Pēc tam projekta un tāmju dokumentā­ciju nodeva LR Celtniecības un arhitektū­ras ministrijas Valsts būvobjektu ekspertī­zes pārvaldei. Pēc rūpīgas iepazīšanās ar to pārvalde deva pozitīvu slēdzienu tram­vaja tilta rekonstrukcijas tehniski ekono­miskajiem aprēķiniem. 
Minēto slēdzienu nesen saņēma Pilsē­tas valdes Kapitālās celtniecības nodaļā. Es palūdzu tās priekšnieku J. Krastiņu pa­stāstīt par tramvaja tilta turpmāko likteni. 
– Esam jau saņēmuši līgumu par insti­tūta «Pilsētprojekts» izgatavoto darba do­kumentāciju tramvaja tilta rekonstrukcijai. Šī darba pirmajā posmā vajadzēs iztērēt 300 000 rubļu. Vienlaikus mums jādod arī garantija vēl 500 000 rubļu izmaksāšanai jūnijā. Kas attiecas uz Rīgas 17. tiltu būves vienību, tad tā gatava jau šogad veikt celtniecības darbus divu miljonu rubļu ap­jomā. Pirmām kārtām paredzēts par vienu brauktuves daļu paplašināt tilta rietumu pusi. 
Taču tas viss kļūs iespējams tikai pēc pirmās 300 000 rubļu iemaksas izdarīšanas. Bet šādas naudas Pilsētas valdes rīcībā patlaban nav. Tās vadība meklē iespējas sagādāt šādus līdzekļus. Viena no iespē­jām, lai sasniegtu šo mērķi, ir sarīkot trīs nepabeigto celtniecības objektu – jau­natnes atpūtai kluba M. Ķempes ielā, vei­kala un kafejnīcas Grīzupes ielā – izsoli. Par šīs izsoles dienu paziņosim laikraksts vistuvākajā laikā.

Arkādijs Bulatovs

1992. gada 28. februāris „Kurzemes Vārds”
Gaida dolārus
(rubrika: Liepājas jaunumi)

Uzņēmumam «Liepājas tramvajs» arī: va­jadzīga konvertējamā valūta. Liela tāda, kā vairākas rezerves daļas var dabūt tikai ārzemēs, un ka nodilst kontakta vads, ku­ra viens kilometrs maksā 2,5 tūkstošus do­lāru. Pilsētas valde domā, ka varēs piešķirt šīm vajadzībām daļu to līdzekļu, kurus budžetā pārskaitīs Eļļas ekstrakcijas rūp­nīca par savām ārzemju tirdzniecības ope­rācijām.

1992. gada 29. februāris „Kurzemes Vārds”
Pasažieru ievērībai
(Sludinajums)

No 1. marta braukšanas maksa tramvajā – 1 rublis, vienas bagāžas cena – 1 rublis. 
Tramvaja mēneškartes cena:

• vispārējas – 50 rubļi,
• ar pārskaitījumu – 75 rubli,
• Latvijas republikas pensionāriem – 30 rubļi,
• skolēniem un studentiem – 20 rubļi.

Braukšanas taloni par 4 kapeikām tiek pārcenoti un to vērtība ir 1 rublis. 
Pārējiem taloniem paliek iepriekšējā vērtība. 
Braucot tramvajā, jākompostrē:

• 1 talons par 4 kapeikām vai
• 6 taloni par 3 kapeikām.

Par braukšanu bez pasažieru vai bagāžas biļetes — naudas sods 25 rubļi.

Tramvaju pārvaldes administrācija

1992. gada 11. marts „Kurzemes Vārds”
Pasažieru ērtībām
(rubrika: Liepājas jaunumi)

Autobusu parks un Tramvaju pārvalda vienojušās par vienotās mēnešbiļetes ce­nu. Ja pirksiet individuāli, tā maksās 130 rubļus, ja ar pārskaitījumu – 150. Salī­dzinājumam – mēnešbiļete tramvajā mak­sā attiecīgi 50 un 75 rubļus, autobusā – 100 un 120 rubļus.

1992. gada 25. aprīlis „Kurzemes Vārds”
No pilsētas valdes sēdes

(...)
Ar 23. aprīļa sēdes lēmumu maciņi, sā­kot ar 1. maiju, plašāk būs jāatver tiem liepājniekiem, kuri brauc ar tram­vaju. Atkal palielinājusies maksa par elektroenerģiju, un sekas tam – maksa par braukšanu ar Liepājas tramvaju. Viens brauciens nu maksās 2 rubļus (pirms gada 3 kapeikas). Mēneša braukšanas karte 100 rubļus, pensionāriem – 60, skolēniem – 40, iestādēm un organizācijām ar pārskaitījumu – 150.
(...)

1992. gada 28. aprīlis „Kurzemes Vārds”
Pilsētas elektrotransporta pasažieru ievērībai!
(Sludinājums)

No 1. maija braukšanas maksa tramvajā – 2 rubļi, vienas bagāžas cena – 2 rub­ļi, mēneškartes cena:

• vispārējās – 100 rubļi, Latvijas Republikas pensionāriem – 60 rubļi,
• skolēniem un studentiem – 40 rubļi,
• uzņēmumiem ar pārskaitījumu – 150 rubļi.

Braucot, tramvajā, jākompostrē 2 taloni par 4 kapeikām vai 13 taloni (2X) par 3 kapeikām. Taloni par 3 kapeikām būs derīgi līdz 1 jūnijam. Par 4 kapeikām derīgi tikai taloni dzeltenīgā nokrāsā. BALTIE TALONI NAV DERĪGI! 
Par iepriekš iegādātām mēneškartēm, sākot no jūnija jāpiemaksā personīgi vai uzņēmumiem ar pārskaitījumu Tramvaju pārvaldē. 
Par braukšanu, bez pasažieru vai bagā­žas biļetes – naudas sods 100 rubļi.

Tramvaju pārvaldes administrācija.

1992. gada 15. maijs „Kurzemes Vārds”
Elektrotransporta pasažieru ievērībai
(Sludinājums)

No 15. maija tramvaja taloni par 3 kapeikām tiek pārcenoti un to vērtība ir 2 rubļi. 
Braucot tramvajā, jākompostrē divi taloni par 4 kapeikām vai viens talons par 3 kapeikām. 
Par braukšanu bez pasažieru vai bagāžas biļetes – naudas sods 100 rubļi.

Tramvaju pārvaldes administrācija.

1992. gada 27. jūnijs „Kurzemes Vārds”
(rubrika: Liepājas jaunumi)

Aizritējusi jau divi gadi, kopš tramvaja tilts slēgts autotransporta kustībai. Pēc ne­oficiālām ziņām, rekonstrukcijas projektam paredzētie līdzekļi vēl nav izlietoti, kaut gan to var saprast arī citādi – projektētāji nav izpildījusi pasūtījumu. Katrā ziņā skaidrs ir tas, ka otrā pusgada budžeta projektā līdzekļi tiltam nav paredzēti.

1992. gada 2. jūlijs „Kurzemes Vārds”
Izraudzīts vienkāršākais variants

Kāds būs Tramvaju tilta tālākais likte­nis? Šis jautājums satrauc daudzus lie­pājniekus, jo vairāk tādēļ, ka nekādi re­montdarbi netiek veikti, bet cilvēki, nu jau ilgāku laiku, izjūt nopietnas neērtībai sakarā ar to, ka aizliegta autobusu satik­sme pāri tiltam. 
Uz šo jautājumu mēs lūdzām atbildēt Pilsētas valdes Kapitālās celtniecības no­daļas vadītāju Juri KRASTIŅU. Starp citu, tieši pretī viņa darbgaldam, pie sienas, piekārts liels ierāmēts fotoattēls, uz kura tuvplānā iemūžināts Tramvaju tilts. 
– Šis fotoattēls ik dienas man atgādina par nepieciešamību pēc iespējas ātrāk veikt tilta rekonstrukciju, – viņš saka.
– Līdz pēdējam brīdim bija divi varianti. Saskaņā ar pirmo tilts būtu jāpa­plašina no 18,1 līdz 28,5 m, pie tam tā brauktuves platums būtu 22 m. Otrais variants paredzēja vienīgi jau esošā tilta nostiprināšanu.
Pirmā varianta darbu aptuvenā vērtība 1984. gada cenās bija noteikta uz 3353 tūkstošiem rubļu, otrā – 1400 tūkstošiem rubļu. Taču pašreiz celtnieki, saskaņā ar cenu indeksāciju, noteica koeficientu 20, tātad pirmā varianta realizācija prasīs vai­rāk nekā 67 miljonus rubļus lielus izdevu­mus, bet otrā – 28 miljonus. 
Tagad jau pilnīgi droši varam teikt, ka sakarā ar naudas un deficīto materiālu trūkumu, pie kuriem pieskaitāmi vispirms tramvaja un īpašais telefona kabelis, uz­sākt tilta izjaukšanu no jūras puses nav iespējams. 
Pārbaudes aprēķini, kurus veica projek­tēšanas firma, liecināja, ka autotransportu var laist pāri tiltam kaut vai tūlīt avārijas situācijas gadījumos. 
Ņemot vērā to, pieņemts galīgais lēmums par otrā varianta īstenošanu. Tilta nostiprināšanai jau iepirkts metāls kop­summā par miljons rubļiem, no diviem miljoniem, kurus piešķīra no budžets pir­majam pusgadam. Darbu uzsākšanai uzņēmējs – valsts tiltu būves uzņēmums «Pilons» grib, lai tā rīcībā būtu kaut vai 6 – 8 miljoni rubļu. Tādā gadījumā varētu monolītēt visvājāko – izgriežamo tilta daļu, bet kustību pa to atklāt oktobrī. Betona sacietēšanas laikā, kas ilgs nedēļu, tramvaju kustība pāri tiltam būs pārtrauk­ta. Tramvajnieki jau tagad domā par to, kā organizēt vagonu satiksmi līdz tiltam un no tā. 
Darba uzņēmējs gatavs uzsākt darbus kaut vai šodien, taču pagaidām šim nolū­kam nav naudas, ir tikai zināms, ka otra­jam pusgadam no budžeta kapitālajai celt­niecībai, kapitālajam remontam un labie­kārtošanai visai pilsētai piešķirti nepilni 21 miljons rubļu. Tā kā tagad viss ir at­karīgs no līdzekļiem, tiklīdz tie parādī­sies, tilta remonts sāksies nekavējoties.

Arkādijs Bulatovs

1992. gada 21. augusts „Kurzemes Vārds”
(rubrika: Liepājas jaunumi)

Cilvēki ir pieraduši, ka pie tramvaju vadītājiem var nopirkt braukšanas talonus, taču ne visi vadītāji tos pārdod. Lai brau­cējiem būtu mazāk pūļu ar talonu iegādi, uzņēmums «Liepājas tramvajs» aicināja darbā sabiedriskos biļešu izplatītājus. Šo­brīd tādu ir trīspadsmit. Trīs pieaugušie un desmit skolēni. Viņi talonus piedāvā tajos tramvaja vagonos, kur nepārdod va­dītāji, pieturas vietās, galapunktos. Seviš­ķi rosīga tirgošanās iznākot, kad iebrauc Rīgas vai Vaiņodes vilciens.

1992. gada 28. augusts „Kurzemes Vārds”
Galvenais – tramvaju ceļu atjaunošana

Pēdējā pilsētas Tautas deputātu padomes sesijā par paš­valdības uzņēmuma «Liepājas tramvajs» direktoru apstiprināts Juris KONSTANTINOVS. 
J. Konstantinovs dzimis 1946. gadā Liepājā, kalpotāju ģi­menē, latvietis, izglītība – vidēji tehniskā. Pēc vakara vidusskolas beigšanas mācījies Liepājas politehnikumā, dienējis ar­mijā, bet pēc tam saņēmis tehniķa-elektriķa diplomu. 1963. gadi sācis strādāt Lokomotīves depo par elektriķi, pēc tam šādā pat amatā – Vagonu depo. 15, jūlijā viņš norīkots par uzņēmuma «Liepājas tramvajs» direktoru. 
Precējies, ir meita – skolniece. 
– Kādus uzdevumus pirmām kārtām paredzēts risināt jau­najam vadītājam? 
– Pats galvenais uzdevums – tramvaju ceļu atjaunošana, jo tie patlaban atrodas kritiskā stāvoklī, šī iemesla dēļ lūzt arī vagoni un trūkst trolejvads, kas izraisa biežas dīkstāves. Pirmām kārtām jānomaina gulšņi. To mums ir 150, vēl 100 pa­sūtīti. Pavisam būs vajadzīgi vismaz trīs tūkstoši gulšņu. Pat­laban meklējam iespējas iegādāties divas trolejvada spoles. Pilsētas valde piešķīrusi uzņēmumam 15 tūkstošus ASV do­lāru, lai varētu iegādāties Čehoslovakijā visnepieciešamākās rezerves daļas tramvajam. Starp citu, importa rezerves daļas sastāda 80 procentus no visa nepieciešamā kopapjoma. Pārē­jās rezerves dejas var izgatavot Liepājas uzņēmumos, un mēs gribētu lūgt to vadītājus būt atsaucīgiem un neprasīt par to pārāk lielu maksu. 
Mūsu uzņēmuma vienīgais ienākumu avots ir braukšanas talonu pārdošana. Taču šīs naudas pietiek vienīgi sīko re­zerves daļu iegādei, nevis trolejvadam un visam pārējam. 
Tā kā ne visi vagonu vadītāji vēlas pārdot talonus, mēs iesaistījām šajā darbā 15 cilvēkus no malas, galvenokārt sko­lēnus. Valde sola piešķirt biļešu kontrolieriem policista palī­ga statusu, kas ļaus daudz enerģiskāk cīnīties ar «zaķiem». Atgādinu, ka sods tagad ir no 10 līdz 100 rubļiem. Domājam arī par to, kā pašiem nopelnīt valūtu. Šajā nolūkā esam ie­cerējuši izmantot mūsu vagonus, lai reklamētu ārzemju fir­mu produkciju.

Arkādijs Bulatovs 
Andra Gertsons foto

1992. gada 1. septembris „Kurzemes Vārds”
Pilsētas elektrotransporta pasažieru ievērībai!
(Sludinājums)

No 1. septembra braukšanas maksa tramvajā – 4 rubļi, vienas bagāžas cena – 4 rubļi.
Mēneškartes cena:

• vispārējas – 200 rubļi,
• Latvijas Republikas pensionāriem – 120 rubļi,
• skolēniem un studentiem – 50 rubļi,
• uzņēmumiem uz pārskaitījumu – 250 rubļi,

vispārēja vienotā mēneškartes (autobuss, tramvajs) – 340 rubļi.
Braucot tramvajā, jākompostrē 2 taloni par 3 kapeikām.
Par braukšanu bez pasažieru vai bagāžas biļetes – naudas sods 100 rubļi.

Tramvaju pārvaldes administrācija

1992. gada 19. septembris „Kurzemes Vārds”
Transport­ciešanas

Daudzas sūdzības par pilsētas transpor­ta darbu sākas ar to, ka autori uzsver: vi­ņi saprot Autobusu parka un uzņēmuma «Liepājas tramvajs» grūtības. Bet, pēc pa­sažieru domām, ar grūtībām nevar attais­not sliktu darba organizāciju. 
Neminēsim jaunus piemērus par neveik­tajiem autobusu reisiem, jo bojājumi var gadīties arī tad, kad apgāde ar rezerves daļām ir krietni labāka. Būtība ir tāda, ka īstais stāvoklis Autobusu parkā ir daudz sliktāks, nekā par to var spriest, braucot pa to vai citu maršrutu. Pārvadājumu ap­jomi samazinājusies. Līdzekļu nav. Turklāt vajadzīga ārzemju valūta Strādātāji zau­dē cerības, ka uzņēmums vispār varētu atdzimt... 
Bet... ir arī citi apsvērumi. Mēs attīs­tām tirgus attiecības, un jau šodien, ne­gaidot to uzplaukumu, esam principiāli noskaņoti maksāt tikai par sniegtajiem pa­kalpojumiem, nevis par lietu, kas pastāv teorētiski. Teiksim, pārejot uz retinātu au­tobusu kustības grafiku, to darba laika saīsināšanu brīvdienās un likvidējot dažus maršrutus, vajadzēja mainīt braukšanas mēnešbiļetes cenu, jo tās īpašnieks vairs nesaņēma agrākos pakalpojumus. Labi, nolēma tā: neapmierinātie šīs biļetes neie­gādāsies. Taču daudzi pastāvīgie pasažieri bija spiesti piekrist šādiem "tirgus" notei­kumiem. Ir taču jābrauc. Bet viņus gaidīja kārtējā vilšanās. Grafiks atkal netika ievē­rots. Tas skāra arī pēdējos vakara reisus. Cilvēks, iepriekš samaksājis, gaida, bet tad, zaudējis cerības iet kājām... 
Vasaras sākumā Autobusu parkā zaudē­jumi bija vairāku tūkstošu apmērā. Tad deputātu komisijas sēdē uzņēmuma direk­tors R. Embutnieks teica ka negribētu pa­lielināt tarifus, ka jāmeklē cita izeja. Lūk, to arī atrada, samazinot reisu un maršru­tu skaitu. Un pēkšņi – divkārša tarifa palielināšana! Tiesa gan, šoreiz netika jau­tāts, ko doma komisija. Varbūt neko nemainītu, bet vienu jautājumu tomēr gri­bētu uzdot: cikreiz dārgāka kļuvusi dīzeļ­degviela jūlijā? Divas reizes, jā? 
Pērkot talonus, mēs uzturam arī Auto­busu parka administrāciju, palielinām viņu algu. Diemžēl atdeve mūs neapmierina. Pagājuši vairāki mēneši pēc vairāku mar­šrutu likvidēšanas vai mainīšanas, bet pie­turu radītājos joprojām nav aizkrāsoti to numuri, kaut gan tas tika atgādināts di­rektoram pašam. Un cikreiz runāts, ka autobusa aizmugurē jāpiestiprina maršru­ta numurs! Bet problēma nekust no vietas. Varbūt vēlreiz jāpalielina alga ITD, lai to izdarītu? 
Cenas turpina celties. Pienākusi arī tramvaja kārta. Kad pilsētas valde nolēma paaugstināt tarifus no 1. septembra, nedz Tautas saimniecības komisijai, nedz Trans­porta un sakaru komisijai neko pat nejautāja. Vēlāk nolēma, ka labāk būtu saaici­nāt tās kopā, un vismaz ar atpakaļejošu datumu dabūt piekrišanu. Tika rādīti diez­gan sīki aprēķini, bet pretrunas tomēr at­rada. Nez kādēļ uzņēmuma izdevumos jau no 1. septembra iekļauta arī siltumener­ģija. Droši vien pat oktobrī vēl nesāksies apkures sezona. Bet mēs par to viņiem jau maksājam! Elektroenerģijai aprēķins bija sastādīts bez valdības paredzētajiem atvieglojumiem pilsētas transportam. Un tikai pēc cenām, kas prognozētas IV ce­turksnim...
Vēlāk uzņēmuma «Liepājas tramvajs» direktors J. Konstantinovs maldināja mūsu redakcijas pārstāvi, teikdams, ka komisija nebija pilnā sastāvā un tādēļ tās lēmums nav tiesīgs. Bet lieta ir pavisam cita. Val­de var nepiekrist komisijas viedoklim, bet komisijas sēdei jānotiek pirms lēmuma pieņemšanas, nevis pēc tās. Te ir princi­piālā atšķirība.
Gan tramvajnieki, gan Autobusu parka darbinieki lūdza atlīdzināt izdevumus de­putātu un donoru bezmaksas pārvadāju­miem, turklāt pilnā apjomā tā, it kā katri no viņiem izmantotu mēnešbiļeti. Bet iz­rādījās, ka daudzi no šiem cilvēkiem ne­brauc nedz ar tramvaju, nedz autobusu, un pagaidām šis jautājums nav atrisināts. Mums visiem ir zināmi gadījumi, kad kā­da bojājuma dēļ uz ielām apstājas visi tramvaji. Ja novērstu vienu šādu stundas ilgu dīkstāvi, pilnīgi atmaksātos deputātu braucieni, ja nepieļautu kārtējo dīkstāvi – atmaksātos visu donoru braucieni. Bet kaut kā nav pieņemts iekļaut aprēķinos šos zaudējumus.

Kirils Bobrovs, deputātu Transporta un sakaru komi­sijas priekšsēdētāja vietnieks

1992. gada 24. septembris „Kurzemes Vārds”
Uzsākts tilta remonts

Mūsu avīzes pēdējā informācijā par tramvaja tilta rekonstrukciju bija teikts, ka pie­ņemts vienkāršots variants. Tā kā rekonstrukcijas uzsākšanai nebija nepieciešamo 6 – 8 miljonu rubļu, darbu nevarēja sākt:

Šo naudu tomēr dabūja, un mehanizēto darbu ražotne tilta austrumu daļā ātri vien demontēja nevajadzīgo tvaiku cauruļvadu. No valsts tiltu būves uzņēmuma «Pilons» Liepājā ieradās darbu vadītājs N. Harito­nova brigāde desmit strādnieku sastāvā. Taču elektroenerģijas pieslēgšana aizka­vējās un darbus brigāde varēja uzsākt ti­kai pagājušās nedēļas nogalē. 
Pašpārvaldes uzņēmuma «Liepājas apgāds un celtniecība» direktors J. Kras­tiņš teica: «Brigādei intensīvi strādājot, piešķirto sešu miljonu rubļu vajadzētu pietikt līdz šī gada beigām. Apmēram pēc mēneša tramvaja kustību pāri tiltam vajadzēs slēgt uz diviem mēnešiem. Pil­sētas iedzīvotājus lūdzu maksimāli izman­tot pontonu tiltu, jo kustība pa tramvaja tiltu apgrūtina darbus.»

Arkādijs Bulatovs

1992. gada 1. oktobris „Kurzemes Vārds”
No pilsētas valdes sēdes

(…)
Kā Valde sadala valūtu: ir sesijas lēmumi, kas to nosaka. 15 tūkstoši dolāru, kas piešķirti Tramvaju pārvaldei jau ir Čehoslovakijā, tur par tiem ir no­komplektētas rezerves daļas nākamā gada pirmajam ceturksnim, tikai pēc tām pakaļ būs jābrauc pašiem.
(...)

1992. gada 1. oktobris „Kurzemes Vārds”
(Sludinājums)

No 1. oktobra kopējās tramvaju un autobusu mēnešbiļetes pārdod veikalā «Olimpija», biļešu iepriekšpārdošanas kasē, dispečeru punktos – pie Gaisa tilta un Ganību ielā.

1992. gada 9. oktobris „Kurzemes Vārds”
Tautieši Amerikā aicina ,,adoptēt” Liepājas tramvaju

Nē, saviešiem dotos solījumus pasaules liepājnieku saieta dalībnieki nav aizmirsu­ši! To apliecina arī pasākums, ko Ņujorkas tranzīta muzejā par labu Liepājas tramvaja remontam 16. oktobrī rīko saieta dalībnie­ki Vija Dāle, Sarmīte un Uldis Gravas, Alena, Merida un Pēteris Māliņi, Lilija un Žanis Niči, Benita un Gunārs Ozoli un Mil­da Vītola. Muzejs atrodas Bruklinas tilta rajonā, parocīgā, ar virszemes un paze­mes transportu viegli sasniedzama vieta. 
Kokteiļi – par brīvu! Uzkodas – tāpat! Muzeja apskata un referāts, kas ilustrēts ar diapozitīviem, — arīdzan bez maksās! Pie tam priekšlasījumu «Kāp tramvajā, kāp tramvajā!» sniegs pazīstams lietpratēju Kolumbijas universitātes pilsētu plānoša­nas departamenta vadītājs profesors Si­gurds Grava. Viņš salīdzinās Liepājas tramvaju ar citiem transporta veidiem pa­saule. O! Tas būs kaut kas vienreizējs! 
Pasākuma organizatori ziedojumus Lie­pājas tramvajam lūdz nodot līdz 10. okto­brim. 40 dolāru par pirmo personu, 35 – par katru nākamo, sarīkojumā uz vietas – 50 dolāru par personu. 
Bet ko Ņujorkas pasākuma sakarā va­ram darīt mēs, kas ikdienā izbaudām Lie­pājas tramvaja īpašības? Mēs varam turēt īkšķi, lai saieta dalībnieku nodoms izdo­das! Paldies viņiem par to!

Pēteris Jaunzems

1992. gada 24. oktobris „Kurzemes Vārds”
(rubrika: Liepājas jaunumi)

Sakarā ar benzīna krīzi un ar to saistīto autobusu satiksmes neregularitāti krietni pa­lielinās pasažieru skaits pilsētas tramvajos. Tas jau vēl būtu pieciešami, bet pēdējā laikā lasītāji pa telefonu mūs informē, ka nesnauž arī kabatu zaglēni. Ne viens vien, ar atvieglotu nopūtu ticis ārā no pārpildīta tramvaja, secina, ka somiņā vai portfelī maciņu vairs nav. Varam vienīgi ieteikt būt uzmanīgākiem pārpildītos tramvajos.

1992. gada 24. oktobris „Kurzemes Vārds”
Drīz tramvajs pa tiltu vairs nekursēs

Jau otro mēnesi uz tramvaju tilta norit rekonstrukcijas darbi, kurus veic Rīgas tiltu būves uzņēmums «Pilons». Kā mūs informēja uzņēmuma «Liepājas apgāds un celtniecī­ba» galvenais speciālists L. Merinskis, ceturtdien uz tilta tikās projekta galvenais inže­nieris O. Kuzņecovs un uzņēmuma «Liepājas tramvajs» direktors J. Konstantinovs, lai ap­spriestu jautājumu par ilgstošiem pārtraukumiem tramvaju kustībā pāri Siltam.

Saskaņa ar projektu paredzēti četri pārtraukumi ar laiku 28 dienas katrs. Ta­ču ņemot vērā krasu autobusu kustības sašaurināšanos pilsētā, gan pasūtītājs, gan tramvajnieki kategoriski iebilda pret šā­du pārtraukumu skaitu. Tika pieņemts kompromisa lēmums: izdarīt divus pār­traukumus. 
Pirmais – 28 dienu garais pārtraukums – būs novembrī-decembrī. Otrais – 20 dienas – paredzēts 1993. gada jan­vārī-februārī.

Arkādijs Bulatovs

1992. gada 5. novembris „Kurzemes Vārds”
No preses stundas Pilsētas valdes namā

(…) 
Tramvajs. Baumas par iespējamu tramvaja kustības atstādināšanu ir nepareizas. Tilta remontu tas pašlaik netraucē, jo visi darbi norit tā apakšdaļā. Kā organizēs tramvaja kustību tajās desmit dienās, kas būs vajadzīgas, kamēr veiks betonēšanas darbus, tiks domāts atsevišķi. Bet iespē­jams, ka tas būs tikai pavasarī, jo tehno­loģija prasot, lai pēc betonēšanas vismaz desmit dienas nebūtu sals.
(…)

1992. gada 18. novembris „Kurzemes Vārds”
(rubrika: Liepājas jaunumi)

Uzņēmums «Liepājas tramvajs» Pilsētas valdei lūdz izskatīt jautājumu par braukša­nas tarifa palielināšanu, jo biļetes cenā nav iekļauts apgrozījuma nodoklis, ar ku­ru kopā par braukšanu jāmaksā 4,43 rubļi. Šo summu iesaka noapaļot līdz pieciem rubļiem.

1992. gada 2. decembris „Kurzemes Vārds”
Pavisam oficiāli

Izpildot daudzu lasītāju lūgumu, nosaucam tās pasažieru kategorijas, kurām ar LR Ministru Padomes 2. novembra 452. lēmumu dotas tiesības sabiedriskajā transportā braukt bez maksas vai ar atlaidi. 
1. Bērni bāreņi un bez vecāku apgādības palikušie bērni, kas atrodas bērnu namos, tai skaitā ģimenei bērnu namos, vai mācās jebkura veida mācību iestā­dēs – bez maksas brauc pilsētas sabiedriskajā pasažieru transportā (autobusos, trolejbusos, tramvajos), rajonu un tālsatiksmes autobusos, visu veidu vilcienos (kopējos vagonos).
2. Bērni līdz 7 gadu vecumam – bez maksas brauc pilsētas sabiedriskajā pasažieru transportā, rajonu autobusos, visu veidu vilcienos (kopējos vagonos).
3. Bērni līdz 5 gadu vecumam – bez maksas brauc tālsatiksmes autobusos.
4. Bērni no 5 līdz 10 gadu vecumam – brauc tālsatiksmes autobusos ar 50 procentu atlaidi no braukšanas maksas.
5. Bērni no 7 līdz 10 .gadu vecumam – brauc visu veidu vilcienos (kopējos vagonos) ar 50 procentu atlaidi no braukšanas maksas.
6. Visi 1. un 2. grupas invalīdi, bērni invalīdi un personas, kuras pavada (viens pavadītājs) 1. grupas invalīdu vai bērnu invalīdu – bez maksas brauc pilsētas sabiedriskajā pasažieru transporta, rajonu un tālsatiksmes autobusos, visu veidu vilcienos (kopējos vagonos).
7. Apgādājamie, kuri dzīvo sociālās nodrošināšanas – veco ļaužu un invalīdu – pansionātos, kā arī bērnu pansionātos – brauc tālsatiksmes autobusos, visu veidu vilcienos (kopējos vagonos) ar 50 procentu atlaidi no braukšanas maksas.
8. Arodizglītības, vidējo speciālo mācību iestāžu dienas nodaļas audzēkņi, augstāko mācību iestāžu dienas nodaļas studenti – brauc pilsētas sabiedriskajā pasažieru transportā (ar mēnešbiļetēm), rajonu un tālsatiksmes autobusos, visu veidu vilcienos (kopējos vagonos) ar 50 procentu atlaidi no braukšanas maksas mācību gada laikā.
9. Politiski represētie – brauc bez maksas piepilsētas vilcienos, ar 50 procentu atlaidi no braukšanas maksas – tālsatiksmes autobusos.

1992. gada 5. decembris „Kurzemes Vārds”
(rubrika: Liepājas ziņas)

Braucot pāri tramvaju tiltam, daudzi būs ievērojuši, ka, nobraucot no tā, vagoni pa­lēnina gaitu – šeit radušās pārmijas, ar kuru palīdzību būs savienoti abi sliežu ceļi. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu tramvaju kustību turpmākos tilta remonta posmos. Aizvien lielākām briesmām pakļauj sevi gājēji, kuri ignorē aizliegumu iet pāri tiltam. Tādēļ komunālie dienesti lūgusi Pil­sētas valdi ierīkot šeit municipālas poli­cijas posteni.