2003
2003. gada 8. janvāris „Kurzemes Vārds”
Liepāja un novads bargā sala skāvienos
Cik pēkšņi uzbrucis, tik strauji lielais sals arī atkāpās, vēl gan solot nedēļas beigās atgriezties, taču vairs ne tik bargs. Pārāk ilgi jau mums nebija jāiztur sala niknais cirtiens – tikai aizvadītās nedēļas nogalē un šās nedēļas pašā sākumā, un tomēr no ierastā ritma tas izsita gan skolu dzīvi, gan dažu labu ražošanas nozari, gan dažādus dienestus, kur nu vēl ļaudis viņu ikdienas gaitās. Šodien pavērsimies atpakaļ uz šīm saltajām dienām un atcerēsimies, kā Liepāja un novads izjuta sala uzbrukumu un kā atvairīja to.
Lai arī kāds ir sals, tramvaji brauc!
Ja snieg, sniegs neizvēlas atsevišķas vietas, kur nokrist, – tikai uz ietves, tikai uz ceļa vai tikai privātmāju dārzos. Ar sniegu un salu jārēķinās it visur, jo tāda nu ziemas daba. Kā šajā laikā strādā sabiedriskā transporta uzņēmumi? Apjautājot to vadītājus, jāsecina, ka ziema nebūt netiek uztverta kā kaut kas ārkārtējs un labi saimnieki tai gatavojas laikus. Protams, lielais sals dara savu, un tas visbiežāk iespaido tehniskās lietas.
Šķiet, bez īpaša sasprindzinājuma darba dienas vada uzņēmumā «Liepājas tramvajs» strādājošie. Tehniskais direktors Aigars Rauda pastāstīja, ka vēl neesot bijis tā, ka aukstuma dēļ kāds tramvajs neizbrauktu līnijā. Darba dienās, tāpat kā līdz šim, pasažierus pārvadā septiņi vagoni, svētdienās seši. Lielā sala dēļ uzņēmumā radušās problēmas ar ūdensvadu, jo tas aizsalis, bet tagad viss atrisināts. Nepieciešamības gadījumā, kad sasnidzis vairāk sniega, sliedes tīra speciālais sniega tīrītājs. Sētniekiem, kas slauka ietves, šis sliežu tīrītājs sagādājot papildu darbu, jo sniegs tiek uzsviests uz ietvēm. Varot teikt, ka šis process ir abpusējs, jo arī sētnieki notīrīto sniegu daudzviet nostumj uz sliedēm.
Tad, kad sals tiešām liels, pasažieriem jārēķinās, ka arī salonā nebūs īpaši mājīgi, jo siltums tajā vienkārši neturas. Katra durvju atvēršana samazina jau tā minimālo siltuma daudzumu. Arī tramvajvagonu vadītāji savās darbvietās sēd, krietni saģērbušies.
(…)
Daiga Mikuļska
2003. gada 1. februāris „Kurzemes Vārds”
Pirmie divi tramvaja vagoni atpeldējuši
Ceturtdienas vakarā uz Liepāju ar prāmi atgādāti divi pirmie tramvaja vagoni, kas pirms tam kursēja pa Vācijas pilsētas Erfurtes ielām. Svētdien tiks atvesti vēl divi.
Tramvajvagonus uzņēmums «Liepājas tramvajs» iegādājies par saviem un Pilsētas domes piešķirtajiem līdzekļiem, lai atjaunotu vagonu parku. Pašvaldība šim nolūkam piešķīra 50 tūkstošus latu, bet pats uzņēmums atvēlēja 33 tūkstošus. Viena tramvaja vagona iegāde un atvešana līdz Liepājai izmaksāja nedaudz mazāk kā 35 tūkstošus eiro. Pilnīgi jauns šāds transporta līdzeklis nopērkams par summu, kas svārstās no 2 līdz 3,5 miljoniem eiro.
Kā «Kurzemes Vārdam» atzina pašvaldības uzņēmuma «Liepājas tramvajs» direktors Aigars Puks, gan jau saņemtie, gan svētdien gaidāmie vagoni ir ļoti labā stāvoklī. Tie pirms pāris gadiem kapitāli izremontēti un pakļauti regulārām tehniskajām apskatēm. Kad jaunie vācieši pirmo reizi tiks palaisti uz līnijas, direktors vēl nevarēja prognozēt. Pēc tam, kad vagonus no Liepājas ostas nogādāja uzņēmuma depo, tos apskatīja speciālisti. Neliela kavēšanās varētu būt saistīta ar talonu kompostrēšanas ierīču uzstādīšanu. Iespējams, pieteiksies reklāmdevēji, kuri uz jauno tramvajvagonu sāniem vēlēsies izvietot savu reklāmu, un arī tas prasīs laiku.
«Liepājas tramvajs» ar pirkumu ir apmierināts, jo tādējādi kaut nedaudz atjaunots vagonu parks un būs iespējas pasažieriem piedāvāt lielākas ērtības. Drīzumā tiks norakstīti divi vecie, savu mūžu nokalpojušie tramvajvagoni. Uzņēmuma speciālistu pašu spēkiem pērn atjaunoti un izremontēti vairāki vagoni. Šo četru, Vācijā pirkto, tramvaju iegādi var uzskatīt par veiksmi, jo pēdējā laikā aizvien grūtāk Eiropā atrast lietotus, Liepājas vajadzībām piemērotus vagonus labā tehniskā kārtībā. Liela daļa no vecajiem tramvajiem jau norakstīti un nomainīti pret jauniem modeļiem.
Daiga Mikuļska
Attēlos: Ceturdien, tieši pulksten 21un 5 minūtēs pirmais piegādātais no Vācijas tramvaja vagons bija novilkts no prāmja.
Abus «jauniņos» ostā sagaidīja «Liepājas tramvaja» tehniskais direktors Aigars Rauda.
2003. gada 8. februāris „Kurzemes Vārds”
Preses stunda tramvaja vagonā
Vakar Pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas organizētā preses stunda notika nevis domes telpās, bet vienā no jaunajiem, Vācijā nopirktajiem tramvaja vagoniem. Pašvaldības uzņēmuma «Liepājas tramvajs» direktors Aigars Puks žurnālistiem pastāstīja, ka noslēgts līgums par 138 tūkstošiem eiro, pēc kura no Vācijas Erfurtes pilsētas Liepājā jau nogādāti četri lietoti tramvaja vagoni. Tie visi ir labā tehniskā un vizuālā kārtībā, jo pirms pāris gadiem Vācijā kapitāli izremontēti. Tagad vagoniem veic dažādas tehniskas pārbaudes un elektroiekārtas pielāgo vietējiem apstākļiem. Plānots jau februāra beigās ar tiem pārvadāt pasažierus.
Vēl direktors informēja, ka pērn uzņēmums sāka sliežu ceļu plānveida remontdarbus atsevišķos, sevišķi nolietotos posmos. Pilnīgi sliedes atjaunotas K. Valdemāra un Jūrmalas ielas krustojumā, galapieturā Klaipēdas ielā un citviet. Šiem darbiem izlietoti pašvaldības piešķirtie 23 tūkstoši latu un 10 tūkstoši latu no uzņēmuma līdzekļiem. Šogad plānots kapitāli remontēt Liedaga un Klaipēdas, Robežu un K. Valdemāra, Graudu un Lielās ielas krustojumus, kā arī cilpu un pārbrauktuvi pie «Liepājas metalurga». Daļēji tiks mainītas sliedes un pārmijas Rīgas ielā. Šo darbu veikšanai pašvaldība paredzējusi 36 tūkstošus latu lielu finansējumu. Aprēķini rāda, ka pērn uzņēmums «Liepājas tramvajs» pārvadājis 8,5 miljonus pasažierus, bet gadu iepriekš tikai 6,9 miljonus. A. Puks vērtē, ka samērā labie darbības rezultāti skaidrojami ar pasažieru skaita pieaugumu, pašvaldības līdzfinansējumu dažādiem projektiem, kā arī ar amortizācijas atskaitījumu samazināšanos.
Daiga Mikuļska
2003. gada 18. februāris „Kurzemes Vārds”
Aiz Ziemeļu priekšpilsētas
(rubrika: tavā un manējā Liepājā)
(…)
2006. gadā apritēs 100 gadu kopš Karostas kanāla tilta nodošanas ekspluatācijā. Tagad tiltu sargā no pārslodzēm, bet, ja tic vēsturiskajām liecībām, tad izmēģinājuma laikā uz tā pa speciāli divās rindās ierīkotām sliedēm bija uzbraukuši astoņi tramvaja vagoni, kā arī bija novietotas citas kravas. Bet tilta balsti iebetonēti zemē 15 metru dziļumā. Tiltu būvēja divus gadus.
(…)
Kirils Bobrovs
2003. gada 13. marts „Kurzemes Vārds”
Arhitekti uzskata, ka centra centru var glābt rekonstrukcija
(rubrika: dienas tēma)
Lai veicinātu neformālu domu, zināšanu, pieredzes un ideju apmaiņu Latvijas arhitektu un pilsētplānotāju vidū, pilsētas Būvvalde ar pašvaldības atbalstu aizvadītās nedēļas nogalē bija sarīkojusi pilsētplānošanas plenēru. Tas jau bija otrais šādā veida eksperiments samērā īsā laikā – iepriekšējais notika pērnajā rudenī.
(…)
Darba grupa, kurai bija dots nosaukums «Pļava» (U. Pīlēns, I. Ansone, M. Šenteļevs, G. Vīksna u. c. ) un kuras vārdā runāja arhitekts Sergejs Ņikiforovs, par svarīgāko uzdevumu uzskatīja definēt galvenās vadlīnijas problēmai, ko varētu saukt par Liepājas centra centra mazspēju. Pirmā no tām – transporta plūsma, kas pēc grupas ieskatiem ir vesels problēmu komplekss. Otrā – zaļumi, kas, par centru runājot, ir «izplūdis jēdziens». Grupas ieteikums – revidēt, kur un kas jānomaina, jo arī kokiem ir savs noteikts mūžs, cik ilgi tie dzīvo. Taču jārēķinās, ka tas kaut ko arī maksā. S. Ņikiforovs kā piemēru minēja Versaļas dārzus Parīzē, kuru atjaunošana izmaksājusi miljonus. Trešā vadlīnija – nav definēti centra telpas apjomi, apbūves mērogi. Pēc «Pļavas» ieskatiem, nevajadzētu atgriezties tikai pie vienstāva namiņiem, kaut arī runa ir par vēsturisko centru. «Pļava» arī, atzīstot, ka Rožu laukums ir ārkārtīgi ietilpīgs jēdziens, ko katrs uztver citādāk, pastāv uz to, ka funkcionālajai un racionālajai daļai šajā jēdzienā tomēr būtu jāņem virsroka pār emocionālo.
Visas trīs grupas bija risinājušas centra transporta problēmu. «Pļava» līdzīgi kā grupa «Mežs» piedāvā tramvaja sliedes likt Lielajai ielai pa vidu, virzot autotransporta plūsmu vienā virzienā tām gar vienu pusi, otrā – gar otru pusi. Pie vecā ugunsdzēsēju depo tiek piedāvāts veidot apļveida kompozīciju, arī transporta shēmas risinājumā. Runājot par apbūvi, «Pļavas» secinājums: ap Rožu laukumu paveras baisa aina. Tāpēc tiek piedāvāts apbūvēt gan bijušo skvēru pie publiskajām tualetēm jeb «Hamburgas dārzu» (tas nav bijis nekāds dārzs, tā saukusies šajā vietā esošā ēka), gan joslu Pedagoģijas akadēmijas durvju priekšā, daļēji aizsedzot šo ēku un vizuāli iezīmējot vienu no pašreiz izplūdušajām Rožu laukuma malām. Veidot par laukumu vai arī apbūvēt grupa iesaka laukumu pretī Centrālajai zinātniskajai bibliotēkai, kur atradies pilsētas pirmais rātsnams. «Pļavas» ieteikums: veidot rajonu starp Kungu, Lielo un Zivju ielu kā sietu, piemēram, lai varētu redzēt vienu no vecākajiem arhitektūras pieminekļiem – noliktavu, kas tagad paslēpusies garāmgājēju acīm. «Pļava» arī uzskata, ka būtu vēlams tikt vaļā no bijušās «Kurzemes» ēkas. Skaists metāla žogs varētu iezīmēt Pedagoģijas akadēmijas pagalma teritoriju. «Pļava» iesaka arī nostiprināt Zivju ielas asi, kas šobrīd pie Rožu laukuma izšķīst.
«Kalns» iesaka iejūtīgu rekonstrukciju
Grupa ar nosaukumu «Kalns» (E. Bērziņš, G. Šnipke, R. Bruzgulis, A. Janelis, Z. Viņķele, L. Ločmele) uzskata, ka galvenais uzdevums ir definēt laukuma telpu. Kā uzsvēra E. Bērziņš, Liepājas centra centrs ir pilsētbūvniecības piemineklis, tātad it kā vajadzētu runāt par restaurāciju, taču diemžēl ne visu iespējams atjaunot tā, kā bija kādreiz. Tāpēc «Kalns» iesaka «iejūtīgu rekonstrukciju». Transporta shēmu šī grupa risina atšķirīgi no abām pārējām, proti, piedāvājot vienvirziena autotransporta kustību pa Lielo ielu (atsauce uz iepriekšējo plenēru, kad šī pati grupa piedāvāja risināt iebraukšanu pilsētā pa vienu tiltu, bet izbraukšanu – pa otru), turklāt pretējā tramvaja sliežu pusē, nekā tas ir tagad. Jebkurā gadījumā «Kalns» iesaka centrā dot priekšroku gājējam. Tāpat – saglabāt zaļumus. Arī «Kalns» iesaka veidot terasveidīgu apbūvi augstskolas priekšā, bet pretējā pusē ierīkot tramvaja pieturu.
Vēsturisko otrā rātsnama laukumu «Kalns» neiesaka veidot kā jaunu laukumu, bet liek priekšā iemūžināt šīs ēkas piemiņu ielas, kas pašreiz ir bez vārda (no Lielās līdz Peldu ielai gar tramvaja sliedēm) nosaukumā – Rātslaukuma iela. Toties «Kalns» iesaka pievilkt Graudu ielu pie tās vēsturiskajām līnijām. Tāpat šī grupa iesaka turpināt Tirgoņu ielu līdz Rožu laukuma galam. Runājot par iespējamo apbūvi laukumā blakus viesnīcai «Līva», grupa «Kalns» iesaka diferencēt ēkas augstumu – pret Stendera ielu tai varētu būt trīs stāvi, pret Rožu laukumu – četri. Jāpiebilst, ka visas trīs grupas bija vienisprātis, ka centra apbūves augstums nedrīkst pārsniegt trīs līdz četrus stāvus.
«Mežs» grib veidot laukumu sistēmu
Grupa «Mežs» (A. un A. Kokini, I. Šteimanis, A. Kronbergs u. c. ), diagnosticējot problēmas ap Rožu laukumu, nonākusi pie atziņas, ka jāveido laukumu sistēma. Viens no tiem ir Rožu laukums, tad laukums pie Centrālās zinātniskās bibliotēkas, kas tiek dēvēts par Rātslaukumu 1, un trešais – Rātslaukums 2 jeb laukums starp bijušo ugunsdzēsēju depo un kādreizējo Kultūras namu (Kungu, Tirgoņu, Lielās ielas gals). Šos trīs laukumus vajadzētu sasaistīt. Bet ir vēl arī iespēja veidot ceturto laukumu – skvērā pie bijušās partijas komitejas Graudu ielā. «Mežs» iesaka sistematizēt zaļumu sistēmu tā, lai laukumi patiešām būtu saprotami kā laukumi. Rožu laukums, piemēram, pašreiz ir grūti definējams, nepabeigts, jo divas tā malas ir nesakārtotas. Transporta plūsma gar abām tā pusēm dara to nedraudzīgu gājējiem.
Sarežģīts šobrīd ir arī stūris iepretī viesnīcai «Līva». «Mežs» uzskata, ka ir jāatjauno vecākā rātsnama laukums pie Zivju un Kungu ielas krustojuma, jo tas ir vecākais laukums Liepājā, vēsturisks, un to zināmā mērā varētu uzskatīt par pilsētas vizītkarti. Ar vārdu sakot, jāuzlabo katra atsevišķā laukuma telpiskā kompozīcija un jādomā vismaz par trīs laukumu sistēmas veidošanu. Tāpat jādomā par autostāvvietu pilsētas centrā. Transporta plūsmas risinājums «Mežam» ir tāds pats kā «Pļavai» – tramvaja līnija jāpārvieto uz Lielās ielas vidu. Pagarināt Tirgoņu ielu līdz viesnīcai «Līva». Maksimālus ātruma ierobežojumus centrā. Paplašināt esošo auto stāvlaukumu Pedagoģijas akadēmijas sānmalā. Zivju ielu pilnībā nodot gājēju ziņā, bet Stendera ielu izmantot kā piebrauktuvi tajā rajonā esošajām kafejnīcām, veikaliem utt. Kvartālu starp Zivju, Lielo un Kungu ielu veidot ar maksimālu caurplūsmas iespēju. Arī potenciālajai apbūvei centrā jābūt maksimāli uzirdinātai. Tāpat caurredzamai vajadzētu būt potenciālajai apbūvei «Hamburgas dārza» teritorijā. Apbūvi laukumā blakus viesnīcai «Līva» grupa «Mežs» arī iesaka veidot diferencētu, bet nevis pret Stendera ielu un Rožu laukumu, bet pret viesnīcu un Latviešu biedrības namu.
Kas notiks tālāk?
Būvvaldes vadītājs plenēra izskaņā žurnālistiem skaidroja, ka šīs smadzeņu vētras radītie priekšlikumi, tāpat kā iepriekšējā plenērā rastie, tiks sakārtoti un saprotamā veidā izklāstīti, lai ar tiem varētu iepazīstināt liepājniekus pirms tālāku lēmumu pieņemšanas (apraksts varētu būt publicēts Pilsētas domes izdevumā «Katram Liepājniekam»). «Kopā ar liepājniekiem arī izlemsim, kādu Rožu lakumu mēs gribam,» sacīja U. Kaugurs plenēra noslēgumā. Lai smadzeņu vētras idejām, priekšlikumiem utt. būtu arī praktiska jēga, nākamajam solim vajadzētu būt pilsētas centra centra detaļplānojuma izstrādei. Tas, ka Liepājas šā gada budžetā nauda šādam mērķim nav paredzēta, ir skaidrs. Iespējams, ja deputāti tā nolems, detaļplānojumam nepieciešamo finansējumu varētu iekļaut 2004. gada budžetā – šādu cerību izteica U. Kaugurs. Bet varbūt, ka budžeta grozījumi šādu iespēju dos jau šā gada otrajā pusē.
Sarmīte Pujēna
2003. gada 19. marts „Kurzemes Vārds”
Sarkanzaļiem karodziņiem vējā plīvojot
Vakar liepājnieki svinēja savas pilsētas 378. dzimšanas dienu
(...)
Bet jau 6. martā ar Pilsētas domes ārkārtas sēdes lēmumu divdesmit vienam cilvēkam, sagaidot Liepājas dzimšanas dienu, tika piešķirts pilsētas augstākais apbalvojums – Atzinības raksts un sudraba krūšu nozīme. Pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks vakar svinīgajā pilsētas dzimšanas dienas sarīkojumā Liepājas teātrī tos pasniedza apbalvotajiem.
Viņu vidū bija (...) Aigars Puks – pašvaldības uzņēmuma «Liepājas tramvajs» direktors un pilsētas patriots (...).
Sarmīte Pujēna
2003. gada 19. marts „Kurzemes Vārds”
Nodibināta arodbiedrības krājaizdevu sabiedrība
(rubrika: Liepājas jaunumi)
Latvijas Uzņēmumu reģistrs reģistrējis jaunu uzņēmumu – Latvijas arodbiedrības «LAKRS» dibināto krājaizdevu sabiedrību «LAKRS KS», bet Finansu un kapitāla tirgus komisija tai piešķīrusi attiecīgu licenci. Tās priekšsēdētāja vietnieks un Liepājas Arodbiedrību centra priekšsēdētājs Jānis Neimanis ir apmierināts. Ideja veidot šādu krājaizdevu sabiedrību viņam radusies jau sen. No sākuma viņš centies tādu izveidot Liepājā. Taču dažādu birokrātisko šķēršļu dēļ tas nav izdevies, toties tagad tāda radīta Latvijas mērogā. Jaunizveidotās sabiedrības biedri ir tās fiziskās personas, kuras ir arodbiedrības «LAKRS» biedri, un šī arodbiedrība kopumā. Galvenais jaunās sabiedrības uzdevums ir nevis gūt peļņu un nodarboties ar labdarību, bet sniegt pakalpojumus saviem biedriem. Darbības princips līdzīgs kādreizējo pašpalīdzības kasu darbības principiem. Katrs tās dalībnieks izdara ieguldījumus, un tas viņam dod tiesības saņemt kredītu savas ekonomiskās situācijas uzlabošanai. Ir jau izsniegti pirmie kredīti un saņemti pirmie ieguldījumi. Notiek pārrunas ar vairākiem Liepājas uzņēmējiem par savstarpējo sadarbības līgumu noslēgšanu. Tas ļaus sabiedrības biedriem dažos veikalos iegādāties preces vai saņemt pakalpojumus ar atlaidēm. Krājaizdevu sabiedrība «LAKRS SK» atrodas Rīgā, taču visus interesentus Jānis Neimanis sola konsultēt arī Liepājas Arodbiedrību centrā. Liepājā pašlaik ir 13 arodbiedrības «LAKRS» organizācijas – bezpeļņas organizācijā «Liepājas tramvajs», akciju sabiedrībās «Latvijas gāze», «Liepājas siltums» u. c.
2003. gada 20. marts „Kurzemes Vārds”
Bērni zīmē savas pilsētas tramvaju
(rubrika: Liepājas jaunumi)
Trīs bērnu atpūtas klubiņu – «Pa pusei», «Pēcskola», «Labie draugi» – dalībnieki, kā arī Bērnu nama audzēkņi piedalījās sarīkojumā «Manas pilsētas tramvajs». Viņus kopā aicināja atpūtas centra «Pa pusei» vadītāja D. Tetere. Vispirms zēni un meitenes devās ekskursijā uz pašvaldības uzņēmumu «Liepājas tramvajs», kur uzzināja par tramvaja vēsturi, un pēc tam kopā ar Rihardu Rubīnu, viņa stāstījuma pavadīti, devās braucienā pa Liepāju. Nākamajā dienā klubā «Lauma» piecdesmit deviņi dalībnieki zīmēja savu versiju par tramvaja tēmu. Kamēr darbus izvērtēja žūrija, bērni mielojās ar sponsoru sagādātu cienastu. Pavisam balvas saņēma vienpadsmit dalībnieku. Ar to tematiskā tikšanās vēl nebeidzās, bērni noskatījās koncertu un dejoja diskotēkā. Paredzēts turpināt šādas tematiskās tikšanās, lai iepazītu savu pilsētu.
2003. gada 31. marts „Kurzemes Vārds”
(Šonedēļ)
(…)
Piektdien, 4. aprīlī
4. un 5. aprīlī Latviešu biedrības namā izstāde «Izglītības iespējas – 2003». No pulksten 11 līdz 16 izstāde «Starp diviem tramvajiem». Jebkurš var apmeklēt interaktīvu izstāžu zāli – braucošu tramvaju, diskutēt, piedalīties radošā procesā.
(…)
2003. gada 1. aprīlis „Kurzemes Vārds”
Cik ilgi to cietīsim?
(rubrika: pirmā sleja)
(...)
Nejēdzīgākais ir kas cits. Proti, mums cenšas iestāstīt, ka šodien no pulksten 9 līdz 13 Lielā iela būs slēgta satiksmei tramvaja sliežu remonta dēļ, taču patiesībā tas notiek tāpēc, ka U. Seskam jāizmēģina sava jaunā rallija automašīna. Un izrādās, ka arī kuģu satiksme Liepājas ostā šodien pārtraukta ne jau vētras dēļ, bet tāpēc, ka domnieks A. Priedols nolēmis ielaist ūdenī savu laivu, bet tas var apdraudēt kuģu drošību.
Tāpēc jājautā: cik ilgi vēl to cietīsim? Vai arī tā: cik ilgi vēl ļausim sev čurāt uz galvas un klausīties sakām, ka tas ir silts pavasara lietutiņš? Vēl jo vairāk, zinot, ka sinoptiķi šodien lietu nemaz nesola. Lai gan, ej nu tici sinoptiķiem, jo šodien taču ir 1. aprīlis.
Andžils Remess
2003. gada 2. aprīlis „Kurzemes Vārds”
Rūpnieciskās dunas ieskautajā nošķirtībā
(rubrika: tavā un manējā Liepājā)
Necilas, pelēkas, lielākoties laika zoba sagrauztas koka mājeles rindojas cita aiz citas, sētās piesaulītē laiski izlaidušos kaķus un turpat savās nodarbēs satupušos bērneļus netraucē sievu sarunas, kuras mājupceļā no Jaunliepājas tirgus vietām apstājušās nolikt smagās somas un uzsist kādu klaču par kaimiņienes izdarībām vai pavērpt asākas sarunas par kādu politiķi. Šā rajona mieru laiku pa laikam iztraucē tikai lokomotīvju svilpieni, vilciena sastāvam dodoties cauri Liepājas stacijai. Bet pie dzelzceļa sliežu dunoņas un tramvaja grabināšanas te dzīvojušie sen pieraduši, tāpat kā pie «Liepājas metalurga» skaņām, dūmu un kvēpu mutuļiem.
Šis rajons, kas vēsturiski veidojies kā Drāšu fabrikas strādnieku rajoniņš, kopš laika gala bijis atrauts no pārējās pilsētas dzīves, jo te dzīvojušajiem nekur ikdienā nebija jāsteidzas, tik vien kā no mājas uz rūpnīcu, kuru varēja pa logu saskatīt, un atpakaļ. Šobrīd nekādas lielas izmaiņas kopš pirmsākumiem nav notikušas. Tiesa, daudzi no kādreizējiem iemītniekiem, kļūstot turīgākiem, pārcēlušies uz centram tuvākiem rajoniem vai pat savulaik sagaidījuši rindu uz dzīvokļiem jaunajos mikrorajonos, taču daļa joprojām te mīt. Tāpat arī saradušies ļaudis, kuri ar rūpnīcu ikdienā nav saistīti, taču tās klātbūtni izjūt ik dienas. Tas ir rajons visapkārt «Liepājas metalurgam», iespiests starp dzelzceļa un tramvaja sliedēm, kluss un savrups.
(...)
Reizē ar rūpnīcu sāka veidoties arī strādnieku rajons ap to. Vēl 1920. gada kartē redzams, ka šajā Liepājas galā ap jaunizveidoto rūpnīcu uzcelts tikai pavisam neliels namu pudurītis, pārējā apkārtnē ir tukši lauki, un tuvākā dominante ir tikai Liepājas – Romnu dzelzceļš un stacija. Netālu no tās lielu platību aizņēma toreizējās dzelzceļa darbnīcas, uz kuru bāzes vēlākos gados izveidoja Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcu (vēlāk – «Hidrolats»). Gandrīz reizē ar Drāšu fabriku izveidojās arī Liepājas tramvaja līnija, kas bija pirmā Baltijā, un viens no tās atzariem stiepās līdz fabrikai, tāpat kā šodien līdz «Liepājas metalurgam», lai nogādātu strādniekus uz darbu. Vēlāk, kad strādnieki sāka dzīvot visapkārt rūpnīcai, tramvajam radās gluži pretēja funkcija – nogādāt strādājošos uz pilsētas centru.
Tolaik šajā pilsētas daļā bija ļoti maz kā. Plika vieta, ne velti staciju pat dēvēja par «Mūra pili tuksnesī». Te nebija nekādas izklaides, ne arī kā nopietnāka, pat ne baznīcas. Bet tā bija ļoti svarīga tā laika dzīves sastāvdaļa. Luterāņu baznīcu uzbūvēja tikai pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Tā bija pēc lieluma trešā Liepājas baznīca, kuras celšanu sāka īsi pirms Pirmā pasaules kara, bet pabeidza tikai 1934. gadā. Bija iecerēts, ka tās tornis būs augstāks nekā Annas baznīcai, bet to neizdevās realizēt. Atmodas laikos šī baznīca kļuva slavena ar to, ka tajā notika pirmie brīvdomīgie dievkalpojumi, kas pulcēja ap sevi Latvijas brīvību alkstošus jauniešus. Un, starp citu, arī padomju laikos uz šajā baznīcā iedegto Ziemassvētku eglīti lūkoties slepus skrēja tuvējās 5. vidusskolas skolēni, baidoties, vai tikai kāds ateisma laika fans nenoziņos par šo nosodāmo reliģisko izgājienu.
Bet rajona izveides sākumposmā skolu te nebija ilgi, vienīgi attīstoties Liepājas – Romnu dzelzceļam, tagadējās vakarskolas vietā pirmsākumos darbojās Liepājas – Romnu dzelzceļa skola, kurā apmācīja dzelzceļnieku amatā.
(...)
Sarmīte Pelcmane
2003. gada 3. aprīlis „Kurzemes Vārds”
Ar akmeņiem apmētā tramvaju
(rubrika: notikumi)
1. aprīlī Pašvaldības policijas 1. iecirknī apsardzes firmas «Liepājas apsargs» darbinieki nogādāja pusaudzi, kuru apsargi pamanīja netālu no 12. vidusskolas. 1988. gadā dzimušais Renārs Z. ar akmeņiem apmētāja tramvaja vagonu. Noskaidrojot puiša personas datus, konstatēts, ka viņš izbēdzis no Liepājas Psihoneiroloģiskās slimnīcas, Dārtas ielā 31, tāpēc nogādāts atpakaļ medicīnas iestādē.
2003. gada 12. aprīlis „Kurzemes Vārds”
Lieldienās pensionāri varēs braukt par brīvu
(rubrika: Liepājas jaunumi)
Lieldienās – 20. un 21. aprīlī – pensionāri pilsētas autobusos un tramvajā varēs braukt par brīvu, informēja Pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa. Pašvaldība šo braucienu kompensēšanai piešķīrusi 700 latu no rezerves fonda. Pirmajās un otrajās Lieldienās Liepājas pensionāri varēs apciemot radus un draugus, apmeklēt svētku dievkalpojumus baznīcās, izmantojot bez maksas pilsētas tramvaju un autobusus. Tā šonedēļ nolēma deputāti Sociālo lietu, izglītības, veselības un sabiedriskās kārtības komitejas un Finanšu komitejas sēdēs. Liepājā gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju ir pensionāri, t. i. , – 19200. Lai sagādātu arī viņiem svētku prieku, nolemts ierosināt bezmaksas pārvadāšanu šajās svētku dienās. Autobusu parkam bezmaksas braucienu nodrošināšana izmaksās 400 latu, «Liepājas tramvajam» – 300. Šā gada otrajā pusgadā plānots arī pārskatīt jautājumu par transporta biļešu kompensāciju gados vecākajiem pilsētas iedzīvotājiem, informēja domes priekšsēdētāja vietnieks T. Deklaus. Šobrīd notiek ekonomiskie aprēķini, cik liela summa būtu nepieciešama braukšanas maksas kompensācijai pilsētas autobusos, jo tramvajā jau ir 80 procentu atlaide pasažieriem, kuri vecāki par 70 gadiem.
2003. gada 16. aprīlis „Kurzemes Vārds”
Siena tirgus labiekārtojuma projekts
(rubrika: Liepājas jaunumi)
Komunālā pārvalde izstrādājusi Kuršu ielas un Siena tirgus labiekārtojuma projektu. Paredzams, ka jau līdz maija beigām, kad šajā vietā plānotas Līvas ciema 750 gadu jubilejai veltītās amatnieku gadatirgus aktivitātes, Siena tirgus būs ieguvis jaunu veidolu un sakoptāku izskatu, informēja domes Sabiedrisko attiecību nodaļa. Domes deputāti Finanšu komitejā šonedēļ atbalstījuši Kuršu ielas labiekārtojuma projektu. Projekta realizācijas gaitā plānots demontēt vecās tramvaja sliedes un betona plātnes, to vietā izbūvējot bruģakmens segumu. Papildus tiks izbūvēta bruģa pussala un labiekārtots Siena ielas skvēriņš. Projekta izstrādātāji prognozē, ka tādējādi šajā vietā tiks ievērojami uzlabota satiksmes organizācija, novērstas neskaidrības Siena ielas un Kuršu ielas izbraukšanas trajektorijās. Paredzams, ka vasarā Siena tirgus kļūs arī krāšņāks, jo tur paredzēts uzstādīt ziedošu puķu koku un sešus puķu podus «Rondo».
2003. gada 2. maijs „Kurzemes Vārds”
Brokeris, kas izvēlējies Liepāju
(rubrika: saruna)
Vilnis Borskis ir pilnīgi pārliecināts, ka otra senākā profesija aiz pirmās, vissenākās un visiem labi zināmās, esot tieši muitnieks. Tie esot ļaudis, kuriem darbs bijis vienmēr un arī turpmāk tā apjomi, it sevišķi Latvijā, tikai palielināšoties. Vilnis Borskis ir muitas brokeris, SIA «ZP» direktors.
(...)
– Varbūt tas tādēļ, ka Liepāju var izstaigāt ar kājām un cilvēkus labi apskatīt? Ar auto pa Rīgu braucot, pieļauju, to izdarīt grūtāk...
– Es gan pārvietojos tikai ar savu automašīnu, bet tas netraucē novērtēt situāciju.
Šeit ir kāda ļoti eksotiska lieta – Liepājas tramvajs! Ar to esmu braucis divas reizes un tas bija piedzīvojums.
(…)
Daiga Mikuļska
2003. gada 14. maijs „Kurzemes Vārds”
Kur jūras dvesma sajaucas ar brīvdomības garu
(rubrika: tavā un manējā Liepājā)
Par Liepājas lielāko lepnumu – Jūrmalas parku ar tā dominanti koncertdārzu «Pūt, vējiņi!» jau daudzkārt rakstīts, tāpat kā par parka teritorijā kādreiz izvietoto sanatoriju, skaisto Kūrmāju, tramvaju, kas grabinot pa Kūrmājas prospektu aizvizināja atpūtniekus līdz izklaidēm bagātajām vietām. Taču ne mazāk atraktīva ir arī teritorija šaipus parka, īpaši Peldu ielas gals jūras pusē un tai blakus esošās mazās ieliņas, kur pati apbūve joprojām liecina par kādreiz tur mitušo izsmalcināto publiku. Šobrīd šajā pusē kļuvis tā kā nedaudz klusāk, aktivitātes atsākas tikai vasaras sezonā, taču ko tikai gadu gaitā nav pieredzējuši šejienes ieliņu sirmie koki, soliņi un laukumi, sākot no senlaiku atpūtnieku špacierēm siltajos vasaras vakaros, beidzot ar mūslaiku ļaužu pūļiem, kas, dodoties uz kādu sporta sarīkojumu stadionā vai festivālu koncertdārzā, nebūt nesteidzas uz galamērķi, bet labprāt paklīst pa skaisto vietu.
(…)
Pirmās Latvijas brīvvalsts laikos Peldu ielas galā slējās lepnas villas un īres nami. Tur dzīvoja turīgi ļaudis, atpūtnieki un pilsētas viesi, kā arī ieradās tikpat cienīga publika. Sava nozīme bija arī tam, ka no Liepājas tramvaja pirmsākumiem 1899. gadā līdz pat pagājušā gadsimta divdesmitajiem, trīsdesmitajiem gadiem tramvaja līnija no Peldiestādes turpinājās pa Peldu ielu līdz Alejas ielai, kur nogriezās, tā kā atpūtu alkstošajiem nokļūt šajā pilsētas malā nebija nekādu grūtību. Turklāt brauciens pats par sevi jau bija vesels piedzīvojums, tramvaja sastāva otrais vagons vienmēr bija vaļējs, lai vizinoties smalkās dāmas un kungi varētu tvert spirgto jūras gaisu un priecāties par apkārtni.
(…)
Sarmīte Pelcmane
2003. gada 10. jūnijs „Kurzemes Vārds”
Kā tas bija pirms simt gadiem
(rubrika: tavā un manējā Liepājā)
To pat grūti iedomāties – kā vienlaikus būvēja tramvaja līnijas un elektrostaciju, priekšostas molus, Tosmares kanālu, tiltu, sausos dokus, hospitāli, katedrāli, cietokšņa nocietinājumus, dzelzceļa atzarus un daudz ko citu. Un vēl jāņem vērā, ka tehniku toreiz, 19. un 20. gadsimta mijā, nevarēja pat salīdzināt ar pašreizējo. Kādam, iespējams, radīsies replika, sak, kāda tam visam jēga, ka impērija nostiprināja savas pozīcijas mūsu pievienotajā piekrastē. Atbilde visai vienkārša: par vēsturi var interesēties vairāk un var neinteresēties vispār, tā tāpēc nemainās, bet daudz svarīgāks mums ir tas, kas saglabājies un kalpo mums vēl joprojām, – priekšosta, piestātne, doki. Ja nebūtu šo aprakstīto simtgadīgo notikumu, mums šodien nebūtu arī Tosmares Kuģu būvētavas. Diemžēl tieši mūsu dienās sagrautas daudzas Karostas ēkas, kuras vēl varēja kalpot cilvēkiem gadu simtus. Drīz paliks simt gadu, kopš iesvētīta Jūras katedrāle – unikāla Liepājas būve, tāda pati jubileja šajā laikā būs arī Virsnieku saieta namam. Arī cietoksnim. Tiesa, pēdējam vairs nav nekādas nozīmes, ja nu vienīgi vēsturiskā un ekskursiju aspektā.
(…)
Kirils Bobrovs
2003. gada 10. jūnijs „Kurzemes Vārds”
Remontē sliežu ceļus
(rubrika: Liepājas jaunumi)
Lai netraucētu tramvaju satiksmi, izmantojot nakts stundas, sākts tramvaja sliežu remonts Klaipēdas ielā virzienā no Liedaga ielas uz galapunktu pie Centrālkapiem. Kā «Kurzemes Vārdam» pastāstīja pašvaldības uzņēmuma «Liepājas tramvajs» tehniskais direktors Aigars Rauda, sliedes un gulšņus līdz jūnija beigām plānots nomainīt 200 metru garumā. Ja nebūs problēmu ar materiālu piegādēm, šajā vietā tiks remontēti pavisam 400 metru sliežu ceļu. Šajos darbos ar Nodarbinātības valsts dienesta filiāles «Liepājas centrs» starpniecību iesaistīti piecpadsmit bezdarbnieki. Daļa no viņiem strādā arī depo un remontē tramvaja vagonus. Šovasar tramvaja sliedes un pie tām esošais ceļa segums tiks labots vairākās vietās.
2003. gada 26. jūnijs „Kurzemes Vārds”
Vērienīgākā avārija pēdējā desmitgadē
Kā vakar «Kurzemes Vārdam» atzina pašvaldības uzņēmuma «Liepājas tramvajs» direktors Aigars Puks, tik vērienīgs negadījums, kad tramvaju satiksme apturēta divas dienas, Liepājā pēdējos gados neesot piedzīvots. Arī iepriekš bijuši gadījumi, kad pārrauti vadi, taču postījumi nav bijuši tik lieli kā šoreiz. Jau informējām, ka 20. jūnija pēcpusdienā kravas automašīna «MAN» ar valsts numuru EB 30-92, šķērsojot Jūras un Lielās ielas krustojumu un braucot ar paceltu strēli, pārrāva tramvaja līnijas vadus.
Šīs avārijas dēļ tika bojāti vadi posmā no Esperanto ielas līdz pat viesnīcai «Līva» apmēram 500 metru garumā. Noliecās pat divi stabi, pie kuriem vadi piestiprināti. Nedaudz bojāts viens tramvaja vagons un dažas automašīnas, kas tobrīd bija negadījuma vietā. Lielās ielas posmu un Tramvajtiltu slēdza autobraucējiem, lai nokritušie vadi neradītu nevajadzīgas problēmas un varētu sākt remontu. Par kārtību rūpējās valsts un Pašvaldības policijas ekipāžas. Drīz vien pēc notikušā kravas automašīnas šoferi aizturēja Ceļu policija un noskaidroja, ka braucamrīks pieder SIA «Skābeklis 1». Vēl sestdien un svētdien Tramvajtilts daļēji tika slēgts satiksmei. Avārijas sekas likvidēja pašvaldības uzņēmuma «Liepājas tramvajs» kontakttīklu brigādes vīri, kā arī Rietumu elektrisko tīklu speciālisti. Tramvaju satiksmi atjaunoja tikai svētdienas pēcpusdienā.
Aigars Puks paskaidroja, ka šādos negadījumos pārrautie līnijas vadi neesot bīstami, jo spriegums atvienojas automātiski. Protams, lieki riskēt nevajag, tādēļ, pamanot ko aizdomīgu, labāk tūdaļ izsaukt avārijas dienestu. Šobrīd uzņēmumā «Liepājas tramvajs» vēl turpinās nodarīto zaudējumu aprēķināšana, bet jau vakarrīt direktors informēja, ka remontam izmantotie materiāli vien izmaksājuši vairāk nekā 2 tūkstošus latu. Vēl tiek precizēti pārējie skaitļi. Sāksies sarunas ar apdrošināšanas sabiedrību un, acīmredzot, pret uzņēmumu, kam pieder vainīgā kravas automašīna, tiks celta prasība tiesā par zaudējumu piedziņu.
Lai neradītu nepatikšanas un liekas problēmas sev un citiem, tiem autotransporta vadītājiem, kas pārvadā augstas kravas, jābūt īpaši uzmanīgiem, šķērsojot tramvaja līniju. A. Puks piebilda, ka gadījumos, kad krava vai automašīnas daļu augstums pārsniedz pieļaujamo normu, transporta uzņēmumu vadītājiem jāgriežas «Liepājas tramvaja» administrācijā. Saskaņojot vietu un laiku, pašvaldības uzņēmuma darbinieki pacels vadus, lai autotransports netraucēti varētu šķērsot tramvaja līniju.
Daiga Mikuļska
Attēlā: Mašīnas vadītājs, pārrāvis vadus, turpināja braukt, it ka nekas nebija noticis, un bija visai izbrīnīts, kad viņu apturēja policijas darbinieki.
2003. gada 18. jūlijs „Kurzemes Vārds”
Sliežu ceļa remonti ieilguši
(rubrika: Liepājas jaunumi)
Liepājnieki vēl pirms Jāņiem bija liecinieki tam, ka vairākos posmos Klaipēdas ielā un Rīgas ielā tramvaja sliežu ceļi tika atrakti un uzsākta gan sliežu, gan seguma atjaunošana. Darbi ieilgušies, jo, kā pastāstīja uzņēmuma «Liepājas tramvajs» direktors Aigars Puks, tramvajniekus pievīluši te sliežu, te bruģa piegādātāji. Klaipēdas ielas posmā izlīdzējušies ar lietotām, bet vēl labā stāvoklī esošām dzelzceļa sliedēm, pret kurām nomainīti vecie tramvaja sliežu posmi. Turpinās gājēju pāreju bruģēšana. Sliežu ceļu atjaunošanas darbi lielākoties notiekot naktīs, lai netraucētu tramvaju kustību.
2003. gada 24. jūlijs „Kurzemes Vārds”
Centrā saduras tramvajs un autobuss
(rubrika: notikumi)
Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļā vakar pēcpusdienā tika saņemta ziņa, ka nelaimes gadījums noticis pilsētas centrā Graudu un Lielās ielas krustojumā. Pašlaik vēl īsti nezināmos apstākļos krustojumā sadūrušies tramvajs un 6. maršruta autobuss. Negadījuma brīdī abos transportlīdzekļos atradās pasažieri, taču cilvēki nav būtiski cietuši. Vakar policijas darbinieki noskaidroja, kas vainojams negadījumā.
2003. gada 25. jūlijs „Kurzemes Vārds”
Avārijas izraisītājs autobusa vadītājs
(rubrika: notikumi)
Jau vakar informējām par autoavāriju pašā pilsētas centrā Graudu un Lielās ielas krustojumā, kur bija sadūrušies tramvajs un autobuss. Ceļu policijas inspektori noskaidrojuši, ka šī negadījuma izraisītājs ir autobusa «Volvo» vadītājs, 1970. gadā dzimušais Rinholds R., kurš, veicot labā pagrieziena manevru, nav pārliecinājies par tā drošību un sadūries ar tramvaju.
2003. gada 31. jūlijs „Kurzemes Vārds”
Liepāja – Darmštate: desmit draudzības gadi
(rubrika: dienas tēma)
Mazliet vēstures
Darmštate pirmoreiz rakstos minēta 782. gadā. 1330. gada 23. jūlijā grāfi fon Kacenellenbogeni pieprasa ķeizaram Ludvigam pilsētas tiesības Darmštatei. 1820. gadā Hesenes lielhercogiste ar galvaspilsētu Darmštati izveido pirmo konstitūciju. 1888. gadā Darmštatē pirmo reizi dzīvo vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju. 1897. gadā pilsētā sāk kursēt elektriskais tramvajs. Ar revolucionāru pēdējā lielhercoga gāšanu 1918. gada 9. novembrī tiek pasludināta «Brīvā sociālistiskā Hesenes Republika», vēlākā tautas valsts Hesene.
(…)
Sarmīte Pujēna, Daina Meistare
2003. gada 12. augusts „Kurzemes Vārds”
Atvaļinājumu nebauda, bet frizieri meklē Liepājā
(rubrika: deputāti brīvdienās)
(…)
– Man šķiet, ka Liepājai labāk derētu Rīgas pašvaldības modelis. Tur ir ko pamācīties. Piemēram, tramvaja sliežu ceļu remontu, kāds noris Rīgas un Raiņa ielas krustojumā ar intensīvu satiksmi, rīdzinieki noteikti organizētu nakts laikā prožektoru gaismā.
(…)
Kirils Bobrovs
2003. gada 14. augusts „Kurzemes Vārds”
Kravas automašīna atkal aizķer tramvaja vadus
Vakar ap pusdienas laiku aptuveni uz pusstundu tika apturēta tramvaja satiksme pilsētā, jo kārtējo reizi kādas kravas automašīnas vadītājs ar savu spēkratu bija aizķēris tramvaja līnijas vadus Kaiju un Rīgas ielas krustojumā. Pašlaik vēl īsti nenoskaidrotas kravas automašīnas vadītājs, kas ar savu spēkratu bija aizķēris vadus, no notikuma vietas aizbraucis.
Kā «Kurzemes Vārds» uzzināja pašvaldības uzņēmumā «Liepājas tramvajs», par laimi šoreiz vadi netika norauti, bet gan tikai nobīdīti no vietas. Līdz ar to avārijas dienestam pietika ar aptuveni pusstundu, lai sakārtotu gaisa elektrovadu sistēmu. Arī materiālie zaudējumi nav sevišķi lieli – aptuveni pusstundu garā dīkstāvē, kamēr tika novērsti bojājumi, nodarīti zaudējumi aptuveni 50 latu vērtībā.
Uzņēmumā «Liepājas tramvajs» skaidroja, ka atbilstoši visiem normatīviem negadījuma vietā tramvaja vadi atradušies vismaz 3,80 metru augstumā virs zemes, tāpēc tiek pieļauta iespēja, ka autovadītājs ar spēkratu bija vedis pārāk augstu kravu. Tas ir jau trešais gadījums šogad, kad autotransports sabojā tramvaja elektrības vadu gaisa līniju.
Andrejs Rjabcevs
Attēlā: Fotogrāfs iemūžināja brīdi, kad vakar ap 13.30 kāds kravas automašīnas vadītājs mēģināja atbrīvoties no tramvaja vadiem, kas aizķērās ap viņa mašīnu.
2003. gada 29. augusts „Kurzemes Vārds”
Novērš vētras postījumus
Vētra, kas Liepājā sasniedza gandrīz orkāna spēku, mūspusē pastrādājusi pamatīgus nedarbus un dažviet izraisījusi īstu postažu. Galvenokārt cieta koki, parki un meži, elektropārvades līnijas, dažviet ēku jumti un logu stikli, automašīnas. Daļai augļu koku īpašnieku ar skumjām vajadzēja secināt, ka vējš pāragri novācis ražu. Paldies Dievam, vētras laikā necieta cilvēki.
(…)
Tramvajs stāvēja četras stundas
Trešdien no pulksten puspieciem pēcpusdienā līdz pusdeviņiem vakarā nekursēja tramvajs, jo no kokiem krītošie zari bija uzkrituši tramvaja līnijas vadiem. Uzņēmuma «Liepājas tramvajs» tehniskais direktors Aigars Rauda: «Divās vietās bija bojātas līnijas atsaites, un tās salabojām pašu spēkiem. Manuprāt, sadarbība ar Komunālo pārvaldi bija ļoti operatīva un nepieciešamo palīdzību saņēmām ātri.»
Autobusu parka direktors Rūdolfs Embutnieks: «Mūsu uzņēmums vētras dēļ nav cietis. Tikai dažviet kritušo koku dēļ tika traucēta autobusu satiksme, bet tie ir nenozīmīgi zaudējumi.»
(…)
Daiga Mikuļska, Ints Grasis, Andrejs Rjabcevs
2003. gada 5. septembris „Kurzemes Vārds”
Pussimts jautājumu pusotrā stundā
(rubrika: no pilsētas domes sēdes)
Piecpadsmit pilsētas deputātu vienprātība vakar tika iedragāta tikai par vienu vai divām balsīm un tikai dažos no 49 domes sēdes darba kārtības jautājumiem. Pusotrā stundā visi lēmumi bija pieņemti.
Ar vienu izņēmumu, un tā bija namu pārvalde «Jaunliepāja», deputāti piešķīra jaunu statusu un finansiālu patstāvību vairākiem pašvaldības uzņēmumiem: namu pārvalde «Vecliepāja», namu pārvalde «Karosta» un uzņēmums «Liepājas tramvajs» turpmāk būs sabiedrības ar ierobežotu atbildību. «Jaunliepājas» statusa maiņu pagaidām atlika, sakarā ar neskaidrībām pārvaldes finansēs.
(…)
Sarmīte Pujēna
2003. gada 12. septembris „Kurzemes Vārds”
Iecerētā sliežu nomaiņa bija jāatliek
Ne tik veiksmīgi kā iecerēts līdz šim veikts tramvaja sliežu ceļu remonts. Taču tas nav bijis atkarīgs no pašvaldības uzņēmuma «Liepājas tramvajs» speciālistiem. Kā skaidroja tehniskais direktors Aigars Rauda, pievīlusi Rīgas SIA «Belameks», kas liepājniekiem solīja piegādāt jaunas tramvaja sliedes no Krievijas, bet vienošanos vēl joprojām nav izpildījusi.
Bija paredzēts, ka šovasar tiks nomainītas sliedes un gulšņi tramvaja galapunktā pie uzņēmuma «Liepājas metalurgs», K. Valdemāra un Robežu ielas, kā arī Klaipēdas un Liedaga ielas krustojumā. Šie darbi iekavējušies. Bet padarīts tas, ko bija iecerēts veikt nākamgad. Piemēram, Klaipēdas ielā atjaunoti 300 metri sliežu un gulšņu. Sliedes nopirktas no akciju sabiedrības «Latvijas dzelzceļš». Kā pastāstīja A. Rauda, šīs lietotās dzelzceļa sliedes ir labā tehniskā kārtībā, bet izmantojamas tikai taisnajos ceļa posmos.
Jau pilnībā nomainītas divas pārmijas Baseina ielā, kas palīdz regulēt tramvaju satiksmi. Pārmijas kalpojušas vairāk nekā trīsdesmit gadu un vairs neatbilda mūsdienu tehniskajām prasībām. Vēl paredzēts nomainīt trešo. Visus darbus veic pašvaldības uzņēmuma «Liepājas tramvajs» ceļu remonta brigādes vīri. Šajā brigādē tāpat kā citos darbos sadarbībā ar Valsts nodarbinātības dienesta Liepājas filiāli tiek nodarbināti arī bezdarbnieki. Liepājas dome tramvaju sliežu ceļu remontam šogad atvēlējusi 37 tūkstošus latu. Daļu nepieciešamo līdzekļu piešķir pats uzņēmums.
Kā «Kurzemes Vārdu» informēja pašvaldības uzņēmuma «Liepājas tramvajs» galvenais inženieris Valdis Bībers, tikko no Rīgas atvests viens no diviem transformatoriem, kas ikdienā nodrošina tādu strāvas spriegumu, kāds nepieciešams netraucētai tramvaju kustībai. Transformatoram SIA «ABB» darbnīcā veikts revīzijas remonts, jo tas bija nokalpojis jau divdesmit gadu.
Daiga Mikuļska
2003. gada 18. septembris „Kurzemes Vārds”
Rīga dāvinās Liepājai liepas
(rubrika: Liepājas jaunumi)
Rīgas domes Vides komiteja atbalstījusi pašvaldības uzņēmuma «Rīgas dārzi un parki» priekšlikumu dāvināt Liepājai liepas, informē LETA. Dāvinājums iecerēts, lai palīdzētu Liepājai ātrāk novērst vētras nodarītos postījumus pilsētas apstādījumiem. Liepājai paredzēts uzdāvināt 10 Holandes liepu stādus. Sakarā ar stipro vēju, kura ātrums 27. augusta pēcpusdienā sasniedza 32 metrus sekundē, Liepājai tika izsludināta ārkārtas situācija. Vētras radītie postījumi ir fiksēti visā pilsētas teritorijā – vairāk nekā 60 bojāti jumti, nolauzti un izgāzti 400 koki (no tiem 160 koki kapsētās), salauzti un bojāti apgaismes ķermeņi, atkritumu konteineri, pludmales stacionārās būves un aprīkojums, bojātas tramvaja gaisa līnijas. Pilsētas uzņēmumi, iestādes un dienesti cietuši nopietnus zaudējumus, kas, pēc aptuvenām aplēsēm, sasniedz 150 000 latu. Liepājai Pilsētas dome lūgusi Finanšu ministriju piešķirt tai 50 000 latu no rezerves fonda, lai daļēji segtu vētras postījumu seku likvidācijas izdevumus.
2003. gada 23. septembris „Kurzemes Vārds”
Jauni gaismas ķermeņi uz Tramvajtilta
(rubrika: Liepājas jaunumi)
Šogad divas reizes divi transporta līdzekļi nodarīja nopietnus bojājumus tramvaju līnijas vadiem, sabojājot arī lampas uz Tramvajtilta. Kādu laiku tas vispār netika apgaismots. Komunālā pārvalde veica cenu aptauju, kurā par labāko atzina SIA «Liepājas elektromontāža» piedāvājumu. Tagad tās darbinieki veikuši jauno gaismas ķermeņu uzstādīšanu, kurus izvēlējās Būvvaldes speciālisti. Pavisam uzstādīti deviņpadsmit gaismas ķermeņi. Lai nostiprinātu tramvaja vadus un nedaudz tos paceltu, Jaunliepājas pusē pie tilta ieraka vienu jaunu stabu.
Daiga Mikuļska
2003. gada 25. septembris „Kurzemes Vārds”
Par mazajiem tirgiem. Kas nekad nebūs lieli
(rubrika: dienas tēma)
(…)
Visi apjautātie tirgus saimnieki vai apsaimniekotāji atzina, ka situācija nav vienkārša, jo konkurence kļūst aizvien asāka un savilkt galus kopā kļūst sarežģītāk. Mazo tirgu vājais punkts ir to atrašanās vieta un iekārtojums, jo nav slēgtu teritoriju. Pārdevēji sēž zem klajas debess vai zem nojumes, pakļauti laika apstākļiem. Tirdzniecībai izteikts sezonalitātes raksturs, jo, ja gada siltajos mēnešos problēmu nav, tad aukstā laikā, ziemā patīkami nav ne pārdevējiem ne pircējiem. Un, ja reiz pārdevējs uz tirgu savu preci neatved un vietu neizīrē, tad pircējam nav ko pirkt.
Dzidra Jankovska ir pastāvīgā tirgotāja Klaipēdas ielas tirdziņā. Viņa zina stāstīt, ka pēdējo gadu laikā pircēju skaits jūtami samazinājies. Kādēļ? Jankovskas kundze domā, ka tas daudzo jaunatvērto veikalu dēļ. Klaipēdas ielas tirdziņā pārdod tikai saknes, augļus un ziedus. Visdzīvākā rosība esot nedēļas nogalēs, kad savu preci atved vairāk lauksaimnieku. Tad arī veicas puķu tirgotājiem, jo daudzi pirms došanās uz Centrālkapiem vai Dienvidu kapiem, ziedus pērk tieši šeit. Nedēļas vidū tirdzniecība nevedas tik raiti, pircēju maz. Tie tikai apkārtējo māju iedzīvotāji, lielākoties pensionāri. Esot novērots, ka daļa iedzīvotāju labprātāk kāpj tramvajā un brauc iepirkties uz centru, uz Pētertirgu, nevis izmanto iespēju vajadzīgo iegādāties turpat pie mājas sliekšņa. Klaipēdas ielas tirdziņā esot kādi četri, pieci pastāvīgie pārdevēji, kuri tur sastopami katru dienu.
(…)
Daiga Mikuļska
2003. gada 30. septembris „Kurzemes Vārds”
Krustojumā atjauno segumu
(rubrika: Liepājas jaunumi)
Vakar pēc Komunālās pārvaldes pasūtījuma SIA «Ceļu, tiltu būvnieks» strādnieki sāka atjaunot ceļa segumu starp tramvaja sliedēm Rīgas ielas un Jaunās ostmalas krustojumā. Šajā vietā bija izveidojušās bedres, kas apgrūtināja sliežu šķērsošanu. Vispirms tika nofrēzēts vecais segums un tad uzklāts asfaltbetons.
2003. gada 18. oktobris „Kurzemes Vārds”
Agrāk un tagad
(rubrika: ikdienas piezīmes)
(…)
Maskavas radio, vēstot par dzelzceļa transporta attīstību, paziņoja: «Elektrovilcienos vecos sēdekļus nomainīs pret antivandaliskiem.» Pilnīgi jauns vārdu salikums. Interesanti gan! Ne jau no metāla loksnēm tie būs taisīti! Taču kādam aizbraukt pieredzes apmaiņā noteikti nebūtu par ļaunu. Varbūt tad kaut kā izdotos atturēt arī mūsu autobusu un tramvaju vandaļus.
(…)
Kirils Bobrovs
2003. gada 25. oktobris „Kurzemes Vārds”
Sabiedriskā transporta divi aspekti
(rubrika: aktuāls viedoklis)
Nereti iedzīvotāji sūdzas vai savstarpējās sarunās apspriež dažādas sabiedriskā transporta problēmas. Arī to, ka ne visur, kur viņi vēlas nokļūt, var aizbraukt ar pilsētas autobusiem, maršruta taksometriem vai tramvaju. Ka vajag jaunus maršrutus vai jāpapildina jau esošie. Taču šī situācija nav tik vienkārša, kā pirmajā brīdī šķiet. Sabiedriskā transporta maršrutus nevar mainīt, balstoties tikai uz to, ka kāds iedzīvotājs izdomājis, ka viņam būtu ērtāk, ja autobuss brauktu papildus par tādām un tādām ielām, līdz tādai un tādai vietai.
Jebkura sabiedriskā transporta maršruta izstrādē tiek ņemts vērā tā sociālekonomiskais pamatojums, kas sastāv no divām būtiskām lietām. Pirmais ir sociālais aspekts, proti, konkrētā maršruta nepieciešamība. Otrais jeb ekonomiskais aspekts paredz dažādus aprēķinus. Arī to, cik būs pasažieru. Ir būtiski, vai maršruts būs ekonomiski izdevīgs, jo neviens pārvadātājs savu darbu nedarīs par velti. Biļešu cena var nesegt pārvadātāja izmaksas. Ja tomēr ir nepieciešamība maršrutu grozīt, bet tas nav ekonomiski izdevīgi, tad vajadzīgas dotācijas. Un kāds, kas gatavs tās dot. Dotācijas būtu jāpiešķir pašvaldībai.
Vēl, runājot par iedzīvotāju ierosinājumiem, ir jāatzīst, ka mēs Pilsētas domes Sabiedriskā transporta komisijā tos saņemam ļoti reti. Lai gan katrs, kam ir šie ierosinājumi, ieteikumi par izmaiņām pilsētas sabiedriskā transporta kustībā, tos var uzrakstīt un nogādāt Pilsētas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā. Ierosinājumi tiks izskatīti. Varbūt tiešām pilsētā veidojas kādas jaunas, vēl pagaidām neapzinātas vietas, kur nepieciešamas izmaiņas pasažieru pārvadājumos. Iedzīvotāju viedoklis un ierosinājumi ir svarīgi, tikai vajag tos uzrakstīt un nogādāt Sabiedriskā transporta komisijai.
Māris Jaunsleinis, sabiedriskā transporta komisijas priekšsēdētājs
2003. gada 28. oktobris „Kurzemes Vārds”
Laika apstākļi satiksmi daudz neapgrūtina
(rubrika: notikumi)
(…)
Vakar Liepājā nedaudz traucēta arī tramvaja kustība, taču, ka skaidroja policijā, tās iemesls bijusi neliela avārija K. Valdemāra un Rožu ielas krustojumā, kur nosprostotas tramvaja sliedes. Cilvēki nevienā avārijā nav cietuši.
(…)
Andrejs Rjabcevs
2003. gada 29. oktobris „Kurzemes Vārds”
Pilsēta un ziema. Savienojami vai nesavienojami jēdzieni?
(rubrika: dienas tēma)
(…)
Kas tīrīs sabiedriskā transporta pieturvietas?
Līdz šim daļu pieturvietu uzkopa sētnieki, privāto īpašumu saimnieki, bet daļa bija Komunālās pārvaldes pārziņā. Šovasar pieņemti grozījumi likumā «Par pašvaldībām», un tie paredz, ka par sabiedriskā transporta – autobusu – pieturvietu sakopšanu jārūpējas pašvaldībai. Tā kā grozījumi pieņemti nesen, budžetā šim gadam nebija atvēlēti nepieciešamie līdzekļi. Taču E. Rāts mierina, ka sadarbība ar uzņēmumu «Tranzīts L» turpināsies un nākamgad visi darbi tiks veikti pilnā apjomā. Tas arī nozīmē, ka turpmāk ielu malas jeb teknes, kas līdz šim bija jātīra apsaimniekotājiem un privātīpašniekiem, tīrīs «Tranzīts L». Par paveikto darbu maksās no pašvaldības līdzekļiem, apmēram 50 tūkstošus latu gadā, un tas reāli nozīmē, ka šī nauda no pilsētas kases tiks atvēlēta slaucīšanas, uzkopšanas darbiem, nevis, piemēram, ielu asfaltēšanai.
SIA «Liepājas tramvajs» tehniskais direktors Aigars Rauda informēja, ka pagaidām no 26 tramvaja pieturvietām ar uzņēmuma spēkiem tīra 13, pārējās sakopj sētnieki. Sagatavots finansējuma pieprasījums domei, un deputātiem būs jālemj, kā un kas visas tramvaja pieturvietas tīrīs nākamgad. Gaidāmajai ziemai tramvajnieki esot gatavi, jo laikus sarūpētas trīs jaudīgas tehnikas vienības, kas slaucīs apsnigušās sliedes.
(…)
Daiga Mikuļska
2003. gada 29. oktobris „Kurzemes Vārds”
Skolēns cieš sadursmē ar tramvaju
(rubrika: notikumi)
Kā «Kurzemes Vārds» uzzināja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses dienestā, pirmdien nelaimes gadījums noticis netālu no tramvaja pieturas K. Valdemāra un Rakstvežu ielas krustojumā. 1995. gadā dzimušais Liepājas 10. vidusskolas audzēknis Artis A. skrējis mājās no skolas un, dodoties pāri ielai, tuvu braucoša tramvaja priekšā paslīdējis un nokritis uz slidenajām sliedēm. Par laimi transportlīdzekļa vadītājs reaģējis operatīvi, un zēns nav stipri cietis. Liepājas Centrālajā slimnīcā mediķi puisim konstatējuši galvas un kājas sasitumus. Policija pašlaik uzsākusi lietas apstākļu noskaidrošanu. Vairākos plašsaziņas līdzekļos izskanējusi informācija, ka tramvaja vadītājs notikuma vietu pēc negadījuma pametis, taču policijas preses sekretāre Egita Guseva norādīja, ka tramvaja vadītājs šoreiz nav īsti vainojams, jo viņš pat pēc bērna nogādāšanas slimnīcā vēl esot stāvējis notikuma vietā un gaidījis ierodamies Ceļu policijas darbiniekus, taču tad saņēmis norādījumu turpināt ceļu.
Jāpiebilst, ka pirmdien K. Valdemāra iela tramvaja vadītājiem vispār bijusi diezgan liels pārbaudījums, jo bez šīs sadursmes, policijas elektronisko notikumu reģistrācijas žurnālā fiksēta arī avārija tajā pašā dienā tikai rīta pusē. Ap pulksten 10. 30 automašīnas «Audi 100» vadītājs Jānis Š., braucot pa Rožu ielu, krustojumā ar K. Valdemāra ielu, nav ņēmis vērā luksofora sarkano signālu un ietriecies tramvajā. Cilvēki šajā negadījumā nav cietuši, taču tramvaja satiksme bijusi traucēta uz krietnu laiku.
Andrejs Rjabcevs
2003. gada 1. novembris „Kurzemes Vārds”
Donori brauks par puscenu
(rubrika: Liepājas jaunumi)
Lai stimulētu donoru kustību mūsu pilsētā, aizvadītajā Pilsētas domes sēdē deputāti nolēma atļaut donoriem, kas nodevuši ne mazāk kā trīs fizioloģiskās devas asiņu (viena fizioloģiskā deva ir 400 gramu), pilsētas sabiedriskajā transportā – autobusā vai tramvajā pēc donora izvēles, braukt ar 50 procentu atlaidi. Šo maksu kompensēs no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Kā liecina Centrālās slimnīcas Asins sagatavošanas nodaļas sniegtā informācija, regulāri mūsu pilsētā asinis nodot aptuveni 250 cilvēku. Paredzams, ka nākamajā gadā donoru sabiedriskā transporta izmaksu kompensēšanai no budžeta nāksies atvēlēt 6,5 tūkstošus latu. Tikpat liela summa tērēta arī šogad. 2002. gadā šī summa bija par dažiem simtiem latu mazāka. Ja, sākot ar nākamā gada 1. jūliju, paaugstinās maksu par braukšanu sabiedriskajā transportā, kompensējamo summu nāksies palielināt līdz 8,9 tūkstošiem latu.
2003. gada 4. novembris „Kurzemes Vārds”
Es braucu, viņš brauc, viņi, viņas brauc, mēs braucam...
(rubrika: skatiens)
Liepājai ir īstais izmērs. Ne par lielu, ne par mazu. Un, ja nav citu iespēju, no viena Liepājas rajona līdz otram ar visai mazu laika patēriņu var aiziet arī kājām. Jā, mums ir sabiedriskais transports – autobuss, tramvajs, maršruta taksometri. Bez tiem daudzi liepājnieki nemaz savu ikdienu nevar iedomāties. Pieaugušie brauc uz darbu, bērni uz skolu un pēc tam atpakaļ uz mājām. Ļaudīm, kas katru dienu pārvietojas ar personiskajām automašīnām, sabiedriskā transporta plusi un mīnusi ir gluži sveša pasaule. Tādu liepājnieku nav mazums. Un viņiem vesels piedzīvojums ir pašiem sev noorganizēts brauciens, piemēram, ar tramvaju. Kā teica kāds paziņa: «Jutos kā pavisam citā pasaulē!»
Bet ne par liriku būs šis stāsts. Sabiedriskais transports nu reiz ir tā vieta, kur diezgan bieži notiek konflikti. Starp pakalpojumu sniedzējiem (sabiedriskā transporta uzņēmumu) un pakalpojuma izmantotājiem (pasažieriem). Māras kundze redakcijai piezvanīja, jo viņu vairāk par visu satraukusi kādas SIA «Liepājas tramvajs» amatpersonas attieksme, sarunas laikā ar viņu paziņojot, ka Rīgā notiek vēl trakāk, un vienkārši nosviežot telefona klausuli. Bet konflikta sākums meklējams kādā tumšā oktobra vakarā, kad sieviete steigusies uz tramvaju, lai laikus nokļūtu darba vietā, uzņēmumā «Liepājas metalurgs». Parasti uz darbu viņa braucot tikai ar autobusu, bet šoreiz tramvajs šķitis izdevīgāks. Piesteigusies pie tramvaja, kad tas jau apstājies pieturvietā un iekāpusi pa aizmugurējām durvīm. Liels bijis pasažieres pārsteigums, kad pie tramvaju depo vadītājs paziņojis, lai visi pasažieri kāpj ārā. Viņam beidzies darba laiks, un tramvajs tālāk nebrauks. To novietos depo. «Bet man līdz darba vietai vēl bija trīs pieturas ko braukt!» stāsta Māra. Sagaidījusi nākamo tramvaju un nolēmusi, ka otru talonu vairs nekompostrēs, brauks ar to pašu. Iekāpusi kontrole. Puiši bijuši saprotoši, un pirms neilga laika no iepriekšējā tramvaja izliktā pasažiere netika sodīta. Darbu gan nokavējusi.
Māras kundze nevarēja saprast un samierināties, kādēļ pasažieriem jāpiedzīvo tādas neērtības tikai tādēļ, ka tramvaja vadītājam beidzies darba laiks. Vai nebūtu loģiskāk, ja, dodoties uz depo, tramvajs ar pasažieriem brauktu līdz galapunktam un tad tukšā dotos atpakaļ uz depo. Sanāktu līdz galam padarīts darbs.
Grūti iedomāties, ka visi pakalpojumu sniedzēji tik strikti rīkotos, jo darbiniekam beidzies darba laiks. Frizieris pamestu klientu krēslā ar pusnogrieztiem matiem, jo, lūk, darba stundas pagājušas. Kurpnieks atdotu līdz galam nesalabotu kurpi, jo darba laiks beidzies. Vēl interesantāk varētu izskatīties teātra izrāde, kad aktieri, pēdējo ainu līdz galam nenospēlējuši, noteiktā solī pamet skatuvi, jo izrāde nedaudz iekavējusies, bet viņiem darba laiks beidzas tikos un tikos. Pārspīlēti? Bet kādēļ citi to var, bet citi ne?
No tramvaja pie autobusiem. Mācību gada sākumā, septembrī, redakcijai zvanīja vairākas māmiņas, patiesi satrauktas par saviem bērniem un to, ko tiem nācies piedzīvot autobusu šoferu un kontrolieru attieksmes dēļ. No rīta autobusā braucis desmit gadus vecs zēns ar savu piecgadīgo brālīti. Lielajam mazais bija jāizlaiž pieturā, kur to gaidīja vecmāmiņa, lai vestu uz bērnudārzu, pašam jābrauc uz skolu. Pa ceļam iekāpa kontroliere, un sagadījās tā, ka skolnieks bija aizmirsis savu mēnešbiļeti. Kontroliere mazo bērnu nav izlaidusi vajadzīgajā pieturā, ne arī citās. Abi aizvesti līdz Karostai un tur, noraudājušies un pārbiedēti, izsēdināti no autobusa. Bērni ar kājām aizgājuši pie vecmāmiņas. Vai tas nav šoks un bērnu morāla pazemošana?
Līdzīgs gadījums septembra sākumā notika ar kādu pirmklasnieku, kurš arī mājās aizmirsis mēnešbiļeti. Bērns, kurš tikko sācis iet skolā, sācis savas patstāvīgās gaitas un nepratis orientēties pilsētā, ticis izsēdināts pavisam citā rajonā. Ne tur, kur skola. Bērns ne tikai nemācēja atrast, kur viņa skola, viņam lielas grūtības sagādāja nokļūšana mājās. Mazais pārnācis tik satraucies, ka labu brīdi vispār nav spējis parunāt un pastāstīt par notikušo.
Nav runa par to, ka tiek aizstāvēti bezbiļetnieki. Protams, par katru braucienu jāmaksā. Gluži tāpat kā veikalā, iegādājoties maizi vai pienu. Lai nebūtu zaķu, kas grib vizināties par velti. Arī kontrolieri ir profesionāļi. Gribas tam ticēt un, jo vairāk zaķu noķerts, jo labāk. Taču, manuprāt, vajadzētu būt tā, ka kontrolieri, dienu dienā savu darbu darot, iemācījušies un prot atšķirt ļaunprātīgu bezbiļetnieku no tāda, it sevišķi bērna vai veca cilvēka, kas nokļuvis zaķa lomā. To ļaužu skaits un sastāvs, kas ikdienā izmanto tramvaju, vienu vai otru autobusa maršrutu, ir visai stabils un nemainīgs. Taču piemēri liecina, ka dažkārt varas demonstrēšanas iespēja izrādās spēcīgāka par veselo saprātu. Jā. Kontrolieriem dotas tiesības sodīt, bet ne tikai. Vai atsevišķos gadījumos saprātīgāk un vienkārši cilvēcīgāk nebūtu pasažieri brīdināt? Varbūt der atcerēties, ka šajā darbā sodīt ir tiesības, bet ne vienmēr pienākums.
Daiga Mikuļska
2003. gada 28. novembris „Kurzemes Vārds”
Liepāja – Nīkebinga F: liela draudzība ar mazu pilsētu
(rubrika: dienas tēma)
(…)
Nav precīzu ziņu, kopš kura laika, bet vairākus gadus Liepājas ielās braukāja dizaina biroja «ESTEES» izdaiļotais tramvajs, ko pasūtīja un finansēja Nīkebinga F.
(…)
Sarmīte Pujēna, Daina Meistere
2003. gada 8. decembris „Kurzemes Vārds”
Bērnu zīmēts Ziemassvētku sapnis
Jau trešo gadu pēc kārtas Pilsētas dome rīko Ziemassvētku kartīšu ideju konkursu «Ziemassvētku sapnis tavā un manējā Liepājā» un aicina mazos liepājniekus zīmēt savas izjūtas par Ziemassvētkiem, Jauno gadu tieši savās mājās un savā pilsētā. Kā pastāstīja domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone, atsaucība bija liela. Savus zīmējumus iesnieguši gandrīz pustūkstotis zēnu un meiteņu vecumā no trim četriem līdz sešpadsmit gadiem. Darbus nesa gan skolas, gan pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī individuāli iesniedzēji. «Prieks, ka aktīvi ir mazākumtautību skolu skolēni, kā aizvien piedalās Velgas Gūtmanes studijas audzēkņi,» teica G. Jākobsone. Bērni ir uzzīmējuši to, kas viņiem šķitis visvairāk raksturīgs Liepājai – pilsētai, kurā piedzimst vējš. Tie ir nami un baznīcas, tās ir mājas, un tas ir mūsu tramvajs. Zīmējumus izvērtēja žūrija, kuru vada izpilddirektora vietnieks Valdis Skujiņš un kurā ir gan domes darbinieki, gan vizuālās mākslas pedagogi. Žūrija ir grūta uzdevuma priekšā – izlemt, no kura zīmējuma vai pat vairākiem veidos apsveikuma kartītes sadarbības partneriem un pilsētniekiem. Vēl iecerēts, ka mūsu bērna zīmēts Ziemassvētku motīvs plakāta veidā rotās pilsētu. Visus darbiņus izliks apskatei Pilsētas domes foajē. Turpat varēs izlasīt arī bērnu rakstītos novēlējumus.
Daina Meistere
2003. gada 11. decembris
Ierobežos transporta kustību pilsētas centrā
(rubrika: Liepājas jaunumi)
Pilsētas Lielās egles atklāšanas laikā 13. decembrī tiks ierobežota transporta kustība centrā ap Rožu laukumu. Laikā no pulksten 16 līdz 18 tiks slēgta transporta kustība Lielā ielā posmā no Kungu līdz Baznīcas ielai un Zivju iela no Kungu līdz Lielai ielai. Iebraukšanai un izbraukšanai slēgta būs arī autostāvvieta Lielās ielas atzarā pie Pedagoģijas akadēmijas līdz F. Brīvzemnieka ielai. Sabiedriskā transporta kustību, izņemot maršruta taksometrus, šajā laikā novirzīs pa Graudu ielu. Jaunliepājas virzienā autobusi kursēs, nogriežoties no Lielās ielas uz Graudu ielu, tad turpinot maršrutu pa Jūras ielu, un Vecliepājas virzienā – pa Jūras, Graudu un Lielo ielu. Maršruta taksometru kustība tiks novirzīta pa Avotu ielu. Laikā no pulksten 16.50 līdz 17.30 tiks apturēta arī tramvaja kustība.
2003. gada 13. decembris „Kurzemes Vārds”
Plāno papildu atvieglojumus braukšanai
(rubrika: Liepājas jaunumi)
Deputāti Finanšu komitejā akceptēja lēmumu par papildu atvieglojumu piešķiršanu braukšanai pilsētas sabiedriskajā transportā bērniem no daudzbērnu ģimenēm, kā arī skolu un bērnudārzu sagatavošanas grupu bērniem, informēja domes Sabiedrisko attiecību nodaļa. Atvieglojumi varētu stāties spēkā no 2004. gada 1. janvāra, kad braukšanas mēnešbiļetes pilsētas tramvajā ar 50 procentu atlaidi varēs saņemt septiņus gadus vecie bērni, kuri apmeklē sagatavošanas nodarbības skolās vai pirmsskolas iestādēs. No 2004. gada 1. janvāra braukšanas mēnešbiļetes ar 100 procentu atlaidi pilsētas tramvajā un maršruta autobusos varētu saņemt vispārizglītojošo skolu klātienes skolēni un arodizglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības iestāžu dienas nodaļu audzēkņi no daudzbērnu ģimenēm, kurās ir pieci un vairāk nepilngadīgi bērni (Liepājā ir 59 šādas ģimenes). Kopējais nepilngadīgo bērnu skaits, kuri ir vecāki par sešiem gadiem, ir 227, un, ja atvieglojumus izmantos visi bērni, gadā no budžeta papildus būs nepieciešami 4900 latu.
Daiga Mikuļska
2003. gada 19. decembris „Kurzemes Vārds”
Gan vēsturiski, gan formāli lēmumi
(rubrika: no pilsētas domes sēdes)
(…)
Ne visiem, bet daļai liepājnieku būs svarīga arī virkne citu lēmumu. Piemēram, sabiedrībai «Tirgonis» – lēmums par daļas Latviešu biedrības nama rekonstrukcijā (izbūvējot kinoteātri «Balle») ieguldīto līdzekļu (119 966,52 lati) kompensēšanu. 59 liepājnieku ģimenēm, kurās ir pieci un vairāk nepilngadīgi bērni, būs svarīgs lēmums par bezmaksas braukšanas kartēm tramvajā un autobusos šiem bērniem no 1. janvāra. Par 50 procentiem braukšanas maksa tiks samazināta tiem septiņus gadus vecajiem bērniem, kuri apmeklē sagatavošanas nodarbības skolā vai pirmsskolas iestādēs.
(…)
Sarmīte Pujēna
2003. gada 27. decembris „Kurzemes Vārds”
Transporta kustības ierobežojumi Vecgada vakarā
(rubrika: Liepājas jaunumi)
Jaunā gada sagaidīšanas sarīkojuma laikā Rožu laukumā 31. decembrī no pulksten 23 līdz vieniem naktī būs slēgta transporta kustība pilsētas centrā, informēja Pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa. Līdzīgi kā Lielās egles atklāšanas laikā, būs slēgta Lielā iela no Kungu ielas līdz Baznīcas ielai un Zivju iela no Kungu ielas līdz Lielajai ielai. Lielās ielas autotransporta stāvvietas atzarā pie Pedagoģijas akadēmijas līdz F. Brīvzemnieka ielai iebraukt varēs tikai ar īpašam atļaujām. Operatīvo dienestu transports būs izvietots F. Brīvzemnieka ielā aiz Pedagoģijas akadēmijas ēkas. Noteiktajā diennakts laikā maršruta autobusi vairs nekursē, bet maršruta taksometru kustība tiks novirzīta pa Avotu ielu. Salūta laikā tiks apturēta tramvaja kustība. Par teritorijas sakopšanu pēc pasākumiem ir atbildīga Komunālā pārvalde.