2006. gada 2. janvāris. „Kurzemes Vārds”
Viņas Jauno gadu sagaidīja tramvajā

Rita Grinberga un Valentīna Golmeistere Jauno gadu sagaidīja savā darba vietā – tramvaja vadītāja kabīnē. Viņas bija tās, kuras vadīja tramvajus, kas uz līnijas strādāja 2005. gada pēdējās un 2006. gada pirmajā stundā.

R. Grinberga tramvaju vada vairāk nekā 13 gadu un viņai ir vēl 20 gadu gara pavāra pieredze. Arī pērn, sagaidot 2005. gadu, Rita bija darbā, veda pasažierus uz pusnakts sarīkojumu Rožu laukumā un atpakaļ mājās. „Arī šoreiz cilvēki bija priecīgi un laimīgi”, stāsta Rita. „Svētkos viņi ir pavisam citādāki nekā ikdienā. Ieslēdzu mikrofonu un, pēc salūta dodoties ceļā, novēlēju visiem laimīgu Jauno gadu! Kad tramvaju novietoju depo, vēl devos uz savu Jaungada ballīti. ”

31. decembrī pēc pulksten 23 uz līnijas palika tikai divi tramvaji. Valentīnai Golmeisterei arī šī nebija pirmā gadumija, kas sagaidīta darbā. „Kādam taču ir jāstrādā!” Valentīnas kundze smaidot teica. „Ja tie līksmotāji neliktu tukšās šampanieša pudeles uz sliedēm, tas gan būtu pavisam labi. Tramvajs taču nav automašīna, kas tām var apbraukt apkārt!”

Daiga Borska

 

2006. gada 13. janvāris. „Kurzemes Vārds”
No sliedēm noslīd tramvajs
Rubrika: Notikumi

Vakar pēc pulksten 15 Lielajā ielā pie viesnīcas „Līva” ar priekšējiem riteņiem no sliedēm nobrauca tramvajs. Kā „Kurzemes Vārds” uzzināja uzņēmumā „Liepājas tramvajs”, ne pasažieri, ne vadītājs nav cietis.

Uzņēmuma tehniskais direktors Aigars Rauda pastāstīja, ka šajā posmā tramvaja sliedes nav mainītas no pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākuma. Negadījums noticis, jo padilušās sliedes savienojuma vietās laika apstākļu ietekmē paplašinājušās. Turklāt šajā vietā ir neliels līkums. Tikts veikta pārbaude un nepieciešamības gadījumā naktī arī remonts, lai novērstu bojājumus. Tramvaja vagonu atpakaļ uz sliedēm novietoja ar speciālu SIA „Liepājas tramvajs” pacilāju, kas paredzēts šādiem darbiem. Pēc nepilnas stundas tramvaja satiksmi atjaunoja.

Neskatoties uz to, ka katru gadu tramvaja sliežu ceļi pa posmam tiek atjaunoti, vecās sliedes nomainot pret jaunām, vēl daudzviet tās ir sliktā tehniskā kārtībā. Tieši tādēļ Liepājā tramvajs nebrauc ar maksimālo ātrumu.

Šāda negadījuma, kad tramvaja priekšējie riteņi nobrauc no sliedēm, Liepājā nav bijis vismaz gadus piecus.

Daiga Borska

 

2006. gada 18. janvāris. „Kurzemes Vārds”
Gribas, lai būtu skaisti, bet. . .
Rubrika: Aktuāls viedoklis

Šobrīd nevar runāt, ka Liepājā attiecībā uz sabiedriskā transporta pieturvietām valdītu nevainojama kārtība. Pieturvietas pēc izskata un labiekārtojuma ļoti dažādas un pasažieriem ne vienmēr ērtas. Tās izvietotas dažādās pilsētas vietās. Kā uz pašvaldībai, tā privātīpašniekiem piederošas zemes, kā atklātās vietās, tā tuvu pie mājām. Būtu, protams, ļoti labi, ja tiktu izveidoti divi, trīs vai četri vienota dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu modeļi, kurus izvietotu visā pilsētā, taču to līdz šim nav bijis iespējams izdarīt dažādu apsvērumu dēļ.

Pilnīgi vienādu pieturvietu izveide Liepājā nav iespējama, jo katra no tām atrodas konkrētā vietā un jārēķinās ar katras vietas īpatnībām. Tā, piemēram, tramvaja pietura Lielajā ielā pie 5. mājas. Tur celt apgaismotu nojumi nav iespējams, jo tā aizsegtu vēsturiskās ēkas fasādi. Līdzīga situācija ir ielas pretējā pusē. Tādēļ, spriežot par pieturvietu jauna dizaina veidošanu, jāņem vērā konkrēti apstākļi, ne tikai pasažieru ērtības.

Ja pašvaldība pati finansiāli nevar uzcelt un labiekārtot pieturvietas, kas noteikti būtu labākais variants, tad konkursa kārtībā jāmeklē uzņēmums, kas to grib un var. Pretim dodot iespēju pieturvietās izlikt savu reklāmas stendu. Pieturu saimniecība Liepājā ir gana plaša, un to uzturēšana, protams, prasa līdzekļus. Tādēļ katrs uzņēmējs apsver savus ieguldījumus un ieņēmumus, bet, manuprāt, pieturas ir visai interesanti un saistoši objekti pilsētvidē.

Jo pilsēta lielāka, jo tādi nelieli objekti kā sabiedriskā transporta pieturas acīs krīt mazāk un nav tik svarīgi, vai tās visas iekārtotas pēc viena parauga. Liepāja nav liela pilsēta, tādēļ, manuprāt, ļoti jācenšas, lai galu galā mēs ar savām pieturām un to vizuālo izskatu varētu lepoties.

Gunta Šnipke, arhitekte

 

2006. gada 18. janvāris. „Kurzemes Vārds”
Pieturu atjaunošanai vajag daudz naudas, pasažieriem pieturvietās – jumtu virs galvas
Rubrika: Dienas tēma

Ierosmi šim rakstam deva liepājnieki, kas zvanīja redakcijai, sūdzoties par autobusu pieturvietu Lielajā ielā, pie veikala „Rivoli”. Kā ziemā, tā vasarā, gaidot transportlīdzekļus, tajā esot jāsalst, stāvot caurvējā. „Kurzemes Vārds” nolēma izpētīt, kāda tad Liepājā ir situācija arī ar citām autobusu, maršruta taksometru un tramvaja pieturām. Izrādījās, tā ir visai interesanta un nebūt ne vienkārša. Kopumā vērtējot, Liepājā sabiedriskā transporta pieturvietas vēl tālu no tā, lai mēs ar tām varētu lepoties.

Tramvaja pieturas gaida savu zvaigžņu stundu

Pilsētā ir 26 tramvaja pieturvietas, un tās 2004. gada septembrī pašvaldība nodeva apsaimniekošanai uzņēmumam „Liepājas tramvajs”. Tagad to tīrīšana uzticēta SIA „Liepājas tramvajs”, un, kā sacīja uzņēmuma direktors Aigars Puks, tas arī tiekot darīts. Viņš gan uzskata, ka šie darbi un visi ar to saistītie izdevumi būtu jāuzņemas pašvaldībai, taču deputāti tā nolēmuši, un pagaidām nav cita risinājuma.

Pirms gadiem diviem pilsētas galvenajai māksliniecei Ingai Auziņai radās doma par pilsētas tramvaja pieturu labiekārtošanu, izveidojot tās pēc vienota, oriģināla parauga un ņemot vērā vajadzības katrā konkrētā pieturā. Tika izsludināts konkurss par tiesībām veikt reklāmnesēju izvietošanu tramvaja pieturvietās, veicot to labiekārtošanu. Pēc Auziņas ieceres, visas pieturas vajadzēja aprīkot ar izgaismotu nojumi, pieturvietas nosaukumu, maršruta karti, soliņiem, atkritumu urnām, ja nepieciešams, arī ar drošības barjerām. Konkurss paredzēja, ka visi labiekārtošanas darbi veicami par tā uzņēmuma līdzekļiem, kas uzvarēs konkursā. Šai firmai arī būtu jānodrošina pieturvietu ikdienas uzkopšana, dažādu defektu novēršana. Ar uzvarējušo pretendentu bija paredzēts slēgt ilgtermiņa līgumu par reklāmnesēju (reklāmas stendu u. c. ) izvietošanu pieturvietās. Tātad pilsēta un pasažieri iegūtu jaunas, ērtas un vienotā stilā veidotas tramvaja pieturvietas, bet to apsaimniekotāji – iespējas tajās izvietot savus reklāmas plakātus.

Pilsētas domes izpilddirektora vietnieks Rolands Fricbergs: „Par konkursu interesi izrādīja vairāki pretendenti, bet piedāvājumu iesniedza tikai viens – akciju sabiedrība „Mēs Liepājai. ” Darbu izpildes grafiks paredzēja viena gada laikā visas pieturas labiekārtot un šajos darbos ieguldīt vismaz 86 tūkstošus latu. Par to akciju sabiedrība būtu ieguvusi reklāmas nodevas atlaidi. ”

Darījums nenotika

Pēc tam, kad akciju sabiedrības „Mēs Liepājai” pārstāvji kopā ar arhitekti Guntu Šnipki un citiem speciālistiem apsekoja katru tramvaja pieturu un iepazinās ar tajās veicamajiem darbiem, uzņēmums atteicās no piedalīšanās konkursā. Ieguldāmā naudas summa bija prāva un papildus veicamie labiekārtošanas darbi arī. Tā, piemēram, tikai četrpadsmit pieturās vien vecais segums (asfalts, betona plāksnes) būtu jānomaina pret jaunu betona bruģa klājumu. Jāveic vēl citi darbi.

Kā sacīja R. Fricbergs, pašvaldība ieceri par visu tramvaja pieturvietu labiekārtošanu nav aizmirsusi un uzskata par nozīmīgu, taču, kā katram nopietnam projektam, arī šim vajadzīgi lieli naudas ieguldījumi. Arī no pašvaldības budžeta līdzekļiem, jo, lai tikai veidotu elektrības pieslēgumu katrai pieturai un tās apgaismotu, būtu vajadzīgi apmēram 12 tūkstoši latu. „Ja sāk tramvaja pieturu labiekārtošanas darbus, tad pašvaldība grib, lai tie būtu padarīti kārtīgi un kvalitatīvi,” piebilda Fricbergs.

Nenoliedzami, pilsētas izskats ievērojami uzlabotos, ja visas tramvaja pieturvietas būtu veidotas vienā stilā, apgaismotas un vienmēr uzkoptas. Kad tas notiks, diemžēl neviens vēl nevar pateikt.

Līgums un – aste spīlēs

Runājot par autobusu un vienlaikus maršruta taksometru pieturvietām Liepājā, situācija šķiet visai samudžināta un pilsētniekiem un pilsētvidei ne tā labvēlīgākā. Tie, kas ikdienā izmanto autobusu satiksmi, vislabāk redz un zina, kāda ir situācija. Centrā daudzas pieturas glīti atjaunotas, ir nojumes, soliņi, atkritumu urnas u. c., bet, pabraucot tālāk no centra, ar pieturu labiekārtojumu kļūst aizvien sliktāk. Labi, ja ir soliņi, bet lietus vai sniega laikā, transportu gaidot, jāstāv bez jumta virs galvas. Pasažieri stāv, jo citas izejas nav.

Iepazīstoties ar Pilsētas domē pieejamajiem dokumentiem, tajos redzams, ka 1996. gadā pašvaldība noslēgusi līgumu ar SIA „euroAWK”, piešķirot tai tiesības visās pilsētā esošās pieturās uzstādīt pieturu nojumes un izvietot reklāmu. Kā zināja teikt domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls, šī firma sākotnēji vairākas pieturvietas arī labiekārtoja, uzstādot nojumes. Taču ar laiku aktivitāte mazinājās, un labiekārtošanas darbi apstājās. Pamazām radās problēmas ar pieturvietās esošo, bet huligānu bojāto nojumju vai sasisto stikla konstrukciju atjaunošanu. Uzņēmums to darīja negribīgi, tikai pēc daudzkārtējiem pašvaldības pārstāvju lūgumiem un aizrādījumiem. Tad 2001. gada jūlijā iebildumus par līgumu starp domi un SIA „euroAWK” izteica trešā puse – kāds uzņēmums, kas vēlējās pieturvietās izvietot savu reklāmu.

„Atklājās, ka tiešām ar šo līgumu pašvaldība lielā mērā sev sasējusi rokas,” atzina R. Fricbergs, „jo tādējādi visas pieturvietas tika uzticētas tikai vienai firmai un tā var rīkoties, kā pašai tīk.” To, ka 1996. gadā parakstītais līgums nav pilsētai izdevīgs, atzinusi arī Konkurences padome. Tagad domes Juridiskā daļa uzsākusi darbības tiesvedības uzsākšanai pret SIA „euroAWK”, lai šo līgumu, kas faktiski ierobežo trešo personu darbību vides reklāmas tirgū, atzītu par spēkā neesošu. Pašvaldība cer, ka izdosies panākt, lai citas kompānijas arī varētu veidot savu vides reklāmas tīklu un šajā uzņēmējdarbības jomā būtu brīva un godīga konkurence.

Taču, kamēr lietā nav pilnīgas skaidrības, runājot par autobusu pieturām pilsētā, situācija būtiski vis neuzlabosies un nojumes visur netiks uzstādītas. Tagad pieturu ikdienas uzturēšanas, kopšanas darbi, pamatojoties uz noslēgto līgumu, uzticēti firmai „Tranzīts L”.

Kiosks – pietura

Pēdējos gados pilsētas centrā uzcelti vairāki jauni objekti – pieturvieta kopā ar kiosku, veikaliņu. Ir vairāki „Plus punkti” un viens „Narvessen” kiosks. Šāda kombinācija izdevīga kā pasažieriem, tā uzņēmējiem, jo, ja pirmie ieguvuši ērtu pieturu, kurā paslēpties no nokrišņiem un iespēju iepirkties kioskā, tad otrie par apgrozījuma trūkumu arī nesūdzas. Nākot uz pieturu, kioskā var nopirkt avīzes, žurnālus un citas preces. Taču ne jau kurā katrā vietā, pieturā, uzņēmēji gatavi celt kiosku un labiekārtot tā apkārtni. Protams, tiek izvēlētas tādas vietas, kur pasažieru, gājēju plūsma vislielākā. Tātad lielākas peļņas iespējas. Kurš gan celtu kiosku un labiekārtotu apkārtni, teiksim, Lauku ielā pie Veco ļaužu dzīvojamā nama, ja tur, salīdzinot ar pieturu pie viesnīcas „Līva”, pasažieru pavisam maz? Taču, ja arī viņi iztiktu bez kioska, tad savu transportlīdzekli gribētu sagaidīt nojumē, nevis stāvot zem klajas debess.

Šogad liepājnieki tiks pie vēl vienas jaunas pieturas, kas papildināta ar mazu veikaliņu. Kā „Kurzemes Vārdam” pastāstīja akciju sabiedrības „Preses apvienība” reģiona vadītājs Juris Cviliks, jau šonedēļ tiks pabeigts projekts pieturas un tirdzniecības vietas celtniecībai Krūmu ielā, netālu no Ziemeļu ielas. Tad izsludinās konkursu un meklēs celtniecības firmu, kas objektu cels. J. Cviliks vēl nevarēja nosaukt visu šā objekta summu, bet maza tā nebūšot. „Lai šāds objekts taptu,” turpināja reģiona vadītājs, „jābūt gan uzņēmēja interesei, gan pašvaldības vēlmei sakārtot kādu konkrētu pieturu.” J. Cviliks neslēpa, ka, ja vien būs pašvaldības ieinteresētība, iespējams, arī citviet varētu tikt uzbūvēta līdzīga pieturvieta.

Siena nav pēc projekta

Atgriežoties pie raksta pašā sākumā minētās sūdzības par caurvēju pieturā Lielajā ielā pie veikala „Rivoli,” kā „Kurzemes Vārds” uzzināja Būvvaldē, gala siena šajā pieturā nebija paredzēta jau projektā. Tādēļ tās tur arī nav, taču pasažieriem no šīs situācijas tikai problēmas, nevis ērtības.

Svetlanas kundze dzīvo centrā un katru rītu šajā pieturā gaida autobusu, lai brauktu pie meitas uz M. Ķempes ielu un pieskatītu viņas bērnus. „Visnepatīkamāk aukstajā laikā un tad, ja autobuss kavējas. Pieturvietā tāds vējš, ka vienīgā iespēja patvērumu meklēt aiz kioska,” stāsta sieviete. „Jau tā vienmēr no mājām iznāku pēdējā brīdī, lai lieki nevajadzētu uzkavēties pieturā.” Līdzīgs stāsts bija Ausmai Bērziņai, kura ikdienā gan izmanto tramvaju un, braucot uz centru, tajā iekāpj pieturā pie tirdzniecības centra „Sala XL”. Viņa teica: „Dzīvoju šajā rajonā jau ilgi un šo tramvaja pieturu izmantoju kopš tramvaja līniju no Līvas laukuma pagarināja līdz Centrālkapiem. Pierasts, ka manā pieturā nav nekāda patvēruma no vēja un nokrišņiem, un tomēr ļoti gribētos jumtu virs galvas, jo dažubrīd tramvaju nākas gaidīt diezgan ilgi. ”

Runājot par pieturām, neviļus prātā nāk pirms pašvaldību vēlēšanām visu partiju vēlētājiem piedāvātie solījumi rūpēties par pilsētas saimniecības attīstību un iedzīvotāju ērtībām. Šķiet, kas tur īpašs – sabiedriskā transporta pieturvietas. Viens otrs tā arī pateiks: visi taču brauc ar personīgajām automašīnām! Atļaušos atgādināt, ka visi nebrauc gan. Nu, kaut vai gados vecāki ļaudis un tie tūkstoši skolēnu, kas ik mēnesi pērk autobusa vai tramvaja mēnešbiļetes. Bet, kad visas pieturas pilsētā būs sakārotas tā, lai pasažieriem būtu izdevīgi un ērti un arī pilsētā šie objekti pievilcīgi izskatītos, neviens vēl nevar pateikt.

Daiga Borska

 

2006. gada 20. janvāris. „Kurzemes Vārds”
Piekrasti pārsteidz nikns sals
(…)

Sals rauj vadus

Jau trešdienas vakarā sala dēļ pilsētā apstājās tramvaju satiksme. Kā „Kurzemes Vārdam” pastāstīja uzņēmuma „Liepājas tramvajs” tehniskais direktors Aigars Rauda, tas noticis tādēļ, ka sala ietekmē kontaktvadi atdalījušies savienojuma vietās. Lai bojājumus salabotu, naktī strādāja remonta brigāde. Taču vakarrīt tramvajniekiem atkal bija jādodas labot nokritušos vadus. Tas notika Rožu un K. Valdemāra ielas stūrī. Kā teica A. Rauda, nokritušie vadi nav bīstami, jo tikko ķēde pārtraukta, elektrība apakšstacijā automātiski tiek atslēgta.

Lai pēc iespējas ātrāk novērstu bojājumus, kontakttīklu remonta brigāde sala laikā strādās dežūru režīmā visu tramvaja satiksmes kustības laiku.

Autobusu parka direktors Rūdolfs Embutnieks: „Ceturtdien no rīta, pirms došanās reisā, neizdevās iedarbināt trīs autobusus. Tiem bija jāapkalpo pasažieri 3. , 4. un 6. maršrutā. Lai autobusi no rīta varētu doties ielās, sala apstākļos naktī tos ik pēc laika iedarbina un silda. Ar busiem, kas apkalpo rajona un starppilsētu maršrutus, problēmu nebija.”

Vakar priekšpusdienā pasažieri pieturās nesagaidīja vēl vairākus autobusus, jo tiem jau pēc izbraukšanas maršrutā radušās problēmas pneimatiskajā sistēmā. Lai netraucētu satiksmi un neapdraudētu pasažieru drošību, autobusi atgriezās Autobusu parkā.

(…)

Daiga Borska

 

2006. gada 21. janvāris. „Kurzemes Vārds”
Sals pieņemas spēkā, liepājnieki – izturībā
(…)

Luksofori neiztur, tramvaji un autobusi vēl turas

Dažviet pilsētā autovadītājos apjukumu radījuši luksofori, kuri vairs nedarbojas, kā ierasts. Izslēgts luksofors Peldu un K. Ūliha ielas krustojumā. Komunālās pārvaldes ceļu būves tehniķis Kaspars Ķinēns pieļauj, ka līdzīgs liktenis var piemeklēt arī luksoforu Lielās un Graudu ielas krustojumā. Kādēļ? Tādēļ, ka lielākā daļa pilsētā esošo satiksmes regulētāju ir vecāki par 20 gadiem un savu mūžu nokalpojuši. Veco luksoforu tehniskajos dokumentos norādīts, ka to darbība tiek garantēta tikai līdz mīnus 10 grādiem.

Kaspars Ķinēns atgādina: „Gadījumos, ja krustojumos luksofori izslēgti vai signāli darbojas nepareizi, autovadītājiem jābrauc, vadoties pēc ceļa zīmēm.”

SIA „Liepājas tramvajs” tehniskais direktors Aigars Rauda: „Kontakttīklu remonta brigāde sala laikā dežurē visu diennakti. Vakarrīt problēma ar nokritušu kontaktvadu radās ap pulksten 5 un 30 minūtēm Klaipēdas ielā, tramvaja apgriešanās vietā. Vēlāk pēc pulksten 8 remontēja vienu kontaktvada atsaiti. Sals kādu metāla detaļu bija burtiski pārkodis uz pusēm. Tikko uz līnijas rodas problēma, remonta brigāde dodas uz notikuma vietu, lai pēc iespējas ātrāk varētu atjaunot tramvaju satiksmi.”

Sals papildu rūpes turpina radīt sabiedriskajam transportam un, protams, pasažieriem, kuri pieturās gaida un dažubrīd tā arī nesagaida savu autobusu. Autobusu parka vadītājs Rūdolfs Embutnieks: „Nevarētu teikt, ka sals uzņēmumam radījis globālas problēmas, bet vienkāršs šis laiks nav. Tehnika nav jauna, un tas sala laikā rada kā papildu rūpes, tā problēmas.”

Rajona maršrutos izkritušu reisu vakar līdz pusdienas laikam nebija. Problēmas sala dēļ radās vienam autobusam, kuram vajadzēja atgriezties no Ventspils. Saldū agri no rīta ceļā uz Rīgu vairs nevarēja doties viens starppilsētu maršruta autobuss. Pasažierus līdz galapunktam aizveda nākamais šī reisa autobuss.

(…)

Daiga Borska

 

2006. gada 24. janvāris. „Kurzemes Vārds”
Devis bargu mācību, sals mazinās
(…)

Tramvaju satiksme bez pārtraukumiem

SIA „Liepājas tramvajs” tehniskais direktors A. Rauda: „Brīvdienās tramvaju satiksmē sala dēļ kustības pārtraukumu nebija. Remontbrigāde aizdomīgo vadu salaidumu vietas papildināja ar vadu ielaidumiem, lai metāla saraušanās gadījumā tie neatdalītos.

Autobusu parka direktors R. Embutnieks atzina, ka brīvdienās strādāts pastiprinātā režīmā, piesaistot papildu spēkus autobusu tehniskai sakārtošanai un uzturēšanai. Vakarrīt reisā devās visi rajona un starppilsētu maršruta autobusi, pilsētas maršrutos tikai vienam sala dēļ radušās tehniskas problēmas.

Komunālās pārvaldes ceļu nozares ceļu būves tehniķis K. Ķinēns: „Vakarrīt ar uzņēmuma „Volts 1” speciālistu palīdzību, kuri veic Liepājas luksoforu uzturēšanu, tika atdzīvināts luksofors Ūliha un Peldu ielas krustojumā. Luksofori Lielās un Graudu ielas krustojumā un pie tirdzniecības nama „Kurzeme” varētu sākt darboties otrdien, bet tikai tad, ja gaisa temperatūra kļūs siltāka.”

(…)

Daiga Borska

 

2006. gada 30. janvāris. „Kurzemes Vārds”
Pilsētas attīstības cerību projekti
Rubrika: Jaunumi

Līdztekus pilsētas attīstības projektiem, ko 32 miljonu latu apjomā paredzēts realizēt šajā gadā, ir izstrādāts arī budžetā neiekļauto projektu prioritārais jeb tā sauktais cerību saraksts. Kā informēja domes Attīstības pārvaldes priekšnieks Vilnis Vitkovskis, tie ir projekti, kuru realizēšanai pagaidām nauda nav piešķirta, bet kuri ir pietiekami reāli, un vairāki šo projektu pieteikumi ir iesniegti izskatīšanai. Tādi ir 19 projekti dažādās jomās: infrastruktūras sakārtošanā, izglītībā, kultūrā, tūrisma jomā un citās. Viens no tiem ir 15. vidusskolas agrāk celtās piebūves izpēte, lai izlemtu, ko ar to darīt nākotnē. Vēl šajos projektos ir minēta Liepājas kapsētu žogu sakārtošana, tramvaja sliežu ceļu remonts, pasažieru lidojumu organizēšana maršrutā Liepāja – Rīga un citi.

 

2006. gada 17. marts. „Kurzemes Vārds”
Karogi pie mājām un transports bez maksas
Rubrika: Jaunumi

Sestdien sakarā ar pilsētas 381. dzimšanas dienu Liepājas dome aicina liepājniekus pie namiem pacelt Latvijas valsts vai pilsētas karogus gan pie pašvaldības iestādēm, gan pie komercsabiedrībām, gan dzīvojamām mājām. Pilsēta jau ir tērpusies svētku rotā. Pilsētas dzimšanas dienā tradicionāli Liepājas muzeja un filiāļu apmeklējumi būs bez maksas. Jubilejas reizē iedzīvotājiem sarūpēta arī dāvana. Brauciens pilsētas sabiedriskajā transportā – tramvajā un pilsētas maršrutu autobusos – sestdien būs bez maksas.

 

2006. gada 28. marts. „Kurzemes Vārds”
Vīzija par to, kā attīstīs ezera krastu
Rubrika: Dienas tēma
(…)

Ar tramvaju uz Ezerkrastu?

Tie, kas jau agrāk iepazinušies ar pilsētas teritoriālās attīstības vīzijām, zina, ka šajā plānā paredzēts pagarināt Ezerkrasta virzienā tramvaja līniju. Reāli tas izskatītos tā, ka tramvajs neapgrieztos vis Klaipēdas ielas galā, bet nogrieztos pa Vaiņodes ielu un dotos līdz tās galam. Apgriešanās cilpa atpakaļceļam būtu pie ezera. Šī vīzija iezīmēta arī Ezerkrasta teritoriālā plānojuma grozījumos, tāpēc atliek vienīgi cerēt, ka nepaies nemaz tik ilgs laiks, kad uz Ezerkrastu varēsim doties ar tramvaju.

Kristīne Pastore

 

2006. gada 18. aprīlis. „Kurzemes Vārds”
Vecu sievu rajons. Lielākoties – divos stāvos
Rubrika: Manā un tavējā Liepājā
(…)

Drāšu un Brīvības ielas stūrī savienojās divas sliedes. Pa Drāšu ielu arī braukuši gari vagoni, kuros bija sabērti rūpnīcas izdedži, tos pa tramvaja sliedēm nogādāja tajās vietās, kur vajadzēja uzbērt pilsētas ielas, arī Līvas laukumu.

(…)

Daiga Borska

 

2006. gada 21. aprīlis. „Kurzemes Vārds”
Amatpersonas nevar sūdzēties par ienākumiem

Šoreiz „Kurzemes Vārds” ielūkojās trīs atlikušo deputātu ienākumu deklarācijās, kā arī dažu nozīmīgāko valsts un pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītāju pagājušā gada ienākumu deklarācijās.

(…)

Uzņēmuma „Liepājas tramvajs” direktors Aigars Puks pērn bijis arī valdes priekšsēdētājs valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Piejūras slimnīca”, valdes loceklis SIA „Liepājas tramvajs”, kā arī pildījis privatizācijas komisijas locekļa un komisijas locekļa pienākumus Pilsētas domē.

Viņam pieder kapitāldaļas vairākos uzņēmumos – 5 kapitāldaļas 2500 latu kopsummā SIA „Rietumu radio”, 60 kapitāldaļu 6000 latu vērtībā SIA „Atra”, 50 kapitāldaļu 500 latu vērtībā SIA „Baltijas koku produkcija” un 374 kapitāldaļas 74800 latu vērtībā SIA „3K Auto”.

A. Puks pērn saņēmis ienākumus – algu SIA „Liepājas tramvajs” – 10545,88 latus, algu SIA „Piejūras slimnīca” – 4000 latu, algu Pilsētas domē – 450 latu un 72 latus.

A. Puka īpašumā ir divi dzīvokļi Liepājā, viņam pieder 2001. gadā ražota vieglā automašīna. „Liepājas tramvaja” direktors uzkrājis skaidrā naudā 17000 latu, kā arī bezskaidrā naudā – 4000 latu SEB Latvijas Unibankā, 1600 latu apdrošināšanas sabiedrībā „Ergo Latvija”, 4000 dolāru sabiedrībā „Medlife”, 10000 eiro – kompānijā „Sevenstone Investment Group”.

A. Puks pērn veicis vairākus darījumus – iegājies nekustamo īpašumu, ieguldot 40000 latu, pārdevis dzīvokli, saņemot 3500 latu. Deklarācijas iesniedzējs uzrādījis parādsaistības 16000 latu apmērā, kā arī pats izsniedzis aizdevumu 6000 latu apjomā.

(…)

Sarmīte Pelcmane

 

2006. gada 22. aprīlis. „Kurzemes Vārds”
No sliedēm noslīd tramvaja vagona riteņi
Rubrika: Notikumi

Vakarrīt ap pulksten 11 un 45 minūtēm pilsētā apstājās tramvaju satiksme. Bija noticis negadījums Klaipēdas ielā, netālu no Līvas laukuma. Kā „Kurzemes Vārdam” pastāstīja SIA „Liepājas tramvajs” dispečere Anna Zariņa, kādam vagonam sliežu bojājumu dēļ no sliedēm noslīdējuši aizmugurējie riteņi. Pasažieri nav cietuši. Notikuma vietā ieradās uzņēmuma remontbrigāde. Pēc visa spriežot, negadījums noticis sliežu nolietojuma dēļ. Satiksmi atjaunoja pulksten 14 un 20 minūtēs.

 

2006. gada 28. aprīlis. „Kurzemes Vārds”
Mainīts tramvaja kustības grafiks
Rubrika: Jaunumi

Kā „Kurzemes Vārdu” informēja Pilsētas domes Sabiedriskā transporta komisijas sekretāre Ilona Čandere, pēc vairāku akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” darbinieku, kā arī arodbiedrības lūguma, izmainīts tramvaja kustības saraksts vēlākajās vakara stundās. Jautājumu par kustības laiku maiņu izskatīja domes Sabiedriskā transporta komisijā. Komisijas locekļi atbalstīja SIA „Liepājas tramvajs” direktora Aigara Puka priekšlikumu par trīs pēdējo reisu braukšanas laika izmaiņām, proti, darba dienās un sestdienās no gala pieturas „Liepājas metalurgs” tramvajs aties pulksten 23.02, 23.20 un 23.37, bet no gala pieturas „Centrālkapi” pulksten 23.26, 23.45 un vienu minūti pēc pusnakts. Savukārt svētdienās un svētku dienās no gala pieturas „Liepājas metalurgs” tramvajs aties pulksten 23.36, 23.15 un 23.37, no pieturas „Centrālkapi” 23.04, 23.39 un vienu minūti pēc pusnakts.

 

2006. gada 17. maijs
Strūklaka mazgājas reizi nedēļā
(…)

Uzņēmuma „Tranzīts L” pārziņā arī pilsētas ielu laistīšana un, kā pastāstīja V. Kleinšmits, tas notiek katru darbdienas rītu tā, lai darbs būtu paveikts līdz pulksten 8. Lai izpildītu plānoto darbu, katru dienu izmanto sešas vai septiņas cisternas ar ūdeni. Regulārā ielu laistīšana palīdz arī veiksmīgi atbrīvoties no smiltīm, kas palikušas vēl no kaisīšanas darbiem ziemā. Sava daļa ūdens vienmēr tiek arī tramvaja sliedēm, lai tās neputētu. Sliedes laista posmā no tirdzniecības nama „Kurzeme” līdz krustojumam ar Raiņa ielu. Laista arī stacijas laukumu, Rīgas, Graudu un citas ielas.

(…)

Daiga Borska

 

2006. gada 30. maijs. „Kurzemes Vārds”
Pieminēs komunistiskā genocīda upurus
Rubrika: Jaunumi

14. jūnijā apritēs 65 gadi, kopš notika pirmā lielā Latvijas cilvēku iznīcināšanas kampaņa, kopš tika īstenots komunistiskais genocīds pret Latvijas tautu. Vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku tika arestēti un bez tiesas sprieduma aizvesti, lai viņus nometinātu Sibīrijā vai ievietotu Krievijas nāves nometnēs. Šās dienas atcerei Liepājas Kultūras pārvalde, Politiski represēto klubs, Liepājas muzejs un Evalda Rimbenieka piemiņas fonds rīko vairākus pasākumus. Kā informēja muzeja darbiniece Sandra Šēniņa, šās dienas pasākumus pulksten 11 ievadīs dievkalpojums Lutera baznīcā, tajā kalpos mācītājs Viesturs Kalniņš, piedalīsies Liepājas Mūzikas vidusskolas audzēkņi. Pulksten 12 no baznīcas speciāli noformēts tramvajs dosies uz Centrālkapiem, tajā sibīriešu dziesmas dziedās folkloras kopa „Vēlava”, pēc tam būs atceres pasākumi Centrālkapos un vēlāk muzeja nodaļā „Liepāja okupāciju režīmos”, bet pievakarē ieliks Evalda Rimbenieka pieminekļa pamatakmeni K. Ūliha, E. Rimbenieka un Vītolu ielas krustojumā.

 

2006. gada 31. maijs. „Kurzemes Vārds”
Tramvajs reklamē arodbiedrības
Rubrika: Jaunumi

Ne viens vien liepājnieks būs pamanījis, ka starp citiem ar reklāmu apkrāsotajiem tramvaja vagoniem parādījies viens, kas aicina iestāties arodbiedrībās. Ideja, ka tādā veidā var arodbiedrībām piesaistīt jaunus biedrus, radusies Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā. Tam izlietota Eiropas Savienības Sociālā fonda nauda. Taču līgumu ar SIA „Liepājas tramvajs” noslēgusi firma „Ardes Mechi”. Tā ik mēnesi par šīs reklāmas vizināšanu tramvajniekiem maksā 70 latus. Pati reklāmas izgatavošana maksājusi vairāk nekā tūkstoš latu. Grūti pateikt, kāda būs atdeve, vai patiešām tā kādam liks aizdomāties līdz tam, ka arodbiedrības var aizstāvēt darbiniekus, un viņš iestāsies šajā organizācijā. Liepājas Arodbiedrību centra priekšsēdētājs Jānis Neimanis sacīja, ka viņam nav ziņu par cilvēkiem, kuri, šās reklāmas mudināti, būtu jau iestājušies arodbiedrībā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības projektu koordinatore Linda Romele, kura tieši nodarbojas ar tramvaja reklāmu Rīgā un citviet Latvijā, „Kurzemes Vārdam” paskaidroja, ka šī reklāma domāta arī kā dialogs, kas mudinās darbiniekus nestrādāt bez darba līgumiem.

 

2006. gada 3. jūnijs. „Kurzemes Vārds”
Nedod ceļu tramvajam
Rubrika: Likstas

2. jūnijā dažas minūtes pirms deviņiem no rīta automašīnas „Craysler Voyager” vadītājs – 1937. gadā dzimušais Vasilijs, vadot spēkratu no F. Brīvzemnieka ielas uz Lielo ielu, nebija ņēmis vērā ceļa zīmi „Dodiet ceļu” un nepalaida garām pa Lielo ielu braucošo tramvaju. Notika sadursme. Cietušo, par laimi, nav, šoferim sastādīts administratīvais protokols par ceļa zīmes ignorēšanu.

 

2006. gada 3. jūnijs. „Kurzemes Vārds”
Premjers atgūst nokavēto

Vakar Liepājā viesojās Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Šīs vizītes mērķis bija tikties ar mūsu pilsētas vadītājiem, iepazīties ar Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolas piebūves celtniecības gaitu un runāt par šā projekta tālāko attīstību, pārrunāt koncertzāles un olimpiskā sporta centra celtniecību, tramvaja un citas satiksmes infrastruktūras attīstību pilsētā, lai mazinātu aizvien pieaugošos sastrēgumus, runāt arī par ostas infrastruktūras attīstību un citiem pilsētai svarīgiem jautājumiem, kuru risināšanā ir nepieciešama valsts palīdzība. Tikšanās laikā runāja gan par iecerētajiem, gan iesāktajiem projektiem Eiropas Savienības fondu apguvē laikā no 2007. līdz 2013. gadam. Kā vēlāk sarunā ar žurnālistiem piebilda domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde, runāts arī par visā valstī un arī Liepājā samilzušo problēmu – bērnudārzu trūkumu un iespēju ar Eiropas Sociālās attīstības bankas starpniecību risināt to celtniecības iespējas.

(…)

Kristīne Pastore

 

2006. gada 9. jūnijs. „Kurzemes Vārds”
Kā lietderīgāk izmantot ES naudu?
(...)

Pēc Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieka Gunāra Ansiņa teiktā, Liepājā vēl nav konkrēti aprēķināts, kādas summas no ES līdzekļiem ir izmantotas, pašlaik notiek datu apkopošana. Bet 2007. gadā, kā norādīja G. Ansiņš, Liepāja plāno pretendēt uz ES līdzekļiem vairākās svarīgās jomās – energoresursu, transporta un izglītības infrastruktūras sakārtošanā, kā arī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. G. Ansiņš prognozēja, ka līdzekļus izdosies iegūt arī Karostas kanāla attīrīšanai, tāpat neslēpa gandarījumu, ka finansējums pienāksies koncertzāles celtniecībai. Diemžēl maz cerību ir saņemt līdzekļus tramvaja līnijas pagarināšanai, šis projekts esot palicis kā „pirmais aiz svītras”. Taču priekšsēdētāja vietnieks solīja, ka Liepājā vēl notiks diskusijas, kā maksimāli veiksmīgāk izlietot ES naudu.

Sarmīte Pelcmane

 

2006. gada 14. jūnijs. „Kurzemes Vārds”
Maina tramvaja sliedes
Rubrika: Jaunumi

Jau kādu laiku autobraucējiem jārēķinās ar neērtībām, braucot pa Rīgas ielu uz dzelzceļa staciju. Tā kā uzņēmums „Liepājas tramvajs” Rīgas un Dzelzceļnieku ielas krustojumā vecās sliedes maina pret jaunām, satiksmei šis krustojums slēgts.

Kā pastāstīja SIA „Liepājas tramvajs” tehniskais direktors Aigars Rauda, sliežu nomaiņa bija nepieciešama, jo līkumos tās izdilst ātrāk nekā taisnajos posmos. Darbus sāka jau maija vidū un tos veic gan uzņēmuma ceļu saimniecības brigāde, gan Nodarbinātības valsts aģentūras klienti, gan arī SIA „Aizputes ceļinieks” speciālisti. Lai sliedes salocītu vajadzīgajā rādiusā, palīdzība meklēta firmā „Rīgas satiksme”. Automašīnu satiksmi atjaunos, kad starp sliedēm ieklās segumu. Tas, kā prognozēja A. Rauda, varētu notikt jūlija vidū. Vienlaikus ar sliežu nomaiņu, izmainīs arī kontaktlīniju vadu rādiusu. Iepriekš šajā līkumā diviem tramvajiem tieši tuvo kontaktlīniju vadu dēļ nebija iespējams vienlaikus pabraukt garām un vienam tramvajam nācās gaidīt.

 

2006. gada 20. jūnijs. „Kurzemes Vārds”
Dzērumā pārrauj tramvaja līniju
Rubrika: Likstas

Vakar pulksten 15. 30 kravas automašīna Rīgas un Jelgavas ielas krustojumā pārrāva tramvaja līniju, paralizējot tramvaja satiksmi mūsu pilsētā. Kā negadījuma vietā noskaidroja „Kurzemes Vārds”, kravas auto „Iveco” vadītājs – 1969. gadā dzimušais Guntis – tramvaja līniju šķērsoja ar paceltu iekrāvēja strēli. Vadītājs likumsargiem skaidroja, ka pēc atkritumu iekraušanas automašīnā strēli ar kausu aizmirsis nolaist. Šķērsojot tramvaja līniju, strēle pārrāva vadus. Turklāt, krītot pārrautajiem vadiem, tika sabojāta Rīgas ielas malā novietota automašīna „Opel Kadett”. Pēc negadījuma, pārbaudot vadītāju, atklājās, ka viņš avāriju izraisījis, braukdams dzērumā – vadītājam konstatētas 1,2 promiles.

Tramvaja līnija Rīgas ielā sabojāta garā posmā – no 1905. gada ielas līdz Tirgus ielai. Tramvaja parka speciālisti, kuri bija ieradušies negadījuma vietā, prognozēja, ka līnijas atjaunošanai būs nepieciešama visa nakts un tramvaja satiksme, visticamāk, tiks atjaunota tikai otrdien no rīta.

 

2006. gada 5. jūlijs. „Kurzemes Vārds”
Neuzmanīgi šoferi rada neērtības tramvaja pasažieriem
Rubrika: Likstas

Pirmdien neilgi pēc septiņiem vakarā Lielajā ielā, iepretim bāram „Roms”, noticis satiksmes negadījums. Automašīnas „Ford Fiesta” vadītājs nebija ievērojis distanci un ietriecās priekšā braucošajā „Toyota”. Sadursmē cilvēki necieta, nedaudz bojāti tikai spēkrati. Taču neērtības sadursmes dēļ bija tramvaja pasažieriem, jo gandrīz pusstundu bija apstādināta tramvaju satiksme.

 

2006. gada 5. augusts. „Kurzemes Vārds”
Satiksmes ministrs iepazīstas ar infrastruktūras projektiem
Rubrika: Jaunumi

Vakar Liepājā darba vizītē bija ieradies Satiksmes ministrs Krišjānis Peters. Ministrs Liepājā iepazinās ar iespējām īstenot ielu infrastruktūras projektus, kuru realizācijai nepieciešams Satiksmes ministrijas atbalsts.

K. Peters apmeklēja Liepājas lidostu, kur pētīja lidostas nožogojuma projektu. Pēc lidostas apmeklējuma ministrs devās uz Liepājas ostas pievedceļa izbūves otrās kārtas projekta vietu, kā arī apskatīja nesen kuģa sagrauto Karostas tiltu. Vizītes laikā ministram bija tikšanās ar pilsētas vadības un ostas uzņēmumu pārstāvjiem, ar kuriem tika pārrunāta Liepājas ostas galvenā aktualitāte – ostas padziļināšanas projekts.

Vizītes otrajā daļā satiksmes ministrs kopā ar pilsētas vadības un uzņēmuma „Liepājas tramvajs” pārstāvjiem devās uz vietas apskatīt plānoto Liepājas tramvaja līnijas pagarināšanas projektu, lai izanalizētu projekta īstenošanas iespējas. Noslēgumā ministrs apskatīja projekta „Ziemeļu – dienvidu maģistrāle” īstenošanas vietu – Ganību un Zirņu ielas.

Sarmīte Pelcmane

 

2006. gada 7. augusts. „Kurzemes Vārds”
Turēt pie vārda
Rubrika: Pirmā sleja

Jau ierasts, ka dažādu ministriju vadītāji un politiķi mūsu pilsētā ir bieži viesi gan pirms Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanām. Šis ir 9. Saeimas vēlēšanu gads, un tādēļ Ministru kabineta pārstāvji Latvijas trešo lielāko pilsētu apmeklē itin regulāri. Pagājušajā nedēļā vien šurp bija atbraukuši Kultūras, Veselības un Satiksmes ministriju vadītāji.

Jārēķinās ar realitāti, ka pirms vēlēšanām valstsvīru prāti vairāk aizņemti ar sava tēla popularizēšanu, nevis reāliem darbiem, starp kuriem, protams, ir arī nepopulāru, bet nozīmīgu lēmumu pieņemšana. Pie tiem augstie viesi ķersies tikai pēc jaunās Saeimas un valdības izveidošanas (ja viņi vēl būs pie teikšanas), tāpēc valsts attīstība, beidzoties 100 tautas kalpu četru gadu valdīšanas ciklam, sāk buksēt. Tomēr arī šajā apnicīgajā populistisko ideju un solījumu laikā jācenšas izlobīt savs labums – jāseko līdzi amatvīru runām un pie izdevības to autoriem solītais jādur acīs kā baļķis.

Satiksmes ministrs Krišjānis Peters, piektdien viesojoties Liepājā, savā attieksmē pret mūsu pilsētas problēmām vārdos arī bija visnotaļ pretimnākošs. Tā kā Karostas tilta viena puse pēc tankkuģa avārijas ir sadragāta, tad ar iepriekš plānoto rekonstrukcijai paredzēto naudu tilta atjaunošanai nepietiks. Ministrs solīja darīt visu iespējamo, lai iztrūkstošo starpību segtu no valsts līdzekļiem, kas paredzēti ārkārtas gadījumiem. Mūsu pašvaldības uzdevums tagad ir turēt ministru pie vārda, iesniegt visu nepieciešamo dokumentāciju ar pārliecinošiem aprēķiniem un ar dūri sist pie viņa kabineta durvīm tik ilgi, kamēr jautājums tiek izlemts vēl pirms vēlēšanām. Tāpat ir jārīkojas, lai valdība no Kohēzijas fonda finansējuma transporta nozarei, kas pēc Šlesera demisijas tika vareni apcirpts, nolemj piešķirt naudu ostas padziļināšanai un tramvaja līnijas pagarināšanai līdz Ezerkrastam. Arī par to solīja pastāvēt satiksmes ministrs.

Latvijā ir 530 pilsētas un pagasti. Šajā priekšvēlēšanu sacīkstēs vislielākā ieguvēja būs tā pašvaldība, kas aktīvāk iesaistīsies diskusijās un lobēs savus projektus. Jo visiem jau tik un tā naudas nepietiks.

Edgars Lūsēns

 

2006. gada 15. augusts. „Kurzemes Vārds”
Spriedīs par tramvaja biļetes cenas palielinājumu
Rubrika: Jaunumi

Kā „Kurzemes Vārdam” sacīja SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks, uzņēmuma padomei tuvākajā laikā būtu jāpieņem lēmums paaugstināt vai arī atstāt līdzšinējo tramvaja biļetes cenu. Pēc visa spriežot, biļetes cena tiks paaugstināta, jo tā nav mainīta gadus desmit, bet šajā laikā ievērojami palielinājušās citas izmaksas uzņēmumā. Iespējams, no nākamā gada viens tramvaja talons maksās 20 santīmu, bet, pērkot to pie vadītāja, – 24 santīmus. Paaugstināt vai nepaaugstināt cenu būs jālemj Pilsētas domes deputātiem. Citās Latvijas pilsētās cena par braucienu sabiedriskajā transportā svārstās no 15 līdz 30 santīmiem. Pērn jūlijā Liepājā stājās spēkā jauni sabiedriskā transporta tarifi. Maršruta taksometriem cenas tika paaugstinātas no 20 līdz 25 santīmiem, bet autobusos no 15 līdz 20 santīmiem.

 

2006. gada 21. augusts. „Kurzemes Vārds”
Reibumā izraisa sadursmes

Nedēļas nogalē reģistrēts ievērojams skaits satiksmes negadījumu. Vairākas avārijas izraisīja vadītāji reibumā, informēja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse.

18. augustā ap pulksten 23.30 1962. gadā dzimušais Andris vadīja automašīnu „VW Passat” pa Brīvības ielu, kad krustojumā ar Grobiņas ielu neizpildīja luksofora prasību apstāties pie sarkanās gaismas un izraisīja sadursmi ar tramvaju. Pēc negadījuma atklājās, ka Andrejs bija alkohola reibumā – viņa izelpā konstatēja 2,54 promiles.

(…)

 

2006. gada 26. augusts. „Kurzemes Vārds”
Reklamē arodbiedrības un cīnās pret bezdarbu

Ceturtdien Liepājā notika Latvijas Brīvās arodbiedrību savienības pasākums „Darba tirgus realitāte – no bezdarba līdz darba spēka trūkumam”. Tas risinājās tramvajā, uz kura redzama LBAS reklāma, kas strādājošos aicina aizstāvēt savas tiesības darba tirgū. Pasākumu vadīja Liepājas Arodbiedrību centra priekšsēdētājs Jānis Neimanis, kurš klausītāju uzmanību pievērsa bezdarba līmenim Liepājā – 7,4 procenti jeb 3147 cilvēki, kā arī tam, ka pilsētas uzņēmēji nevar atrast darbiniekus. Par šo pretstatu un bezdarba samazināšanā paveikto runāja Pilsētas domes eksperte nodarbinātības jautājumos Aija Saldovere. Nodarbinātības valsts dienesta Liepājas filiāles vadītājas Daces Baumanes skatījums vairāk bija vērsts uz to, ko dara šī iestāde, lai cilvēkiem palīdzētu iekļauties darba tirgū. Liepājas pašvaldības aģentūras „Nodarbinātības projekti” direktors Zigmunds Cīrulis savukārt analizēja, kas trijos gados paveikts, sabiedriski derīgajos darbos iesaistot bezdarbniekus. Mazliet asu niansi kopīgajā noskaņā ienesa Valsts darba inspekcijas Kurzemes reģiona vadītājs Ilmārs Buks, kurš uzskata, ka bezdarba līmeni mākslīgi paaugstina tie uzņēmēji, kuri cilvēkus nodarbina bez juridiski noformēta darba līguma. Savu redzējumu, kā samazināt bezdarbu valstī, pauda arī LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns. Pēc tam pasākuma dalībniekiem tika dota iespēja izbraukt riņķi ar arodbiedrību tramvaju un brauciena laikā uzdot jautājumus arodbiedrību darbiniekiem un citiem speciālistiem.

Līvija Leine

 

2006. gada 1. septembris. „Kurzemes Vārds”
„Katram Liepājniekam” – arī autobusos un tramvajā

Ar šodienu kļuvis pieejamāks Liepājas domes izdotais bezmaksas laikraksts „Katram Liepājniekam” – to var atrast arī speciālās kastītēs pilsētas autobusos un tramvajā. Bet no sestdienas izdevums būs pieejams arī vilcienā Liepāja – Rīga – Liepāja. Tomēr, tāpat kā līdz šim, izdevuma jaunāko numuru liepājnieki ik mēnesi saņems arī savās pastkastītēs. Laikrakstu „Katram Liepājniekam” izdod jau sešus gadus, tajā ikviens var uzzināt pilsētas aktualitātes visdažādākajās jomās – komunālajā, sociālajā, veselības, izglītības, kultūras, sporta un daudzās citās. Līdz šim laikraksta tirāža bija 26 tūkstoši eksemplāru latviešu valodā un 11 tūkstoši – krievu valodā. Tagad izdevuma tirāža ir palielināta, lai nodrošinātu tā pieejamību arī sabiedriskajā transportā.

 

2006. gada 4. septembris. „Kurzemes Vārds”
Džips saduras ar tramvaju

Pirmdien neilgi pirms pulksten četriem pēcpusdienā satiksmes negadījums notika Lielā ielā tieši pretim Svētās Trīsvienības baznīcai. Sadūrās „Mercedes” džips ar tramvaju. Džips vēlējās izdarīt kreiso pagriezienu, kad pa sliedēm brauca tramvajs. Policija vēl skaidros, kurš bija sadursmes vaininieks, jo abi vadītāji strīdas. Automašīnas „Mercedes” šoferis apgalvo, ka apstājies uz sliedēm, kad tramvajs uzskrējis virsū, savukārt tramvaja vadītāja pastāv uz to, ka džips izbraucis tieši priekšā. Cilvēki negadījumā necieta. Taču neērtības nācās piedzīvot tramvaja pasažieriem, jo aptuveni pusstundu tramvaja satiksme bija paralizēta.

 

2006. gada 26. oktobris. „Kurzemes Vārds”
Tramvajs kļūs dārgāks

19. oktobrī uzņēmums „Liepājas tramvajs” publicējis laikrakstā paziņojumu, ka tas pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram iesniedzis jauna tarifa apstiprināšanas pieteikumu. Aprēķini balstās uz brauciena maksas divkāršojumu, tas ir, 20 santīmiem. Gadījumā, ja šo ierosinājumu apstiprinās, attiecīgi sadārdzināsies arī mēnešbiļetes un vagona vadītāja pārdotās biļetes. Regulatora priekšsēdētājs Artis Rimma apstiprināja, ka ir saņemts pieteikums, un sacīja, ka pēc minētās publikācijas ir jāpaiet vienam mēnesim, kas paredzēts jautājuma sabiedriskajai apspriešanai. Viņš arī atzīmēja, ka tagad spēkā esošais tarifs pastāv jau 11 gadu. Autobusu parks pagaidām neko neuzsāk, jo tā tarifi pašlaik ir saistīti ar degvielas cenu.

 

2006. gada 1. novembrī. „Kurzemes Vārds”
Taranē tramvaju un aizbēg

Pirmdien ap pulksten 11 satiksmes negadījums notika J. Janševska un Kr. Valdemāra ielas krustojumā. Vadītājs ar pagaidām nenoskaidrotu zaļas krāsas automašīnu izraisīja sadursmi ar tramvaju un no negadījuma vietas aizbrauca. Cilvēki nav cietuši, bet policija meklē vainīgo.

 

2006. gada 8. novembrī. „Kurzemes Vārds”
Ceļojumu maratons beigsies Liepājā

18. novembrī Liepājā beigsies Tūrisma attīstības valsts aģentūras projekts „Latvijas ceļojumu maratons”. Bet jau vakar un šodien ar Liepājas jaunākajiem tūrisma piedāvājumiem un objektiem iepazīstas žurnālisti un aģentūras pārstāvji. Apmeklētāji, kas „Latvijas ceļojumu maratona” laikā valsts svētku dienā ieradīsies mūsu pilsētā, varēs piedalīties spiegu spēlē „Bēgšana no PSRS”, iepazīties ar Liepājas muzeja piedāvājumu skolu pedagoģijā „Medicīnas programma”, kā arī doties ekskursijā ar tramvaju un apmeklēt teātra izrādi „Novēli man!”. Atgādinām, ka projekta „Latvijas ceļojumu maratons” nolūks ir popularizēt jaunus tūrisma produktus Latvijas reģionos, lai veicinātu vietējā tūrisma attīstību un sadarbību starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un potenciālajiem ceļotājiem. Šis projekts sākās 18. martā tieši Liepājā, un šeit to arī beigs. Šajā laikā Tūrisma attīstības valsts aģentūra ikvienu ceļotāju aicināja uz vairāk nekā 30 dažādiem tūrisma objektiem visos Latvijas novados.

 

2006. gada 14. novembrī. „Kurzemes Vārds”
Krustojums sašaurināts uz četrām dienām

„Plānots Jūras ielas remontu beigt 30. novembrī. Ļoti iespējams, ka autotransportam šī iela tiks atvērta jau agrāk,” – tā „Kurzemes Vārdam” vakar sacīja darbu vadītājs H. Šlampe. Vai tas notiks vai ne, šobrīd atkarīgs no laika apstākļiem, proti, kad būs iespējams uzklāt asfaltbetona segumu. Kopš svētdienas sarežģītāka kļuvusi Jūras un Lielās ielas krustojuma šķērsošana, jo tas sašaurināts. Sašaurinājums bija nepieciešams, jo Jūras ielā tiek ieguldītas jaunas ūdensvada caurules, kas tiks mainītas arī zem tramvaja sliedēm minētajā krustojumā. Cauruļu nomaiņai paredzētas četras dienas, tādēļ kājāmgājējiem un autovadītājiem, kas šķērso Kārļa Zāles laukuma, Lielās un Jūras ielas krustojumu, jābūt uzmanīgiem un, ko tur liegt, arī pacietīgiem.

 

2006. gada 17. novembrī. „Kurzemes Vārds”
Svētki pilsētā
Rubrika: Dienas tēma
(…)

Bez ārēja spožuma

Turpinot pētījumus pilsētas ielās un laukumos, „Kurzemes Vārds” secināja, ka arī šeit oriģinalitāti velti meklēt, tomēr atrodami pāris akcentu, kas vismaz tradicionālā veidā vēsta par valsts svētkiem, kas, jādomā, ir svarīgs un priecīgs notikums visiem Latvijas iedzīvotājiem, arī liepājniekiem. Karogu mastos, kas rindojas vairākās vietās pilsētā, plīvo valsts karogi, karodziņu improvizācija rotā arī laternu stabus, bet visrespektablāk izskatās Pedagoģijas akadēmijas galvenā fasāde, kuru no mācību iestādes jumta līdz pat pakājei klāj transparenti sarkanbaltsarkanās krāsās.

Statīvi pilsētas ielās vēsta svarīgā notikuma tuvošanos un uzrunā garāmgājējus ar priecīgu svētku vēlējumu, bet pavisam mīļi izskatās tie daži maršruta taksometri un tramvaja vagoni, kas, acīmredzot pēc to vadītāju iniciatīvas, izrotāti ar nelieliem valsts karodziņiem.

Tas arī viss – nav interesantu objektu, nav spožuma, nav pārsteiguma, kas vairotu pilsētnieku svētku izjūtu, ienesot krāsainību novembra rudenīgi pelēkajās ielās. Bet varbūt tas viss nemaz nav vajadzīgs? Skaidrs, ka rotājumi pilsētai tomēr prasītu zināmu summu no budžeta, tāpēc šķiet, ka vispārējās taupības režīmā pilsētas saimnieki labāk atlicina naudiņu drīzajiem Ziemassvētkiem. Bet valsts dzimšanas dienā svētki acīmredzot jārod pašiem savās sirdīs, jo tas neko nemaksā, vajadzīga tikai vēlme.

(…)

 

2006. gada 1. decembrī. „Kurzemes Vārds”
Avārija siltumtrasē

Vakar dienas otrajā pusē Klaipēdas ielas 70. nama iedzīvotāji paziņoja par karstā ūdens sūknēšanu no siltumtrases un milzīgo peļķi, kas appludinājusi pat tramvaja sliedes, un lūdza aizbraukt paskatīties. Tur tik tiešām jau darbojās attiecīgā tehnika un sabiedrības „Liepājas enerģija” speciālistu brigāde. Vajadzēja atrakt caurules un noteikt bojājuma apmērus. Izsmeļošas informācijas par notikušo vēl nebija. Taču gājēji pauda milzīgu sašutumu: „Un tagad naudu par visu noplēsīs no mums!”

Notikuma vietā ieradās „Liepājas enerģijas” Ražošanas daļas priekšnieka vietnieks Viktors Matjahs. Viņš sacīja, ka rēķinos maksa par ūdens zudumiem netiks iekļauta, un nomierināja korespondentus: nav pārtraukta siltuma un karstā ūdens piegāde mājai, kurai to nodrošināšana minētā trase. Kaut gan vajadzēja parūpēties par papildu karsto ūdeni apmēram 10 tonnu apjomā. V. Matjahs šos darbus klasificēja kā parastu remontu, taču piebilda, ka šajā vietā cauruļvadi nokalpojuši desmit gadus. Pārējo trases daļu nomainīja pilnīgi. Šodien par notikušo kļūs zināms daudz sīkāk. Taču cauruļu nomaiņas gadījumā siltumnesēja atvietošana būs nepieciešama. Labi, ka vēl nav ziema.

Kirils Bobrovs

 

2006. gada 2. decembrī. „Kurzemes Vārds”
Tas notiks pēc mēneša

Aizvakar „Kurzemes Vārdā” bija rakstīts, ka gaidāma maksas paaugstināšana par braucienu tramvajā. Parasti tādos gadījumos pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulators rīko preses konferenci. Šoreiz nelielā informācijas apjoma dēļ šis pasākums nenotika, taču regulatora priekšsēdētājs Artis Rimma atsūtīja „Kurzemes Vārdam” nelielu komentāru. Viņš uzsver, ka iesniegto aprēķinu pārbaudē un apstiprināšanā ņemts vērā tas, ka ievērojami palielinājušies izdevumi par elektroenerģiju, degvielu, rezerves daļām, materiāliem un pakalpojumiem un ka savas prasības diktē arī inflācija. Jau vairs nevar iztikt bez biļešu cenas nepaaugstināšanas. Norādīts arī uz to, ka iedzīvotāji pret šiem jautājumiem izturas ar sapratni. Laikā, kas bija atvēlēts „Liepājas tramvaja” projekta apspriešanai, regulators konkrētus priekšlikumus nav saņēmis. No 1. janvāra par braucienu būs jāmaksā 20 santīmu, bet tad, ja biļeti iegādāsies pie vagona vadītāja, – 24 santīmi, mēnešbiļete maksās 7,60 latus.

 

2006. gada 7. decembrī. „Kurzemes Vārds”
Cenu un algu pretruna

Dārgāks kļuvis brauciens tramvajā un autobusā. Abos gadījumos transporta uzņēmumi pievienojuši saviem iesniegumiem par tarifu paaugstināšanu nepieciešamās izziņas un aprēķinus. Tie rūpīgi pārbaudīti un atzīti par pamatotiem. Varētu piebilst, ka autobusa biļešu tarifs apstiprināts vēl pirms gada un uzņēmums vēl līdz pat šim laikam cietās. Tramvajnieki vispār ir rekordisti – nav paaugstinājuši maksu jau gadus desmit.

Taču mēs visi jūtam pretrunas: materiālu, elektroenerģijas un visu pakalpojumu cenas tuvojas Eiropas līmenim, bet algas un pensijas – diemžēl…

Grūti teikt, cik tas viss ir objektīvi. Vēl vairāk, ja runājam par atsevišķiem momentiem, Eiropā degviela kļuvusi lētāka, bet pie mums – nē. Vietējie ražotāji savu preci arī cenšas pārdot par Eiropas cenām. Tādā veidā diskomforts palielinās.

Visgrūtāk joprojām ir pensionāriem. Ir zināms, ka Pilsētas dome daudz darījusi, lai palīdzētu maznodrošinātiem liepājniekiem. Taču arī palīdzība vairs nav pietiekama, īpaši, ja ielūkojamies tuvākajā nākotnē. Nav noslēpums, ka tajā mūs sagaida gāzes cenu paaugstinājums, tātad atkal likumsakarīgi padārdzināsies arī apkure. Arī nesen paaugstinātā cena par elektroenerģiju nez vai ilgi noturēsies. Turpinās palielināties dzīvokļu apsaimniekošanas izdevumi. Tādēļ pašvaldības pasākumus vajadzētu atbalstīt valdības līmenī visas valsts mērogā. Pienācis laiks izstrādāt valstisku grūtību pārvarēšanas programmu. Domāju, ka vajadzētu likt lietā līdzekļus, kas uzkrāti privatizācijas fondā.

Visur daudz runā par inflāciju. Jā, ar to var aizbildināties jebkuras dārdzības gadījumā. Taču tas ir objektīvs process. Mēs redzam, ka pie labākās gribas to apturēt neizdosies. Tādēļ ir jārēķinās ar situāciju.

Viktors Zīverts,
pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes loceklis

 

2006. gada 9. decembrī. „Kurzemes Vārds”
Caur raizēm uz prieku

Aizvadītās nedēļas notikumus komentē Liepājas reģiona Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības komitejas priekšsēdētāja Silvija Ivanova

(…)

Apspriešana. Tramvaja biļetes paliek dārgākas, autobusa arī. Saprotu: izdevumi viņiem aug, cilvēkiem algas jāceļ. Taču kā ņirgāšanos uztveru to, ka paziņo: „Regulatoram neviens nav iesniedzis priekšlikumus, lai tarifus nepalielinātu. ” Kad paaugstināja siltuma tarifus, iesniedzām 1500 iesniegumus pret to. Neņēma vērā. Kāpēc tad izsludināt apspriešanu, ja tā? To pašu vēroju Saeimā, kur apspriež valsts budžetu. Kāpēc opozīcijai vispār dod vārdu, ja to, ko tās pārstāvji saka, neņem vērā?

(…)

 

2006. gada 9. decembrī. „Kurzemes Vārds”
Riņķa dancis ap melnajiem caurumiem

„Kurzemes Vārds” turpina saņemt liepājnieku ziņojumus par vaļējām akām mūsu pilsētā. Nereti iedzīvotāji sūdzas, ka iepriekš mēģinājuši vērsties pie atbildīgajām institūcijām, taču nav raduši atsaucību. Turklāt nupat veidojas dīvains riņķa dancis ar melnajiem caurumiem – akām, kam pirms pusgada tika uzlikti vāki, tie sāk pazust.

(…)

Taču visdīvainākā situācija izveidojusies K. Valdemāra ielā pie tramvaja pieturas. Pavasarī, kad pilsētā notika Līvu tirgus, rakstījām, ka laukumā starp tramvaja pieturu un Siena tirgu ir divas vaļējas akas, kas apdraud mazo tirdzinieku drošību, jo tieši šeit bija sarīkotas atrakcijas bērniem. Pēc publikācijas laikrakstā abas akas tika pie vākiem, bet nupat tās atkal ir vaļā, kaut arī vāki ir turpat blakus.

(…)

Ita Cērmane

 

2006. gada 12. decembrī. „Kurzemes Vārds”
Nedod ceļu tramvajam

Pirmdien neilgi pēc pulksten 12 satiksmes negadījums noticis pašā Liepājas centrā – Lielās un Graudu ielas krustojumā vieglais auto taranēja tramvaja vagonu.

„Kurzemes Vārdam” negadījuma tramvaja vadītāja pastāstīja, ka viņa, degot luksoforā zaļajam signālam, braukusi pa Lielo ielu Tramvajtilta virzienā, bet automašīnas „Škoda” vadītāja izdarījusi kreiso pagriezienu no Lielās ielas Graudu ielā. Notikusi sadursme.

Cilvēki negadījumā nav cietuši, taču spēkrats ir pamatīgi sabojāts, arī tramvaja vagons cietis. Turklāt avārijas dēļ uz ilgāku laiku pilsētas centrā veidojās satiksmes sastrēgumi un bija paralizēta tramvaja satiksme.

 

2006. gada 14. decembrī. „Kurzemes Vārds”
Ekonomija pirms tēriņiem
Rubrika: Pirmā sleja

Savāds mūspusē padevies ziemas pirmā mēneša sākums. Izrādās, tas bijis vissiltākais pēdējo vairāk nekā simts gadu laikā ar gaisa vidējo temperatūru astoņus grādus virs normas, un Latvijā vieni no senākajiem laika apstākļu mērījumiem veikti tieši Liepājā. Arī šis rudens kopumā mūsu valstī ierakstīts gaisa vidējo temperatūru rekordu grāmatā.

(…)

Jau rīt uz darbu ar pilsētas satiksmes autobusu vairs nevarēsim aizbraukt par 20 santīmiem. Nāksies no kabatām papildus izgrabināt vēl piecus. Bet no 1. janvāra ar Liepājas tramvaju vairs nevarēsim kratīties par 10 santīmiem, jo par biļeti jāmaksā būs tieši divas reizes vairāk. Jau domājat par personīgā transportlīdzekļa iegādi? Nu, nē taču. Tajā pašā dienā Latvijā tiks paaugstināts akcīzes nodoklis naftas produktiem, benzīnu un dīzeli sadārdzinot apmēram par kādiem diviem santīmiem litrā. Pēc 18 dienām dārgāka paliks arī elektroenerģija – līdzšinējo 4,8 santīmu vietā par vienu kilovatstundu maksāsim 5,1. Tad arī atsevišķās dzīvojamās mājās Liepājā palielināsies īres/apsaimniekošanas maksa. Varbūt es vēl kaut ko piemirsu? Ak, jā, kaislīgs smēķētājs visu šo informāciju tagad varētu kārtīgi pārpīpēt. Un būtu pēdējais laiks, jo cigarešu sadārdzināšanās straujais skrējiens sāksies tieši tad, kad būs izšauts Jaungada salūts. Tādēļ labāk ar nākamo gadu sākt, tā teikt, jaunu dzīvi un šo netikumu atmest.

 

2006. gada 15. decembrī. „Kurzemes Vārds”
Puika paskrien zem tramvaja

Ceturtdien dažas minūtes pirms pulksten četriem pēcpusdienā negadījums notika pašā pilsētas centrā – zēns paskrēja zem tramvaja uz gājēju pārejas Lielā ielā netālu no veikala „Drogas”. Kā stāstīja kāda negadījuma aculieciniece, zēns melnā jakā un čipsu paku rokā ātri izskrējis uz ielas un tramvaja vadītāja nepaspējusi nobremzēt. Puika pakļuva zem tramvaja, taču viņam izdevās izkļūt un aizskriet prom no notikuma vietas, atstājot aculieciniekus tikpat lielā šokā. Tramvaja vadītāja izsauca policiju. Viņa „Kurzemes Vārdam” pastāstīja, ka zēns ar čipsiem rokā ātri izskrējis tramvajam priekšā, neskatoties uz transporta līdzekli. Vadītājai strauji bremzējot, šoku nācās piedzīvot arī tramvaja pasažieriem. Nopietnas traumas tramvajā braucošie neguva, taču vienu otru sasitumu gan. Kāda tramvaja pasažiere „Kurzemes Vārdam” atzina, ka tramvajs braucis lēni, kad pēkšņi ļoti strauji nobremzējis. Pasažieri bremzēšanas dēļ krituši un grūdušies cits citam virsū. Sieviete, ar kuru runāja „Kurzemes Vārds”, traumēja potīti. Neērtības negadījums radīja arī citiem liepājniekiem un pilsētas viesiem, jo tramvaja satiksme pilsētā uz laiku apstājās.

 

2006. gada 23. decembrī. „Kurzemes Vārds”
Apsargu auto iekļūst avārijā

Piektdien neilgi pēc pulksten 11 satiksmes negadījums noticis pašā pilsētas centrā – uz tramvaja sliedēm iepretī viesnīcai „Līva” sadūrušās divas „VW” markas automašīnas. „Kurzemes Vārds” negadījuma vietā noskaidroja, ka apsardzes apvienības „Falck” dienesta automašīna bija sadūrusies ar „VW Passat”. Apsardzes auto tikai pāris buktes sānos un uz tramvaja sliedēm nomaucies ritenis. Nopietnāk cietis „VW Passat” – tam priekšdaļa pagalam. „VW Passat” vadītājs, kā arī viņa pasažieri apgalvoja, ka braukuši pa Lielo ielu Sv. Trīsvienības baznīcas virzienā, bet pie viesnīcas pēkšņi priekšā, nedodot ceļu, izbraucis apsardzes spēkrats.

Cilvēki negadījumā nav cietuši, taču satiksme pilsētas centrā uz ilgāku laiku bija apgrūtināta. Labu brīdi nekursēja arī tramvajs.

 

2006. gada 30. decembrī. „Kurzemes Vārds”
Kas Jaunā gada dāvanu maisā?
Rubrika: Dienas tēma
(…)

Sabiedriskais transports – dārgāks

Ar 2007. gada 1. janvāri tiks dubultota braukšanas maksa Liepājas tramvajos. Līdzšinējo 10 santīmu vietā par braucienu tramvajā būs jāmaksā 20 santīmi, ja biļete tiks iegādāta iepriekš, bet 24 santīmi – ja biļeti pirks pie tramvaja vadītāja. Mēneša biļetes cena būs 7,60 lati.

Liepājas autobusi tramvaju jau apsteiguši, jo kopš šā gada 15. decembra maksa par braucienu ir palielināta un iepriekšējo 20 santīmu vietā jāmaksā 25 santīmi, tas gan ir mazāk nekā galvaspilsētā, kur no jaunā gada februāra būšot jāmaksā 30 santīmu. Kā uzsver akciju sabiedrības „Liepājas Autobusu parks” direktors Rūdolfs Embutnieks: „Lētāka nepaliek ne gāze, ne elektrība, bet pats svarīgākais – no 1. janvāra palielinās akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. ” Savukārt lielākā daļa maršruta taksometru firmu brauciena cenu jau kopš rudens ir palielinājusi līdz 30 santīmiem.

Padārdzinājums skars arī vilciena satiksmi. Kā informē akciju sabiedrības „Pasažieru vilciens” sabiedrisko attiecību konsultants Kaspars Funts, no 1. janvāra paaugstināsies vilciena biļešu cena maršrutā Rīga – Liepāja. Ja līdz šim viena biļete maksāja 3,37 latus, tad no jaunā gada – 3,96 latus.

(…)

Sarmīte Pelcmane