2004. gada 6. janvāris „Kurzemes Vārds”
Vai nauda mūsu makos šogad vairosies? 
(Rubrika: Dienas tēma)

2004. gads Latvijā ir atnācis ar daudziem un dažādiem jauninājumiem finansiālajā jomā – gan nodokļu sfērā, gan sociālajā jomā, gan komunālo un dažādu citu ikdienas maksājumu ziņā. Izskaitļot, vai šo izmaiņu dēļ dzīve uzlabosies, pagaidām vēl grūti, jo jaunā kārtība tikko stājusies spēkā. Turklāt izmaiņas ir visdažādākās: ja nodokļi dažviet nedaudz samazinās, tad cituviet ar tiem tiek apliktas jaunas preču grupas. Vai atkal – ja valstī palielinās minimālā alga un garantētais iztikas minimums, tad vienlaikus pieaug tarifi pakalpojumiem. 
Šoreiz apkopojām svarīgākās izmaiņas, kas likumos un maksājumos stājas spēkā šogad, kā arī meklējām atbildes, kā tas ietekmēs attiecīgās sfēras. Jāteic, ka detalizēti analizēt jauninājumus vēl neviens neuzņēmās, uzsverot, ka teorētiski jau var prognozēt visu ko, bet reālā situācija kļūs skaidra tikai pēc kāda laika. Tomēr šādas tādas tendences jau ieskicējas, proti, vismazāk izmaiņas skars naudīgos uzņēmumus un iedzīvotājus, bet visvairāk cietīs tie, kam jau tā līdzekļu maz, – nelielie uzņēmumi un mazturīgo iedzīvotāju slānis. 
(…)

Bez diviem kokiem tramvajs nekustas. . .

Uzņēmuma "Liepājas tramvajs" direktors Aigars Puks "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka ar Rietumu elektriskajiem tīkliem šobrīd vēl tiek risināts jautājums par piemērojamo tarifu, un, iespējams, atrisinot tehniskos jautājumus, tostarp samazinot slodzi, tarifs varētu palikt iepriekšējās robežās. Tomēr ir skaidrs, ka tarifu maiņa uzņēmuma izdevumus kaut arī nedaudz, bet palielinās. Taču neatkarīgi no elektroenerģijas cenas tramvaja biļešu cenas vajadzēs paaugstināt. Ja tas nenotiks šogad, tad varbūt nākamgad. "Tarifus mēs celsim agri vai vēlu, jo ar pašreizējo biļešu cenu – 10 santīmu par braucienu – uzņēmums nespēs eksistēt un attīstīties," sacīja Aigars Puks. 
Runājot par dabasgāzes cenām, 2004. gada sākumā tarifs paliek iepriekšējais, taču Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir noteikusi, ka uzņēmums "Latvijas gāze" var mainīt tarifu atkarībā no mazuta kotācijas izmaiņām katra gada 1. janvārī un 1. jūlijā, tātad – padzīvosim līdz vasarai, un tad jau manīsim, ar ko mums tas draud. 
(…)

Sarmīte Pelcmane, Ints Grasis, Līvija Leine

2004. gada 5. februāris „Kurzemes Vārds” 
Tramvaja vadu pārraušana rada milzu sastrēgumus

Vakar pēc pulksten 17 pilsētā apstājās tramvaju satiksme. Iemesls – kāda smagā automašīna Rīgas un Raiņa ielas krustojumā pārrāva tramvaja kontaktlīnijas vadus. Kā zināja teikt SIA "Liepājas tramvajs" tehniskais direktors Aigars Rauda, šoferim, kurš ar savu automašīnu pārvadāja kravas, bija speciālā atļauja, lai pārvietotos pa pilsētu, bet viņš nebija ievērojis norādīto maršrutu un tādēļ sabojāja vadus. Nodarīti nopietni bojājumi. Kontaktlīnijas vads gulēja uz zemes gan Rīgas ielā, gan pie viesnīcas "Amrita", gan uz Tramvajtilta. 
Tūlīt pēc notikuma ieradās policijas darbinieki, lai regulētu satiksmi. Veidojās nopietni sastrēgumi. SIA "Liepājas tramvajs" remonta brigādes speciālisti ķērās pie situācijas novērtēšanas un līnijas atjaunošanas. A. Rauda sacīja, ka kontaktlīnijas vadu remonts varētu ilgt visu nakti un labākajā gadījumā satiksmi izdosies atjaunot tikai no šorīt. Šogad šis ir pirmais tāds gadījums, pērn tāds bija viens. Toreiz visu bojājumu novēršana prasīja divas dienas.

 

2004. gada 5. februāris „Kurzemes Vārds” 
Gaida pieteikumus konkursam
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

SIA "Liepājas tramvajs" līdz piektdienai vēl gaida pieteikumus konkursam par tramvaja sliežu un gulšņu piegādi. Arī šogad, kad būs piemēroti laika apstākļi, uzņēmuma ceļu remonta brigāde vairākās vietās sāks tramvaja sliežu kapitālo remontu. Kā "Kurzemes Vārdu" informēja SIA "Liepājas tramvajs" direktors Aigars Puks, šogad šiem remonta darbiem tiks atvēlēti apmēram 100 tūkstoši latu. Plānots, ka sliedes nomainīs Liedaga un Klaipēdas ielas posmā, tramvaja apgriešanās vietā Brīvības ielā, pie Pedagoģijas akadēmijas un, ja atļaus laiks un līdzekļi, arī Rīgas ielā.

 

2004. gada 6. februāris „Kurzemes Vārds” 
Norautie vadi sabojā automašīnas 
(Rubrika: Notikumi)

Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijā pastāstīja, ka trešdien nopietni satiksmes negadījumi nav reģistrēti, bet lielākā daļa izsaukumu bijusi saistīta ar norautajiem elektrības vadiem. 
Jau vakar rakstījām, ka kravas automašīna, braucot pa Rīgas ielu un nogriežoties uz Jauno ostmalu, pārrāva tramvaja līnijas elektrības vadus, paralizējot tramvaja satiksmi visā pilsētā. Kā stāstīja Ceļu policijā, vainīgais autobraucējs ir 1957. gadā dzimušais Jurijs, kurš pats nemaz nebija pamanījis pastrādāto nelaimi, jo mierīgi turpināja ceļu. "Par laimi turpat netālu Jaunajā ostmalā patrulēja Ceļu policijas ekipāžas, kas operatīvi reaģēja uz notikušo un jau Zemnieku ielā panāca kravas automašīnu "Volvo FH12"," stāstīja policijas preses sekretāre Egita Guseva. 
Lai arī šis negadījums notika pulksten 17. 30, visu vakaru Ceļu policijas darbiniekiem nācās reģistrēt jaunus negadījumus, kas bija saistīti ar norautajiem vadiem. Pulksten 18. 25 norautajiem vadiem uzbrauca automašīna "Mercedes Benz", tādējādi sabojājot virsbūvi. Krītošie elektrības vadi nodarīja bojājumus automašīnas "Renault R340" puspiekabes tentam, sveikā netika cauri arī spēkrats "Scania", kam vadi sabojāja virsbūvi un puspiekabi.

Andrejs Rjabcevs

 

2004. gada 20. februāris „Kurzemes Vārds” 
Ielas gludās, ielas bedrainās. Viss kā Liepājā 
(Rubrika: Dienas tēma)

(…)
No šā gada pirmajām dienām pašvaldība uzņēmusies visu autobusu pieturvietu kopšanu ne tikai ziemā, bet visu gadu. Šīs platības visā pilsētā, sarēķinot kvadrātmetros, ir visai iespaidīgas. E. Rāts: "Agrāk bieži izraisījās strīdi, kam īsti šīs teritorijas jākopj, kas par tām atbildīgs. Jā, zināmā mērā tā bija tāda kā iedzīvotāju nodeva pilsētai. Tagad skaidri pateikts, ka jātīra pašvaldībai. Mans personīgais viedoklis, ka tos līdzekļus, ko tagad šiem tīrīšanas darbiem jāņem no pilsētas budžeta (50 tūkstoši latu), varēja daudz lietderīgāk izmantot ielu rekonstrukcijā, remontā vai jaunu objektu celtniecībā. " Konkursa kārtībā ielu operatīvā un autobusu pieturvietu kopšana visā pilsētā uzticēta SIA "Tranzīts L". Pilsētā ir 170 autobusa pieturvietu, bet to skaits mēdz mainīties. No šā gada 1. janvāra tramvaja pieturvietu tīrīšana, sakopšana ir SIA "Liepājas tramvajs" pārziņā. 
Tikko mazliet nokūst sniegs un ledus, uz ielām labi kļūst redzama krietna kārta kaisāmā materiāla jeb smiltis. Daudzi liepājnieki neizpratnē jautā, kādēļ tās netiek savāktas. Speciālisti atbild, ka smiltis no ielām ar tehniskajiem līdzekļiem nav iespējams savākt tikmēr, kamēr tās ir mitras. Jāgaida labvēlīgāki laika apstākļi, bet skaidrs – tikko būs iespējams, to darīs. Privātmāju, teritoriju īpašniekiem šīs smiltis jāsaslauka kaudzēs, un tās tiks aizvestas. Kā rāda aizvadīto gadu pieredze, no ziemas sezonas paliekām pilsēta pilnīgi attīrīta tikai maija sākumā.

Luksofori

"Kurzemes Vārdam" iznācis uzklausīt ne vienu vien sūdzību par tramvaja pieturu, kas atrodas Brīvības ielā pie uzņēmuma "Liepājas metalurgs". Braucot no centra puses, pieturā no tramvaja jāizkāpj uz ielas brauktuves, un tas nopietni apdraud cilvēkus. Tikai reta automašīna apstājas un palaiž gājējus. E. Rāts: "Šogad šajā vietā Brīvības ielā tiks uzstādīts luksofors. Darbība plānota tā, ka, pieturvietā piebraucot tramvajam, autobraucējiem būs jāapstājas, jo automātiski ieslēgsies sarkanas gaismas signāls. Kad tramvajs sāks kustību, iedegsies zaļā gaisma. 
Ar aizvien lielāku laika patēriņu un nopietnākām situācijām autovadītājiem jārēķinās Brīvības un Esperanto ielas stūrī pie veikala "Rietumu centrs". Šogad tur luksoforu neuzstādīs, bet situāciju uzlabos jau minētais jaunais luksofors tramvaja pieturā Brīvības ielā. Kā arī – Brīvības un Esperanto ielas krustojumā esošo tagadējo gājēju pāreju pārcels uz citu vietu – tā atradīsies starp veikalu "Parks" un degvielas uzpildes staciju "Statoil". 
Šogad, izņemot šo luksoforu Brīvības ielā, nav plānots uzstādīt nevienu citu jaunu, taču gandrīz 15 tūkstoši latu paredzēti dažu veco luksoforu atjaunošanai. Liepājā lielākā daļa šo satiksmes regulēšanas objektu novecojusi kā fiziski, tā morāli un tos nepieciešams pamazām atjaunot. Viena jauna luksoforu objekta uzstādīšana maksā no 15 līdz 20 tūkstošiem latu. Kādēļ tik daudz? Tādēļ, ka dārga ir gan pati tehnika, gan vienlaikus jārēķinās ar konkrētās vietas labiekārtošanas, remontēšanas izmaksām (ietves, ielas atjaunošana utt. )

Daiga Mikuļska

2004. gada 25. februāris „Kurzemes Vārds” 
Pētījumus izstrādā un aizstāv jau pirmajās klasēs

Aizvadītās nedēļas nogalē ar ekskursiju pa Liepāju speciāli šim mērķim noīrētā tramvajā noslēdzās pētniecības darbu konkurss Liepājas rajona skolu 3. – 4. klašu skolēniem "Skaista mana zeme dzimtā", bet vēl nedēļu iepriekš leļļu teātra izrādē "Snurķa piedzīvojumi" līksmojās 1. –2. klašu skolēni, kas piedalījās pētniecības darbu konkursā "Raibu raibie radu raksti". 
(…)

Anda Pūce

 

2004. gada 3. marts „Kurzemes Vārds” 
Skolēnus interesē parki, tramvajs un lauku sēta
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

Liepājas muzejā turpinās sadarbība ar skolām. Pašlaik mācību iestādēs risinās projektu nedēļas, un to laikā muzeju apmeklējuši daudzi pilsētas un lauku skolu skolēni un viņu skolotāji. Populārākās tēmas, par kurām stāstīja muzeja gidi, bija par pilsētas parkiem, transportu, piekto klašu skolēnos interesi izraisīja Kurzemes sēta. Bērniem ir iespēja ne tikai klausīties stāstījumu, bet arī iesaistīties spēlēs un fotografēties. Gatavojoties Liepājas dzimšanas dienai, muzeja darbinieki sagatavojuši viktorīnu sākumklašu skolēniem

 

2004. gada 6. marts „Kurzemes Vārds” 
Tramvajs būs krāsains un košs

Pavisam drīz pasažierus sāks pārvadāt tramvaja vagons, kas pēc reklāmdevēja iniciatīvas būs ieguvis krāsainus un košus sānus. Lai tas tā notiktu, parūpējušās firmas "Cita bilde" dizaina speciālistes. Tas ir viens no četriem vagoniem, ko pērnā gada sākumā SIA "Liepājas tramvajs" nopirka Vācijā un atveda uz Liepāju. Līdz šim tas maršrutā devās bez reklāmas, tikai sarkanbaltā krāsā. 
Kā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja "Liepājas tramvaja" tehniskais direktors Aigars Rauda, parasti ar reklāmdevējiem, kas savu reklāmu vēlas izvietot uz vagona sānu virsmām, līgumu slēdz uz gadu, bet ļoti bieži tas tiek pagarināts. Protams, ja nav vajadzīgi reklāmas atjaunošanas darbi. Darba dienās vienlaikus maršrutā dodas 7 tramvaja vagoni, un šobrīd vairs nav neviena brīva, ko piedāvāt firmām sevis reklamēšanai. 
Kā jau esam rakstījuši, gada sākumā "Liepājas tramvajs" organizēja konkursu par sliežu iegādi šogad veicamajiem remontdarbiem. Uzņēmuma galvenais inženieris Valdis Bībers informēja, ka konkurss beidzies un izraudzīta firma, ar kuru noslēgts līgums. Paredzēts, ka līdz 1. maijam jāsaņem 120 tonnu sliežu, un to pietiks, lai paveiktu šogad ieplānoto kapitālo remontu vairākos sliežu ceļa posmos. Tam no Pilsētas domes budžeta piešķirti 98 tūkstoši latu. 
Ja laika apstākļi būs labvēlīgi, remontu sāks jau maijā, un darbi plānoti pilsētas centrā pie Pedagoģijas akadēmijas, Klaipēdas ielā, Rīgas ielā. Sliedes un gulšņi jāmaina arī tramvaja maršruta galapunktā Brīvības ielā. Speciālisti atzīst, ka nopietns kapitālremonts būtu jāveic visā maršruta garumā, bet līdzekļu trūkuma dēļ to atjauno tikai pa posmiem

Daiga Mikuļska

 

2004. gada 12. marts „Kurzemes Vārds” 
Izzinošs ceļojums ar tramvaju
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

Bērnu un jauniešu centra Erudītu kluba sacensībās "X rings" piedalījās mazākumtautību skolu komandas, kuras pārstāvēja sesto un septīto klašu skolēni, kā arī zēni un meitenes no astotajām un devītajām klasēm. Jautājumi bija par mūsu pilsētu un tās dzimšanas dienu. Bērniem bija iespēja doties izzinošā ekskursijā ar Liepājas tramvaju, tāpēc tēma tā arī saucās – "Ceļojums ar tramvaju". Jaunākajā grupā pirmo vietu ieguva A. Puškina 2. vidusskolas 6. e klases skolēni, no kuriem pavisam nedaudz atpalika 12. vidusskolas 6. klašu skolēnu komanda. Vecākajā grupā visinformētākā bija 2. vidusskolas 8. e klase, bet otrajā vietā palika 11. vidusskolas skolēni.

 

2004. gada 15. marts „Kurzemes Vārds” 
Godinās lielākos nodokļu maksātājus
(Rubrika: Notikumi) 

Pilsētas dzimšanas dienas svinību laikā, 19. martā, folkloras centrā "Namīnis" pilsētas pašvaldība godinās lielākos nodokļu maksātājus pašvaldības budžetā 2003. gadā, kārtējā preses stundā Pilsētas domē žurnālistus informēja domes priekšsēdētāja biroja vadītāja Antra Brūna. Pirmo reizi šo pasākumu rīko dome viena pati, jo līdz šim pašvaldība lielākos nodokļu maksātājus sumināja vienlaikus ar Valsts ieņēmumu dienestu. 
(…)
Transporta jomā lielākie nodokļu maksātāji ir Autobusu parks (137 711 latu) un "Liepājas tramvajs" (33 117). 
(…)

Sarmīte Pujēna

 

2004. gada 19. marts „Kurzemes Vārds” 
Vai Liepāja kādreiz varētu būt tīra?
(Rubrika: Skatiens)

(…)
Atgriežoties pie tīrības (vai netīrības) jautājuma plašākā, t. i., ne tikai mana dzīvokļa priekšnama un logu mērogā, mani vienmēr interesējis, vai kāds tīra arī tramvaja un autobusu mīkstos sēdekļus? Reiz nejauši ar plaukstu pārbraucu pelēkajam plastmasas sēdeklim tramvaja vagonā un biju patiesi pārsteigta: to, ka sēdeklis varētu būt tik netīrs, patiešam nebiju iedomājusies! Kaut gan nebūtu jau par ko brīnīties, redzot, kāds putekļu mākonis paceļas gaisā un pēc tam nosēžas visapkārt, kad tramvaja vagons pabrauc garām sausā laikā. Slapjdraņķī savukārt izvēršas autobraucēji – tad ar dubļiem tiek nošķiesti nami (par cilvēkiem nerunāsim!) līdz pat logiem. 
(…)

Sarmīte Pujēna

 

2004. gada 7. aprīlis „Kurzemes Vārds” 
Pensionāri varētu braukt lētāk
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Liepājas novada organizācijas komiteja nosūtījusi iesniegumu Pilsētas domes Sociālo lietu, izglītības, veselības un sabiedriskās kārtības komitejai. Iesniegumā izteikts priekšlikums visiem tiem nestrādājošiem pensionāriem, kuru pensija nepārsniedz 70 latu mēnesī, ļaut mēneša braukšanas kartes gan tramvajā, gan autobusos iegādāties ar atvieglotiem noteikumiem. Sociāldemokrāti uzskata, ka tas kaut mazliet atvieglotu šo cilvēku dzīves līmeni, kas pazeminās sakarā ar straujo pirmās nepieciešamības preču cenu celšanos. Viņi arī atzinīgi vērtē domes lēmumu, ka pensionāri, kuri ir vecāki par 80 gadiem, var pilsētas transportu lietot bez maksas. Pašlaik palīdzība cilvēkiem ar zemajām pensijām arī ir ļoti nepieciešama.

 

2004. gada 16. aprīlis „Kurzemes Vārds” 
Būs sabiedriskā apspriešana
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

No 15. aprīļa līdz 13. maijam pašvaldība iedzīvotāju vērtējumam nodos pirmo redakciju detālajam plānojumam, kas aptver teritoriju starp dzīvojamām ēkām Klaipēdas ielas dienvidu galā un blakus esošajiem dīķīšiem līdz Baltijas Jūras parkam rezervētajai teritorijai un robežojas ar kāpu zonas aizsargjoslas apstādījumiem un tramvaja galapunkta apli. Projekta risinājums paredz dažāda rakstura apbūvi: no jauna projektētas ielas, trīs jaunas 5–8 stāvus augstas dzīvojamās mājas, kā arī mazstāvu apbūvi. Jaunbūves tiek plānotas no kokiem brīvajās teritorijās, esošie dīķīši tiks iekļauti kopējā apbūves kompozīcijā. Izstrādātā plānojuma materiāli apskatei būs pieejami Liepājas domes 1. stāva vestibilā darba dienās no pulksten 8. 30 līdz 17.

 

2004. gada 21. aprīlis „Kurzemes Vārds” 
Tramvajs aizķer gājēju
(Rubrika: Notikumi)

Šajās dienās policijā reģistrēts negadījums, kurā braucošs tramvajs aizķēris kādu gājēju. Kā stāstīja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Administratīvā biroja priekšnieks Modris Janeks, negadījums noticis jau 15. aprīlī, taču tikai tagad policija ķērusies pie izmeklēšanas, jo cietusī pēc vairākām dienām lūgusi palīdzību slimnīcā. Kā paskaidrojumā norādījusi cietusī, 1948. gadā dzimusī Aina, iepretim Klaipēdas ielas 68. namam viņu viegli skāris garām braucošs tramvaja vagons, tādējādi viņa pakritusi un guvusi vieglus sasitumus. Pēc negadījuma tramvajs aizbraucis. Transportlīdzekļa vadītāja Lidija policistiem savukārt pastāstījusi, ka nav pamanījusi sadursmi. Aizbraucot tramvajam, viņa redzējusi, ka paklūp kāda sieviete, taču, tā kā viņa pēc tam uzreiz piecēlusies kājās un devusies prom, vadītāja nospriedusi, ka nekas būtisks nav noticis.

Andrejs Rjabcevs

 

2004. gada 10. maijs „Kurzemes Vārds” 
Tramvajs mīklaini saduras ar automašīnu
(Rubrika: Notikumi)

Mīklaina avārija piektdienas pēcpusdienā notikusi Rožu un K. Valdemāra ielas krustojumā, kur pašlaik vēl īsti nenoskaidrotu iemeslu dēļ tramvajs sadūries ar automašīnu "Mazda 626", kas šķērsoja sliedes.
Policijā stāstīja, ka cilvēki sadursmē nopietni nav cietuši – vieglās automašīnas vadītājai sniegta pirmā medicīniskā palīdzība, savukārt tramvaja pasažieri tikuši cauri ar vieglu izbīli. Lielākie bojājumi nodarīti spēkratam, jo ir pilnīgi sabojātas durvis autovadītāja pusē, turpretī vagonam bojājumi ir maznozīmīgi.
Interesanti, ka policija vismaz pēc negadījuma vēl īsti nevarēja tikt skaidrībā, kurš no vadītājiem izdarījis pārkāpumu un kāpēc notikusi nelaime. Aculiecinieki norādījuši, ka automašīna krustojumu šķērsoja pie zaļā luksofora signāla, bet arī tramvaja vagona vadītāja ir pārliecināta, ka viņai bija atļaujošais signāls. Kā norādīja Kārtības policijas priekšnieks Gints Ešenvalds, pašlaik vēl noskaidro apstākļus. Nevar izslēgt versiju, ka bija sabojājies luksofora signalizācijas mehānisms un sadursmes brīdī atļaujošais signāls kļūdaini bijis gan tramvaj tramvajam, gan arī automašīnai. Šis pieļāvums vēl tiks pārbaudīts. 
Cilvēki sadursmē nav nopietni cietuši, bet automašīnai gan būs vajadzīgs pamatīgs remonts

Andrejs Rjabcevs

 

2004. gada 2. jūnijs „Kurzemes Vārds” 
Slēgs Brīvības ielas posmu

Jau rīt autovadītājiem būs jārēķinās ar zināmām neērtībām, jo no 3. līdz 28. jūnijam tiks slēgta autotransporta kustība Brīvības ielā posmā no Grobiņas ielas līdz Zemnieku ielai. Tas tiek darīts tādēļ, ka tramvaja galapieturā un apgriešanās vietā pie "Liepājas metalurga" sāks remontēt tramvaja sliedes un ceļa segumu. Darbu laikā transporta kustību pilsētas centra virzienā novirzīs no Brīvības ielas pa Zemnieku ielu pretēji noteiktajai braukšanas kustībai līdz Grobiņas ielai un atpakaļ uz Brīvības ielu. Autotransporta kustība pa Brīvības ielu Rīgas virzienā, kas paredzēta sabiedriskajam transportam vai nepieciešamības gadījumā arī speciālajam transportam, no Brīvības ielas novirzīs pa Grāvju ielu uz Zemnieku ielu līdz krustojumam ar Brīvības ielu. Tramvaju kustību neapstādinās, jo sliežu remontu veiks galvenokārt naktī no pulksten 1 līdz 4.

 

2004. gada 1. jūlijs „Kurzemes Vārds” 
Vasara – laiks tramvaja sliežu remontam

Tieši gada siltajos mēnešos uzņēmumi steidz paveikt lielākos remontdarbus. Tā tas notiek arī SIA "Liepājas tramvajs". Jau rakstījām, ka sliedes un gulšņi nomainīti tramvaja galapieturas cilpā Brīvības ielā. Nupat visi darbi ir pabeigti, un satiksme Brīvības ielā atjaunota. Par paveikto un vēl paredzēto "Kurzemes Vārds" lūdza pastāstīt "Liepājas tramvaja" tehnisko direktoru Aigaru Raudu. 
A. Rauda: "Tramvaja apgriešanās vietā sliedes un gulšņi atjaunoti 300 metru garumā, arī Brīvības ielā, kur sliedēm pāri brauc automašīnas. Tagad šī pārbauktuve ir vienā līmenī ar ielu un, ceru, autovadītājiem problēmas nesagādās. " 
Šos darbus paveica kā "Liepājas tramvaja" remontbrigāde, tā arī uzņēmuma "Aizputes ceļinieks" bruģētāji un "Ceļu, tiltu būvnieka" asfaltētāji. Jau ceturto gadu pēc kārtas sliežu ceļu remontā tiek iesaistīti arī Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiālē reģistrētie bezdarbnieki, kuri uzņēmumā "Liepājas tramvajs" strādā pagaidu algotos darbos. 
Lai šogad īstenotu visu paredzēto, pavasarī izsludināja konkursu par jaunu sliežu un gulšņu iegādi. Uzvarēja firma "Sigmen", kas Liepājas tramvajniekiem piegādāja 120 tonnu Krievijā ražoto sliežu. Daļa jau ieguldīta apgriešanās cilpā Brīvības ielā, daļa gaida savu kārtu un darbu sākšanu Lielā ielā. Kā sacīja Aigars Rauda, jūlija otrajā pusē braucējiem un gājējiem būs jārēķinās ar zināmām neērtībām pilsētas centrā, jo vairāku simtu metru garumā tramvaja sliedes mainīs Lielās un Graudu ielas krustojumā, kā arī pretī Pedagoģijas akadēmijai. 
Pērn un šogad sliežu ceļu remonts notiek saskaņā ar Liepājas domes apstiprināto sliežu remontdarbu perspektīvo plānu, kura realizācija tiks pabeigta 2005. gadā. Šogad paredzēts izlietot vairāk nekā 100 tūkstošus latu. 93 tūkstoši no tiem ir Pilsētas domes piešķirtie līdzekļi, pārējais – SIA "Liepājas tramvajs" ieguldījumi. Šogad sliežu remontu vēl turpinās K. Valdemāra un Katoļu ielas krustojumā, kā arī Rīgas ielā

Daiga Mikuļska

 

2004. gada 23. augusts „Kurzemes Vārds” 
Slēdz Lielās un Graudu ielas krustojumu
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

Kā informēja Pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Ieva Zvagule, šodien uzņēmums "Liepājas tramvajs" uzsāk sliežu remontdarbus Lielās un Graudu ielas krustojumā. No 23. augusta līdz 13. septembrim Graudu ielas posms no krustojuma līdz F. Brīvzemnieka ielai transporta kustībai būs slēgts. Šo posmu varēs apbraukt no Graudu ielas puses pa kreisi uz F. Brīvzemnieka ielu un pa labi garām Pedagoģijas akadēmijai. Apbraucamais ceļš no Lielās ielas puses tiks organizēts garām akadēmijai F. Brīvzemnieka ielas virzienā. Remontdarbu laikā, lai atvieglotu sabiedriskā transporta kustību pa apbraucamajiem ceļiem, tiks aizliegta apstāšanās autostāvvietās pie akadēmijas F. Brīvzemnieka ielā un pretī taksometru pieturai akadēmijas pusē.

 

2004. gada 30. augusts „Kurzemes Vārds” 
Skolēni brauks par brīvu
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

1. un 2. septembrī skolēni Liepājas sabiedriskajā transportā varēs braukt par brīvu. Pilsētas domes deputāti Finanšu komitejā nolēma no budžeta rezerves fonda līdzekļiem piešķirt 250 latu akciju sabiedrībai "Liepājas Autobusu parks" un 200 latu SIA "Liepājas tramvajs", lai kompensētu šos bezmaksas braucienus. Tas tiek darīts tādēļ, ka daudzi skolēni pēc vasaras brīvlaika vēl nebūs paguvuši iegādāties sabiedriskā transporta mēnešbiļetes un pagarināt skolēna apliecību. Liepājas pašvaldība mācību gada laikā sabiedriskajā transportā nodrošina braukšanu par brīvu daudzbērnu ģimeņu bērniem. Tās ir ģimenes, kurās audzina piecus bērnus un vairāk. Mēnešbiļetes ar 50 procentu atlaidi var iegādāties bērni, kuri apmeklē pirmsskolas sagatavošanas klases.

 

2004. gada 9. septembris „Kurzemes Vārds” 
Lai būtu ērtāk iekāpt tramvajā
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

Pilsētas domē bija saņemts ne viens vien iedzīvotāju ierosinājums labiekārtot pieturvietu "Pētertirgus" virzienā uz Centrālkapiem. Šonedēļ tajā pabeigta jaunas platformas ierīkošana. Līdz tam tramvajā bija īpaši grūti iekāpt un izkāpt bērniem un veciem cilvēkiem, jo vagona pakāpieni atradās augstu virs zemes. Kā informēja Komunālās pārvaldes ceļu nozares vadītājs Ēriks Niedols, tagad ielas segums pie tramvaja durvīm ir pacelts ietves līmenī. Tā kā transporta kustība šajā vietā ir minimāla, nelielais pacēlums automašīnu pārvietošanos netraucēs.

 

2004. gada 9. septembris „Kurzemes Vārds” 
Pārrauj vadus, apstādina tramvaja satiksmi

Vakar pēc pulksten pusdivpadsmitiem apstājās tramvaja satiksme, un daudzi pasažieri tā arī nesagaidīja piebraucam vagonu. Iemesls – kādas kravas automašīnas šoferis, uz sava transportlīdzekļa vedot ekskavatoru, nebija pārliecinājies par kravas augstumu, aizķēra un pārrāva tramvaja līnijas vadus. Tas notika pie Tramvajtilta – Lielās un Jūras ielas krustojumā. Policija noskaidro avārijas apstākļus, un vaina visdrīzāk būs jāuzņemas kravas automašīnas šoferim, kas pārkāpa satiksmes noteikumus, pārsniedzot atļauto kravas augstumu. Vadītājs ir no Kuldīgas rajona. SIA "Liepājas tramvajs" direktors Aigars Puks informēja, ka tramvaja vadus uz tilta nav iespējams pacelt augstāk, jo tie pat esot augstāk nekā paredzēts. 
Kā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja SIA "Liepājas tramvajs" tehniskais direktors Aigars Rauda, šogad tas jau ir otrais gadījums šogad (pirmais bija 4. februārī), kad pārrauti tramvaja līnijas vadi un paralizēta tramvaja kustība. A. Rauda sacīja, ka tiks darīts viss, lai pēc intensīva remonta satiksmi varētu atjaunot jau šorīt.

Daiga Borska

 

2004. gada 15. septembris „Kurzemes Vārds” 
Evakuēs arī "aizmirstos" transportlīdzekļus

Ministru kabinets apstiprinājis jaunos "Noteikumus par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa", kas paredz kārtību, kā turpmāk notiks transportlīdzekļu evakuācija, teikts Ceļu satiksmes drošības direkcijas mājaslapā. 
Noteikumi Latvijas pašvaldībām dos iespēju sakārtot satiksmes plūsmu un mazināt sastrēgumu problēmas, ko rada nevietā atstātie transportlīdzekļi. Pašreiz pašvaldības var izvēlēties atbilstošus stāvlaukumus evakuēto transportlīdzekļu novietošanai, kā arī apzināt firmas, kas varētu kvalitatīvi un atbilstoši visām prasībām veikt evakuāciju. 
"Ceļu satiksmes likums" paredz evakuāciju situācijās, kad transportlīdzeklis rada ievērojamu apgrūtinājumu vai bīstamību citiem satiksmes dalībniekiem. Piemēram, transportlīdzekli var pārvietot piespiedu kārtā, ja tā vadītājs atrodas reibuma stāvoklī vai viņam nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Tāpat transportlīdzekli var evakuēt gadījumos, ja tas pilnīgi vai daļēji atstāts uz ietves un gājēji tā dēļ ir spiesti iziet uz brauktuves, vai pārkāptas citas apstāšanās un stāvēšanas noteikumu prasības – situācijās, ja transportlīdzeklis atstāts uz tramvaja sliežu klātnes vai tās tiešā tuvumā un neļauj braukt tramvajam, kā arī, ja vadītājs sava transportlīdzekļa atstāšanai izvēlējies gājēju pārejas. 
(…)

Sagatavoja Pauls Kaufmanis

 

2004. gada 24. septembris „Kurzemes Vārds” 
Avārijas dēļ apstājas tramvaju satiksme
(Rubrika: Notikumi)

Vakar pēc pulksten 11 uz nepilnu stundu pilsētā bija pārtraukta tramvaju satiksme, jo iepretim Liepājas Pedagoģijas akadēmijai bija notikusi avārija, kas aizšķērsoja tramvaja sliedes. 
Kā stāstīja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļā, dežūrdaļā pulksten 11. 15 saņemts izsaukums uz Lielo ielu, kur posmā starp veikalu "Drogas" un Pedagoģijas akadēmiju esot noticis satiksmes negadījums. Ierodoties norādītajā vietā, inspektori noskaidroja, ka automašīna "Audi 80", kurai pie stūres negadījuma brīdī bija Aivars S., braukusi virzienā no Graudu ielas uz Tirdzniecības kanāla pusi, taču krustojumā aiz Pedagoģijas akadēmijas vadītājs izlēmis nogriezties pa kreisi. Noskaidrots, ka autovadītājs nav pārliecinājies par sava manevra drošību un izbraucis priekšā tramvajam, kuram šajā gadījumā bija braukšanas priekšroka. Par laimi, cilvēki šajā negadījumā nav cietuši, taču transportlīdzekļu dzelžus vajadzēs pielabot gan "Liepājas tramvajam", gan arī automašīnas īpašniekam. 
Uzņēmumā "Liepājas tramvajs" paskaidroja, ka tramvaju satiksme bija apturēta uz 42 minūtēm, jo bijis jāgaida, kamēr policisti veiks notikuma vietas apskati, nepieciešamos mērījumus un citas formalitātes.

Andrejs Rjabcevs

 

2004. gada 25. septembris „Kurzemes Vārds” 
Donoriem atvieglojumi saglabāsies
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

Domes deputāti Finanšu komitejā akceptējuši atvieglojumus donoriem arī nākamajam gadam, tādējādi stimulējot asins nodošanu pilsētā. Tie donori, kuri šogad būs nodevuši ne mazāk kā trīs fizioloģiskās normas (1,2 l) asinis, arī nākamgad varēs braukt pilsētas sabiedriskajā transportā: maršruta autobusā vai tramvajā pēc savas izvēles, par puscenu. Šādi pašvaldība cer ieinteresēt iedzīvotājus vairāk nodot asinis. Mūsu pilsētā asinis regulāri nodod ap 250 iedzīvotāju, kuri palīdz uzturēt asins rezerves Centrālajā slimnīcā.

 

2004. gada 27. septembris „Kurzemes Vārds” 
Gar Austrijas robežu uz Brno, Vīni un Bratislavu 
(Rubrika: Ceļojums)

(…)
Jau pirmajā vakarā pēc ierašanās ieraudzīju ko ļoti pazīstamu, proti, čehi un latvieši vēl joprojām brauc ar vienu un to pašu modeļu tramvajiem un trolejbusiem, kas ražoti pazīstamajā firmā "Škoda". Par to nebūtu ko brīnīties, ja vien Brno iedzīvotāji vēl aizvien nebrauktu ar vecajiem, sarkanajiem "Škodas" tramvajiem, kas mūspusē jau sen nav redzami. Turklāt tramvajs lielajās Čehijas pilsētās, nerunājot par personīgo transportu, vēl aizvien ir teju vai populārākais pārvietošanās līdzeklis. Un tik tiešām ievērojams ir Brno tramvaju līniju skaits, kas tikai norāda uz pilsētas lielumu – trīspadsmit. 
(…)

Lāsma Ģibiete

 

2004. gada 28. septembris „Kurzemes Vārds” 
Vadi un sliedes, bet pa vidu tramvajs 
(Rubrika: Aktuāls viedoklis)

Renate Špaka, teātra kafejnīcas "Būt vai nebūt" vadītāja:
Tad, kad vēl dzīvoju Dienvidrietumu rajonā, arī man tramvajs bija visizdevīgākais transporta līdzeklis, lai nokļūtu līdz centram vai līdz darba vietai. Tagad tas vairs nav tik aktuāli, bet, manuprāt, katrs liepājnieks tramvaju uzskata par gluži pašsaprotamu un vienlaikus nepieciešamu lietu. Ar sabiedrisko transportu vienmēr tā, ka to īpaši neievēro, nepeļ un neslavē, ja tas atbrauc un aizbrauc noteiktajā laikā. Tikko kaut kādu iemeslu dēļ gaidītais tramvajs vai autobuss pieturā nepiebrauc, tā saproti, cik ļoti tas ietekmē tavu dzīvi un cik ļoti esi saistīts ar vienu vai otru šo transportu. 
Manuprāt, mūsu pilsēta ļoti daudz zaudētu no sava tēla un krāsainības, ja pēkšņi kāds nolemtu likvidēt tramvaja līniju. Mūsu tramvajam ir sava interesanta un arī ļoti gara vēsture, kas cieši saistīta ar šīs vietas vēsturi. Un tik patīkami apzināties, ka ir kas tāds, ar ko patiesi varam lepoties! Protams, gribētos, lai jau esošo līniju varētu papildināt ar jauniem maršrutiem, un tad varbūt automašīnu skaits ielās samazinātos. Bet, pirmkārt, jaunu sliežu ceļu izbūvei nepieciešams ļoti daudz naudas. Otrkārt, vai tomēr pasažieru būtu tik daudz, ka tas atmaksātos? No ekoloģijas viedokļa raugoties, tramvajs būtu ļoti labs pārvietošanās līdzeklis, jo tas atšķirībā no autobusiem, maršruta taksometriem apkārtējo vidi ar izplūdes gāzēm nepiesārņo. Labāk būtu, ja no vagona varētu ērtāk izkāpt un iekāpt tajā. It sevišķi vecajiem cilvēkiem grūti, jo daudzās pieturās vagona pēdējais pakāpiens atrodas visai augstu virs ielas seguma. Jācer, ka drīz vien situāciju uzlabos pieturvietā pie "Liepājas metalurga", jo tur no tramvaja jāizkāpj tieši uz ielas. 
Tramvajam savs pasažieru loks, kas, domāju, visai stabils. Tie ir cilvēki, kuriem lielākoties nav sava personīgā transporta, arī pensionāri, skolēni. Turīgi ļaudis, pieļauju, tramvajā kāpj tikai tādēļ, lai izbaudītu šāda brauciena eksotiku. Ja neesi ar to ilgi braucis, tad tramvajs spēj piedāvāt tiešām neparastas izjūtas. Tiem cilvēkiem, kas atbraukuši no mazākām Latvijas pilsētām, brauciens ar mūsu tramvaju noteikti ir kā neparasts piedzīvojums. Jo viņiem ikdienā šādas iespējas nav.

 

2004. gada 28. septembris „Kurzemes Vārds” 
105 gadi. Tam, kuru gaida un kuram pakaļ skrien

Liepājniekiem bijis un būs daudz vietu un lietu, ar kurām lepoties. Tās ir mūsu, un ar to viss izteikts. Viena no šīm lietām noteikti ir arī Liepājas tramvaja līnija un, protams, paši tramvaji. Tieši pirms 105 gadiem pilsētnieki iekšā kāpa un pirmajā dienā bez maksas brauca ar tiem laikiem ļoti neparastu transporta līdzekli – tramvaju, kuru uz priekš dzina nevis zirga spēki (kā tolaik vēl Rīgā), bet elektriskā strāva. Tas nozīmē, ka pamatoti varam lepoties ar faktu: Liepāja bijusi pirmā pilsēta un Baltijā, kurā pasažierus pārvadāja tiem laikiem izcili moderns sabiedriskā transporta līdzeklis – elektriskais tramvajs. Šajā rakstā par mūsu tramvaja pagātni un šodienu.

Pilsētas tēvi domā moderni

Kā liecina vēstures fakti, 19. gadsimta deviņdesmitajos gados Liepājā novērots saimnieciskais uzplaukums, kura attīstību pēc laika pārtrauca Pirmais pasaules karš. Attīstījās un tika celta Karosta, savas pozīcijas nostiprināja osta. Tas viss radīja vajadzību pēc ērtas satiksmes. Kas lai zina, kurš tieši tas bija, bet pilsētas tēvi nolēma, ka pienācis īstais laiks, lai ķertos pie elektriskā ielu dzelzceļa izbūves. 1897. gada jūlijā Liepājas valde noslēdza līgumu ar Kontinentālo elektrisko uzņēmumu sabiedrību Nirnbergā par elektriskā ielu dzelzceļa un elektrības spēkstacijas būvi un izmantošanu. Līgumu parakstījis toreizējais pilsētas galva Adolfijs. Ar Kurzemes gubernatora paziņojumu līgums ieguva Iekšlietu ministra apstiprinājumu, un tad varēja sākt dzelzceļa un spēkstacijas būvēšanu. Pilsētas valde Kontinentālo elektrisko uzņēmumu sabiedrībai Nirnbergā nodeva zemesgabalu pie stacijas agrākās Vakzāles, tagadējās Rīgas ielā. Gan tur, kur šobrīd atrodas SIA "Liepājas tramvajs", gan arī Rīgas un Dzelzceļnieku ielas stūra teritoriju, kur tagad atrodas RET. 
1899. gada sākumā Jaunliepājā sāk likt tramvaja sliedes un vilkt elektriskos gaisa vadus. Darbs sākās pie stacijas un Drāšu fabrikas. Bija paredzētas divas tramvaja līnijas apmēram 10 kilometru garumā. 
Tajā laikā elektrisko tramvaju visā Eiropā bija maz. Krievijā gandrīz nemaz. 1897. gadā veiktā statistika rāda, ka togad Eiropā darbojās 204 elektriskie ielu dzelzceļi ar sliežu kopgarumu 2289 kilometri. Visvairāk tramvaju bijis Vācijā. Savukārt Krievijā tramvaju sliežu kopgarums vēl bija tikai 30,7 kilometri. 
Liepājas elektriskais tramvajs bija viens no pirmajiem Austrumeiropā un Baltijas valstīs. Tikai pēc tam, kad tramvaja līnijas nodeva ekspluatācijā Liepājā, Kontinentālo elektrisko uzņēmumu sabiedrība Nirnbergā sāka būvēt elektrisko dzelzceļu arī Pēterburgā un Maskavā.

Brauc! Brauc!

Tramvaju kustību Liepājā sāka 1899. gada 7. septembrī (pēc vecā kalendāra). Kā ziņojis tā laika pilsētas laikraksts "Libaushe Zeitung", todien pirmais izmēģinājuma brauciens noticis posmā starp elektrostaciju Vakzāles ielā līdz Eļļas ielas krustojumam. 
1899. gada 14. septembra rītā tas mirklis bija klāt. Atklāja tramvaja līnijas posmu "Pilsētas tilts – Kara osta". Pilsētnieku interesi par elektrisko brīnumu vēl jo vairāk uzjundīja tas, ka pirmajās stundās visus pasažierus vadāja bez maksas. Trīs stundu laikā izvizināti pieci tūkstoši cilvēku! Neredzētais, kustīgais brīnums visvairāk, šķiet, ietekmēja ziņkārīgo Liepājas puiku prātus. Tie tramvaju centās izprovocēt, liekot uz tā sliedēm dažādus priekšmetus, lecot uz vagona kāpšļiem un metot tam ar akmeņiem. 
Tramvaja kustības ātrums tolaik bijis visai cienījams – 15 kilometru stundā un līdz Karostai varēja aizbraukt 30 minūtēs. Jaunais satiksmes līdzeklis ieviesa nopietnas korekcijas līdzšinējā pilsētnieku dzīvē un pilsētas valdei nācās izstrādāt un laist tautās speciālus saistošos noteikumus par tramvaja izmantošanu un lietošanu. Piemēram, noteikts, ka vagonā jāievēro tīrība, ka visiem braucējiem (satiksmes dalībniekiem), izņemot ugunsdzēsēju transportam, tramvajam jādod ceļš. Ka uz sliedēm nedrīkst mest sniegu, atkritumus un arī ar velosipēdiem pa tām nedrīkst braukt. 
Līdz 1900. gada aprīlim jaunais satiksmes līdzeklis bija pārvadājis jau pusmiljonu pasažieru. Līdz Pirmajam pasaules karam vagonus dalīja 1. un 2. klasē. Par braucienu 1. klasē vajadzēja maksāt 5 kapeikas, 2. klasē – 3 kapeikas, skolēniem 2 kapeikas. Arī tolaik, tāpat kā mūsdienās, biļešu cenām bija tendence ik pēc laika palielināties.

1 miljons un vēl…

Zīmīga nianse, ka daudzus gadus kopš tramvaja līniju ierīkošanas tur strādāja un vagonus apkalpoja tikai vīrieši. Pirmās sievietes pieņēma darbā par konduktorēm. Tramvaja uzņēmuma darbiniekiem vajadzēja nēsāt speciālas formas. 1901. gadā Nirnbergas uzņēmums pārgāja kādas franču uzņēmējsabiedrības pārziņā. Taču liepājnieki savu tramvaju gribēja tikai sev, un 1928. gada 1. novembrī pilsēta pieņēma lēmumu ielu dzelzceļa tīklu un arī elektrisko centrāli no frančiem atpirkt. Šim nolūkam bija vajadzīgi ne vairāk, ne mazāk kā 1 miljons 600 tūkstoši latu. Lai šo naudiņu sadabūtu, tika ieķīlāti vairāki pilsētas īpašumi – muzejs, peldu iestāde, dārzniecība, slimnīca, pat policijas ēka. 
Lai arī bez tramvaja pilsētas ikdiena nebija vairs iedomājama, regulāri vajadzēja rēķināties ar dažādām problēmām. Kad tramvaju uzņēmums nonāca pilsētas pārziņā, paaugstināja biļešu cenas un – samazinājās pasažieru skaits. Tātad peļņa. Ņemot vērā tramvaju ceļu un vagonu nolietošanos, 1939. gadā nolēma likvidēt tramvaja līniju posmā Peldu iela – Rožu laukums – Gaisa osta. Sliežu, vagonu nolietošanās dēļ tramvaji kustējušies lēni un neregulāri. Vecie liepājnieki droši vien vēl atceras tajos laikos radušos teicienu: "Ko velcies kā Liepājas tramvajs!"
Tikai retos posmos sliežu ceļi gāja paralēli viens otram, tādēļ arī galapunktos tramvajs nevis apgriezās, bet vadītājs no bijušā priekšgala aizgāja uz aizmugures daļu, kas nu kļuva par priekšgalu. Vadītāja darbs bijis gana grūts, jo viņam visas darba stundas vajadzēja stāvēt kājās un kabīni tikai no priekšpuses sedza stikls. Sānos viss atvērts, un tātad – vējš, lietus, sniegs – bija tramvaja vadītāja darba ikdienas neatņemama sastāvdaļa.

Viensliežu tramvajam nav nākotnes

Pēc Otrā pasaules kara, lai arī sliežu ceļi daudzviet bija izpostīti, tehnika salauzta, liela daļa vara vadu demontēti, pamazām tramvaju kustību tomēr sāka atjaunot. Jau 1945. gada rudenī atjaunoja divas tramvaja līnijas. Tramvaja satiksme ar Tosmari sākās 1946. gada februārī, bet jūlijā pasažierus pārvadāja jau 6 motorvagoni ar 4 piekabināmiem vagoniem. Rūpnīca "Sarkanais metalurgs" gatavoja dzelzs detaļas vēl 5 jauniem tramvaja vagoniem. 
Pēc kara izmaiņas parādījās arī tramvaju lietošanas noteikumos. Biļetes cena vienā virzienā bija 20 kapeikas, bet par bagāžu jāmaksā 40 kapeikas. Privilēģijas braukt bez maksas baudīja deputāti un personas, kas apbalvotas ar dažādu pakāpju ordeņiem, kā arī Padomju Savienības varoņi, milicijas darbinieki, bērni, kuri vēl nebija sasnieguši 8 gadu vecumu un brauca pieaugušo pavadībā. Protams, bija arī uzskaitīts, ko vagonos nedrīkst darīt. Piemēram, nedrīkstēja smēķēt, vest degvielu, kinolentes, mājdzīvniekus, ieročus. Tāpat aizliegts braukt netīrās drēbēs, iereibušam, stāvēt uz kāpnēm, buferiem u. c. 
Lai arī 1952. gadā darbu sāka vairāki jauni tramvaja vagoni un uzbūvēta tramvaja līnija Ziemeļu priekšpilsētā, problēmas tramvaju satiksme pa viensliežu ceļiem. Tramvajam jāstāv un jāgaida pretimbraucošais. 1960. gadā vagoni sāk ripot pāri jaunuzceltajam Tramvajtiltam. 1966. gadā izstrādāti visi nepieciešamie dokumenti, lai sāktu būvēt jaunus paralēlos sliežu ceļus no Ļeņina un Avotu ielas stūra pa K. Valdemāra un Klaipēdas ielu. Reāli būvniecību sāka 1971. gadā un beidza pēc gada 23. jūnijā, kad tramvaji pa jaunuzbūvēto līniju no Līvas laukuma sāka ripot uz Dienvidrietumu rajonu. Tikai 1982. gadā pa jaunajām sliedēm sākās kustība K. Valdemāra ielā.

Jauni laiki, maršruts viens vienīgs

Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Liepājas tramvajs piedzīvojis ne vienu vien grūtu brīdi, jo gadu no gada tramvajniekus vajāja dažādas finansiālas problēmas. Bet droši vien jāsaka liels paldies visiem tiem spēkiem, kas šo satiksmes līdzekli tomēr nolēma Liepājā saglabāt. Tagad ir tikai viena vienīga līnija, kas gluži kā mugurkauls stiepjas cauri visai pilsētai. No ziemeļiem uz dienvidiem un atpakaļ. Ne viens vien rīdzinieks vai citas pilsētas viesis, kas atbraucis ciemos uz Liepāju, nav slēpuši prieku par to, ka šeit vienkārši nevarot apmaldīties. Vajagot tikai turēties pie tramvaja sliedēm un būs skaidrs, ka nekur neceļos nenoklīdīsi. 
Lai arī līnija ir tikai 6 kilometrus gara, aprēķināts, ka viena gada laikā tiek pārvadāti 5,5 miljoni pasažieru. Pavisam depo ir 18 tramvaju, bet katru dienu uz līnijas dodas vismaz 7, kas kursē ar 5 līdz 7 minūšu intervālu. Pērn uzņēmums mainīja statusu un no pašvaldības uzņēmuma kļuva par sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Liepājas tramvajs". Tās saimnieks ir tikai un vienīgi pašvaldība. 
SIA "Liepājas tramvajs" direktors Aigars Puks šajā amatā nostrādājis sešus gadus. Kā pats atzīst, tas esot ļoti maz, salīdzinot ar daudzajiem uzņēmuma veterāniem. "Man vajadzēja gadus divus, lai tā pa īstam ieietu šajā uzņēmumā un visu izprastu. Tā varbūt no malas šķiet – ar tramvajiem viss vienkārši. Ka tik kust!" stāsta direktors. "Joprojām pie mums strādā darbinieki, kuriem šī bijusi vienīgā darba vieta un darba stāžs trīsdesmit un vairāk gadu. Par īstu tramvajnieku vari sevi uzskatīt tikai tad, kad esi šeit vismaz desmit gadu nostrādājis. " Vēl zīmīgi, ka ne viens vien, kas no uzņēmuma aizgājis labākas algas vai cita darba vilināts, tomēr atgriežas. Jo "Liepājas tramvajā" esot labāk. Drošāk un stabilāk. Un viss. 
Šobrīd uzņēmumā strādā vairāk nekā 80 darbinieku – 23 tramvaja vadītāji, tad depo mehāniķi, elektriķi, kontakttīklu montieri, sliežu ceļu montieri, šoferi, dispečeri, arī administrācija, grāmatvedība. Lai arī ar lielām algām strādājošie nu nekādi nevar lielīties, ir kas netverams, kas cilvēkus piesaista uzņēmumam. A. Puks apstiprina, ka kadru mainība esot minimāla. Vienīgi. . . bezdarbnieki, kas sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru tiek nodarbināti palīgdarbos. To nevarot, protams, teikt par pilnīgi visiem, bet vairums tādu, kuri darbā turas tikai līdz pirmajai algai. Tad vienkārši pazūd un darbā neatgriežas. "Tātad vienkārši negrib strādāt," secina uzņēmuma vadītāji.

Ienākumi – pārāk mazi

"Tik grūti kā tagad mums sen nav gājis," runājot par naudas lietām, bilst direktors. "Cenas nepārtraukti aug it visam, bet mēs vēl biļešu cenas neesam mainījuši. Pieļauju, ka šāds brīdis tomēr pienāks, tikai nevaru pateikt konkrēti kad. " Šobrīd viens talons maksā 10 vai 12 (pie tramvaja vadītāja) santīmu, pilnā mēneškarte Ls 3,80. Pensionāriem, kuri vecāki par 70 gadiem, mēnešbiļetei ir 80 procentu atlaide. Pārējo summu sedz pašvaldība. Ir arī citas pasažieru kategorijas, kas izmanto braukšanas maksas atvieglojumus. Katru gadu pašvaldība tramvaja kustības uzturēšanai piešķir dotācijas. . . . . . . . . . . . . . . . latu. Varbūt nedaudz vieglāk būšot saimniekot nākamgad, jo solīts, ka tad no 18 procentiem uz 5 tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme sabiedriskajam transportam. Vēl daļu tramvajnieku ienākumu veido naudiņa, ko maksā reklāmdevēji par savas reklāmas izvietošanu uz tramvaja sāniem. Grāmatvede Maruta Suhanova: "Gribētāju daudz un ne viens vien stāv pat rindā, lai tikai varētu savu reklāmu izvietot. Parasti līgumus slēdzam uz vienu gadu un tos var arī atjaunot. No pašiem pirmsākumiem mūsu pastāvīgākais reklāmdevējs ir veikals "Šautra". " 
Tā kā būtiska ieņēmumu daļa ir nauda, kas saņemta par braukšanas biļetēm, uzņēmumam ir arī savas (visiem ļoti labi pazīstamas!) metodes, kā ietekmēt pasažierus – bezbiļetniekus jeb zaķus. To ķeršana un godīgo braucēju biļešu pārbaudīšana uzticēta apsardzes dienestam "Falk L".

Ļaujamies sapņiem…

Kā "Liepājas tramvajs" dzīvotu, ja tā rīcībā nonāktu daudz, daudz, daudz naudas? Direktors ļaujas sapņiem: "Tad mēs izremontētu, atjaunotu visu esošo sliežu ceļu līniju. Uzbūvētu tagadējās līnijas turpinājumu līdz pat Ezerkrasta dzīvojamam rajonam. Uzceltu jaunu tramvaja depo, palielinātu strādājošajiem algas. Atjaunotu visu mūsu tehnikas, autotransporta saimniecību. Jā, protams, iegādātos jaunus, kvalitatīvus tramvaja vagonus. Varētu jau turpināt vēl un vēl!"
Uzņēmuma tehniskais direktors Aigars Rauda: "Pēdējos četros gados Vācijā nopirkti astoņi lietoti, bet labā tehniskā kārtībā esoši tramvaja vagoni. Tā kā tikai uz tiem visu satiksmi nevar balstīt, darbā tiek laisti arī pārējie vagoni. Tie, kas nav uz līnijas, regulāri nonāk mehāniķu rokās, jo, ja mantu lieto, tā nolietojas. " Kur nu vēl, ja to lieto miljonos skaitāmi pasažieri. Ja par tramvaja vagonu regulāri rūpējas un uztur kārtībā, tad savas darba spējas tas nezaudējot arī pēc 25 gadiem. Šobrīd vecākais tramvajs esot 1983. gadā ražots. 
Sapņot jau var – kā būtu, ja būtu, bet kā ir šodien? Sliedes nodilst un tās jāatjauno regulāri. Tas tiek darīts katru gadu. Šogad SIA "Liepājas tramvajs" iegādājies 120 tonnu jeb divus dzelzceļa vagonus Krievijā ražoto sliežu. Vienas tonnas cena apmēram 300 latu. "Pagaidām tas mums ir izdevīgākais un lētākais pasūtījums. Vēl nezinām, kādas cenas būs nākamgad," skaidro A. Puks. "Viena tonna – tas nepieciešamajiem remontiem nav nekas! Šogad atjaunojām tramvaja apgriešanās vietu līnijas ziemeļu galā pie "Liepājas metalurga" un sliedes, kas šķērso Brīvības ielu. Vēl Lielā ielā pie Graudu ielas. Darbs jāpaveic arī Katoļu un Lielās ielas krustojumā. " Nomainīt tramvaja sliedes – tas nozīmē izrakt grunti metra dziļumā, izņemt vecos gulšņus un sliedes, grunti un šķembas sabērt atpakaļ, noblietēt, likt gulšņus, jaunās sliedes un tās sastiprināt savienojuma vietās.

Ekoloģiski tīrs

Tramvajs visā pasaulē tiek uzskatīts par vienu no ekoloģiski tīrākajiem un piesārņojumu neradošiem sabiedriskā transporta līdzekļiem. Protams, nebūs tā, ka Liepājā sabiedriskā transporta jomā varu uzurpēs tikai un vienīgi tramvajs. Jārēķinās, ka tā izmaksas nav no mazākajām, un arī jaunu līniju izbūve prasītu miljonos skaitāmas naudas vienības. Bet Liepājā tramvajs ir. Tāpat kā Rīgā un Daugavpilī. Tikai trīs pilsētās Latvijā. 
Vasarās bieži vien tramvajniekiem un viņu depo gribot negribot jākļūst par tūristu apskates objektu. Ne viens vien ārzemnieks, garām braucot, pamana veco depo ēku, uz sliedēm stāvošos tramvajus un nāk aplūkot šo vietu. Tūristiem netiekot atteikts. Neviltotu sajūsmu izraisot tepat Liepājā pašu tramvajnieku pirms gadiem 50 uzbūvētais vagons, kas paredzēts sniega tīrīšanai no sliedēm ziemā. Tā karkass no koka un metāla, bet vecās metāla saru slotas tagad nomainītas pret modernām, sintētiskām birstēm.

Daiga Borska

 

2004. gada 1. oktobris „Kurzemes Vārds” 
Apsaimniekos tramvaju pieturas
(Rubrika: Liepājas jaunumi)

Dome nolēma 25 pilsētas tramvaju pieturas nodot apsaimniekošanā pašvaldības uzņēmumam – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Liepājas tramvajs". Kā uzskata deputāti, pašreiz Liepājas tramvaju pieturu vizuālais izskats un labiekārtojuma līmenis, ieskaitot pieturu zīmes, ir nepievilcīgs. Pieņemot šo lēmumu, nodrošinās atbildīgo par tramvaju pieturvietām un pilsēta iegūs labiekārtotas pieturvietas ar precīzi noteiktām robežām, glītām nojumēm, apgaismojumu, soliņiem, atkritumu tvertnēm un pieturu zīmēm.

 

2004. gada 27. oktobris „Kurzemes Vārds” 
Liepājā būs Rietumkrasta iela un Vētru iela

Pilsētas saimniecības un attīstības komitejas deputāti nolēma piešķirt divām jaunizveidotām ielām nosaukumus – Rietumkrasta iela un Vētru iela, informēja domes Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Ieva Zvagule. Ielas atrodas pilsētas Dienvidrietumu rajonā. 
Komitejas lēmums paredz jaunizveidoto ielu, kas iezīmēta paralēli Klaipēdas ielai un sākas Vaiņodes ielā virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem, nosaukt – Rietumkrasta iela. Ar nosaukumu Vētru iela – jaunizveidota iela iezīmēta paralēli Vaiņodes ielai, sākot no Klaipēdas ielas līdz pēdējām deviņstāvu mājām virzienā no austrumiem uz rietumiem. 
Jauno ielu nosaukumus – Rietumkrasta iela un Vētru iela –arhitekts Andris Kokins piedāvājis, izstrādājot teritorijas detālplānojumu. Deputāti piedāvājumu atbalstīja, uzskatot, ka tie ir labskanīgi un atbilstoši gan šim pilsētas rajonam, gan pilsētai kopumā. Uz Liepājas pilsētas pašvaldības vārda reģistrētajiem zemes gabaliem līdz ar jauno ielu izveidi piešķirtas adreses: Vētru iela 6, Vētru iela 2 un Rietumkrasta iela 1, Rietumkrasta iela 2, Rietumkrasta iela 12. 
Kā "Kurzemes Vārds" rakstīja, 8. jūlijā apstiprinātais detālplānojums aptver teritoriju starp dzīvojamām ēkām Klaipēdas ielā un blakus esošajiem dīķīšiem līdz Baltijas Jūras parkam rezervētai teritorijai un robežojas ar kāpu zonas aizsargjoslas apstādījumiem un tramvaja galapunkta cilpu. Projekta risinājums paredz dažāda rakstura apbūves: no jauna projektētas ielas, trīs jaunas astoņus un piecus līdz sešus stāvus augstas dzīvojamās mājas atbilstoši esošās apbūves raksturam, kā arī mazstāvu apbūvi. Teritorijas ziemeļu daļā plānots būvēt sabiedriskas nozīmes objektus – tirdzniecības uzņēmumus, sadzīves pakalpojumu objektus, kā arī nelielu sporta un atpūtas kompleksu. Kopējā telpiskajā vidē paredzēt iekļaut arī dīķīšus. 
Ar Pilsētas domes 2003. gada 4. septembra lēmumu uz vienu gadu zemes gabals 3,7 hektāru platībā, adrese – Klaipēdas ielā 136, tika rezervēts uzņēmējam Ivaram Kesenfeldam, lai izstrādātu teritorijas labiekārtošanas un plānoto būvju skiču projektu. Detālplānojumu veidojusi SIA "AKA birojs" sadarbībā ar SIA "Arhitekta G. Vīksnas birojs".

 

2004. gada 29. oktobris „Kurzemes Vārds” 
Vairāk naudas pilsētas vajadzībām 
(Rubrika: No Pilsētas domes sēdes)

(…)
Pilsētas dome arī nolēma piešķirt 12 375 latus SIA "Liepājas tramvajs" pamatkapitāla palielināšanai. 
(…)

Sarmīte Pelcmane

 

2004. gada 9. novembris „Kurzemes Vārds” 
Pie Tramvajtilta – pirmie diožu luksofori

Jau rakstījām, ka aizvadītajā sestdienā luksofori nedarbosies krustojumā pie Tramvajtilta Jaunliepājas pusē. Iemesls – veco luksoforu nomaiņa pret jauniem diožu luksoforiem, kuriem ir daudz spilgtāka un visās diennakts stundās labāk saskatāma gaisma. Par to autovadītāji un gājēji jau pārliecinājušies. Ja arī kāda diode izdegs, luksofors turpinās darboties, neradot problēmsituācijas uz ceļa. 
Rekonstrukcijas darbus veica SIA "Volts-1", kas ne tikai noņēma vecos un uzstādīja jaunos luksoforus, bet arī mainīja apakšzemes komunikāciju sistēmas. Tā kā tas ir viens no lielākajiem un sarežģītākajiem krustojumiem, kopējās izmaksas bija 13 tūkstoši latu. Kā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja Komunālās pārvaldes ceļu nozares vadītājs Ēriks Niedols, šāda veida sistēmas rekonstrukcija būtu nepieciešama visiem luksoforiem lielākajos krustojumos, bet tam nepieciešami ļoti lieli līdzekļi. Tādēļ veco luksoforu nomaiņa pret jaunajiem notiks pakāpeniski un, iespējams, piesaistot Eiropas fondu naudu. Jaunajā ostmalā pie Tramvajtilta noņemtie luksofori bez nopietna remonta bija darbojušies gadus divdesmit un vairs neatbilda satiksmes drošības prasībām. 
Paredzēts, ka šonedēļ jaunus diožu luksoforus ierīkos arī Brīvības ielā – tramvaja pieturā pie "Liepājas metalurga" administrācijas ēkas. Tur darbus veiks SIA "Liepājas energomontāža". Šie luksofori zaļo gaismu gājējiem dos divējādi. Kad pieturvietai tuvosies tramvajs, tas ar sensoru ieslēgs zaļo gaismu gājējiem un sarkano – autovadītājiem. Vai arī gājēji paši, tāpat kā Raiņa ielā, piespiežot pogu, ieslēgs zaļo signālu, lai varētu šķērsot ielu. Šie luksofori nedaudz uzlabos satiksmes kustību Brīvības ielā, jo laikā, kamēr automašīnas apstāsies pie sarkanās gaismas, citām automašīnām būs vieglāk veikt labo vai kreiso pagriezienu, lai iebrauktu Brīvības ielā vai lai šķērsotu to. 
Komunālās pārvaldes ceļu nozares vadītājs Ēriks Niedols: "Lai arī diožu luksofori izmaksā dārgāk par lampu luksoforiem, to efektivitāte ir lielāka, uzturēšana un apkalpošana lētāka. Tātad ieguldītie līdzekļi atmaksāsies."

Daiga Borska

 

2004. gada 19. novembris „Kurzemes Vārds” 
Uz tilta gandrīz apgāžas tramvajs
(Rubrika: Notikumi)

Trešdienas vakarā pamatīgu jucekli varēja vērot pilsētas centrā, kur satiksme daļēji bija slēgta uz Tramvajtilta un transporta plūsmas lielākā daļa novirzīta pa K. Zāles laukumu uz Jauno tiltu. Tas radīja pamatīgus sastrēgumus kanālmalai tuvējās ielās, bet pie krustojumiem veidojās rindas. Kā "Kurzemes Vārds" noskaidroja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļā, satiksmi nācies novirzīt avārijas dēļ, jo uz tilta kravas automašīna ar pacēlēja strēli nejauši aizskārusi garām braucošo tramvaja vagonu un tas gandrīz apgāzies uz sāniem. 
Kad notikuma vietā ieradās "Kurzemes Vārds", policijas darbinieki aptaujāja aculieciniekus un iesaistītās personas, lai noskaidrotu, kas īsti izraisījis sadursmi un kam būs jāsedz zaudējumi. Bet tramvaja vagons bija sagāzies uz sāniem, turoties tikai uz diviem riteņiem, un daudz netrūka, lai tas pilnīgi būtu apgāzies. 
Vakar Ceļu policijas darbinieki vēl noskaidroja negadījuma apstākļus un atturējās no sīkākiem komentāriem. Notikuma vietā aptaujātie aculiecinieki "Kurzemes Vārdam" pauda, ka vainīgi, visticamāk, ir dekoratori, kas uz Tramvajtilta ar autopacēlāju izvietoja sarkanbaltsarkanās lentes pilsētas rotājumam. Tramvajs braucis pa tiltu virzienā no pilsētas centra un, braucot garām dekoratoriem, pēkšņi vagona sānos iegrūdies autopacēlāja strēles gals. Tramvaja vadītāja policistiem norādījusi, ka, braucot garām autopacēlājam, tas sācis grozīt savu strēli un tāpēc notikusi sadursme. Bet autopacēlāja vadītājs skaidrojis, ka tramvaja vadītāja nav ņēmusi vērā, ka uz tilta tiek veikti šādi darbi, un pārāk lielā ātrumā braukusi garām autopacēlājam, nepārliecinoties, vai vispār varēs tikt garām. 
"Sākumā domāju, ka tramvajs uztriecies virsū kādai automašīnai vai arī kāds ietriecies vagonā. Bija jūtamas vairākas saraustītas kustības, kas vienu vagona sānu cēla arvien augstāk. Vienu brīdi jau šķita, ka tas tūlīt vispār nokritīs uz sāniem," stāstīja viens no tramvaja pasažieriem. Viņš norādīja, ka, braucot pa tiltu, tramvaja vadītāja pirms autopacēlāja esot apturējusi vagonu, dažas minūtes pagaidījusi, tikai tad turpinājusi ceļu, un tajā brīdī arī nācis trieciens. 
Ceļu policijas nodaļas priekšnieks Madars Kleinbergs stāstīja, ka tiks izvērtēti visi viedokļi un vainīgajam piemēros sodu par avārijas izraisīšanu un satiksmes traucēšanu. Attiecībā uz dekoratoru rosīšanos uz tilta Ceļu policijā pirms tam neesot iesniegti nekādi saskaņojumi un pilsētas rotātāji neesot lūguši policistiem ierobežot vai kontrolēt satiksmi. Ceļu policijā teica, ka pilsētas rotājumu uzlicējiem jau pa dienu esot aizrādīts, lai pārtrauc darbus uz tilta, jo autopacēlāja atrašanās brauktuves joslā stipri apgrūtināja tilta šķērsošanu. 
Katrā gadījumā tramvaja pasažieri šajā nelaimes gadījumā nav cietuši, un arī darbinieki, kas negadījuma brīdī atradās uz strēles, tikuši cauri ar vieglu izbīli.

Andrejs Rjabcevs

 

2004. gada 23. novembris „Kurzemes Vārds” 
Beidzot paši apsaimniekos pieturvietas
(Rubrika: Jaunumi)

Pilsētā esošās tramvaja 25 pieturvietas tiks nodotas apsaimniekošanā SIA "Liepājas tramvajs". Šādu līguma projektu apstiprinājusi Pilsētas saimniecības un attīstības komiteja, taču tas vēl jāapstiprina domes sēdē, informēja Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. Šāds līgums nepieciešams, lai uzņēmums varētu brīvi apsaimniekot tramvaja pieturas un pilsēta iegūtu labiekārtotas pieturvietas ar precīzi noteiktām robežām, glītām nojumēm, apgaismojumu, soliņiem, atkritumu tvertnēm, pieturzīmēm. Līdz šim "Liepājas tramvajs" rūpējās par pieturu uzkopšanu un tīrīšanu, taču uzņēmums nebija juridiski atbildīgs par to labiekārtošanu un izmantošanu saimnieciskajā darbībā, piemēram, nevarēja pieturvietas iznomāt reklāmdevējiem. Pilsētas galvenā māksliniece Inga Auziņa ir izstrādājusi skices, kādas varētu izskatīties šās pieturvietas. "Uzņēmums pats nenodarbosies ar pieturvietu labiekārtošanu, bet aicinās dažādas firmas piedāvāt savus priekšlikumus. Tad mēs izvērtēsim izdevīgāko un piemērotāko variantu," līguma darbības gaitu prognozēja "Liepājas tramvaja" direktors Aigars Puks.

 

2004. gada 26. novembris „Kurzemes Vārds” 
Jauns tirdzniecības centrs Vecajā ostmalā

Vakar Kārļa Zāles laukumā, vietā, ko liepājnieki dēvē par Veco ostmalu, durvis pircējiem vēra jauns tirdzniecības centrs "Ostmala". Tā lielākais nomnieks ir firmas "RIMI" hipermārkets, kas ar darba vietām nodrošinās 160 liepājnieku. "Ostmalas" kopējā platība pārsniegs 8600 kvadrātmetru, no tā hipermārkets aizņems 3300 kvadrātmetru. 
(…)
Tirdzniecības centra "Ostmala" direktore Daira Vaičikauska: "Bez firmas "RIMI" hipermārketa jaunajā centrā būs vēl vairāki veikali. Arī "Saules aptieka", "Dino Zoo centrs", "Kolonna", "Seppala", Lateko banka un rotaļu laukums bērniem. " Par godu jaunās iepirkšanās vietas atvēršanai vakar pircējiem bija sarīkoti svētki visas dienas garumā. Ikviens bez maksas varēja braukt ar tramvaju, lai ērtāk nokļūtu jaunajā iepirkšanās vietā. Šodien pusdienas laikā atklās "RIMI" maizes ceptuvi. Tas nozīmē, ka hipermārketā varēs nopirkt turpat uz vietas ceptu maizi. Vakarpusē "Ostmalas" apmeklētāju priekam dziedās "Fabrikas Muzikālā teātra" jaunie talanti. Rīt un parīt arī izklaižu netrūks. Sestdien katrs tirdzniecības centra apmeklētājs varēs iemēģināt savu balsi karaoke "Agrais rīts" vai arī kopā ar ģimeni piedalīties dažādās spēlēs. Svētdien notiks izsole, bet no pulksten 13 muzicēs Zvanu orķestris. Līdz pat nedēļas beigām pircēji tiks aicināti izmēģināt savu veiksmi Laimes akā un piedalīties citās akcijās.

Daiga Borska

 

2004. gada 29. novembris „Kurzemes Vārds” 
Liepājnieki vērtē drošību
(Rubrika: Nedēļas jautājums)

Pagājušā nedēļā plašsaziņas līdzekļi rakstīja par traģēdiju pie Rudbāržiem, kur avarēja satiksmes autobuss un dažāda smaguma traumas guva vairāk nekā divdesmit braucēju. Pēdējā laikā tas nav vienīgais negadījums, kurā iesaistīts sabiedriskais transports un cietuši tā pasažieri. Tāpēc interneta portālā www. liepajniekiem. lv pagājušās nedēļas garumā vaicājām, cik droši liepājnieki un pilsētas viesi jūtas autobusos un tramvajā. 
Apkopojot rezultātus, ir redzams, ka nopietnām bažām nav pamata, jo vairums aptaujāto liepājnieku ir apmierināti ar drošību sabiedriskajā transportā. 63 procenti respondentu atzinuši, ka uzticas transportlīdzekļu šoferiem un par savu drošību nesatraucas. 
\ Kā pasažieris jūtos diezgan droši. Bet smaka gan mani tracina, jo dažkārt autobusos iekāpj daži indivīdi, kurus pavada ļoti nepatīkama smaka. 
\ Nepilnas nedēļas laikā trīs reizes braucu uz Rīgu. Nav ne vainas. 
\ Drošība pilnīgi apmierina, ja neskaita faktu, ka tā ir vieta ar lielu cilvēku koncentrāciju, kam var būt negatīvas sekas, piemēram, gripas epidēmijas laikā. 
\ Daudz, daudz reižu drošāk nekā ar privāto auto. 
\ Es uzreiz ar to rēķinos, ka mikroautobusu šoferi brauc kā rallijā, un tāpēc nav nekādu problēmu. 
\ Bet tas taču ir labi, ka mikriņu šoferi brauc kā traki! Tas pats attiecas uz mikriņiem, kas kursē uz Rīgu. Man samērā bieži jābrauc uz Rīgu, tāpēc izbaudu iespēju braukt ātri, neriskējot ar savām tiesībām. Manuprāt, viņi ir profesionāļi, kas teicami dara savu darbu. Satiksmi daudz bīstamāku dara tieši iesācēji, kas vēl nejēdz braukt, bet jau pārkāpj noteikumus. 
Taču ir arī pasažieri, kuri pauž neapmierinātību par sabiedriskā transporta šoferu attieksmi pret saviem darba pienākumiem. Lielākoties sašutušie braucēji norāda, ka maršruta taksometru šoferi ignorē satiksmes noteikumus un brauc lielā ātrumā, bet autobusu vadītāji esot ļoti neuzmanīgi. Par to izteikušies 38 procenti no portāla apmeklētājiem.
\ Pilnīgi droši nevar justies nekur, arī aiz četrām atslēgām. Manuprāt, vispārdrošākie satiksmes dalībnieki ir tieši sabiedrisko autobusu šoferi – viņiem derētu atcerēties, ko pirms daudziem gadiem mācījās CSDD. 
\ Galvenokārt – jā, bet izņēmums ir maršruta taksometri, ar tiem braukt ir neprāts. 
\ Nē! Paši autobusu šoferīši brauc kā ar koka klucīšiem vezumā. Un ne vienmēr tam ir saprātīgs izskaidrojums. Šajā gadījumā nav runa, kad pirms gājēju pārejas vai autobusu pieturas autobusam priekšā aiznesas kāds maršruta taksometrs un šoferis strauji uzspiež pa bremzēm, vai kad pēkšņi pamostas kāds gājējs, kurš pēc laba brītiņa stāvēšanas metas uz gājēju pāreju reizē ar autobusu. 
\ Ar tik vecu tehniku nekad nevari būt drošs. 
\ Spriežot pēc mikriņu vadītāju tieksmes ar izgrabējušiem busiņiem braukt kā Parīzes – Dakāras rallijā, vienmēr īsti droši justies nevar. 
\ Pēc maniem novērojumiem, 70 procentu maršruta taksometru vadītāju klaji pārkāpj satiksmes noteikumus, ir bīstami sabiedrībai. Kur tad ir tie policisti ar savu punktu sistēmu? Varētu veselam baram atņemt tiesības par agresīvu braukšanu. 
\ Gribu piebilst, ka mikriņu šoferiem nav nekādas cieņas pret cilvēkiem, jo, iekāpjot galapieturās, transportlīdzeklī nav ko elpot. Viss mikriņš vienos dūmos. Vai tiešām nevar izkāpt izpīpēties laukā? Vai mikriņi domāti tikai pīpmaņiem? Tādā gadījumā ar maziem bērniem un alerģiski cilvēki nevar kāpt tādos. 
\ Man ir nācies piedzīvot traku braucienu! Kolektīvs brauca uz Rīgu, un sākotnēji viss bija kārtībā! Bet, braucot mājup, vajadzēja cieši iekrampēties kreslā, jo ceļš bija apledojis, bet šoferis tik gāzēja, un autobuss vienkārši slidoja pa ceļu. Tas bija baisi!
\ Kad sēžu mikroautobusā, tad ir jautri. Ziemā gan ķivere somā jānēsā līdzi, jo tie brauc pārgalvīgi. Autobusu šoferi arī brauc mazliet par traku. Atceramies kaut vai neseno notikumu ar sirmgalvi, kas lauza mugurkaulu. Tramvajā gan var droši braukt, tur īpaši nav ko satraukties. 
\ Riebjas, ka tie slimie večuki uzmācas man un manām draudzenēm. Baisi kāpt autobusā. Man šķiet, ka tie ir nelīdzsvaroti cilvēki. 
\ Esmu ilggadēja sabiedriskā transporta pasažiere un varu teikt, ka pieredzējušie autobusa šoferi vada autobusus normāli, bet jaunie brauc tā, it kā vestu baļķus, nevis dzīvus cilvēkus. Brīžiem, sēžot krēslā, lidoju nost. Lai nostāvētu autobusā, laikam jābūt labam cirka māksliniekam. 
Šonedēļ interneta portālā www. liepajniekiem. lv jautājam par Liepājā jaunveidojamo politisko partiju

 

2004. gada 1. decembris „Kurzemes Vārds” 
Labiekārtos tramvaja pieturvietas

Pilsētas saimniecības un attīstības komiteja akceptējusi un Pilsētas dome apstiprinājusi projektu, kas paredz, ka visas 25 tramvaja pieturvietas nodos apsaimniekošanā pašvaldības uzņēmumam – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Liepājas tramvajs". 
Šobrīd Liepājas tramvaja pieturu vizuālais izskats un labiekārtojuma līmenis, ieskaitot pieturzīmes, ir visai nepievilcīgs, lai gan tramvajs ir viena no pilsētas vizītkartēm. Noslēgtais līgums starp domi un "Liepājas tramvaju" nodrošinās atbildīgo par tramvaja pieturvietām. Tas nozīmē, ka pilsēta iegūs labiekārtotas pieturas ar precīzi noteiktām robežām, glītām nojumēm, apgaismojumu, soliņiem, atkritumu tvertnēm un pieturzīmēm. 
Līdz šim par tramvaja pieturu uzkopšanu un tīrīšanu rūpējās "Liepājas tramvajs", taču uzņēmums nebija juridiski atbildīgs par to labiekārtošanu un izmantošanu saimnieciskajā darbībā, piemēram, nevarēja pieturvietas iznomāt reklāmdevējiem. Pilsētas galvenā māksliniece Inga Auziņa izstrādājusi skices, kādas varētu izskatīties jaunās pieturvietas. Noslēdzot līgumu ar domi, tika novērsti juridiskie šķēršļi, lai uzņēmums šīs ieceres varētu īstenot. 
Tagad pieturvietas varēs iznomāt vai piesaistīt reklāmdevējus. Līdzīgi tam, kā tas notiek ar vienu daļu no pilsētas autobusu pieturām, kas uz vairākiem gadiem nodotas nomā reklāmas devēju firmām.

Daiga Borska

 

2004. gada 6. decembris „Kurzemes Vārds” 
Arodbiedrība "LAKRS" aizstāv savus biedrus
(Rubrika: Jaunumi)

Piektdien uz Rīgu devās Liepājas Arodbiedrību centra priekšsēdētājs Jānis Neimanis, SIA "Liepājas tramvajs" arodorganizācijas priekšsēdētāja Maruta Suhanova, Sanitārā transporta arodorganizācijas priekšsēdētājs Aļģis Knieta un citi to Liepājas arodorganizāciju pārstāvji, kuras iesaistījušās Sabiedrisko pakalpojumu sektorā darbojošos uzņēmumu, iestāžu un organizāciju arodbiedrībā – LAKRS. Notika šās arodbiedrības kārtējais kongress. Par galveno uzdevumu šī arodbiedrība uzskata savu biedru tiesību aizstāvēšanu strīdos ar darba devējiem. Tas arī ir galvenais motīvs jaunajā rīcības programmā nākamajiem pieciem gadiem. Liepājnieki uz konferenci brauca ar rosinājumu veidot jaunu arodbiedrības struktūru, kas atbilstu šodienas apstākļiem un arodbiedrības darbu padarītu efektīvāku, un tika saprasti. Konference pieņēma rezolūciju par minimālās darba algas un ar nodokļiem neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Notika arī valdes un padomes vēlēšanas. Abās arodbiedrības "LAKRS" augstākajās institūcijās arī turpmāk strādās Jānis Neimanis.

 

2004. gada 8. decembris „Kurzemes Vārds” 
Apzog tramvaja vagonus
(Rubrika: Notikumi)

Policija šajās dienās saņēmusi iesniegumu no uzņēmuma "Liepājas tramvajs", kurā norādīts, ka laika posmā no 29. novembra līdz 6. decembrim nezināmas personas uzņēmuma teritorijā apzagušas četrus tramvaja vagonus, nomontējot piecas solonīdu spoles. Policija uzsākusi izmeklēšanu un tiek lemts jautājums par krimināllietas ierosināšanu.

 

2004. gada 9. decembris „Kurzemes Vārds” 
Papildu braukšanas atvieglojumi būs
(Rubrika: Jaunumi)

Pilsētas domes Sociālo lietu, izglītības, veselības un sabiedriskās kārtības komiteja atbalstījusi priekšlikumus vairākām iedzīvotāju kategorijām piešķirt papildu braukšanas maksas atvieglojumus. Tie paredzēti pensionāriem un mazturīgo ģimeņu bērniem. No 1. janvāra pensionāri no 75 gadu vecuma, kuru pensija ir 67 lati vai mazāk, pilsētas maršrutu autobusos varēs braukt bez maksas. Liepājā ir apmēram 370 šādu pensionāru, lai viņiem piešķirtu brīvbiļetes, ir vajadzīgi 31200 latu gadā. Bez maksas pašlaik pilsētas autobusos brauc cilvēki, kuriem ir 80 un vairāk gadu un kuru pensija ir 67 lati un mazāk. 
No 1. novembra mēnešbiļetes cena pensionāriem, kuru ienākumu apmērs pēc pensijas indeksācijas ir 63 lati un mazāk, ir 1,20 latu. Bet represētie pensionāri, kuriem ienākumu apmērs pēc indeksācijas ir 81 lats un mazāk, var braukt ar mēnešbiļeti, kuras cena ir 2,15 latu. 
Skolēni jau tagad pilsētas sabiedriskajā transportā brauc ar 50 procentu atlaidi. Bet brīvbiļetes no 1. janvāra komitejas deputāti iesaka braukšanai tramvajos un autobusos piešķirt tiem vispārizglītojošo skolu skolēniem, arodizglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības iestāžu dienas nodaļu audzēkņiem un augstāko izglītības iestāžu dienas nodaļu studentiem, kuri nāk no ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgās ģimenes statuss. Mēnešbiļetes varēs saņemt mācību iestādēs, iesniedzot Sociālā dienesta izsniegtas izziņas par trūcīgās ģimenes statusu. Liepājā ir ap 700 šādu skolēnu. Tam gadā nepieciešams 17300 latu. Taču visas šīs izmaiņas vēl jāapstiprina domes sēdē, kas notiks 23. decembrī.

Andrejs Rjabcevs

 

2004. gada 14. decembris „Kurzemes Vārds” 
Nevērīgs autovadītājs taranē tramvaju 
(Rubrika: Notikumi)

Svētdien pēcpusdienā uz laiku bija pārtraukta tramvaja satiksme, jo netālu no Tramvajtilta uz sliedēm bija notikusi avārija. Cilvēki šajā negadījumā nav cietuši, taču aizšķērsoto sliežu dēļ ceļu nav varējis turpināt tramvajs, kā arī citiem autobraucējiem krustojuma šķērsošana sagādāja grūtības, jo veidojās sastrēgumi. 
Kā stāstīja Ceļu policijas nodaļā, svētdien ap pulksten 14 dežūrdaļā saņemts izsaukums uz Jauno ostmalu, kur krustojumā ar Rīgas ielu bija notikusi avārija. Automašīnas "VW Passat Variant" vadītājs, 1967. gadā dzimušais Arkādijs Ņ., braucot pa Rīgas ielu un nogriežoties pa kreisi uz Jauno ostmalu, nepamanīja tramvaju un izbrauca tam priekšā. Automašīnai pamatīgi noskrāpēts kreisais sāns, kā arī izsisti stikli, savukārt tramvajam sevišķi nopietni bojājumi nav konstatēti. Sadursmē bojāta vēl viena vieglā automašīna – "Opel Vectra", kura bija apstājusies krustojumā, lai palaistu no aizmugures braucošo tramvaju un arī veiktu kreisā pagrieziena manevru.

Andrejs Rjabcevs

 

2004. gada 27. decembris „Kurzemes Vārds” 
Apsveikti apsveikumu ideju autori 
(Rubrika: Jaunumi)

Beidzies Ziemassvētku kartīšu zīmējumu konkurss. Apsveikumu Valsts prezidentei un pilsētas sadarbības partneriem izgatavos no Katrīnas Auziņas (Centra sākumskolas 3. b klase) zīmējuma. Kartīte liepājniekiem taps pēc Ievas Mažones (1. vidusskolas 5. a klase) darba. Plakātos, kurus izvietos pilsētā, liepājniekus un viesus sveiks Lienes Penezes (15. vidusskola) draiskie rūķi. Noteica arī uzvarētājus pa vecuma grupām, to skaitā bija 1., Draudzīgā aicinājuma 5., J. Čakstes 10., 15 vidusskola, Liepājas Mākslas vidusskolas un Nīcas vidusskolas skolēni. Sveica uzvarētājus atsevišķās nominācijās, piemēram, par oriģinālāko dizainu, par Rožu laukuma, "Dzintara pulksteņa" un par baznīcas attēlojumu, arī jaunāko no darbu autoriem. Bija arī speciālās balvas – no "Liepājas tramvaja" un no pilsētas galvenās mākslinieces.