc tam tie seko cits citam
ar 10—15 minūšu intervālu. Līdz pulksten 6.13 visi, desmit tramvaji atrodas uz līnijas. Tieši ar šo brīdi iestājas maksimālās slodzes stunda, kad tūkstošiem cilvēku dodas uz darbu rūpnīcā «Sarkanais metalurgs», Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā, uz Rīgas vilcienu.
Atgriezties depo tramvaji sāk no pulksten 20 – pusotras stundas laikā ierodas četri. Pārējie atgriežas tikai ap 24.00, bet pats pēdējais – 1.10. Pēc tā ierašanās dežurējošais atslēdznieks detalizēti pārbauda katru – novērš sīkas kļūmes, uz kurām norādījuši vadītāji defektu grāmatā, atklāj citas, bet pēc tam ziņo dispečeram par to, ka vagons jānomaina pret rezerves vagonu (rezervē pastāvīgi atrodas 4 – 5 vagoni). Par tramvaju nepārtrauktu satiksmi rūpējas dispečeri, kas dežūrē augu diennakti. Avārijas gadījumā viņi tūdaļ izsauc attiecīgu brigādi tās seku likvidēšanai,
– Nopietnu avāriju gadījumos – kontaktvada pārrāvums, ceļu satiksmes negadījums, tramvaja nobraukšana no sliedēm – dīkstāves ievelkas no 1 līdz 3 stundām, - saka galvenais inženieris A. Jenkovs. – Lai novērstu strāvas uztvērējiekārtas drošinātāja bojājumu, īssavienojumu dzinējā un ģeneratorā, augstsprieguma kontaktu kļūmes, vajadzīgas minūtes trīsdesmit. Visbiežāk notiek automobiļu sadursmes ar tramvaju, to dēļ cietis gandrīz viss mūsu. parks. Vairums šādu negadījumu notiek uz tramvaju tilta vai netālu no tā. Automašīnu šoferi tramvajam izrāda klaju nevērību. Raksturīga ir pēdējā avārija, kas notika 10. martā. Brīvības ielā braucošā tramvajā ietriecās automašīna KamAZ, kuras šoferis bija nolēmis izdarīt labo pagriezienu; par veseliem trīs metriem tā iztrieca no sliedēm tramvaja priekšgalu, «uzmaucot" savu kravas kasti tramvaja kabīnei. Labi vēl, ka netālu no notikuma vietas atradās autoceltnis, ar kura palīdzību pusotras stundas laikā izdevās uzlikt tramvaju uz sliedēm un atjaunot kustību. Tikai pateicoties laimīgam gadījumam, šai avārijai nebija liktenīgu seku...
Liepājnieki visai labprāt izmanto tramvaju – ik dienas šādu pasažieru mēdz būt ap 40 tūkstoši. Gadā to sanāk ap 14 miljoniem.
Pēdējā laikā Liepājas tramvaja kustība kļuvusi stabila, kļūmes tiek ātri novērstas. Tādēļ ar pilnām tiesībām Tramvaju pārvaldes darbs sociālistiskajā sacensībā «Augstu kvalitāti katrā darba vietā!» šā gada pirmajos trīs mēnešos bija atzīts par labu.
A. Bulatovs
1988. gada 22. jūnijs „Komunists”
(Sludinājums)
Tramvaju pārvalde uzaicina pieteikties tramvaju vadītāju kursos personas, kuras sasniegušas 17,5 gadu vecumu. Kursu sakums 1. septembri. Uzziņas pa tālr. 23683.
1988. gada 1. jūlijs „Komunists”
Avārija novērsta
Aizvadītajās trīs dienās, tas ir, 27., 28. un 29. jūnijā, uz laiku bija paralizēta tramvaja kustībā pilsētā. Tas pamatoti satrauca liepājniekus. Informāciju par avārijas cēloņiem, sniedza Tramvaju pārvaldes galvenā inženiera vietas izpildītājs L. Šabaņēvičs.
– Avārijas cēlonis ir tramvaju kontaktvadu līnijas pārrāvums divās vietās iepretim mūsu depo, kur ir vislielākā slodze. Kontaktvadu līnija ir ārkārtīgi nolietojusies, un tai jau sen nepieciešams kapitālais remonts: Godīgi jāatzīst, ka avārija notikusi arī mūsu vainas un nolaidības dēļ, jo laikus neparūpējāmies par regulāru, kārtīgu profilaksi.
Avārija patlaban ir novērsta. Esam izdarījuši nopietnus secinājumus. Kontaktvadu līnijas brigadierim Jurijam Perepečam pilnībā tiks noņemta ceturkšņa prēmija, bet brigādes locekļiem — mēneša prēmija.
Ļoti nolietojies arī sliežu ceļš. Divas nedēļas atpakaļ atjaunojām sliežu ceļu Ļeņina ielā iepretim Pedagoģiskajam institūtam. Aizķeršanās ir ar seguma atjaunošanu. Mums vienkārši nav nepieciešamā speciālista, jo segums jāatjauno ar slīpētajiem bruģakmeņiem. Sliežu ceļu remontu turpināsim.
I. Zeme
1988. gada 5. jūlijs „Komunists”
(Sludinājums)
Tramvaju pārvalde uzaicina pieteikties tramvaju vadītāju kursos personas, kuras sasniegušas 17,5 gadu vecumu. Kursu sākums 1. septembrī. Ziņas pa tālr. 23683.
1988. gada 18. augusts „Komunists”
(Sludinājums)
Tramvaja pārvalde aicina pieteikties tramvaju vadītāju kursos personas, kuras sasniegušas 17,5 gadu vecumu. Kursu sākums 1. septembri. Sīkākas ziņas pa tālr. 23683.
1988. gada 4. novembris „Komunists”
(Sludinājums)
Tramvaju pārvalde rīko konkursu galvena inženiera amatam. Mēneša alga 240 rubļi, ceturkšņa prēmija 50 procentu apmērā. Pretendenta jābūt ar augstāko izglītību, latviešu un krievu valodas pratējam. Pieteikties pārvaldes kadru nodaļā (Rīgas ielā 56) katru dienu no pulksten 7.30 līdz 16, izņemot sestdienas un svētdienas.