2002. gada 12. janvāris „Kurzemes Vārds” 
Pērk un pārdod
(rubrika: no pilsētas domes sēdes)

Gada pirmā sēde noritēja īsi un lietišķi, tomēr vairāk atgādinot nekustamo īpašumu tirgu, nevis pilsētas priekšstāvju sanāksmi, jo lielākoties bija jālemj par pirkšanu un pārdošanu. Sēdē nepiedalījās divi deputāti, kas bija devušies komandējumā (K. Lipmans un I.J. Resnis) un I. Freidenfelde, kura bija aizņemta tiešajā darbā. 
Izskatīja un lēmumus pieņēma sešpadsmit darba kārtības jautājumos. Pirmais bija lēmums, kas atļauj donoriem, kuri 2001. un 2002. gadā devuši atbilstošu daudzumu asinis, šogad braukt autobusos vai tramvajā ar 50 procentu atlaidi (uz pašvaldības rēķina). 
(...)

Sarmīte Pujēna

 

2002. gada 15. janvāris „Kurzemes Vārds”
Donori lielākoties brauc autobusos

Pagājušā gada beigās mūsu pilsētas donori bija nesapratnē, vai viņi šogad, tāpat kā citus gadus, varēs saņemt 50 procentu atlaidi braukšanai pilsētas sabiedriskajā transportā. Kā tobrīd noskaidroja «Kurzemes Vārds», lai gan attiecīgo lēmumu līdz gada beigām nepieņēma, jau janvārī donori var braukt par puscenu. 
Tagad ir pieņemts attiecīgais Pilsētas domes lēmums. Minēto atlaidi var saņemt donori, kas ir devuši ne mazāk kā trīs fizioloģiskās normas (kopā 1,2 litrus) asiņu. Kā rāda pēdējo piecu gadu pieredze, to donoru skaits, kam pienākas atlaide, tikai 1998. gadā pārsniedza trīs simtus. Donori var izvēlēties vienu no diviem sabiedriskā transporta līdzekļiem: autobusu vai tramvaju (uz maršruta taksometriem šie noteikumi neattiecas). Vairums donoru izvēlas braukt ar autobusu. Tikai nedaudz vairāk nekā 20 donoru brauc ar tramvaju. Braukšanas maksas atlaidi kompensē no pašvaldības līdzekļiem. Pērn pašvaldības uzņēmumam «Liepājas tramvajs» šim nolūkam pārskaitīja 525 latus, bet akciju sabiedrībai «Liepājas Autobusu parks» – 6 tūkstošus latu. Šogad prognozē tādas pašas summas.

Kristīne Pastore

 

2002. gada 19. janvāris „Kurzemes Vārds”
Savrupdomas

(...)
12. janvārī. Pēcpusdienā no domes Kultūras nodaļas zvana Iveta Ļesina: jāpiedalās kādā Latvijas TV videoierakstā, kas top Liepājā režisores Ilonas Brūveres vadībā. 
Pie Tramvaju pārvaldes depo kāpjam 229. tramvajā, aktieris Mārtiņš Vilsons ieņem vadītāja vietu un rullējam uz ziemeļu galapieturu. Mārtiņš braucot (tramvaja vagonu vada ar pedāli) dzied un deklamē manu variāciju par tautas dziesmu «Upe nesa ozoliņu». To visu, protams, filmē. Pārējie braucēji nolūkojas šajos kumēdiņos. Atpakaļceļā Mārtiņš tā žvidzina, ka koki Raiņa parkā nozib gar acīm. Labi, ka pagriezienā uz staciju ātrumu izdodas samazināt un sliedes mūs notur vajadzīgajā virzienā. Iekāpj arī kontrolieri un prasa biļeti. Pirmoreiz jūtos kā zaķis. Pirms šī brauciena režisore depo pagalmā intervē arī mani. Iešot gaisā sestdien 18. 35 pa Latvijas TV 1. programmu. 
(...)

Olafs Gūtmanis

 

2002. gada 25. janvāris „Kurzemes Vārds” 
Šis tas kļūst dārgāks, un tas nav pieņemami
(rubrika: katrs pats sev ekonomists)

(…)
Osvalds Sprūde, daloties iespaidos par 30. gadu avīzēs izlasīto, sacīja, ka jau toreiz izskanēja viedokļi pret tramvaja kustības turpināšanu pilsētā. Tajā laikā Eiropas lielākajās pilsētās sāka ieviest trolejbusus. Jo nav jārūpējas par sliedēm! Nav ne trokšņa, ne izplūdes gāzu, kā autobusiem. «Varbūt vērts atgriezties pie šā jautājuma?» ierosināja apmeklētājs. «Vēl jo vairāk tādēļ, ka tramvajam vajadzīgi lieli ieguldījumi.» Nē, nekas neiznāks. Arī trolejbusu ieviešanai nepieciešams darbs un līdzekļi. Bet galvenais – kā gan kursēs trolejbusi zemes darbu laikā, kad atkal būs pārraktas visas ielas? Bez kontakttīkla apbraukt neizdosies. Tādēļ būs steidzami jāierīko pagaidu balsti elektrības vadiem. Dārgi. 
(…)

Kirils Bobrovs

 

2002. gada 6. februāris „Kurzemes Vārds” 
Pašvaldības policija pērn sastādījusi 9009 protokolus

(…) 
Visbiežāk konstatēta braukšana bez biļetes sabiedriskajā transportā – 2606 pārkāpumi. Tas izskaidrojams ar to, ka Pašvaldības policijai izveidojusies laba sadarbība ar Autobusu parku un arī policijas iecirkņi izvietoti ļoti izdevīgās vietās, tādējādi ļaujot kontrolēt gan autobusu, gan arī tramvaja satiksmi, kā arī bezbiļetniekus tajos.

Andrejs Rjabcevs

 

2002. gada 27. februāris „Kurzemes Vārds” 
Tramvaja līniju stabi un pionieris ar balodi
(rubrika: atmiņas un pārdomas)

Sakarā ar neseno pazemes ūdeņu līmeņa paaugstināšanos pilsētas centrā un šīs parādības izskaidrojumu ar nekontrolējamo grunts uzbērumu, veicot dažāda veida rekonstrukcijas darbus, nāk prātā pašreizējā Tramvajtilta, kurš funkcionē kopš 1960. gada vasaras, celtniecība. 
Pirmais tramvajs pa to aizdārdēja 30. jūnijā, un šī darba uzvara bija veltīta republikas 20 gadu jubilejai pēc veciem rēķiniem. Mirdza Ķempe veltīja šim notikumam kārtējo patriotisko dzejoli. Tiltam blakus esošo teritoriju, it īpaši Jaunliepājas pusē, toreiz ievērojami pacēla, kas vislabāk redzams, stāvot kanāla krastā tajā vietā, kur vecais tilts savienojās ar krastmalu. Kad jaunais tilts bija jau gandrīz gatavs, pienāca kārta tā pievedceļiem, piemēram, laukumam, kuru dēvē par Parādes laukumu, pareizāk sakot, Rīgas ielas galam. Vispirms šeit novāca bruģakmeņus, pēc tam uzbēra papildu grunti un akmens šķembas, lai uzklātu asfaltu. Novāca arī vecos sliežu ceļus, kas ceļā uz veco tiltu veidoja divus līkumus. Jauno tramvaja līniju novirzīja tieši uz tiltu no Raiņa ielas krustojuma. 
Uz paša parādes plača toreiz lielu izmaiņu nebija, ja neskaita to, ka tā apjoms nedaudz samazinājās, jo gandrīz vienlaikus tika celts piemineklis aizstāvjiem. Divas reizes gadā, maijā un novembrī, brīvo teritoriju izmantoja, lai izvietotos ļaužu masas tribīnes priekšā (pie Piena kombināta žoga) un klausītos patētiskās runas. Šim nolūkam laukumu sadalīja joslās ar grants un kaļķu palīdzību. Pēc tam tur stāvošās kolonnas soļoja garām pilsētas vadītājiem. Mūsu pusaudži uztver šeit esošo ledushalli kā pastāvīgu atribūtu. Pirms tam laukumā bija ieplānots uzcelt pilsētas kultūras pili, pat projekts bija gatavs, un līdz deviņdesmito gadu sākumam šeit jau uzsāka nulles cikla darbus. 
Sešdesmito gadu sākumā un vidū pie tilta Jaunliepājas pusē pie pagrieziena uz Brīvības ielu atradās apgaismes un kontakttīkla stabs, tieši tāds pats, kādi bija uz tilta. Tas iemūžināts fotoattēlā. Vēlāk tas sāka traucēt autotransporta kustībai. Tagad piemirsta arī tramvaja satiksme pa Raiņa ielu. No reliktiem par to atgādina stabs, tiesa gan, nedaudz sašķiebies – Raiņa un 1905. gada ielas stūrī. To aizmirsa novākt, bet tagad par šādu aizmāršību nav pat kam pavaicāt. Arī no vēstures kaut kā žēl šķirties. Šķiet neglīti, bet tomēr piemiņa. 
(…)

Kirils Bobrovs

 

2002. gada 14. marts „Kurzemes Vārds” 
Pensionāriem braukšana un koncerts bez maksas
(rubrika: Liepājas jaunumi)

18. martā, Liepājas dzimšanas dienā, pensionāri tramvajā un autobusos varēs braukt bez maksas. Tā nolēmusi Pilsētas dome sadarbībā ar akciju sabiedrību «Liepājas Autobusu parks» un SIA «Liepājas tramvajs». Šajā dienā visiem liepājniekiem būs arī iespēja apmeklēt Vēstures un mākslas muzeju, kur atklās gleznotāja Artura Baumaņa piemiņas izstādi, un vakarā būt klāt pilsētas dzimšanas dienai veltītajā dievkalpojumā, kas notiks Sv. Trīsvienības baznīcā. Bet 15. martā pensionāri tiek aicināti bez maksas apmeklēt Ritas Trences un Imanta Skrastiņa koncertu Latviešu biedrības namā.

 

2002. gada 15. marts „Kurzemes Vārds” 
Atzinības raksti 
(rubrika: dzimšanas dienas tradīcija)

 (…)
Atzinības rakstus no domes vadītāju un deputātu rokām vakar saņēma (…) Rasma Ģibiete, uzņēmuma «Liepājas tramvajs» kasiere (…)
(…)

Sarmīte Pujēna

 

2002. gada 22. marts „Kurzemes Vārds” 
Atbalsta olimpiskā centra izveidi un ņem kredītu 
(rubrika: no pilsētas domes sēdes)

(…)
Deputāti (...) atbalstīja uzņēmuma «Liepājas tramvajs» iesniegto sliežu ceļu remontdarbu programmu 2002. – 2005. gadam. 
(…)

Sarmīte Pujēna

 

2002. gada 5. aprīlis „Kurzemes Vārds”
Bērni zīmē savu pilsētu
(rubrika: Liepājas jaunumi)

Vēstures un mākslas muzeja filiālē – Zvejniecības un kuģniecības muzejā ir apskatāma bērnu zīmēto plakātu izstāde. Tēma, kas vieno šos darbus, ir «Liepāja – pilsēta pie jūras». Skolēni bija aicināti uzzīmēt plakātus, kuros ietverts, viņuprāt, mūsu pilsētai pats raksturīgākais. Atsaucība bija liela, konkursā piedalījās zēni un meitenes no 3. klases līdz pat vidusskolēniem. Viņi atainojuši to, kas, pēc gados jauno liepājnieku domām, ir visraksturīgākais Liepājai: baznīcas, tramvajs (attēlā) un, protams, jūra. Darbus vērtēt uzticēts skatītājiem. Izstāde beigsies ar labāko darbu autoru apbalvošanu

 

2002. gada 26. aprīlis „Kurzemes Vārds”
Guntis Dambergs darbu parlamentā dēvē par skolu

(…)
– «Kurzemes Vārdam» šā mēneša sākumā gatavojot politisko apskatu par Saeimas vēlēšanām, vaicājām pašvaldības preses dienestam, kādi ir vērtīgākie Liepājas skarto Saeimas deputātu darbi. Un tad šis dienests vēstīja gan par aparatūras iegādi Latviešu biedrības namam, priekšprojekta izstrādi Mazajai zālei, mācību līdzekļu iegādi 6. vidusskolai un tā tālāk. Vai arī jūs piekrītat, ka tās ir nozīmīgākās aktivitātes?
– Man ir gandarījums, ka Liepājas pašvaldība novērtējusi šo, teiksim, vieglākā līmeņa pienesumu. Šis vieglākais pienesums saistās ar iespēju pacīnīties par atsevišķa finansējuma iekļaušanu valsts budžeta likumā, kas ļauj risināt svarīgas programmas. Es tikai gribu uzsvērt, ka katra no šīm lietām nav būtiska atsevišķai cilvēku grupai, – katram šādam finansējumam ir kaut arī neliela, bet būtiska nozīme publiskajā pārvaldē, kas veidojas no šādām samērā nelielām katram reģionam aktuālām niansēm. Man ir tiesības teikt, ka, piemēram, 1999. gadā «Latvijas ceļš» bija par finansējumu Karostas tiltam, lai gan turpmāk šis projekts dažādu iemeslu dēļ apstājās. Man ir iespējas pateikt, ka «Latvijas ceļš» bija par to, lai «Liepājas tramvajs» saņem naudu sliežu nomaiņai. Man nav jākaunas paskatīties acīs Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājiem, kas saņēma naudu ar Saeimas atbalstu. Es domāju, ka līdzīgi varēs teikt visi aptaujātie Liepājas skartie deputāti. 
(…)

Edgars Lūsēns

 

2002. gada 11. maijs „Kurzemes Vārds”
Tramvaja sliežu ceļu remontam 
(rubrika: Liepājas jaunumi)

Pilsētas dome apstiprinājusi uzņēmuma «Liepājas tramvajs» attīstības atbalsta programmu. Tā paredzēta četriem gadiem, tās kopējais finansējums ir 200 tūkstoši latu. Vajadzības gan ir daudz lielākas par šo summu, taču visnepieciešamāko par šiem līdzekļiem varēs izdarīt. Šovasar paredzēts turpināt darbus uz sliežu ceļiem Rīgas ielā (200 metru) un Klaipēdas ielā (400 metru), kā arī tramvaja līniju krustojumā ar Jūrmalas ielu un paša depo apkaimē. Šos plānus realizēt palīdzēs personas, kuras ar Nodarbinātības dienesta starpniecību iesaista atalgotajos sabiedriskajos darbos. Šobrīd uzņēmumā strādā 15 šādu cilvēku.

 

2002. gada 1. jūnijs „Kurzemes Vārds” 
Deg «Liepājas metalurga» teritorijā
(rubrika: notikumi)

Vakar neilgi pirms pulksten 12 uguns liesmas sāka plosīties uzņēmuma «Liepājas metalurgs» teritorijā Brīvības ielā 93, kur pagaidām vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ aizdegusies bijusī ēdnīcas telpa. Kopumā ugunsgrēka lokalizēšanā iesaistījušās piecas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta automašīnas ar ūdens rezervuāriem. Kā «Kurzemes Vārdam» skaidroja VUGD komandiera vietnieks Aļģis Grumbins, šo ugunsgrēku īsti nevarētu uzskatīt par sevišķi bīstamu, jo paviljona tipa neapsaimniekotā telpa jau tāpat bija paredzēta nojaukšanai. Kopumā liesmas apņēmušas platību aptuveni 300 kvadrātmetru. Vakar pēcpusdienā notikuma vietā vēl rosījās inspekcijas speciālisti, kas centās izzināt iespējamo ugunsgrēka izcelšanās iemeslu. Ir ziņas, ka netālu no bijušās ēdnīcas «Liepājas metalurga» teritorijā neilgi pirms tam esot pārliets benzīns zāles pļaušanas aparātam. Iespējams, ka liesmas aizsākušās tieši no turienes, bet to vēl jāapstiprina inspektoriem. «Ēka bija tukša, bez elektrības padeves, tāpēc arī zaudējumi nav īpaši lieli,» skaidroja A. Grumbins. 
Kamēr notikuma vietā rosījās ugunsdzēšanas speciālisti Liepājā tika apturēta arī tramvaju satiksme, jo ugunsdzēsēju automašīnas bija bloķējušas tramvaja sliedes. Pēc aptuveni stundu ilgas dzēšanas, uguns tika sekmīgi lokalizēta, un tramvaju satiksme atjaunota.

 

2002. gada 5. jūnijs „Kurzemes Vārds” 
Dzer augstsprieguma apakšstacijā 
(rubrika: notikumi)

Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldē saņemts iesniegums par kādu zādzību, kas izdarīta pēc kopīgas alkohola lietošanas. 1959. gadā dzimušais Leonīds pēc alkohola lietošanas kopā ar vairākām personām konstatējis, ka pazudusi nauda – 300 latu. Šo gadījumu daudz nopietnāku padara tas, ka dzeršana ir notikusi Leonīda darba vietā – uzņēmuma «Liepājas tramvajs» augstsprieguma apakšstacijas dežūrtelpā. Policija noskaidro lietas apstākļus, ir jau zināmas iespējamās vainīgās personas

 

2002. gada 19. jūnijs „Kurzemes Vārds” 
Būs jaunas sliedes
(rubrika: Liepājas jaunumi)

Daudzi no mums, šķērsojot tramvaja sliežu klātni iepretim bijušajam tirdzniecības namam «Kurzeme», pat neiedomājas, cik nolietotas tur ir sliedes, tām pamatīgs remonts bija vajadzīgs jau sen. Runa ir par 50 metru garo sliežu posmu abos virzienos. Lai arī uzņēmums «Liepājas tramvajs» šogad plāno samērā lielus remontdarbus, objekts pilsētas centrā gadījās virs plāna, jo tika saņemti papildu līdzekļi un izdarīts blakus esošās brauktuves seguma remonts. Kā pastāstīja uzņēmuma tehniskais direktors Aigars Pauda, sliežu ceļu remonts no Avotu ielas līdz pieturai «Kurzeme» ir jāpaveic jau līdz Jāņiem. Pēc tam «Aizputes ceļinieka» strādnieki bruģēs posmus starp sliedēm. Būs skaisti – pilsētā parādīsies vēl viena sakopta vieta.

 

2002. gada 8. jūlijs „Kurzemes Vārds”
Maina tramvaja sliedes
(rubrika: Liepājas jaunumi)

Kā jau bija paredzēts agrāk publiskotajos plānos, pašvaldības uzņēmums «Liepājas tramvajs» uzsāk sliežu ceļu remontdarbus vēl vienā posmā – K. Valdemāra un Jūrmalas ielas krustojumā. Darbi rada dažas neērtības transporta kustībai, tādēļ Pilsētas domes Preses dienests informēja, ka šonedēļ autotransports minētajā vietā brauks tikai vienā virzienā, bet no 15. jūlija līdz 19. augustam satiksme tiks pilnīgi slēgta un braucējiem vajadzēs izmantot apbraucamos ceļus. Tramvajnieki turpina sliežu remontdarbus arī iepretim bijušajam tirdzniecības namam «Kurzeme».

 

2002. gada 19. jūlijs „Kurzemes Vārds”
Puse darba padarīta
(rubrika: Liepājas jaunumi)

Tā var sacīt par objektu iepretim bijušajam tirdzniecības namam «Kurzeme» – tur visuzskatāmāk redzams, kā uzņēmumam «Liepājas tramvajs» sokas sliežu ceļu remontdarbi. Tagad, sliedes šķērsojot, vairs nevajadzēs klupt, kājām ķeroties aiz veciem asfalta gabaliem. Bet galvenais, protams, nav tas. Ir nomainītas sliedes un gulšņi, kas bija visai nolietoti. Remontdarbus veic arī Jūrmalas un K. Valdemāra ielas krustojumā. Ne visi zina, ka vienam otram iznāk strādāt arī naktī, kad nedarbojas tramvajs. Taču atbilstoši remontdarbu četru gadu programmai uzņēmumam vēl vairāk vajadzēs paveikt nākamajā gadā. Galvenie objekti atrodas Jaunliepājā, piemēram, tramvaja apgriešanās aplī pie «Liepājas metalurga» un Rīgas ielā. Patīkami, ka arī finansēšanas jautājumi tiek veiksmīgi nokārtoti.

 

2002. gada 6. augusts „Kurzemes Vārds” 
Sliedes būs jaunas
(rubrika: Liepājas jaunumi)

Jūrmalas un K. Valdemāra ielas krustojumā turpinās tramvaja sliežu klātnes kapitālais remonts. Kā pastāstīja pašvaldības uzņēmuma «Liepājas tramvajs» direktors Aigars Puks, šajā posmā pilnīgi nomaina sliedes un gulšņus. «Aizputes ceļinieka» vīri liek jaunu segumu. Plānots visus darbus paveikt divu nedēļu laikā. Šogad vēl tramvaja sliežu posmus mainīs galapunktā Klaipēdas ielā, darbi jāsāk arī Rīgas ielā pie tramvaja depo. Ar uzņēmuma «Liepājas tramvajs» pašu strādājošo spēkiem atjaunoti četri tramvaja vagoni, kas jau pārvadā pasažierus. Tajos veikts profilaktiskais remonts, salabotas grīdas, ielikti mīkstie sēdekļi. Tādi paši darbi paredzēti vēl vienam vagonam.

 

2002. gada 4. septembris „Kurzemes Vārds” 
Sabiedriskais transports – liepājniekiem nav par ko skumt
(rubrika: dienas tēma)

Liepājniekiem varbūt grūti iedomāties, bet ir pasaulē tādas pilsētas, kurās nav neviena sabiedriskā transporta līdzekļa. Ne autobusa, ne tramvaja, ne maršruta taksometra, jo lielākā daļa iedzīvotāju pārvietojas ar personīgajām automašīnām vai soļo kājām. Liepājā sabiedriskais transports ir neatņemama pilsētas dzīves sastāvdaļa, pat vizītkarte, bez kura ikdienas gaitas kļūtu ievērojami sarežģītākas. Vai tā pirmdiena, nedēļas vidus vai svētdiena, autobusi, tramvaji, maršruta un vieglie taksometri brauc, un pasažieri agrāk vai vēlāk, bet savu galamērķi sasniedz. Šajā rakstā būs iespēja iepazīties kā ar Liepājas sabiedriskā transporta stiprajām, tā vājajām pusēm. Un arī tuvākā un tālākā nākotnē iecerētajām izmaiņām. Pagājušās nedēļas nogalē Liepājas domē notika tikšanās, kurā piedalījās projektētāji no Rīgas un Liepājas sabiedriskā transporta firmu un domes pārstāvji. Sprieda par topošo Liepājas transporta satiksmes shēmu, kurai jābūt gatavai oktobra beigās. Šajā shēmā tiek meklēta vieta gan tiltam, kas savienos Jaunliepāju ar «Laumas» rajonu, gan izstrādāts variants Zirņu un Ganību ielas pārbūvei par vienvirziena kustības ielām.

Tiltu? Apvedceļu? Jaunu tramvaja līniju?

Savs viedoklis par sabiedriskā transporta situāciju un iespējamiem risinājumiem nākotnē ir arī Liepājas pilsētas Būvvaldes vadītājam Uģim Kauguram. Viņš uzskata, ka, salīdzinot ar daudzu lielo pilsētu problēmām, arī ar galvaspilsētu Rīgu, liepājnieki vēl joprojām var tikai priecāties par situāciju, kādā šobrīd dzīvo. Lai gan sašutumu rada piespiedu dīkstāves pie dzelzceļa pārbrauktuvēm, kas atrodas pilsētas teritorijā, vai arī problēmas krustojumā, ja nācies sagaidīt un braukt pie luksofora otrā, nevis pirmā zaļā signāla. Ja divas galvenās problēmas lielajās pilsētās ir automašīnu sastrēgumi un grūtības ar autotransporta novietošanu vietu trūkuma dēļ, tad liepājnieki droši var gavilēt, jo mūs vēl kādu laiku tas viss skars minimāli. Taču, soļojot uz Eiropas savienības pusi, jārēķinās, ka arī pie mums automašīnu skaits attiecībā pret 1000 iedzīvotājiem var palielināties no tagadējā aptuvenā skaitļa 170 līdz pat 300, un tad jau būs ko padomāt. 
Par problēmu, kas prasa visai drīzu risinājumu, U. Kaugurs nosauc tilta būvi pāri dzelzceļa sliedēm. Tam jāsavieno Jaunliepāja un «Laumas» rajons. Šī tilta nepieciešamība esot deklarēta jau 1988. gada pilsētas ģenerālajā attīstības plānā. Aizvien vairāk attīstās osta, un darbi tajā cieši saistīti ar dzelzceļa izmantošanu. U. Kaugurs: «Mums tika iedotas desmit gadu ilgas brīvdienas, jo ekonomiskā situācija valstī nebija visai labvēlīga. Par vietu, kur atradīsies šis tilts, vēl jālemj, un šajā saistībā būtu interesanti uzzināt arī iedzīvotāju domas. Vairāk nekā skaidrs, ka tilts maksās ļoti lielu naudu. Tik lielu, kādas pilsētai nav, taču bez tā noteikti neiztiksim.»
Otrs lielais projekts, kas jau gadiem saista pilsētnieku uzmanību, bet vēl nav sākts risināt, ir Zirņu ielas pārbūve par vienvirziena ielu, tādējādi samazinot satiksmes intensitāti Ganību ielā. Pie šī varianta projektētāji vēl strādājot, bet arī šajā gadījumā reālo darbu sākšanu kavē naudas trūkums. 
Trešais – Liepājas apvedceļš, kurš, kā teica pilsētas galvenais arhitekts, agrāk ticis plānots tikai tādēļ, ka uzskatīja, ka katrai lielākai pilsētai tādam jābūt. Šobrīd, kā rāda aprēķini, tranzītā cauri Liepājai braucošo smago automašīnu skaits esot minimāls, un tikai to dēļ taisīt apvedceļu nav ekonomiski izdevīgi. Iespējams, situācija mainīsies pēc gadiem, ja Latvija būs iestājusies Eiropas savienībā. 
U. Kaugurs pārliecināts, ka sabiedriskais transports Liepājā būs vienmēr un mūsu pieredze ar maršruta taksometriem ir atzinības vērta visas Latvijas mērogā. Lai gan šajā ziņā vēl liels darbs darāms, audzinot kā vadītājus, tā pasažierus unpieradinot viņus pie konkrētām apstāšanās vietām. Par vienu no problēmām, kas saistīta ar sabiedrisko transportu, Kaugurs minēja Liepājas šaurās ielas, kuru dēļ autobusu pieturu vietās nav iespējams izbūvēt tā saucamās kabatas. Iebraucot šādā kabatā, pasažieriem ir ērtāka, drošāka izkāpšana un iekāpšana, savukārt stāvošais autobuss nekavē citus braucējus. Arī par tramvaju galvenajam arhitektam savs viedoklis. Tā plusi esot piedāvātās ērtības ātri nokļūt iecerētajā vietā un prognozējamība. Pieturas ērti var sasniegt kā no jūras, tā ezera puses. Tagad daudzas pasaules pilsētas esot priecīgas, ka pieticis prāta neatteikties no šī sabiedriskā transporta līdzekļa, jo tā plusi, pasažierus pārvadājot, izrādās krietni lielāki nekā mīnusi. Taču Liepājā vēl daudzviet nepieciešama sliežu ceļa nomaiņa. Jautājums: vai tramvajam pilsētā iespējama attīstība, ja ir tikai viens maršruts? Kaugurs: «Plānots, ka tramvaja līnija, esošo pagarinot, varētu aptvert arī Ezerkrastu, savienojot to ar Dienvidrietumu rajonu. Taču par kādu konkrētu sliežu ceļu izbūvi Vaiņodes vai M. Ķempes ielā pagaidām nav runa pat optimistiskākajās prognozēs, jo ne pilsētai, ne no valsts budžeta tam naudas nav. Iespējams, kad tiks uzbūvēts tilts starp Jaunliepāju un «Laumas» rajonu, arī pa to varētu braukt tramvajs. Taču – tās šobrīd vēl ir tikai ieceres.»
Vairākkārt izskanējis priekšlikums, ka Autoostu no tagadējās dzelzceļa stacijas vajadzētu pārcelt uz citu vietu pilsētā, tuvāk centram. Arhitekts tam iebilst, jo līdz ar to šis pilsētas rajons zaudē savu svarīgumu un nomirst. Uz staciju, Autoostu Jaunliepājā, kā ik dienas, tad vairs nedosies apmēram 2000 cilvēku. Ja Autoosta būs tuvāk centram, lielie autobusi ievērojami sarežģīs situāciju nebūt ne platajās pilsētas ielās.

Komisija ar pienākumiem un tiesībām

2001. gada 5. aprīlī Pilsētas domē apstiprināja Sabiedriskā transporta komisiju. Priekšsēdētājs Māris Jaunsleinis, komisijas locekļi Rūdolfs Embutnieks, Gunārs Francis, Jānis Grava, Arnis Kadiķis, Ivars Ķervis, Dmitrijs Liepiņš, Sanita Linde, Aigars Puks, Armands Ruperts. Komisijas pienākumos ietilpst gan priekšlikumu sagatavošana sabiedriskās transporta attīstības stratēģiskā plāna izstrādāšanai, transporta uzņēmumu darbības koordinēšana, gan pasūtītāja (pašvaldības) un izpildītāja (pašvaldības uzņēmumi, akciju sabiedrības, firmas u. c. ) funkciju un uzdevumu sadale, veidojot tarifu un dotāciju politiku. Galu galā arī rūpes par iedzīvotājiem un valsts saimniecībai pietiekami drošu, videi labvēlīgu sabiedriskā transporta pilnveidošanu. Protams, komisijai ir arī savas īpašas tiesības, un tieši tā pārzina un vada visas lietas, kas saistītas ar sabiedrisko transportu pilsētas administratīvajā teritorijā. Reizi divās nedēļās notiek sēdes, kurās apspriež, analizē un pieņem lēmumus kā par aktuāliem jautājumiem, tā tālejošiem plāniem – sabiedriskā transporta pieturvietām, galapunktiem, ceļa zīmju izvietošanu, pārvadātāju kontrolēšanu un citiem jautājumiem. Izvērtē arī iedzīvotāju priekšlikumus, sūdzības.

Būs jāslēdz jauns līgums

Jau otro reizi pēc kārtas par domes Sabiedriskā transporta komisijas priekšsēdētāju ievēlēts un šos pienākumus pildaMāris Jaunsleinis. Viņš neslēpj, ka viena no aktuālākajām problēmām joprojām ir maršruta taksometri. Protams, grūti salīdzināt šodienas situāciju ar to, kāda Liepājas ielās valdīja pirms gadiem trim, četriem, kad, grabēdamas visos stūros un zvārodamās, pasažierus pārvadāja vecās «Latvijas» jeb rafiņi. Bija pat gadījums, kad kādā pagriezienā, atveroties durvīm, no maršruta taksometra izkrita pasažiere ar mazu bērniņu. Tagad rafiņus vairs neredz, automašīnas ir jaunākas, augstākiem griestiem, lai pasažieriem vieglāk. Liela daļa šoferu jau uzskata zem sava goda sēsties pie stūres treniņtērpā. Negatīvo vienmēr ierauga ātrāk, bet, vērtējot salīdzinājumā, nevar noliegt, ka Liepājā pasažieru apkalpošanas līmenis maršruta taksometros paaugstinājies. 
Šogad decembrī beidzas noslēgtais līgums starp Pilsētas domi un sešām transporta firmām, kas nodrošina maršruta taksometru kustību sešos maršrutos. Pirmo maršrutu tagad apkalpo akciju sabiedrība «Centrdomnaremont», otro uzņēmums «Liepājas Autobusu parks», trešo SIA «Kings», ceturto SIA «Dantes», piekto firma «Liepājas tūre», bet sesto akciju sabiedrība «Ass Auto». Sabiedriskā transporta komisija ierosinājusi izsludināt jaunu konkursu, aicinot tajā piedalīties tās firmas, kas vēlētos strādāt šajos maršrutos. Komisijas priekšsēdētājs prognozē, ka šis process nebūs viegls, jo, tā kā nepieciešamas jaunas un kavalitatīvas izmaiņas maršrutu taksometru darbā, vispirms būs jāizstrādā konkursa nolikums, kurā norādīs visas prasības. Jau tagad tiekot gaidīti pārvadātāju ieteikumi. Ņemšot vērā arī pasažieru ierosinājumus. M. Jaunsleinis: «Iedzīvotāju ierosinājumi mums svarīgi, lai uzzinātu pasažieru domas par firmu piedāvāto pakalpojumu kvalitāti, par nepilnībām, kas jānovērš. Kā arī par apkalpošanas kultūru, drošību, kas būtu uzlabojams noformējumā un tamlīdzīgi.»

Pietura – tā lai būtu visiem ērti

Šajā jautājumā vienmēr ir divas ieinteresētās un pretējās nometnēs stāvošas puses. Vieni ir pasažieri, kas vēlas, lai pieturvieta būtu viņiem izdevīgā un ērtā vietā. Otri – iedzīvotāji, pie kuru namdurvīm un logiem apstājas autobusi vai tramvajs, radot lieku troksni, putekļus, izplūdes gāzu smaku un ļaužu drūzmu. 
Gluži tāpat kā pieturas, arī ceļa zīmju atrašanās vietas nav nemainīgas. Sabiedriskā transporta komisijā apkopo kā kājāmgājēju, tā autobraucēju viedokļus par ceļa zīmju atrašanās vietām un konkrētām zīmēm, pievieno savus apsvērumus un ieteikumus, cenšoties rast kompromisu. M. Jaunsleinis: «Ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus, pirms neilga laika ātrumu ierobežojoša zīme uzstādīta Kuršu ielā, bet tagad lielāks braukšanas ātrums atļauts Brīvības ielā pie Ceļu policijas ēkas. Bieži vien savus ierosinājumus mums piedāvā Liepājā esošo autoskolu instruktori, kuri ik dienas, mācot savus audzēkņus, brauc pa ielām un redz, kur un kā ceļa zīmes strādā. Kur tām reāla nozīme, kur varbūt tikai formāla.» 
Sabiedriskā transporta komisija īstenojusi to vietu apsekošanu pilsētā, kuras tiek izmantotas kā vieglo taksometru pieturvietas. Vai tās aprīkotas atbilstoši noteikumiem, vai tiek sakoptas. Tiek slēgti līgumi ar konkrētām taksometru firmām par šo vietu apsaimniekošanu. Ne viens vien taksometra šoferis grēkojot, jo, pasažierus gaidot, apstājas, kur vien ienāk prātā. Noteikumi paredz, ka gaidīšanai jānotiek īpašās, šim nolūkam atzīmētās vietās. Piemēram, pie veikala «Drogas», «Kurzeme» un citur. Nav aizliegts pasažierus uzņemt pa ceļam, ja cilvēks paceļ roku un apstādina pa ielu braucošu taksometru. 
Iedzīvotāji, protams, gribētu, lai jebkuru sabiedriskā transporta līdzekli pieturā nebūtu jāgaida ilgāk par vienu minūti, jo katram savs laiks taču ļoti dārgs, bet ekonomiski neizdevīgi tas būtu kā pārvadātājiem, tā galu galā arī pasažieriem. M. Jaunsleinis domā, ka pašreizējie sabiedriskā transporta intervāli ir optimāli. Ja tos samazinātu, braucējiem būtu jārēķinās ar krietni lielāku biļešu cenu.

Apstājas, kur ienāk prātā

Kā vienu no lielākajām un nopietnākajām problēmām, ko ik dienas izjūt kā gājēji, tā autobraucēji, jāmin maršruta taksometru neregulējamā apstāšanās kāre, kur un kad vien ienāk prātā. Ignorējot satiksmes noteikumus un ceļa zīmes. Protams, tas ir ļoti ērti taksometra pasažieriem, bet pārāk bieži rada bīstamas situācijas citiem braucējiem. Komisijas locekļu vairākums uzskata, ka šim sabiedriskā transporta veidam tomēr jāveido konkrētas apstāšanās vietas. Tā, kā tā izveidojusies, piemēram, Lielās un Kungu ielas krustojumā, pie viesnīcas «Līva» un dažviet citur. M. Jaunsleinis: «Jāaudzina kā vadītāji, tā pasažieri, jo skaidri noteikta kārtība visiem atvieglos dzīvi.»

Kā lauciniekam nokļūt līdz Liepājas centram?

Pagaidām noklususi problēma, kas saistīta ar rajona iedzīvotāju nokļūšanu līdz Liepājas centram, lai gan savu aktualitāti tā nav zaudējusi. Šobrīd kārtība tāda, ka autobusiem, kas uz Liepāju ved pasažierus no rajona, gala pietura norādīta dispečerpunktā Ganību ielā, lai gan tai būtu jābūt Autoostā Rīgas ielā. Kā skaidroja Liepājas Sabiedriskā transporta komisijas vadītājs, varot saprast rajona iedzīvotāju pretenzijas, kuri vēlas par vienas nopirktās biļetes cenu nokļūt līdz savam galamērķim – centram, bet realitāte tāda, ka šajā jautājumā saduras divu pušu intereses. Proti, ir divi pārvadātāji – pilsētas un rajona transporta firmas. Ministru kabineta attiecīgajos noteikumos norādīts, ka rajona maršruta galapunktam jābūt attiecīgās pilsētas autoostā. Kādēļ lai Liepājas tramvajs, autobusi vai maršruta taksometri zaudētu ienākumus, jo viņi taču strādā tieši pilsētas teritorijā?
Diemžēl īstas konkrētības šajā jautājumā joprojām trūkst, un liepājnieki vēl nav panākuši kādu vērā ņemamu vienošanos ar Liepājas rajona Sabiedriskā transporta komisiju. Visi zina, ka rajona pārvadātāji savu pasažieru ērtībām pilsētā izmanto nelegālas pieturvietas. To zina arī paši braucēji, jo viņu kontingents ir visai stabils. Braucējiem ērti, bet pilsēta zaudē ienākumus.

Pašvaldības kontroles dienests – jauns un neatkarīgs

Dmitrijs Liepiņš ir Liepājas Pašvaldības policijas Sabiedriskā transporta kontroles dienesta priekšnieks. 2000. gadā Pilsētas domē to izveidoja, lai jaunais dienests ik dienas sekotu tam, kā sabiedriskā transporta līdzekļi ievēro pastāvošos noteikumus. Vienlaikus pievēršot uzmanību, kā stāvēšanas un apstāšanās noteikumus ievēro vieglo automobiļu vadītāji. Ja sākumā dienestā bija tikai divi, tad tagad strādā pieci darbinieki. Sadarbība regulāri notiek kā ar Ceļu policiju, tā ar pilsētas un arī rajona transporta firmām. Īpašs darbības lauks bija un joprojām ir vieglie taksometri un maršruta taksometri. Ar pēdējiem esot nācies pacīnīties, lai būtu visas nepieciešamās atļaujas, licences, lai tiktu izpildīti ar Pilsētas domi noslēgtie līgumi. Ik dienas pārbauda biļešu izsniegšanas kārtību un arī to, vai salons tīrs. «Vadītāji un pasažieri sapratuši, ka mēs to nedarām gara laika vai izklaides dēļ, bet gan braucēju drošības un nepieciešamās kārtības dēļ,» tā D. Liepiņš. 
Pilsētas autobusos strādā kā Autobusu parka kontrolieri, tā arī Pašvaldības policijas kārtībnieki no visiem iecirkņiem. Ja mēnesī kopīgiem spēkiem tiek aizturēti pat vairāk nekā 200 zaķu, tas apliecina, ka kontroles dienests ir nepieciešams. Kādēļ lai godīgais biļetes pircējs vai autovadītājs justos slikti? Slikti jājūtas tam, kurš pārkāpj un ignorē noteikumus. Kā ar prieku atzīst D. Liepiņš, dienesta darbam ir labi rezultāti, un to ievērojuši arī pasažieri. «Sākums bija grūts, jo, vērtējot situāciju pilsētas ielās, notiekošo varēja nosaukt par diezgan lielu patvaļu,» atceras kontroles dienesta priekšnieks. «Kā pret katru kontrolējošo dienestu, arī pret mums autovadītāji īpašas simpātijas neizjūt. To apzināmies. Mūsu darba efektivitāte ne tik daudz mērāma sastādītajos protokolos vai izteiktajos aizrādījumos, kā tajā, ka pilsētā ir kārtība un nav notikušas nevienam nevajadzīgas nelaimes.» Laba sadarbība izveidojusies ar Ceļu policiju un citiem kontrolējošiem dienestiem. 
Dmitrijs Liepiņš kopā ar saviem darbiniekiem vairākkārt bijis pieredzes apmaiņā pie Rīgas kolēģiem un situāciju Liepājā vērtē kā labu. Lielai pilsētai lielas problēmas gan cilvēku, gan autotransporta skaita dēļ. Liepājā viss pārskatāmāk, kontrolējamāk un ātrāk redzami darba rezultāti. Piemēram, Liepājā nevarot runāt par dušmaņu problēmu, proti, nelicencētajiem, nodokļus nemaksājošajiem taksometru vadītājiem. Rīgā gan tie pamanoties no pasažieriem iekasēt savu daļu.

Biļešu cena. Nūja ar diviem galiem.

Vairāk nekā skaidrs, ka pārvadātāji iegūtu vairāk līdzekļu un varētu atļauties nopelnīto ieguldīt jaunu transporta līdzekļu iegādē un veco remontā, ja tiktu paaugstinātas sabiedriskā transporta biļešu cenas. Šobrīd tās, vērtējot visas Latvijas līmenī, Liepājā ir vidējas. Viens brauciens autobusā maksā 15 santīmu (Rīgā 20 sant.), tramvajā 10 vai 12 santīmu (attiecīgi 18 sant.), maršruta taksometrā 20. Speciālisti spriež, ka Liepājā biļešu cenu sabiedriskajā transportā vēl nedaudz varētu pacelt, bet tas tomēr nedotu gaidīto efektu. To ļaužu pirktspēja, kas ikdienā izmanto sabiedrisko transportu, ir ierobežota, un, paceļot cenu, gaidīto efektu var arī negūt, jo pasažieru skaits samazināsies.

Lietotu biļetīti nevēlaties?

Nereti tramvaja un autobusa pasažieri, izkāpjot no šī transporta līdzekļa, piedāvā savu braukšanas biļeti tiem, kuri grasās iekāpt. Lai nebūtu jātērējas, pērkot biļeti. Šāda rīcība, no ekonomiskā viedokļa raugoties, atgādina situāciju, kad tiek zāģēts tas zars, uz kura pasažieris pats sēž. Jo, ja samazinās transporta ieņēmumi par pārdotajām biļetēm, agri vai vēlu aktuāls kļūs jautājums par cenu celšanu. Tas pats attiecas uz maršruta taksometros nepaņemtajām braukšanas biļetēm vai tām, ko pasažieris, izkāpjot no taksometra, savas labsirdības dēļ vadītājam atdod atpakaļ.

Būs lielas pārmaiņas

Ja šobrīd Latvijas rajonos ar pasažieru pārvadājumu problēmām nodarbojas katra konkrētā pašvaldība, tad pēc dažiem gadiem šis darbs Latvijā būs jāveic piecām maršruta tīklu aģentūrām, kas pēc būtības būs pilnīgi jauni veidojumi un kuru kompetencē nonāks maršrutu izstrāde, analīze, konkursu rīkošana, dotāciju sadale, biļešu cenu noteikšana u. c. pienākumi. Plānots, ka katrā novadā, arī Kurzemē, būs sava maršrutu tīklu aģentūra, kas koordinēs un plānos sabiedriskā transporta darbu konkrētā novada apdzīvotajās vietās. Aģentūrām darbu jāsāk 2005. gadā. Arī Liepājas domes Sabiedriskā transporta komisijas locekļi iesaistījušies šajā darbā, jo uzskata, ka nav lietderīgi palikt malā un gaidīt, ka cits rīkosies pašu vietā.

Kā gribas jaunus autobusus!

Protams, kuram gan negribētos, lai Liepājas ielās brauktu tikai jauni, moderni, ietilpīgi un ekoloģiski tīri autobusi. Pēdējā laikā liepājniekiem jau vairākkārt bijusi iespēja pārliecināties, kā tas ir – braukt tieši tādā busā, jo gan firma «Volvo», gan «Mercedes Benz» sagādāja šo iespēju. Viens, protams, izmēģināt un priecāties, otrs – nopirkt. Un tieši tad sākas vislielākās problēmas, jo pilnīgi jauns autobuss, kā mēdz teikt, ar visām ekstrām, maksā vairāk nekā 100 tūkstošus latu. Tādas naudas nav ne Liepājas Autobusu parkam, ne Pilsētas domei. 
Stāsta Liepājas Autobusu parka direktors Rūdolfs Embutnieks: 
– Runājot par sabiedrisko transportu Liepājā, gribu pievērsties nākotnes plāniem, un tie jāvērtē saistībā ar citu Eiropas pilsētu pieredzi, jo nav ko izgudrot velosipēdu, ja reiz tas izdarīts. Tajās galvenais sabiedriskā transporta veids ir autobuss. Ir arī taksometri. Maršruta taksometru praktiski nav. Manuprāt, ka arī pie mums to skaits samazināsies, bet palielināsies personīgo automašīnu daudzums. Šobrīd, piemēram, dažās Zviedrijas pilsētās liela nauda tiek tērēta reklāmai, kas, lai pārvietotos, aicina pilsētniekus izmantot autobusus, nevis personīgās automašīnas. Tādēļ, lai neveidotos sastrēgumi, lai samazinātos automašīnu skaits uz ielām, samazinātos izplūdes gāzu daudzums un tā tālāk. 
Kādi argumenti tiek minēti par labu autobusiem? Pirmais – tā kā Eiropā ir ļoti stingras ekoloģiskās prasības, arī autobusu ražotāji rūpējas, lai viņu produkts būtu videi draudzīgs un visaugstākajiem standartiem atbilstošs. Otrais – drošība. Autobusi, kas paredzēti liela skaita pasažieru pārvadāšanai, aprīkoti ar speciālām drošības sistēmām, virsbūve un salons konstruēts, lai tas izturētu maksimālus triecienus. Lai pasažieris justos tikpat drošs, kā savā dzīvoklī. Trešais – pieejamība, jo vajadzīgas tikai ielas un izstrādāts maršruts, kuru, ja vien nepieciešams, iespējams mainīt. Ceturtais – šis transporta līdzeklis ir ietilpīgs, kas sastrēgumstundās dod iespēju vienlaikus pārvadāt lielu skaitu pasažieru. Piektais – brauktuve netiek pārslogota. Pērn autobusi Liepājā nobrauca 2,4 miljonus kilometru, maršruta taksometri – 7,4 miljonus. Pārvadāto pasažieru skaits attiecīgi 10,7 un 3,5 miljoni. Vienā autobusu reisā vidēji pārvadāti 67 pasažieri, maršruta taksometrā 6,8 pasažieri. Sestais – maksa par pakalpojumu, proti, biļetes cena arī ir zemāka. Piedāvājam arī mēnešbiļetes un vairākām pasažieru grupām atlaides. 
Stāstot par pašreizējo situāciju, kādā šobrīd atrodas Autobusu parks, direktors godīgi atzīst, ka tā nav visai iepriecinoša, jo autobusu vidējais vecums ir 15 gadu. Trīsdesmit procentu ir vecāki par 20 gadiem, un skaidrs, ka pilnīgi jaunu dzīvību tajos iepūst nav iespējams. Tādēļ intensīvi tiek strādāts, lai Autobusu parku atjaunotu, kaut vai ar lietotām automašīnām. Plānots, ka atjaunošana ar Pilsētas domes atbalstu sāksies jau nākamgad un turpināsies vairākus gadus. Šobrīd Liepājā ir vienpadsmit maršruti, bet, kā apliecināja R. Embutnieks, ja situācija mainās un nepieciešams kāda autobusa maršrutu mainīt vai izveidot jaunu, tas ir iespējams.

Tramvajs – pilsētas mugurkauls

Lai nu ar ko, bet par savu vienīgo tramvaja līniju liepājnieki dažkārt mēdz tīri braši lielīties. Taisnība viņiem ir, jo tramvajs pa mūsu pilsētas ielām brauc jau vairāk nekā 100 gadu. Šobrīd tas šķērso praktiski visu pilsētu virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Ir 13 pieturu vienā virzienā. Ja vēl pirms neilga laika izskanēja, vai grūto ekonomisko apstākļu dēļ tramvaja līniju nelikvidēt vispār, tad tagad, kad krīze pārvarēta, par to neviens vairs nerunā. 
Kas šodien rūp pašvaldības uzņēmuma «Liepājas tramvajs» direktoram Aigaram Pukam? Problēma līdzīga kā Autobusu parkam. Ritošais sastāvs, vagoni nolietojas, bet jaunu iegādei (kas ir ļoti dārgi), līdzekļu nav. Regulāri jāremontē sliedes, jo arī tās nolietojas. Depo ir 18 vagonu, katru dienu uz līnijas no tiem izbrauc septiņi. Tādēļ rūpīgi tiek sekots vagonu uzturēšanai un meklētas iespējas iegādāties tieši tādus pašus, lai arī lietotus. Pēdējo divu gadu laikā nopirkti četri lietoti, bet labā kārtībā uzturēti vagoni. Izrādās, ka tieši tādu tramvaja vagona modeli, kādu izmanto liepājnieki, vairs neražo. Taču esot atrasta kāda pilsēta Vācijā, kur būtu iespēja nopirkt analogus, bet lietotus vagonus. Pamazām remontē un labiekārto jau esošos vagonus. Plānots, ka ar laiku mīkstie sēdekļi varētu būt visos tramvajos. 
Direktors ne visai priecīgi atzina, ka līdzekļu trūkuma dēļ gadus sešus uzņēmumā «Liepājas tramvajs» strādājošajiem nav palielinātas darba algas. Viena no izejām – paaugstināt tramvaja biļešu cenu, kas šobrīd, salīdzinot ar Rīgu, patiesi ir zema.

Daiga Mikuļska

 

2002. gada 6. septembris „Kurzemes Vārds”
Pašu spēkiem atjauno tramvaja vagonus

Patstāvīgie tramvaja pasažieri jau ievērojuši, ka būtiski mainījušies vairāku vagonu saloni. Atjaunotas ne tikai grīdas, to klājums un pakāpienu sliekšņi, bet arī krāsojums un krēsli, kas tagad papildināti ar mīkstiem sēdekļiem. Kā «Kurzemes Vārdam» pastāstīja pašvaldības uzņēmuma «Liepājas tramvajs» tehniskais direktors Aigars Rauda, vecie vagoni līdz šim tik rūpīgu salonu remontu vēl neesot piedzīvojuši. 
Varot uzskatīt, ka tajos veikts kapitālais remonts, jo vispirms no salona tiek izņemts viss, ko vien var noskrūvēt, un tad sākta rūpīga tā atjaunošana. Tramvaja vagonu vidējais vecums sasniedzis 20 gadu robežu, kas transporta līdzeklim ir visai pieklājīgs vecums. Ja viss izdosies tā, kā plānots, un būs nepieciešamie līdzekļi, iespējams, ka gada nogalē Vācijā varēs iegādāties piecus lietotus vagonus. Tie būs labs papildinājums jau esošajiem. Pērn uzņēmuma strādnieki atjaunojuši četrus, bet šogad jau piecus vecos vagonus. Ar paveikto viņi tiešām var lepoties. Visi darbi īstenoti par pašvaldības uzņēmuma līdzekļiem. 
A. Rauda piebilda, ka ar Valsts nodarbinātības dienesta filiāles «Liepājas centrs» starpniecību bieži vien pagaidu darbs «Liepājas tramvajā» tiek piedāvāts bezdarbniekiem. Vēl biežāki palīgi esot tie ļaudis, kuriem tiesas spriedumā rakstīts: «Notiesāts ar piespiedu darbu uz tik un tik stundām.» Tie esot gan nepilngadīgie, gan savus labākos dzīves gadus sasniegušie vīrieši un sievietes, kuriem tieši šajā uzņēmumā tiek dota iespēja mazgāt vai krāsot vagonus un palīdzēt arī citos ikdienas darbos.

Daiga Mikuļska

 

2002. gada 11. septembris „Kurzemes Vārds”
Izvērtē pašvaldības ieguldījumu efektivitāti

Aizvadītajā nedēļā deputāti, kā to prasa likums, apstiprināja pārskatu par pašvaldības uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību ar pašvaldības kapitāla daļu ekonomiskajiem rādītājiem 2001. gadā. 
(…)
Ir vairāki nerentabli uzņēmumi, kuros, kā uzskata deputāti, pašvaldībai ir svarīgi līdzdarboties un veikt uzraudzības funkcijas, piemēram, ledushalle. Nerentabls ir arī vislētākais transporta veids Liepājā – tramvajs. Tāpēc nākotnē būs jālemj vai nu par pašvaldības dotācijas palielināšanu uzņēmumam «Liepājas tramvajs», vai arī par braukšanas maksas izmaiņām.

Sarmīte Pujēna

 

2002. gada 30. septembris „Kurzemes Vārds”
Liepāja attīstās

Saruna ar Pilsētas domes priekšsēdētāju Uldis Sesku un Attīstības pārvaldes vadītāju Gunāru Ansiņu
(…)
– Cik ieinteresēta par Liepājas problēmām bijusi aizejošā valdība un vai pilsēta ir jutusi no tās kādu atbalstu?
U. S. : – Mums ir izdevies pierādīt valdībai nepieciešamību atbalstīt Liepājas infrastruktūras attīstību daudz straujāk saistībā ar ostas jaunajiem projektiem. Iespējams, ka jau nākamajā gadā no valdības saņemsim pirmo finansējumu iekšējā dzelzceļa sakārtošanai. Nupat ir iesniegts projekts Izglītības ministrijā par modernās multifunkcionālā sporta kompleksa finansēšanu. Ja skaidri un argumentēti paužam savas vajadzības, tad arvien biežāk arī politiķi cenšas domāt par Liepāju un to atbalstīt. 
Ar to gribu teikt, ka, manuprāt, politika, ko realizējusi šī labējā valdība, ir devusi zināmus rezultātus, kurus Liepāja viena pati nebūtu varējusi sasniegt ne ostas attīstībā, ne rūpniecības attīstībā. Vairāk vai mazāk gan Ekonomikas ministrija, gan Finansu ministrija, gan valdība kopumā ir uzklausījusi Liepājai svarīgus jautājumus un arī atbalstījusi to risināšanu. Piemēram, ja nebūtu kvalitatīvi uzbūvēts ostas pievadceļš, nebūtu mums šobrīd trešais prāmis uz Zviedriju. Maģistrālā transporta pievadceļa izbūvei Liepājā no valsts līdz gada beigām mēs būsim saņēmuši 1,2 miljonus latu, un tas būs realizēts. Tad vēl ostas ūdens attīrīšanas iekārtas, kas ir tikko nodotas, tur ir saņemti 200 000 latu. 8. vidusskolas Nacionālās un sociālās integrācijas centra izveidei – 20 000 latu, Liepājas tramvaja sliežu remontam – 43 000 latu, tad vēl Valsts policijas ēkas būvniecības uzsākšana, izglītības iestāžu renovācija utt. Saucu visus šos objektus tāpēc, ka tas nebija valdības obligātais darbiņš, tā pavisam vienkārši varēja teikt: nē, liepājnieki, tieciet paši ar visu galā! Tomēr atbalsts bija liels. Jācer, ka šī Liepājai labvēlīgā tradīcija turpināsies arī nākamās Saeimas un valdības laikā!

Sarmīte Pujēna, Sarmīte Pelcmane

 

2002. gada 14. oktobris „Kurzemes Vārds”
Novērtēs tramvaja vagonus
(rubrika: Liepājas jaunumi)

Pagājušās nedēļas nogalē uz Vācijas pilsētu Erfurti devās uzņēmuma «Liepājas tramvajs» speciālisti. Tur gaidāma tikšanās ar šīs pilsētas tramvaja parka vadītājiem, lai iepazītos un novērtētu lietotos tramvaja vagonus, kurus plānots iegādāties Liepājas vajadzībām. Tā kā mūsu pilsētas tramvaja vagoni sasnieguši diezgan pieklājīgu vecumu, to skaitu nepieciešams papildināt ar jaunākiem. Ja tiks panākta abpusēji izdevīga vienošanās ar vācu kolēģiem, piecu vagonu iegāde varētu notikt vai nu gada beigās, vai nākamā gada sākumā.

 

2002. gada 15. oktobris „Kurzemes Vārds”
Ielu krustojumā nomaina segumu 
(rubrika: Liepājas jaunumi)

Turpinās brauktuves seguma maiņa Peldu un K. Valdemāra ielas krustojumā. Šajā vietā, īpaši starp tramvaja sliedēm, asfalts bija nolietojies un apgrūtināja satiksmi. Pēc Komunālās pārvaldes pasūtījuma darbus veic uzņēmuma «Aizputes ceļinieks» strādnieki. Vecais asfalts tiek noņemts, tā vietā liks betona bruģakmeņus. Plānots darbus pabeigt šās nedēļas laikā.

 

2002. gada 15. novembris „Kurzemes Vārds”
Ieceļ amatos un piešķir aizdevumus 
(rubrika: no pilsētas domes sēdes)

(…) 
Domes deputāti arī piešķīra dažādus finansējumus, piemēram, 50 000 latu līdzfinansējumu pašvaldības uzņēmumam «Liepājas tramvajs» tramvajvagonu iegādei, turklāt 9000 latu – pašvaldības uzņēmumam «Liepājas teātris» krēslu iegādei skatītāju ložām. 
(…)

Sarmīte Pelcmane

 

2002. gada 15. novembris „Kurzemes Vārds” 
Piešķirti Atzinības raksti
(rubrika: jaunumi)

Liepājas domes pēdējā sēdē deputāti nolēma piešķirt Atzinības rakstus 26 liepājniekiem, un tie ir: (…) pašvaldības uzņēmuma «Liepājas tramvajs» grāmatvede Maruta Suhanova, (…).

 

2002. gada 27. novembris „Kurzemes Vārds”
Kredīts izlietots Liepājas ielu un ēku remontam

To ievērojuši ne tikai liepājnieki, bet arī pilsētas viesi, ka šogad visai negaidīti tika remontētas daudzas Liepājas ielas un arī pašvaldībai piederošās ēkas. Šie ir vērienīgākie pilsētas infrastruktūras objektu un pašvaldības īpašumā esošo ēku remontdarbi kopš neatkarības atjaunošanas. Kopējais darbu apjoms, salīdzinot ar pērno gadu, pieaudzis trīs reizes un sasniedzis 5,6 miljonus latu. Tas nebūtu bijis iespējams bez banku kredītlīnijas – 3,6 miljoniem latu. 
(…)
Pilsētas infrastruktūras objektu sakārtošanā ieguldīti 0,5 miljoni latu, kas izmantoti vairāku ēku nojaukšanai un teritorijas rekultivācijai. Piemēram, trīs piecstāvu namu nojaukšana Ģenerāļa Baloža ielā 20, kā arī Virssardzes, Skuju, Toma, Tirgus ielā. Vēstures un mākslas muzejā uzstādītas videonovērošanas kameras un apsardzes sistēmas, remontētas tramvaja sliedes, iegādāta vizuālās diagnostikas iekārta Centrālajai slimnīcai un nauda izlietota arī projektu izstrādei. 
(…)

Daiga Mikuļska

 

2002. gada 2. decembris „Kurzemes Vārds” 
Sniega dēļ tramvaji nestāvēs
(rubrika: Liepājas jaunumi)

Kā «Kurzemes Vārdam» pastāstīja uzņēmuma «Liepājas tramvajs» tehniskais direktors Aigars Rauda, šogad kapitālais remonts veikts tramvaja vagonam, kuru izmanto sniega tīrīšanai no sliedēm. Šis vagons esot vairāk nekā 30 gadu vecs, bet joprojām labi pilda savu uzdevumu. Nu tam piestiprināta jauna suka sniega tīrīšanai un tā šajā sezonā pirmo reizi jau izmēģināta. Uzņēmums iegādājies arī jaunu sniega lāpstu, kuru sliežu tīrīšanai izmantos tad, kad sniegs būs īpaši dziļš.

Daiga Mikuļska

 

2002. gada 11. decembris „Kurzemes Vārds” 
Vitālijam apaļa jubileja
(rubrika: jaunumi)

Pašvaldības uzņēmuma «Liepājas tramvajs» darbiniekam Vitālijam Pšeņenko šodien ir apaļa jubileja. Viņu gatavojas godināt darbavietā. Lieta tāda, ka jubilāru labi pazīst arī ārpus šī uzņēmuma galvenokārt kā bijušā Flotes teātra aktieri. Brīvajā laikā viņš turpina savu radošo darbību – uzstājas daudzos masu pasākumos, kuros jālasa dzejoļi, jādzied ģitāras vai akordeona pavadījumā, jāvada programma. Nesen viņš ierakstīja savas dziesmas diskā. Tādēļ jābūt krietni kuplam apsveicēju pulkam un viņu labajiem novēlējumiem pievienojas ukraiņu biedrība «Svitanok» ar folkloras ansambli «Barvinok», Jaunliepājas pilsētas bibliotēkas kolektīvs, literārā grupa, kas darbojas «Kurzemes Vārda» paspārnē, autordziesmu klubs un daudzi citi.

 

2002. gada 12. decembris „Kurzemes Vārds” 
Pagarina Ezerkrasta detālplāna sabiedrisko apspriešanu
(rubrika: jaunumi)

5. decembrī noslēdzās priekšlikumu iesniegšana Ezerkrasta detālā plānojuma izstrādei. Ņemot vērā, ka detālā plānojuma izstrāde attiecas uz ievērojamu teritoriju rajona austrumu daļā gar Liepājas ezeru, nolemts pagarināt sabiedriskās apspriešanas laiku līdz 6. janvārim. Savus priekšlikumus iedzīvotāji var iesniegt domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā vai «Vecliepājas» filiālē «Ezerkrasts». Pagaidām saņemts viens, bet ļoti būtisks ieteikums, informēja Būvvaldes vadītājs Uģis Kaugurs. Šajā Ezerkrasta apbūves plānojumā ir ietverta visa ezermalas teritorija (līdz dzīvojamām mājām) no Pērkones kanāla dienvidos līdz Lauku ielai ziemeļos, arī bijusī saimniecības «Liepājas zieds» teritorija līdz Ganību ielai. Ezerkrasta detālā plānojumā vislielākā uzmanība tiks pievērsta Liepājas ezera un tā palieņu aizsardzībai un apsaimniekošanai. Pašreiz šajā teritorijā lielākoties saauguši brikšņi, mētājas lūžņi un gruži. Detālplānojumā iespējamas arī dažādas interesantas idejas, piemēram, tramvaja līnijas pagarināšana līdz Ezerkrastam. Par šīs pilsētas teritorijas apbūvi un izmantošanas iespējām dažādos laikos bijušas dažādas idejas. Pirms Otrā pasaules kara plānos bija paredzēta pilsētas paplašināšana ezera virzienā, veidojot uzbērumu rūpniecības un dzīvojamā rajona izveidei. Astoņdesmitajos gados paneļu māju dzīvojamā rajona būvniecības projekts paredzēja vēl vienu daudzstāvu dzīvojamo māju bloku – «Ezerkrasts III». Neviena no šīm apbūves idejām tā arī netika realizēta.

 

2002. gada 13. decembris „Kurzemes Vārds” 
«Vai mums ir skaidrs, ka Rešņa kungam ir skaidrs?»
(rubrika: no pilsētas domes sēdes)

(…)
Līdz Pilsētas saimniecības un attīstības komitejas sēdei, kas notiks 19. decembrī, atlika lēmumu par finansiālu atbalstu Autobusu parka ritošā sastāva atjaunošanai. Toties deputāti neiebilda palielināt aizdevumu uzņēmumam «Liepājas tramvajs» no 50 000 latu līdz 83 tūkstošiem vēl četru tramvaja vagonu iegādei. 33 000 latus uzņēmums atmaksās pašvaldībai līdz 2004. gada 31. janvārim saskaņā ar grafiku. Līdz ar to, kā sacīja T. Deklaus, pilsēta būs nodrošināta ar tramvaja vagoniem. 
(…)

Sarmīte Pujēna

 

2002. gada 14. decembris „Kurzemes Vārds” 
Tramvajs kļūst aizvien populārāks
(rubrika: aktuāls viedoklis)

Pilsētas domes sēdē deputāti no Liepājas investīciju budžeta nolēma piešķirt 83 tūkstošus latu uzņēmumam «Liepājas tramvajs» četru lietotu vagonu iegādei Vācijā. Tas nozīmē, ka mēs tagad varēsim iegādāties Erfurtē noskatītos un aizrunātos, lietotus tramvaja vagonus. Divi no tiem ir vēl labākā stāvoklī, nekā bijām cerējuši. Jau pēc kapitālā remonta. Bija paredzēts, ka ar prāmi Liepājā tos nogādās šogad, bet visticamāk, tas notiks nākamā gada sākumā. Šogad vēl Pilsētas dome piešķīra 23 tūkstošus latu tramvaja sliežu remontam. Darbi turpināsies arī nākamajā gadā. 
Varētu jautāt, kādēļ šāds pirkums bija vajadzīgs? Mūsu rīcībā esošie vagoni vairs nav jauni. Lielu daļu no tiem savu iespēju robežās esam atjaunojuši pašu spēkiem. Rezultāts, protams, būtu vēl labāks, ja esošos vagonus varētu kapitāli atjaunot, bet tas prasītu krietni lielāku summu, nekā pērkot lietotus. Tādēļ visu šo gadu aktīvi strādājām, lai atrastu iespējas iegādāties lietotus vagonus. Aprēķināts, ka viena lietotā vagona iegāde izmaksās apmēram trīs reizes lētāk nekā viena mūsu vecā vagona kapitālais remonts. 
Ko iegūs pasažieri? Lielāku komfortu, jaunas ērtības, uzlabosies vagonu tehniskais stāvoklis. Mazāk līdzekļu būs jāatvēl remontam. Tā kā tramvajs ir sabiedriskais transporta līdzeklis, arī mums jākonkurē ar pārējiem pārvadātājiem. Nezinu tādu valsti, pilsētu, kur tāds sabiedriskā transporta veids kā tramvajs pilnībā iztiktu bez jebkādām pašvaldības dotācijām. Lai dzīvotu un attīstītos tikai par saviem līdzekļiem, ievērojami būtu jāpalielina biļešu cena. Bet tas nav reāli. Finansiāli ienesīgi ir starppilsētu pārvadājumi, nevis tie, kas pilsētas robežās. Taču skaidrs, ja uzņēmums grib attīstīties, nevis tikai eksistēt, nevar arī izslēgt iespēju par biļešu cenas palielināšanu. Liepājā joprojām ir viszemākās tramvaja biļešu cenas, salīdzinot ar citiem šī sabiedriskā transporta uzņēmumiem Latvijā. Tas, ka liepājniekiem tramvajs patiesi nepieciešams, pierādījuši mūsu aprēķini, kas liecina, ka pasažieru skaits palielinās.

Aigars Puks, uzņēmuma «Liepājas tramvajs» direktors

 

2002. gada 19. decembris „Kurzemes Vārds” 
Svētku dienās pensionāri varēs braukt bez maksas
(rubrika: jaunumi)

Svētku dienās, 24., 25., 31. decembrī un 1. janvārī, pensionāri, uzrādot pensionāru apliecību, varēs braukt pilsētas sabiedriskajā transportā – tramvajos un pilsētas autobusos – bez maksas, informē domes Preses dienests. Domes izpilddirektors Normunds Niedols izsūtījis vēstuli pašvaldības uzņēmuma «Liepājas tramvajs» direktoram Aigaram Pukam un akciju sabiedrības «Liepājas Autobusu parks» direktoram R. Embutniekam ar lūgumu nodrošināt pensionāriem bezmaksas braukšanu svētku dienās. Šāda akcija notika arī pagājušajā gadā, kad svētku dienās pensionāri pilsētas sabiedriskajā transportā 24. un 31. decembrī varēja braukt par brīvu.