2005. gada 14. janvāris „Kurzemes Vārds”
Mazāk sūdzību, vairāk ierosinājumu
Jaunumi

2004. gadā uz Liepājas domes karsto tālruni piezvanījuši ap 300 iedzīvotāju, kas ir par vairākiem desmitiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Turklāt pērn liepājnieki mazāk sūdzējušies, vairāk izteikuši konstruktīvus priekšlikumus un ierosinājumus pašvaldībai. Visvairāk pretenziju bijis par ielu apgaismojumu, kā arī par ielu seguma slikto stāvokli, nesakoptiem īpašumiem, par autobusu un tramvaja pieturu apsaimniekošanu. Lai gan vairums zvanu ir anonīmi, domes amatpersonas tos analizē un iespēju robežās rīkojas, lai novērstu iedzīvotāju minētos trūkumus. (…)

 

2005. gada 21. janvāris „Kurzemes Vārds”
No sliedēm nobrauc sniega tīrītājs
Jaunumi

Vakar ap pulksten 14 Klaipēdas ielas galā negadījums notika ar speciālo vagonu, kas no sniega attīra tramvaja sliedes. Kā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja uzņēmuma "Liepājas tramvajs" galvenais inženieris Valdis Bībers, negadījums noticis vairāku tehniska rakstura apstākļu dēļ. Trīs vagona riteņi palikuši uz sliedēm, bet viens noslīdējis. Vadītājs nav cietis. Negadījuma dēļ tramvaja kustība bija pārtraukta līdz pulksten puspieciem pēcpusdienā.

 

2005. gada 22. janvāris „Kurzemes Vārds”
Liepājniekiem – tūristu uzņēmējiem piecas balvas no desmit

Vakar Pedagoģijas akadēmijas aktu zālē uz 4. Kurzemes tūrisma konferenci pulcējās ar šo sfēru saistītie cilvēki: pašvaldību darbinieki, tūrisma dzīves organizatori, viesu namu saimnieki un citi no visas Kurzemes, lai izvērtētu pagājušajā gadā paveikto un ieskicētu šo gadu. Pirmo reizi notika arī veiksmīgāko tūrisma uzņēmēju apbalvošana desmit dažādās interesantās kategorijās. Piecās no tām galveno balvu saņēma liepājnieki. 
Kurzemes tūrisma informācijas biroju darbinieki dalījās pieredzē par aizvadītās sezonas aktivitātēm un iecerēm. Sarunā ar "Kurzemes Vārdu" mūspusē paveikto ieskicēja Lejaskurzemes Tūrisma informācijas biroja direktors Edgars Rupeiks. Viņš uzsvēra, ka pagājušogad Liepājā un rajonā līdzīgi kā visā Latvijā tūristu pieaugums palielinājies par 20 procentiem. Tas ir saistāms ar Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā. Pie pagājušā gada veiksmīgiem projektiem viņš minēja sadarbību ar Ventspili un Klaipēdu, kad realizēts jauns tūrisma maršruts "Baltijas jūras krasts", bet tepat Liepājā veiksmīgs bijis jaunais tūrisma produkts – Ziemeļu fortu apskate, kas saistās ar dažādām atraktīvām izdarībām. Kā vienu no vērienīgākajiem darbiem E. Rupeiks minēja kruīza kuģu projektu. Iespējams, ka, sākot ar 2006. gadu, Liepāja varētu uzņemt divus kruīza kuģus. Iecerēts arī mazliet netradicionāls jauns produkts – piedāvāt tūristiem apskatīties Liepāju pa tramvaja logu. 
(…)

Kristīne Pastore

 

2005. gada 24. janvāris „Kurzemes Vārds”
Pusgadsimts kopā ar topošo pedagogu kalvi 
Saruna

Vizītkarte: Eduards Svarinskis (…) Liepājas Pedagoģijas akadēmija (tolaik – Pedagoģiskais institūts) ir pirmā un vienīgā darba vieta, bijis politekonomijas pasniedzējs, vēlāk – vienpadsmit gadus – LPI rektors. 
(…)
– Kādas pašam toreiz bija domas par mūsu pilsētu? Kāda bija ienākšana Liepājā?
– Man pēc būtības gan viena, gan otra bija svešā. Kā Liepājā, tā arī Daugavpilī nebiju nekad bijis. Ar nokļūšanu Liepāju ir īpatnēji tādā ziņā, ka tā toreiz bija slēgtā pilsētā, varēja iekļūt tikai ar caurlaidēm, citādi iekšā nelaida. Uz pilsētu kursēja tikai nakts vilcieni, iebraucu, atceros, kursēja tādi interesanti tramvaji, bez logiem. Neatceraties tādus? 
(…)

Daina Meistere

 

2005. gada 24. janvāris „Kurzemes Vārds”
Apsargi informāciju pārbauda izmeklēšanā
Notikumi

Saistībā ar "Kurzemes Vārdā" pagājušajā nedēļā publicēto informāciju par apsardzes firmas "Falck L" darbinieku rīcību, it kā fiziski iespaidojot kādu pensijas vecuma vīrieti un aplamājot negadījuma aculieciniekus, uzņēmums ierosinājis dienesta izmeklēšanu, informēja akciju sabiedrības "Falck Apsargs" Mārketinga un sabiedrisko attiecību dienesta vadītājas asistente Karīna Javtušenko. 
Viņa stāstīja, ka dienesta izmeklēšanā nav konstatēti apsardzes darbinieku pārkāpumi vai pilnvaru pārsniegšana. Izvērtējot visas liecības un paskaidrojumus, noskaidrots, ka 19. janvārī SIA "Falck L" apsardzes darbinieki pildījuši ar uzņēmumu "Liepājas tramvajs" noslēgto līgumu un veikuši biļešu kontroli tramvajā. Apsargi transportlīdzeklī aizturējuši iereibušu kungu gados, kurš brauca ar nederīgu biļeti un nomaksāt sodu uz vietas atteicās. Iereibušais pasažieris tika aicināts izkāpt no tramvaja, bet tas aicinājumu pildīt atteicās, tāpēc apsargi pulksten 15. 37 izsaukuši operatīvo grupu zaķa nogādāšanai policijā. "Operatīvās grupas darbinieki izteica aicinājumu aizturētajam doties uz automašīnu, bet iereibušais vīrietis sāka kliegt un lamāties necenzētiem vārdiem. Lai izsēdinātu pilsoni no tramvaja, apsardzes darbiniekiem nācās pielietot spēku, jo iereibušais pilsonis uzsāka aktīvi grūstīties un spārdīties. Izsēdināts no tramvaja, vīrietis apsēdās ietves malā esošajā kupenā un ar kājām sāka spārdīt "Falck L" operatīvo automašīnu," dienesta izmeklēšanas laikā atklāto notikumu gaitu atainoja uzņēmuma Mārketinga un sabiedrisko attiecību dienesta vadītājas asistente.

Andrejs Rjabcevs

 

2005. gada 24. janvāris www.liepajniekiem.lv 
Notiks konkurss pieturvietu labiekārtošanai

Lai uzlabotu tramvaja pieturvietu vizuālo izskatu un funkcionalitāti, sabiedrība ar ierobežota atbildību (SIA) “Liepājas tramvajs izsludinās atklātu konkursu uz šo pieturvietu apsaimniekošanu. Konkursu paredzēts organizēt februārī un martā. Pieturvietu labiekārtošanu plānots uzsākt jau šopavasar.
“Liepajas tramvajs šobrīd izstrādā konkursa nolikumu un darba uzdevumu.
“Konkursa iznākumā mēs plānojam iegūt labiekārtotas pieturvietas ar precīzi noteiktām robežām, glītām nojumēm, apgaismojumu, soliņiem, atkritumu tvertnēm, pieturzīmēm. To izskats ir svarīgs, jo pieturvietas atrodas uz maģistrālajām ielām un kalpo ka pilsētas vizītkarte,” skaidro uzņēmuma “Liepājas tramvajs” rīkotājdirektors Aigars Puks. “Mēs izvērtēsim izdevīgāko un piemērotāko apsaimniekotāju.”
Plānots, ka konkurss notiks no 8 februāra līdz 8 martam; marta beigās jau paredzēts slēgt līgumu ar uzvarētāju.
Pašreiz Liepājas tramvaja pieturu vizuālais izskats un labiekārtojuma līmenis, ieskaitot pieturvietu zīmes, ir nepievilcīgs. Pilsētas galvenā māksliniece Inga Auziņa jau ir izstrādājusi skices, kādas varētu izskatīties pieturvietas. Konkursa nolikums paredz, ka savus piedāvājumus varēs iesniegt arī paši pretendenti.
Pagājušajā gadā Dome 25 pilsētas tramvaja pieturvietas nodeva apsaimniekošanā pašvaldības SIA “Liepajas tramvajs”. Līgums starp Domi un uzņēmumu pēdējam ļauj brīvi apsaimniekot un labiekārtot tramvaja pieturas, taču līdzekļu trūkuma dēļ nolemts piesaistīt investoru, kurš varētu nodrošināt to izbūvi un uzturēšanu.
Pieturvietas paredzēts nodot nomā. Līdzīgi tiek apsaimniekotas pilsētas autobusu pieturas – tās uz vairākiem gadiem nodotas nomā reklāmas devēju firmām.

Aigars Štāls, Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists

 

2005. gada 25. janvāris „Kurzemes Vārds”
Klibojošā reputācija 
Skatiens

Šķiet, nekad savu aktualitāti nav zaudējis jēdziens apkalpošanas kultūra. Padomju laikos tas bija sapnis par smaidošām un izpalīdzīgām pārdevējām veikalos. Tagad, iespējams, kādam šķiet, ka šajā ziņā uzlabojumi ir pat pārmērīgi. Jo ne visi ir priecīgi, ja, aplūkojot preci veikalā, tūlīt nāk klāt pārdevēja un sāk potenciālajam pircējam skalot smadzenes ar menedžera iedresēto skaitāmpantiņu par pārdošanā esošo preču kvalitāti. 
Tagad radušies arī pilnīgi jauni uzņēmumi, bet kas sniedz pakalpojumu, kurš vienmēr ir bijis aktuāls. Tā ir drošība. Un to piedāvā nevis policija vai armija, bet gan privātas apsardzes firmas. Šis bizness zeļ un plaukst arī Liepājā, jo patiešām būtu muļķīgi, ja kādā lielveikalā starp desu pircējiem potenciālo blēdi meklētu cilvēki policijas formastērpos. Tāpēc pie apsargu klātbūtnes veikalos cilvēki jau ir pieraduši. Tāpat kā pie tā, ka apsardzes firmu darbinieki veic biļešu kontroli sabiedriskajā transportā. 
Vienmēr esmu atzinīgi vērtējis sabiedriskā transporta uzņēmumu lēmumu biļešu kontrolēšanu uzticēt apsardzes firmām. Jo līdz tam šo darbu bieži vien veica cilvēki, kuri citur darbu tā īsti atrast nevarēja. Bet apsargi uniformās izskatās daudz cienīgāki, un līdz šim man nebija iemesla viņiem pārmest nekorektu attieksmi pret pasažieriem. Bet nu gan šī pozitīvā reputācija sākusi šķobīties. 
Pats nebiju liecinieks pagājušajā nedēļā notikušajam skandālam Jūrmalas un K. Valdemāra ielas krustojumā, kur cilvēkiem bija aizdomas, ka apsardzes firmas automašīna notriekusi sirmgalvi, un pēc tam šis cilvēks vēl piekauts un aizvests uz atskurbtuvi. Apsardzes firmas versija gan bija cita: vecais vīrs braucis tramvajā bez biļetes, nav pakļāvies kontrolieru prasībām, tāpēc izsaukta ekipāža, kas, pielietojot speciālos cīņas paņēmienus, sirmgalvi savaldījusi. Taču šajā lietā paliek daudz neskaidrību. Pats pazīstu notikušā aculieciniekus, un man nav nekāda pamata neticēt viņu teiktajam. Un viņu sacītais ir šokējošs: kāpēc tad no tramvaja izvilktā, sirmā bezbiļetnieka kāja bijusi zem apsardzes firmas automašīnas riteņa? Vai tas būtu viens no speciālajiem cīņas paņēmieniem? Un vai arī garāmgājēji apsargu acīs ir bezbiļetnieki, ka viņus bravūrīgie apsardzes firmas darbinieki nolamāja trīsstāvīgiem vārdiem, lai lasās prom, neblisina acis, jo neesot nekāds cirks atbraucis? Un gandrīz metās virsū sievietei, kura uzdrošinājās paust sašutumu par apsargu rīcību. Bez tam sirmais bezbiļetnieks tika nogādāts atskurbtuvē, kur izrādījās, ka viņš nav dzēris ne piliena alkohola. 
No minētā izriet, ka Liepājā esošajām apsardzes firmām ir problēmas ar reputāciju. Pietiek vienīgi paskatīties interneta portālā, kur liepājnieki komentējuši šo notikumu, kad kļūst skaidrs, cik augstu apsardzes firmas sabiedrībā tiek vērtētas. Un tikai pāris dienu pēc tam biju liecinieks kontrolieru kārtējai bravūrai. "Tu parād' talon'!" – šādi vienu ietiepīgu sirmgalvi no Priekules mudināja uniformā tērpts tramvaja biļešu kontrolieris, lai gan nemanīju, ka viņi būtu paguvuši sadzert tubrālības. "Ko viš te blato, ēzel's… Iznesīs viņ' āra uz rokām," pašam bravūrīgi kontrolieris apspriedās ar kolēģi. 
Protams, arī paši pasažieri bieži vien nav bez vainas. Bet kontrolieris nedrīkst aizmirst, ka viņš pārstāv servisa institūciju, un tāpēc atšķirībā no pasažiera nevar atļauties lamāties. Un, ja ir problēmas ar darba pienākumu izpratni, tad jāteic, ka pašām apsardzes firmām ir problēmas ar kadru izvēli. Nepietiek ar labiem rādītājiem šaušanas prasmē, steka vicināšanas iemaņām un citu speciālo cīņas paņēmienu pārzināšana. Pastāv arī saskarsmes kultūra, gatavība adekvāti reaģēt uz problēmsituācijām. Acīmredzot, izvēloties darbiniekus, šis aspekts apsardzes firmās, ja arī tiek ņemts vērā, tad pārāk formāli. Bet nu laikam būtu īstais brīdis tam pievērsties nopietni. Jo galu galā arī pašām apsardzes firmām jābūt ieinteresētām, lai viņu rindās neiekļūtu kāds "ēzel's…". Un arī reputācijai tiktu noņemts klibiķa statuss.

Viktors Ulberts

 

2005. gada 25. janvāris „Kurzemes Vārds”
Dienas tēma – Cik drošs tu esi savā darba vietā?

Vārdu drošība ikdienā saistām ar dažādām situācijām un vietām. Latviešu valodas vārdnīcā skaidrots, ka drošs nozīmē: stāvoklis, situācija, kad nedraud briesmas. Būt drošam par savu veselību un dzīvību ir primārais, kas interesē katru cilvēku, lai kur viņš atrastos: uz ielas, sabiedriskajā transportā, mājās vai arī darba vietā. Šoreiz tieši par drošību darba vietā, jo tur mēs pavadām vismaz trešdaļu savas dienas. Kā arī par to, kā iegūt nepieciešamās zināšanas, lai saņemtu darba drošības aizsardzības speciālista sertifikātu. Varbūt nav jāgaida brīdis, kamēr darba vietā notiek nelaime, vai, nedod Dievs, traģēdija? Cik augstu es kā konkrētā uzņēmuma darbinieks vērtēju savu dzīvību? Cik augstu to vērtē darba devējs? Dažkārt veselīgi sev uzdot arī šādus jautājumus. 
(…)
SIA "Liepājas tramvajs" galvenais inženieris Valdis Bībers:
– Mūsu uzņēmumā ir divi darba drošības speciālisti. Manuprāt, ja pastāv likums, kas nosaka, ka darba drošības speciālistam katrā uzņēmumā jābūt, tad nav citu variantu. Nelaimes gadījumi var notikt jebkurā darba vietā, un problēmas, šķiet, nevēlas neviens vadītājs. Cik formāli vai apzinīgi darba drošības speciālists seko kārtībai un noteikumiem darba vietās, tāda arī veidojas kopējā situācija uzņēmumā. Zinu, ka saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā, attieksmei pret darba drošību būtu jākļūst vēl stingrākai. 
(…)

Daiga Borska

 

2005. gada 25. janvāris „Kurzemes Vārds”
Uldis Grava: "Pilsētas pārvalde ir atsvešinājusies no saviem iedzīvotājiem"

Partija "Jaunais laiks", kas līdz šim nav bijusi pārstāvēta Liepājas domē, pašreiz izrāda lielu apņemšanos šo situāciju labot. Kādi ir tās plāni un priekšvēlēšanu nostādnes? To "Kurzemes Vārds" jautāja "Jaunā laika" Liepājas nodaļas vadītājam Andrim Grīnim un "Jaunā laika" ģenerāldirektoram Uldim Gravam. 
(…)
U. Grava: – Esmu visu laiku sekojis līdzi pilsētas norisēm. Tajā brīdī, kad no Amerikas atgriezos Eiropā, pieņemot darbu radio "Brīvā Eiropa", tad atvadu balle tika rīkota par labu Liepājas tramvajam, varu teikt – es esmu vienu tramvaju salabojis. Tad, kad Liepājā no pirmā ārzemju brauciena atgriezās Latvijas atjaunotās flotes kuģis, šo floti pieņēmu es, būdams viens no liepājnieku saieta dalībniekiem. Esmu arī Liepājas koncertzāles atbalsta fonda dibinātājs. Visa mana ģimene ir saistīta ar Liepāju, mans brālis tikko noziedoja 10 000 dolāru Liepājas bibliotēkai. 
(…)

Sarmīte Pelcmane

 

2005. gada 28. janvāris „Kurzemes Vārds”
Dienas tēma – Māja, kurā mēs dzīvojam

Nenorimst sarunas par to, kas notiek mūsu namos (gan labā, gan sliktā nozīmē). Šajā tematā ir daudz aktuāla, daudz mainīgā mūsu acu priekšā un daudz kā tāda, kas nekādi nekust no vietas. Pat pēc vairākkārtējiem kritiskiem rakstiem laikrakstā un dažādu jauninājumu ieviešanas, ir pat daudz kā neizprotama. Šo to varētu uztvert daudz vieglāk un ātrāk, ja visnotaļ nebūtu vērojama kavēšanās, ko izraisījusi vecā domāšana. Piemēram, kāds brēc, lai neceļ akvaparku, bet naudu izlieto tramvaju depo. Vēl nesaprot, ka ir budžets, ir pašvaldības uzņēmumi un ir privātkapitāls, kas uz šādiem brēcieniem nekad nereaģēs. Kaut kas līdzīgs pastāv dzīvokļu fondā. Daudzi gribētu, lai viss būtu bez maksas kā padomju varas gados, taču šādus neapmierinātos ļoti viegli atsēdināt: kādēļ tad jūs, cienījamie, privatizējāt savus dzīvokļus, to taču darījāt labprātīgi! 
(…)

Kirils Bobrovs

 

2005. gada 3. februāris „Kurzemes Vārds”
Kamēr būs nesodāmības sajūta, būs arī zaķi 
Aktuāls viedoklis

Bezbiļetnieku sērga pilsētas autobusos un tramvajā pastāv jau gadiem ilgi, un droši vien arī tik drīz to neizdosies izskaust. Vismaz, spriežot pēc tiem protokolu simtiem, kas katru mēnesi nonāk izskatīšanai Administratīvajā komisijā, situācija paliek arvien skumjāka. Nevaru gluži teikt, ka zaķu transportā būtu kļuvis vairāk, taču protokolu gan noteikti ir vairāk. Domāju, te ir arī zināms nopelns firmai "Falck L", kas tagad pārņēmusi ne tikai tramvaja pasažieru talonu kontrolēšanu, bet arī daļu autobusu maršrutu. Tomēr ar nožēlu jāatzīst, ka zināmā mērā esam bezspēcīgi cīnīties ar šiem noteikumu pārkāpējiem. 
Ik nedēļu mēs saņemam no Pašvaldības policijas aptuveni 100 administratīvo pārkāpumu protokolus, pēc kuriem sods jāpiemēro personām tieši par braukšanu sabiedriskajā transportā bez biļetes. Visiem šiem cilvēkiem tiek izsūtītas pavēstes ar uzaicinājumu ierasties uz sēdi, taču lielākā daļa šos uzaicinājumus ignorē. Piemēram, nesen no 117 uzaicinātajiem uz sēdi ieradās tikai 12. Mēs, protams, varam izskatīt materiālu un piemērot sodu šādā gadījumā bez pašas vainīgās personas klātbūtnes, taču šādā gadījumā likums nosaka, ka mums pēc tam pa pastu ierakstītā vēstulē jānosūta lēmuma paziņojums. Un tas prasa pašvaldības naudu, jo viena uzaicinājuma nosūtīšana ierakstītā vēstulē maksā 40 santīmu, bet vēl tikpat jāsamaksā par lēmuma nosūtīšanu tiem, kas nebija ieradušies uz sēdi. Līdz ar to katrs šāds protokols pašvaldībai izmaksā vismaz 80 santīmu, kuriem jāpieskaita arī datortehnikas izdevumi, algas u. c. Taču Administratīvo pārkāpumu kodeksā stingri noteikts, ka maksimālais fiksētais sods par braukšanu bez biļetes ir 2 lati, no kuriem pašvaldībai jāapmaksā arī sūtīšanas izdevumi. Lai arī sods tiešām neliekas liels, mēs esam aprēķinājuši, ka vidēji tikai 14 procentu sodīto apmaksā viņiem piemēroto sodu. Pašvaldībai tas nav izdevīgi. Līdz šim mums pat nav bijis instrumentu, kā nenomaksātos naudas sodus iekasēt. Tiesu izpildītāji ar tik mazām summām nemaz negribēs strādāt, turklāt tad arī pašvaldībai vajadzētu apmaksāt visas valsts nodevas, kas kopumā ir aptuveni 15 latu par cilvēku. Tā pašvaldībai pašai rastos zaudējumi. 
Manā skatījumā, ir jāsamazina šo administratīvo protokolu skaits, ļaujot cilvēkiem biežāk samaksāt uz vietas kontrolieriem. Tā būtu daudz izdevīgāk visiem, jo uz vietas samaksātais naudas sods uzreiz nonāk Liepājas Autobusu parka vai "Liepājas tramvaja" budžetā, savukārt pašvaldībai nav jāņemas ar simtiem protokolu, kas prasa sūtīšanas izdevumus. Tiesa, daudziem uzreiz nav līdzi tie 2 lati vai daži tajā brīdī ir pārāk iekarsuši, tāpēc atsakās maksāt un lūdz protokolu sastādīt tikai principa pēc, taču es piedāvāju risinājumu: cilvēkam pēc aizturēšanas dod vēl dienas trīs vai piecas laika, lai ieskaitītu naudas sodu noteiktā kontā. Daudziem, domāju, pēc pirmās saskaršanās ar kontrolieriem aizvainojums būs rimis un viņi samaksās šo naudu. Ja nesamaksā, tad gan sastāda protokolu un caur domes Administratīvo komisiju datus par šo cilvēku nosūta Sodu reģistram. 
Viens risinājums būtu Liepājas sabiedriskajā transportā ieviest konduktoru sistēmu. Esmu runājis ar Rīgas pasažieru pārvadātājiem, un neviens negrasās atteikties no šīs sistēmas, jo tā sevi ir atpelnījusi. Protams, sākotnēji tas tiešām prasa zināmus ieguldījumus, jaunu štata vietu izveidi, taču ilgtermiņā konduktori, domāju, pārvadātājiem budžetā ienestu vairāk naudas. 
Diemžēl šobrīd situācija ir tāda, ka veidojas nesodāmības apziņa. Daudzi domā: nu, un kas par to, ka mani dati ir iekļauti Soda reģistrā, kas par to, ka visu laiku līdzi velkas nenomaksāts sods. Domāju, ir jāķeras pie alternatīviem un bargākiem soda mēriem. Piemēram, par atkārtotu braukšanu sabiedriskajā transportā bez biļetes jāsastāda protokolu par patvarību. Tad gan sods ir 25 lati. Ja nepilngadīgie ļaunprātīgi brauc bez biļetes, tad protokols sastādāms vecākiem par audzināšanas pienākumu nepildīšanu. Arī par to sods ir bargāks – līdz 50 latiem

Jānis Kazāks, Pilsētas domes Administratīvās komisijas priekšsēdētājs

 

2005. gada 3. februāris „Kurzemes Vārds”
Zaķu ērai joprojām neredz gala
Dienas tēma

Ik nedēļu Pilsētas domes Administratīvajā komisijā tiek saņemts simts un pat vairāk protokolu, kas sastādīti personām, kuras pieķertas sabiedriskajā transportā vizināmies bez braukšanas biļetes. Lai arī kontrolieru darbs tiek intensificēts un nemitīgi palielina sodu, tik un tā, laikam ejot, zaķu skaits pilsētas autobusos un tramvajā īpaši nesarūk. Kur meklēt problēmas sakni un iespējamos risinājumus? To centās noskaidrot "Kurzemes Vārds".

Mapes ar zaķiem sarūk gausi

Kad viesojāmies uzņēmuma "Falck L" birojā, tā direktors Agris Kovaļevskis, demonstrējot savu darbinieku paveikto, uz galda citu pēc citas izvietoja prāvas mapes. Tajās glabājas akti par cilvēkiem, kuri pieķerti sabiedriskajā transportā braucam bez biļetes. A. Kovaļevskis stāsta, ka ik mēnesi kontrolieri pieķer vizināmies par velti vairākus simtus liepājnieku, taču aizturēto personu skaita rekords sasniegts pagājušā gada oktobrī, kad mēneša laikā autobusā vien notverts 615 bezbiļetnieku. Taču arī citos mēnešos kontrolieri Pašvaldības policijā nogādā simtiem sabiedriskā transporta pasažieru, kuri nevar uzrādīt braukšanas dokumentu un atteikušies tūlīt samaksāt sodu. Tāpēc Pilsētas domes Administratīvā komisija, kas izskata katru pārkāpumu un lemj par sodu, ir pārslogota un nemaz nespēj tikt galā ar visiem protokoliem. 
"Mums nav pats jaukākais darbs, tomēr prieku sagādā tas, ka tramvajā, kur mēs kontroli veicam jau gadiem ilgi, beidzot situāciju izdevies normalizēt – zaķu skaits mazliet sarūk," komentēja kontrolieru priekšnieks A. Kovaļevskis. Tomēr, neapšaubāmi, visus bezbiļetniekus izķert nav izdevies un, visticamāk, arī neizdosies, jo noteikumu pārkāpēji izmanto arvien viltīgākas un nekaunīgākas metodes, lai izvairītos no soda. Lai arī apsargi jau iemanījušies tramvaju apturēt starp pieturām, kur neviens no pasažieriem nevar izkāpt, tik un tā nekaunīgākie atļaujas paši atraut vaļā vagona durvis un bēgt.

Baida nevis sodi, bet dokumentu sasmērēšana

Kā novērojuši kontrolieri, maldīgs ir priekšstats, ka bez biļetes sabiedriskajā transportā vizinās tikai bezpajumtnieki, alkoholiķi un skolēni, kuri vecāku iedoto naudu notērē par smalkmaizītēm un citiem saldumiem. Nereti iznācis saskarties ar to, ka jāaiztur arī kundzes kažokos un solīda izskata lietišķi vīrieši, kuri tomēr dažādu apsvērumu dēļ nav samaksājuši par braucienu ar tramvaju vai autobusu. Turklāt daļa no šiem smalkajiem zaķiem jau labi zina ceļu uz Pašvaldības policijas iecirkni, jo nav iekrituši pirmo reizi. 
Tāpēc kontrolieri ir pārliecināti, ka pašlaik zaķiem piemērojamais naudassods nav pietiekami efektīvs. Daudz nozīmīgāk ir tas, ka cilvēki zaudē gan savu laiku, gan arī sasmērē papīrus, kas lielākajai daļai šķiet vēl nozīmīgāks sods par diviem latiem, ko piemēro Administratīvā komisija. 
Firmas "Falck L" direktors Agris Kovaļevskis stāsta, ka dažkārt paviesošanās Pašvaldības policijas iecirknī kādam aizturētajam bezbiļetniekam var beigties pat ar trīs stundu gaidīšanu. Ļoti ilgs laiks paiet personas datu noskaidrošanai, to pārbaudei, protokola sastādīšanai, paskaidrojuma pieņemšanai. Ja vēl gadās, ka vienlaikus aizturēti vairāki zaķi, tad gaidīšana policijas iecirknī ievieš pamatīgas korekcijas aizturētās personas dienas plānos. Un tieši šis laika zaudējums daudziem ir smagāks sods nekā 2 lati. 
Problēmas daudziem sākas arī tad, ja Administratīvajā komisijā piemēroto sodu nenomaksā noteiktajā laikā. Tad dati par personu tiek nosūtīti Soda reģistram, kas savukārt attiecīgi tālāk var traucēt cilvēkam iegādāties preces vai pakalpojumus uz kredīta vai kā citādi saistīties ar kredītiestādēm.

Godīgajiem iznāk maksāt par negodīgajiem

"Cilvēki joprojām negrib īsti apzināties, ka braukšana sabiedriskajā transportā bez biļetes ir tā pati zagšana. Kāpēc veikalā cilvēks nezog mazi, bet tramvajā uzskata, ka var braukt par velti? Daudziem šī vizināšanas tramvajā bez maksas šķiet kā savdabīgs piedzīvojums, kā spēlīte," uzskata uzņēmuma "Liepājas tramvajs" direktors Aigars Puks. Taču diemžēl šādu bezbiļetnieku dēļ uzņēmuma izmaksas nesamazinās un, lai nestrādātu ar zaudējumiem, "Liepājas tramvajam" jādomā par ienākumu palielināšanu. "Tā tas ir ne tikai "Liepājas tramvajā", bet diemžēl zaķu radītos zaudējumus nākas segt no godīgo braucēju maksas par biļetēm, līdz ar to sanāk, ka pārējie pasažieri samaksā par šiem bezbiļetniekiem," norādīja A. Puks. 
Viņš arī atzina, ka pēdējos gados tomēr nav jūtams ļoti straujš bezbiļetnieku skaita sarukums, tāpēc ar steigu jādomā par efektīvākiem sodiem. "Naudassods šobrīd ir smieklīgs, tāpēc arī tie, kas līdz šim brauca tramvajā par zaķi, to dara arī joprojām un, visticamāk, darīs arī turpmāk. Es risinājumu saskatu soda palielināšanā, jo varbūt tikai tad izdosies samazināt šo bezbiļetnieku skaitu sabiedriskajā transportā," ir pārliecināts "Liepājas tramvaja" vadītājs.

Jābūt vienādai attieksmei pret visiem

Dzirdēti pārmetumi, ka apsargi un sabiedriskā transporta kontrolieri dažkārt rīkojoties aizvainojoši, nereti arī "Kurzemes Vārds" saņem sūdzības, ka bez biļetes pieķertie jūtas pazemoti, kad viņiem kā ieslodzītajiem liek doties uz policijas iecirkni. Nesen redakcijā vērsās kāda pensijas vecuma sieviete, kurai arī bija liels pārdzīvojums, jo, braucot tramvajā, viņa atskārtusi, ka aizmirsusi mājās somu ar visu maku un mēnešbiļeti. Sieviete tramvaju izmanto regulāri, taču tajā liktenīgajā reizē viņa, kāpjot tramvajā, pat nenojauta, ka izbrauciens cauri pilsētai viņai beigsies kā viens no aizvainojošākajiem atgadījumiem. Uzņēmuma "Falck L" apsargi viņai likuši samaksāt sodu tūlīt vai arī iet līdzi uz Pašvaldības policijas iecirkni Jelgavas ielā. 
Tā kā maks bija palicis mājās un naudas kundzei līdzi nav bijis, vajadzējis vien doties uz policijas iecirkni. "Tas bija ļoti pazemojoši un aizvainojoši, kad mani kā noziedznieci veda pa ielu un pēc tam vēl vajadzēja piedzīvot to nelaipno attieksmi policijas iecirknī," atceroties piedzīvoto, stāstīja liepājniece. Viss beidzies ar to, ka pensionāre pēc vairāk nekā stundas izlaista no policijas iecirkņa un viņai kājām vajadzējis no Jaunliepājas doties uz Dienvidrietumu mikrorajonu, jo naudas tramvajam nebija. 
Arī apsardzes firmas "Falck L" direktors Agris Kovaļevskis nenoliedza, ka iznāk saskarties ar neapmierinātiem zaķiem, taču viņa dienesta darbinieki pret visiem noteikumu pārkāpējiem esot vienlīdz stingri. "Domāju, vismaz katrs trešdaļa bez biļetes pieķerto kontrolieriem taisnojas, ka aizmirsuši mēnešbiļeti mājās. Vai tas nozīmē, ka mums tie visi būtu jālaiž vaļā?" retoriski jautāja apsardzes firmas priekšnieks. 
Sākotnēji, kad apsardzes firma tikko bija pārņēmusi tramvaja kontroli, kontrolieri centušies būt iejūtīgi pret vecāka gadagājuma ļaudīm, kas it kā piemirsuši paņemt līdzi mēnešbiļeti vai aizmirsuši kompostrēt talonu. Taču drīz vien vajadzējis konstatēt, ka šie cilvēki ļaunprātīgi izmanto šo uzticēšanos un sabiedriskajā transportā apzināti brauc bez biļetes, jo paļaujas, ka izdosies apsargus iežēlināt. 
"Pašā darbības sākumā man bija saruna ar uzņēmuma "Liepājas tramvajs" direktoru, un viņš man atklāti pajautāja, vai tiešām iespējams, ka viena mēneša laikā Liepājā pēkšņi pensionāru skaits samazinās par 500 cilvēku?! Nav iespējams, taču "Liepājas tramvajam" tajā mēnesī 500 pensionāru mazāk bija nopirkuši mēnešbiļetes. Domāju, tas daudz ko izskaidro," spriež A. Kovaļevskis, piebilstot, ka kopš tā laika visiem braucējiem ir vienādi noteikumi, un kontrolieriem dots uzdevums raudzīties, lai tie tiktu ievēroti.

Māk ne tikai kauties, bet arī runāt

Runājot par to, ka kontrolieri pret kādu no aizturētajiem bezbiļetniekiem varētu būt izturējušies rupji vai pazemojoši, Agris Kovaļevskis norādīja, ka visi darbinieki pirms stāšanās darbā tiekot rūpīgi instruēti, kā uzvesties. Uzņēmuma "Falck L" direktors: "Es nevaru likt galvu ķīlā, ka tiešām kāds no mūsu kontrolieriem kādu nav aizvainojis, taču viņi visi ir apmācīti, kā izvairīties no konfliktsituācijām, kā runāt ar cilvēkiem, lai nebūtu pazemojoši un rupji. " Sen pagātnē jau esot laiki, kad tramvajā vajadzēja cīkstēties ar iereibušu jauniešu kompānijām, kas nevēlējās pakļauties kontrolieru prasībām (bijuši gadījumi, kad pret kontrolieri pavērsts arī ieroča stobrs). Tagad lielākoties protokolu par braukšanu sabiedriskajā transportā bez biļetes iznāk sastādīt vecāka gadagājuma cilvēkiem un skolas vecuma bērniem

Andrejs Rjabcevs

 

2005. gada 11. februāris „Kurzemes Vārds”
Nodokļu atlaides, jauni tramvaji un pilsētas panorāma
No Liepājas domes sēdes

(…)
Pēc tam dome lems par atvieglojumu piešķiršanu katrā konkrētajā gadījumā. 
Deputāti arī nolēma atļaut SIA "Liepājas tramvajs" iegādāties četrus līdz astoņus tramvajus Vācijas pilsētā Erfurtē, šim mērķim no privatizācijas fonda ienākumiem novirzot 105 000 latu. tramvajparks Erfurtē plānojis veikt vispārēju tramvajvagonu nomaiņu, un tā piedāvātie lietotie tramvaji ir par ļoti izdevīgu cenu, turklāt – labā tehniskajā stāvoklī, kapitāli izremontēti. Katrā gadījumā to iegāde izmaksāšot mazāk nekā veco "Liepājas tramvaja" vagonu kapitālais remonts. 
Šī lēmuma realizācija saistīta ar veiksmīgu īpašuma Ludviķa ielā 18 izsoli, kuras rezultātā tiek cerēts, ka pašvaldības privatizācijas fondā ienāks pietiekoši daudz līdzekļu Liepājas tramvajparka atjaunināšanai. 
(…)

Sarmīte Pelcmane

 

2005. gada 11. februāris „Kurzemes Vārds”
Sabiedriskais transports – populārs
Jaunumi

Pilsētas domes Attīstības pārvaldes Ekonomiskās analīzes nodaļā apkopoti dati, kas rāda, ka pasažieru pārvadājumiem sabiedriskajā transportā ir tendence pieaugt. Pērn puse no visiem pilsētā pārvadātajiem pasažieriem izmantoja satiksmes autobusus, 34,6 procenti no visiem pasažieriem – tramvaju, bet 15,4 procenti – maršruta taksometrus. Pagājušajā gadā pārvadāti 12,5 miljoni pasažieru – par 2,7 procentiem vairāk nekā 2003. gadā. tramvajos pārvadāti 83,9 tūkstoši cilvēku. Lai turpinātu tramvaja parka atjaunošanu, šogad Vācijā plānots iegādāties vēl vairākus kapitāli remontētus vagonus. Maršruta taksometros sešos maršrutos pārvadāti par 124,1 tūkstoti cilvēku vairāk nekā 2003. gadā.

 

2005. gada 18. februāris „Kurzemes Vārds”
Nosoda apsargu necilvēcīgu izturēšanos
Notikumi

Redakcijā vakar tika saņemta Liepājas domes Administratīvās komisijas pārstāvja Jura Leimanta parakstīta vēstule, kurā viņš stāsta par nepatīkamu incidentu, kurā atkal iesaistīti apsardzes uzņēmuma "Falck L" darbinieki. Pēc vīrieša stāstītā, tramvaja kontrolieri vilkuši pa zemi iereibušu sievieti un izturējušies pret aizturēto necilvēcīgi. 
Kā raksta J. Leimants, incidents noticis 14. februārī ap pulksten 18. 30, kad vairāki domes Administratīvās komisijas locekļi atradušies pie Pašvaldības policijas ēkas Jelgavas ielā. "Dzirdējām kliedzienus un neartikulētas skaņas no Tirgus ielas puses, bet pēc brīža parādījās divi firmas "Falck" darbinieki, kuri pa zemi vilka sievieti gados," raksta aculiecinieks. Viņš norāda, ka sieviete bijusi iereibusi, taču apsargi aizturēto "nosvieda uz grīdas Pašvaldības policijas priekštelpā, no kurienes "Falck" darbinieki viņu tādā pašā veidā pa grīdu aizvilka tālāk policijas iekštelpās". Uz Administratīvās komisijas locekļu aizrādījumu, ka šādi izturēties pret aizturētajiem nav cilvēciski, sabiedriskā transporta kontrolieri tikai pasmējušies. "Vai tiešām "Falck" darbiniekiem ir tik zems izglītības līmenis un tik zema morāle, ka jāņirgājas par cilvēku, kaut arī viņš ir iereibis? To taču uz ielas redzēja arī bērni," sašutis raksta Leimants. 
Apsardzes firmas "Falck L" direktors Agris Kovaļevskis uz notikušo gan raugās nedaudz citādāk un skaidro, ka redakcijai atsūtītajā vēstulē ieviesušās vairākas nepilnības un pārspīlējums. Saistībā ar šo negadījumu pieprasīti paskaidrojumi no iesaistītajiem apsargiem, un gan viņu rakstītais, gan arī tajā vakarā dežurējošo Pašvaldības policistu apstiprinātais notikumu gaitu pavērš nedaudz citādu. A. Kovaļevskis apstiprināja, ka kontrolieri tramvajā tiešām bija aizturējuši kādu iereibušu sievieti bez biļetes un, kā to nosaka noteikumi, aizgādājuši viņu līdz iecirknim. Nonākot gandrīz līdz policijas namdurvīm, sieviete nokritusi uz zemes un nav gribējusi vairs nekur doties. "Mūsu darbiniekiem nekas cits neatlika, kā paņemt viņu zem rokas un nest uz iecirkni. Vai labāk būtu bijis, ja mēs šo sievieti uz atskurbtuvi būtu nesuši ar nestuvēm?" retoriski jautā A. Kovaļevskis. Viņš noliedza, ka apsargi būtu sievieti vilkuši pa grīdu un izturējušies necienīgi. 
Pašvaldības policijas preses sekretāre Ineta Mikute skaidroja, ka saistībā ar iereibušās sievietes aizturēšanu saņemti iebildumi no Administratīvās komisijas, taču, uzklausot paskaidrojumus no tovakar dežurējušajiem policistiem, nekādi pārkāpumi nav konstatēti. Arī feldšere, kas apskatīja aizturēto, norādījusi, ka viņai nav ne nobrāzumu, ne citu miesas bojājumu, kas noradītu uz vilkšanu pa zemi vai vardarbību.

Andrejs Rjabcevs

 

2005. gada 1. marts „Kurzemes Vārds”
Izsolīts īpašums Ludviķa ielā 18
Jaunumi

Liepājas pilsētas Dzīvojamo māju privatizācijas komisija likumā noteiktajā kārtībā organizēja Liepājas pašvaldībai piederošā nekustamā īpašuma izsoli Ludviķa ielā 18. Šo nekustamo īpašumu par sākotnējo cenu 200000 latu apmērā iegādājās Apvienotās Karalistes pilsonis Niks Hiršfells. Izsolē viņš bija viens pretendents. Kā uzsver Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieks Viljams Opšteins, tas ir izdevīgs objekts, jo atrodas pašā pilsētas centrā, tur iespējams izveidot gan sabiedriskās nozīmes apbūvi un modernu dzīvojamo māju kompleksu. To arī prasa objekta privatizācijas noteikumi. N. Hiršfella pārstāvis, kas piedalījās izsolē, vēl nekonkretizēja, tieši kādiem nolūkiem objekts iegādāts. Minētajā vietā atrodas plašs zemes gabals 4536 kvadrātmetru platībā plus divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas ar neapdzīvojamām telpām, kā arī piecas dažādas celtnes ar neapdzīvojamām telpām. Izsoles noteikumi paredz, ka pirkuma summa Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas kontā ir jāiemaksā pa daļām – 30 procentu apjomā līdz 26. martam, pārējā daļa – līdz šā gada 26. jūnijam. Dome plāno izsolē iegūtos līdzekļus izmantot pilsētas iedzīvotāju labā – modernāku tramvaja vagonu iegādei, ātrās palīdzības mašīnu iepirkšanai, Latviešu biedrības nama skatuves remontam un citiem mērķiem.

 

2005. gada 1. marts „Kurzemes Vārds”
Pārrautas atsaites
Jaunumi

Vakarrīt, laikā no pulksten sešiem līdz astoņiem, pilsētā bija apstājusies tramvaju satiksme. Daudziem pilsētniekiem tas radīja negaidītas problēmas, lai nokļūtu darbavietās un mācību iestādēs. Kā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja SIA "Liepājas tramvajs" tehniskais direktors A. Rauda, tramvaja satiksme bija apstājusies pārrauto atsaišu dēļ Brīvības un Dzelzceļnieku ielas krustojumā. Tās vajadzēja labot gan svētdien pēc pulksten 22, gan pirmdien no rīta. Tiek noskaidrots, kādēļ atsaites pārtrūkušas, bet esot aizdomas, ka tas noticis krītošo zaru dēļ, jo Brīvības ielā tikuši apzāģēti koku zari.

 

2005. gada 17. marts „Kurzemes Vārds”
Lielkoncerts pieskandinās visu Liepāju

Liepājas 380.dzimšanas dienai veltītie sarīkojumi ir sākušies. Viens no vērienīgākajiem – lielkoncerts "Mēs – Liepājai" – būs piektdien, kad Rožu laukumā gandrīz divu stundu garumā uz skatuves mirdzēs Liepājas mūzikas zvaigznes.
(…)
Koncerta rīkotāji aicina klausītājus saģērbties silti un uzvesties pieklājīgi. Tā kā 18.martā sabiedriskais transports – autobuss un tramvajs – būs par velti, liepājniekiem iesaka mašīnas labāk atstāt mājās. No 17.marta pulksten 9 līdz 19.martam pulksten 12 transportam būs slēgta A.Pumpura un Zivju iela.

Inita Gūtmane

 

2005. gada 6. aprīlis „Kurzemes Vārds” 
Cik pērn nopelnījuši Liepājas domes deputāti

 

Vēlētām un valsts amatpersonām ik gadu ir jāpublisko savu ienākumu avoti un apjomi, kā arī veiktie darījumi. Tas noteikts, lai mazinātu korupcijas iespējas un varētu izvērtēt, vai amatpersonas dzīvo atbilstoši saviem ienākumiem. Tāpēc "Kurzemes Vārds" arī šogad piedāvā iepazīties ar nu jau iepriekšējā sasaukuma deputātu ienākumu deklarācijām par 2004. gadu. 
(…)
Tālivaldis Deklaus arī aktīvi darbojies vairākās organizācijās – kopumā astoņās. Viņam pieder māja un zeme Kuršu ielā, dzīvoklis Reiņu meža ielā, kā arī valdījumā laivu novietne Slapjajā ielā. Viņam pieder arī divas laivas, savukārt "Hansabankā" uzkrāts 20521 lats. Pašvaldībā T. Deklaus nopelnījis 18022 latus, Liepājas muzejā – 100 latu, "Liepājas tramvajā" – 1920 latu, Komunālajā pārvaldē – 352 latus, JPVAC – 162,86 latus, kā arī no "Hansabankas" depozīta saņemti 640 latu. 
(…)
Inārai Freidenfeldei pieder divi dzīvokļi Liepājā un zeme Vērgales pagastā, kā arī divas vieglās automašīnas. Viņai ir arī 3100 latu lielas parādsaistības. Savdabīga ir summa, ko I. Freidenfelde uzrāda kā pērn saimnieciskajā darbībā, proti, zvērinātas advokātes statusā nopelnīto – 1410,64 latus. Vēl viņa 31. arodvidusskolā saņēmusi 518,51 latu, SIA "Liepājas Latviešu biedrības nams" izmaksājusi 540 latu, "Liepājas tramvajs" – 1440 latu, JPVAC – 145,71 latu. Domē nopelnīti 3853,26 lati. 
(…)

Viktors Ulberts

 

2005. gada 8. aprīlis „Kurzemes Vārds”
Liepājas budžetu palielina par pusmiljonu latu
No Pilsētas domes sēdes

Vakar Liepājas domes sēdē deputāti izskatīja 39 jautājumus, visi lēmumprojekti tika atbalstīti, dažos veicot tikai nelielas korekcijas.
(…)
Pamatbudžeta ieņēmumi palielināti arī par 190000 latu, kas iegūti no pašvaldības nekustamā īpašuma pārdošanas Ludviķa ielā 18. No šiem līdzekļiem 85000 latu plānots novirzīt Centrālās slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības uzlabošanai, 105000 latu – pašvaldības līdzfinansējumam SIA "Liepājas tramvajs" četru vagonu iegādei.
(…)

Sarmīte Pelcmane

 

2005. gada 27. aprīlis „Kurzemes Vārds” 
Bēdu ieleja līdzās domei

Ar katru gadu aizvien neglītāks un draudīgāks kļūst nams K. Valdemāra ielā 32b, ko rotā plāksnīte ar uzrakstu "Pašvaldības īpašums". Tagad šis nams ar izdauzītajiem logiem un izlauztajām durvīm jau kļuvis par graustu, kas var pat apdraudēt gājējus, kas iet garām pa šauro ietvi starp tramvaja sliedēm un atbaidošo namu. Vai vispār šo īpašumu paredzēts sakārtot un kā?
Ēka K. Valdemāra ielā 32b oficiāli nodota apsaimniekošanā SIA "Vecliepāja". Šajā uzņēmumā noskaidrojām, ka ēkā ir septiņi dzīvokļi, divi no tiem privatizēti, vēl divos neesot īrnieku. Vismaz tā oficiāli minēts dokumentos. Uz vietas gan īrniekus tur vispār nemana, ja vien par tādiem neuzskata bezpajumtniekus, kas tur mēdz ieklīst, pagulēt un arī uzsmēķēt. Bet katrā ziņā apsaimniekošanas nauda šim namam ir ar mīnusa zīmi, tāpēc nav līdzekļu, ar ko veikt remontdarbus. Bet nolikums paredz, ka SIA "Vecliepāja" katrai ēkai drīkst izlietot tikai no īrniekiem iekasēto apsaimniekošanas naudu. 
"Pērn rudenī "Vecliepāja" novērtēja ēkas tehnisko stāvokli un atzinumu iesniedza pašvaldībai. Jāatzīst, ka nams tiešām ir ļoti sliktā stāvoklī. Taču mēs neesam tiesīgi pieņemt lēmumu, ko ar to darīt," sacīja SIA "Vecliepāja" reklāmas menedžere Krista Kalnarāja. 
Liepājas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā "Kurzemes Vārds" noskaidroja, ka pašvaldībā šai ēkai ir pievērsta uzmanība un tiek meklēts risinājums. Būvvalde šobrīd gatavojot atzinumu, vai uz zemes, uz kuras atrodas ēkas, pašvaldība drīkst ko būvēt. Piemēram, sporta zāli skolai. Ja atzinums šādai iespējai būs negatīvs, tad visreālākais variants būtu pašvaldībai atpirkt no īpašniekiem abus privatizētos dzīvokļus un pēc tam namu pārdot izsolē tam, kurš to apņemtos atjaunot. Tādējādi gan pašvaldība iegūtu papildu naudu budžetā, gan arī pilsētā kļūtu par vienu graustu mazāk. 
Taču šo procesu varētu bremzēt privatizēto dzīvokļu īpašnieki, kuri paši tajos nemaz nedzīvo, taču, iespējams, vēlēsies saņemt nesamērīgi lielu kompensāciju, kam savukārt pašvaldība nevarēs piekrist. Vēl arī pastāv iespēja izsolīt ēku ar apgrūtinājumu, proti, ar abiem privatizētajiem dzīvokļiem. Taču pieredze rāda, ka par šādu objektu interese ir jūtami mazāka.

Viktors Ulberts

 

2005. gada 3. maijs „Kurzemes Vārds”
Priekšnieks, bezdarbnieks, domnieks…
Domnieka krēslā

No politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" Pilsētas domes deputātu rindās ievēlētajam Viktoram Dronovam darba pieredze ir visai raiba. Ne katram gadījies darboties tik plašā amplitūdā, pabūt gan dažādu priekšnieku amatos, gan arī par bezdarbnieku, līdz beidzot tikt ievēlētam par domnieku. V. Dronovs pats uzskata, ka tieši šī dažādā pieredze ļauj viņam vislabāk izprast pilsētas problēmas – gan novērtēt uzņēmējdarbības nozīmi, gan izprast sociāli apieto cilvēku grūtības. Viņš esot gatavs strādāt, lai pilsēta plauktu un tajā baudītu labklājību visi neatkarīgi no sociālā stāvokļa un tautības.

Viktora Dronova biogrāfija sākas kā daudziem mūsu pilsētas iedzīvotājiem – dzimis liepājnieks, beidzis 9.skolu, pēc tam absolvējis Vakara tehnikumu, iegūstot tehniķa elektriķa specialitāti. Tad aizgājis armijā.
Kad atgriezās, iestājās RPI, ko absolvēja kā inženieris ekonomists. Zināšanas lika lietā, sākot darba gaitas Mašīnbūves rūpnīcā par meistaru, tad vecāko meistaru, pēc tam no 1983. līdz 1985. gadam strādāja Liepājas autotransporta uzņēmumā par direktora vietnieku ekspluatācijas jautājumos. Bet no 1986. gada līdz 1991. gadam strādāja toreizējā Liepājas Izpildkomitejā par Komunālās pārvaldes priekšnieku.
No tiem laikiem kolēģi Dronovu atceras ar labiem vārdiem. Piemēram, Gunārs Kazeks, kurš tolaik bija Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības pārvaldes pārvaldnieks un kuram V. Dronovs kā Komunālās pārvaldes vadītājs bija tiešais priekšnieks, saka: "Par Viktoru Dronovu nevaru teikt neviena slikta vārda. Viņš bija centīgs, izdarīgs priekšnieks. Liels pluss bija tas, ka Dronovs labprāt ieklausījās vecāko komunālās sfēras darbinieku viedokļos un padomos. Viņš mācēja vadīt komandu. Tolaik jau Komunālajai pārvaldei bija vēl vairāk darba, tās pakļautībā bija ūdeņi, siltums, ielas, tramvajs utt. Bija ko noņemties, un Dronovs ar to tika galā. Katrā gadījumā vērtēju viņu pozitīvi. Tāpat uzskatu, ka pieredze gan komunālajā jomā, gan kuģu sagriešanas biznesā var noderēt pilsētai arī tagad, viņam darbojoties deputāta amatā."
1991. gadā, kad Latvijā aktivizējās Tautas frontes kustība, V. Dronovs aizgāja no Komunālās pārvaldes priekšnieka amata pēc paša vēlēšanās. "Un droši vien pareizi darīju, ka aizgāju," tagad prāto Dronovs, "jo uzskatīju, ka priekšgalā uz to brīdi vajag virzīties nevis krievu tautības cilvēkiem, bet pašiem latviešiem." 
(…)

Sarmīte Pelcmane

 

2005. gada 9. maijs „Kurzemes Vārds” 
Ar akmeņiem izsit tramvajam logu
Notikumi

Nepatīkams incidents brīvdienās noticis Rīgas ielā, kur netālu no pareizticīgo baznīcas sestdien divi pusaudži ar akmeņiem apmētājuši braucošu tramvaja vagonu. Viens no akmeņiem trāpījis pa tramvaja logu, izsitot tajā nelielu caurumiņu, kura dēļ viss stikls saplaisājis. Operatīvi rīkojoties, notikuma vietā izdevies aizturēt arī abus vainīgos huligānus – 1992. gadā dzimušo Edgaru Š. un gadu jaunāko Monvīdu M. Abi puiši nodoti policijas darbiniekiem, kuri izskatīs šo gadījumu un lems par soda piemērošanu pusaudžiem. Kā izteicās policijas preses sekretāre Egita Guseva, abi puiši nav sasnieguši vecumu, no kura Latvijā juridiski iestājas atbildība, tāpēc būs visnotaļ pagrūti viņus sodīt.

 

2005. gada 17. maijs „Kurzemes Vārds” 
Nedeva ceļu tramvajam
Notikumi

Vakar ap pulksten 11. 30 satiksmes negadījums noticis pašā pilsētas centrā, pie viesnīcas "Līva", kur tramvajs sadūries ar mikroautobusu. 
Kā stāstīja policijā, sadursme neesot smaga, cilvēki tajā nav cietuši, taču kādu laiku pilsētas centrā bijusi nedaudz apgrūtināta automašīnu satiksme un vajadzējis pārtraukt tramvaja kustību. Ir zināms, ka tramvajs braucis no tirdzniecības nama "Kurzeme" uz tramvajtilta pusi, taču iepretim veikalam "Drogas" tā ceļā uz sliedēm nogriezies mikroautobuss "GAZ 2705", kura vadītājs, 1960. gadā dzimušais Zinovijs N. vēlējies veikt kreisā pagrieziena manevru uz Pedagoģijas akadēmijas pusi, taču nav pārliecinājies par drošību. 
Policija noskaidro apstākļus un pārbauda, vai transportlīdzekļu vadītāji nav lietojuši alkoholu.

Andrejs Rjabcevs

 

2005. gada 26. maijs „Kurzemes Vārds” 
Ugunsdzēsēji vēsturei neļauj atkārtoties

Vakar daudzos liepājniekos satraukumu raisīja vairākas ugunsdzēsēju operatīvās automašīnas, kas ap pulksten 11 traucās cauri pilsētai ar ieslēgtām bākugunīm. Kā stāstīja ugunsdzēsēju Liepājas brigādes komandiera vietnieks Dainis Krīgens, šoreiz nebija izcēlies vērienīgs ugunsgrēks, bet dzēsēji vienkārši trenējās, kā rīkoties, ja ugunsgrēks izceltos stratēģiski svarīgajā objektā – uzņēmumā "Liepājas tramvajs". 
Šādas visa garnizona mācības tiek rīkotas aptuveni reizi ceturksnī, un galvenais to uzdevums ir apmācīt dzēsējus rīcībai konkrētos pilsētai nozīmīgos objektos. Līdzīgi treniņi jau notikuši gan Liepājas Centrālajā slimnīcā, gan pilsētas izglītības iestādēs, gan arī uzņēmumos "Liepājas maiznieks", "DG Termināls" un "Propāna gāze". 
Turklāt mācības tramvaja parkā bijušas nozīmīgas arī no vēsturiskā viedokļa, jo 1982. gada maijā tur izcēlās milzīgs ugunsgrēks. Toreiz sadega vairāki vagoni un liesmas tika arī līdz jumtam, tāpēc šoreiz tika darīts viss iespējamais, lai vismaz teorētiski ugunsdzēsēji būtu gatavi novērst tāda mēroga traģēdijas izcelšanos tuvākajā laikā.

Andrejs Rjabcevs

 

2005. gada 27. maijs „Kurzemes Vārds”
Dienas tēma – Sargi pats savu somiņu, un kabatzaglis nenāks klāt!

(…)
Baidās no formastērpiem

"Kurzemes Vārds" uzzināja arī divu apsargu viedokli, kuri strādā firmā "Falck L" un ikdienā kontrolē biļetes kā tramvajos, tā autobusos. Viņi zināja teikt, ka tramvajos, atšķirībā no autobusiem, kabatzagļu darbošanās neesot novērota. Dažkārt gan veiklo roku īpašnieki izmantojot brīdi tramvaja pieturās pie tirdzniecības centra "Sala XL", Pētertirgus, "Kurzemes", kad braucēji kāpj iekšā transporta līdzeklī. Izmantojot pūli, zagļi dara savu darbu. 
Apsargi domā, ka samērā drošā situācija tramvajos skaidrojama ar to, ka maršruts tikai viens un kontroles notiek diezgan bieži. Zagļi jūtot bijību pret cilvēkiem formastērpos, taču tas nenozīmē, ka tramvaja pasažieri var justies neapdraudēti un izturēties vieglprātīgi. 
Tos kabatzagļus, kas darbojas autobusos, jau pazīstot pēc izskata. Garnadži kontrolieru klātbūtnē, protams, savus melnos darbus nedara un godprātīgi uzrāda braukšanas mēnešbiļeti. "Mēs redzam, cik pasažieri paši ir nevērīgi pret savām mantām," piebilst kontrolieri. "Varam brīdināt, lai netur atvērtu somu vai mobilo tālruni pa ķērienam, bet nevaram būt klāt visu laiku."

Andrejs Rjabcevs, Daiga Borska

 

2005. gada 27. maijs www.liepājniekiem.lv 
Izsludinās konkursu tramvaja pieturvietu labiekārtošanai

Lai uzlabotu tramvaja pieturvietu vizuālo izskatu un funkcionalitāti, Liepajas pilsētas Dome izsludina konkursu “Par tiesībām veikt reklāmas nesēju izvietošanu tramvaju pieturās, veicot to labiekārtošanu”. Konkursa dokumentācija līdz šā gada 28. jūnijam būs saņemama Liepājas pilsētas Domes Apmeklētāju pieņemšanas centra Rožu ielā 6, katru darba dienu no plkst. 9.00 līdz 17.00.
Informācija par konkursu šajās dienās būs publicēta vietējā un nacionālajā presē. 
Konkurss izsludināts, lai izraudzītos labāku pretendentu, kas veiks tramvaja pieturvietu apsaimniekošanu, labiekārtošanu un reklāmu izvietošanu. Pieturvietu labiekārtošanu plānots uzsākt jau šovasar.
“Konkursa iznākumā mēs plānojam iegūt labiekārtotas pieturvietas ar precīzi noteiktām robežām, glītām nojumēm, apgaismojumu, soliņiem, atkritumu tvertnēm, pieturzīmēm. To izskats ir svarīgs, jo pieturvietas atrodas uz maģistrālajām ielām un kalpo ka pilsētas vizītkarte, skaidro uzņēmuma “Liepājas tramvajs” rīkotājdirektors Aigars Puks.
Konkursa nolikumu un citus materiālus izstrādāja Domes izveidota darba grupa, kas arī izvērtēs izdevīgāko un piemērotāko apsaimniekotāju. Pēc konkursa rezultātu apstiprināšanas ar uzvarētāju paredzēts slēgt līgumu par pieturvietu apsaimniekošanu.
Pašreiz Liepājas tramvaja pieturu vizuālais izskats un labiekārtojuma līmenis, ieskaitot pieturvietu zīmes, ir nepievilcīgs. Pilsētas galvenā māksliniece Inga Auziņa jau ir izstrādājusi skices, kādas varētu izskatīties pieturvietas. Konkursa nolikums paredz, ka savus piedāvājumus varēs iesniegt arī paši pretendenti.
Pagājušajā gadā Dome 25 pilsētas tramvaja pieturvietas nodeva apsaimniekošanā pašvaldības SIA “Liepajas tramvajs”. Līgums starp Domi un uzņēmumu pēdējam ļauj brīvi apsaimniekot un labiekārtot tramvaja pieturas, taču līdzekļu trūkuma dēļ nolemts piesaistīt investoru, kurš varētu nodrošināt to izbūvi un uzturēšanu.
Pieturvietas paredzēts nodot nomā. Līdzīgi tiek apsaimniekotas pilsētas autobusu pieturas – tās uz vairākiem gadiem nodotas nomā reklāmas devēju firmām.
Šādu konkursu bija paredzēts rīkot jau šā gada februārī un martā, taču tas aizkavējās nolikuma un darba uzdevumu izstrādes dēļ. Darba grupa konstatēja, ka pirms šāda konkursa izsludināšanas nepieciešams atrisināt organizatoriskus, juridiskus un finansiālus jautājumus.

Aigars Štāls, Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists

 

2005. gada 28. maijs „Kurzemes Vārds”
Labiekārtos tramvaju pieturvietas
Jaunumi

Lai uzlabotu tramvaju pieturvietu vizuālo izskatu un funkcionalitāti, Liepājas Pilsētas dome izsludinājusi konkursu "Par tiesībām veikt reklāmas nesēju izvietošanu tramvaju pieturvietās, veicot to labiekārtošanu". Konkurss izsludināts, lai izraudzītos labāko pretendentu, kas veiks tramvaju pieturvietu apsaimniekošanu, labiekārtošanu un reklāmu izvietošanu. Iecerēts, ka pieturvietas kļūs labiekārtotas ar precīzi noteiktām robežām, glītām nojumēm, apgaismojumu, soliņiem, atkritumu tvertnēm, pieturzīmēm. Pieturvietu labiekārtošanu plānots uzsākt jau šovasar.

 

2005. gada 1. jūnijs „Kurzemes Vārds”
Troksnis naktī un gaidāmais biļešu cenu paaugstinājums

"Naktī tikpat kā nav iespējams gulēt!" atnācis uz redakciju, sašutis stāstīja Rīgas ielas 19. mājas iedzīvotājs Agris Kadakovskis. Nu jau vairāk nekā nedēļu vēlu vakarā, kad tramvaji no līnijas atgriezušies depo, Rīgas ielā darbu sāk SIA "Liepājas tramvajs" sliežu ceļu remonta brigāde. Notiek metināšanas darbi, un troksnis traucē apkārtējo māju iedzīvotājus. Lai noskaidrotu šīs situācijas apstākļus, "Kurzemes Vārds" devās pie uzņēmuma "Liepājas tramvajs" direktora Aigara Puka. 
– Iedzīvotāji sūdzas, ka sliežu remonta radītā trokšņa dēļ naktīs nav iespējams gulēt. Kādēļ šāda situācija?
– Rīgas ielā, sākot no Esperanto ielas, esam sākuši nomainīt tramvaja sliedes, kas kalpojušas jau trīsdesmit gadu. To maiņa notiek pilnībā, un veco vietā abos virzienos apmēram 300 metru garumā uz stacijas pusi liksim jaunas sliedes, gulšņus un pēc tam atjaunosim arī ceļa segumu. Lai dienā pilnībā nebūtu jāaptur tramvaju satiksme, darbi notiek naktī, un tie tiešām rada troksni. Varu tikai atvainoties iedzīvotājiem par sagādātajām neērtībām, bet šobrīd nav citu variantu, lai plānoto darbu pabeigtu. 
Ir Eiropas pilsētas, kurās, remontējot tramvaja sliedes, tiek izmantotas tā saucamās portatīvās sliedes ar pārmijām. Tādējādi tramvaji apbrauc vietu, kur notiek sliežu remonts, un to var veikt dienā. Taču šāds variants ir ļoti, ļoti dārgs un mums nepieejams. Šogad Liepājas pašvaldība sliežu remontam piešķīrusi 67 tūkstošus latu. 
– No pirmā jūlija palielināsies autobusu biļešu un mēnešbiļešu cenas. Liepājnieki aizvien biežāk apspriež iespējamo biļešu cenu celšanos arī tramvajā. Vai tas notiks?
– Notiks gan, tikai vēl nevaru pateikt konkrētu laiku – tieši kad. Bet domāju – šogad. Liepājas tramvajs noteikti būtu ierakstāms Latvijas rekordu grāmatā, jo mūsu uzņēmumā biļešu cena pēdējoreiz tika paaugstināta pirms gandrīz desmit gadiem – 1996. gadā. Neskatoties uz to, ka šajā laikā valstī bijis ievērojams cenu kāpums vai visās jomās. Ja biļešu cena saglabāsies līdzšinējā, uzņēmumam, ņemot vērā inflāciju, nebūs attīstības perspektīvas. 
Taču situācija ar biļešu cenu paaugstināšanu nav vienkārša. Šobrīd šis process neattiecas un nav ietekmējams no Sabiedrisko pakalpojumu regulatora puses, tādēļ Pilsētas domē vajadzēs spriest un lemt, kas jādara, lai cenu paaugstināšana būtu likumīga. SIA "Liepājas tramvajs" vienīgais īpašnieks ir Liepājas pašvaldība. Tā uzņēmumam ik gadu daļēji piešķir līdzekļus sliežu remontam un jaunu tramvaju iegādei. Pārējo nopelnām paši. 
– Vai šogad nav plānots iegādāties jaunus tramvaja vagonus?
– Jaunu tramvaja vagonu cena ir ļoti liela, un tādus nevaram atļauties nopirkt. Par pašvaldības piešķirtajiem 105 tūkstošiem latu Vācijas pilsētā Erfurtē esam iegādājušies četrus tramvaja vagonus. Tie gan nav pavisam jauni, bet pēc kapitālā remonta un labā tehniskā kārtībā. Plānots, ka no Vācijas ar prāmi tos atvedīs jau jūnijā. Domāju, ka vasaras otrajā pusē tie būs redzami Liepājas ielās, un tas nozīmē, ka varēsim norakstīt vairākus līdz šim izmantotos vagonus, kas savu laiku jau nokalpojuši. 
– Pērn Pilsētas dome 25 tramvaja pieturas nodeva apsaimniekošanā SIA "Liepājas tramvajs" un tika runāts par nepieciešamību tās labiekārtot. 
– Tagad dome izsludinājusi konkursu "Par tiesībām veikt reklāmas nesēju izvietošanu tramvaju pieturvietās, veicot to labiekārtošanu". Konkurss bija nepieciešams, lai izraudzītos labāko pretendentu pieturvietu apsaimniekošanai, labiekārtošanai un reklāmu izvietošanai. Plānots, ka pieturvietām būs precīzi noteiktas robežas, nojumes, apgaismojums, soliņi, atkritumu tvertnes u. c. Līgums starp Liepājas domi un uzņēmumu "Liepājas tramvajs" paredz, ka mēs varam brīvi apsaimniekot pieturas, taču līdzekļu trūkuma dēļ nolemts piesaistīt investoru, kuram būs jāveic gan pieturvietu izbūve, gan uzturēšana. Ceru, ka pirmās labiekārtotās pieturvietas būs redzamas pavisam drīz.

Daiga Borska

 

2005. gada 1. jūnijs „Kurzemes Vārds”
"Piejūras slimnīcas" valdes priekšsēdētājs būs Aigars Puks
Jaunumi

Šonedēļ Veselības ministrijā, pieņemot lēmumu par Psihoneiroloģiskās slimnīcas un Onkoloģiskās slimnīcas apvienošanu, izveidojot SIA "Piejūras slimnīca", ievēlēta arī tās valde 3 cilvēku sastāvā. Par valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais SIA "Liepājas tramvajs" rīkotājdirektors un valdes loceklis Aigars Puks (attēlā), kuram ir gan augstākā ekonomiskā, gan arī juridiskā izglītība, bet valdes locekļi būs līdzšinējā Onkoloģiskās slimnīcas direktore Anna Krilova un Psihoneiroloģiskās slimnīcas Akūtās psihiatrijas nodaļas vadītājs Imants Strolis. Līdz ar jaunas iestādes izveidošanu mēneša laikā esošajām struktūrām ir jāveic pārreģistrācija.

 

2005. gada 3. jūnijs „Kurzemes Vārds”
Par nākotnes plāniem, finansēm un amatiem 
No domes sēdes

(…)
Deputāti bez iebildumiem atbalstīja arī vairākus lēmumus saistībā ar amatiem.
Domnieki atļāva tikko par jaunās apvienotās slimnīcas SIA "Piejūras slimnīca" valdes priekšsēdētāju ieceltajam Aigaram Pukam apvienot šo amatu ar SIA "Liepājas tramvajs" rīkotājdirektora pienākumiem, ko viņš pildīja arī līdz šim. 
(…)

Sarmīte Pelcmane

 

2005. gada 4. jūnijs „Kurzemes Vārds”
Tramvaju šefs uz brīdi iekāpj mediķu lauciņā
Cilvēks nedēļas centrā

"Nemaz nejūtos īsti pelnījis, jo nekas īpašs jau nav noticis," šādi SIA "Liepājas tramvajs" rīkotājdirektors Aigars Puks reaģēja uz ziņu, ka "Kurzemes Vārds" viņu izraudzījies par "Cilvēku nedēļas centrā". Jo šonedēļ kļuva zināms, ka A. Puks izraudzīts par valdes priekšsēdētāju SIA "Piejūras slimnīca", kas izveidota, apvienojot Psihoneiroloģisko un Onkoloģisko slimnīcu. Tad nu daudziem liepājniekiem radās loģisks jautājums: kāpēc medicīnas iestādes vadību uztic pavisam citas jomas pārstāvim – tramvaju parka priekšniekam? Vai tad trūkst pieredzējušu mediķu?
"Uzreiz jāteic, ka es nenorādīšu ārstiem, kādas zāles iepirkt vai kādas operācijas veikt. Manā pārziņā būs saimnieciskais darbs, pie tam tikai uz laiku," skaidro Aigars. Vai bijis konkurss uz SIA "Piejūras slimnīca" valdes priekšsēdētāja amatu, Aigars nezin. Viņš pieļauj, ka bijis viens no kandidātiem. "Man bija sarunas ar Liepājas domes vadītājiem un ar Veselības ministrijas valsts sekretāru Uldi Līkopu. Viņš izteica man piedāvājumu ieņemt šo amatu, aizsūtīju savu CV, un pēc tam saņēmu ziņu, ka esmu šajā amatā apstiprināts. "
Kāpēc Aigars pieņēmis šo piedāvājumu? Vai viņš zina, ka situācija ar šo slimnīcu apvienošanu ir diezgan kutelīga – notiek tiesu darbi, un pastāv aizdomas, ka slimnīcas teritoriju pie jūras iekārojuši uzņēmēji un šādā veidā, iespējams, viņiem tiek atbrīvota vieta, lai, kā izteicās pats Līkops, "trakie vairs neskaidrītu pa pludmali"?
"Es biju dzirdējis, ka tur ir zināmi sarežģījumi. Bet man ar to nebūs jānodarbojas. Pieļauju, ka mani izraudzījās, jo esmu ieguvis gan ekonomista, gan jurista izglītību. Tad nu manas zināšanas nepieciešamas, lai pabeigtu reorganizācijas procesu, tas ir, "Piejūras slimnīca" jāpievieno Centrālajai slimnīcai. Šādas reformas notiek visā Latvijā. " Tam būs nepieciešams apmēram gads. Tāpēc arī Aigars saglabās rīkotājdirektora amatu SIA "Liepājas tramvajs". "Tas ir tikai tāds blakusdarbiņš, kaut kas citādāks, kuru uzņēmos ne jau tāpēc, ka man būtu apnikušas tramvaju lietas. "

Sapņoja par militāro karjeru

Aigars nav dzimis Liepājā, bet gan Balvos. Savukārt vidusskolas izglītību ieguvis toreizējās Ļeņingradas Suvorova karaskolā un gatavojās kļūt par armijnieku, jo šajā skolā gatavoja kadrus augstākajām militārajām mācību iestādēm. "Tur viss bija kā jau armijā – kazarmu režīmā. Kurš ir redzējis filmu "Sibīrijas bārddzinis", tad var iedomāties līdzību ar cara laika kadetu skolu," stāsta Aigars. Taču pēc Suvorova karaskolas beigšanas sākās juku laiki, un viņš vairs negribēja dienēt padomju armijā. Tās vietā Aigars izvēlējās Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti. Šo studiju laikā viņš arī pārcēlies uz dzīvi Liepājā. Viņš mācījās vienā kursā un grupā ar savu pirmo sievu – liepājnieci, kura vēlējās atgriezties dzimtajā pilsētā. "Man bija vienalga – Rīgā vai Liepājā, un tā 1993. gada nogalē ierados šeit. "

Ātri nokļūst vadošos amatos

Darba gaitas Aigaram bijušas diezgan raibas. Tolaik ļoti prestižs skaitījās bankas darbinieka statuss, tāpēc Aigars Liepājā uzreiz meklējis darbu kādā no bankām. Un arī pieņemts par kredītspeciālistu Liepājas Komercbankā. Radusies vajadzība pēc jurista, tāpēc Aigars piekritis piedāvājumam studēt arī Juridiskajā fakultātē. 
Pēc gada Aigaru pārvilinājusi privātfirma "Rika". Uzņēmuma īpašnieks Edgars Štrauss bijis aizņemts Liepājas domes izpilddirektora amatā, tāpēc paša firmā bija vajadzīgs cits izpilddirektors. 
Pēc pusotra gada Aigars kļuvis par SIA "SEASTAR" kuģu aģentūras Liepājas filiāles direktoru, vēl pēc gada sācis strādāt Liepājas domes Juridiskajā daļā. Arī tur aizvadīts viens gads, līdz 1998. gadā viņš kļuva par SIA "Liepājas tramvajs" rīkotājdirektoru un strādā tur līdz pat šim brīdim. Kā tad veicies ar saimniekošanu šajā uzņēmumā? "Te viss notiek, tramvaju parks attīstās," apgalvo Aigars. Pakāpeniski tiek pirkti jauni tramvaju vagoni, vecie – izremontēti. 
Tiesa, tuvākajā laikā par braucienu tramvajā būs jāmaksā dārgāk. Taču tas vienalga būšot pilsētā lētākais sabiedriskais transports, sola "Liepājas tramvaja" direktors. 
Lielākas pārmaiņas varētu būt gaidāmas 2007. gadā, līdz kuram ir jāievieš Eiropas Savienības direktīvas. Aigars gan uzskata, ka jaunajām ES dalībvalstīm dots pārāk mazs pārejas periods. Piemēram, līdz 2007. gadam jāpāriet uz zemās grīdas tramvajiem. "Mūsu valsts apstākļos tik ātri tas nav iespējams. Un kāpēc vispār tik ļoti būt jāskrien pavadā šīm Eiropas prasībām? Redz, paši eiropieši no vecajām valstīm balso pret ES idejām, piemēram, konstitūciju," uzskata Aigars.

Smejas par apvainojumu

"Viņš ir labs priekšnieks," šādi Aigaru raksturo kāds bijušais padotais. Izteikti sliktas īpašības Aigaram neesot novērotas. Bez tam ar viņa vārdu Liepājā nav saistīts neviens skandāls, ne politisks, ne ekonomisks. Tas apstiprina viņa līdzgaitnieku teikto, ka Aigaram nepatīk zīmēties un atrasties uzmanības centrā, lai arī lielākoties viņš ir ieņēmis vadošus amatus, kas parasti arī nodrošina lielāku publicitāti. Varbūt ir vērts izmēģināt spēkus politikā? "Es jau esmu Liepājas partijas biedrs. Uldis Sesks mani uzaicināja, un es piekritu," neslēpj Aigars. Vairāk gan viņš darbojas kā atbalstītājs, kas vēlreiz apliecina vērojumu, ka Aigaram nav ambīciju pēc pirmo vijoļu augstumiem. Savukārt citu vērtējumu par sevi viņš uztver ar humoru. "Internetā uzraksta, ka esmu Seska protežē! Tad nu apvainojumu atraduši! Mēs ar Uldi Sesku esam pazīstami jau kopš laikiem, kad mums vispār nebija nekādu saistību ar pašvaldību. Un vispār, manuprāt, pie mums pilnīgi ačgārni vērtē lobismu un protekcionismu. Katrs vadošais darbinieks vēlas savā komandā redzēt cilvēkus, kam viņš var uzticēties un kuru darbu viņš pazīst. Tas ir tikai normāli. Ja vēlētājiem viņu darbs nepatiks, viņi nomainīs gan līderi, gan arī šo komandu," piebilda Aigars

Viktors Ulberts

 

2005. gada 11. jūnijs „Kurzemes Vārds”
Tramvaja vadītājs taranē mācībnieku 
Notikumi

Kā "Kurzemes Vārds" uzzināja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļā, šajās dienās pilsētas centrā noticis satiksmes negadījums, kur tramvajs sadūries ar autobraukšanas praktiskās apmācības automašīnu. Policijā stāstīja, ka 1979. gadā dzimušais kursants Renārs un instruktore Diāna P. ar automašīnu "Opel Vectra" braukuši pa Lielo ielu un krustojumā ar Teātra ielu gribējuši veikt kreisā pagrieziena manevru. Atbilstoši satiksmes noteikumiem, mācību automašīna uzbraukusi uz tramvaja sliežu klātnes, lai nogrieztos, taču tajā brīdī spēkratu aizskāris tramvajs, kuru vadīja 1963. gadā dzimušais Armands. Noskaidrots, ka tramvaja vadītājs nav ievērojis drošu distanci un tagad tiks lemts par viņa administratīvu sodīšanu.

 

2005. gada 20. jūnijs „Kurzemes Vārds”
Paplukusī godība bez noslēpumainības plīvura 
Tavā un manējā Liepājā

(…)
Pilsēta kā izstīdzējis pusaudzis

Aizsācies rūpnieciskais kāpums šaipusē atdzīvināja līdz tam vienmuļās, tukšās teritorijas tuvāko un tālāko apkārtni. Var uzskatīt, ka viss šis interesantais rajons ir kā aizsākums tālākai pilsētas izaugsmei – gan tieši, gan pārnesti. Tiešā nozīmē – pilsēta sāka stiepties garumā, jo Liepājai, kas iežņaugta starp ezeriem un jūru, platumā nav kur plesties. Pamazām sāka veidoties pirmā apbūve – sākumā nelielās divstāvīgas strādnieku mājas nu gluži kā pie Metalurga. Vēlāk atlikušos tukšos zemes gabalus sadalīja gruntsgabalos un atdeva privātajiem, sākumā, protams, brīvības cīņu dalībniekiem, kam bija priekšroka, tad arī pārējiem pilsētniekiem apbūvei. Spožu celtņu te nemanīja, bet stabilas ģimenes mājiņas vidējam slānim sāka veidoties gan. Jau no 1899. gada pa Lazareva ielu līdz pat Karostas tiltam gāja tramvajs. No Ziemeļu kapsētas ar tramvaju, izpērkot biļeti ar pieteiktu pārsēšanos, varēja nokļūt dažādos pilsētas rajonos. Kursēja arī diližansi, pamazām pilsēta sāka tuvoties Karostai
(…)

Sarmīte Pelcmane

 

2005. gada 28. jūnijs „Kurzemes Vārds”
Nemāk izkāpt no tramvaja un iziet no veikala
Notikumi

Brīvdienās policija reģistrēti arī vairāki nedaudz kuriozi negadījumi – kāda sieviete guvusi savainojumus, nevērīgi ieskrienot veikala durvīs, savukārt vēl divi vīrieši gandrīz sakāvušies, nespējot vienoties, kurš pirmais izkāps no tramvaja. 26. jūnijā ap pulksten 15 policisti aicināti uz Jūrmalas ielu, kur tramvaja pieturā pie veikala "Krišjānis" divi vīrieši konfliktējot. Noskaidrojot visus apstākļus, uzzināts, ka 1986. gadā dzimušais Aleksejs un 1944. gadā dzimušais Andris nav varējuši vienoties, kurš pirmais kāps ārā no tramvaja vagona. Vīrieši tik ilgi pie tramvaja durvīm grūstījušies, kamēr Andris gados jaunākajam konkurentam pamanījies iesist pa muguru un krūtīm.

Andrejs Rjabcevs

 

2005. gada 1. jūlijs „Kurzemes Vārds”
Dienas tēma – 100 dienās apkārt Liepājas problēmām

(…)
Nesaprotams šķiet atbildīgo valsts institūciju realizētais Liepājas Psihoneiroloģiskās un Liepājas Onkoloģiskās slimnīcas apvienošanas projekts, izveidojot kopēju – SIA "Piejūras slimnīca". Te gan pašvaldība neatpalika un pieņēma, šķiet, ne mazāk dīvainu lēmumu par SIA "Piejūras slimnīca" valdes priekšsēdētāju iecelt cilvēku, kam līdz šim nav bijis ne mazākā sakara ar medicīnas lietām – SIA "Liepājas tramvajs" direktoru Aigaru Puku. 
(…)

Sarmīte Pelcmane

 

2005. gada 2. augusts „Kurzemes Vārds”
Lauž un bojā luksoforu
Notikumi

Ceļu policijas darbinieki, patrulējot pa pilsētu, sestdienas vakarā ap pulksten 23. 30 K. Valdemāra un Peldu ielas krustojumā pamanījuši jauniešu bariņu, kas demolēja krustojumā esošo tramvaja luksoforu. Puiši bija pamanījušies tramvaja luksoforu noliekt, tāpēc policisti visus notikuma vietā esošos jauniešus aizturēja. Vakar policija vēl noskaidroja visus apstākļus un centās tikt skaidrībā, kurš tieši no aizturētajiem ir vainīgs luksofora sabojāšanā

 

2005. gada 10. augusts „Kurzemes Vārds”
Gaida jaunos tramvaja vagonus
Jaunumi

No Erfurtes pilsētas (Vācija) atgriezies uzņēmuma "Liepājas tramvajs" inženieris V. Bībers, kas turp devās, lai novērtētu četrus tramvaja vagonus, kurus paredzēts vest uz Liepāju. Vagoni ražoti deviņdesmitajos gados un nesen tiem paveikts kapitālais remonts. Diviem no tiem vēl esot jāveic nelieli tehniski uzlabojumi. Liepājas pašvaldība tramvaja vagonu iegādei rezervējusi 105000 latu. Plānots, ka, izmantojot prāmju satiksmi, vagonus Liepājā nogādās līdz septembra vidum.

 

2005. gada 31. augusts „Kurzemes Vārds”
Skolēni 1. un 2. septembrī brauks par brīvu
Jaunumi

Ņemot vērā to, ka mācību gada pirmajās dienās ne jau visi skolēni būs paspējuši iegādāties mēnešbiļetes braukšanai sabiedriskajā transportā, un pilsētā par godu pirmajai skolas dienai paredzētajām plašajām svinībām Pilsētas dome radusi iespēju pārvadāt skolēnus 1. un 2. septembrī pilsētas maršruta autobusos un tramvajos par brīvu. Skolēni braukšanas mēnešbiļetes pilsētas sabiedriskajā transportā varēs iegādāties pietiekamā daudzumā līdz 7. septembrim, informēja Izglītības pārvaldes Sagādes daļas vadītāja Ārija Retere. Liepājā mēnešbiļetes braucieniem autobusā katru gadu iegādājas vidēji 3500 bērnu, tramvajā – ap 650.

 

2005. gada 10. septembris www.liepājniekiem.lv 
Būs jauni tramvaja vagoni

15. septembrī uz Liepāju ar prāmi no Rostokas tiks atgādāti divi no četriem Vācijas pilsētā Erfurtē iegādātājiem tramvajiem. Kā pastāstīja SIA “Liepajas tramvajs” tehniskais direktors Aigars Rauda, vagoni ražoti deviņdesmitajos gados, taču pirms aptuveni četriem gadiem tiem veikts kapitālais remonts, un tie ir laba tehniskā kartībā.
Tramvaja vagonu iegāde bija nepieciešama, lai atjaunotu SIA “Liepajas tramvajs” esošo tramvaju parku. Liepājas pašvaldība šim mērķim no privatizācijas fonda bija rezervējusi 105 000 latu. Nauda tramvaja vagoniem iegūta, izsolē pārdodot zemesgabalu pilsētas centrā, Ludviķa ielā, kur agrāk atradās Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacija. Pēdējo reizi četri lietotie vagoni no Erfurtes uz Liepāju tika atvesti 2003, gada februārī.
Jau no maija abos virzienos turpinās sliežu nomaiņa Rīgas ielā. Līdz šim nomainīti jau 550 metri sliežu ceļa un, ja darbus nekavēs neplānoti šķēršļi, jaunas sliedes liks vēl 174 metru garumā. Paveiktajiem darbiem izlietots 52 tūkstotis latu, kas atvēlēti no Pilsētas Domes budžeta, bet no paša uzņēmuma – apmēram 20 tūkstošu latu. Remonts notiek naktī, kad tramvaji nebrauc, bet bruģēšana – dienā. Starp vecajām sliedēm vietumis bija klāts asfalts, kas laika gaitā sadrupa. Tagad starp jaunajām sliedēm liek bruģakmeni. Ka precizēja A. Rauda: “Lai aizpildītu laukumus starp sliedēm, vajag diezgan daudz bruģakmeņa. Šķiet, pavisam drīz būsim izsmēluši Komunālās pārvaldes rīcībā esošus krājumus. Tad droši vien būs jāmeklē citi varianti, ka tikt pie akmens.” Sliežu nomaiņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles starpniecību iesaistīti arī bezdarbnieki – algoto pagaidu sabiedrisko darbu veicēji.
Nedēļas sākumā uzņēmuma “Liepājas tramvajs” apakšstacijā pēc kapitālā remonta vecajā vietā atgriezās viens no diviem transformatoriem, kas nodrošina strāvas padevi tramvajiem. Atjaunotais transformators līdz tam nebija remontēts vairāk nekā divdesmit piecus gadus.

Aigars Štāls, Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists

 

2005. gada 17. septembris „Kurzemes Vārds”
Ar prāmi atbrauc divi no četriem jaunajiem tramvajiem

Turpmāk liepājnieki varēs braukt komfortablos un mazāk grabošos tramvajos – naktī uz piektdienu ar prāmi no Rostokas uz Liepāju atceļoja divi no četriem jaunajiem tramvaja vagoniem, ar ko tiek atjaunots SIA "Liepājas tramvajs" vagonu parks. Otrus divus no Vācijā iegādātajiem vagoniem saņems nākamajā nedēļā, pastāstīja SIA "Liepājas tramvajs" tehniskais direktors Aigars Rauda. 
Erfurtes pilsētā Vācijā pavisam iegādāti četri tramvaja vagoni. Ceturtdienas vakarā ar prāmi no Rostokas uz Liepāju atgādāja pirmos divus no četriem iegādātajiem, bet depo tie tika nogādāti piektdien agri no rīta. 
Kā pastāstīja A. Rauda, visi četri vagoni izgatavoti deviņdesmitajos gados. Taču, kā viņš norādīja, tie noteikti ir labāki par daļu patlaban Liepājā kursējošajiem, jo ekspluatēti labākos apstākļos, turklāt pirms trim gadiem vagoniem veikts kapitālais remonts, tāpēc tie ir labā tehniskā kārtībā. 
Tramvaja vagonu iegāde bija nepieciešama, lai atjaunotu SIA "Liepājas tramvajs" parku, kurā daļa vagonu ir pamatīgi nolietota. Ar četriem nupat iegādātajiem "Liepājas tramvaja" parkā kopumā būs 21 vagons, pastāstīja A. Rauda un norādīja, ka tādējādi būs iespēja kādu no visvairāk nolietotajiem vagoniem norakstīt. Viņš arī norādīja, ka ikdienā uz līnijas iziet septiņi vagoni. Atgādināsim, ka pēdējo reizi četri lietoti vagoni no Erfurtes uz Liepāju tika atvesti 2003. gada februārī. 
Kā atzina A. Rauda, kopā ar transportēšanas izdevumiem no Vācijas uz Liepāju četri vagoni izmaksāja aptuveni 150000 eiro. Līdzekļus vagonu iegādei piešķīrusi pašvaldība, no privatizācijas fonda rezervējot 105000 latu. Nauda vagoniem iegūta, izsolē pārdodot zemes gabalu pilsētas centrā, Ludviķa ielā, kur agrāk atradās Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacija. 
SIA "Liepājas tramvajs" rūpējas ne tikai par braucēju ērtībām, iegādājoties jaunus vagonus, bet arī labiekārtojot un remontējot sliežu ceļus pilsētā. "Kurzemes Vārds" jau rakstīja, ka kopš maija abos virzienos turpina nomainīt tramvaja sliedes Rīgas ielā. Līdz šim nomainīti jau 550 metri ceļa, un, ja darbus nekavēs kādi šķēršļi, jaunas sliedes liks vēl 174 metru garumā. Paveiktajiem darbiem izlietots 51000 latu, kas piešķirti no pašvaldības budžeta, bet no paša uzņēmuma – apmēram 20 tūkstoši latu. 
Sliedes remontē naktī, kad tramvajs nekursē, tādējādi neradot sastrēgumus un neērtības pasažieriem. Bet bruģēšanas darbus veic dienā, jo tas netraucē tramvaja satiksmi. 
Sliežu nomaiņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles starpniecību iesaistīti arī bezdarbnieki – algoto pagaidu sabiedrisko darbu veicēji.

Inta Cera

 

2005. gada 1. oktobris „Kurzemes Vārds”
Būvniecības apjomi Liepājā ir lielāki

Šā gada astoņos mēnešos dažādos būvniecības objektos Liepājā ieguldīti ap 20 miljoni latu. Salīdzinājumam – pērn visa gada laikā ieguldīja 19 miljonus latu. Par to pastāstīja Liepājas Būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska. 
(…)
Šogad ekspluatācijā nodota arī Liepājas ebreju upuru piemiņas vieta, piebraucamais ceļš, stāvvieta Lībiešu ielā 37/53, kas izmaksājusi 119000 latu, gājēju luksofora izbūve pie tramvaja pieturas "Liepājas metalurgs" – 24000 latu, ielas un inženierkomunikāciju izbūve Satiksmes ielā – 142000 latu. 
(…)

Sarmīte Pelcmane

 

2005. gada 12. oktobris „Kurzemes Vārds”
Reklāmdevēji interesējas par jaunajiem tramvaja vagoniem

Jau rakstījām, ka septembra nogalē SIA "Liepājas tramvajs" saņēma Vācijā iegādātos četrus vagonus. Tos nopirka, lai atjaunotu tramvaja parku. Visi četri vagoni izgatavoti 90. gados. Kā sacīja uzņēmuma tehniskais direktors Aigars Rauda, jaunos vagonus jau rezervējuši reklāmdevēji, lai uz to sāniem izvietotu savu reklāmu. 
Šobrīd SIA "Liepājas tramvajs" depo speciālisti veikuši jaunās tehnikas apskati un sagatavošanu darbam Liepājas ielās. Pagaidām vēl vagonu izmantošanu līnijā kavē tas, ka jānomaina kompostieru turētāji, jo Erfurtes pilsētā Vācijā, no kurienes nāk vagoni, bija cita veida kompostieri. Paredzēts, ka pēc tam vagoni jau oktobra beigās izbrauks no depo, lai vestu pasažierus. Reklāmu uz tramvaja sāniem izvietošot pakāpeniski. 
Kopā ar transportēšanas izdevumiem no Vācijas uz Liepāju četri vagoni izmaksājuši aptuveni 150 000 eiro. Līdzekļus vagonu iegādei piešķīra pašvaldība, no privatizācijas fonda rezervējot 105 000 latu. Šī nauda iegūta, izsolē pārdodot zemes gabalu pilsētas centrā, Ludviķa ielā, kur agrāk atradās Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacija. Daļa summas, tāpat kā par sliežu ceļa remontu Rīgas ielā, segta arī no SIA "Liepājas tramvajs" līdzekļiem. 
Šobrīd vēl nav konkrētas informācijas, kad varētu tikt paaugstināta tramvaja biļešu cena un cik liela tā būs. Paredz, ka tas varētu notikt nākamā gada sākumā

Daiga Borska

 

2005. gada 18. oktobris „Kurzemes Vārds”
Tramvajs pārsit kravas auto degvielas tvertni

Vakar Liepājā notika satiksmes negadījums, kādēļ uz brauktuves izlija degviela. Piesārņojumu nācās likvidēt glābējiem. 
Kā informēja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Egita Guseva, negadījums notika pulksten 11. 50 Brīvības ielā. Kravas automašīnas "Mercedes Benz" vadītājs, 1955. gadā dzimušais Vitauts M., pa Drāšu ielu izbraucot Brīvības ielā neievēroja ceļa zīmes "Dodiet ceļu" prasību un izraisīja sadursmi ar tramvaju. Vagona priekšējā sakabe sadūrās ar kravas auto degvielas tvertni. Uz brauktuves un sliedēm izlija vairāki desmiti litru dīzeļdegvielas. 
Lai likvidētu piesārņojumu, talkā tika saukti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī Komunālās pārvaldes darbinieki. VUGD brigāde nomazgāja brauktuvi, savukārt Komunālās pārvaldes strādnieki avārijas vietu nokaisīja ar smiltīm, lai novērstu slidenumu

Inta Cera

 

2005. gada 19. oktobris „Kurzemes Vārds”
Avāriju diena
Notikumi

Pirmdien, 17. oktobrī, Liepājā uz ceļiem bija bīstami. Līdz pēcpusdienai vien pilsētā notika septiņi satiksmes negadījumi. Cilvēki par laimi tajos nav cietuši. 
Viens no negadījumiem notika ap pusdienas laiku pašā pilsētas centrā. Automašīnas "BMW" vadītājs, nepārliecinājies par sava manevra drošību, nogriežoties Lielajā ielā pie Pedagoģijas akadēmijas, nebija devis ceļu tramvajam un izraisīja ar to sadursmi. 
Turklāt tas nebija vienīgais negadījums, kad šoferi nedeva ceļu tramvajam. "Kurzemes Vārds" jau rakstīja, ka pulksten 11. 50 kravas automašīnas "Mercedes Benz" vadītājs, pa Drāšu ielu izbraucot Brīvības ielā, nebija ievērojis ceļa zīmes "Dodiet ceļu" prasību un arī izraisīja sadursmi ar tramvaju. Turklāt glābšanas dienestiem nācās vākt izlijušo dīzeļdegvielu.

 

2005. gada 20. oktobris „Kurzemes Vārds”
Sabojājas viens – apstājas visa kustība

Vakarrīt iepretim Pedagoģijas akadēmijai bija apstājušies trīs tramvaja vagoni. Ceturtais gaidīja pieturā pie tirdzniecības nama "Kurzeme". Kā "Kurzemes Vārds" noskaidroja SIA "Liepājas tramvajs", vienam no vagoniem bija sabojājusies strāvas padeves iekārta, un līdz ar to apstājusies visa kustība. Taču pārtraukums nav bijis ilgs, tikai 15–20 minūtes. Vakarrīt noticis vēl viens negadījums, kurā iesaistīts tramvajs. Pašā rīta agrumā ar vagonu sadūrusies kāda vieglā automašīna. Kā sacīja SIA "Liepājas tramvajs" tehniskais direktors Aigars Rauda, tādos gadījumos pasažieriem pieturās tiešām iznāk ilgi gaidīt, jo, kamēr Ceļu policija par satiksmes negadījumu noformē visus dokumentus, paiet diezgan daudz laika.

Daiga Borska

 

2005. gada 21. oktobris „Kurzemes Vārds”
Jāievēro viss
Ikdienas piezīmes

(…)
Ar pazīstamu pensionētu skolotāju L. satikāmies tramvaja pieturā K. Valdemāra ielā, pie avīžu kioska iepretim katedrālei. "Paskatieties," viņa sacīja. "Vai jūs šeit redzat kaut vienu solu? Un tā ir visā pilsētā. Daudzās vietās būvē jaunus lielveikalus un citus objektus, bet solus ierīkot nevar. Kādēļ varasvīri to neredz? Lūk, Ventspilī ir pavisam cita aina. Nav iespējams pat salīdzināt."
Viņai taisnība. Kaut arī aizpērn pie mums notika solu ierīkošanas kampaņa. Toreiz šur tur soli uzradās, taču to ievērojama daļa diemžēl izrādījās vandaļu darbības zonā. 
(…)

Kirils Bobrovs

 

2005. gada 31. oktobris „Kurzemes Vārds”
Luksofora kumēdiņi beidzas ar avāriju 
Notikumi

Pagājušās nedēļas nogalē kumēdiņus taisīja luksofors K. Valdemāra un Jūrmalas ielas krustojumā. Problēmas luksofora darbībā bija vērojamas jau ceturtdienas vakarā – te tas uzvedās kā diskotēkas gaismas mūzika, te nedarbojās vispār. Piektdien un sestdien luksoforā dega vienīgi dzeltenais – brīdinājuma signāls. Sestdienas vakarā luksofora bojājumi beidzās ar avāriju – ap pulksten 18. 30 tramvaja vagonam priekšā izbrauca vieglais auto. 
Kā negadījuma vietā noskaidroja "Kurzemes Vārds", automašīnas "VW" vadītājs, 1980. gadā dzimušais Māris V. nebija palaidis pa galveno – K. Valdemāra ielu braucošo tramvaju un izraisīja sadursmi: tramvaja vagons ar priekšējo sakabi taranēja auto, bojājot tā priekšdaļu un pārsitot radiatoru. 
Māris atzina, ka ir vairīgs avārijā – viņš neesot tramvaju pamanījis. tramvaja vagona vadītāja savukārt norādīja, ka automašīna nesusies kā plēsta, kādēļ viņa, braucot pa galveno ielu, nav paspējusi nobremzēt, lai izvairītos no sadursmes. Sieviete arī neslēpa savu viedokli, ka daļēji notikušajā vainojams apstāklis, ka nedarbojās luksofors šajā krustojumā – viņa jau iepriekš par to informējusi dispečeru, taču sestdienā luksofora bojājums neesot bijis novēršams. 
Jāpiezīmē, ka avārija radīja neērtības tramvaja pasažieriem – aptuveni uz 15 līdz 20 minūtēm bija paralizēta tramvaja kustība virzienā no Dienvidrietumu rajona uz staciju, jo, kamēr ieradās Ceļu policijas ekipāža, aiz avarējušā vagona rindā sastājās veseli trīs nākamie. Ceļu policijas inspektori, kuri nekavējoties novērsa tramvaja kustības traucējumus, gan norādīja, ka luksofors nav pie vainas: "Ir jāskatās ceļa zīmes!"

Inta Cera

 

2005. gada 8. novembris www.liepajniekiem.lv
Liepājas ielās sāk kursēt jauni tramvaja vagoni

SIA „Liepājas tramvajs” depo speciālisti pabeiguši jaunās tehnikas sagatavošanu darbam, tāpēc šodien no Vācijas atvestie tramvaji pirmo reizi sāka pārvadāt liepājniekus un pilsētas viesus. Nopirktie tramvaji ir labā tehniskā stāvoklī. Vagonos ir ērtāki sēdekļi un vizuāli pievilcīgi saloni. Tas padara braukšanu jaunajos vagonos ērtāku un patīkamāku.
Šī gada septembra nogalē SIA „Liepājas tramvajs” pa jūras ceļu saņēma Vācijā iegādātos četrus vagonus. Tos nopirka, lai atjaunotu tramvaja parku. Visi četri vagoni izgatavoti 90. gadu sākumā.
„Jaunajiem vagoniem Vācijā nesen veikts kapitālais remonts. Tas samazinās uzņēmuma izdevumus remontiem un rezerves daļām. Turklāt uzņēmuma depo tehniskais aprīkojums un finansu līdzekļu trūkums neļauj veikt vagonu kapitālo remontu uz vietas,” skaidro uzņēmuma direktors Aigars Puks.
Tramvaju vagonu iegāde, ieskaitot transportēšanu līdz Liepājas ostai, izmaksāja 105 000 latu.
Līdzekļus vagonu iegādei piešķīra pašvaldība, no privatizācijas fonda rezervējot nepieciešamo summu. Šī nauda iegūta, izsolē pārdodot zemes gabalu pilsētas centrā, Ludviķa ielā, kur agrāk atradās Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacija. Daļa summas segta arī no SIA „Liepajas tramvajs” līdzekļiem.
Puks uzskata, ka šis ir izdevīgs darījums. Viena tramvaja vagona iegāde izmaksātu ne mazāk par 700 000 latu, bet viena vecā tramvaja modernizācija – ne mazāk par 210 000 latiem.
„Šie vagoni,” prognozē A. Puks, „kalpos vismaz 10 gadus bez īpašām problēmām.” Vagonu izmantošana līnijā mazliet aizkavēja tas, ka bija jānomaina kompostieru turētāji. Erfurtes pilsētā, no kurienes nāk vagoni, bija cita veida kompostieri.
Līdz ar šo četru vagonu iegādi SIA „Liepājas tramvajs” pēdējos piecos gados atjaunojis tramvaji parku par 12 vagoniem. Šobrīd uzņēmumā rīcībā ir 21 vagons, taču četrus visvairāk nolietojušos vagonus tuvākajā laikā paredzēts norakstīt.
Uzziņai:
Šogad pilnībā rekonstruēti ap 600 metru Liepajas tramvaja sliežu ceļi.
Šogad pilnībā atjaunots sliežu ceļš, ieskaitot brauktuves un ceļa seguma ierīkošanu Rīgas ielas posmā no Esperanto ielas gandrīz līdz Tirgus ielai.
Tika nomainītas trīs pārmijas un sliežu ceļa posms tramvaju depop teritorijā.
Šiem darbiem kopumā iztērēti ap 80 000 latu. Lielāka daļa – 67 000 latu – pašvaldības finansējums.
2006. gadā plānots turpināt rekonstruēt sliežu ceļu stacijas virzienā, un, ja laiks un finanšu resursi ļaus, arī Klaipēdas ielā pie Mazā tirdziņa.

Aigars Štāls, Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists.

 

2005. gada 9. novembris „Kurzemes Vārds”
Jaunais tramvajs dodas darbā

Vakar uz līnijas devās pirmais tramvaja vagons, ko šoruden iegādājās un no Vācijas atveda SIA "Liepājas tramvajs". Izmantojot prāmju satiksmi, no Vācijas uz Liepāju septembrī atgādāja četrus tramvaja vagonus, kuri ir ļoti labā tehniskā kārtībā, lai gan ražoti pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā un ekspluatēti Erfurtē. 
SIA "Liepājas tramvajs" direktors Aigars Puks "Kurzemes Vārdam" pastāstīja: "Jaunie vagoni Vācijā nesen kapitāli izremontēti, un tas nozīmē, ka mums nebūs jātērē līdzekļi to remontam un rezerves daļu iegādei. Visu četru vagonu iegāde un transportēšana līdz Liepājai izmaksāja 105 000 latu, un tas uzskatāms par izdevīgu darījumu, jo jauns tramvaja vagons Eiropā maksā apmēram 1 miljonu 300 tūkstošus eiro. " Prognozē, ka četri nopirktie tramvaji liepājniekiem kalpos vismaz gadus desmit bez īpašām problēmām. 
Līdz ar šo četru vagonu iegādi SIA "Liepājas tramvajs" pēdējos piecos gados savu parku atjaunojusi par 12 vagoniem un tagad uzņēmumā ir 21 vagons. Tā kā četri no līdz šim izmantotajiem transportlīdzekļiem savu laiku nokalpojuši, tos norakstīs. Gada sākumā SIA "Liepājas tramvajs" sāka sliežu ceļu remontu, un lielākais objekts bija sliežu atjaunošana Rīgas ielā, posmā no Esperanto līdz Tirgus ielai. Pavisam šogad rekonstruēti 600 metru Liepājas tramvaja sliežu ceļu, nomainītas trīs pārmijas un sliežu posms uzņēmuma depo teritorijā. Šie darbi prasīja 80 tūkstošus latu, no kuriem 67 tūkstošus finansēja Liepājas pašvaldība. Arī nākamgad turpinās veco sliežu nomaiņu pret jaunām.

Daiga Borska

 

2005. gada 12. novembris „Kurzemes Vārds”
No sestdienas līdz sestdienai

(…)
Uz sliedēm jauni tramvaja vagoni. Liepājnieki ieguvuši četrus gandrīz jaunus tramvaja vagonus. Ērtus, tīrus, tikai jācer, ka cilvēkiem pietiks prāta un vēlēšanās novērtēt jaunos transportlīdzekļus, nevis to aprīkojumu postīt vai kā citādi ietekmēt. tramvajs nenoliedzami ir pats civilizētākais, ekoloģiski tīrākais un no degvielu cenu problēmām neatkarīgākais pārvietošanās līdzeklis. Labi, ka Liepājā tāds ir! Būtu tikai papildus vēl kāda tramvaja līnija. 
(…)

 

2005. gada 12. novembris „Kurzemes Vārds”
Tramvajs kavējās
Jaunumi

Vakar līdz pusdienlaikam divas reizes bija apstādināta tramvaja kustība. Daudzi braucēji pieturvietās neziņā raustīja plecus, kādēļ tik ilgi nav neviena vagona. Kā "Kurzemes Vārdu" informēja SIA "Liepājas tramvajs" dispečere, pirms pulksten 9 tramvaja vagoni apstājās pilsētas centrā, Lielās un Teātra ielas krustojumā, jo uz vadiem bija uzkritusi teātra izrādes reklāma (attēlā). Tad dīkstāve ilgusi tikai 13 minūtes, jo negadījums operatīvi novērsts. Otro reizi tramvajs pirms pulksten 11 apstājās uz apmēram 25 minūtēm, jo pilsētas centrā notika Lāčplēša dienai veltītā parāde

 

2005. gada 15. novembris „Kurzemes Vārds”
Vecākie liepājnieki varēs braukt bez maksas

Pilsētas domes deputāti tikko Finanšu komitejā atbalstīja izmaiņas braukšanas maksas atvieglojumu noteikšanā pensionāriem, kas varētu stāties spēkā no 2006. gada 1. janvāra. Kā informēja domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone, līdz šim atvieglojumus varēja izmantot 3000 pensionāru, bet no 2006. gada iespēju braukt par brīvu vai ar ievērojamu atlaidi varēs izmantot vēl 5000 veco ļaužu, t. i., puse no Liepājā pašreiz dzīvojošajiem 18326 pensionāriem. 
Ņemot vērā pieaugošo inflāciju, kas pazeminājusi veco ļaužu dzīves līmeni, pašvaldība radusi iespēju novirzīt sociālajai sfērai papildu līdzekļus ievērojamu braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršanai gados vecākajiem pilsētas iedzīvotājiem. 
Ja deputāti akceptēs priekšlikumu domes sēdē, tad no nākamā gada visi pensionāri, kuri vecāki par 80 gadiem, neatkarīgi no pensijas apmēra varēs braukt par brīvu. Par brīvu varēs braukt arī pensionāri, kas vecāki par 75 gadiem un kuru pensijas apmērs nepārsniedz 80 latu. Pārējie nestrādājošie pensionāri, kuru pensijas apmērs ir mazāks par 80 latiem, saņems atvieglojumus 70 procentu apmērā no regulatora apstiprinātās mēnešbiļetes cenas. Šobrīd mēnešbiļetes cena braukšanai pilsētas maršruta autobusos ir 6,90 latu. 
Tāpat kā līdz šim, braukšanas maksas atlaides saņems donori, kuri pēdējo divu gadu laikā pirms mēnešbiļetes pieprasīšanas devuši ne mazāk kā trīs fizioloģiskās normas (1,2 litri) asiņu. 
Mēnešbiļetes braukšanai pilsētas maršrutu autobusos vai tramvajā ar 50 procentu atlaidi var saņemt septiņus gadus bērni, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes vai sagatavošanas nodarbības skolās, bet mācību gada laikā mēnešbiļetes braukšanai pilsētas maršrutu autobusos vai tramvajā ar 100 procentu atlaidi ir tiesīgi saņemt vispārizglītojošo skolu klātienes skolēni un arodizglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības iestāžu dienas nodaļu audzēkņi no daudzbērnu ģimenēm, kurās ir pieci vai vairāk nepilngadīgi bērni. 
Tāpat mācību gada laikā mēnešbiļetes braukšanai pilsētas maršrutu autobusos vai tramvajā ar 100 procentu atlaidi ir tiesīgi saņemt vispārizglītojošo skolu klātienes skolēni, arodizglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības iestāžu dienas nodaļu audzēkņi un augstāko izglītības iestāžu dienas nodaļu studenti no ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgas ģimenes statuss. 
Politiski represētie nestrādājošie pensionāri, kuru pensijas apmērs mēnesī ir 91 lats vai mazāk, ir tiesīgi saņemt mēnešbiļetes braukšanai pilsētas maršrutu autobusos ar 65 procentu atlaidi. 
Šā gada oktobrī atvieglojumus saņēma 1841 pensionārs, bet 2002. gadā – 838 pensionāri

Sarmīte Pelcmane

 

2005. gada 5. decembris „Kurzemes Vārds”
Liepājnieki labāk jūtas tramvajos

Portālā www.liepajniekiem.lv pagājušajā nedēļā jautājām jūsu domas, pret kuru no pilsētas sabiedriskā transporta veidiem jums ir vismazāk iebildumu. Pārliecinoši stabilākās pozīcijas ieņēma tramvajs, par kuru nobalsoja 62 procenti portāla apmeklētāju. Atbildi taksometrs izvēlējās 17 procentu aptaujāto, mikroautobuss – 12 procentu un autobuss – 9 procenti respondentu. 
– Tā kā ar tramvaju braucu reti, man ir radies priekšstats, ka ar to braukt ir ērtāk nekā ar autobusu. Esmu pamanījis, ka tramvajus bieži taranē, bet, ja pagaidām nav cietušo šajos gadījumos, tad jau vēl var braukt. 
– Labākais ir tramvajs. Tad varētu būt taksometri, autobusi un mikroautobusi. 
– Autobusi. Pilsētā gan ar tiem braucu reti, bet starppilsētu jau ir labi, arī tramvajs ir labs. 
– tramvaju intervāli ir necilvēciski – var stabā sasalt gaidot. Tas pats ir ar autobusiem, kuri brīvdienās kursē reizi stundā un pēc pulksten 21 vispār vairs nekursē. 
– Kopumā ņemot, vienmēr priekšroku dodu autobusiem. Tie ir silti, mīksti, samērā ērti un kursē daudzmaz pēc grafika. To diemžēl nevar teikt par aukstajiem, grabošajiem, klabošajiem, kā arī brīžam neregulāri kursējošajiem tramvajiem. 
– Taksis ir dārgs prieks, bet komfortabls un ērts. 
– tramvaji ir tīri, un šoferi nepūš cigarešu dūmus acīs, drēbes arī nesmird. Un neviens nelamā tevi, ja iedod naudu viensantīmniekos. 
– Taksometri ir ārpus konkurences, tas nav gluži sabiedriskais transports. Par labāko atzīstu tramvaju, varbūt tāpēc, ka reti braucu ar to un nav bijis problēmu. Par sliktāko uzskatu autobusu, jo braukt iznāk katru dienu vairākas reizes jau pārdesmit gadu. Nezinu, vai šis laiks padara cilvēkus ļaunākus, bet jāsaka, agrāk tā nebija. Vienīgi pret Grobiņas autobusu šoferiem un kasierēm man nav iebildumu – vienmēr laipni. Par kursēšanas grafiku derētu padomāt, jo nu jau Liepājā ir daudz darba vietu, kur darbu sāk agri un beidz vēlu, bet, izņemot 6. maršrutu, pārejos kustība beidzas jau pulksten 21. 
– Pēc pēdējā brauciena ar autobusu man radās tāds iespaids, ka ar tiem lielākoties braukā nemazgājušies, smirdīgi netīreļi, alkoholiķi un daudz pensionāru. Pret pensionāriem pretenziju nav. Autobusi arī ir netīri gan no ārpuses, gan iekšpuses – logiem cauri redzēt nevar, it kā kāds būtu ar līmi aizlējis. Rīgā tā nav. Ar Liepājas autobusiem nebraukšu, tad jau labāk ar kājām iet, nekā tajā smirdīgajā kastē iekšā kāpt. 
– Vislabākais ir tramvajs, nekad neesmu to gaidījis ilgāk par trīs, četrām minūtēm. Bie˛i izmantoju taksi – ar tiem arī viss ir kārtībā, vienīgā problēma, ka tie paliks dārgāki. 
– Būtu ļoti labi, ja tomēr tramvajos šajā laikā ielaistu mazliet siltuma. 
– Es parasti izmantoju autobusu, mikroautobusu un taksi. Tāpēc zinu, ka šajos transporta līdzekļos ir milzum daudz mīnusu, kurus varētu novērst tikai pakāpeniski, ilgā laika periodā. Savukārt tramvajos, manuprāt, situācija ir daudz stabilāka. Tur ikviens var atrast talona izspiedēju, arī kontrole ir daudz saprotošāka un vadītāji arī nav tik kašķīgi kā mikroautobusos un autobusos. Savukārt taksometru vadītāji bieži izmanto momentu, kad cilvēki, piemēram, vakarā noguruši brauc mājās, un izspie˛ papildu naudu – brauc līkumus vai arī mēdz vēl vilkties ar gliemeža ātrumu. Lai gan ar tramvaju visur nevar tikt, tomēr nav saspiestības, drūzmas, netrūkst elpas...
– Pilsētas lielākais kauns ir mikriņi. Un kur vispār skatās ceļu policija? Vai arī par visu jau samaksāts? Pilsētā notiek atklāta mikriņu anarhija. 
– tramvajs ir visliepājnieciskākais un mīļākais no transporta veidiem, par spīti problēmām, kas to vajā itin bieži.

 

2005. gada 23. decembris „Kurzemes Vārds”
Sestdien brauksim par brīvu

Visi liepājnieki 24. decembrī pilsētas sabiedriskajā transportā varēs braukt par brīvu. Domes izpilddirektors Edgars Rāts izdevis rīkojumu SIA "Liepājas tramvajs" un a/s "Liepājas Autobusu parks" 24. decembrī nodrošināt iedzīvotāju bezmaksas pārvadājumus. 
Liepājas dome, tāpat kā iepriekšējos gadus, nolēmusi ļaut ne tikai pensionāriem, bet visiem liepājniekiem Ziemassvētku priekšvakarā pilsētas sabiedriskajā transportā braukt par brīvu, lai iedzīvotāji, gatavojoties svētkiem, varētu apmeklēt veikalus un tirgu, bet Ziemassvētku vakarā – dievkalpojumus baznīcās un tuviniekus. 
Šīm vajadzībām no budžeta rezerves fonda bezmaksas braucienu kompensēšanai dome "Liepājas tramvajam" piešķīrusi 400 latu, bet Liepājas Autobusu parkam – 500 latu. Bez maksas gan nevarēs braukt maršruta mikroautobusos. 
No nākamā gada liepājnieki, kas vecāki par 80 gadiem, pilsētas maršruta autobusos varēs braukt par brīvu, paredz domes šā gada nogalē apstiprinātie grozījumi braukšanas maksas atvieglojumu noteikšanā. Par brīvu varēs braukt arī pensionāri vecumā virs 75 gadiem, kuru pensijas apmērs nepārsniedz 80 latu. Tādējādi braukšanas maksas atvieglojumus Liepājā no nākamā gada būs iespēja saņemt gandrīz pusei pilsētas pensionāru.

Kristīne Pastore