1991. gada 8. janvāris „Kurzemes Vārds”
Cik maksas brauciens?
Par autobusa un tramvaja biļešu jaunajām cenām

Pilsētā jau sen runa par gaidāmo tarifa paaugstināšanu braucieniem autobusos un tramvajos. Jo izdevumi ritošā sastāva eks­pluatācijai aug un ienākumi tos nesedz. Lēmumu par jaunajiem tarifiem droši vien pieņems pilsētas Padomes sesija, kas gai­dāma šomēnes. Bet pirmajā lasījumā šo problēmu vienā no savām pēdējām sēdēm Izskatīja Pilsētas valde. 
Priekšlikumi patlaban ir Šādi: autobusu talonam jāmaksā 20 kapeikas, tramvaja – 15. Pie kam jāuzsver, ka tramvajnieki bijuši visai pieticīgi. Pēc aprēķiniem brauciens lajā transporta līdzeklī ir 16 – 17 kapei­kas. Bet vajadzīga vēl arī peļņa. Kā gan citādi varēs eksistēt pārvaldes kolektīvs? J990. gadā tramvajnieki no pilsētas budžeta saņēma vairāk neka 400 tūkstošus rubļu dotāciju. Pusmiljons būs nepieciešams viņiem arī šogad. Bet pilsētas bu­džets, kurš veidojas pašlaik, nespēs ap­mierināt ļoti daudzus prasītājus. Vai šā­dos gadījumos varēs atrast šo pusmiljo­nu? Un, ja arī atradīs, vai deputāti piekri­tīs atdot to tramvajam? Un, ja šī summa nebūs piešķirta, vai mēs piekritīsim mak­sāt 20 kapeikas arī par braucienu tramva­jā. Vai nesamazināsies pie tam pārvadāju­mu skaits? Vai nepalielināsies «zaķu» skaits, ko pat šodien nevar aprēķināt? Kurš var dot šajā jautājumā jēdzīgu pado­mu? Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par problēmas mērogiem, minēsim vēl divus skaitļus. Ja brauciena maksu tramvajā at­stāj iepriekšējā tarifa līmenī, tad nepie­ciešamai dotācijai gadā jābūt viens mil­jons 600 tūkstoš rubļu. Būtu labi nepaaug­stināt maksu arī par braucienu autobusā. Taču tad dotācija abu mūsu pilsētas tran­sporta veidu uzturēšanai jau sasniegs 4,5 miljonus rubļu. Nevajag aizmirst, ka ienākumi pilsētas budžetā visdrīzāk gan samazināsies. Pie kam likvidējas visi centralizētie fondi, tā­tad rēķināties ar palīdzību no ārienes ne­var, un ja aizvien lielākos izdevumus sa­dala līdzīgi uz katru liepājnieku, tad iz­nāk 45 rubļi, nerēķinot, protams, ka talo­nus par veco cenu katrs pirks par savu naudu...
Jaunie tarifi paredz dažus atvieglojumus tiem, kuri izmantos mēneša braukšanas biļetes. To maksas pieaugums nedaudz at­paliek no tarifu likmēm par vienu braucie­nu: 3,75 rubļu vietā – 10 rubļi, 4,50 – 12, 1,50 vietā – 3 rubļi. 
Analizējot apstākļus, izpaužas arīciti aspekti. Ir paredzēts, piemēram, apspriest jautājumu par tramvaja līnijas izbūvēšanu līdz Ezerkrastam, kas palielinās pārvadā­jamo pasažieru skaitu un arī ienākumus. Vēl paredzēts atgriezties pie konduktoru izmantošanas. Taču pilnībā un nekavējo­ties tas grūtības neatrisinās. Lūk, kāds uz­devums. Un bez sāpēm atrisināt to, šķiet, nevar.

Kirils Bobrovs

1991. gada 26. janvārī „Kurzemes Vārds”
Par pilsētas transporta tarifiem 
XX sasaukuma pilsētas padomes sestā sesija

Aizvakar notika pilsētas padomes kārtējās sesijas pirmā sēde, kur vajadzēja apspriest vairākus atbildīgus lēmumus. Darba kārtībā iekļauti šādi jautājumi – pilsētas budžeti 1991. gadam, attiecīgais ekono­miskā! un sociālās attīstības plāns, vairāki Informatīvi un organizatoriski jautājumi.
Pie Pilsētas valdes Sociālās aizsardzības nodaļas vadītājas A. Barčas priekšlikuma tika nolemts pārtraukt sesiju, lai palīdzētu sakaru nodaļu darbiniekiem naudas ap­maiņā. Deputāti no pulksten 12 līdz 18 ko­pē ar pastniekiem apstaigāja tos pensionā­rus un invalīdus, kuri nespēj stāvēt gara­jās rindās, kas izveidojās Sakaru mezgla un Krājbankas slikta darba dēļ pirmajā naudas apmaiņas dienā. Starp citu, pēc šīs akcijas deputāti nopietni kritizēja Sakaru mezgla vadību. 
Kādi būs jaunie tarifi braukšanai tram­vajā un autobusā, par kuriem jau sen ru­di plītēti? Par to informēja Transporta un sakaru komisijas priekšsēdētājs V. Opšteins, Pilsētas valdos loceklis J. Ilenāns, kā arī Tramvaju pārvaldes priekšnieks J. Mackēvičs un Autobusu parka direktors R. Embutnieks. Savas piezīmes, priekšlikumus un replikas izteica deputāti M. Blūms, V. Vlasovs, A. Leinis, V. Kuzņecovs un citi. Ti­ka runāts par cīņu pret tā dēvētajiem «zaķiem», par slikti organizēto kontroles die­nestu, pārtraukumiem satiksmē, jaunu tram­vaju maršrutu nepieciešamību, par to, ka pilsētas autobusu maršruti darba rezultātu dēļ rajonā ir nerentabli, par pasažieru kategorijām, kam ir atvieglojumi... 
Pieņemts šāds lēmums. No 1. februāra brauciens autobusā un tramvajā maksās vienādi – 15 kapeikas. Mēneša biļetes ce­na – 8 rubļi, pensionāriem un invalīdiem – 5 rubļi, skolēniem – 3 rubļi. Jāuzsver, ka taloni un biļetes abiem transporta vei­diem nebūs kopēji. Maksa par braukšanu maršruta taksometros, neraugoties uz priekšlikumiem par tās paaugstināšanu, at­stāta 50 kapeiku apmērā, kā tas bija no­teikts republikā. Sesija pieņēma lēmumu ar 78 balsīm, 6 bija pretī un 9 atturējās.
(...)

Kirils Bobrovs

1991. gada 31. janvāris „Kurzemes Vārds”
(Sludinājums)

Tramvaju pasažieru ievērībai!
Saskaņā ar Liepājas pilsētas Tautas de­putātu padomes 1991. gada 24. janvāra sesijas lēmumu, no 1. februāra izmainīta braukšanas maksa tramvajos.
● Braukšanas maksa tramvajos 15 kapei­kas.
● Mēnešbiļešu cena tramvajos: skolē­niem – 3 rubļi., pensionāriem un invalī­diem – 5 rubļi., pārējiem – 8 rubļi.
Skolēniem mēnešbiļete derīga tikai ko­pā ar skolēna apliecību. Pensionāriem mē­nešbiļete derīga tikai kopā ar pensijas apliecību, invalīdiem kopā ar invaliditātes apliecību.
Mēnešbiļetes var iegādāties Tramvaju pārvaldes kasē, tramvajos, kā arī Preses apvienības kioskos. Mēnešbiļete derīga uz tās norādītā mēneša visām dienām.
● Uzņēmumi un iestādes mēnešbiļetes var iegādāties ar pārskaitījumu Tramvaju pārvaldē (cena 8 rubļi.).
● Braukšanai tramvajā derīgi tikai tram­vaju taloni un tramvaju mēnešbiļetes.
● Līdzšinējie braukšanas maksas atvieglojumi atsevišķām pasažieru kategorijām saglabājas.

1991. gads 7. marts „Kurzemes Vārds”
Kontroliera presings

5. februārī pulksten 11.15 iekāpu tram­vajā pie stacijas, kompostrēju taloniņu. Pirms pieturas Līvas laukumā pienāca biļe­šu kontrolieris. Man tika paziņots, ka ta­lons neesot īstais. Tālāk sekoja tiranizēšana visu cilvēku klātbūtnē, nelīdzēja ne mans goda vārds, ne taisnošanās, ka bez biļetes nekad neesmu braukusi. Man pa­teica, ka ārā es netikšot, kamēr nesamak­sāšot soda naudu. Dabūju braukt līdz galapunktam Klaipēdas ielā. Presings iedar­bojās, un jau biju ar mieru maksāt piepra­sītos desmit rubļus soda, kad kontrolieris pateica, lai maksāju piecus rubļus un kāp­jot ārā.
Varbūt maldos, bet tai brīdī man kļuva skaidrāka šī cilvēka darbošanās. Nolēmu nepadoties, rādīju «nelaimīgo taloniņu», cipars 17 uz tā bija mazliet neskaidrs, ta­ču salasāms. Beidzot kontrolieris man piekrita. Es drīkstēju izkāpt.
Šī raksta nekad nebūtu, ja cilvēks, kas bija iejuties kontroliera loms, būtu pateicis brīnumvārdiņu «atvainojiet». Es taču sa­prastu, ka viņš mazliet pārcenties, savu pie­nākumu pildot. Un aizmirstu savas trīcošās kājas un drebošās rokas, arī piešķirto «ne­godīgās pilsones» statusu. 
Lai neaizvainotu visu kontrolieru cunfti (apliecību redzēju, taču uzvārdu nepaspē­ju izlasīt), aprakstu šī cilvēka ārieni: neliela auguma, ap 30 gadiem, plecīgs, tumšbrūni mati, runā latviski. 
Necilie vārdiņi «lūdzu», «paldies», «at­vainojiet» spēj darīt brīnumus cilvēku at­tiecībās. Kā gribētos izsvītrot no mūsu dzī­ves rupjību, neiecietību, negodīgumu, va­ras demonstrēšanas kāri! Pagaidām neiz­dodas.

G. Vite

1991. gads 20. marts „Kurzemes Vārds”
VAI Ziņo

(...)
7. februārī ap pulksten vieniem naktī Klaipēdas ielā iepretim 92. mājai tramvajs uzbrauca uz sliedēm guļo­šajai pilsonei F. No iegūtajām traumām viņa nomira. 
(...)

1991. gada 16. aprīlis „Kurzemes Vārds”
Tramvajs kursēs līdz ezeram
Ja neiekļausimies grafikā – maksāsim sodu

Tagad, kad ieviesta tīri pieklājīga brauk­šanas maksa, pasažieriem taču tiesības pra­sīt arī regulāru un ērtu satiksmi pilsētā. Par tramvajnieku darba ikdienu un nākot­nes nodomiem stāsta Liepājas Tramvaju pārvaldes galvenais inženieris V. Bībers.
– Mūsu pārvalde ir samērā vecs uzņē­mums. Pagājušajā gadā atzīmējām 90. ga­dadienu, kopš pilsētā sāka kursēt elektriskais tramvajs. Kolektīvā strādā apmēram 100 cilvēku. Gadā pārvadājam ap 15 mil­joniem pasažieru, Izmantojam Cehoslova­kijā ražotus vagonus. Pēdējos septiņus sa­ņēmām 1985. gadā. Ilgus gadus uzņēmums strādāja ar dotāciju. Pēc braukšanas mak­sas palielināšanas šā gada februārī uz­ņēmums kļuva rentabls. Negribam piekrist Pilsētas valdei, kura uzskata, ka mēnešbi­ļete strādājošiem pensionāriem tāpat kā nestrādājošiem pensionāriem jāpārdod par 5 rubļiem. Arī Rīgā tā nav. Esam aplēsuši, ka uzņēmums tikai tamdēļ gadā zaudē ap 12tūkstošiem rubļu.
Sakarā ar braukšanas tarifa paaugstinā­šanu krietni vien palielinājies bez maksas braucošo «zaķu» skaits. Varbūt, ka vēl ne visi zina, ka par šo pārkāpumu jāmaksā līdz 10 rubļu soda nauda. Sakot ar aprīli, negodīgos pasažierus bez līdzšinējiem kontrolieriem noskaidrot mums palīdz arī kārtības policijas viri.
Tramvajnieku normāls, ritmisks darbs daudzējādā ziņā atkarīgs no kadriem, kā arī no tramvaja vagonu un sliežu ceļa teh­niskā stāvokļa, nodrošinājuma ar rezerves daļām. Tās republikas Satiksmes ministrija, kuras ietvaros strādājam kopš pagājušā ga­da, iepērk Cehoslovakijā. Ja līdz 1989. ga­dam mums rezerves daļas piešķīra par 54 tūkstošiem invalūtas rubļu, tad pērn šī summa jau bija samazinājusies līdz 27 tūk­stošiem. Lūk, galvenais iemesls, kādēļ re­montu laikā ne vienmēr savu laiku nokal­pojušās detaļas iespējams nomainīt ar jau­nām, kā to prasa noteikumi. Bet maršrutā šādi «saķīlēta» elektroiekārta biežāk iziet no ierindas. Arī šogad līdz šim vēl ne­esam saņēmuši neko. Tādos apstākļos strā­dājot, grūti garantēt tramvaju ritmisku, bezavāriju darbu. Nesen noslēdzām līgu­mu ar Liepājas Pilsētas valdes Komunālo un sociālās saimniecības nodaļu par tram­vaju kustības regularitāti, kas nedrīkst būt zemāka par 97 procentiem. Tas nozīmē, ka darbadienās, kad kursē 9 vagoni, intervā­liem starp tramvajiem jābūt 6 minūtēm, sestdienās un svētdienās, kad vagonu uz līnijas k mazāk, attiecīgi 8 un 12 minūtēm. Pieļaujama arī nosebošanās no grafikā no­teiktā intervāla par 2 minūtēm vai tā ap­steigšana par 1 minūti. Tāpat paredzēta bojātā vagona nomaiņa uz līnijas laikā, kas nepārsniedz 45 minūtes. Par neiekļaušanos augstākminētajos rādītājos, par kat­ra procenta desmitdaļu maksāsim soda naudu.
Pērn kustības regularitāte bija 97,5 pro­centi, bet šā gada pirmajā ceturksnī – 98,2 procenti. Piebildīšu, ka regulāru tram­vaju kustību diemžēl traucē satiksmes lī­dzekļu izraisītās avārijas, nelaimes, kas notiek uz sliežu ceļiem, kad apstākļu no­skaidrošanai jāgaida autoinspekcija vai jā­sniedz medicīniskā palīdzība.
Pagājušajā gadā tramvaju vadītājiem pa­augstinājām stundu tarifa likmes. Tas sek­mēja kadru nostiprināšanu. Stabilāku dar­bu veicina arī tas, ka pie mums strādā 10 alternatīva dienesta puiši. Tagad spēsim atjaunot sliežu ceļu remontbrigādi, kurā bija palikuši tikai divi strādnieki. Divdes­mitā gadsimta sākumā celts, nolietots ir mūsu vagonu depo, tas neatbilst šodienas prasībām. Sājā sakarībā iekārtojām divus jaunus iecirkņus riteņu bandāžu un ratiņu remontam. Braucot garām Tramvaju pārval­dei, būsit ievērojuši sarkanu ķieģeļu jaun­celtni. Tur iekārtosim darba telpas dispe­čeriem.
Diemžēl vēl joprojām mūsu darbu traucē neapzinīgi cilvēki, pusaudži, jaunieši, kas barbariski bojā vagonu iekārtojumu – ja vien neredz citi cilvēki, plēš un dauza vi­su. Lūk, piemērs. 3. aprīlī vēla vakara stun­dā, kad pasažieru pavisam maz, ar kāju spērieniem tika sabojāti piekabes vagona griesti. Bojāti nereti tiek arī sēdekļi, izsisti logi. Bet vagonam jākalpo 18 gadus.
Nobeigšu tomēr ar optimistiskāku domu. Šogad pabeigsim projekta dokumentācijas izstrādāšanu jaunam tramvaja līnijas atza­rojumam, kas virzīsies no Dienvidrietumu mikrorajona pa Vaiņodes ielu gandrīz līdz pašam Liepājas ezera krastam. Tas, pro­tams, atslogos autobusu, kas kursē šajā virzienā. Uzsākts tādēļ liels, apjomīgs darbs. Ja apstākļi būs labvēlīgi, atzaroju­ma celtniecību, kura garums 1,2 km, uzsāk­sim jau nākošgad.
Perspektīva esam iecerējuši vagonu va­dītāju kabīnēs uzstādīt rācijas sakaru uztu­rēšanai ar kustības dispečeru.
Pirmo reizi pārvaldes pastāvēšanas laikā esam uzsākuši celt saimnieciskā kārtā 17 dzīvokļu māju Klaipēdas ielā. Arī to ce­ram nodot ekspluatācijā nākošajā gadā.

Pierakstīja Imants Brancis

1991. gads 18. aprīlis „Kurzemes Vārds”
(Sludinājums)

Cienījamie tramvaja pasažieri! 
Pārvadājumu drošības uzlabošanas no­lūkā tiek pārtraukta talonu unmēneša biļešu pārdošana tramvaja vadītāja kabī­nē. Lūdz savlaicīgi iegādāties braukšanas biļetes Preses apvienības kioskos un veikalos.

1991. gads 10. maijs „Kurzemes Vārds”
(rubrika: Liepājas jaunumi)

Uzklausījusi Tramvaju pārvaldes un Au­tobusu parka vadītājus, Transporta un sa­karu deputāta komisija konstatējusi, ka nepieciešams ieviest vienotu mēneša braukšanas biļeti. Priekšlikumu nodos izskatīšanai gaidāmajā pilsētas Padomes sesijā.

1991. gads 15. maijs „Kurzemes Vārds”
„Zaķis” pret paša gribu
no redakcijas pasta

Tramvaju pārvalde, piecas reizes paaugstinot brauk­šanas maksu, aizmirsa par pasažieru apkalpošanas uz­labošanu. Agrāk, līdz cenas paaugstināšanai par brauk­šanu, katrs godīgs pasažieris vajadzības gadījumā va­rēja tramvaja braukšanas talonus iegādāties pie tramvaja vadītāja. Bet pēc cenas paaugstināšanas šī iespēja pasažieriem tika liegta. 
Katram no mums gadās, iebraucot no laukiem, no citas pilsētas, vēlā vakara vai agrā rīta stundā pienākt pie tramvaja pieturas un tikai tad konstatēt, ka tramva­ja talonu nav. Kur lai iegādājas talonus agra rītā vai vēlā vakarā? Bet dienas laikā ejam pa pilsētu, meklējot atvērtus kioskus... Bet ne vienmēr tas izdodas. Tātad, pateicoties «uzlabotai» pasažieru apkalpošanai, cilvēks nav tiesīgs Izmantot tramvaju. Jā, vadoties no Tramva­ju pārvaldes vadītāju izpratnes, tad biļešu cenu pa­augstināšana neuzliek viņiem pienākumu uzlabot pasa­žieru apkalpošanu.

Antoņēvičs, Meža ielā 31b – 38

1991. gads 12. jūnijs „Kurzemes Vārds”
(rubrika: no ceļu milicijas materiāliem)

(...)
Avārijās aizvien biežāk tiek iesaistīts tramvajs. Jūnijā tas noticis trīs reizes, turklāt vienā avārijā vainīgs tramvaja vadītājs. 
(...)

1991. gada 13. jūnijs „Kurzemes Vārds”
Piešķirti 1,2 miljoni...
Intervija. Rezultāti nav apkopoti

[Intervija ar Pilsētas valdes Komunālās saimniecības nodaļas priekšnieku Genādiju Gusevu.]
(...)
– Mēs aizmirsām veltīt uzmanību tramvajam un au­tobusam...
– Ar Tramvaju pārvaldi un Autobusu parku arī pir­mo reizi noslēgti līgumi. To mērķis ir panākt labāku apkalpošanu. Par nenotikušajiem reisiem šiem uzņēmu­miem jāmaksā pilsētas budžetā soda nauda. Tramvajnieki jau izpelnījušies šādu soda naudu. Bet princips ir šāds: ja nenotikušo reisu skaits pārsniedz 3 procentos no to kopskaita, tad par katru 0,1 procentu no mēneša re­zultātiem iekasē 50 rubļus.
(...)

Intervēja Kirils Bobrovs

1991. gads 12. jūlijs „Kurzemes Vārds”
(rubrika: Liepājas jaunumi)

Nesen no Tramvaju pārvaldes pieprasī­ji soda naudu par kustības grafika neievērošanu. Tagad ir runa par dotācijām – lai segtu zaudējumus, kādi radušies vēl janvārī sakarā ar aizkavēto pāreju uz jauniem tarifiem, kā arī izdevumus tilta slie­tu remontam, pārvaldei no pilsētas budžeta piešķirti 68,3 tūkstoši rubļu.

1991. gads 26. jūlijs „Kurzemes Vārds”
Hā! Hā! Hā!

Ērmīgais tramvajvagons, kur patlaban iekārtota kafejnīca, pēc pilsētas viesu domām, tomēr nekādi nesader ar patīkami atsvaidzināto Pētertirgus ēku. Mūsu mākslinieks tādēļ ierušinājis to pārvērst par otrreizējo izejvielu pieņemšanas punktu.

Tāda izkrāsota kaste – 
Pētertirgum tā kā aste. 
Rīvē kantes pilsētgodam, 
Ja nav īstais vāciņš podam.

Leonida Sēlieša zīmējumi

1991. gads 17. augusts „Kurzemes Vārds”
(rubrika: Liepājas jaunumi)

Pilsētas valdē turpina reģistrēt liepājnieku sū­dzības par pasažieru transporta darbu. Šomēnes ar tramvaju kustību bijis neapmierināts viens pil­sētnieks, bet par nekārtībām autobusu satiksmē ziņojuši 14 pilsoņi. Visvairāk sūdzību ir par 8. un 9. maršruta autobusiem. Kā sodu par pirmajā pusgadā nenotikušiem reisiem Autobusu parks pilsētas budžetā iemaksājis 500 rubļu, savukārt Tramvaju pārvalde par reisu neregularitāti sodīta ar 3900 rubļiem.

1991. gads 19. septembris „Kurzemes Vārds”
(Sludinājums)

Pasažieru ievērībai! 
No 21. līdz 29. septembrim sakarā ar tramvaja sliežu nomaiņu Brīvības ielā izmainīta autobusu kustība. Virzienā no centra autobusi brauks pa Zemnieku ie­lu ar pieturām «Dzelzceļnieku poliklīni­ka», «Firma «Liepājas labība», «Dzelzce­ļa pārbrauktuve». Virziena uz centru au­tobusi brauks pa Zemnieku, Grāvju, Brī­vības ielām. Atcelta pietura «Zemnieku ie­la» pie tramvaja gala pieturas.

1991. gads 21. septembris „Kurzemes Vārds”
(Sludinājums)

Sakarā ar tramvaja tilta rekonstrukciju no 23. septembra pulksten 10 līdz. 25. sep­tembrim pulksten 6 būs pārtraukta tram­vaju satiksme.

1991. gads 26. septembris „Kurzemes Vārds”
(rubrika: Liepājas jaunumi)

Sakarā ar tilta rekonstrukciju vairākas dienas tramvajs nekursēja, bija paredzēts, ka satiksmi alaunos trešdien pulksten 6, taču tā nenotika. Izrādās – Zonālā meha­nizācijas pārvalde un uzņēmuma «Montētājs» Liepājas ražotne darbus uz tilta gan iespēja veikt paredzētajā laika, taču pati Tramvaju pārvalde nepaguva laikus paveikt sliežu nomaiņu Brīvības ielā. Tramvaja satiksme tika atjaunota vakar pēcpusdienā.

1991. gads 2. oktobris „Kurzemes Vārds”
(rubrika: Liepājas jaunumi)

Pilsētas valde atkal sankcionējusi dotā­cijas izmaksāšanu Tramvaju pārvaldei. Šoreiz tā ir 30 tūkstoši rubļu un pare­dzēta darba algas paaugstināšanai. Vien­laikus no budžeta piešķirti papildu lī­dzekļi Dzīvokļu pārvaldei ekspluatācijas izdevumu segšanai.

1991. gads 3. oktobris „Kurzemes Vārds”
Nākošgad būs vairāk cīruļu...
Preses konference pilsētas valdes namā

(...)
Demmes kundze informēja arī par at­sevišķu ministriju pašvaldībām nododamo īpašumu sarakstiem. Tirdzniecības minis­trija pilsētai nodod bijušo Tirdzniecībai pārvaldi ar visiem tās uzņēmumiem un no­liktavām, Enerģētikas ministrija – Siltum­tīklu uzņēmumu, Komunālās saimniecības departaments – Autotransporta uzņēmu­mu, Dzīvokļu saimniecības ražošanas pār­valdi, Labiekārtošanas kombinātu, l/u «Liepājas zieds», 1. un 2. remonta un celt­niecības iecirkni, Tehniskās inventari­zācijas biroju, Ūdensvada un kanalizā­cijas saimniecības pārvaldi un viesnīcu «Līva», Arhitektūras un celtniecības ministrija – dzīvojamos namus, siltuma mez­glus, atsevišķus ūdensvadus un citas ko­munikācijas. Papildus tam, pilsētas paš­valdība grib pārņemt savā īpašumā Tipo­grāfiju, Liepājas teātri, Lietišķās mākslas vidusskolu un Mūzikas vidusskolu, furnitū­ras ražošanas apvienības «Arta», Liepājas rāvējslēdzēju rūpnīcu, ražošanas apvienī­bas «Elektrons» Liepājas uzņēmumu, «Automotoservisu», autotransporta uzņēmumu «Ritums», Autobusu parku, Tramvaju pār­valdi, Lidostu un tās aģentūru, Augļu un dārzeņu bāzi, taras remonta uzņēmumu, Sīkvairumtirdzniecības veikalu, Liepājas pilsētas fiziskās kultūras un sporta nodaļu, Aviācijas sporta klubu un sporta biedrī­bas «Daugava» manēžu, politehnikumu, arodvidusskolas, bijušās DC5AAF auto­skolu, viesnīcu «Ezerkrasts», Liepājas sanatoriju, Dzelzceļa slimnīcu u. c. objektus.
(...)

Līvija Leine

1991. gads 4. oktobris „Kurzemes Vārds”
(rubrika: Liepājas jaunumi)

Tie, kuri brauc garām Tramvaju parkam, nevar neievērot šeit radušos skaistu, jau­nu ēku. Tas ir dispečeru punkts. Šeit atra­dīsies arī telpas, kas paredzētas ražošanas, sadzīves un citiem sabiedriskajiem mērķiem. Taču. kā uzsvērauzņēmuma priekšnieks J. Mackēvičs, tas nav kantoris. Kooperatori uzcēla «namiņu» visai ātri, tas ir gandrīz jau gatavs.

1991. gads 16. oktobris „Kurzemes Vārds”
(rubrika: Liepajas jaunumi)

Tramvaju pārvalde Pilsētas valdei lūdz piešķirt dotācijas. Šoreiz lūgumu motivēja ar valdības lēmumu sakarā ar atvieglinā­miem par braukšanu  pilsētas  transportā. Pēc iesniegtiem aprēķiniem turpmāk pārvaldei ik mēnesi vajadzēs papildu 5,4 tūkstošus rubļu, lai segtu izdevumus par studentu un skolēnu braukšanu un 3,3 tūkstošus rubļu par pensionāru braukšanu.

1991. gads 23. oktobris „Kurzemes Vārds”
Sadauzītās ceļa zīmes

Attēlā redzama vēl viena apgaismo­tā ceļa zīme – šoreiz kādam nav ie­paticies tramvaju pieturas apzīmējums. Ja tā ciestu satrakotās stihijas rezultā­tā, tad izdevumi tās atjaunošanai būtu pamatoti. Bet ko darīt, ja skaidri re­dzam, ka tas izdarīts tīšuprāt?
Pilsētā arvien vairāk ceļa zīmju, kam nepieciešams remonts. Dažas sa­lauztas pavisam. Atsevišķās vietās pali­kuši tikai balsta kāti. Ceļa zīmju at­jaunināšana prasa neparedzētus Izde­vumus, un iespējams, ka uzņēmums «Signāls», kas atbild par tām, piepra­sīs papildu summas no pilsētas bu­džeta. Diemžēl «Melnajā dosjē» pagai­dām nav manīti ziņojumi par šādu ļaunprāšu aizturēšanu.

B. Kirilovs, Andra Gertsona foto

1991. gads 23. oktobris „Kurzemes Vārds”
(Sludinājums)

Pasažieru ievērībai!
Tramvaju pārvalde atgādina, ka no 1991. g. 1. februāra tramvajos drīkst kompostrēt tikai tramvaju talonus. Auto­busu taloni tramvajos nav derīgi.
No 1991. gada 1. oktobra, pamatojoties uz Ministru Padomes lēmumu «Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā ir noteiktas seko­jošas pasažieru kategorijas, kuras tram­vajos var braukt bez maksas:
● bāreņi un bez vecāku apgādības pa­likušie bērni, kas atrodas bērnu namos, tai skaitā ģimenes bērnu namos, vai mā­cās jebkura veida mācību iestādēs;
● bērni līdz 7 gadu vecumam;
● visi I un II grupas invalīdi, kara in­valīdi, bērni invalīdi un persona, kura pavada (viens pavadītājs) I grupas Inva­līdus un bērnus invalīdus:
● policijas darbinieki, prokurori un izmeklētāji, vides aizsardzības Inspektori, AP deputāti un vietējās Padomes depu­tāti.
Pasažieri, kuri nav laikus Izkompostrē­juši talonu vai iegādājusies mēneša blie­ti, tiek sodīti ar 10 rubļiem, skolēni ve­cuma no 7 līdz 16 gadiem – ar 3 rubļu naudas sodu
Administrācija

1991. gads 14. novembris „Kurzemes Vārds”
(rubrika: rindiņas no vēstulēm)

5. novembri, iekāpjot tramvajā ar bēr­nu ratiņiem, gribēju nopirkt no blakus stāvētājiem talonu, jo tuvākais veikals, kur to varēju iegādāties, bija slēgts. Izrādījās, ka nevienam lieka taloniņa nav. Nākošajā, pieturā griezos pie vienas sievietes ar savu lūgumu. Viņa man uzreiz sacīja, ka vajadzējis talonu agrāk iegā­dāties, ka taloni esot pie vadītājas, un tagad tai maksājot soda naudu. Tikai tad sapratu, ka talonu esmu prasījusi kontro­lierei. Sāku skaidrot, taču šī sieviete sāka kliegt, kā man neesot kauna. Es jus­tos vainīga, ja būtu bezkaunīgi sēdējusi un nebūtu likusies par talona iegādi ne zinis. Ļoti gribētos uzzināt Tramvaju pārvaldes vadītāja domas .par šo gadī­jumu.

Alda Bičkauska

1991. gads 29. novembris „Kurzemes Vārds”
(Sludinajums)

Tramvaja pārvalde nosūta uz Rīgas 10. tehnisko skolu jauniešus un jaunietes no 17,5 gadu vecuma mācīties par tram­vaju vadītājiem. Ai kopmītni nodrošina. Pieteikties personīgi kadru daļā, Rīgas ielā. 56, no pulksten 8 līdz 16.

1991. gads 20. decembris „Kurzemes Vārds”
(rubrika: Liepājas jaunumi)

Autobusu parka un uzņēmuma «Liepā­jas tramvajs» vadība bija ieradusies pie Pilsētas valdes un lūdza kārtējo reizi pārskatīt tarifus. Sakarā ar materiālo resursu padārdzināšanos, nepieciešamību vēl paaugstināt darba algu un saskaņā ar tajos uzņēmumos veiktajiem aprēķiniem par braukšanu autobusos un tramvajos no 1. janvāra būs jāmaksā 60 kapeikas.

1991. gads 28. decembris „Kurzemes Vārds”
(Sludinājums)

Pasažieru ievērībai! 
No 1. janvāra tiek palielināts braukšanas tarifs pilsētas pasažieru transportā 
Braukšanas maksa tramvajā – 60 kapeikas, nepieciešams kompostrēt 4 tramvaja talonus. Tramvaja mēneškartes cena: sko­lēniem un studentiem – 12 rubļi, pensio­nāriem – 20 rubļi., pārējiem pasažieriem – 32 rubļi, organizācijām ar pārskaitījumu mēneškartes – 44 rubļi, tramvaja – autobusa vienotās mēneškartes cena – 43 rubļi, organizācijām ar pārskaitījumu – 60 rubļi.

Tramvaju pārvaldes administrācija