2007. gada 3. janvārī „Kurzemes Vārds”
Liepājā saglabāsies braukšanas maksas atvieglojumi

No 1. janvāra tramvajā biļete maksā divas reizes dārgāk – 10 santīmu vietā 20. Taču braukšanas maksas atvieglojumi tramvajā un arī pilsētas maršruta autobusos procentuāli saglabāsies iepriekšējā līmenī. Tramvaja mēneša biļetes pilna cena ir 7,60 lati, bet nestrādājošiem pensionāriem tā maksās 3,80 latu. Pasažieriem, kas vecāki par 70 gadiem, mēnešbiļete maksās 1,52 latus, tas ir 20 procentus no mēnešbiļetes cenas.

Pilsētas maršruta autobusos arī saglabāta līdzšinējā atlaižu sistēma. Atlaides tajos nosaka pēc aprēķinātās pensijas apmēra.

Izmaksās braukšanas atvieglojumu kompensēšanai Pilsētas dome šogad tērēs 769 910 latu. 2006. gadā tam tērēja 492 250 latu. 2006. gadā braukšanas maksas atvieglojumus tramvajā mēnesī vidēji izmantoja 4100 cilvēku, pārvadājumos ar autobusiem–2300.

 

2007. gada 4. janvārī „Kurzemes Vārds”
Pilsēta saņems Eiropas naudu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija plāno 27 Latvijas pilsētām sadalīt 289 miljonus eiro (203,1 miljonu latu) pilsētvides sakārtošanai. Eiropas Komisija pilsētvides attīstībai Latvijā atvēlējusi 529 miljonus eiro (371,8 miljonus latu), bet RAPLM piedāvā sadalīt deviņām valsts pilsētām un 18 rajonu centriem 289 miljonus eiro. Savukārt 180 miljoni eiro (126,5 miljoni latu) tiks sadalīti, izmantojot Kohēzijas fondu, kas ir citu ministriju kompetencē, bet 60 miljoni eiro (42,2 miljoni latu ) – izmantojot Eiropas Sociālo fondu. Liepāja varētu saņemt aptuveni 32 miljonus eiro (22,5 miljonus latu) saviem svarīgākajiem projektiem, piemēram, tramvaju satiksmes uzlabošanai.

 

2007. gada 4. janvārī „Kurzemes Vārds”
Pasažieru nav mazāk

Jaunais gads atnācis ne tikai ar jaunām cerībām un plāniem, bet arī ar cenu kāpumu dažādās dzīves jomās. Arī Liepājā paaugstinātas tramvaja biļešu cenas. No 1. janvāra kioskā pirkts tramvaja talons līdzšinējo 10 santīmu vietā maksā 20, bet pie tramvaja vadītāja iegādātais – 24 santīmus. Vakar „Kurzemes Vārds” devās nelielā izbraukumā ar liepājnieku tik iecienīto sabiedriskā transporta līdzekli, lai uzzinātu, ko pasažieri domā par talonu un mēnešbiļešu sadārdzināšanos.

Pieturā tramvaju gaidīja pensionārs Juris Grīnbergs. „Ko tur var darīt, ka cena palielināta,” viņš samiernieciski teica. „Tramvajniekiem arī vajag dzīvot!” Ja pērn abi ar sievu katrs sev iegādājušies mēnešbiļeti, tad tagad nopirkuši tikai vienu. Agrāk tā maksājusi 76 santīmus, tagad 1 latu un 52 santīmus. Tā kā tramvaja satiksme ērta un iznākot diezgan bieži no pilsētas dienvidrietumu gala atbraukt uz centru, bez mēnešbiļetes pirkšanas tomēr neiztikšot.

Tramvajā satiekam jelgavnieci Dzintras kundzi, kura brauca uz Centrālkapiem. Par to, ka tramvaja talona cena mainījusies, uzzinājusi no draudzenes liepājnieces. Tas, ka jāmaksā vairāk, viņu nepārsteidzot, jo visur cenas palielinās. No šā gada Jelgavā arī cēlušās cenas sabiedriskajam transportam un viens brauciens autobusā maksājot 25 santīmus. Uz mājām ar tramvaju devās Ilmāra kungs. Viņš uzskata, ka tramvajs Liepājā ir pats ērtākais un labākais sabiedriskā transporta veids, tādēļ par biļetes cenas celšanu daudz neskumst. Pirmajās trijās jaunā gada dienās esot novērojis, ka braucēju nedaudz mazāk, bet gan jau liepājnieki pieradīs un, negribot atteikties no ierastajām ērtībām, biļetes pirks un brauks. Viņš pats regulāri iegādājoties mēnešbiļeti. Uzrunātā Inita Lūse sacīja, ka, tā kā cenu celšanu ietekmēt neviens nevarot, tad jāmaksā vien tik, cik prasa. Liepājnieki vēl varot priecāties, jo no februāra Rīgā viens brauciens tramvajā maksās 30 santīmus.

Atgādinām, ka pērnā gada nogalē Sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprināja SIA „Liepājas tramvajs” iesniegtos jaunos tarifus un tramvaja biļešu cenu mainīja no 1. janvāra. Tā bija nemainīga vienpadsmit gadus. Tagad mēnešbiļete maksā 7 latus un 60 santīmus, pensionāriem un 3 latus un 80 santīmus donoriem, bet pensionāriem, kas vecāki par 70 gadiem – 1 lats un 52 santīmi. Kā vakar „Kurzemes Vārdam” teica SIA „Liepājas tramvajs” direktors Aigars Puks, tarifu paaugstināšana jau no janvāra ļaus paaugstināt algas uzņēmumā strādājošiem.

Daiga Borska

 

2007. gada 5. janvārī „Kurzemes Vārds”
Pērn esam saimniekojuši ar vērienu

Kad trauksmainā gadumija aizvadīta, ir īstais brīdis sākt izvērtēt, kā pilsēta pērn saimniekojusi un attīstījusies. Daļā pozīciju skaitļi par pagājušo gadu vēl nav apkopoti, tomēr pēc provizoriskiem datiem tendences var ieskicēt. Pēc pilsētas Attīstības pārvaldes sagatavotajiem un domes Sabiedrisko attiecību nodaļas apkopotajiem datiem vērtējot, šķiet, ka Liepājai pagājušais bijis visumā ražīgs gads – daudzās nozarēs vērojams pieaugums, jautājums tikai, kā to reāli savā maciņā izjūt pilsētas iemītnieki.

(...)

Projekti un iespējas

Nebūs pārspīlēti teikts, ka pagājušajā gadā pilsētā valdīja īsts dažādu vietēja un starptautiska mēroga projektu uzvaras gājiens. 2006. gadā Eiropas struktūrfondos tika apstiprināti tādi projekti kā, piemēram, „Liepājas vēsturiskā centra renovācija un tūristiem pievilcīgas vides radīšana” (PHARE programmas finansējums). Saistībā ar šo projektu tika izveidota mūziķu Slavas aleja Zivju ielas posmā no Rožu laukuma līdz Kungu ielai, rekonstruēts Rožu laukums un veikta Zivju ielas rekonstrukcija. Bez tam projekts „Reģionālo lidostu, arī Liepājas, tehniski ekonomiskā priekšizpēte” (valsts finansējums), kam nākotnē plānots piesaistīt līdzekļus no Kohēzijas fonda. Kā arī projekts „Starptautiskās pludmales patruļas apmācību sistēmas un pludmales infrastruktūras izveide” (Interreg IIIA).

Nozīmīgs pilsētai ir projekts „Liepājas ostas pievadceļi” (Kohēzijas fonds). Projektu veido trīs daļas – dzelzceļa izbūve, ostas pievadceļa izbūve un Karostas izgriežamā tilta rekonstrukcija. Šim projektam piesaistīti 16 miljoni eiro.

Bez tam izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums Karostas kanāla attīrīšanai, tā realizācijai plānots piesaistīt investīcijas no Eiropas Reģionālā attīstības fonda.

Realizēti vai uzsākti arī daudzi citi projekti: Liepājas izglītības iestāžu ēdināšanas bloku rekonstrukcija, Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolas piebūves celtniecība, Liepājas ielu seguma renovācija, SIA „Liepājas sporta un kultūras pils” rekonstrukcija, Liepājas koncertzāles „Lielais dzintars” būvniecība, izstrādāts tehniskais projekts Vecās ostmalas rekonstrukcijai utt.

Šobrīd izstrādāti un iesniegti iespējamie Kohēzijas fonda projekti transporta nozarē nākamajam programmēšanas periodam (2007. – 2013. gads): Liepājas ostas viļņlaužu rekonstrukcija, Liepājas reģionālās lidostas rekonstrukcija, Liepājas ostas pievadceļi (III kārta), Liepājas tramvaja modernizācija un jaunu līniju izveidošana.

2006. gadā iezīmējās jauni akcenti pilsētas ekonomikā, attīstoties Brīvības ielas objektiem (autocentri, lielveikals „K-Rauta” un citi). Bez tam Liepāja kļuva sasniedzamāka Liepājas viesiem, tūristiem un uzņēmējiem – kompānija „Air Baltic” turpināja iekšzemes lidojumus Rīga – Liepāja, kā arī tika atjaunota pasažieru dzelzceļa satiksme starp Rīgu un Liepāju.

(...)

Sarmīte Pelcmane, Kristīne Pastore

 

2007. gada 10. janvārī „Kurzemes Vārds”
Vecmāmiņa sodu neizcietīs
Alternatīvs sods brīvības atņemšanai – piespiedu darbs
Rubrika: Dienas tēma

„Pie mums bija atnākusi kāda tikko pilngadību sasnieguša puiša vecmāmiņa un mazdēla vietā gribēja nostrādāt viņam piespriestās piespiedu darba stundas,” atcerējās Valsts probācijas dienesta Liepājas teritoriālās struktūrvienības vecākās referentes Madara Spāģe un Guna Štolcere. Bijis arī tā, ka savu vīru vietā strādāt piespiedu darbu pieteikušās sievas. Uz jautājumu, vai jūs viņu vietā ietu arī cietumā izciest brīvības atņemšanas sodu, atbilde skanējusi: „Nē, to ne...” Par piespiedu darbu nepieciešams runāt vēl un vēl, jo tieši informācijas trūkuma dēļ tā jēga un uzdevumi sabiedrībai pilnībā izprotami.

Samērā jauns soda veids

Valsts Probācijas dienesta Liepājas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Solvita Dīķe: „Kad 1999. gadā stājās spēkā jaunais Krimināllikums, Latvijā tika ieviests jauns brīvības atņemšanai alternatīvs soda veids – piespiedu darbs.”

Piespiedu darbu piespriež tiesa un tas var būt no 40 līdz 280 stundām. Piespiedu darbs atšķirībā no ierastajiem soda veidiem (arests, cietumsods) ir orientēts uz likumpārkāpēju iekļaušanu sabiedrībā, nevis izolēšanu no tās. S. Dīķe atgādināja, ka tiesa piespiedu darbu piemēro tikai par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas netiek uzskatīti par smagiem. 2004. gadā Krimināllikumā pieņemtie grozījumi deva iespēju piespiedu darbu kā soda veidu piemērot vēl par 114 nodarījumiem. No 2006. gada uzraudzību pār to, kā tiek izpildīts tiesas uzliktais sods – piespiedu darbs – Liepājā un rajonā veic Probācijas dienesta Liepājas teritoriālā struktūrvienība. Līdz tam tas bija pašvaldību pienākums.

(...)

Strādā kapos, mazgā tramvajus

Kādus darbus veic liepājnieki, kas notiesāti ar piespiedu darbu? Solvita Dīķe: „Mūsu struktūrvienība noslēgusi 24 līgumus ar vairākiem Liepājas pašvaldības uzņēmumiem un Liepājas rajona pagasta padomēm, kas tagad ir darba devēji piespiedu darbos notiesātajiem. Ļoti laba sadarbība mums ir ar Liepājas Kapsētu pārvaldi, SIA „Karosta” un „Vecliepāja”.”

Notiesātajiem piedāvā vienkāršus darbus – tīrīt teritorijas, sagatavot malku, veikt telpu remontu, no iekšpuses un ārpuses mazgāt tramvajvagonus. Referentes saka, ka labprāt piedāvātu arī citus darbus, bet tas atkarīgs no darba devēja iespējām un vēlēšanās tos piedāvāt. Esot gadījumi, kad cilvēks jūtas ļoti aizvainots, ka viņam jādara „tik prasts" darbs, piemēram, jāslauka iela. Bijuši tādi, kas no piedāvātā atteikušies savu principu dēļ. Bet tad nav citas alternatīvas kā arests, jo sods tik un tā būs jāizcieš.

Visgrūtāk reālam darbam esot motivēt pusaudžus, jauniešus. Daudziem no viņiem ņemt rokās grābekli un tīrīt zāli vai slaucīt ielu šķiet pats lielākais apkaunojums. Jauniešu attieksme pret darbu mēdz būt visai bezatbildīga. M. Spāģe: „Tad runājam gan ar pašiem jauniešiem, gan ar vecākiem. Kad viņi sāk domāt, kas tomēr pašam labāk – sēdēt cietumā vai strādāt piespiedu darbu – izvēle paliek par labu darbam.”

(...)

Daiga Borska

 

2007. gada 11. janvārī „Kurzemes Vārds”
Jauns padomes loceklis

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš turpmāk pildīs arī SIA „Liepājas tramvajs” padomes locekļa pienākumus. Šo informāciju apstiprināja uzņēmumā. No padomes locekļa pienākumiem ar Liepājas domes lēmumu atbrīvota Ināra Freidenfelde. SIA „Liepājas tramvajs” padomē tagad ir Gunārs Ansiņš, Tālivaldis Deklaus un Ronalds Fricbergs. Kā liecina SIA „Lursoft” pieejamā informācija, uzņēmuma apgrozījums 2005. gadā bija 445324 lati, bet 2004. gadā 378569 lati. 2005. gadā „Liepājas tramvajs” strādāja ar peļņu 13259 latu apjomā, bet gadu iepriekš – 58308 latu apjomā. No šā gada 1. janvāra tramvaja biļešu tarifi palielināti divas reizes.

 

2007. gada 13. janvārī „Kurzemes Vārds”
Braukšanas maksas atvieglojumi arī černobiliešiem

Bijušie Černobiļas Atomelektrostacijas avārijas seku likvidētāji, kuri apvienojušies savienībā „Černobiļa”, arī šogad saņems atlaides braukšanai pilsētas sabiedriskajā transportā. Viņiem būs jāmaksā 50 procenti no pašlaik spēkā esošās biļešu cenas gan tramvajā, gan autobusos. Lai saņemtu braukšanas maksas atvieglojumus, akciju sabiedrības „Liepājas Autobusu parks” kasēs un SIA „Liepājas tramvajs” dispečerpunktā jāizpērk mēneškarte, bet Pilsētas dome pēc iesniegtajiem sarakstiem, kuros uzrādīti atvieglojumu saņēmēju personas dati, pārskaitīs pārvadātājiem kompensāciju – pusi no katras mēnešbiļetes cenas. 2007. gadā maksas kompensācijai černobiliešiem, pensionāriem un mazturīgajiem iedzīvotājiem braukšanai autobusos paredzēti 301938 lati, bet braukšanai tramvajos – 146610 lati.

 

2007. gada 15. janvārī „Kurzemes Vārds”
Spārni jau nes visam pāri

Voldemārs Ante pagājušajā gadā nosvinēja 85. dzimšanas dienu. Bet šogad, tieši 2. janvārī, apritēja 60 gadu, kopš viņš kļuvis par žurnālistu. Viņa mūža aktīvākie gadi sakrita ar padomju laiku. Tāpēc pārdomu un secinājumu par bijušajiem laikiem un šodienu ir pārpārēm.

(...)

– Vai nav tādu brīžu, ko ar smaidu atcerēties?

(…)

1948. gada 8. martā putināja tā, ka ne ar zirgiem, ne tramvajiem pabraukt. Kupenas pāri galvai. Visiem lika šķūrēt sniegu, arī žurnālistiem. Pirmajā stāvā toreiz bija lauksaimniecības nodaļa. Vīri nokusuši sanāca iekšā. Paņēmām šņabīti, uzkožamos. Mielojāmies. Te ienāk redaktors Bauģis: „Puiši, ko jūs darāt, te taču tādi lieli logi, visu var redzēt.” Te viens iesakās: „Bet, redaktor, tie logi taču aizsaluši!” Viņš paskatījās, un pats arī sāka smieties. Un vēl ierāva kopā ar mums.

Līvija Leine

 

2007. gada 18. janvārī „Kurzemes Vārds”
Vairāk naudas, vairāk vajadzību
Rubrika: Kā šogad dzīvosim?

Katru liepājnieku, jādomā, interesē ne tikai savs maciņš, bet arī pilsētas kopējais maks – galu galā tieši viņš daļu no savas nopelnītās naudas atvēl Liepājas vajadzībām, un no šīs iedzīvotāju samestās naudas veidojas pilsētas budžeta lielākā summa. Un tieši viņš, šis liepājnieks, ir tiesīgs sagaidīt, ka pilsētas tēvi ar viņa naudu rīkosies gudri, ieguldīs to procesos, kas veicina Liepājas uzplaukumu un līdz ar to arī iedzīvotāju labklājību.

Šodien Liepājas domes deputāti savā ikmēneša sēdē izskatīs šā gada pilsētas budžeta projektu un, visticamāk, to arī pieņems.

(...)

Trešais lielākais tēriņš šā gada budžetā paredzēts ekonomiskajai darbībai – kopsummā šim vajadzībām plānots tērēt 8 miljonus 560 tūkstošus 3 latus, kas ir par 1 miljonu 419 tūkstošiem 587 latiem vairāk nekā 2006. gadā, veidojot 17,8 procentus no kopējiem budžeta izdevumiem. Lielākie izdevumi šajā sadaļā paredzēti pilsētas asfaltbetona ielu renovācijas un rekonstrukcijas darbiem, ostas pievadceļu būvniecībai un tramvaja sliežu remontam, kā arī kapličas būvniecībai Dienvidu kapsētā.

(...)

Kristīne Pastore, Sarmīte Pelcmane

 

2007. gada 19. janvārī „Kurzemes Vārds”
Tas fantastiskais, traģiskais un skaistais laiks
Rubrika: Dienas tēma

(...)

Tikmēr interneta portālā www.liepājniekiem.lv cilvēki balso par to, vai ietu uz barikādēm vai ne. Ietu, saka 65 procenti no balsotājiem. Vairāk nekā 400 cilvēku. Tik liela interese nav bijusi ne par vienu citu jautājumu. Iepriekšējā aktīvākajā balsojumā – būt vai nebūt tramvajam līdz Ezerkrastam – piedalījušies 63 cilvēki.

(...)

 

2007. gada 20. janvārī „Kurzemes Vārds”
Jautrība un misēkļi pagrabstāvā
Rubrika: Mana sirdslieta

(...)

Klubā un „Pablo bruģī” notikuši ne tikai muzikāli sarīkojumi, bet arī dažādi citi pasākumi. Piemēram, publikai lielu jautrību savulaik sagādājusi modeļu aģentūra „Vacatio”, kuras vīriešu dzimtas modeļi liepājniekiem reklamējuši arī bārdas putas, izraibinot ar tām ne tikai savas, bet arī skatītāju sejas. Liepājas ļaudīs un pilsētas viesos savulaik interesi raisījušas arī jaunās grupas, kuras laikā, kad norisinājās festivāls „Liepājas dzintars”, pa dienu uzstājās „Pablo bruģī”. Ne mazāk cilvēkus piesaistījušas vabolītes, kuras bija apskatāmas vietā, kur tagad slejas Latvijas 1. rokkafejnīca.

Raivo stāsta, ka vienmēr cītīgi arī piedomāts, kā reklamēt kluba pasākumus. Piemēram, Ainara Mielava albuma „Garastāvoklis” prezentācijas koncerta reklāma skanēja arī tramvajā, kas pagājušā gadsimta 90. gados nebija ne ierasti, ne arī lēts prieks. Reklāmas devēji sākotnēji raizējušies, vai šis triks atmaksāsies. Bet cilvēku uz koncertu bijis tik daudz, ka bija jāsāk nopietni domāt par izklaides vietas paplašināšanu. Un pēc laika radās Latvijas 1. rokkafejnīca, kura no vienstāva ēkas pārtapa par divstāvu, pēc tam uzradās „Zvaigžņu dārzs” un tagad arī „Slavas aleja”….

(...)

 

2007. gada 24. janvārī „Kurzemes Vārds”
Tīri labs sods
Rubrika: Skatiens

(...)

Juristi un sabiedrība gadu gadiem runājuši, ka visefektīvākais ir ātrs un reāls sods, kura sekas tiek izbaudītas uz paša notiesātā ādas. Piespiedu darbs šajā ziņā ir tiešām ļoti labs variants, jo izvēles nav – vai nu strādā ar savām rokām, vai, ja to nedarīsi, sēdi arestā. No notiesāto darba reāli (un par velti) iegūst sabiedrība – sakoptas ielas, apkārtni, tīras kapsētas, izmazgātus tramvaja vagonus u. c. Tiesneši, protams, izvērtējot katra tiesājamā personību un piemērojamos sodus, tomēr aizvien biežāk kā soda veidu izvēlas šo – piespiedu darbu. Īpaši lietderīgi un pamācoši tas ir pusaudžiem un tādiem, kas ar kriminālsodu tiek sodīti pirmo, dažkārt arī otro reizi.

(...)

Daiga Lutere

 

2007. gada 29. janvārī „Kurzemes Vārds”
Apzog tramvajus un būvniekus
Rubrika: Notikumi

26. janvārī ap pulksten 12 Rīgas ielā 54a, SIA „Liepājas Tramvajs” konstatēts, ka no trim tramvaja vagoniem pazudušas trīs tramvaju solenoīdu spoles. Radīts 360 latu liels materiālais zaudējums. Policijā par notikušo uzsākts kriminālprocess.

(...)

 

2007. gada 30. janvārī „Kurzemes Vārds”
Sniegs ielās un uz ietvēm. Gribas tīrāk!
Rubrika: Dienas tēma

(...)

Visās trijās namu pārvaldēs mums apliecināja, ka to sētnieku sastāvs strādā kā parasti, un, ja runa ir par sniega novākšanu no ietvēm, tad tas jāizdara līdz pulksten astoņiem rītā, lai cilvēki, kas dodas uz darbu, varētu iziet no mājām un bez problēmām doties uz tramvaju vai autobusu pieturu. Šīs rindiņas rakstītas vakar pulksten 9.30, un tieši šajā laikā aiz redakcijas logiem atskanēja sētnieka sniega lāpstas švirkstoņa. Labi, uzskatīsim to par izņēmumu.

(...)

 

2007. gada 30. janvārī „Kurzemes Vārds”
Teātris tramvajā
Rubrika: Situācija

Nav nekāds noslēpums, ka daudzi pasažieri, izkāpjot no tramvaja, sniedz savu biļeti tam, kas iekāpj vagonā, lai viņš ar to turpinātu ceļu un tātad arī ietaupītu naudu. Protams, visi zina, ka tā darīt nedrīkst, bet tomēr dara. Sakarā ar šo procedūru novēroju interesantu situāciju. Kāds jauns vīrietis, pieturā izkāpjot, sniedza savu biļeti kundzei cienījamos gados. Varēja redzēt, ka viņai uz sekundi acīs iemirdzējās prieka dzirksts. Taču tā izdzisa, līdzko viņa paraudzījās uz vadītāja kabīnes pusi. Nezinu, ko viņa tur ieraudzīja, taču pieļauju, ka tas bija dusmīgs vagona vadītāja skatiens. Un prieka dzirksti nomainīja svēts sašutums. „Ko jūs man te dodat!” viņa nicīgi novērsās un lepni devās pie kompostrētāja, kurā iestūma pašas biļeti.

Viktors Ulberts

 

2007. gada 3. februārī „Kurzemes Vārds”
Iereibis vīrietis, sēžot uz sliedēm, paralizē satiksmi
Rubrika: Likstas

Pretī ēkai Rīgas ielā 33 policistiem vajadzējis palīdzēt 1969. gadā dzimušajam Ojāram, kurš bija apsēdies uz tramvaja sliedēm un paralizējis satiksmi. Kā noskaidrojās, vīrietis bija stipri iereibis, tāpēc kārtības traucētāju aizturēja līdz brīdim, kamēr viņš atskurbs. Pēc tam Ojāram sastādīts protokols par atrašanos sabiedriskā vietā reibuma stāvoklī.

 

2007. gada 8. februārī „Kurzemes Vārds”
Avārijas dēļ paralizēta tramvaja satiksme
Rubrika: Notikumi

Trešdien ap pulksten vieniem dienā Brīvības ielā netālu no akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” administrācijas ēkas sadūrās automašīnas „Mitsubishi” un „BMW”. Negadījuma vietā „Kurzemes Vārds” novēroja, ka „Mitsubishi” vadītājs, izdarot labo pagriezienu, lai nogrieztos šķērsielā, aizbrauca priekšā „BMW”, kādēļ notika sadursme. Policijā norādīja, ka patlaban vēl nevar precīzi norādīt, kurš no vadītājiem bijis sadursmes vaininieks. To noskaidro.

 

2007. gada 10. februārī „Kurzemes Vārds”
Mūziķu mīlas zibšņi karsēs ledushalli
Rubrika: Mūzika

Kultūras pārvalde Liepājas dzimšanas dienā iedzīvotājiem sarūpējusi ļoti īpašu dāvanu – „Liepājas stāstu”, kas tiks izrādīts 17. martā Liepājas ledushallē. Uzvedums pēc žanra ir pa vidu starp muzikālu izrādi un rokkoncertu, un to radījuši vietējie talanti – libretu uzrakstījis eksliepājnieks Guntars Račs, mūziku sakomponējis Ainārs Virga, bet lomās iejutīsies dažādi pazīstami pilsētas mākslinieki.

Aktieri dziedās un mūziķi tēlos

Guntara Rača sacerētā libreta pamatā ir gandrīz patiess stāsts par divām Liepājas grupām, par mūziķu savstarpējām attiecībām, par nesaprašanos, dažreiz – naidu, intrigām, skaudību un, protams, draudzību un mīlestību. Darbība norisinās pagājušā gadsimta 70. –80. gados dažādās Liepājas vietās. „Uzveduma galvenā dekorācija būs Liepājas tramvaja tilts. Lai radītu atbilstošā laikmeta noskaņu un skatītāji labāk saprastu, kurā pilsētas vietā norit darbība, uzveduma laikā tiks rādīti 70. – 80. gados iemūžināti Liepājas skati. Gados vecākie ļaudis varēs atcerēties, kā bija pirms gadiem divdesmit, trīsdesmit, bet jaunajiem būs interesanti paskatīties un salīdzināt, kā bija kādreiz un kā ir tagad,” domā koncertuzveduma producents Guntis Kolerts. Viņš piebilda, ka arī mūsdienās starp grupām pastāv konflikti, tādēļ uzvedumā apvienībām nav doti nosaukumi. Šo stāstu varētu pārcelt uz mūsdienām un attiecināt uz jebkuru grupu.

(...)

Inita Gūtmane

 

2007. gada 16. februārī „Kurzemes Vārds”

Gribu zināt...

(Intervē Initu Gūtmane, laikraksta „Kurzemes Vārds” žurnālisti).

(...)

– Ar ko jūsu dzimtā Durbe labāka par Liepāju un otrādi?

– Durbē uz katru iedzīvotāju nav vismaz divu kaķu, ainavu nebojā Metalurga kūpošie skursteņi, pāragri nemodina graboši tramvaji, un, ja aizmirstas kāds fakts no savas dzīves, kaimiņš noteikti par to zinās pastāstīt. Liepājā ir visa kā, pat kāda karaliene pa laikam atbrauc.

(...)

 

2007. gada 16. februārī „Kurzemes Vārds”
Ieguldījums attīstības projektos dubultosies
Rubrika: Pilsētas maks

Pētot šā gada pilsētas budžetu, redzams, ka ievērojami vairāk līdzekļu nekā iepriekšējos gados paredzēts veltīt dažādu attīstības projektu un programmu īstenošanai. Salīdzinot ar pagājušo gadu, investīciju apjoms palielinājies gandrīz divkārt, dubultojies arī Eiropas Savienības fonu finansējums. Bet šī plašā programma neapšaubāmi prasīs arī vairāk līdzekļu no pašvaldības finansējuma un līdzfinansējuma veidā.

(...)

Lielas summas šā gada budžetā paredzētas ekonomiskajai darbībai – kopsummā šīm vajadzībām plānots tērēt 8 miljonus 560 tūkstošus latu, kas ir par gandrīz pusotru miljonu latu vairāk nekā 2006. gadā, veidojot 17,8 procentus no kopējiem budžeta izdevumiem. Lielākie izdevumi šajā sadaļā paredzēti pilsētas ielu renovācijas un rekonstrukcijas darbiem, ostas pievadceļu būvniecībai un tramvaja sliežu remontam, kā arī kapličas būvniecībai Dienvidu kapsētā u. c. Ielu renovācijai kopumā plānots iztērēt 3 miljonus 875 tūkstošus 518 latus.

(...)

Sarmīte Pelcmane

 

2007. gada 16. februārī „Kurzemes Vārds”
Nauda luksoforiem būs

Pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls informēja, ka Satiksmes ministrija ir apstiprinājusi Liepājas Pilsētas domes projektu „Transporta sistēmas organizācijas optimizācija un satiksmes drošības uzlabojumi Liepājā”. Tas nozīmē, ka pilsēta varēs veikt rekonstrukcijas darbus piecos pilsētas krustojumos par kopējo summu 130678 lati.

Projektā paredzēts nomainīt fiziski un morāli novecojušus luksoforus un veikt citus rekonstrukcijas darbus O. Kalpaka un Siļķu ielas, O. Kalpaka un Flotes ielas, Ūliha un Peldu ielas, Klaipēdas, Liedaga, Ventas un Kandavas ielas krustojumos un arī Graudu un Lielās ielas krustojumā. Tur nomainīs ceļa zīmes, uzstādīs gan diožu lielos, gan gājēju luksoforus, pilnveidos un modernizēs apakšzemes elektrisko kabeļu tīklus, kas savieno luksoforus. Uzlabojumi ļaus palielināt braukšanas joslu efektivitāti un samazināt sastrēgumus. Šis projekts bija iesniegts Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atklātajā projektu konkursā. ERAF līdzfinansējums šim projektam ir 98000 latu. Projekta izmaksas plānots finansēt arī no valsts un pilsētas budžeta. Projektu plānots īstenot šogad. Visus nepieciešamos iepirkumus un konkursus organizēs Komunālā pārvalde.

Luksoforu sistemātiska pārbūve Liepājā sākās 2004. gadā, kad pirmais diožu luksofors tika uzstādīts Jaunā ostmalā krustojumā pie Tramvaja tilta. Pērn par pašvaldības līdzekļiem ar moderniem luksoforiem aprīkoja Brīvības un Meldru ielas, Ganību un Lauku ielas, Brīvības un Tirgus ielas, kā arī Brīvības ielas un Jaunās ostmalas krustojumus. Gājēju luksoforu izbūvēja Siena ielā pie Pētertirgus.

Daiga Lutere

 

2007. gada 17. februārī „Kurzemes Vārds”
Noteikti Goda un Gada liepājnieki 

Liepājas domes sēdē deputāti apstiprinājuši pilsētas apbalvojumu konsultatīvās padomes iesniegtās kandidatūras tituliem Goda liepājnieks un „Gada liepājnieks – 2006”. Liepājnieki bija iesnieguši ap 300 anketu ar ieteikumiem pilsētas augstākajiem apbalvojumiem, informē Pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.

(...)

Deputāti arī nolēma piešķirt Liepājas Pilsētas domes Pateicības rakstus: a/s „Liepājas tramvajs” darbiniecei Lidijai Petruševicai par ilggadēju darbu un sirsnīgu, iejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem; (...)

Indra Imbovica

 

2007. gada 2. martā „Kurzemes Vārds”
Negribi iet kājām? Brauc!
Rubrika: Varas 10 gadi

Lai arī Liepāju, salīdzinot ar valsts galvaspilsētu, var pat saukt par nelielu pilsētu, kurai labs soļotājs cauri var iziet pāris stundās, pārvietoties ar sabiedrisko transportu tomēr ir daudz ātrāk un ērtāk. Jā, arī lētāk nekā Rīgā. Liepājā ir iespēja braukt gan ar autobusiem, gan ar tramvajiem un maršruta taksometriem. Daļa iedzīvotāju labprāt izmanto taksometrus. Kā sabiedriskais transports Liepājā ir vai nav attīstījies pagājušo desmit gadu laikā? Par to šis apskats.

Autobusi pa visu pilsētu

Akciju sabiedrība „Liepājas Autobusu parks” ir uzņēmums, kas Liepājas pašvaldības teritorijā nodrošina autobusu satiksmi. Ik dienu 500 reisos pilsētas maršrutos darbā dodas 42 autobusi. Desmit gadu laikā maršrutu skaits nav palielinājies, bet par 20 procentiem pieaudzis reisu skaits esošajos maršrutos un tas acīmredzot liecina, ka atrasts optimālais pasažieru pārvadāšanas režīms. Mainoties pasažieru plūsmai, ir pagarināti maršruti – 6. ,10. un 11. Sākot ar pagājušā gada augustu, 7. maršruta autobusi kursē katru dienu. Agrāk – tikai brīvdienās. Maršruts pagarināts, jo vairāk nav iespējama gājēju un transporta kustība pār Karostas tiltu.

Uzņēmumā apkopotā statistika rāda, ka pagājušo desmit gadu laikā autobusu pasažieru skaits ir pieaudzis 1,6 reizes. No 8 miljoniem 50 tūkstošiem līdz 13 miljoniem 200 tūkstošiem vienā gadā.

Līdz 2005. gada 1. jūlijam autobusu biļete braukšanai pa Liepāju maksāja 15 santīmu, bet pēc šī datuma – 20 santīmu. No 2006. gada 15. decembra autobusu biļetes cena, pamatojieties uz Sabiedriskā regulatora lēmumu, tika paaugstināta jau līdz 25 santīmiem. Tarifu paaugstināšana bija saistīta gan ar izdevumu daļas palielināšanos autobusu parka uzturēšanai un atjaunošanai, gan ar darbinieku algu pieaugumu un degvielas cenu sadārdzināšanos.

Liepājas Autobusu parks pirms gadiem septiņiem pēc savas iniciatīvas izveidoja pirmo speciāli skolēniem paredzēto maršrutu, lai no rītiem bērni no attālākiem pilsētas rajoniem varētu nokļūt skolā. Tagad šādu maršrutu ir jau četri. Centrālā slimnīca – Zaļā birzs – 5. vidusskola; Centrālā slimnīca – 15. vidusskola – 7. vidusskola; Atmodas bulvāris – 15. vidusskola – 7. vidusskola; Tosmare – 2. vidusskola. Divus no šiem maršrutiem dotē pašvaldība, divus pats Liepājas Autobusu parks.

Pērk lietotus autobusus

Pēdējos gados Autobusu parks papildināts ar daudziem 6 līdz 10 gadu veciem, lietotiem, Eiropas valstīs iepirktiem autobusiem. Pilsētas pārvadājumiem tiek pirkti zemās grīdas autobusi, kas ir ērtāki pasažieriem, īpaši gados vecākiem cilvēkiem.

Kādēļ liepājnieki nevar lepoties ar pavisam jauniem autobusiem? Kādēļ jābrauc ar tādiem, kas, blakus novietoti, izskatās tik raibi kā lupatu deķis? Akciju sabiedrības „Liepājas Autobusu parks” valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Embutnieks atgādina 2004. gada notikumus, kad neizdevās veikt uzņēmuma restrukturizāciju, sadalot to divos atsevišķos uzņēmumos. Akcionāru pilnsapulces lēmumu par restrukturizāciju tiesā apstrīdēja divi mazie akcionāri, kuri uzskatīja, ka uzņēmumā tiek plānota afēra. Tiesa lēma par labu mazajiem akcionāriem, un tas nozīmēja, ka pašvaldībai vairs nav tiesību ieguldīt līdzekļus privātā akciju sabiedrībā, lai iegādātos jaunus autobusus, kas pārvadātu pasažierus Liepājā.

Šobrīd uzņēmuma vadītājs cer uz topošajām likuma izmaiņām Latvijā un arī uz Eiropas Savienības regulu, kas pamatu pamatos, visticamāk, nākamā gada sākumā, mainīs situāciju ar pasažieru pārvadājumiem valstī. Būs jārēķinās ar vienotu sabiedriskā transporta standartu, kurā ir divas daļas: noteikumi transportlīdzekļiem (izlaiduma gadam, piemērotībai invalīdiem, citām prasībām) un transporta pieejamības prasības. Pašvaldībai būs jārīko konkurss par tiesībām veikt pasažieru pārvadājumus pilsētā, un, kad tas būs noticis, pašvaldībai pilnā apjomā būs jākompensē gan izmaksas, kas saistītas ar pārvadājumiem, gan ritošā sastāva atjaunošanas izmaksas atbilstoši sabiedriskā transporta standartam.

Pagrieziena punkts – 1999. gads

Ja līdz 1999. gadam Liepājā maršruta taksometru pakalpojumus piedāvāja individuālā darba darītāji, kas apkalpoja piecus maršrutus, tad tajā pašvaldība izsludināja konkursu, kurā varēja piedalīties firmas. Tas nozīmēja, ka ar maršruta taksometriem braucošajiem šoferiem bija jāmeklē jumts, t.i., kāds uzņēmums, jo konkursā „Par pakalpojumu – pasažieru regulāro pārvadājumu veikšana ar maršruta taksometriem Liepājā" varēja piedalīties tikai uzņēmumi. Jaunā kārtība tika ieviesta tādēļ, lai sakārtotu šo pakalpojuma sfēru un maršrutnieku darbs un ienākumi kļūtu pārskatāmāki. Tad arī pieciem jau esošajiem maršrutiem pievienojās sestais, kuru apkalpo uzņēmums „Ass auto.” Tagad šis maršruts ir visgarākais. Aizvadīto desmit gadu laikā maršruta taksometru ceļi Liepājā mainījušies samērā nedaudz, un tas nozīmē, ka ir atrasts līdz šim labākais risinājums, kā pārvadāt pasažierus. Protams, pakalpojumu sniedzējiem izdevīgi braukt tur, kur ir pasažieri, nevis pa tādām ielām, kur viņu ļoti maz. Nupat pārcelta gala pietura 4., 5., un 6. maršruta taksometriem. Ja iepriekš tā bija pie Centrālās slimnīcas, tad šobrīd – Kapsēdes ielā 2, netālu no bijušā Gaļas kombināta, kur tagad, attīstoties ražošanai, SEZ uzņēmumos strādā daudz liepājnieku.

Pilsētas domes Sabiedriskā transporta komisijas sekretāre Ilona Čandere zināja teikt, ka, lai arī pilnīgas skaidrības vēl nav, pārvadātāji un arī pašvaldība pamazām sākusi gatavoties pārmaiņām, kas saistītas ar iestāšanos Eiropas Savienībā, jo līdz ar to sabiedriskā transporta jomā tieši būs piemērojama Eiropas Padomes 1969. gada 26. jūnija Regula Nr. 1191/69 „Par dalībvalstu rīcību saistībā ar to pienākumiem, kas izriet no sabiedrisko pakalpojumu jēdziena pārvadājumos pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem”. Saistībā ar regulas piemērošanu valdībā tiek izstrādāts jauns likums „Sabiedriskā transporta pakalpojuma likums”, kura ieviešanas pēdējais datums ir šā gada 1. maijs. Šīs pārmaiņas noteikti skars arī Liepājas pārvadātājus.

Tramvajs bija un būs!

Ja pirms gadiem desmit pašvaldībā sāka vējot aizvien sadzirdamākas runas, ka tramvaju satiksme Liepājā ir gana neizdevīgs sabiedriskā transporta veids, tad šobrīd situācija krasi mainījusies. Uzņēmums „Liepājas tramvajs”, kurā visas kapitāldaļas pieder Liepājas pašvaldībai, pierādījis, ka tramvajam nav jāpastāv tikai kā Liepājas vizītkartei, simbolam utt. , bet tas tik tiešām liepājniekiem ikdienā ir ļoti nepieciešams sabiedriskā transporta līdzeklis. Izdevīgs, jo ērts, salīdzinoši lēts un ekoloģiski tīrs. Šķiet, pašvaldība sapratusi, ka tramvaju kustība Liepājā bez dotācijām nevarēs pastāvēt un šis sabiedriskā transporta veids nebūs biznesa nozare, kas pelnīs lielu naudu. Tā nav arī citās valstīs. Tagad jau visai reāla kļuvusi kādreiz kā vīzija uztvertā ideja, ka Liepājā jāpagarina jau esošais tramvaja maršruts, lai tas būtu izdevīgs arī Ezerkrasta iedzīvotājiem. Ja pār ceļu nepārskries melns kaķis, tiek prognozēts, ka jau pēc gadiem diviem varētu sākties sliežu ceļa atzara būve pa Ventas ielu līdz M. Ķempes ielas galam. Šobrīd viena sliežu ceļa kilometra izbūve ar pilnīgu nodrošinājumu tramvaja kustībai izmaksā apmēram 2 miljonus latu.

Būtiskas izmaiņas uzņēmumā sāka notikt pirms apmēram astoņiem gadiem. Tās saistītas ar vadītāja maiņu. Bija nepārprotami skaidrs, ka situācija jāuzlabo, jo gan tramvaji, gan sliežu ceļi bija kritiskā stāvoklī. Jā, liepājnieki iecietīgi pasmaidīja, kad redzēja braucam tramvajus, kas slikto sliežu dēļ zvārojās un klabēja kā vecas nelaimes, bet tā tas nevarēja ilgi turpināties. SIA „Liepājs tramvajs” direktors Aigars Puks: „Veicām inventarizāciju, lai apzinātu situāciju un noteiktu uzņēmuma attīstības prioritātes. Galvenais bija sliežu ceļu remonts, un šim nolūkam izveidojām četru gadu perspektīvo plānu. No 2004. Līdz 2006. gadam kapitāli remontēti 2 kilometri no visa sliežu kopgaruma (apmēram 13 km) un šim nolūkam bija vajadzīgi 0,5 miljoni latu. Pusi no šīs summas finansēja pašvaldība. Sliedes remontēt turpināsim arī turpmāk, jo, manuprāt, tas ir ļoti nepieciešams. Pretējā gadījumā daudz straujāk tiek nolietoti tramvaja vagoni.” Aizvadīto astoņu gadu laikā uzņēmuma infrastruktūras uzlabošanā jau ieguldīts viens miljons latu, Vācijā nopirkti 12 lietoti, bet labā tehniskā kārtībā esoši tramvaja vagoni. Tika remontēti pārējie vagoni, un nu jau visos pasažieri var sēdēt mīkstos krēslos.

Sliežu remonts tiks turpināts, vien jārēķinās, ka nepieciešamo līdzekļu summa aug. Piemēram, ja 2002. gadā vienu tonnu sliežu varēja nopirkt par 150 latiem, tad pērn jau par 650. Plus vēl remontam nepieciešamo pārējo materiālu cenas un citi izdevumi. Pašvaldība kompensē daļu summas par tramvaja biļetēm tām personām, kurām pienākas braukšanas biļešu atvieglojumi.

Vai situāciju sabiedriskā transporta jomā Liepājā var vērtēt kā ideālu? Protams, ne. Taču viens ir skaidrs. Lai arī varbūt ne vienmēr pietiekamā daudzumā un ar pietiekamu interesi, bet pašvaldība sabiedrisko transportu tomēr ir turējusi savu rūpju lokā. Ja pilsētas kasē būs vairāk naudas, tad būs lielākas iespējas šo sfēru attīstīt un pilnveidot, un to ikdienā jutīs gan tie pasažieri, kas brauc ar autobusiem, gan tie, kas izmanto tramvaju.

Daži fakti par sabiedrisko transportu

Liepājā šobrīd ir 6 maršruta taksometru maršruti, kurus apkalpo firmas „Centrdomnaremont”, „Kings”, „Dantes”, „Liepājas tūre”, „Ass auto”.
Maršruta taksometros biļetes cena ir 30 santīmu.
Liepājas tramvaja līnijas kopējais garums ir 12,5 kilometri. Pieturu skaits – 26.
Vienā nedēļā tiek pārvadāti vidēji 120 tūkstoši pasažieru.
Tramvaja biļetes cena ir 20 un 24 santīmi.
Garākais autobusu maršruts Liepājā ir Nr. 6.
Noslogotākie maršruti – Nr. 3 un Nr. 6.
Autobusa biļete vienam braucienam maksā 25 santīmus.

Daiga Lutere

 

2007. gada 15. martā „Kurzemes Vārds”
Kad būt par zaķi negribas
Rubrika: Situācija

Dāma visbiežāk pa pilsētu brauc vieglajā transportā. Taču šoreiz gadījās iekāpt pilsētas tramvajā. Tā kā tādu braucienu viņa iepriekš nebija paredzējusi, tad gāja pirkt talonu pie vagona vadītājas. Sniedza viņai divdesmit latu zīmi. Vadītāja palūkojās uz asignāciju un noraidoši papurināja galvu:

„Ko jūs! Tādu naudu es izmainīt nevaru!”

Un viss! Bet sieviete būt par zaķi nevēlējās, tāpēc savā ierastajā optimistiskajā stilā vērsās pie pārējiem pasažieriem un ar jautru humora pieskaņu pajautāja, vai kāds nevar taloniņu uzdāvināt. Jautātājai par vieglu izbrīnu viņai pretī sniedzās vairākas rokas ar braucienam tik vajadzīgo mazo papīra gabaliņu.

Daina Meistere

 

2007. gada 16. martā „Kurzemes Vārds”
Atsaka nozīmīgu objektu nodošanu privatizācijai
Rubrika: No pilsētas domes sēdes

Vakar domes sēdē deputāti izskatīja 43 jautājumus, no kuriem vairāki bija saistīti ar atteikumu privatizēt vairākus objektus pilsētā, lēma arī par vairāku apbūvētu zemes gabalu nodošanu privatizācijai, kā arī par izmaiņām domes komiteju sastāvā un citām pilsētas aktualitātēm.

Bet iesākās sēde ar svinīgu brīdi, kurā domes Pateicības rakstus pasniedza pieciem liepājniekiem, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu pilsētas labā un bija ieteikti apbalvošanai ar pilsētas augstāko apbalvojumu. Tos saņēma uzņēmuma „Liepājas tramvajs” darbiniece Lidija Petruševica par ilggadēju darbu un sirsnīgu, iejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem, Liepājas Krievu biedrības vadītājs Valērijs Kravcovs par ieguldījumu Krievu nama atvēršanā Liepājā, 8. vidusskolas medicīnas māsa Raija Šēla par veiksmīgu starptautisko projektu realizāciju skolēnu veselīga dzīvesveida veicināšanā, Latvijas Jūras spēku Liepājas mācību centra seržante Rudīte Kokina par arhitektūras pieminekļa „Virsnieku saieta nams” uzturēšanu un saglabāšanu un 2006. gadā paveiktajiem izpētes darbiem un komercfirmas „Evija” prezidents Vasilijs Biļuks par atbalstu kultūras un sporta pasākumu „Rallijs Kurzeme” un festivāla „Liepājas dzintars 30” rīkošanā.

(...)

Kristīne Pastore

 

2007. gada 16. martā „Kurzemes Vārds”
Nedēļas nogalē – amatierteātru festivāls
Rubrika: Teātris

17. un 18. martā Liepājā notiks amatierteātru festivāls „Te un nekur citur”. Uz festivālu ieradīsies 4 kolektīvi: Ventspils Tautas teātris ar E. Jonesko lugu „Degunradzis”, Latvijas Universitātes Studentu teātris ar lugu „Civilķēde”, Saldus Tautas teātris ar lugu „Tie paši oši”, Liepājas Tautas teātris ar A. Čehova lugu „Lācis”. Festivālu organizē folkloras kopas „Atštaukas” vadītāja un režisore Ināra Kalnarāja ar Liepājas domes Kultūras pārvaldes finansiālo atbalstu.

 (...)

Amatierteātru festivālu sestdien pulksten 14 Latviešu biedrības namā ar koncertuzvedumu „Te un nekur citur” atklās Liepājas Tautas teātris. „Tas ir mūsu kopējs veltījums Liepājai, skaidro režisore Ināra Kalnarāja.” Tādēļ kā stīga cauri pagātnei, tagadnei uz nākotni dosies viens no mūsu pilsētas simboliem – tramvajs. Tas apstāsies raksturīgākajās vietās: pie „Liepājas metalurga”, dzelzceļa stacijas, uz tilta kanālmalā, Rožu laukumā, Pētertirgū, Līvas laukumā, Kūrmājas prospektā. Uzvedumā skanēs Olafa Gūtmaņa dzeja un proza, dziedās mūsu teātra meitenes Inese Bergmane un Sanita Šube. Visu jau neizstāstīt, jānāk un jāredz pašiem,” pasmaida Ināra Kalnarāja

(...)

Indra Imbovica

 

2007. gada 16. martā „Kurzemes Vārds”
Dzimšanas dienā – par brīvu

Liepājas pašvaldība iedzīvotājiem un viesiem pilsētas 382. dzimšanas dienā, 18. martā, sarūpējusi dāvanu: brauciens pilsētas sabiedriskajā transportā – tramvajā un maršruta autobusos – visas dzimšanas dienas garumā būs bez maksas. Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks izdevis rīkojumu bezmaksas pārvadājumu veikšanai piešķirt kompensāciju SIA „Liepājas tramvajs” un akciju sabiedrībai „Liepājas Autobusu parks” 700 latu apmērā katrai.

 

2007. gada 19. martā „Kurzemes Vārds”
Kvalitātes loma kontekstā
Rubrika: Skatiens

(...)

Diemžēl šā gada ceremonija Liepājas teātrī, tāpat kā Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija, neiztur šos kritērijus gandrīz tā paša iemesla – stila trūkuma dēļ. Paši sev vēl varam pārmest zemo kvalitāti videoierakstiem ar apbalvoto intervijām. Tie veikti tramvajā, lai gan ideja pati par sevi laba – tajā brīnišķīgi atklājas cilvēka personība. Bet profesionāļi ir neizpratnē: vai tad mums trūkst labu speciālistu? Goda un Gada liepājniekus svētku tērpos nosēdināt plastmasas krēslos skatuves malas pustumsā, tā īsti starmešu gaismā neizvestus, nav labākais variants. Taču trūkumus atsvēra un svētku izjūtu nemazināja liepājnieku bezgalīgā sirsnība un mīļums pret pašu nosauktajiem 2006. gadā labākajiem un cienījamākajiem cilvēkiem un ceremonijai sekojošais koncerts.

(...)

Indra Imbovica

 

2007. gada 20. martā „Kurzemes Vārds”
Kompromats
Rubrika: Situācija

Brauc tramvajā tēvs ar apmēram sešus gadus vecu dēlēnu. Puika nepārtraukti knosās, skraida pa tramvaju. Tēvs vienreiz viņu apsauc, otrreiz. Tad piedraud ar pērienu, ja dēls nenomierināsies. Taču puika viņam skaļi atcērt: „Ja tu mani nopērsi, es pateikšu mammai, ka tu čurā izlietnē!”

Tēvs nosarkst līdz ausu galiņiem, vagonā iestājas neveikls klusums, acīmredzot pasažieri, kas šo kompromatu dzirdēja, nevarēja saprast – smieties vai raudāt. Nākamajā pieturā tēvs paķēra dēlēnu pie rokas un ātri pameta tramvaja vagona.

Viktors Ulberts

 

2007. gada 30. martā „Kurzemes Vārds”
Veselais un tā daļas
Rubrika: Ikdienas piezīmes

(...)

Vārdu sakot, dēvēt Liepāju par netīru nekādi nevar. Bet atsevišķas nesakoptas vietas ir. Žēl, ka tās tādas paliek daudzus gadus. Tātad var izdarīt secinājumu, ka Pašvaldības policija nespēj pieprasīt administratīvās atbildības noteikumu izpildi un jāveic citi pasākumi.

Tie, kam nācies gaidīt tramvaju iepretī baznīcai K. Valdemāra ielā, redzējuši neuzkopto teritoriju viņpus žoga. Kaimiņu nama iedzīvotāji pastāstīja, ka zemes gabals pieder Bogdanova kungam, viņi esot zvanījuši Pašvaldības policijai, bet tur atbildējuši, ka saimnieks ir brīdināts. Tā jau ir kaut kāda bērnu spēlīte! Bet, lūk, vienu no labākajiem „Jaunliepājas” sētniekiem sodīja ar naudassodu par vienu pašu papīra gabaliņu. Vējš gaiņā šos papīriņus šurpu turpu. Sieviete apvainojās un iesniedza atlūgumu. Neaizsargātam cilvēkam vieglāk uzbraukt. Pret visiem varētu tā izturēties.

(...)

Kirils Bobrovs

 

2007. gada 5. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Aizmieg tramvajā
Rubrika: Notikumi

3. aprīlī īsi pirms desmitiem vakarā Pašvaldības policijas darbinieki saņēmuši izsaukumu uz Grobiņas ielu 5, kur tramvaja galapunktā vagonā guļot jaunietis, informēja Liepājas Pašvaldības policijas preses sekretāre Ineta Mikute. Izrādījies, ka jaunietis bija stipri iereibis. Noskaidrojot viņa vārdu, konstatēts, ka puisis ir nepilngadīgs. Izsaukta ātrā palīdzība, un 1992. gadā dzimušais jaunietis nodots mediķiem, kuri viņu nogādājuši slimnīcā.

 

2007. gada 7 aprīlī „Kurzemes Vārds”
Paralizē tramvaja satiksmi

4. aprīļa rītā nepatīkamus mirkļus nācās piedzīvot tiem liepājniekiem, kuri brauca ar tramvaju, jo uz laiku bija paralizēta kustība – Jūrmalas un K. Valdemāra ielas krustojumā bija satrūkuši tramvaja līnijas vadi. Avārijas dienesta vīri strādāja raiti, un jau ap pulksten 11 tramvaja kustību atjaunoja.

 

2007. gada 13. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Pusdienosim? Darba laikā
Rubrika: Dienas tēma

(…)

Es pusdienas ēdu tā

Friziere Elita Balode: – Ir dienas, kad klientu tik daudz, ka vispār neatliek laika paēst. Bet visbiežāk, kad vēders tomēr prasa savu tiesu, brīvajos brītiņos kaut kas tomēr tiek apēsts. Netālu no mūsu frizētavas ir ēdnīca, un tur tad arī izvēlos šo to pusdienām. Šķiet, neviens frizieris nevar pateikt: man tagad pusdienas laiks, klienti, gaidiet, kad paēdīšu!

Uzņēmuma „Liepājas tramvajs" tehniskais direktors Aigars Rauda: – Jā, man ir noteikts pusdienas laiks, tad labprāt kādā kafejnīcā pusdienoju kopā ar sievu. Pusdienas – tas ir svarīgi! Taču ir reizes, kad darbs dzen darbu un pie ēšanas var tik tikai vēlā pēcpusdienā.

Liepājas tiesas tiesneša palīdze Aigija Vētra: – Tiesā mums ir pusstundu ilgs pusdienas pārtraukums. Šajā laikā vai nu pusdienot dodos uz netālo kafejnīcu, vai arī, ja vīrs uzaicina, kaut kur ēdam kopā. Pusdienas ir jāpaēd, lai galva strādātu un veselība turētos!

Daiga Lutere

 

2007. gada 17. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Slīcēju glābšana pret viņu pašu gribu
Rubrika: Skatiens

Kāds lasītājs „Kurzemes Vārdam” pārmeta par 5. aprīļa numura publikāciju, ka iereibis pusaudzis aizmidzis tramvajā. Bet laikraksts, lūk, par huligānu ielaušanos desmit auto novietnēs 27. martā garāžu kooperatīvā „Sever-22” neko nav rakstījis, kaut gan par ielaušanos esot informēta policija. Lasītājs uzskata, ka ziņa par piedzērušo pusaudzi ir mazsvarīga un nav vērts tai pievērst uzmanību, taču publikācija par ielaušanos varētu būt brīdinājums citiem garāžu īpašniekiem.

Protams, cik cilvēku, tik viedokļu. Uzskatu, ka ziņa par pusaudzi skurbulī, kuru miegs bija pievarējis tramvajā, liks viņam nokaunēties, lai šāda situācija neatkārtotos. Turklāt šis piemērs, iespējams, liks padomāt vēl kādam. Savukārt, runājot par ielaušanos garāžās, varu paskaidrot, ka ne visa informācija, kas ir policijas rīcībā, ir pieejama arī mums, avīžniekiem. Proti, cietušajam, ja vien tā nav valsts vai pašvaldības iestāde, ir tiesības policijā prasīt, lai informācija netiktu publiskota. Bieži ir gadījumi, kad apzagta dzīvokļa saimnieks grib palikt aizkulisēs, aplaupīts kungs, kurš skurbulī iznācis no kroga un kritis ļaundaru nagos, nevēlas iekļūt avīzes slejās un tamlīdzīgi. Acīmredzot par ielaušanos garāžu kooperatīvā policija arī bija saņēmusi attiecīgo lūgumu.

Šie notikumi mani vedina vilkt paralēles ar gadījumiem, kad notiek tā saucamā slīcēju glābšana pret viņu pašu gribu. Bet vai tad nav tā, ka Dievs sargā tos, kuri paši sevi sargā?

(...)

Ita Cērmane

 

2007. gada 23. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Būs jātērē laiks un degviela
Rubrika: Aktuāls viedoklis

Par to, ka Liepājas ielas jāremontē, domāju, šaubu nevienam nav. To saprot arī autovadītāji, lai gan, atceroties pērnvasar veikto ielu remontu, šī vasara tiek gaidīta ar zināmām bažām. Pagājušogad uz ilgāku laiku bija slēgtas divas satiksmei svarīgas ielas – Jūras un Ganību. Protams, veidojās sastrēgumi. Vajadzēja tērēt laiku un degvielu, izvēloties apbraucamos ceļus. Droši vien šogad būs tāpat. Atceros, pirms gada Rīgas ielā remontēja, mainīja sliedes un šo darbu veica naktīs, lai netraucētu tramvaja satiksmi. Vai arī ielu būvnieki vismaz daļu darbu nevarētu veikt naktīs? Tas būtu viens no variantiem, lai pilsētā pa dienu būtu ērtāka braukšana. Man šķiet, ja remontē ielas, tad tiešām kārtīgi, jo tā bedrīšu lāpīšana ir uz visai īsu laiku.

Pieļauju, ka līdz ar ielu remontu daudziem autovadītājiem problēmas rada arī no jauna uzstādītās ceļa zīmes. Pirmkārt, tās vajag uzstādīt gan laikus, gan atbilstoši situācijai. Otrkārt, autovadītājiem jāuzmanās un zīmēm jāseko, jo, protams, nevar vairs braukt tā, kā bija ierasts pirms konkrētā ielas posma remonta.

Visi, kam ir automašīnas, grib braukt ar tām, un braucamrīku pilsētas ielās paliek aizvien vairāk. Vai tad kāds ielu remonta dēļ mainīs savus ieradumus un no rīta uz darbu brauks, piemēram, ar tramvaju? Šaubos. Ja arī tā notiks, tad šādu liepājnieku nebūs daudz.

Agris Žvagins, autovadītājs

 

2007. gada 24. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Starp namiem un žogmalēs
Rubrika: Reids

(...)

 Braucot tramvajā pa Rīgas ielu, posmā starp Baseina un 1905. gada ielu pagalmos var redzēt iespaidīgu postažu. Būtu nepiedodami, ja šādas vietas Spodrības mēneša laikā netiks sakoptas. Un derētu likvidēt arī bedres automašīnu stāvvietā pie Pedagoģijas akadēmijas ziemeļu sienas.

(...)

Kirils Bobrovs

 

2007. gada 27. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Tramvaja durvīs iespiež pensionāri
Rubrika: Likstas

24. aprīlī neuzmanīgas tramvaja vadītājas dēļ cietusi pensionāre. Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse informēja, ka pulksten 12.10 Klaipēdas ielā, tramvaja galapunkta pieturā, tramvaja vadītāja, aizverot durvis, nebija pārliecinājusies, vai no vagona izkāpusi 1924. gadā dzimusī pasažiere. Sieviete guvusi miesas bojājumus.

 

2007. gada 11. maijā „Kurzemes Vārds”
Miljons latu lidostai un mazāk citiem mērķiem
Rubrika: No pilsētas domes sēdes

Vakar notikušajā Liepājas domes sēdē deputāti izskatīja 54 jautājumus. Sēdes pirmajā daļā bija koncentrēti jautājumi par finansējuma piešķiršanu vairākiem nozīmīgiem projektiem un procesiem mūsu pilsētā.

(...)

50 tūkstošu latu lielu finansējumu deputāti piešķīra tehniski ekonomiskā projekta izstrādei, lai realizētu projektu par tramvaja līnijas pagarināšanu līdz mikrorajonam „Ezerkrasts 2”. U. Sesks skaidroja, ka šādi plāni bija jau padomju gados un tagad tie atkal ir kļuvuši aktuāli, lai atslogotu autobusu satiksmi, taču, tā kā šis projekts ir ļoti dārgs, tam būs vajadzīgs piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus.

(...)

Kristīne Pastore

 

2007. gada 11. maijā „Kurzemes Vārds”
Pārrauj vadus
Rubrika: Notikumi

9. maijā ap pulksten 14.30 kravas automašīnas „IVECO Magirus170” 1977. gadā dzimušais vadītājs Liepājā, Brīvības un Grobiņas ielas krustojumā, ar paceltu hidromanipulatora strēli aizķēris un norāvis tramvaja kontaktvadus. Tādējādi tika paralizēta tramvaju satiksme – to atjaunoja aptuveni pēc divām stundām. Policija noskaidrojusi, ka negadījums noticis ielas seguma atjaunošanas darbu laikā.

 

2007. gada 12. maijā „Kurzemes Vārds”
„Vai tu mani ēdīsi?”
Rubrika: Situācija

Tramvajs. Līdzās vecmāmiņai sēd maza meitenīte sarkanā cepurītē. Iekāpj pavecs vīrs. Paliels deguns, uz acīm lielas brilles ar bieziem stikliem. Vecmāmiņa paņem meitenīti klēpī, lai iekāpušajam būtu kur apsēsties. Meitenīte domīgi pēta jauno blakussēdētāju. Sejiņa velkas kā uz raudāšanu. Tad saņemas un jautā: „Vai tu mani ēdīsi?” Vīrs nesaprot: „Kāpēc?” – “Vilki ēd Sarkangalvītes,” mazā bažīgi skaidro. „Es neesmu vilks,” tas taisnojas. „Bet kāpēc tad tev tik lielas acis un deguns?” Iejaucas vecmāmiņa: „Šis onkulis ir no citas pasakas. „ – „Vai no labās?” – „Jā.” Meitenīte atplaukst. Blakus esošie pasažieri smaida. Konflikts atrisināts.

Līvija Leine

 

2007. gada 12. maijā „Kurzemes Vārds”
Ne tikai svētki vien: Andrejs Boboško, Pilsētas domes deputāts
Rubrika: Mana dienasgrāmata

(...)

Ceturtdien, 10. maijā

(...)

Pēc tam – domes sēde. Šajā sakarībā īpašu interesi izraisa Privatizācijas fonda izmantošanas efektivitāte, ceļu segumu remonts. Transporta kustību pēc Eiropas parauga varētu slēgt nakts stundās, tad arī veikt visus darbus, īpaši pilsētas centrā. Taču ne tikai šī jautājuma risinājums atlikts perspektīvā. Aktuāla ir tramvaja līnijas pagarināšana dienvidu virzienā. Un iespējams, ka jārunā nevis par Ezerkrastu, bet par maršrutu līdz Dienvidu kapsētai.

(...)

 

2007. gada 15. maijā „Kurzemes Vārds”
Taksometrs notriec velosipēdistu

Pirmdien ap pulksten 10. 30 satiksmes negadījums noticis pašā pilsētas centrā – Lielās un Graudu ielas krustojumā. Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse informēja, ka 1961. gadā dzimis automašīnas „Crysler Grand Voyager” vadītājs, braucot pa Lielo ielu un veicot labā pagrieziena manevru uz Graudu ielu, nebija ievērojis drošu distanci ar priekšā braucošo taksometru „Volvo”, kuru arī vadīja 1961. gadā dzimis šoferis. Sadursmes dēļ „ Volvo” uzbraucis 1990. gadā dzimušam velosipēdistam, kas šķērsojis brauktuvi. Puisis, par laimi, traumas nav guvis, tikai viņa braucamais vairs nav lietojams un jakai izrauts gabals. Sadursme sagādāja neērtības arī tramvaja pasažieriem, jo uz laiku bija apturēta tramvaja satiksme.

 

2007. gada 16. maijā „Kurzemes Vārds”
Par drošu satiksmi vasarā

Veselības nedēļas laikā, pievēršot uzmanību drošībai ielās, Jaunatnes centrs sadarbībā ar CSDD un Veselības veicināšanas valsts aģentūru rīkoja akciju „Droša satiksme vasarā”.

(...)

Viens no šīs akcijas dalībniekiem Staņislavs Babins bija ieradies kopā ar sievu Agati un 10 mēnešu veco dēliņu Dāvi, kurš droši sēdēja uz sēdeklīša tēta velosipēda aizmugurē. Sarunā ar „Kurzemes Vārdu” Staņislavs pastāstīja, ka ģimene jau otro sezonu pa pilsētu pārvietojoties ar velosipēdiem. Taču viņš uzsvēra: lai velosipēdisti pilsētā varētu justies droši, ļoti vajadzētu vismaz vienu veloceliņu, kas stieptos cauri visai pilsētai. Viņaprāt, to varētu ierīkot paralēli tramvaja sliedēm. „Jo braukšana pa pilsētu ar velosipēdu kļūs drošāka, jo aizvien vairāk cilvēku ar tiem pārvietosies,” viņš sacīja. Un piebilda, ka viņi tagad, kad aizmugurē sēž mazais Dāvis, pilsētā labāk izvēlas braukt pa ietvi.

(...)

Kristīne Pastore

 

2007. gada 22. maijā „Kurzemes Vārds”
Vecmāmiņas paspārnē
Rubrika: Situācija

Kāda pensijas vecuma sieviete brauca tramvajā un redzēja, ka vagonā iekāpj mazs puisēns – sākumskolas audzēknis ar vecmāmiņu. Puisēns ērti apsēdās krēslā, bet omīte pacietīgi nostājās viņam līdzās. Tas sievietei nelikās pieņemami, tāpēc viņa bērnam aizrādīja, ka tā ir necienīga uzvedība. Taču tad viņai negaidīti uzklupa pati vecmāmiņa: „Ko jūs iedomājaties! Bērns skolā visu dienu nomācījies, viņam ir astma, bērnu veselība ir jāsaudzē… utt.” Pārsteigtā sieviete noteikusi, ka, lai pagaida, kad bērns izaugs, tad redzēs, kas pēc šādas audzināšanas no viņa iznāks. „Tā nu nav jūsu darīšana. Kad viņš izaugs, jūs vairs nebūsiet starp dzīvajiem,” atbildēja vecmāmiņa un nosmējās, acīmredzot apmierināta par savu asprātību. Tikpat omulīgi šā dialoga laikā juties arī aizsargājamais bērns, kurš uzjautrinājies par omītes teikto un it nemaz neizskatījies pēc sūrās skolas ikdienas nomocīta slimnieciņa.

Viktors Ulberts

 

2007. gada 24. maijā „Kurzemes Vārds”
Tu arī paliksi vecs!
Rubrika: Situācija

Vēloties tikt līdz izejas durvīm, divi jaunieši tramvajā diezgan agresīvi spiežas garām pārējiem braucējiem. „Ko tā vecene te traucē?” viens no viņiem priekšā stāvošajai sirmajai kundzei velta ne visai glaimojošu izteicienu. Pagriezusies pret runātāju, sieviete mirkli jaunekli nopēta un tad pavisam mierīgi atbild: „Nu, ja tu, puisīt, nenomirsi jauns, gan arī paliksi vecs!”

Kristīne Pastore

 

2007. gada 2. jūnijā „Kurzemes Vārds”
Paziņojums
Rubrika: Aicina darbā

SIA „Liepājas tramvajs” aicina darbiniekus sliežu ceļu remontu sezona rakstura darbā. Pieteikties Rīgas ielā 54a vai zvanīt pa mob. tālr.: 29406175.

 

2007. gada 22. jūnijā
Līgo dienā – uz slimnīcu
Rubrika: Mani Jāņi bija tādi...:

Aigars Rauda, SIA „Liepājas tramvajs” tehniskais direktors: – Man Jāņus patīk svinēt tur, kur pulcējas daudz ļaužu un labprāt to daru kopā ar savu ģimeni un draugiem. Varbūt, ja nelīs, braukšu uz Ventspili, kur paredzēta vērienīga līgošana un koncerts, bet varbūt iesim uz estrādi „Pūt, vējiņi!”.

Mana pieredze liecina, ka svinēt Jāņus Raimonda Paula organizētajos sarīkojumos man ir kaitīgi...Divas reizes esmu mēģinājis un iznākums bija bēdīgs. Tā pirmo reizi ļoti biju iecerējis doties uz ielīgošanu Mežotnē un gatavojos šim notikumam, bet 23. jūnija rītā, kad drīz bija jādodas ceļā, mani aizveda uz slimnīcu, jo ...izoperēja aklo zarnu. Pēc pāris gadiem atkal ļoti gribēju piedalīties Jāņu ielīgošanā ar Paulu un plānoju braukt uz Kuldīgu. Scenārijs tas pats. Proti, 23. jūnija rītā nokļuvu slimnīcā. Vairs labāk nevajag...

Vispār jau man Jāņi patīk! Gan tādēļ, ka tie ir tautas svētki, saulgrieži, gan tādēļ, ka katru gadu tieši vasaras atnākšanas datumā svinu savu dzimšanas dienu.

Daiga Lutere

 

2007. gada 12. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Imperatora mantojums
Rubrika: Tavā un manējā Liepājā

(...)

Tilts pāri kanālam Karostā – laba piemiņa par pagājušā gadsimta sākuma celtniekiem. Starp citu, vēl pirms tā uzbūves satiksme pāri jau izraktajam kanālam notika pa vieglo pontonu tiltu, kas nokalpoja vairāk nekā piecus gadus. Tā vietu tagad var noteikt pēc alejas kanāla ziemeļu krastā, kas atzarojas no Atmodas bulvāra līnijas ar lēzenu pieeju ūdenim. Un kaut gan mūsdienās tehnika pavirzījusies uz priekšu septiņjūdžu soļiem, paveikt ko līdzīgu tagad – tilta ilgstoša remonta laikā – nav pa spēkam. Jādomā, nav naudas. Bet cara valsts kase varēja atļauties ne tikai to.

Tilts ir sava laika tehniskās domas piemineklis. Tā radīšanā piedalījies Aleksandrs Gistavs Eifelis (1832–1923) – slavenā Parīzes torņa autors. Viņš veicis pirmās būves skices. Agrāk par to nekur netika ziņots – atklājums pieder laikraksta „Čas” korespondentam Igoram Vatoļinam, kurš strādāja kopā ar minētās izstādes autoriem. Pēc Eifeļa uzmetumiem 1903. gadā Pēterburgā izgatavots tilta projekts, bet tā konstrukcijas darinātas Brjanskas metāllrūpnīcā. Par īpašu sasniegumu uzskatīja to, ka tiltu varēja izgriezt piecās minūtēs. Bet tagad visi ar nepacietību gaida tā atjaunošanu pēc pērnā gada neiedomājami muļķīgās avārijas. Protams, tilts nenodrošinās visas mūsdienu prasības, īpaši celtspējas jomā. Interesantus datus brošūrā par Karostu min Gunārs Silakaktiņš par tilta izmēģināšanu un tā nodošanu ekspluatācijā 1906. gada jūlijā.

Uz jaunā tilta novietoti astoņi tramvaja vagoni. Šim nolūkam nedaudz uz laiku pagarināts sliežu ceļš. Tiem, kuri atceras tramvaja maršrutu pa O. Kalpaka ielu līdz tiltam, atzīmēsim, ka cara laikā tā galā nebija riņķveida apgrieziena. Līnija beidzās ar parastu strupceļu, tādēļ nebija vajadzības ierīkot pārmijas. Pēc tam tiltam pāri pārbrauca smagie ormaņi, lauku artilērijas lielgabali ar apkalpēm, to šķērsoja karavīru vienības, kas gāja solī. 19. augustā tiltu iesvētīja Jūras katedrāles garīdznieks. Būves garums – 132 metri, vidējais posms ir 64 metri.

(...)

Kirils Bobrovs

 

2007. gada 20. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Liepāja dimdēs. Festivāli ir sākušies!

(...)

Kā „Kurzemes Vārds” uzzināja Liepājas Autobusu parkā, pilsētas maršrutu grafikos izmaiņu nebūs. Autobusi nedēļas nogalē kursēs pēc ierastā grafika. Ne Liepājas Autobusu parks, ne uzņēmums „Nordeka” nav plānojuši šai nedēļai palielināt reisu skaitu no Liepājas uz Rīgu un atpakaļ. Biļetes jau iepriekšpārdošanā pārdotas. Tiem, kas palikuši bez biļetēm, vajadzēs stopot un cerēt uz autobraucēju atsaucību.

Uzņēmuma Liepājas tramvajs vadītājs Aigars Puks sacīja, ka piektdien un sestdien tramvaji kursēs pēc parastā grafika un, kā ierasts, darbu beigs tūlīt pēc pusnakts, tikai vakarā ierasto triju tramvaju vietā līnijā brauks četri.

(...)

 

2007. gada 26. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Uz Jaunliepājas pusi – pa vienu joslu

No vakardienas tiem autovadītājiem, kuri pa Tramvajtiltu brauc Jaunliepājas virzienā, ir jārēķinās, ka braukt pāri tiltam un nogriezties pa labi kādu laiku varēs tikai pa vienu joslu.

Līdz šim satiksme notika pa divām joslām – pa pirmo veica pagriezienu pa labi uz Jauno ostmalu, pa otro no tilta brauca taisni. SIA „Ceļu, tiltu būvnieks” ceļu aprīkojuma nozares vadītājs Eltons Jansons teica: „Autovadītājiem jāvadās pēc uzstādītajām pagaidu ceļa zīmēm un norādēm. Sastrēgumi diemžēl uz tilta būs.”

Šīs pārmaiņas saistītas ar Jaunās ostmalas rekonstrukciju un tās laikā ieplānoto tramvaja sliežu maiņu. SIA „Liepājas tramvajs” tehniskais direktors Aigars Rauda pastāstīja, ka pavisam jānomaina 120 metru (kopā abos virzienos) sliežu un gulšņu posmā no Tramvajtilta līdz autobusu pieturai pie ledushalles. Sliežu maiņa paredzēta divās kārtās, strādās kā „Liepājas tramvaja” darbinieki, tā sezonas strādnieki un pagaidu darbos iesaistītie bezdarbnieki. Darbu organizēs tā, lai nevajadzētu apturēt tramvaja kustību. Sliežu maiņa jāveic ļoti ātri, jo jau augusta beigās krustojumā pie Tramvajtilta klās jaunu asfaltu un paredzēts beigt Jaunās ostmalas rekonstrukciju.

Daiga Lutere

 

2007. gada 27. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Sastrēgumu pilsētā aizvien vairāk

Satiksmes sastrēgumu mūsu pilsētas ielās kļūst aizvien vairāk. Jau tā pārvietošanās ir sarežģīta, jo remontdarbi vienā laikā notiek ne tikai Jaunajā ostmalā un Brīvības ielā, bet arī pie Tramvajtilta, kur nomaina tramvaja sliedes. Un tieši šajā vietā, kur satiksmei atvēlēta tikai viena josla, ceturtdien ap pusdienlaiku nopietnu korķi izveidoja kāds maršruta autobuss „Volvo”. Proti, spēkrats pamanījās saplīst tieši tilta vidū, tādējādi nobloķējot brauktuvi uz ilgu laiku – kamēr ieradās tehniskās palīdzības automašīna, kas nojukušo autobusu aizvilka.

 

2007. gada 31. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Melno caurumu atkal vairāk

Negadījums 19. jūlijā, kad ap pulksten 11 netālu no veikala „Beta”, O. Kalpaka ielā, aptuveni 4 metrus dziļā kanalizācijas akā iekrita 11 gadu veca meitene, kārtējo reizi atgādināja, ka melno caurumu problēma Liepājā joprojām nav atrisināta. Pašvaldības policisti nelaimes vietas tuvumā atrada vēl četras vaļējas akas. „Kurzemes Vārds”, 24. jūlija pievakarē apsekojot pilsētu, savukārt saskaitīja vairākus desmitus melno caurumu – vaļēju aku un bīstamu bedru, kas apdraud gājējus un braucējus.

(...)

Bīstamas ir arī bedres asfaltā un bruģī – var ne tikai auto sabojāt, bet arī savainoties. Ļoti nelāga situācija ir dzīvojamajos rajonos – Dienvidrietumu rajonā, Ezerkrastā, „Laumas” rajonā. Piemēram, Liedaga ielā pie Baltijas Starptautiskās akadēmijas ēkas, pie mazās „Salas”. Klaipēdas ielā, tramvaja galapunktā, iegruvis ietves segums. Tāda pati nelaime ar gājēju zonu notikusi M. Ķempes un Reiņu meža ielas stūrī pie veterinārā doktorāta, Reiņu meža ielā pie 2. nama, Salmu ielā, kā arī Ganību ielā pie uzejas uz Jaunā tilta. Iekrist un nosisties šajās bedrēs gan nevar, taču savainoties gan.

(...)

Ita Cērmane

 

2007. gada 7. augustā „Kurzemes Vārds”
Vairo bezpajumtnieku skaitu mūsu pilsētā

Jūlija beigās izskanēja priecīga vēsts – Ventspils policijai tikšot pirkts konteinera tipa izolators, kurā sēdināt personas, kam piespriests administratīvais arests. Taču, kamēr pirkums vēl nav noticis, ventspilnieki savus apcietinātos vizina pa Kurzemi. Ventspilī apcietinātie administratīvo arestu izcieš arī Liepājā. Uz šejieni šīs personas atved, taču pēc atbrīvošanas mājup tām jātiek pašām.

Piektdien ap pusdienlaiku Liepājas Pašvaldības policijas darbinieki Rīgas ielā pamanījuši sievieti, kura, ignorējot drošības noteikumus, gājusi pa tramvaja sliedēm. Uzrunātā sūdzējusies, ka esot no Ventspils un netiekot mājās. Pašvaldības policijas darbinieki noskaidroja, ka 1944. gadā dzimusī Diāna patiesi ir ventspilniece, nekur nestrādā un jau iepriekš tikusi saukta pie administratīvās atbildības. Ventspils tiesa Diānai 24. jūlijā piespriedusi administratīvo arestu uz 10 diennaktīm par to, ka viņai dzērumā gulējusi uz gājēju ietves. Ventspils policijas darbinieki sievieti nogādājuši administratīvā aresta izciešanai Liepājā.

(...)

Ita Cērmane

 

2007. gada 14. augustā „Kurzemes Vārds”
Starp tramvaju un autobusu iespiež trīs auto

Vakar ap pulksten 11 uz Tramvajtilta cietuši pieci spēkrati – 6. maršruta autobuss, automašīnas „BMW” un „Audi”, kravas mikroautobuss „Ford Transit” un tramvaja vagons.

„Kurzemes Vārds” noskaidroja, ka sadursmi izraisījis no aizmugures braucošais tramvajs, kas sastūmis vilcieniņā pārējos transportlīdzekļus, kuri jau bija apstājušies, luksoforā iedegoties sarkanajam signālam. Viens no negadījumā cietušo transportlīdzekļu vadītājiem stāstīja, ka mašīnas bijušas pilnīgi apstājušās, kad tramvajs, piebraucot no aizmugures, spēkratus sastūmis kopā. Tramvaja vagona vadītāja, kura, neievērojot drošu ātrumu un distanci, izraisīja negadījumu, policijas darbiniekiem skaidroja, ka „Ford Transit” pēkšņi iebraucis joslā tramvajam priekšā un apstājies, kādēļ tramvajam bremzēšanas ceļš izrādījies par īsu, un notikusi sadursme.

 

2007. gada 4. septembrī „Kurzemes Vārds”
Pirmajā skolas dienā prasa uzrādīt mēnešbiļetes

„3. septembrī skolēni brauks par brīvu” – šo ziņu ikviens liepājnieks varēja lasīt „Kurzemes Vārda” 25. augusta numurā. Liepājas domes Sabiedrisko attiecību daļa informēja, ka pašvaldībai izdevies panākt vienošanos ar Liepājas Autobusu parku un „Liepājas tramvaju” par to, ka skolēni pirmajā mācību dienā varēs gan autobusos, gan tramvajā braukt bez maksas. Taču ne vienam vien skolēnam vakar iznācis kontrolieriem taisnoties, kāpēc vakar nav iegādāta mēnešbiļete.

Par to, ka skolēni iztramdīti pilsētas autobusā, „Kurzemes Vārdam” pastāstīja liepājniece Vineta Ābola. Viņas meita Agate, kas vakar sākusi mācīties 6. klasē, kopā ar draudzeni braukušas autobusā. Drīz iekāpušas arī kontrolieres, kas, nešķirojot pasažierus pieaugušajos un skolēnos, visiem prasījušas uzrādīt mēnešbiļetes vai braukšanas talonus. Agates draudzenei mēnešbiļete jau bijusi iegādāta, taču Agatei pašai ne, tāpēc izbīlis bijis liels – ko tagad darīt? Labi, ka autobusā bijusi pamatīga burzma – tādējādi draudzene paspējusi uzrādīt savējo un nemanāmi to padot arī Agatei.

Meitenes dzirdējušas, kā nācies skaidroties citiem, vēl mazākiem skolēniem, kāpēc viņiem nav ne talona, ne mēnešbiļetes. Meitenes gan nav pamanījušas, vai kāds no skolas vecuma bezbiļetniekiem arī sodīts, taču vēlāk no klasesbiedriem uzzinājuši, ka skolēniem uzrādīt talonus vai mēnešbiļetes prasīts arī tramvajā.

„Kurzemes Vārds” sazinājās ar akciju sabiedrības „Liepājas Autobusu parks” valdes priekšsēdētāju Gundaru Kristapsonu, kurš par šādu ziņu bija ļoti pārsteigts. „Kontrolieri zināja, ka šajā dienā skolēni drīkst braukt bez maksas, es pats viņus par to informēju,” viņš sacīja. Līdzīgu atbildi saņēmām arī uzņēmumā „Liepājas tramvajs” – vēl vakar no rīta kontrolieri instruēti, ka skolēni šajā dienā drīkst braukt bez maksas.” Tāpēc mēs nevaram atbildēt par kādiem vispārīgiem gadījumiem,” sacīja uzņēmumā. „Bet, ja tādi ir bijuši, lūdzam cilvēkus par tiem informēt, piezvanot pa tālruni 3407266.”

 

2007. gada 5. septembrī „Kurzemes Vārds”
Kur palikuši gadi?
Rubrika: Tā dzīvojam

Piecdesmit gadu! ANNA ZARIŅA pati netic, ka tik liels laikposms pagājis vienā darbavietā - uzņēmumā „Liepājas tramvajs”. Toreiz, 1957. gada 24. augustā, sākot strādāt, septiņpadsmit gadu vecā meitene, kas aizgāja no vidusskolas pēdējās klases, pat iedomāties nevarēja, ka pēc piecdesmit gadiem viņu sveiks tajā pašā darbavietā tajā pašā datumā. Tur arī sēžam un runājamies – nelielajā dispečeru istabiņā, kur ik pa brīdim ienāk kāds no tramvajus apkalpojošā personāla, strādnieki kaut ko saskaņo ar dispečeri Annu un pamudina runāt ātrāk, lai var paspēt noskatīties iemīļoto seriālu „Neglītais pīlēns”. Anna tikai atmet ar roku. Neesot liela runātāja. Viņas lielākais prieks šajā dzīvē ir abi mazbērni. Viņiem vēl jāpalīdz, tāpēc Anna turpinās strādāt.

Vidusskola palika nepabeigta

Nelielā dispečeru istabiņa atrodas nelielajā namiņā pie pašas ieejas tramvaju pasaulē. Vai nav bail, ka var ienākt kāds svešs, kāds nepiederīgs, ka te ir nedroši, jo rajons te stacijas un autoostas tuvumā ir diezgan bīstams? „Nē,” Anna nogroza galvu. Nekas tāds, lai sāktu baidīties, šajos gados ar viņu neesot noticis. Kad kļūstot tumšāk, durvis aizslēdz, turklāt teritoriju uzrauga sargs. Viņa gan ir dzirdējusi, ka kaut kur tuvumā šad un tad notiekot kaut kas krimināls. Bet pašai gan neesot bail.

Kopīgi mēģinām atsaukt atmiņā laiku pirms piecdesmit gadiem. Septiņpadsmit gadu vecā Anna tolaik mācījās 5. vidusskolā. Bija beigusi 10. klasi, bija jāsāk mācīties vienpadsmitajā un jābeidz vidusskola. Bet meitenei bijis skaidrs – mācībās iet diezgan grūti un diezin vai noliks beigšanas eksāmenus vācu valodā, ķīmijā un fizikā. Ko darīt? Kāda radiniece pamudināja – mēģināsim tev atrast darbu. Tieši tad vajadzēja konduktorus tramvajā. Jauniņā Anna pavisam īsi pirms jaunā mācību gada sākuma izņēma no skolas dokumentus, lika plecā konduktora somu un sāka pārdot biļetes tramvajā. Jā, tad vēl nebija talonu un kompostiera, tolaik viena biļete maksāja 30 kapeiku, bet vēlāk – no 1961. gada, pēc naudas reformas – 3 kapeikas. Tā Anna, pārdodama biļetes, nobraukāja tramvajā astoņus gadus, līdz pasaulē nāca meita Ligita.

Vecmāmiņas laime

Turpat tramvajā Anna iepazinās arī ar savu vīru. Viņš ik rītu braukāja ar tramvaju uz darbu un vakaros mājās. Pamazām abi sāka runāties, un puisis aizvien vairāk sāka pievērst meitenei uzmanību. Abi apprecējās, pasaulē nāca meitiņa, un tad vīru ar nokavēšanos uz trim gadiem iesauca armijā. Kad viņš atgriezās, abi tā īsti sadzīvot vairs nemācēja, radās domstarpības. Anna vērtē: „Gan jau vaina bija mūsos abos.” Un ģimene izjuka. Vīrs drīz pārcēlās uz Rīgu, alimentus gan meitai maksāja, bet kopš tā laika Anna tā arī par viņu neko vairs nezina. Ne reizes neesot pat painteresējies, kā meitai klājas. Un kā klājas Annai pašai, vai nevajag ko palīdzēt. Kā viņa tiek galā ar meitu.

Anna tika. Viņai palīdzēja vecāki. Anna neslēpj: „Patiesībā viņi Ligitu tikpat kā izaudzināja.” Anna pēc atgriešanās darbā sāka strādāt par dispečeri – šis darbs tomēr šķita kas labāks par konduktori, turklāt arī aldziņa bija lielāka. Darbs bija maiņās, un kas tad rīta agrumā vai vēlu vakaros savāktu meitiņu, ja vien nebūtu vecāku? Un tieši tikpat mīļa un gādīga vecmāmiņa, kā viņas vecāki bija Ligitai, Anna tagad ir saviem mazbērniem.

Ligitu, kas izmācījās par šuvēju, dzīve aizveda uz laukiem – uz vīra dzimto Otaņķu pusi. Tur ģimenei ir sava neliela saimniecība, taču cita darba nav. Anna spriež: „Varētu braukāt uz Liepāju, bet viņi dzīvo tādā vietā, kur ir ļoti grūti ar satiksmi – ja no rīta vēl tiek uz pilsētu, tad vakarā mājās nekādi!" Pēc pamatskolas beigšanas abi mazbērni – Liene un Jānis – atnāca mācīties uz Liepāju un apmetās pie vecmāmiņas. Un viņa saka: „Es novēlētu, lai katram ir tik brīnišķīgi mazbērni un tik mīļa sadzīvošana kā man ar savējiem. „ Jānis tagad ir pabeidzis Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Mežzinību fakultāti un sācis strādāt, bet Liene vēl pēdējo gadu mācīsies datorzinības Ventspils augstskolā.

Kad abi vēl mācījās un dzīvoja prom no mājām, bija rūpīgi jāizrēķina visi izdevumi, lai visiem pietiktu. Tieši tāpēc Anna priecājas – lai arī jau ir pensija, vēl ir iespēja arī strādāt. Ja nebūtu, tad gan nezina, kā iztiktu.

Varbūt vajadzēja mācīties?

Toreiz, kad vēl pavisam jaunā vidusskolniecīte sāka pelnīt savu naudiņu, bija prieks par pašas nopelnīto, jo mājās nemaz tik viegli neklājās. Ģimene bija pārcēlusies no laukiem uz Liepāju, Annas mamma bija mājsaimniece, bet tēvs – amatnieks namu pārvaldē, laboja logus, durvis, jumtus un darīja daudz citu darbu. Iztikšanai pietika, bet tā bija pieticīga, tāpēc prieks par pašas nopelnīto bija dubultliels. Un kur vēl tā sajūta, ka esi pieaugusi!

Tagad Anna saka: ja būtu tajā vecumā, bet ar šodienas prātu, droši vien tomēr censtos mācīties un iegūt ja ne augstāko izglītību, tad vismaz kādu profesiju. Viņa gan mēģina atcerēties, tomēr nenāk atmiņā, ka par ko īpašu būtu sapņojusi. Ja arī kaut kas bijis, tas no atmiņas pagaisis. Tolaik galvenā doma bija – pašai sākt pelnīt. Un, kad jau tas bija sākts, kādas vairs mācības!

Kad izjuka ģimene, pēc pāris gadiem Anna iepazinās ar citu vīrieti, abiem bija laba saskaņa un doti 23 kopdzīves gadi, līdz smaga slimība viņus izšķīra. Pirms aptuveni sešiem gadiem ārsti Annai diagnosticēja cukura diabētu. Viņa saka: iespējams, tas bijis jau ātrāk, tikai viņa par to neko nav zinājusi. Tāpēc vienīgais, ko viņa tagad vēlas, ir veselība. „No tā arī ir atkarīgs, vai varēšu vēl strādāt,” viņa saka. „Šodien man ir labi, bet es nezinu, kā būs rīt.” Taču gribas, lai būtu labi, jo tik ļoti vēl gribas sagaidīt mazmazbērnus, viņus paauklēt un samīļot.

Kā maiņās sākusi strādāt, tā visi piecdesmit gadi maiņās arī nostrādāti. Arī tagad, kad dispečeru darba grafiks ir 24 stundas. Miers iestājas no pulksten vieniem naktī, kad pēdējais tramvajs iebrauc depo, līdz četriem rītā, kad jau sāk nākt vadītāji un gatavoties jaunajai dienai. Tad varētu uz mirklīti arī atlaisties, taču īsti nav kur. Tomēr Anna nesūdzas, viņa saka: „Es nemaz nevaru no šejienes aiziet, jo te visi ir tik mīļi kā mana ģimene!” Viņa neslēpj – ja vairs nestrādātu, nemaz nezinot, kā dzīvotu, ko darītu.

"Runātāja liela neesmu,” viņa skaidro. „Mēli trīt man nepatīk, tāpēc daudz ciemos neeju. Labāk vairāk dzīvojos pa māju. Agrāk daudz lasīju grāmatas, tagad, kad diabēts sabeidz arī acis, vairāk avīzes un žurnālus. Es varu neizlasīt „Dienu”, lai gan tajā ieskatos darbā, bet vietējās avīzes man ir jānopērk katru dienu. „ Pirkt, nevis abonēt – tā Anna ir iesākusi, un tā viņa dara visu mūžu. Nevar arī bez televizora. Jāpaskatās ziņas, kādas filmas, arī seriāli dažkārt. Tagad gan skatoties tikai vienu – „Neglīto pīlēnu”. Citus ne. Savulaik sākusi skatīties arī „Hameleonu rotaļas”, bet tagad jau kur tie gadi, kā to vairs neskatās. Viņa rēķina: „Šausmīgi ilgi tas iet. Desmit gadi jau pagājuši, kā mans dzīvesdraugs ir miris, bet seriālu rādīja, kad viņš vēl bija dzīvs.” Bet cauru dienu Anna klausās Latvijas radio 2. programmu – bez tā nevar. Tie ir Annas prieciņi. Un kādreiz arī kāds našķis – kāda šokolādīte, kāda konfekte, kāds auglis.

No rīta astoņos Anna dosies mājās. Darbā pavadītā nakts ir nogurdinājusi, tāpēc jāpaguļ. Tad ikdienišķie mājas darbiņi, jāizlasa avīze, jāpaskatās televīzija, jāsazinās ar savējiem. Un tad jau atkal drīz būs klāt diena, kad jādodas uz darbu.

Kristīne Pastore

 

2007. gada 12. septembrī „Kurzemes Vārds”
Jūrmalas parks
Rubrika: Pirmā sleja

Šodien mūsu laikrakstā galvenā tēma atvēlēta Jūrmalas parkam, kura nākotne nevar būt vienaldzīga nevienam liepājniekam. Konkrēti šodien – par to, kas pretendē uz šo teritoriju, jo no tā daudzējādā ziņā atkarīga šīs tik iecienītās atpūtas vietas nākotne.

Lai vēsturnieki izcilā iemeslus, kāpēc 19. un 20. gadsimta mijā tika nolemts pilsētas rietumu malā veidot parku. Vai tāpēc, lai Liepāju pasargātu no jūras vējiem, vai arī lepno savrupmāju rajonu iemītniekiem bija vajadzīga vieta pastaigām koku paēnā, un arī Krievijas valdniekiem bija iepaticies tur atpūsties. Galvenais, ka Jūrmalas parks, ko ilgus gadus nedēvēja citādi kā par apstādījumiem, drīz vien kļuva par vietu, kas sauc, vilina un aicina. Ja jau nolēma pilsētas centru ar Jūrmalas parku savienot ar tramvaja līniju un ielu dzelzceļš virzījās pa Kūrmājas prospektu un tālāk gar peldiestādi uz Peldu ielu, tad saprotams, ka apstādījumi bija iecienīti.

(...)

Anžils Remess

 

2007. gada 12. septembrī „Kurzemes Vārds”
Parka zonai neskaidras nākotnes vīzijas
Rubrika: Dienas tēma

(...)

Tagad Jūrmalas parks ir jauka pastaigu vieta, tur atrodas stadions, tenisa laukums, vasaras kafejnīcas, bērnu rotaļu laukums, skeitparks, minigolfa laukums. Un arī leģendārā „Pūt, vējiņi!” estrāde. Sendienās Kūrmājas prospekts bijis galvenais ceļš uz pludmali, pa kuru atpūtniekus vedis tramvajs.

Jūrmalas parka attīstības koncepcijas ieskicēšanai pašvaldība jau pievērsusies vairākkārt, interesantas atziņas savulaik gūtas, piemēram, no Latvijas un Lietuvas arhitektu, pilsētplānotāju un ainavu arhitektu skatījuma uz parka ziemeļu daļas attīstību. Tolaik darba grupu atbildēs bija vairāki vienojošie motīvi: rajons jāpadara atvērts, pludmale attīstāma līdz Dienvidu molam, pagarinot pludmales taku līdz pat kanālmalai, kur tā satiktos ar promenādi. Tika piedāvāts atjaunot veco tramvaja līniju uz parku, bet drosmīgākie pat ierosināja izveidot gaisa tramvaja līniju – lai jau ierašanās parkā būtu notikums. Pagaidām gan nekā no tā neesam sagaidījuši.

(...)

 

2007. gada 12. septembrī „Kurzemes Vārds”
Papīra biļešu vietā – īsziņas

Liepājā ir pirmā pilsēta Latvijā, kur ar šodienu par braukšanu sabiedriskajā transportā, konkrēti tramvajā, var norēķināties ar mobilā tālruņa īsziņu.

Jauno norēķinu sistēmu prezentēja vakar, klātesot Liepājas domes, kā arī sistēmas ieviešanā iesaistīto uzņēmumu pārstāvjiem. Nekā sarežģīta jaunajā sistēmā nav. Iekāpjot tramvaja vagonā, īsziņa ar tekstu „B LT” un trim tramvaja numura cipariem, kas redzami virs vadītāja kabīnes, ir jānosūta uz numuru 1859. Pārdesmit sekunžu laikā atnāks īsziņa ar atbildi, kurā būs fiksēts biļetes numurs, pirkšanas laiks un biļetes derīguma termiņš – 24 minūtes. Krāpties šajā sistēma būs sarežģīti, jo kontrolierim, kurš pārbaudīs pasažieru biļetes, ir savs tālrunis, kurā būs uzrādīts, cik konkrētajā vagonā noteiktajā laikā ir pasažieru ar elektroniskajām biļetēm un kādi ir to numuri.

Jaunais pakalpojums ieviests sadarbībā ar uzņēmumu „Citycredit”, kas līdzīgā veidā piedāvā norēķināties par Rīgas autostāvvietu izmantošanu. Bez tam katram Liepājas tramvaja biļešu pircējam, kas pirmo reizi izmantos jauno pakalpojumu, automātiski tiks atvērts konts viena lata vērtībā. Tātad vismaz četrus braucienus viņš varēs izmantot bez maksas.

Maksa par īsziņu ir 25 santīmi plus operatora iekasētā maksa par īsziņas nosūtīšanu. Tās cena svārstās no viena līdz deviņiem santīmiem, atkarībā no operatora un operatora tarifu plāna izvēles.

Jaunuma ieviesēji cer, ka šo pakalpojumu varētu izmantot aptuveni 10 procenti tramvaju pasažieru, un tā vērsta galvenokārt uz jauniešu auditoriju.

Viktors Ulberts

 

2007. gada 20. septembrī „Kurzemes Vārds”
Rekonstrukciju kavē laika apstākļi

(...)

Laika apstākļu dēļ vēl līdz galam nav pabeigta Jaunās ostmalas rekonstrukcija. SIA „Ceļu, tiltu būvnieks" projektu vadītājs Pēteris Andrijānovs teica: „Celtniekiem jāgaida, kad vairs nelīs, lai pabeigtu asfaltēšanu pie tramvaja sliedēm un varētu sākt krāsot ielu horizontālos apzīmējumus. Mūsu uzņēmuma darbinieki turpina Piltenes ielas posma rekonstrukciju, kas visā pilnībā tiks pabeigta nākamā gada sākumā.”

 

2007. gada 24. septembrī „Kurzemes Vārds”
Neatbalsta norēķināšanos elektroniski
Rubrika: Nedēļas jautājums

Tagad liepājnieki par braucienu tramvajā var norēķināties arī ar mobilā telefona īsziņu. Šāds pakalpojums sabiedriskā transporta pasažieriem Latvijā tiek piedāvāts pirmo reizi. Paredzēts, ka jaunā sistēma ietaupīs gan braucēja laiku, gan pilsētas finansiālos līdzekļus, kas tiek izmantoti braukšanas biļešu izgatavošanai. Tāpēc portālā liepajniekiem.lv jautājām: vai liepājnieki ir gatavi par braucienu sabiedriskajā transportā norēķināties ar īsziņu? 41 procents respondentu nav pārliecināti, vai jaunais pakalpojums padarīs dzīvi ērtāku, tāpēc atbildējuši noliedzoši, 40 procenti uzskata, ka tam ir gatava tikai neliela sabiedrības daļa, bet tikai 19 procentiem šķiet, ka pilsētnieki tam ir gatavi.

/ Protams, ka nav! Vismaz pagaidām. Pēc medijos sniegtās informācijas sanāk, ka dzīvojam ačgārnā pasaulē. Loģiski būtu, ja, maksājot ar īsziņu, sanāktu kāds santīms lētāk, nevis krietni dārgāk par parasto biļeti.

/ Pilnīgi neērts pakalpojums, kas vēl arī izmaksā dārgāk. Orientēts uz nepelnošo jauniešu auditoriju, kuriem telefona rēķins tiek samaksāts no vecāku iedalītās kabatas naudas.

/ Tas ir domāts biezajiem, bet tie ar sabiedrisko transportu nebrauc.

/ Mūsdienu tehnoloģijas tiek ieviestas, lai samazinātu izmaksas. Parasti mašīnas izmaksā lētāk nekā cilvēku darbs, tāpēc arī loģiski, ka pērkot biļeti telefonā, tai būtu jāmaksā lētāk. Piemēram, Vācijā, Francijā un Zviedrijā, pērkot biļeti kasē pie cilvēka, ir jāmaksā vairāk, nekā to iegādājoties speciālos automātos. Tas tikai vēlreiz parāda, ka cilvēka darbs Latvijā netiek novērtēts. Vēl tramvajā ir viens liels mīnuss – tajā nav informācijas angļu, vācu vai franču valodā, kā iegādāties un kā rīkoties ar biļeti pilsētas viesiem. Daudzreiz esmu novērojis, ka tūristi neziņā bola acis, jo nevar atrast pat elementāru informāciju.

/ Nelielai sabiedrības daļai, īpaši gados vecākiem cilvēkiem, tas varētu sagādāt grūtības.

/ Kam ir telefons, tie arī var!

/ Šis pakalpojums ir ļoti dārgs! Kāda tad ir patiesā tramvaja talona pašizmaksa? Ne jau 20 santīmu! Maksājot ar īsziņu, man taču nav jāmaksā par papīru, krāsu utt.

/ Ideja laba, bet izpildījums nederīgs, jo e-biļete tiešām nedrīkstētu maksāt dārgāk par parasto biļeti.

/ Man par dārgu. Labāk nopirkšu mēnešbiļeti.

/ Doma ir laba, bet diez vai šis projekts būs dzīvotspējīgs, ja tik dārgi jāmaksā. Normāli būtu, ja e-biļete maksātu vismaz tikpat, cik parastā biļete, vai nepārsniegtu summu, kas noteikta pie vadītāja.

/ Beidzot attīstāmies! Ļoti laba ideja, arī autobusos un mikriņos vajadzētu. Tagad ar tramvaju braukšu biežāk.

/ Cena mani pārāk nesatrauc. Var gadīties situācija, ka sīknaudas tiešām nav un nav arī kioska, kurā biļeti iegādāties. Taču vislielākās pretenzijas man ir pret konta atvēršanu. Būtu loģiski, ja, nosūtot īsziņu, samaksātu par braucienu, un viss. Bet man nešķiet ērti, ja jāatver konts, kas regulāri jāpapildina, lai es arī turpmāk varētu norēķināties par braucienu.

/ Es esmu gatavs par braucienu tramvajā norēķināties ar īsziņu, jo katrs mūsdienu cilvēks taču zina, kas ir īsziņa un kā tā jānosūta.

/ Interesanti, ka nedomājot uzreiz nobalsoju pozitīvi, jo uzskatu, ka tas ir ļoti civilizēts un ērts maksāšanas veids. Bet, pārdomājot situāciju, uzdevu sev jautājumu: „Kad pati pēdējo reizi pārvietojos ar sabiedrisko transportu?” Šķiet, pirms desmit gadiem.

 

2007. gada 26. septembrī „Kurzemes Vārds”
Veiks aptauju par sabiedrisko transportu

Pilsētas domes jaunizveidotā struktūra – Satiksmes infrastruktūras daļa – organizē iedzīvotāju aptauju, lai uzzinātu viedokli par to, kādi uzlabojumi nepieciešami pilsētas sabiedriskajā transportā. Aptaujā var piedalīties, internetā atverot mājaslapu www.liepaja.lv. Interneta aptaujas rezultātus Satiksmes infrastruktūras daļa izmantos pašvaldības prasību izstrādē pārvadātājiem. Nākamajā gadā pilsētā būs noteikti pilsētas nozīmes sabiedriskā transporta pamata maršruti, kuru nodrošināšanu pārvadātājiem palīdzēs finansēt gan valsts, gan pašvaldība. Satiksmes infrastruktūras daļas speciālisti pašlaik analizē katra transporta veida – autobusu, tramvaja un maršrutu taksometru – priekšrocības, trūkumus un iespējas. Šā darba mērķis ir izstrādāt pilsētnieku interesēm atbilstošākos sabiedriskā transporta pamata maršrutus un noteikt to pakalpojumu apjomu un kvalitātes līmeni, kādu šajos maršrutos pilsētai pieprasīt no pārvadātājiem, kurus izraudzīsies konkursa kārtībā.

 

2007. gada 28. septembrī „Kurzemes Vārds”
Uzbrūk kontrolierei
Rubrika: Notikumi

26. septembrī ap puspieciem dienā tramvaja vagonā, kad tas brauca garām K. Valdemāra ielas 80. namam, 1970. gadā dzimušais Igors nodarījis miesas bojājumus biļešu kontrolierei. Igors iesitis sievietei pa vēderu. Policija uzsākusi izmeklēt notikušo.

 

2007. gada 2. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Dārgais prieks
Rubrika: Pirmā sleja

To, ka Liepājas vēsturiskās daļas ieliņas ir šauras un vietām tikpat kā neizbraucamas, mēs visi labi zinām. Pilsētas paša centra izbraukšanu apgrūtina arī posmi, kas atvēlēti tikai gājējiem un satiksmei ir slēgti, piemēram, Zivju iela un Tirgoņu iela. Te uzreiz jāsaka – tā ir tikai fakta konstatācija, nekādā gadījumā nedomājot, ka vajadzētu gājējiem šīs privilēģijas atņemt. No kājāmgājēju, tūristu un citu klejotāju viedokļa šādas gājēju ieliņas ir pozitīvs faktors, jo ļauj mierīgi izstaigāt pilsētas centru. Cita lieta, ka varētu vēlēties, lai gājēju posmi būtu atraktīvāki un pilnāki ar dažādiem interesantiem veikaliņiem, kafejnīcām, piesātinātāki ar izklaides un kultūras norisēm utt. Pagaidām – ja par šo un to var priecāties Zivju ielas posmā, tad Tirgoņu iela sen jau zaudējusi sākotnējo šarmu. Kādreiz, ja atceramies, tajā bija patīkamas āra kafejnīcas, soliņi utt. , dažkārt pat izstādījās mākslinieki, tāpēc ieliņu dēvēja par Liepājas Arbatu. Tagad no vecās godības maz kas atlicis. Kaut gan šovasar rekonstrukcija vērtusi ieliņu atkal pievilcīgāku, to nevar noliegt, taču te būtu vieta vēl daudz kam intriģējošam. Cerams – veicinošs faktors ieliņas pārvērtību procesā būs arhitekta Agra Padēļa-Līņa jau izstrādātie jaunie, pārsteidzošā dizaina laternu stabi, ko paredzēts uzstādīt drīzumā.

Bet turpat netālu ir vēl viens mašīnām liegts un tikai tramvajam atvēlēts posms K. Valdemāra ielā – starp Peldu un Rožu ielu, kas kā korķis nosprosto satiksmes plūsmu un liek mašīnām gliemeža gaitā riņķot ap centru.

No šā viedokļa, šķiet, var tikai apsveikt Pilsētas domes tikko izteikto apņemšanos tikt galā ar gadiem ilgi cilvēkus baidījušo briesmīgo graustu K. Valdemāra un Rožu ielas stūrī, blakus tramvaja pieturai – ēkas nojaukt, paplašinot ielu satiksmei, un vēl, iespējams, atlicinot vietu sporta būvei, ko izmantot ap Jāņa Čakstes laukumu izvietotajām skolām, kuru audzēkņiem līdz šim sportošanas iespējas bija visai ierobežotas.

Tikai pārsteidz dārgā cena, par ko minētie labumi iegūstami. Proti, lai katastrofālā stāvoklī esošās mājas varētu nojaukt, pašvaldībai jāatpērk tur privatizētie dzīvokļi, vienu dzīvokli tā pirks par 53700, otru – par 50000 latu. Mazliet dīvaini ir, ka pussagruvušā graustā dzīvokļi jāpērk par šādu naudu, lai pēc tam ēku varētu nojaukt. Taču citu izeju pašvaldība neatrod. Iespējams, šāds pavērsiens bija jāparedz jau pirms vairākiem gadiem un situācija ar iemītniekiem jau laikus jārisina citādāk. Tagad acīmredzot nekas cits neatliek, kā plašāk atvērt mūsu kopējā budžeta maciņu.

Sarmīte Pelcmane

 

2007. gada 4. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Nākamgad – kā Eiropā
Rubrika: Skatiens

Sabiedriskais transports ir katras attīstītas pilsētas sastāvdaļa, ja vien pilsētiņa nav tik maza, ka minūtēs desmit izstaigājama kājām. Liepāja tāda nav, un pašvaldības uzdevums ir saviem iedzīvotājiem sniegt nepieciešamo servisu – iespēju pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Nebeidzamajos sastrēgumos nogurdinātie rīdzinieki aizvien pielaidīgāk uztver domu par metro celtniecības nepieciešamību, lai gan viņu rīcībā ir tramvaji un trolejbusi, autobusi un maršruta taksometri. Liepājas pašvaldība savukārt aizvien nopietnāk un pārdomāti meklē risinājumus sabiedriskā transporta sistēmas un kvalitātes uzlabošanai, kā arī transporta ilgspējīgai attīstībai pilsētā. Domē izveidota Satiksmes infrastruktūras daļa, kuras speciālistu uzmanības lokā – viss ar satiksmi un arī sabiedrisko transportu saistītais.

Rosība jūtama pārvadātāju aprindās. Kā nu ne! Nākamgad sabiedriskā transporta pārvadātāji pašvaldībai būs jāizraugās konkursa kārtībā, atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Jūlijā Latvijā stājās spēkā „Sabiedriskā transporta likums”, kura vadlīnijas atbilst Eiropas prasībām. Pārvadātāji konkursā piedāvās savus pakalpojumus, pašvaldība spriedīs un lems, ko izvēlēties. Savu iedzīvotāju labā. Jo, lai gan nepārtraukti palielinās personīgo automašīnu skaits un tiek celti tarifi, autobusos, tramvajā, maršruta taksometros pasažieru daudzums nesarūk.

Vai, runājot par sabiedrisko transportu Liepājā, var būt labāk, nekā ir pašlaik? Var. Liepājnieku aptaujā, kas notika, viedokļus apkopojot domes mājaslapā, ir noskaidrots, ka 63 procenti respondentu par sabiedriskā transporta kvalitāti izsakās negatīvi un tikai 22 procenti – pozitīvi. Šie skaitļi, protams, nav jāvērtē kā vienīgā patiesība, bet diezin vai vērtējums ir tikai poza un interneta vidē ierastā kritizēšanas mānija, slikti izsakoties par pilnīgi visu.

Gatavojoties pārmaiņām Liepājas sabiedriskā transporta sistēmā, domes speciālisti nesen devās pieredzes apmaiņā uz Klaipēdu, kur reorganizācija attiecīgajā nozarē notikusi jau pirms četriem gadiem. Klaipēdā tagad ir 21 autobusa maršruts, kurus apkalpo trīs pārvadātāju firmas. Tām jāpilda pilsētas noteiktās pakalpojumu kvalitātes prasības. Viens brauciens autobusā maksā apmēram 20 santīmu. Par pieciem mazāk nekā pašlaik Liepājā. Klaipēdā pašvaldības uzņēmums ir tas, kas nosaka un izmaina autobusu maršrutus, grafikus, servisa līmeni, izdod un izplata biļetes, kontrolē autobusu šoferus, pārvadātāju firmas, pasažierus, reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām un priekšlikumiem un atbild par citiem nozares attīstībai svarīgiem jautājumiem.

Vai tieši tā būs arī Liepājā, rādīs laiks. Bet skaidrs ir tas, ka šūpošanās sākusies. Strādāt un pelnīt grib pārvadātāji, pašvaldība vēlas izvērtēt un sakārtot Liepājas sabiedriskā transporta pakalpojumus, iedzīvotāji grib ērtības, labu servisu un zemas cenas. Tas viss jāapvieno vienā kopīgā, harmoniskā dziesmā. Katras pārmaiņas ātri vien parāda jaunos vājos punktus, bet, grozi kā gribi, primārajām tomēr ir jābūt pasažieru – sabiedriskā transporta izmantotāju – vajadzībām.

Daiga Lutere

 

2007. gada 5. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Sinhronizēs luksoforu darbību

Saskaņā ar Jaunās ostmalas rekonstrukciju notiek jaunu luksoforu uzstādīšana Rīgas ielā pie Tramvajtilta. Atsevišķs luksofors būs arī tramvajam. Šo darbu veic SIA „Oms” speciālisti. Veicamo darbu sarežģī tas, ka jau esošie luksofori jāatslēdz un jaunie jāpieslēdz, cenšoties netraucēt satiksmi. Uzņēmuma „Oms” darbu vadītājs Ivars Kārkliņš pastāstīja, ka sinhronizēs luksoforus trijos ielu krustojumos – Brīvības un Jaunajā ostmalā un abos Tramvajtilta galos. Braucot no Rīgas ielas uz tiltu automašīnām būs atļauts kreisais pagrieziens, kura laikā kustība aizliegta tramvajam. No Kaiju ielas savukārt varēs nogriezties tikai pa labi. Ja laika apstākļi būs labvēlīgi, ir paredzēts, ka luksoforus iedarbinās jaunajā režīmā naktī no pirmdienas uz otrdienu.

Nākamnedēļ paredzēts ieslēgt jaunos luksoforus Raiņa un Pīlādžu ielas krustojumā.

 

2007. gada 5. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Par šoferiem un stulbajiem pasažieriem
Rubrika: Skatiens

Liepājas domes interneta mājaslapā organizētā aptauja parādījusi, ka tikai 22 procenti aptaujāto ir apmierināti ar sabiedriskā transporta sniegto pakalpojumu kvalitāti. Krietni vairāk liepājnieku – 63 procenti aptaujāto – uzskata, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāte nav pieņemama.

Protams, var sacīt, ka tā ir tikai neliela aptauja, tāpēc nesniedz nopietnu priekšstatu par situāciju kopumā. Taču kaut neliels rādītājs tas ir. Un diemžēl aptaujas rezultāti manī nerada izbrīnu. Ne jau tāpēc, ka pa Liepājas ielām pārvietotos pagalam nolietota tehnika. Šajā ziņā, kaut vai salīdzinot ar laiku pirms 10 gadiem, notikuši būtiski uzlabojumi, lai gan jāatzīst, ka līdz pilnībai vēl tāls ceļš ejams. Mani vairāk satrauc pašu sabiedriskā transporta vadītāju attieksme pret pasažieriem – cilvēkiem, kuri faktiski maksā viņiem algu. Tikai dažu mēnešu laikā es visos Liepājā esošajos sabiedriskā transporta veidos esmu novērojis vadītāju nemotivētu un neizprovocētu agresiju pret pasažieriem un dzirdējis viņiem veltītas nicīgas frāzes.

Piemēram, maršruta taksometrs uzņēma pieturā pasažierus, un vietu tajā vairāk nebija, ko varēja noprast pēc šofera reakcijas, kad kāds vēl atvēra durvis un lūkoja transportlīdzeklī iekļūt. „Aizver durvis no tās puses!” – ar cietumniekiem piemītošu bezkaunīgu akcentu šoferis augstprātīgi aizraidīja novēlojušos pasažieri. Lai gan varēja normāli paskaidrot, ka vietu vairāk nav.

Kādu Liepājas Autobusu parka šoferi saniknoja sirmgalvja lūgums pateikt, vai autobuss kursē līdz tirgum. Šoferis tā plosījās, it kā viņam būtu izteikta aizskarošu piezīme. „Kur tu dzīvo? Liepājā? Un nezini, kur ir tirgus? Mosties un dziedi!” auroja piktais autobusa vadītājs.

Tikpat pikti nervu kamoli ir arī tramvaja vadītāju rindās. Kādu vakaru, kad vagonā sakāpa ļaudis, kas tikko bija atbraukuši ar Rīgas vilcienu, vadītājs plosījās pa kabīni kā negudrs, kad biļešu iegādei viņam nesniedza precīzu naudu. „Kas es jums, kāds tirgonis, vai?” ar šādiem un līdzīgiem pārmetumiem tika sagaidīts katrs biļetes pircējs.

Cita tramvaja vadītāja pilsētas centrā pat izlēca ārā no savas kabīnes un kliedza uz ļaudīm, kas centās iekļūt vagonā: „Kas jūs, stulbi esat?” Lai gan patiesībā daži nekaunīgi autovadītāji pēdējā brīdī centās pabraukt garām pieturai, lai gan ļoti labi redzēja, ka tur tūlīt apstāsies tramvajs. Pasažieru masa, kas devās uz tramvaju, piespieda viņus apstāties.

Tās ir tikai dažas novērotās situācijas, tāpēc pieļauju, ka šādu gadījumu ir daudz vairāk. Tie noteikti nedara godu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem un mazina izredzes, ka pasažieri par šiem uzņēmumiem atsauksies pozitīvi.

Saprotu arī to, ka darba devējiem tagad nav lielas izvēles un par šoferi tiek ņemts gandrīz katrs, kas vien prot attiecīgo transportlīdzekli vadīt. Taču tas nav attaisnojums tik prastai saskarsmes kultūrai. Ja cilvēks jau pēc rakstura ir agresīvs, manuprāt, viņam jāstrādā citā jomā. Ja vadītājam gadījušies kādi pārdzīvojumi personiskā dzīvē, tad vajag ņemt brīvdienu, iedzert baldriāna pilienus un nomierināties. Jo pasažierim nav jādomā par to, kāds šoferim garastāvoklis, un jāzīlē, vai viņš uz jautājumu normāli atbildēs, vai arī uzbrēks.

Viktors Ulberts

 

2007. gada 9. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Taranē tramvaju, cieš tā vadītāja

6. oktobrī ap pulksten 10. 30 satiksmes negadījums noticis Liepājā. Kravas automašīnas „MAZ” ar piekabi vadītājs, stūrējot transportlīdzekli pa Drāšu ielu, krustojumā ar Brīvības ielu ignorējis ceļa zīmi „Dodiet ceļu” un izraisījis sadursmi ar tramvaju. Sadursmē cietusi tramvaja vagona vadītāja, viņa nogādāta slimnīcā.

 

2007. gada 10. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām par melnajiem caurumiem

Septembrī Liepājas pašvaldībā saņemta informācija par sešām vaļējām akām, diviem ielu seguma iebrukumiem un trim vaļējām gūlijām. Visas vaļējās akas un gūlijas noslēgtas un seguma iebrukumi salaboti, informēja Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš.

(...)

Pašvaldība aizrāda, ka joprojām gūliju metāla restītes regulāri pazūd Tosmarē un Karostā. Tas septembrī noticis arī pašā pilsētas centrā, piemēram, K. Valdemāra ielā pie tramvaja pieturas, kā arī Ludviķa un Vītolu ielā. D. Jēriņš aicina iedzīvotājus palīdzēt noskaidrot vainīgos, kas apzināti bojā komunikācijas un kaitē citu cilvēku drošībai. Iedzīvotāji pa domes karsto tālruni (3425197) vai Apmeklētāju pieņemšanas centrā aicināti ziņot par gadījumiem, kad pilsētā konstatētas vaļējas kontrolakas.

Tā kā joprojām tiek konstatētas vaļējas inženiertīklu kontrolakas, joprojām spēkā ir pašvaldības rīkojums komunikāciju īpašniekiem un atbildīgajiem dienestiem pievērst pastiprinātu uzmanību šo aku tehniskajam stāvoklim. Šādu rīkojumu komunikāciju īpašniekiem pašvaldība izdeva jau pagājušā gada jūnijā. Inženierkomunikāciju īpašnieku pienākums ir 24 stundu laikā šādus bojājumus novērst.

Ita Cērmane

 

2007. gada 16. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Tramvaja līkloči
Rubrika: Pirmā sleja

Kur un kā pagarināt Liepājas tramvaja līniju, par to pilsētā tiek prātots jau sen. Gadu gaitā izteiktas dažādas versijas, no kurām reālākā šķiet ideja likt tramvajam Liepājas dienvidu galā apmest līkumu, iebraucot Ezerkrasta 2 mikrorajonā un tādējādi bagātinot sabiedriskā transporta pakalpojumu klāstu te dzīvojošajiem. Nav mazsvarīgi arī tas, ka tramvajs ir ekoloģiski tīrākais un videi draudzīgākais pārvietošanās līdzeklis, protams, neskaitot pārvietošanos ar velosipēdu un iešanu kājām. Tā ka tramvaja plašāka izmantošana noteikti nāktu par labu gan videi, gan cilvēkiem.

Tagad plāni pagarināt tramvaja ceļu līdz Ezerkrastam iegūst arvien konkrētākas aprises, jo finansējumu šim mērķim plānots piesaistīt Eiropas Savienības programmā „Infrastruktūra un pakalpojumi”. Projekta pieteikuma sagatavošanai pat paredzēti 50 000 lati no pašvaldības Privatizācijas fonda līdzekļiem.

Tiktāl viss būtu skaisti. Tramvaja iecerētie līkloči līdz Ezerkrastam varētu apmierināt daudzus – no mikrorajona iedzīvotājiem līdz topošā dzīvojamā kompleksa „Rietumu krasts” projektā iesaistītajiem, jo mīnuss jaunā kompleksa potenciālajiem iemītniekiem varētu šķist pašlaik gar celtņu logiem tik tuvu grabošie vagoni. Bet, ja līniju novirzītu, piemēram, pa Ventas ielu uz Ezerkrastu 2, tad nekas netraucētu topošā kompleksa iemītnieku mieru un transporta problēmas viņi arī diezin vai izjustu, jo maz ticams, ka šajās ekskluzīvajās celtnēs iemitinātos cilvēki, kas pārvietojas ar tramvaju, nevis savu auto.

Tomēr ir ļaudis, kurus varētu sāpīgi skart izmaiņas tramvaja maršrutā. Tagad ik dienu tramvaja galapunktā vērojama aina, kad izkāpušie sadalās divās straumēs, vieni dodas uz Centrālkapiem, otri – uz Dienvidu kapiem. Ja līdz Centrālkapiem nokļūt ir vairāk iespēju – izmantot autobusus un maršruta taksometrus, tad Dienvidu kapsētas apmeklētājiem, kas dodas apkopt savu mīļo kapu kopiņas, tramvajs ir galvenais aizkļūšanas līdzeklis, turklāt – arī no tramvaja galapunkta līdz kapiem vēl kājām jāmēro krietns gabals. Jau kopš vasaras pazudis 6. maršruta taksometrs, kurš iepriekš brauca līdz Dienvidu kapiem. Dažas reizes dienā gan te iegriežas 15. maršruta autobuss, bet tas ir ļoti reti, turpat šosejas malā piestāj autobusi, kas brauc uz Nīcu, tomēr ātrāk un lētāk ir atkļūt ar tramvaju, un tas ir ļoti svarīgi vecākā gadagājuma cilvēkiem.

Ja izmaiņas tramvaja maršrutā tiks īstenotas, tad, strādājot pie projekta, nevajadzētu aizmirst par Dienvidu kapu apmeklētājiem, kuri patlaban palikuši tādā kā pabērnu lomā. Jau laikus būtu jādomā par vēl kādu sabiedriskā transporta maršrutu šajā virzienā.

Sarmīte Pelcmane

 

2007. gada 19. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Narkotiku reibumā nemāk uzvesties
Notikumi

Trešdien ap pulksten 22. 30 Valsts policijas darbinieki saņēmuši izsaukumu uz Lielo ielu, kur tramvaja pieturā pie tirdzniecības nama „Kurzeme” 22 gadus vecais Dmitrijs lietojis alkoholiskos dzērienus un lamājies necenzētiem vārdiem. Jaunais vīrietis nav pakļāvies arī policistu likumīgajām prasībām, izrādot fizisku pretošanos. Tā kā likumsargiem radušās aizdomas, ka Dmitrijs ir narkotisko vielu ietekmē, viņš nogādāts Reģionālajā slimnīcā ekspertīzes veikšanai.

 

2007. gada 20. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Meklē avārijas aculieciniekus
Rubrika: Likstas

Trešdien ap pusdiviem dienā vēl nenoskaidrots vadītājs, braucot liepājā pa Klaipēdas ielu uz Nīcu un neizvēloties pareizo intervālu, izraisījis sadursmi ar tramvaju. Vadītājs notikuma vietu atstājis. Policija noskaidrojusi, ka avāriju izraisījis kravas automašīnas šoferis. Policija tagad lūdz atsaukties negadījuma aculieciniekus, kuri redzējuši un atceras kravas automašīnas numuru, kā arī sīkākas notikuša detaļas. Informāciju likumsargi lūdz sniegt pa tālruni 3404631 vai 3404502 vai vērsties personīgi policijā.

 

2007. gada 29. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Nāve tramvaja pieturā

Traģisks satiksmes negadījums sestdien notika Liepājā – automašīna nāvējoši traumēja tramvaja pieturā stāvējošu sievieti.

Valsts policijā „Kurzemes Vārds” uzzināja, ka desmit minūtes pēc pulksten divpadsmitiem automašīnas „Mercedes Benz A170” vadītājs, braucot pa Klaipēdas ielu, krustojumā ar Vaiņodes ielu, nogriežoties pa kreisi, nepārliecinājās par drošību un izraisīja sadursmi ar apsardzes apvienības „Falck L” dienesta transportlīdzekli „Škoda Fabia”. Pēc trieciena „Škoda” noskrēja no brauktuves un tramvaja pieturvietā notrieca 1934. gadā dzimušu sievieti.

Cietusī nogādāta Liepājas reģionālajā slimnīcā, taču mediķiem viņu dzīvību glābt neizdevās.

Policijā par notikušo sākts kriminālprocess.

Ita Cērmane

Paraksts foto: Mediķiem cietušās dzīvību glābt neizdevās.

 

2007. gada 30. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Izvērtē traģēdijas apstākļus
Rubrika: Notikumi

Kamēr policija izmeklē traģisko negadījumu, kas sestdien pusdienlaikā notika Klaipēdas un Vaiņodes ielas krustojumā, kad auto pēc sadursmes nāvējoši traumēja tramvaja pieturā stāvošu pensionāri, liepājnieki pauž savu viedokli par notikušo.

Pirmdien no rīta redakcijā ieradās divi vīrieši, kas acīm redzot bija sadursmē iesaistītās automašīnas „Mercedes Benz” vadītāja paziņas. Abi kategoriski pieprasīja atsaukt „Kurzemes Vārdā” publicēto, ka mersedesa vadītājs, izdarot kreiso pagriezienu, nav pārliecinājies par manevra drošību un izraisījis sadursmi ar „Škoda”. Vīrieši apgalvoja, ka apsargu auto nepārprotami bijis vainīgs, jo traucies ļoti lielā ātrumā un taranējis jau stāvošo mersedesu.

Policijā gan uzsvēra, ka izmeklēšana šajā lietā joprojām nav pabeigta, tādēļ vēl nevarot skaidri norādīt, kurš auto vainīgs.

Liepājniece Inga, kura negadījuma brīdī bija pāris metru no traģiskās vietas, pašu sadursmi nav neredzējusi. Viņa sestdien ar abiem bērniem izgājusi pastaigā. „Gājām pa Klaipēdas ielu, pa plato ietvi, jo tur ērti staigāt ar bērniem, jo nav ļoti intensīvas satiksmes,” atceras Inga. Viņa ir pārliecināta, ka viņu un bērnus no traģēdijas pasargājis kāds augstāks spēks: „Kad bijām pārgājuši krustojumam, bērnam atraisījās kurpe. Tajā brīdī, kad sēju ciet kurpi, aptuveni pusotru metru no mums garām aizlidoja apsargu automašīna. Tā pārlidoja pāri sliedēm. Tramvaja pieturā uz soliņa sēdēja omīte. Auto uzkrita taisni virsū soliņam, nolīdzināja to, uzmeta tantiņu gaisā. Pēc tam mašīna vēl turpināja kustību, līdz ietriecās elektrosadales kastē, arī to nolaužot.”

Pašu abu auto sadursmi Inga nebija redzējusi: „Biju uz to pusi pagriezusi muguru, taču troksnis bija tāds, it kā būtu plīsusi riepa.” Tajā pašā laikā Inga ir sašutusi par apsargu rīcību pēc negadījuma: „Viņi nekāpa ārā no automašīnas, lai paskatītos, kas noticis ar sievieti.” Tieši Inga esot bijusi tā, kas zvanījusi uz 112 un izsaukusi ātro palīdzību. Kad ātrie jau bijuši ceļā, pie cietušās sievietes esot piegājis mersedesa vadītājs un tikai pēc tam kāds no apsargiem.

SIA „Falck L” valdes priekšsēdētājs Agris Kovaļevskis saviem darbiniekiem veltītos pārmetumus nevis apstrīd, bet skaidro: „Uzskatu, ka apsargi nebija vainīgi, jo brauca pa galveno ceļu ārā no pilsētas. Satiksmes noteikumos taču ir teikts, ka, izdarot kreiso pagriezienu, jāpalaiž pretī braucošie. Arī ātrums nevarēja būt liels, jo mašīna pirms brīža bija apstājusies pie gājēju pārejas. Un tās nu ir absolūtas muļķības, ka apsargi nekāpa ārā no mašīnas un nesauca palīdzību. Vēl mašīnā sēžot, pa rāciju nekavējoties tika izsaukta ātrā palīdzība un policija. Tas ir acumirklis, kas kādam liekas vesela mūžība. Man pat nav jāapgalvo, ka mani darbinieki steidza palīgā – laikrakstā publicētajā fotogrāfijā ir redzams avarējušās automašīnas šoferis.”

A. Kovaļevskis skaidro, ka apsargi esot steigušies darba darīšanās. Viņš atzīst, ka bākuguņu noņemšana apsardzes automašīnām, kas tika veikta pēc valdības lēmuma pieņemšanas, ir sava veida mīnuss, jo nav iespējams brīdināt pārējos satiksmes dalībniekus, taču no nelaimēm arī bākugunis nespēj glābt. Kovaļevskis teica: „Apgrūtinājums tas ir, taču cieš arī ugunsdzēsēji un ātrā palīdzība.” Paši apsargi negadījumā traumas nav guvuši, tikai automašīna ir nopietni bojāta. Taču par to A. Kovaļevskis īpaši neraizējas, jo remonta izdevumi būšot jāsamaksā avārijas izraisītājam.

Ita Cērmane

 

2007. gada 30. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Pašmāju pieredze
Rubrika: Pirmā sleja

Aiz muguras laiki, kad mēs, tikko no dzelzs aizgalda izsprukuši, neremdināmi alkām kaut vai ar acs kaktiņu palūkot Eiropā. Kaut vai Polijā, kaut vai bijušajā Austrumvācijā. Nemaz nerunājot par Zviedriju, līdz kurai padomju gados nepacietīgākie varēja vienīgi mēģināt slepus pa nakts tumsu aizirties nedrošās laivelēs, bet modrie padomju robežsargi arvien notvēra nelegālos bēgļus, kurus tad pompozi tiesāja par „valsts nodevību”.

Kopš Latvija atguvusi neatkarību un esam ES, nu jau vecā, labā Eiropa izbraukāta krustām šķērsām. To gan galvenokārt spējuši atļauties turīgākie cilvēki, jo politisko žņaugu vietā stājušies finansiālo iespēju diktētie ierobežojumi, tā ka vairumam Latvijas pensionāru pāru Eiropa joprojām ir nesasniedzami tāla, vienalga, vai robežu sargā, vai tā ir vaļā.

Bet, ja uzņēmējs Bukavs dodas uz Āfriku šaut žirafes, ja miljonārs Krūmiņš mētā makšķeri okeāna salās, kāpēc lai valsts maizē barotās galvenās amatpersonas un politiķi atpaliktu? Tie veselām delegācijām dodas pieredzes apmaiņā, demonstrējot apskaužamu zinību kāri. Uz Taizemi, Ķīnu, Japānu, Argentīnu, Ziloņkaula Krastu, Bahāmu salām un citām eksotiskām vietām. Ģeogrāfija ļoti plaša.

Jauki, ka ierēdņi un politiķi grib mācīties, taču – vai pasaules izzināšanas eiforijā nav aizmirsts, cik vērtīgu pieredzi iespējams gūt tepat Latvijā? Un nemaz nevajag tērēt no valsts vai vietējā budžeta simtiem un tūkstošiem latu.

Piemēram, rīdziniekiem pietiktu ar pāris latiem, lai atbrauktu uz Liepāju un gūtu noderīgas atziņas tramvaja jautājumā. Jo, kā izrādās, Rīgas tramvajā pāreja no konduktoru sistēmas uz biļešu kompostrēšanas automātiem esot ļoti problemātiska, tādēļ pat esot ievērojami palielinājies zaķu skaits. Tagad rīdzinieki prāto, vai nevajadzētu papildināt biļešu kontrolieru rindas. Bet Liepājā jau izsenis prot kompostrēt talonu un šo procesu kontrolēt, vēl vairāk – tikko tramvajā ieviesta jauna prakse, kad biļeti braucienam var iegādāties, sūtot mobilā tālruņa īsziņu. Rīdzinieki nebeidz brīnīties, bet ne tikai Liepājā, arī daudzviet Eiropā jau sen pazīst iespēju norēķināties par visa veida braucienu sabiedriskajā transportā ar SMS.

Bet liepājnieki varētu paviesoties citās Latvijas pilsētās un pētīt, kā iespējams, piemēram, lētāk nodrošināt apkuri, jo pašlaik mūsu pilsētā šis pakalpojums ir viens no dārgākajiem visā valstī.

Sarmīte Pelcmane

 

2007. gada 3. novembrī „Kurzemes Vārds”
Atgriezušies no Zviedrijas

Lai iepazītos ar transporta pakalpojumu organizāciju, uz Helsingborju Zviedrijā bija devies Liepājas domes izpilddirektora vietnieks R. Fricbergs, satiksmes infrastruktūras daļas vadītājs O. Špickopfs un speciāliste E. Irbe-Šulce. Helsingborjā viņi tikušies ar pilsētas galvu Karīnu Vredstremu un domes speciālistiem, kuru darbība saistīta ar pilsētas plānošanu un sabiedriskā transporta organizēšanu. O. Špickopfs pastāstīja: Helsingborjā un visā Skones reģionā gan pašvaldības, gan iedzīvotāji saprot, ka vienīgais veids, kā saglabāt tīru vidi un samazinātu sastrēgumus ielās, ir būtiskā sabiedriskā transporta lomas palielināšana. Līdz ar to tiek piedāvāti regulāri, droši pasažieru pārvadājumi par pieņemamu cenu, ērtos, tīros un mūsdienīgos autobusos. „Liepājnieki vēl iepazinušies ar Skones reģiona sabiedriskās organizācijas „Skanettrafiken” darbiniekiem, kuru darbs ir saistīts ar sabiedriskā transporta (autobusi un vilcieni) plānošanu un uzraudzību desmit lielākajās reģiona pilsētās. Liepājas pašvaldība pašlaik analizē autobusu, maršruta taksometru un tramvaja pārvadājumu kvalitāti, priekšrocības un trūkumus, lai nākamajā gadā varētu ieviest uzlabojumus, kas atbilstu Eiropas Savienības prasībām. 

 

2007. gada 3. novembrī „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēstī lasītājs

Pie Katoļu baznīcas tramvaja pieturā virzienā uz Klaipēdas ielu jau vairākas nedēļas vairs nav soliņa, kur veciem cilvēkiem ar iepirkumu somām apsēsties. Kūrmājas prospekta galā ir dučiem solu, kas rudenī un ziemā izpildīs tikai dekoratīvo funkciju, jo neviens tur nesēdēs. Bet soliņu nav tur, kur funkcionāli tie ir vajadzīgi.

 

2007. gada 9. novembrī „Kurzemes Vārds”
Kad zūd pacietība
Rubrika: Situācija

Divas draudzenes pieturā gaida tramvaju. Viena no viņām uzvedās mierīgi, bet otra jūtami nervozē: „Nu kur tas tramvajs kavējas! Tas var beidzot atvilkties! Auksts taču!” Un šādi purpina vienā laidā. Var manīt, ka klusējošajai draudzenei tas nav pa prātam, viņai it kā neērti citu cilvēku priekšā par šo purpināšanu.

Pēc brīža nervozās draudzenes balss atmaigst: „Re, kur tālumā nāk tramvajs!” Abas gaida, gaida, bet transportlīdzeklis tomēr uz tilta nerādās. „Nu kur tā grabaža atkal pazudusi!” atsākās šķendēšanās. To vairs neizturēja arī klusējošās draudzenes nervi un viņa ceļabiedrenei pikti atcirta: „Ieskrēja stabā un nevar apgriezties!”

Viktors Ulberts

 

2007. gada 14. novembrī „Kurzemes Vārds”
Nodod ceļu tramvajam un lokomotīvei

12. novembrī neilgi pēc pulksten trijiem dienā pagaidāmi nenoskaidrots šoferis vadījis transportlīdzekli ar piekabi pa Rožu ielu un krustojumā ar K. Valdemāra ielu, izdarot kreisā pagrieziena manevru, izraisījis sadursmi ar tramvaju. Bet ap pus deviņiem vakarā „Volvo” ar puspiekabi vadītājs, braucot pa Siļķu ielu uz ostas teritoriju, nav ievērojis ceļa zīmi Daudzsliežu dzelzceļa pārbrauktuve, kādēļ izraisīja sadursmi ar lokomotīvi, kas vilka vagonus. Cietušo, par laimi, nevienā no negadījumiem nav – bojāti tikai automobiļi.

 

2007. gada 15. novembrī „Kurzemes Vārds”
Iedzīvotāji informē par likstām
Rubrika: Jaunumi

Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļa informēja, ka oktobrī uz karsto tālruni zvanījuši 34 liepājnieki, lai informētu par dažādām problēmām un iesniegtu savus priekšlikumus pašvaldībai par pilsētā notiekošo. Visvairāk iedzīvotāji pauduši viedokli par siltumapgādes problēmām, teritoriju apsaimniekošanu un vaļējām kanalizācijas akām.

Oktobrī iedzīvotāji ziņojuši par septiņām vaļējām kanalizācijas akām. Trešā daļa zvanītāju pauduši savu viedokli par problēmām, kas saistītas ar siltuma piegādi, siltuma un karstā ūdens zudumiem un citām tamlīdzīgām problēmām. Par izdegušajām spuldzēm ielu apgaismojumā pagājušajā mēnesī ziņojuši tikai divi liepājnieki. Pēc iedzīvotāju ierosinājuma izvērtēs jautājumu par gājēju pārejas ierīkošanu Dzērves ielā pie autobusu pieturas. Pēc iedzīvotāju lūguma pilsētas Būvvalde pārlūkojusi neapdzīvotu ēku Apšu un Dārzu ielas stūrī, kura it kā apdraudot garāmgājēju dzīvību, bet SIA „Komunālā pārvalde” informējusi par iztīrītajām teknēm Dārtas un Jūrmalas ielas stūrī. Uzņēmuma „Liepājas tramvajs” direktors Aigars Puks solījis, ka šonedēļ atjaunos soliņu tramvaja pieturā K. Valdemāra ielā pie tirgus. Šonedēļ atjaunos arī auto negadījumā nopostīto soliņu tramvaja pieturā Vaiņodes ielā.

Iedzīvotāji informējuši arī par SIA „Zālītes A” gatavoto ēdienu neapmierinošo kvalitāti Liepājas 2. vidusskolā, pauduši satraukumu par veļas mazgātavas radītajiem siltuma zudumiem M. Ķempes ielā, nesakopto teritoriju Roņu ielā pie zivju kombināta, par Siguldas ielā 17 novietotajām automašīnām, kuras traucē iebraukt pagalmā atkritumu savācējiem, un par citām problēmām.

 

2007. gada 1. decembrī „Kurzemes Vārds”
Pārpratums stacijas laukumā
Rubrika: Situācija

„Izkāpju no autobusa, redzu – skrien divi brangi tēvaiņi pāri visam Stacijas laukumam pakaļ kādam auguma mazākām vīrietim,” pārbraucis mājās pēc lielpilsētas apmeklējuma, stāsta pazīstams laiku puisis. Viņš nav no vienaldzīgajiem, kas noskatās, kā cieš vājākie, tādēļ meties vajātajam palīgā. Kad jau gandrīz panācis tēvaiņus, sapratis, ka tie skrien nevis pakaļ tam, kurš joņo pa priekšu, bet cenšas noķert teju aizejošo tramvaju, kas vēl stāv pieturā.

Ilze Lanka

 

2007. gada 5. decembrī „Kurzemes Vārds”
Pat plukatām ir labas izredzes
Rubrika: Situācija

„Kur tad drostaliņas brauks?” tramvajā kāds vīrietis uzrunāja trīs pusmūža vecuma kundzes, kuras, spriežot pēc elegantajiem tērpiem un rotām, kas pavīdēja zem mēteļiem, skaistajām smaržām un grimu, devās mājup no teātra izrādes. „Brauksim mājās dzert siltu tēju,” koķeti atbildēja solīdās dāmas. „Varbūt tēju varam dzert četratā pie manis. Man pēc vakardienas ciemiņiem palikusi vēl kāda plātsmaize,” kārdināja vīrietis. Sievietes savā starpā saskatījās un cēlās augšā, lai kopā ar stiprā dzimuma pārstāvi izkāptu no tramvaja.

Un tā viņi aizgāja – trīs lēdijas un viņš – vīrietis ar noplukušu, netīriem pleķiem klātu virsjaku, kas, šķiet, nēsātājam bija uzticīga vairākus gadu desmitus, nošļukušām biksēm un rugājiem klātu, grumbām izvagotu seju. „Ak, kāpēc mums tik maz vīriešu!” veroties tramvajā palikušo sieviešu izmisuma un līdzjūtības pilnajās sejās, sapratu, ka manām domām klusībā pievienojas daudzas.

Inita Gūtmane

 

2007. gada 5. decembrī „Kurzemes Vārds”
Tramvajs, kas spīd pa gabalu
Rubrika: Notikumi

Neviltotu sajūsmu lielos un mazos liepājniekos izraisījis uzņēmuma „Liepājas tramvajs” zilās uguntiņās mirdzošais vagons, kas, pa sliedēm braucot, laistās kā Ziemassvētku eglīte. Vagons ir daļa no Liepājas svētku noformējuma, kam līdzekļus atvēlējusi Pilsētas dome. Pilsētas galvenā māksliniece Agita Ansule pastāstīja, ka tā bijusi viņas ideja par mirdzošo tramvaju. Dekorēšanai izmantoti 80 komplekti spuldzīšu, vagona rotāšanu veicis uzņēmums „Reklāmas ateljē”. Projekts izmaksājis 1600 latu.

 

2007. gada 6. decembrī „Kurzemes Vārds”
Jaunbūvē uziet spridzekli
Rubrika: Notikumi

Otrdien ap puspieciem dienā Pašvaldības policija saņēmusi izsaukumu uz Klaipēdas ielu, pastāstīja Pašvaldības policijas preses sekretāre Ineta Mikute. Jaunbūvē pie tramvaja pieturas bija atrasts nesprādzis lādiņš. Par bīstamo atradumu informēti Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas darbinieki, un notikuma vieta apsargāta līdz sapieru ierašanās brīdim.

 

2007. gada 8. decembrī „Kurzemes Vārds”
Liepājas rotātāja Agita ķer svētku izjūtu
Rubrika: Cilvēks nedēļas centrā

Tā vien šķiet, ka neatrast cilvēkus, kuri tumšajā laikā nepriecātos par svētku rotā mirdzošajām Liepājas ielām. Liepājnieki pēdējos pāris gados pat izjūt sava veida lepnumu, kad dzird pilsētas viesu emociju izpausmes par šeit redzamo. To panākt izdevies pilsētas galvenajai māksliniecei Agitai Ansulei. Viņa Ziemassvētku priekšvakarā atkal nokļuvusi uzmanības centrā.

Lai būtu kā pasakā

Agita Ansule pilsētas galvenās mākslinieces amatā jau sagaida trešos Ziemassvētkus.

Daudz kas pa šiem gadiem ir sagādāts, un katros svētkos pilsētas rotā kaut kas nāk klāt jauns. Tomēr Agita Ansule pamatā saglabā vienu krāsu. „Man tuva ir baltā, īpaši pēdējos gadus, kad nav sniega. Tad baltie eņģeļi vai tagad arī lāstekas cilvēkiem rada mieru un gaišumu sirdīs, bet piparkūkas un ķekatnieki – mājas sajūtu,” ir pārliecināta pilsētas galvenā māksliniece. „Savukārt Dieva gaismas mudina iegriezties baznīcās. To balto līniju ir pamanījuši un ņem vērā arī daudzu firmu un veikalu īpašnieki. Man ir liels prieks, ka ar katru nākamo gadu kļūst vairāk tādu vadītāju, kuri sāk gan piedomāt par savas darbavietas apkārtnes izdaiļošanu svētkos, gan sponsorē atsevišķus pilsētas objektu rotājumus. Piemēram, „Parex banka” finansēja jauno piparkūku namiņa un atrakciju kompleksu pie Pedagoģijas akadēmijas. Ziemeļu iela rotājas ar zvaniņiem. Baltie eņģeļi kanāla malā Jaunliepājas pusē atkal sagaidīs pilsētas viesus. Man ir ļoti patīkami dzirdēt no iebraucējiem, ka viņi, ieraugot eņģeļus, tieši tā arī šo manu domu – viesmīlību – uztver,” priecājas Agita.

Šogad liepājniekiem atkal ir par ko priecāties, jo pilsētas galvenā egle ieguvusi jaunas rotas – milzīgas baltas bumbas, ap 200 kupoliņu, kuros deg spuldzītes. Tāpat pilnīgi jaunā rotā – tādā viegli gaisīgā, baltā spožumā – uzmirdzējusi Jūras iela, kur tās sadalošajā joslā novietots daudz mazu eglīšu ar baltajām lampiņām, bet pāri pretī tādā pašā veidā dekorēta lielā egle un tiltiņš viesnīcas „Promenāde” priekšā. „Jāatzīstas, šis vienotais stils ir laimīga sakritība, jo mums nekādas vienošanās ar viesnīcas īpašniekiem nebija,” piebilsts māksliniece.

Šogad lielais pārsteigums, par kuru liepājnieki ir stāvā sajūsmā, ir mirdzošais tramvajs, kas slīd cauri pilsētai kā parādība no pasaku valstības. „Jā, tā ideja man radās jau pērn, bet tad pietrūka naudas. Tā bija tāda ļoti liela uzdrošināšanās, eksperiments un risks, ko citas pilsētas nespētu īstenot. To paveica mūsu jauns sadarbības partneris – SIA „Reklāmas ateljē” ar vadītāju Gundegu Tauriņu.”

Agita Ansule allaž uzsver, ka ne jau viņa viena darbus dara, tā ir liela komanda, kurā iesaistās gan firmas, gan iestādes, gan dažādi speciālisti. „Nebeidzu priecāties, ka liepājnieki ir lieli lokālpatrioti, vienmēr gatavi strādāt par lētāku samaksu, lai tikai būtu interesanti un skaisti,” ir gandarīta māksliniece. Bet pati viņa kā pašu svarīgāko visā darbā vērtē spēju notvert to svētku izjūtu, ko dod vai varētu dot kādā brīdī uzplaiksnījusi doma, ideja vai vienkārši veids, kā šo ideju īstenot praktiski un tehniski.

„Tā ir tā lieta, ko cilvēki vismazāk zina un saprot – bieži vien kādu skaistu domu ir neiespējami īstenot dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, pašlaik nevaram gaismas rotājumus izvietot Rīgas ielā, jo tur vienkārši nav šķērsām pāri ielai pa gaisu tādu trošu, kā Lielajā ielā. Lai troses ierīkotu, ir nepieciešami prāvi naudas līdzekļi. Cerams, tuvākā nākotnē to varēsim. Tāpat Krūmu ielā ķekatnieki – tie ir ļoti lieli, smagi un konfigurācijā sarežģīti, tādēļ ļoti grūti tos uzstādīt un pēc tam novākt. Mums jārēķinās ar to, ka Liepāja atrodas pie jūras un ne tikai spēcīgais vējš, bet diemžēl arī vandaļi katru reizi vairāk vai mazāk saposta rotājumus. Tas ir papildu darbs un papildu izdevumi,” skaidro galvenā māksliniece.

(…)

Indra Imbovica

 

2007. gada 10. decembrī „Kurzemes Vārds”
Nerespektē tramvaju

7. decembrī drīz pēc pulksten 5 dienā automašīnas „Opel Omega” vadītāja, veicot labo pagriezienu no Klaipēdas uz Dzintara ielu, nebija pārliecinājusies par manevra drošību un nedeva ceļu tramvajam. Notika sadursme, kurā cilvēki, par laimi, necieta.

 

2007. gada 15. decembrī „Kurzemes Vārds”
Nedod ceļu tramvajam
Rubrika: Notikumi

Piektdien ap četriem dienā satiksmes negadījums notika pašā pilsētas centrā, iepretī viesnīcai „Līva”. Automašīnas „Dacia” vadītājs, izstūrējot uz Lielās ielas, nedeva ceļu tramvajam un izraisīja ar to sadursmi. Cilvēki nav cietuši.

 

2007. gada 17. decembrī „Kurzemes Vārds”
Slavē svētku rotājumu
Rubrika: Nedēļas jautājums

(…)

Pats labākais tomēr ir tramvajs, kas no viena gala līdz otram ir nokārts ar lampiņām. Laikrakstā lasīju, ka tramvaja izrotāšanai tērēts 1600 latu. Par to domājot, pārņem ne pārāk laba sajūta.

(…)

Kā lai nepriecājas vismaz reizi gadā visur spīd un laistās, izņemot, protams, „Fontaine Palace” raidīto prožektoru. Bet no tramvaja es pat izbijos, kad vakarā tas pēkšņi iznira ap stūri. Taču ne jau no mana maciņa līdzekļus par spožumu atrada.

(…)

 

2007. gada 22. decembrī „Kurzemes Vārds”
Pensionāri varēs braukt par brīvu
Rubrika: Jaunumi

Liepājā dzīvojošie pensionāri 24. decembrī pilsētas sabiedriskajā transportā varēs braukt par brīvu, lai, gatavojoties svētkiem, varētu apmeklēt veikalus un tirgu, bet Ziemassvētku vakarā – dievkalpojumus baznīcās un tuviniekus. Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks izdevis rīkojumu SIA „Liepājas tramvajs” un akciju sabiedrībai „Liepājas Autobusu parks” 24. decembrī nodrošināt iedzīvotāju bezmaksas pārvadājumus.

Dome no budžeta rezerves fonda bezmaksas braucienu kompensēšanai piešķīrusi nepieciešamos līdzekļus.

 

2007. gada 28. decembrī „Kurzemes Vārds”
Satiksmes ierobežojumi gadumijā
Rubrika: Jaunumi

(…)

Naktī no 31. decembra pulksten 23.50 līdz 1. janvāra 0.30 Lielajā ielā uz īsu brīdi tiks apturēta gan tramvaja kustība (tas kursēs līdz pulksten 1), gan no 31. decembra pulksten 23.30 līdz 1. janvāra 0.30 – automašīnu kustība Lielajā ielā posmā no Baznīcas līdz Kungu ielai.

(…)

 

2007. gada 28. decembrī „Kurzemes Vārds”
Viņi strādā, lai mēs varētu atpūsties
Rubrika: Dienas tēma

(…)

Tāpēc, ka ir jāstrādā

„Tāds mums darbs – ja jāstrādā, tad jāstrādā!” sacīja uzņēmuma „Liepājas tramvajs" dispečere Gaļina Masa. Viņa darbā būs arī 31. decembrī. Pa dienu kursēs septiņi vagoni, bet no pulksten septiņiem vakarā pēc grafika četri cits pēc cita dosies uz depo. No pulksten pusdeviņiem uz līnijas paliks trīs tramvaji. Tos vadīs Natālija Berga, Inta Dīķe un Lidija Galdika. Viņas arī būs tās, kas gadumiju sagaidīs savos vagonos, lai pēc uguņošanas svinētājus aizvestu uz mājām. Vēl savās darba vietās svētkos būs arī dežūrējošais atslēdznieks un šoferis.

Akciju sabiedrības „Liepājas Autobusu parks” vadītājs Gundars Kristapsons teica: „31. decembrī un 1. janvārī autobusi kursēs pēc svētku dienu grafika, un strādās tie šoferi, kuriem todien būs maiņa. Tāda ir mūsu darba specifika – pasažieri jāpārvadā, neskatoties uz to, vai ir brīvdiena vai svētki. Mēs strādājam.”

(…)