2000. gada 13. janvāris „Kurzemes Vārds” 
Neuzmanīgs zemnieks paralizē Liepājas tramvaju kustību

Vakar ap pulksten 9 smagā automašīna "Scania", no Rīgas ielas nogriežoties uz Raiņa ielu, pārrāva tramvaja līnijas elektrības kontaktvadus. Bojājumus izdevās novērst tikai ap pulksten 14. 
Rīta pusē Nīcas pagasta zemnieku saimniecības "Šķilas" automašīna "Scania", kas uz ostu veda baļķus, Rīgas un Raiņa ielu krustojumā ar iekrāvēja celtni aizķēra tramvaja līnijas kontakttvadus, taču šoferis to nepamanīja. Vadi nospriegojā, kamēr pārtrūka to posms no Raiņa ielas līdz tiltam. Cilvēki negadījumā necieta. Tramvaju satiksmi izdevās atjaunot tikai pēcpusdienā. Pašvaldības uzņēmuma "Liepājas tramvajs" direktors Aigars Puks teica, ka viņa vadītajai iestādei radīti ievērojami zaudējumi. Direktors vēl precīzi nezināja, cik tie varētu būt lieli, taču summa svārstās no 500 līdz 1000 latiem. Daļu zaudējumu segs no civiltiesiskās apdrošināšanas, bet, ja ar to nepietiks, pārējo naudu būs jāpieprasa no vainīgā šofera. Strādniekiem nācies operatīvi novērst bojājumus un dažos posmos nomainīt sarutos vadus pret jauniem. Aigars Puks teica, ka tramvaju piespiedu dīkstāves dēļ iedzīvotāji īpašu ažiotāžu nebija sacēluši. Lielākie nemiera cēlāji bijuši žurnālisti. "Scania" vadītājam policija sastādīja administratīvo pārkāpumu protokolu par satiksmes negadījuma izraisīšanu. 
Ceļu satiksmes drošības departamenta Liepājas rajona nodaļas ceļu uzraudzības inspektors Elmārs Heniņš "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka maksimālais pieļaujamais kravas augstums ir 4 metri. Ja automašīnas izvirzījumiem vai kravai ir lielāki gabarīti, kustības maršruts ir jāsaskaņo ar CSDD un jāsaņem lielgabarīta kravas pārvadāšanas atļauja. Elmārs Heniņš teica, ka šī nav pirmā reize, kad smagās automašīnas Rīgas un Raiņa ielu krustojumā sarauj kontaktvadus. Otra bīstamā vieta ir Brīvības ielas posms pie tramvaja galapunkta.

Gundars Matīss

 

2000. gada 2. februāris „Kurzemes Vārds” 
LBAS priekšsēdētājs strādā Liepājā
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

Vakar Liepājā darba vizītē bija ieradies Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Juris Radzēvičs. Viņš tikās ar vairāku arodorganizāciju biedriem, arī pašvaldības uzņēmumā "Liepājas tramvajs". Tas ir viens no tiem, kur ļoti lietišķi risina sociālo dialogu starp darba devēju un darba ņēmējiem. Radževiča kungs, tiekoties ar uzņēmuma direktoru Aigaru Puku un arodbiedrības aktīvistiem, pārrunāja sociālās aktivitātes, kas patlaban risinās valstī, kāds ir uzņēmuma ekonomiskais stāvoklis, kāda tajā ir nodokļu politika utt. Pēcpusdienā J. Radzēvičs par aktuāliem sociālās politikas jautājumiem runāja ar Liepājas Arodbiedrību centra aktīvu. Īpaša uzmanība tika pievērsta topošajam likumam par arodbiedrībām, arī sociālās un darba likumdošanas jautājumiem.

 

2000. gada 3. februāris „Kurzemes Vārds” 
Deputāte ar kodu 004
(Rubrika: Deputāta gads)

Aija Barča ir viena no tiem 7. Saeimas deputātiem, kurus var saukt par jaunajiem. Liepājā esot, bija viena no populārākajām personām. Tāpēc nav brīnums, ka aizpērnajā rudenī viņas saņemto balsu skaits bija visai iespaidīgs. 
(…)
– Kādi ir pēdējie jautājumi, kur savus kolēģus esat pierunājusi balsot par labu Liepājai?
– Par finansējumu Liepājas Simfoniskajam orķestrim un pašvaldības uzņēmumam "Liepājas tramvajs". Ja tika panākts, ka 2000. gada budžetā Simfoniskais orķestris saņems visu pieprasīto summu, tad "Liepājas tramvajs" tikai daļu. Bet arī tas ir daudz. Domāju, a deputātiem liepājniekiem ļoti drīz vajadzētu sēsties pie kopīgu sarunu galda ar Pilsētas domes deputātiem, lai runātu par Speciālo ekonomisko zonu. 
(…)

Līvija Leine

 

2000. gada 10. februāris „Kurzemes Vārds” 
20 pamanāmākie XX gadsimta Liepājas sabiedriski politiskie darbinieki

(…)
Kārlis Strautiņš
Dzimis 1932. gada 19. janvārī. Septiņpadsmit gadu vecumā sācis strādāt rūpnīcā "Sarkanais metalurgs". Mācījies vakara vidusskolā, pēc tam Rīgas Politehniskajā institūtā. Pilsētu vadījis trīs sasaukumus – no 1965. līdz 1971. gadam. Šajā laikā sāka būvēt Dienvidrietumu mikrorajonu, no Līvas laukuma uz šo pilsētas daļu pagarināt tramvaja līniju. Kārļa Strautiņa nopelns, ka, viņam esot priekšsēdētāja amatā, kardināli sakārtota pilsētas kanalizācijas un ūdensapgādes sistēma, iekārtots centrālais ūdensvads. Viņa laikā pilsēta pievienota Dašavas gāzes vadam. Uzcelta viesnīca "Līva", pārkārtots pilsētas centrs, uzlabota transporta kustība, tramvaja līnijai izbūvētas dubultsliedes, iekārtotas gājēju pārejas, apstādījumi. Kārlis Strautiņš bijis arī LPSR Augstākās padomes deputāts. No izpildkomitejas atkal atgriezies"Metalurgā", vadījis lietuves cehu. 
Bija sava laika cilvēks. Neskatoties uz cilvēciskajām vājībām, bija autoritāte. Laikabiedri viņu cienīja galvenokārt viņa vienkāršības un cilvēciskuma dēļ. 
Miris 1991. gadā. 
(…)

 

2000. gada 16. februāris „Kurzemes Vārds” 
"Liepājas tramvajs" – asociācijā
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

Ar Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācijas valdes lēmumu šās organizācijas sastāvā uzņemts pašvaldības uzņēmums "Liepājas tramvajs". Daudzus ekonomiskos un organizatoriskos jautājumus tagad varēs atrisināt kopīgi un droši vien daudz rezultatīvāk. Asociācijā vienlaikus uzņemta arī Rīgas Tramvaja un trolejbusu pārvalde un Daugavpils pašvaldības tramvaja uzņēmums. Kā paziņoja Pilsētas domes Preses dienests, šādu apvienošanos iniciējis "Liepājas tramvajs". Par galveno uzdevumu izvirzīta iespējamo netiešo dotāciju meklēšana šai nerentablajai nozarei.

 

2000. gada 19. februāris „Kurzemes Vārds” 
Ja realizē vienu projektu
(Rubrika: No sestdienas līdz sestdienai)

Aizvadītās nedēļas notikumus komentē pašvaldības uzņēmuma "Liepājas tramvajs " direktors Aigars Puks
– Droši vien man nebūtu jāstāsta par savu tiešo darbu – tajā vienmēr ir problēmas un grūtības. Šajā ziņā aizvadītā nedēļa bija līdzīga iepriekšējām. Tramvajniekiem galvenais – līdzekļi sliežu ceļu, kontakttīklu, vagonu remontam un citām vajadzībām. Pēc nesen saņemtajiem 45 000 latu un mūsu uzņemšanas pasažieru autopārvadātāju asociācijā radās dažas cerības. Iespējams, mums kā asociācijas locekļiem izdosies saņemt atlaides elektroenerģijai. 
Taču jāsāk būtu ar kaut ko patīkamu. Jau rit gatavošanās Liepājas 375. dzimšanas dienas svinībām. Tādēļ gribu izteikt visiem liepājniekiem vislabākos novēlējumus. Svētku pasākumiem būs veltīta vesela nedēļa. Tajos piedalīsies arī uzņēmums "Liepājas tramvajs" sadarbībā ar "Latvijas Mobilo telefonu", tādēļ jubilejas dienā par braukšanu tramvajā nebūs jāmaksā. Es negribētu minēt izmaksu summas, jo tā tomēr ir dāvana. Šodien diezgan daudz kas atkarīgs no sponsoriem, un ne jau vienmēr runa ir par naudu. Atcerēsimies kaut vai Raimonda paula koncertu Sv. Trīsvienības baznīcā iepriekšējās nedēļas beigās – lieliska dāvana, mēs esam noilgojušies pēc tādām. Garīgām vērtībām būtu jāvalda pār materiālajām. Lai mūsu dzīvē būtu vairāk dāvanu un lai tās sniegtu cilvēkiem patiesu prieku! 
(…)

 

2000. gada 7. marts „Kurzemes Vārds” 
Lielākie nodokļu maksātāji
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu inspekcija masu saziņas līdzekļiem nosaukusi pēc pērnā gada rādītājiem apkopotās ziņas par vietējiem nodokļu maksātājiem. Sarakstā ir piecpadsmit uzņēmumu – lielākie nodokļu maksātāji valsts pamatbudžetā un obligāto sociālās apdrošināšanas maksājumu kārtotāji. Šo uzņēmumu skaitā ir Autobusu parks, Eļļas ekstrakcijas rūpnīca, akciju sabiedrības "Būvtehnika" un "Liepājas maiznieks", Labiekārtošanas sabiedrība, Liepājas Patērētāju biedrība, SIA "Aizputes ceļinieks", pašvaldības uzņēmums "Liepājas tramvajs", U. Pīlēna birojs un vairāki citi. Labākos nodokļu maksātājus publiski godināt paredzēts 17. martā klubā "Lauma".

 

2000. gada 17. marts „Kurzemes Vārds”
Dzimšanas dienas sponsori tiekas ar žurnālistiem
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

Vakar Pilsētas domē notika preses konference, kurā piedalījās un sīkāk par savu līdzdalību pilsētas 375. dzimšanas dienas svinībās informēja sponsoru – firmu "Latvijas Mobilais telefons" un "Baltijas Transporta apdrošināšana" pārstāvji. Piedalījās arī 375. dzimšanas dienas rīcības komitejas priekšsēdētāja Olita Augustovska, Autobusu parka direktors R. Embutnieks un "Liepājas tramvaja" direktors A. Puks. Firma "Baltijas Transporta apdrošināšana" ir tā, kas 18. martā sponsorē liepājniekiem braukšanu par brīvu autobusos (pilsētas robežās!). Ar šo firmu Autobusu parks sadarbojas jau vairākus gadus. Firmas prezidents G. Dandzbergs pastāstīja, ka daļēji uzskata sevi par liepājnieku, jo dzimis netālu no Liepājas – Aizputē, tāpēc arī nolēmis atbalstīt Liepājas svinības. "Latvijas Mobilā telefona" Tirgzinību dienesta projektu vadītājs Ē. Hūns savukārt informēja, ka uzņēmums 18. martā sponsorē septiņu tramvaja vagonu kursēšanu bez maksas, kā arī bērnu atrakcijas savā tramvajā (ar "LMT" zīmi). "Liepājas tramvajs" no savas puses dzimšanas dienāuzsauc liepājniekiem astoto, papildu bezmaksas tramvaju. "LMT" ir arī ģenerālsponsors Ērika Ķiģeļa piemiņas pasākumam klubā "Pablo".

 

2000. gada 27. aprīlis „Kurzemes Vārds”
XX gadsimta ievērojamākie Liepājas tautsaimnieki

(…)
Semjons Kļepeņins
Būvuzņēmēja S. Kļepeņina (1855. – 1929. g. ) karjera Liepājā ir piemērs, kā no vienkārša privātbankas kasiera var kļūt par vērienīgu komersantu. Kļepeņina uzņēmums izkrāva akmeņogles kara ostā, viņam pasūtīja ēku būvi. Būvuzņēmējs ierīkoja savu galdniecību, ķieģeļu fabriku, nelielu eļļas spiestuvi. Par viņa domas lidojumu liecina arī naivā ideja par saspiesta gaisa importu no Itālijas, taču nevar noliegt S. Kļepeņina lieliskās komersanta spējas, neraugoties uz augsta līmeņa izglītības trūkumu. S. Kļepeņina vadībā notika kara ostas un cietokšņa būve, viņš piedalījās Liepājas tramvaja līnijas būvē, uzcēla Helēnas mazbērnu novietni (tagad – agrākais dzemdību nams Sporta ielā), Sieviešu ģimnāziju (tagad – 1. vsk. ) u. c. Protams, tautā vispazīstamākā būve ir Kļepeņina nams Bāriņu ielā, kas savulaik bija lielākā augstceltne pilsētā ar ērtiem dzīvokļiem, labu apdari un vienu no pirmajiem liftiem Liepājā. 
(…)

Ints Grasis

 

2000. gada 11. maijs „Kurzemes Vārds”
Septiņdesmitie
(Rubrika: Pirmā sleja)

(…)
Septiņdesmitie gadi bija laiks, kad uz Rīgu un atpakaļ varēja aizlidot sešas reizes dienā un tiešie lidmašīnu reisi mūs savienoja ar Maskavu, Ļeņingradu, Kijevu, ar Kaukāza un Krimas kūrortiem, taču līdz apnikumam šķendējāmies paši par savu tramvaju, jo bieži vien kājāmgājēji to apsteidza.

Andžils Remess

 

2000. gada 2. jūnijs „Kurzemes Vārds”
Jaunie vecie vagoni
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

Uzņēmums "Liepājas tramvajs" vērsās pie Eiropas uzņēmumiem, kas veic pasažieru pārvadājumus tramvajā, ar lūgumu pārdot lietotos vagonus. Atsaucās vienīgi kolēģi no Kotbusas pilsētas Vācijā. Viņi gatavi pārdot mums trīs šādus vagonus. Viens vagons kopā ar piegādi no Vācijas izmaksās aptuveni 7 tūkstošus latu. Salīdzinājumam jāsaka, ka jauns tramvaja vagons izmaksātu nesalīdzināmi dārgāk – 300 tūkstošu dolāru, bet pašreiz Liepājā izmantojamais ritošais sastāvs kalpo jau no 15 līdz 20 gadiem. Vakar Pilsētas domes deputāti kārtējā sēdē nobalsoja par to, lai tramvajniekiem piešķirtu 21 500 latu, kā formulēts pieņemtajā dokumentā, mazlietoto tramvaja vagonu iegādei.

 

2000. gada 8. jūnijs „Kurzemes Vārds”
Astoņdesmitie
(Rubrika: Pirmā sleja)

Tuvojas izskaņai mūsu publikācijas par divdesmitā gadsimta desmitgadēm, un šodien ieskatāmies priekšpēdējā no tām – astoņdesmitajos gados, kurus var sadalīt divās daļās. 
Pārcilājot atmiņā astoņdesmito gadu pirmo pusi, katrs droši vien atcerēsies kaut ko savu. Vienam tā būs jaunās slimnīcas pārcelšanās gandrīz vai ārpus pilsētas, kas sākumā biedēja ar lielo attālumu, līdz nāca pārliecība par daudz lielākām ērtībām slimniekiem un labākiem apstākļiem mediķiem. Otram – tramvaja līnijas izmainīšana, kas izbeidza laiku, kad tramvaja vagonu vadītājiem no Pētertirgus pieturas nācās doties līdz pakārtajam milicim, lai redzētu, vai pa Tirgoņu ielu pretī nav sācis braukt cits sastāvs. Trešajam būs palikusi prātā Ezerkrasta rajona namu izplešanās pļavās, kur – šķiet, tas nemaz nebija tik sen – vēl ganījās govis. Ceturtajam vēl ausīs skanēs "Credo" koncerti ar Raimonda Paula melodijām, kas šo dzīvespriecīgi muzicējošo grupu pacēla Latvijas popmūzikas līderpozīcijās, bet cits, kaut arī nelabprāt, atcerēsies dienas aprīļa beigās, kad Černobiļas atomkatastrofas atbalss bija sasniegusi arī mūspusi, taču nedrīkstēja ļaudis brīdināt, jo, lūk, nekas neesot noticis, tie visi ir imperiālistu izdomājumi
(…)

Andžils Remess

 

2000. gada 13. jūnijs „Kurzemes Vārds”
Arodbiedrību centrs ierosina dotēt tramvaju
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

Arodbiedrību centra priekšsēdētājs Jānis Neimanis nosūtījis vēstuli Pilsētas domes priekšsēdētājam Uldim Seskam saistībā ar Liepājas domes Tarifu padomes lēmumu paaugstināt braukšanas maksu tramvajā līdz 13 santīmiem par biļeti. Arodbiedrību līderis uzskata, ka iedzīvotāju zemās maksātspējas dēļ šis tarifa paaugstinājums nespēs pilnībā atrisināt uzņēmuma problēmas. Vēstulē arī pausts viedoklis, ka Pilsētas dome, par labu privātfirmām apstiprinot taksometriem maršrutus, kas daļēji sakrīt ar tramvaja maršrutu, ir radījusi zaudējumus pašvaldības uzņēmumam "Liepājas tramvajs". Tāpēc domei, viņaprāt, jākompensē uzņēmumam nodarītie zaudējumi un turpmāk sabiedriskais transports jādotē regulāri.

 

2000. gada 20. jūnijs „Kurzemes Vārds”
Naudas trūkums 
(Rubrika: Pārdomas par ekonomiku)

Laikrakstu tirāžas krītas. Gan uz parakstīšanās rēķina, gan realizējot mazumtirdzniecībā. Protams, šādos gadījumos avīžniekiem vienmēr gribas izdarīt analīzi. Taču nekas jēdzīgs nesanāk. Tiek fiksēts daudz un dažādu iemeslu. Taču galvenais no tiem droši vien ir tas, ka nepietiek naudas laikrakstam. Izdevumi pieaug visnegaidītāko iemeslu dēļ. Un ja, piemēram, dārgāks kļuvis brauciens tramvajā, mazāk laikrakstu tiek pārdots. Un tādēļ mazāk cilvēku iepazīstas ar reklāmu, par kuru samaksāta nauda, rēķinoties ar zināmu auditoriju. Lūk, tā izveidojas savdabīga ekonomiska ķēdīte, kuras posmus mēs reizēm pat neievērojam. Vai arī šāds paradokss: oficiālais darba algas pieaugums divkārt apsteidz inflācijas tempus. Bet preču realizācija iedzīvotājiem samazinās. Tiesa gan, šāda samazināšanās fiksēta tikai procenta desmitdaļās, taču vienalga tas ir satraucošs signāls. Tam nav gadījuma raksturs. 
(…)
Jo ātrāk sabiedrībā likvidēs ekonomisko analfabētismu, jo vieglāk būs pārciest jebkuras tirgus reformas. Šeit plašs darbības lauks paveras arī presei. Lasītājs ar laikraksta starpniecību vaicā uzņēmuma "Liepājas tramvajs" direktoram, vai tiešām viņš nevar sekot autobusu parka direktora piemēram un bez maksas pārvadāt pensionārus, kuri vecāki par 70 gadiem. Cilvēkus ar šādām pretenzijām viegli saprast – dzīve ir grūta. Un tomēr gribas aicināt viņus nopietnāk padomāt par realitāti. Mēs aizvien biežāk lūkojamies uz Eiropu, un, patīk tas kādam vai nepatīk, agri vai vēlu mums tomēr nāksies atteikties no dažādām tradicionālām padomju atlaidēm. Pat Krievija nostājusies uz šī ceļa. Bet būtība ir tāda, ka jebkurš privātuzņēmums var noteiktā situācijā nodarboties ar labdarību, taču obligāti viņam tas nav jādara. 
Nenodrošinātības problēmas pastāv gan Eiropā, gan Amerikā. Taču tur tās risina sociālie dienesti. Kam pietrūkst naudas dzīvoklim vai apkurei, tiem izsniedz attiecīgu pabalstu, kam pietrūkst naudas braucienam pilsētas transportā, tiem arī izsniedz pabalstu. Cenu precei vai pakalpojumiem nosaka to ražotājs vai sniedzējs. Un tā ir obligāta visiem. Mēs nebūsim izbrīnīti, ja kāds ieteiks pārdot pensionāriem laikrakstu "Kurzemes Vārds" par diviem santīmiem lētāk. To var izdarīt. Taču ar nosacījumu, ka pārējie būs gatavi maksāt tikpat daudz dārgāk. Zudumi, vienalga kādā veidā, ir jāsedz. Kas attiecas uz pilsētas transportu, tad šeit pārmetumus, iespējams, pelnījusi pilsētas pašvaldība, kas nepiešķir pietiekamas dotācijas. Taču mēs zinām, cik pieticīgas ir pilsētas budžeta iespējas. 
(…)

Kirils Bobrovs

 

2000. gada 27. jūnijs „Kurzemes Vārds”
Stiķi niķi ieradumi

Aigars Puks – uzņēmuma "Liepājas tramvajs" direktors un boulingzāles līdzīpašnieks:
– Vispār esmu garastāvokļa cilvēks, un nekad sev nevaru atteikt plombīra saldējumu. Tā nu ir mana vājība. Patīk braukt ar savu auto un klausīties skaļu mūziku. Pats kaitīgākais ieradums ir pīpēt. Un daudz pīpēt. Par niķi varētu saukt to, ka, skatoties TV pārraides, man patīk ēst vai vismaz kaut ko kraukšķināt. Arī draugi ir pamanījuši manasstilīgās šlipses, tās izvēlos rūpīgi. Tuvākie draugi to izprot un, zinot manu īpašo gaumi, dāvinot man kaklasaites, vienmēr ir trāpījuši desmitniekā. 
(…)

Antra Pujēna

 

2000. gada 1. jūlijs „Kurzemes Vārds”
Tramvaja vagoni no Vācijas
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

Vakar pašvaldības uzņēmums "Liepājas tramvajs" saņēma divus Vācijā iegādātos vagonus. Pavisam nopirkti trīs agrāk ekspluatēti tramvaja vagoni – trešais jāsaņem pēc nedēļas. Kā vakar paziņoja Pilsētas domes Preses dienests, atsaucoties uz uzņēmuma direktora Aigara Puka sacīto, tramvaja vagonus sāks izmantot jūlija vidū. Tajos ir daudz ērtāki saloni nekā vecajos vagonos. Cits jaunums būs elektroniskas ierīces biļešu marķēšanai. Runā, ka tādējādi samazināsies zaķu skaits. "Liepājas tramvaja" jaunais pirkums kļuva iespējams tādēļ, ka to atbalstīja ar pilsētas budžeta līdzekļiem.

 

2000. gada 4. jūlijs „Kurzemes Vārds”
Lai pēc uzplūdiem viss neapklustu

Nu jau tāds laika sprīdis aizritējis, kopš Liepājā vairākas dienas pēc kārtas notika pasākumi, lai sabiedrības uzmanību mēģinātu pievērst invalīdu problēmām. 
Kāda bijusi rezonanse? Vai tiks darīts arī kaut kas reāls, lai veicinātu invalīdu integrēšanos sabiedrībā?
Par to improvizētā apaļā galda sarunā savu viedokli izteica Liepājas invalīdu Mācību un ražošanas centra vadītājaIneta Bore, invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" koordinatore Liepājā Santa Riekstiņa un Neredzīgo biedrības Liepājas teritoriālās organizācijas priekšsēdētājs Māris Ceirulis. 
(…)
Ineta Bore: – Lai cilvēki ar kustību traucējumiem, ar kruķiem un arī veci cilvēki varētu iekāpt un izkāpt no tramvaja pieturā pie Rakstvežu ielas, ļoti nepieciešams būtu pie sliedēm izbūvēt paaugstinājumu. Ne visiem pa spēkam pārvarēt to augsto kāpienu. Un tādu it kā sīku piemēru pilsētā ir daudz. Daudz būtu darāms, lai visur, arī pasen būvētajās ielās, veidotu riteņniekiem pārvarāmas nobrauktuves no ietves uz ielas. Tāpat aizdarīt dažu lielāku caurumu kādas ietves segumā. 
(…)
Ineta Bore: – Tas skan briesmīgi, bet šiem cilvēkiem bieži vien nav pat pašcieņas. Tik ļoti viņi salauzti. Ļoti gribētos viņu izvilkt no mājām, panākt, lai paši līdzi domā un, cik var, dara, lai ienāktu sabiedrībā. Jo mūsu būs vairāk, jo mēs vieglāk pierādīsim, ka mums tas luksofors ir vajadzīgs, ka tas bomis ietves malā ir vajadzīgs, lai tramvajā iekāptu, ka ir vajadzīgi šie invalīdu dienas centri, ka vajadzīgs vēl kaut kas. Zviedri konferencē nosauca skaitļus, cik biedru ir katrā no viņu organizācijām. Biedru skaits – 43 000, 100 000, 10 000, bet līdzekļi – miljonos. Mēs ar kolēģi pat smējāmies: vai Zviedrijā ir kāds, kurš nav kādā no invalīdu organizācijām.

Līvija Leine

 

2000. gada 6. jūlijs „Kurzemes Vārds”
Par Pilsētas domes komiteju sēdēm
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

Pilsētas dome informēja "Kurzemes Vārdu" par četru savu komiteju sēdēm, kas ieplānotas šajā nedēļā. Vakar notika divu komiteju sēdes, bet divu citu – Pilsētas saimniecības un attīstības komitejas un Finanšu komitejas sēdēm jānotiek šodien. To darbakārtībā gandrīz vieni un tie paši jautājumi, kas kopumā aptver 40 punktu. Problēma, kas skar lielas liepājnieku daļas intereses, ir saistīta ar priekšlikumu paaugstināt braukšanas maksu tramvajā. Līdzīga ir situācija ar gružu izvešanu – paredzēts, ka arī par to būs jāmaksā vairāk. Taču Pilsētas saimniecības un attīstības komitejas sēdes darbakārtībā šis jautājums skan nedaudz nomierinoši: "Par sadzīves atkritumu tarifu pieauguma prognozēm". Izskata arī jautājumus par atsevišķiem projektiem, finansēšanu, privatizāciju utt. To izlemšanas nākamais posms – Pilsētas domes kārtējā sēde.

 

2000. gada 24. jūlijs „Kurzemes Vārds” 
Pašvaldības veiksmīgākais uzņēmums ir Liepājas teātris

Pilsētas domes Finansu komiteja apstiprinājusi zvērinātu revidentu sagatavoto Liepājas domes ieguldījumu uzņēmējsabiedrībās ekonomisko rādītāju pārskatu par 1999. gadu un pārskatu par pašvaldības uzņēmumu finansiālo stāvokli 1999. gadā
(…)
Analizējot pašvaldības ieguldījumus uzņēmējsabiedrībās, to lietderību un atdevi, par veiksmīgiem uzņēmumiem ar pašvaldības ieguldītajiem līdzekļiem atzīti: Autobusu parks, Pētertirgus, Ceļu pārvalde, Lejaskurzemes Tūrisma informācijas birojs, kā arī "Liepājas ūdens", kaut gan šis uzņēmums 1999. gadu beidzis ar 121 842 latu zaudējumiem. Tie radušies, veidojot rezerves ar apšaubāmiem debitoru parādiem. 
Vislielākie zaudējumi pagājušajā gadā bijuši uzņēmumam "Liepājas tramvajs", kas gadu beidzis ar 68 489 latu zaudējumiem. Ar 51 285 latu zaudējumu pagājušo gadu beidza arī "Liepājas Siltumapgāde", kurā pērn bijusi vislielākā vidējā darba alga – 135 lati. Vismazākā darba alga – 72 lati – 1999. gadā bijusi "Jaunatnes centram", kas gadu beidzis bez peļņas vai zaudējumiem. Savukārt koncertestrāde "Pūt, vējiņi!" 1999. gadu beigusi ar 1603 latu zaudējumu, tās neto apgrozījums bijis 44 552 lati, bet vidējā darba alga – 88 lati mēnesī. 
Finansu komitejas lēmumu vēl izskatīs domes sēdē. Šādu pārskatu apstiprināšana notiks pirmoreiz, un tā uzsākta pēc Zvērinātu revidentu asociācijas ieteikuma

Sarmīte Pelcmane

 

2000. gada 1. augusts „Kurzemes Vārds”
Tramvajā jauna izskata braukšanas biļetes
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

Šajās dienās pašvaldības uzņēmums "Liepājas tramvajs" laidis apgrozībā jauna izskata braukšanas biļetes. Jaunās biļetes vienā pusē atšķirībā no vecā parauga biļetēm bez sērijas, numura un tramvaja vagona attēla ir arī kustības grafiks ar visām pieturām. Kā pastāstīja uzņēmuma direktors Aigars Puks, jaunā parauga biļetes (dizaina autors Jānis Celinskis, 'Jazz Grafika') izstrādātas jaunajiem elektroniskajiem biļešu kompostrēšanas aparātiem (tādēļ arī biļetes otra pusē nepieciešamas it kā neko neizsakošās līnijas). Šie aparāti jau tiek montēti vagonos un kuru katru dienu liepājniekiem būs izdevība pārbaudīt tos darbībā.

 

2000. gada 12. augusts „Kurzemes Vārds” 
Domes priekšsēdētājs sola: "Būs gaisma!"
(Rubrika: Preses stunda Pilsētas domē)

Vakar Preses stundā domes priekšsēdētājs Uldis Sesks informēja žurnālistus par grozījumiem šā gada budžetā, kas bijuši iespējami sakarā ar ieņēmumu plāna pārpildi. 
Ieņēmumu palielinājums – kopsummā par 58 990 latiem – veidojies no nekustamā īpašuma nodokļa par zemi un ēkām un būvēm. Līdz ar to pašvaldībai radusies iespēja piešķirt līdzekļus vai palielināt jau piešķirto summu vairākiem mērķiem. Arī gan konkursam "Sakoptākais nams", gan Izglītības pārvaldei vēstures mācību grāmatu iegādei un citām vajadzībām, "Vaduguns" dejotājiem braucienam uz festivālu Ungārijā, invalīdiem pieejamas ieejas izbūvei Zobārstniecības poliklīnikā, speciāla datora iegādei Neredzīgo biedrības Liepājas teritoriālajai biedrībai. Dotāciju 16 000 latu apmērā saņems uzņēmums "Liepājas tramvajs", līdz ar to šogad nebūs jāpaaugstina biļešu cenas, ap 3000 latu tiks namu pārvaldēm "Vecliepāja" un "Jaunliepāja", bet papildu 6,6 tūkstoši latu – Ceļu pārvaldei pilsētas sakopšanas darbiem (iekškvartālu ietvju un brauktuvju remontam, graustu novākšanai), iesaistot bezdarbniekus. Līdzekļi piešķirti arī citām vajadzībām. 
(…)

Sarmīte Pujēna

 

2000. gada 17. augusts „Kurzemes Vārds” 
Trīs labas lietas

Vakar pašvaldības uzņēmuma "Liepājas tramvajs" direktors Aigars Puks un galvenais inženieris Valdis Bībers kopīgi ar žurnālistiem izvizinājās ar vienu no trim nesen Vācijā iegādātajiem lietotajiem tramvajvagoniem un demonstrēja, kā jārīkojas ar jaunajiem biļešu marķēšanas elektroniskajiem aparātiem. 
Trīs tramvajvagoni par Liepājas domes piešķirtajiem līdzekļiem – 21,5 tūkstošiem latu – iegādāti no tramvaju depo Vācijas pilsētā Kotbusā. Tāpēc radusies iespēja trīs nolietotos vagonus norakstīt metāllūžņos. 
Nopirktie tramvajvagoni ir tieši tādi paši, kādi redzami mūsu ielās – KT – 4 modelis – un pat dažus gadus vecāki, ražoti astoņdesmito gadu sākumā, taču tiem regulāri ir veikts kapitālais remonts, tie ir rūpīgi uzturēti un ir daudz labākā tehniskā kārtībā, jo mūs vagoni kapitālo remontu nav piedzīvojuši. Tas ir ļoti dārgs un maksā no 100 līdz 200 tūkstošiem latu, bet jauns tramvajvagons maksā 320 tūkstošus latu, tādēļ vagonu iegādi, par katru maksājot aptuveni 7 tūkstošus latu, var uzskatīt par veiksmīgu darījumu. Turklāt speciālisti apgalvo, ka tie var kalpot vismaz 10 gadus bez nopietnām tehniskām problēmām. 
Dažas atšķirības tomēr var pamanīt. Vispirms – sēdekļi jaunajos vagonos ir mīksti, un tādēļ žurnālisti uzreiz izteica nelāgu pieņēmumu, vai tikai tos ātri vien kāds nesabojās. Aigars Puks tic, ka liepājnieki tomēr ir savas pilsētas patrioti un novērtēs jaunās ērtības, kas radītas tieši viņiem. Par dažiem citiem tehniskiem risinājumiem pastāstīja Valdis Bībers. Virs vagona ir drošākas elektrokontaktierīces, kas uzlabo tramvaja apgādi ar elektroenerģiju. Ritošās daļas amortizatori ir lielāki, un vagoni tādēļ slīd klusāk. Savukārt sliekšņi veidoti no nerūsējošā tērauda, kas Liepājas apstākļiem ir īpaši būtiski, jo ziemas laikā ielās tiek kaisīts sāls, un tādēļ rūsējošās konstrukcijas bojājas. 
Ir iecere Kotbusā nopirkt vēl dažus tramvajus, jo vācieši ir ieinteresēti pāriet uz jauna modeļa vagoniem un no veciem tikt vaļā. Vakar Liepājas ielās izbrauca pirmais no nopirktajiem trim vagoniem, kas ar savu krāsojumu un reklāmu atgādina visiem, ka tas ir tikai un vienīgi mūsu pašu Liepājas, nevis kādas citas pilsētas tramvajs. 
No septembra visi tramvajvagoni tiks apgādāti ar jaunajiem biļešu marķēšanas elektroniskajiem aparātiem, kas pilnīgi jauni nopirkti no Čehijas firmas "Inekon Group". Tas nozīmē, ka liepājniekiem nevajadzētu iepirkt vairumā vecā parauga tramvaja biļetes, jo no septembra būs derīgas tikai jaunās, kas pēc izmēriem pieskaņotas elektroniskajiem aparātiem. Tie nopirkti par 8 tūkstošiem latu, kas aizņemti no pašvaldības privatizācijas fonda un ir jāatdod trīs gados. Savukārt jaunā parauga biļetes pagaidām iespiestas par tūkstots latiem, un, iespējams, ka papildus nepieciešamās tiks drukātas uz cita papīra, kas vairāk piemērots elektroniskajiem aparātiem. Ievadot jaunā parauga biļeti jaunajā marķēšanas aparātā, uz talona uzspiež vagona numuru, datumu un precīzu laiku, kādā biļete kompostrēta. No šī brīža biļete konkrētajā tramvajvagonā ir derīga 24 minūtes. Tas ir laiks, kādā tramvajvagons veic ceļu no viena galapunkta uz otru.

Ints Grasis

 

2000. gada 6. septembris „Kurzemes Vārds” 
Tramvaja vagonu remontētājus atstāj bez instrumentiem
(Rubrika: Notikumi)

4. septembrī apzagtas uzņēmuma "Liepājas tramvajs" darbnīcas. Garnadži izlauzuši ķieģeļu sienā caurumu, iekļuvuši telpās un aiznesuši dažādus instrumentus. Zaudējumi – 35 lati.

 

2000. gada 19. septembris „Kurzemes Vārds”
Starp dārgo un lēto 
(Rubrika: Pārdomas par ekonomiku)

(…)
Mūsu uzņēmumi, kas specializējas sakaru līdzekļu attīstības jomā, ir visai pieticīgi, reklamējot paši sevi un savus pakalpojumus. Par zināma veida izņēmumu droši vien var uzskatīt firmu "Lattelekom". Pareizāk sakot, tas mazinājis reklāmas intensitāti. Jebkura informācija tiek saņemta tikai no Rīgas, preses konferences vairs nenotiek. Un vēl masu informācijas līdzekļi pievērsuši uzmanību tam, ka maksas paziņojumus uzņēmuma iekšējo sakaru dienests izsūta kā dažādu informāciju visām avīzēm, kaut gan tā skar, pieņemsim, šauru biznesmeņu loku. Reizēm laikraksti uzķeras uz šī āķa un publicē šādus paziņojumus. 
Mūsu pilsētā darbojas vairākas firmas, kas ierīko modernas iekšējās ATC un citu sakaru aparatūru, nemaz jau nerunājot par dažāda veida interneta fantastiku. Mūsu redakcijas rīcībā ir informācija, ka vairumā iestāžu un uzņēmumu ierīkotās ATC novērtētas visai pozitīvi. Kaut gan nepieciešams zināms laiks, lai pie tām pierastu. Iekšējās centrāles, piemēram, attaisnojušas sevi pastā, uzņēmumos "Liepājas tramvajs", "Liepājas siltums", Pilsētas domē. Šāds kompakts "Panasonic" tagad ir arī "Kurzemes Vārda" redakcijā. Sistēmu montēja firma "Amats". Turklāt ātri, profesionāli, netraucējot mūsu darbiniekus. Tagad mēs maksājam firmai "Lattelekom" ievērojami mazāk – aptuveni par vienu trešdaļu. Ekonomija šādos gadījumos veidojas galvenokārt uz iekšējo līniju, tas ir, telefona abonentmaksas samazināšanās rēķina. Iekšējās sarunas ir bez maksas, var palētināt arī izeju uz mobilo tīklu. Dažiem šādu minicentrāļu īpašniekiem svarīgāks ir kas cits – plašs papildu pakalpojumu klāsts. 
Firmas, kas ar to nodarbojas, atšķirīgas ne tikai cenu, bet arī piedāvātās tehnikas ziņā. To vadītāji apgalvo, ka konkurences starp tām neesot. Iespējams, ka gluži tā tas nav, taču ir svarīgi, ka patērētājiem dota izvēle. Bet jauni objekti no gaisa vienalga nekrīt. Vienmēr nepieciešama iniciatīva. Un ne velti tāds iespaidīgs operators kā "Latvijas Mobilais telefons" pēkšņi piedāvā 35 procentu atlaidi abonentiem, kuriem ir vairāki aparāti. To dēvē par iekļaušanu slēgtajā grupā. Taču maksa par šādu iekļaušanu atkarīga tieši no tālruņu skaita. Tas ir, jo vairāk aparātu ņemsi, jo vairāk ietaupīsi. Taču sākumā jāsamaksā. Arī mūsu redakcija saņēma šādu priekšlikumu. Vajadzētu izkalkulēt. Ietaupījums nav liels, taču vienam otram arī 20 latu ir būtiska summa. 
(…)

Kirils Bobrovs

 

2000. gada 21. septembris „Kurzemes Vārds”
(No rubrikas: Drāts)

"Liepājas tramvajs" ievēro partijas "Līdztiesība" uzsaukumu par mazākumtautību valodas tiesību ievērošanu, un tāpēc visi uzraksti ir arī vācu valodā. 
(...)
Vai Autobusu parks nevarētu rīkoties līdzīgi "Liepājas tramvaja" pārvaldei un vecajiem cilvēkiem pārdot mēnešbiļetes par pazeminātu maksu? Dārziņu kopējiem, kuri regulāri spiesti izmantot autobusu un kuru dārzu ražas lielu daļu regulāri novāc zagļi, 30 santīmu par braucienu ir liela nauda. 
(...)
Droši vien domē vēl nav paspēts nodibināt kārtējās darba grupas. Nav izstrādātas koncepcijas, nav sameklēti eksperti, lai uzturētu tīru Līvas laukuma tramvajpieturu, lai likvidētu atbaidošos reklāmas stendus pie skvēra Kūrmājas prospekta un Graudu ielas stūrī, lai beidzot nojauktu garāmgājējiem bīstamo graustu K. Valdemāra ielā 46, lai likvidētu ēkas paliekas L. Hika ielā 4, utt. Bet jādibina acīmredzot vēl arī darba grupa namu īpašnieku apzināšanai.

 

2000. gada 26. septembris „Kurzemes Vārds”
Kas mazina kāri postīt? 
(Rubrika: Pirmā sleja)

Laikam gan katrs no mums savu reizi šķendējies, ieraugot sapostītu to, kas tikko bijis iekārtots nolūkā priecēt cilvēkus un radīt viņiem lielākas ērtības. 
Gandrīz pēc katras jaunuzceltās mājas apdzīvošanas sākšanas bija pagājuši tikai pāris mēnešu, kad kāpņu telpas raudzījās pretī ar izdauzītiem logiem, sašvīkātām sienām un degošu cigarešu galiem izraibinātiem griestiem. Pietika Mākslas skolai uzcelt oriģinālu žogu, lai drīz vien tas gulētu izgāzts. Īss mūžs bija plāksnītēm Jūrmalas parkā pie retu sugu kokiem un citiem augiem. Neatceros, cik ilgi pastāvēja veselības trase starp vecās slimnīcas teritoriju un kāpām, varbūt pusgadu, varbūt pat ne tik ilgi, taču iekārtas tika salauztas tāpat kā ne reizi vien koka soliņi un pārģērbšanās kabīnes pludmalē. Pasažieri vēl nebija paguvuši tramvajos izbaudīt mīkstos sēdekļus, kad tie izrādījās sagriezti un sapluinīti. 
Šādus gadījumus varētu minēt vēl un vēl, taču visizteiksmīgākais bija pirms pārdesmit gadiem. Pirmo reizi pabijis rietumvalstīs un telefona automātu kabīnēs ieraudzījis telefona grāmatas, pildspalvas un bloknotus, viens no Liepājas vadītājiem deva rīkojumu to ieviest arī pie mums. Kad pēc pusstundas nevienā kabīnē nebija ne grāmatu, ne rakstāmo, ne bloknotu, viņš lika visu to izvietot no jauna. Kad pēc stundas viss atkal bija pazudis, vadītājs acīmredzot sāka domāt reāli un meta mieru. 
Var jau būt, ka šādu tieksmi lauzt, plēst un ārdīt mediķi nosauks par psihisku novirzi, varbūt citi runās par trulumu vai par mūsu sabiedrības zemo līmeni, taču, manuprāt, vaina ir nesakoptībā. Minētie akcenti bija pārāk spilgti un arī pārāk reti uz kopējā nesakoptības fona, un tieši nesakoptība liek postīt to, kas no tās atšķiras. 
Protams, būtu naivi cerēt, ka mūžam neskarts stāvēs tas, kas šovasar un šoruden padarījis krāšņāku Jūrmalas parku vai Čakstes laukumu, un tomēr šķiet, ka no postītājiem vairāk pasargās ne jau sargi vai bargi sodi, bet tieši šī sakoptība. Jo sakārtotāku vietu pilsētā vairāk, jo kāre lauzt, plēst un ārdīt mazāka.

Andžils Remess

 

2000. gada 26. septembris „Kurzemes Vārds”
Dārgie prieki 
(Rubrika: Sarakste ar lasītājiem)

(…)
Diemžēl jāsarūgtina arī nākamās vēstules autors P. Lagzdiņš no M. Ķempes ielas 28. Viņa vēstuli nepublicējam pilnībā, jo tā orientēta pret pastāvošajiem noteikumiem un sabiedrībā pieņemtajām ekonomiskām kategorijām, kaut gan viņu droši vien atbalstītu vairums to cilvēku, kuri pašreiz braucienu sabiedriskajā transportā arī uzskata par dārgu prieku. P. Lagzdiņš sāk ar citātu no kādas mūsu laikraksta publikācijas, kurā minēts, ka jūnijā un jūlijā Autobusu parks "izsniedza 4050 bezmaksas braukšanas dokumentu, un tas nodarīja uzņēmumam lielus zaudējumus". Bet vēstules autora jautājums ir šāds: kas tieši sagādā zaudējumus – pats izsniegšanas process vai to veco cilvēku brauciens autobusā, kuri tos saņēmuši? Jo, pēc daudzu cilvēku domām, tas, ka autobusā atrodas vairāki papildu pasažieri, jo vairāk tad, ja tajā ir brīvas vietas, nepalielina degvielas patēriņu, nedeldē ātrāk riepas un neprasa autovadītāja darba papildu samaksu. 
Tagad paraudzīsimies no citas puses. Pirmkārt, ir statistika. Tieši pamatojoties uz pārvadājamo pasažieru skaitu, tiek aprēķināti visi pārējie rādītāji, pēc kuriem nosaka arī izdevumus. Līdz pat paša brauciena izmaksai. Salīdzinājumā ar vairāku gadu rādītājiem var rasties mākslīgi skaitļu lēcieni. Tas viss ir ārkārtīgi svarīgi uzņēmumam. Bet, pārvadājot bez maksas maznodrošinātos vai bezbiļetniekus, uzņēmums negūst ienākumus. Pārliecināt tā vadītājus, ka tas ir normāli, nav iespējams. Tādēļ šāda situācija tiek uzskatīta par nenormālu ne tikai citos radniecīgos Latvijas uzņēmumos, bet arī visā pasaulē. Tikai valstīs, kas kādreiz ietilpa Padomju savienībā, vēl saglabājušies dažādi transporta atvieglojumi. Tās ir sociālisma paliekas, kad mūsu algu dalīja valsts. 
Eiropas valstīs par braucienu maksā absolūti visi. Un tikai tādēļ, ka tur nav valstij piederošu tramvaju un autobusu. Taču nabadzīgajiem šim nolūkam ir paredzētas sociālās izmaksas, vai arī uzņēmumiem piešķir pastāvīgas dotācijas. Mums visa tā vēl nav. Tādēļ savas dusmas maznodrošinātajiem pasažieriem jāvirza vispirms uz valsti un pašvaldību, lai tās vēlreiz paskatās Eiropas virzienā. Pēc mūsu cilvēku pieņemtās loģikas varētu prasīt, lai vecākiem ļaudīm dod iespēju arī laikrakstus abonēt par velti. Kopumā ņemot, nekā nereāla tur nav. Tikai pārējiem abonentiem tad nāktos maksāt dārgāk. Tas nozīmē, ka katra firma grib elementāri segt savus zaudējumus.

Kirils Bobrovs

 

2000. gada 28. septembris „Kurzemes Vārds”
Saulainās dienās

Divas siltas, saulainas nedēļas mūsu dūmakainajā pilsētā – vai tas nav lieliski! Taču tas vairāk dvēselei. Un, ja pastaigā pa ielām, tad sadzīves problēmas tomēr gūst virsroku. Un vairs negribas fotografēt sastingušos pieminekļus – izgāztuves, grūstošās ēkas, vecās izkārtnes, taču tās tā vien lien objektīvā. Reizēm mūsu fotofakti palīdz novērst nesaimnieciskumu, taču visbiežāk diemžēl viss paliek pa vecam. Bet mēs nekad nezaudējam cerību: ja nu pēkšņi viss galu galā izdosies un būs labi. 
Tramvaja pieturā Līvas laukumā gružus nenovāc nekad. Bet, ja arī novāc, tad to neviens nemana. Starp citu, tukši konteineri atrodas turpat blakus. Skaidrs ir viens – šī teritorija nevienam nepieder, un Zemesgrāmatā, gluži dabiski, nav iereģistrēta tādēļ, ka viss, kas reģistrēts, pēc domes aparāta darbinieku vārdiem, tiek uzturēts kārtībā. 
(…)

Kirils Bobrovs

 

2000. gada 6. oktobris „Kurzemes Vārds”
Lai pirmajā vietā būtu Liepājas intereses

Vakar par godu simtajai domes sēdei Rožu ielas namā, kas šā sasaukuma deputātu valdīšanas laikā kļuvis par pašvaldības īpašumu, skanēja Liepājas himna. 
(…)
Runājot par pašvaldības darba organizāciju, U. Sesks uzsvēra, ka ieviesta domes ikgadējā rīcības plāna veidošanas un īstenošanas sistēma. Domes īpašumā iegūta ēka Rožu ielā 6, un jau paveikti ap septiņdesmit procenti no tās atjaunošanas programmas. Pārejot uz vienotu un pilnībā datorizētu pašvaldības budžeta plānošanu un uzskaiti visām budžeta iestādēm, izveidojot Norēķinu kasi, bez kuras nebūtu iespējams pašvaldības Investīciju fonds, ir izdevies padarīt efektīvāku pilsētas budžeta plānošanas sistēmu. Uzlabojusies domes darba organizācija un operativitāte, jo datorizētas un telefonizētas visas darba vietas domē. Kapitāli pārbūvēta domes kafejnīca un uzlabots tās serviss. 
Šogad tiks izstrādāts Liepājas stratēģiskās attīstības plāns 2001. – 2010. gadam un tiek veidotas dažādu pilsētas saimniecības nozaru ilgtermiņa attīstības programmas (sociālās aizsardzības, izglītības, apzaļumošans, kultūrpolitikas, sporta attīstības u. c. ). 
Komunālajā politikā dome lepojas ar to, ka četrus gadus nav paaugstināts apkures tarifs, atjaunota ielu apgaismojuma sistēma un sākta mikrorajonu iekškvartālu apgaismojuma sakārtošana, sakārtota maršruta taksometru darbības sistēma, uzsākts tramvaja sliežu kapitālais remonts un tramvaja parka modernizācija, saglabāta Liepājas lidosta un atsākti regulāri reisi, modernizēts lidostas pasažieru termināls, uzsākta ietvju un ielu remonta un labiekārtošanas programmas īstenošana, labiekārtošanas darbu kopējās plānošanas un realizācijas sistēmas izveide, pilsētas laukumu un parku sakārtošana, pašvaldības dzīvojamās mājās ierīkoti ūdensskaitītāji, privatizācijai nodoti 98,67 procenti dzīvojamo māju

Sarmīte Pujēna

 

2000. gada 6. oktobris „Kurzemes Vārds”
Kā par nepilnu algu privatizēt namīpašumu Dzintara ielā

(...)
Laikam jau punktu dažu cilvēku pacietībai pielika augusts, kad 11 cilvēkiem darba algām tika piešķirti 34 lati un 44 santīmi. Tad, iespējams, arī radās daudzi jautājumi, kur tiek tērēta pārējā privatizācijas procesā iegūtā nauda. Vai uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanai, perspektīvu biznesa projektu atbalstīšanai vai arī citiem mērķiem. Izrādījās, ka vairāk nekā 60 tūkstoši latu ir aizdoti. Viens – gandrīz 12 tūkstošus latu lielais aizdevums koncertdārzam "Pūt, vējiņi!" jau tagad uzskatāms par bezperspektīvu. Saņemta vēstule, ka aizdevuma atmaksa nav iespējama. 915 latu februārī samaksāti firmai "Reo", Sociālās palīdzības fondā ieskaitīts 6030 latu, kas praktiski tiek apēsti. SIA "Promo" par interneta mājas lapas izveidi kopumā samaksāti nepilni 800 latu, bet šogad firmai no Privatizācijas fonda piešķirts 300 latu. Pašvaldības uzņēmums "Liepājas tramvajs" vagonu iegādei saņēmis 21 500 latu, bet SEZ atskaitīti 100 tūkstoši latu. Par dažām finansu operācijām iztaujātie Privatizācijas komisijas locekļi vispār nebija informēti vai informēti daļēji. 
(…)

Gundars Matīss

 

2000. gada 27. oktobris „Kurzemes Vārds”
Diena bez tramvaja
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

Vakardienas prognoze par vēja pastiprināšanos līdz vētrai šoreiz piepildījās un ietekmēja daudzus. Dzelzceļnieku ielā nogāzās vecs un aizpuvis koks, pārraujot kontaktvadu, tādēļ rīta pusē nekursēja tramvajs. Tiesa gan, speciālisti atzīmēja, ka notikušajā ne tik daudz jāvainojot stihija, cik koku sliktā aprūpe. Uzņēmuma "Liepājas tramvajs" vadītājiem nācās ķerties pie steidzamiem avārijas darbiem. Tos organizēja pareizi, bet bija vajadzīgs laiks. Pa radio vairākas reizes izskanēja paziņojums, ka kustību atjaunos līdz pulksten 14. Diemžēl tas nenotika, pierasto transportu liepājnieki atkal varēja izmantot daudz vēlāk. Pulksten 16 atjaunošanas darbus Dzelzceļnieku ielā vēl turpināja.

 

2000. gada 30. oktobris „Kurzemes Vārds”
Autobusiem un tramvajam – prioritāte
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

Deputāti Pilsētas saimniecības un attīstības komitejas sēdē izskatīja pasažieru pārvadājumu koncepciju un atbalstīja prioritātes noteikšanu pasažieru pārvadājumiem ar regulāro maršrutu autobusiem un tramvaju attiecībā pret citiem pasažieru pārvadāšanas veidiem pilsētā. Pieaugošais individuālo transportlīdzekļu skaits aizņem arvien lielāku brauktuves daļu, tādējādi apgrūtinot sabiedriskajam transportam saglabāt savu regularitāti, sevišķi maršrutos pa šaurajām ielām. Cenšoties padarīt sabiedrisko transportu pievilcīgāku, nākotnē plānots veikt sabiedriskās telpas pārdali par labu sabiedriskajam transportam un gājējiem. Tuvākajā laikā plānots sakārtot pārvadājumus ar vieglajiem taksometriem, jo šajos pārvadājumos nelikumīgi darbojas ap 50 automašīnu, plānots atjaunot Liepājas Autobusu parku – nākotnē pilsētas maršrutu apkalpošanai būs nepieciešami 40 autobusu. Savukārt tramvaja vagonu vidējais vecums ir 14 gadu, bet vagonu kalpošanas ilgums bez kapitālā remonta – 15 gadu. Lai kapitāli izremontētu visus vagonus, būs vajadzīgi 1,6 miljoni dolāru. Koncepcijā paredzēta arī pasažieru plūsmas apsekošana un analīze, jo pēdējā izdarīta 1986. gadā. Laika gaitā paredzēts izstrādāt transporta pārvadājumu tīklu pilsētā, bet iespējamos maršrutus plānot, uzklausot iedzīvotāju vēlmes. Nākotnē varētu notikt arī pieprasītāko maršrutu izsole.

 

2000. gada 3. novembris „Kurzemes Vārds”
Akceptē koriģitēto Jūrmalas parka attīstības koncepciju 
(Rubrika: No Pilsētas domes sēdes)

(...)
Deputāti apstiprināja arī pasažieru pārvadājumu koncepciju, saskaņā ar kuru prioritāte attiecībā pret citiem pasažieru pārvadāšanas veidiem noteikta pasažieru pārvadājumiem ar regulāro maršrutu autobusiem un tramvaju. 
(...)

Sarmīte Pujēna

 

2000. gada 11. novembris „Kurzemes Vārds”
Donoriem – atlaides
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

Pilsētas domes Finansu komitejas sēdē nolemts atļaut donoriem, kuri 2000. un 2001. gadā devuši ne mazāk kā trīs fizioloģiskās normas (1,2 l) asinis, arī nākamajā gadā braukt pilsētas sabiedriskajā transportā ar 50 procentu atlaidi. Šie izdevumi tiks kompensēti no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Tiesa gan, donori varēs izmantot tikai vienu transportlīdzekli pēc savas izvēles – autobusu vai tramvaju. Prognozē, ka tramvaju varētu izmantot vidēji 24 donori, bet autobusu – 205. Aprēķinus veikusi domes Ekonomikas nodaļa, par pamatu ņemot iepriekšējo gadu pieredzi.

 

2000. gada 13. novembris „Kurzemes Vārds” 
(No rubrikas: Drāts)

No pastāvīgās pasažieres: pie Rīgas ielas 19. mājas tramvaja pieturā lietainā laikā un ziemas atkušņos ir liela upe. Kanalizācijas akā ūdens nevar noplūst. Lūdzu attiecīgās iestādes šo nekārtību novērst!

 

2000. gada 17. novembris „Kurzemes Vārds” 
Apstiprināta Liepājas kultūras vadības un finansēšanas programma
(Rubrika: No Pilsētas domes sēdes)

(...)
Nolēma atļaut donoriem, kuri 2000. un 2001. gadā devuši ne mazāk kā 1,2 litrus asinis, braukt autobusos vai tramvajā (pēc donora izvēles) 2001. gadā ar 50 procentu atlaidi. 
(...)

Sarmīte Pujēna

 

2000. gada 1. decembris „Kurzemes Vārds”
Nepilnas pusstundas laikā
(Rubrika: No Pilsētas domes sēdes)

(...)
Bet ar pārējo viss bija kārtībā. Pirmās skolas ēkas jumta remonta laikā ietaupītie līdzekļi – 894 lati, piešķirti tādā pašā nolūkā Vecliepājas Primārās medicīniskās aprūpes centram. Bet vēl 11 tūkstoši latu piešķirti "Daugavas" sporta zāles remontam. Attiecīgas izmaiņas izdarītas investīciju budžetā 2000. gadam. Pašvaldības uzņēmumam "Liepājas tramvajs" piešķirts aizdevums no Privatizācijas fonda – 7100 latu vēl viena tramvajvagona iegādei. 
(...)

Kirils Bobrovs

 

2000. gada 9. decembris „Kurzemes Vārds” 
Grib veidot transporta kontroles dienestu
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

Liepājas domes Saimniecības un pilsētas attīstības komitejā akceptēts jautājums par sabiedriskā transporta kontroles dienesta izveides nepieciešamību. Šobrīd daļēju sabiedriskā transporta kontroli kā papilddarbu veic Pašvaldības policija. Lai dienā izkontrolētu un pārbaudītu ap 239 transporta vienības, ir jābūt spēcīgam, labi apmācītam un zinošam kontroles dienestam. Potenciālais transporta kontroles dienests sekotu satiksmes regularitātes ievērošanai autobusos, tramvajā, maršruta mikroautobusos, pārbaudītu dokumentus, mašīnas, pieturvietu apsaimniekošanu, automašīnu tīrību utt. Sabiedriskā transporta komisija jau iepazinusies ar šāda dienesta pieredzi Rīgā. Pēc galvaspilsētas kolēģu domām, ņemot vērā sabiedriskā transporta daudzumu Liepājā, kontroles dienesta potenciālo darbinieku skaits varētu būt 8 – 10 cilvēku. Šāda dienesta nepieciešamību atbalstījuši arī "Liepājas tramvaja" direktors Aigars Puks un Autobusu parka direktors Rūdolfs Embutnieks. R. Embūtnieks uzskata, ka pasažieru transporta kontroles dienestam būtu jāstrādā kādas domes struktūrvienības pārraudzībā. Šāds dienests varētu nodarboties arī ar satiksmes plānošanas un finansēšanas jautājumiem, būdams starpposms starp domi un pārvadātāju. Kontroles dienesta izveides izmaksas varētu būt ap 4000 latu, bet ikmēneša izmaksas – 1514 latu. Par finansējuma piešķiršanu vēl jālemj domes deputātiem.

 

2000. gada 15. decembris „Kurzemes Vārds” 
Piešķirs līdzekļus
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

Sociālo lietu, veselības, izglītības un sabiedriskās kārtības komitejā deputāti atbalstīja līdzekļu piešķiršanu sabiedriskajai organizācijai "No nacisma cietušie". No Sociālās palīdzības fonda piešķiramos 100 latus paredzēts izlietot materiālam atbalstam un dāvaniņu iegādei organizācijas locekļiem. Organizācijā "No nacisma cietušie" ir 486 biedri. Daudzi no viņiem dzīvo trūcīgi. Komiteja atbalstīja arī daļēja finansējuma piešķiršanu pilsētas privātskolām 2001. gadā transporta izdevumu dotēšanai. Līdzekļus paredzēts piešķirt Katoļu sākumskolas, privātskolu "Saulespuķe", "Liepājas pulss" un "Varavīksne" bērniem, katram 5 lati mēnesī, un dotēt transporta izdevumus 50 procentu apmērā no tramvaja vai autobusu mēneškartes cenas.