2008. gada 4. janvārī „Kurzemes Vārds”
Viņi zīmēja apsveikumus Liepājai un liepājniekiem
Rubrika: Jaunumi

Kinoteātra „Balle” kinozālē pulcējās pašvaldības izsludinātā Liepājas Ziemassvētku apsveikuma kartītes zīmējumu konkursa uzvarētāji, viņu vecāki un skolotāji. Aktīvos zīmētājus, kuru starpā šoreiz bija daudz tieši pašu mazāko – pirmsskolas vecuma bērnu, sveica domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone un divi darbīgi rūķi. Šā gada liepājnieku apsveikuma kartītes autore ir Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolas 7.a klases audzēkne Helga Krieviņa. Pēc bērnudārza „Pienenīte” četrus gadus vecās audzēknes Elvitas Vecriņķes, Nīcas vidusskolas 6.b klases skolnieces Liānas Urbānes un 5. vidusskolas 2.d klases skolnieces Annijas Purmales zīmējumiem tapa Ziemassvētku plakāti pilsētas ielās. Bērni savai pilsētai un liepājniekiem bija veltījuši daudz jauku novēlējumu. Rūķi ar dāvanām sumināja labākā novēlējuma autori Kristu Eņģeli no 5. vidusskolas 1.d klases. Šogad visbiežāk bija attēloti Rožu laukums, ostmalas promenāde ar jauno viesnīcu „Promenāde”, Latvijas 1. rokkafejnīca, tirdzniecības nams „Kurzeme”, arī J. Rozes grāmatnīca, tramvajs, „Hansabanka”, tāpēc šie uzņēmumi bija atsūtījuši balvas un apsveikumus tiem bērniem, kas tik jauki tvēruši zīmējumos šos objektus. Tāpat balvas saņēma uzvarētāji trijās vecuma grupās. Visiem bija arī viena kopēja dāvana – animācijas filmiņa „Par bitēm”.

 

2008. gada 5. janvārī. „Kurzemes Vārds”
Gadu mija mazdēla kompānijā
Rubrika: Mana dienasgrāmata

Astrīda Zitmane, Liepājas Senioru sporta kluba prezidente

Sestdien, 29. decembrī

Lai arī man ir atvaļinājums, pieceļos agri. Kopā ar mani Jauno gadu sagaidīs jaunākais mazdēls, četrgadīgais Roberts Mikus, ar kuru kopā pēc ģimenes lokā pavadītajiem Ziemassvētkiem atbraucām no Rīgas. Izcepu brokastīs pankūkas, paēdam un braucam iepirkties uz lielveikalu. Tirdzniecības centrā mūs gaida jauks pārsteigums, izstāde „Pērkons bultu rībināja uz zirdziņa sēdēdams”.

Pēcpusdienā, kad pilsētas svētku rotājumos jau ir iedegtas spuldzītes, ar košo, izgreznoto tramvaju braucam līdz centram. Ļauju mazdēlam izskrieties pa visām piparkūku mājiņām.

(…)

 

2008. gada 8. janvārī „Kurzemes Vārds”
Sniegs pilsētā – stihija vai vienkārši ziema?
Rubrika: Dienas tēma

Ko sniega un sala dienās dara tie, kas nakti pavada Nakts patversmē? Kāda ir viņu diena? Kur viņi sasildās?

Pulkstenis ir 9.20. Zvanām pie Sociālā dienesta Nakts patversmes durvīm. Klusums. Neviens nenāk atvērt. Pēc minūtēm piecpadsmit zvanām pa telefonu, kas norādīts uz izkārtnes. Paskaidrojam, ka esam no redakcijas, dažas minūtes pirms desmitiem tiekam ielaisti. Nosaluši.

Iemītnieki jau ģērbjas. Tad stājas rindā uz kāpnēm. Pulksten desmitos tiek atvērtas durvis tiem, kuri Nakts patversmi nav jau atstājuši pulksten astoņos. Agrie promgājēji lielākoties kaut kur strādā.

(…)

Andris Brasla Nakts patversmē dzīvo tikai trešo dienu. Mitis te arī pagājušā ziemā. Pa vasaru mitinājies pagrabā Kurzemes ielā 7. Dzīvokli pazaudējis pēc tam, kad nomiris mājas saimnieks, māju privatizējis cits cilvēks, par īres līgumu ar viņu neviens pat nav runājis, arī citu mājvietu jaunais saimnieks – Kesenfelda kungs – neesot ierādījis, kaut arī šajā namā abi ar sievu nodzīvojuši 27 gadus. Nakts patversmē mīt arī viņa sieva. Kādreiz bijusi tramvaja vadītāja, pēc tam sētniece, saka, darbu atrast nevarot. Cits nekas neatliekot, kā staigāt pa ielu. Vai zina, kur pasildīties sala dienās? Bibliotēkās ilgi nesēdēsi. Baznīcās arī tā kā neērti. Vācot pudeles, nododot, iznākot kāds santīms. Līdz pensijai trīs mēneši.

(…)

 

2008. gada 9. janvārī „Kurzemes Vārds”
Liepājniekiem vislabāk patīk mirdzošais tramvajs
Rubrika: Jaunumi

Liepājas domes mājaslapā www.liepaja.lv iedzīvotāji laikā no pagājušā gada 5. decembra līdz šā gada 7. janvārim varēja paust savu attieksmi pret pilsētas Ziemassvētku rotājumiem. Lapas apmeklētāji bija aicināti atbildēt uz jautājumu, kurš no pilsētas svētku rotājumiem viņus sajūsmina visvairāk. Domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls informēja, ka pavisam šajā aptaujā piedalījušies 989 respondenti. Visvairāk – 548 jeb 55 procenti mājaslapas apmeklētāju balsojuši par mirdzošo tramvaju, kas šogad bija jaunums svētku rotājumu klāstā. Tas kursēja, izrotāts ar gaismas virtenēm, līdz ar to svētku sajūtu radot ne tikai centrā, bet visas pilsētas garumā. Liepājniekiem patikuši arī citi svētku rotājumi, arī piparkūkas. Par piparkūku namiņiem pie Pedagoģijas akadēmijas balsojuši 167 jeb 17 cilvēku, par egli pozitīvi balsojuši 16 procentu no visiem aptaujas dalībniekiem, par lielās egles jauno ietērpu – 154 jeb16 procentu, par visdažādākajām gaismiņu virtenēm ielās – 77 jeb 8 procenti, bet par dievnamu izgaismojumu – 43 jeb 4 procenti liepājnieku. Pilsētas galvenā māksliniece Agita Ansule savukārt informē, ka svētku rotājumus novāks ap 20. janvāri.

 

2008. gada 12. janvārī „Kurzemes Vārds”
Pagarinās tramvaja līniju
Rubrika: Jaunumi

Liepājas domes Attīstības komitejā atbalstīja vienu no diviem pilnsabiedrības „EPKB Latvija” izstrādātajiem tehniski ekonomiskā pamatojuma variantiem Liepājas tramvaja līnijas pagarināšanai.

Komiteja atbalstījusi variantu, kas paredz tramvaja līniju pagarināt pa Tukuma – Ventas – M. Ķempes ielu. Deputāti arī nolēma lūgt sabiedrību „EPKB Latvija” papildus pētīt tramvaja līnijas galapunkta atrašanās vietas variantus, kā arī perspektīvā izbūvēt tramvaja līnijas pagarinājumu Ezerkrasta rajonā. Otrs izstrādātais variants, kurš neguva atbalstu, paredzēja tramvaja līniju pagarināt pa Tukuma – Ganību – M. Ķempes ielu. Pērn Liepājas pašvaldība piešķīra 50 tūkstošus latu uzņēmumam „Liepājas tramvajs” tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei tramvaja līnijas pagarināšanai līdz Ezerkrasta mikrorajonam. Pagarinot tramvaja līniju līdz Liepājas pilsētas mikrorajonam „Ezerkrasts 2”, tiktu atslogota sabiedriskā autotransporta plūsma, to daļēji aizvietojot ar videi draudzīgāku sabiedrisko transportu, norādīja pašvaldība. Savukārt iedzīvotājiem būtu pieejams ērtāks un daudzveidīgāks sabiedriskais transports. Šogad būtu nepieciešami līdzekļi tramvaja līnijas tehniskā projekta izstrādes sākšanai – aptuveni 10 procentu no projekta izmaksām jeb 490 līdz 720 tūkstoši latu.

 

2008. gada 15. janvārī „Kurzemes Vārds”
Visiem autobusiem jāapstājas tikai pieturās
Rubrika: Dienas tēma

„Tas nav pašvaldības untums vai vēlme sabojāt dzīvi pasažieriem vai pārvadātajiem”, saka Liepājas domes Transporta infrastruktūras daļas vadītājs Oskars Špickops. „1. janvārī spēkā stājās grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kuros noteiktas vairākas izmaiņas. Viena no svarīgākajām tā, ka vairs nepastāv tik ierastais jēdziens „maršruta taksometri”. Tie dēvējami par autobusiem un, tieši tāpat kā pamata maršruta autobusi, pasažierus drīkst uzņemt tikai un vienīgi pieturās.”

Kā pasažieri un pārvadātāji uztver šīs pārmaiņas? Kam tās rada neērtības un vai ierastās kārtības zaudēšana kādam būs ieguvums? Likumam pretim runāt, kā zināms, nav vēlams, jo tad seko soda sankcijas. Bet vai pārvadātāji, bijušo maršruta taksometru, tagad mazo autobusu saimnieki gatavi pārmaiņām? Un vai tām gatavi pasažieri?

Ar pārvadātājiem noslēgti līgumi

Kā pašlaik pilsētā funkcionē sabiedriskā transporta sistēma? Skaidro O. Špickopfs: „Aizvadītā gada nogalē pašvaldība noslēdza līgumus ar pārvadātājiem. Liepājā ir pamata maršrutu tīkls un ārpus pamata maršrutu tīkls. Par pasažieru pārvadāšanu pamata maršrutu tīklā pašlaik uz 1 gadu līgums noslēgts ar akciju sabiedrību „Liepājas Autobusu parks”. Visi pilsētas autobusu maršruti (protams, arī esošais tramvaja maršruts) ietilpst pamata maršrutu tīklā, un tas nozīmē, ka pašvaldība daļēji tos dotē. Atsevišķām pasažieru kategorijām, kas brauc ar satiksmes autobusiem pa pamata maršruta tīklu, ir iespēja izmantot tiem piešķirtos atvieglojumus, piemēram, invalīdiem, pensionāriem, skolēniem u.c.

Pašvaldība uz pusgadu noslēgusi līgumus ar piecām firmām – Liepājas Autobusu parku, „Kings”, „Dantes”, „Liepājas tūre” un „Centrdomnaremont”, kas pasažierus ar mazajiem autobusiem (līdz 16 vietām) pārvadās ārpus pamata maršrutos 1., 2., 3., 4., 5. Cilvēkiem, kuri izmanto mazos autobusus, jāmaksā tāda biļetes cena, kādu pārvadātājs prasa, un nekādi atvieglojumi nevienai pasažieru grupai nepienākas. Starp citu, vairākas firmas drīzumā gatavojas pacelt biļešu cenu, palielinot to līdz 40 santīmiem. Dotācijas tās nesaņem, bet, lai uzņēmumi strādātu un attīstītos, jāpaaugstina cena par pakalpojumiem, t.i. biļešu cenas.

Nevienam nekad nav bijušas pretenzijas, ka autobusi un tramvaji apstājas noteiktās pieturās. Tas bija un ir pats par sevi saprotams. Taču līdz šim mazie autobusi pasažierus uzņēma un izlaida, labākajā gadījumā ievērojot tikai ceļa zīmes. Bet nereti nedarot arī to. Apstāšanās notika, atsaucoties katra pasažiera vēlmei. Apmēram pirms gada diskusijas izraisīja tas, ka mazo autobusu apstāšanos sāka stingrāk kontrolēt. Pierāvās šoferīši, lai arī negribīgi, bet jauno kārtību sāka respektēt pasažieri. Tagad, pamatojoties uz jauniem grozījumiem likumā, kārtība noteikta vēl stingrāka – visiem sabiedriskā transporta pakalpojumus sniedzošajiem transportlīdzekļiem pasažieri jāuzņem un jāizlaiž tikai īpaši atzīmētās pieturvietās.

„Kur gribu, tur izkāpju!”

Saprotams ir daudzu mazo autobusu pasažieru sašutums par jauno kārtību. Jāmaksā par biļeti dārgāk nekā pamata maršruta autobusā un tad vēl nevarēs iekāpt un izkāpt, kur izdevīgāk! „Jā, ar to tagad jārēķinās,” saka O. Špickopfs. „Katras pārmaiņas sev līdzi nes zināmu neizpratni, bet jaunās kārtības būtība – maksimāli uzlabot pasažieru un ceļu satiksmes dalībnieku drošību. To, lai jaunā kārtība tiktu ievērota, kontrolēs Pašvaldības un Ceļu policijas darbinieki. Mans ieteikums pasažieriem – neprovocēt mazo autobusu vadītājus uz satiksmes noteikumu pārkāpumiem, liekot apstāties, kur ienāk prātā.”

Tas nav nekas jauns, ka mazo autobusu Liepājas šaurajās ielās veiktie apstāšanās manevri problēmas radījuši kā tajos braucošiem pasažieriem, tā daudziem satiksmes dalībniekiem. Jaunā kārtība – apstāšanās tikai pieturās – šo situāciju uzlabos, jā, uz izkāpt vai iekāpt gribētāju rēķina, kuriem līdz galamērķim ar kājām vajadzēs paiet lielāku gabalu, nekā ierasts. Jāatmet ierastā apziņa: „Kur gribu, tur izkāpju!”

Ieradumam liels spēks

Nav nekā grūtāka, kā mainīt gadiem iesakņojušos ieradumus. Par to īpaši labi var pārliecināties, runājot tieši par mazo autobusu satiksmi. Tagad, ja vadītājs grib ievērot jauno kārtību, viņš nedrīkst apstāties, piemēram, pasažieru tik iecienītajā vietā Lielās un Kungu ielas krustojumā, jo autobusu pieturas tur nav. Tikpat ierasta apstāšanās vieta daudziem braucējiem ir Siena ielā pie Pētertirgus, veikala „Maxima” pusē. Ko darīt? Iespēja ir. Jāraksta iesniegums (arī elektroniski: transports@dome.liepaja.lv) domes transporta infrastruktūras daļai ar lūgumu konkrētā vietā noteikt jaunu autobusu pieturu. Iesniegumu izskatīs un analizēs domes Transporta komisija un, ja pieturas iekārtošanu atzīs par iespējamu (piemēram, tā neietekmēs satiksmes drošību), tad šis priekšlikums vēl jāsūta apstiprināšanai uz Rīgu, uz SIA „Autotransporta direkcija”, lai tā piekristu izdarīt izmaiņas maršruta tīklā. O. Špickops atgādina, ka, noslēdzot līgumus ar pārvadātājiem, katram maršrutam līgumā ir noteiktas konkrētas pieturvietas, kur autobuss drīkst apstāties. Pirms jauno līgumu noslēgšanas pērnā gada nogalē transporta pakalpojumus sniedzošās kompānijas tika mudinātas iesniegt savus priekšlikumus saistībā arī ar pieturvietām. Taču priekšlikumu neesot bijis. „Nav mūsu mērķis kādu par varītēm sodīt par jauno noteikumu neievērošanu, bet skaidrs tas, ka arī sabiedriskā transporta jomā jāpastāv noteiktai, likumiem atbilstošai kārtībai un pasažieriem jāsaņem kvalitatīvi pakalpojumi,” piebilst daļas vadītājs.

Šoferi jūtas pazemoti

Uz papīra viss izskatās gludi, taču pavisam citādāka ir reālā situācija, par ko katrs var pārliecināties, iekāpjot jebkurā maršruta taksometrā. Netrūkst autovadītāju, kuri gaišā dienas laikā arī pašā pilsētas centrā bez kautrēšanās apstājas pie cilvēkiem, kas pacēluši rokas, lai gan viņi neatrodas pieturā. Tāpēc nav brīnums, ka tiem, kas par jaunajiem noteikumiem nav dzirdējuši, šķiet, ka nekas nav mainījies.

Izbraucot vairākus apļus pa pilsētu, „Kurzemes Vārds” pārliecinājās, ka lielākie jaunā likuma ignorētāji ir paši pasažieri, kuri uzstājīgi pieprasa izlaist viņus vajadzīgajā vietā. Un šoferi sagaida izbrīna pilns skatiens, ja kādam viņš tomēr atsaka to darīt. Dažreiz patiesi apbrīnojama ir arī pašu cilvēku vēlme par varītēm doties ceļā. Piemēram, pirmdienas rītā kāda kundzīte ignorēja šofera norādījumu, lai autobusā iekšā nekāpj, jo vairs nav brīvu sēdvietu. „Man vajag uz slimnīcu, es pastāvēšu kājās,” viņa attrauca. Šoferis negribīgi tam piekrita. „Kā jūs ar slimu roku te nostāvēsit,” viņš domīgi noteica.

Savukārt paši šoferi uzskata, ka nepārtraukto noteikumu maiņas dēļ viņi tiek pazemoti. 4. maršruta autobusa šoferis Rihards šajā darbā strādā 12 gadu. „Es te biju vēl tad, kad cilvēki brauca par 10 santīmiem, un esmu arī tagad, kad no 20. janvāra brauksim par 40 santīmiem. Kādreiz bijām arī spiesti maksāt bandītiem, lai vispār varētu strādāt, bet tagad par tādiem kā bandītiem esam padarīti mēs,” rūgti noteica Rihards. Viņš pauž neizpratni, kam nepieciešams nepārtraukti grozīt noteikumus. Katrā ziņā pasažieru interesēs tas neesot. „Kādreiz pie „Kurzemes” uzlika zīmi, ka mēs tur nedrīkstam stāvēt. Tad aiz stūra mūs vaktēja un grāba ciet katru, kurš tomēr uzdrīkstējās piestāt. Tagad arī – katrreiz, kad pažēloju cilvēku un izlaižu viņu ārpus pieturas, skatos pār plecu un sasprindzis gaidu, vai tik kāds kaut ko neteiks. Bet es taču neizdaru noziegumu. Es tikai cilvēkiem gribu izdarīt labu. Un tagad mēs zaudējam savu nozīmi. Kāds tantuks bieži vien izvēlējās mūs tikai tāpēc, ka no tirgus viņai smagās somas nav jānes no autobusu pieturas, jo mēs izlaidīsim viņu tuvāk mājām.”

Neuzskata, ka traucē satiksmi

Rihards arī kategoriski nepiekrīt viedoklim, ka maršruta taksometru dēļ pilsētā tiek traucēta satiksme. „Ja es kaut kur piestāju, ilgākais laiks, kas paiet, lai cilvēks izkāptu un aizvērtu durvis, ir 15 sekundes. Parasti tas notiek vēl ātrāk – piecās līdz 10 sekundēs. Vai to var saukt par satiksmes traucēšanu?” Rihards arī norāda uz tiem satiksmes dalībniekiem, kas, viņaprāt, patiešām traucējot satiksmi. „Pilna Liepāja ar visādām autoskolām. Taču tie cilvēciņi vēl īsti nemāk braukt. Tad kāpēc nevar ierobežot mācību automašīnu kustību sastrēgumstundās? Jo, ja tāds braucamais kustas pa pilsētu ar ātrumu 30 kilometri stundā, aiz viņa veidojas garumgarā rinda. Un neviens neko nesaka. Lūk, maršrutnieki esot vainīgi!"

To, ka maršruta taksometri traucētu satiksmi, noliedz arī SIA „Liepājas tūre” direktors Jānis Beļaks. „Savulaik mums lika autobusus aprīkot ar gaismas plafoniem, lai katrs satiksmes dalībnieks jau pa gabalu redzētu, ka tas ir maršruta taksometrs, un lai rēķinātos, ka viņš var jebkurā brīdī bremzēt. Tas, ka tagad autovadītāji paši nav gatavi šādiem pavērsieniem un neievēro drošu braukšanas distanci, ir cits jautājums. Te var runāt par autovadīšanas prasmi un braukšanas kultūru.”

J. Beļaks arī apgalvo, ka maršruta taksometru firmas savulaik vienkārši esot noliktas fakta priekšā, ka šāds sabiedriskā transporta veids nākotnē vairs neeksistēs. Neesot pat notikušas diskusijas. Man ir tāda sajūta, ka mūsu valstī pamazām tiek iznīcināts viss, kas ir labs. Savulaik maršruta taksometri tika radīti, lai cilvēkiem būtu iespējams par mazliet lielāku samaksu nokļūt sev vajadzīgajā vietā ātrāk un tuvāk galamērķim. Tad rodas jautājums: kam traucē tas, ka maršrutnieks apstājās ārpus pieturām? Tas ir bīstami? Bet vai lielais mācību mašīnu skaits nav bīstami? Vai nav bīstami jauniešu iecienītie skūteri, kuru vadīšanai nekādu apmācību nepieprasa? Vai viņi ir prognozējami satiksmes dalībnieki? Tad jau iznāk, ka visa satiksme nav prognozējama. Kādreiz kājāmgājējiem nebija atstarotāju, un viņus sabrauca retāk. Tagad visiem ir atstarotāji un vestes, bet sabrauc vairāk. Vai maršrutnieki vainīgi? Loģiski, ka ne. Ja jau grib uzlabot satiksmes drošību, tad šī problēma jārisina kompleksi, izvērtējot braukšanas kultūru. Nevis atrast vienu grēkāzi un to tikai ierobežot un ierobežot.”

Secinājumi

Pie jaunās kārtības būs jāpierod kā pasažieriem, tā autobusu vadītājiem. Jau tagad skaidrs, ka viegli nebūs. Jācer, ka pasažieri nemudinās šoferus pārkāpt noteikumus. Bet vai jaunā kārtība sniegs līdz šim tik ierastās ērtības? Noteikti ne.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums

1. panta 14. punkts: sabiedriskie transportlīdzekļi – sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistītie transportlīdzekļi (autobuss, tramvajs, trolejbuss, vilciens), kuri paredzēti, pielāgoti un aprīkoti noteikta pasažieru skaita pārvadāšanai un kurus pasažieri var izmantot saskaņā ar pasažieru pārvadāšanas noteikumiem.

(Kā sabiedriskie transportlīdzekļi vispār vairs netiek norādīti maršruta taksometri. Tie pielīdzināti autobusiem, tikai ar mazāku sēdvietu skaitu. )

Daiga Lutere

Viktors Ulberts

 

2008. gada 16. janvārī „Kurzemes Vārds”
Uz sliedēm uzveļ bluķi
Rubrika: Notikumi

14. janvārī drīz pēc pulksten 19 policisti saņēmuši trauksmes signālu, ka jaunieši pie jaunceltnes „Rietumu krasts” uz tramvaja sliedēm novietojuši bluķus, kas ne tikai traucē tramvaja kustību, bet arī apdraud drošību. Bluķi nocelti un sliedes atbrīvotas. Pašvaldības policijas preses sekretāre Ineta Mikute atgādināja, ka līdzīgi gadījies jau agrāk – uz tramvaja sliedēm pie J. Čakstes laukuma bijis novietots žogs.

Ita Cērmane

 

2008. gada 17. janvārī „Kurzemes Vārds”
Kaut „neapmaldītos” tarifos

Mūs visus uztrauc situācija saistībā ar nemitīgo maksājumu paaugstināšanu par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem. Neviens pat nevar saprast, kā varētu kaut nedaudz piebremzēt procesus šajā daudz pārcilātajā jomā. Tādēļ iedzīvotāji neizrāda atsaucību aicinājumiem piedalīties jauno projektu sabiedriskajā apspriešanā, sak, nav nozīmes.

Piedāvāju iztirzāt pēc kārtas visas svarīgākās pozīcijas.

(…)

Trešā – elektroenerģija. Gaidāma arī tās padārdzināšanās. „Latvenergo” vadītāju pusoficiālos paziņojumos tika minēti dažādi cenu kāpuma skaitļi. Runa bija par cenu paaugstināšanu, sākot ar nākošo ceturksni. Taču pirms dažām dienām no SPR saņemta informācija par attiecīgā pieteikuma iesniegšanu. Un, ja viss ritēs tā, kā iecerēts, tad jau no 1. marta iedzīvotājiem par vienu kilovatstundu būs jāmaksā 0,071 lats pašreizējo 0,051 lata vietā. Taču pēdējais vārds sakāms SPR, tādēļ jābūt pacietīgiem. Svarīgāk būtu ņemt vērā to, ka elektroenerģijas cenas paaugstināšana atsauksies uz veselu virkni citu pakalpojumu. Bez elektrības kūka necepsies un, galvenais, tramvajs nebrauks. Tieši elektrība sastāda lauvas daļu ūdensvada un kanalizācijas izmaksās. Jaudīgie elektriskie sūkņi „Liepājas ūdenī” darbojas augu diennakti. Pēc neoficiālas informācijas jau minētajā šā uzņēmuma pieteikumā it kā esot iekļauta hipotētiskā gaidāmā elektroenerģijas tarifa paaugstināšana. Tādēļ nenovēršamais nākošais lēciens vismaz šajā jomā uzreiz nenotiks.

Kirils Bobrovs

 

2008. gada 18. janvārī „Kurzemes Vārds”
Balso par budžetu, kredītiem un jaunu tramvaja līniju
Rubrika: No Liepājas domes sēdes

Gada pirmajā Liepājas domes sēdē ceturtdien deputāti piedalījās pilnā skaitā un, kā parasti, tikpat kā nedebatējot, balsoja par 36 lēmumu projektiem.

(…)

Izvēlas jaunu tramvaja līniju

Vienbalsīgi pieņemts lēmums jaunu tramvaja līniju nākotnē izbūvēt maršrutā Tukuma – Ventas – Mirdzas Ķempes iela 1662 metru garumā. Firma „EPKB Latvija» izstrādājusi tehniski ekonomisko pamatojumu diviem priekšlikumiem. Otrs, noraidītais variants paredzēja, ka tramvajs varētu braukt arī pa Ganību ielu. Pirmais variants būtu lētāks, savukārt otrajā paredzamas transporta konfliktsituācijas Ganību ielas lielā noslogojuma dēļ, informēja domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Tramvaja jaunās līnijas projekta finansējumu – ap 10 miljonus eiro – plāno no ES fondiem, 2009. gadā projektu paredzēts sākt īstenot. Šogad jāveic iepirkuma procedūra tehniskā projekta izstrādei.

(…)

Nora Driķe

 

2008. gada 19. janvārī „Kurzemes Vārds”
Kas labāks – lai nāk uz laukuma un to pierāda!
Rubrika: Cilvēks nedēļas centrā

Šķiet, par maršrutniekiem (kā tos joprojām turpina un turpinās saukt tautā) runās vēl ilgi un viedokļu apmaiņa beigsies tikai tad, ja šie pasažieru pārvadātāji beigs pastāvēt. Viņi paši uzskata, ka „uz to tas iet...”. Šonedēļ daļa sabiedrības diezgan aktīvi sprieda par maršruta taksometriem. Par to, ka likums noteicis: tos jādēvē tikai un vienīgi par autobusiem (tikai kurš gan tos tā sauks!). Par to, ka tie drīkst apstāties tikai un vienīgi autobusu pieturās. Par to, vai tagad kārtība ielās būs labāka. Par to, ka tiks paceltas maršrutnieku biļešu cenas.

Mūsu šās nedēļas „Cilvēks nedēļas centrā» uzņēmējs, SIA „Dantes” īpašnieks Gunars Francis. Viņa vadītais uzņēmums apkalpo 4. ārpus pamata maršrutu, pasažierus pārvadājot ar mazajiem autobusiem. Uzaicināts uz tikšanos, viņš runāja tieši un aizrautīgi. Pēc tā arī spriediet par viņu kā cilvēku. Kad pēc sarunas sazinājos ar kādu darbinieku Pilsētas domē, lūdzot raksturot G. Franci, atbilde skanēja: „Godīgs. Ja sola izdarīt, izdarīs. Saka to, ko domā.”

Gunars Francis: – Ja pareizi atceros, par maršruta taksometriem dēvētie busiņi pasažierus Liepājā pārvadā jau vairāk nekā divdesmit gadu. Viens no pirmajiem maršrutiem bija no „Aeroflotes” kasēm līdz Karostai. Arī pats esmu braucis par šoferi. Tie bija entuziasti, kas šos pārvadājumus sāka, un lieta gāja plašumā. Jo liepājniekiem tos vajadzēja. Kad pērn uzzināju, ka mēs, maršruta pakalpojumu sniedzēji, esam apkalpojuši pusi no visa pasažieru skaita, biju pat pārsteigts. Jāatzīst, patīkami pārsteigts. Otra puse – Autobusu parka klienti. Taču aizvien biežāk uzmācas domas, ka mēs ar saviem pakalpojumiem, ar to, ka pasažieri izvēlas mūs, kādam esam kā dadzis acī un nīdējams konkurents. Valda uzskats, ka mēs „atņemam pasažierus”. Kā var pa varītēm kaut ko atņemt! Cilvēks taču pašam vien zināmu iemeslu dēļ izvēlas, kurā transportlīdzeklī kāpt!

Kurš gan to nezina, ka tagad visu, kas izdevīgi un kas ne, nosaka nauda. Maršrutniekiem vienmēr bijusi lielāka biļešu cena nekā autobusiem. Taču mēs savus pasažierus esam ar kaut ko nopelnījuši, ja izvēlas mūs! Tagad likums saka: jāapstājas tikai un vienīgi autobusu pieturās. Zūd maršrutnieku piedāvājums – ātri, ērti, izkāpšana tuvāk vajadzīgajai vietai. Piemēram, rīta agrumā ved māmiņa bērnu uz bērnudārzu „Delfīns”, lūdz maršrutnieku apstāties uz Ziemeļu un Elizabetes ielas stūra, lai līdz dārziņam varētu aiziet ātrāk. Šoferis apstāties nedrīkst. Viņam par to draud 30 latu liels naudassods, kas jāmaksā no paša kabatas. Aizved sievieti un bērnu līdz autobusu pieturai Ventspils ielā. No turienes līdz dārziņam gandrīz puskilometrs. Kas ir šoferis pasažieres acīs? Vienkārši – pēdējais maita... Un tādu piemēru bez gala. Nav runa par apstāšanos tur, kur ceļa zīmes to aizliedz. Tad nebrīnieties, ka cilvēki iegādāsies aizvien vairāk personīgo automobiļu, lai pārvietoties būtu ērtāk. Uzskatu, ka mēs maršruta taksometru pārvadātāji, esam savus pasažierus godīgi nopelnījuši ar savu darbu. Ka uzticību zaudē politiķis vai kāds uzņēmums, tas noiet no skatuves, izput. Reputācija katram svarīga. Maršrutnieki joprojām brauc pa Liepājas ielām, jau divdesmit gadu! Jā, celsies biļešu cena. Paaugstinās maksa par degvielu, paceļ minimālo algu utt. Par to man attaisnoties būtu muļķīgi.

Kādēļ pa šo laiku mums, Liepājā, nav radies neviens cits alternatīvs transports? Lai no kaut kā laba atteiktos, manuprāt, kaut kas cits ir jāliek vietā. Kas? Liepājas metro? Jauni zemo grīdu autobusi? Kas vēl? Vai Latvijas neatkarības gados Liepājas pasažieri izmantojuši vai tagad izmanto kaut vienu pavisam jaunu transportlīdzekli – autobusu vai tramvaju? Jaunu, nevis nopirktu jau citās zemēs nolietotu. Lai kaut ko iznīdētu, šajā gadījumā maršrutniekus, kaut kam jānāk vietā. Kam tādam, kas no pasažieru pārvadājumu tirgus iepriekšējo aizslauka tieši ar savu pārākumu – ērtībām, lētumu, pieejamību utt. Kur tas ir?

Padomju Savienības režīmā dzīvojām vairāk nekā 50 gadu, bet joprojām Liepājā dzīvojam padomju laikos celtās dzīvojamās mājās, bērni iet tolaik celtās skolās un dārziņos, ārstējamies tā laika slimnīcās. Brīvā Latvijā dzīvojam nepilnus divdesmit gadus, un krīze seko krīzei. Ceļam pasaulē dārgāko tiltu. Bet vai labāko? Mums ir dārgākie ceļu remontdarbi, bet vai labākie ceļi? Utt. Pacietīgi esam. Mums ir dārgākais siltums. Viss, šķiet, turas uz iebiedēšanu: nemaksāsiet – nonāksiet parādu piedzinēju jūgā vai uz ielas. Bet kas notiks, ja vienā baltā dienā neviens liepājnieks nemaksās? Tad cietīs pilsēta, bet cilvēki izdzīvos.

Es esmu optimists. Es gribētu piedzīvot laikus, kad pašvaldība ir tā, kas rūpējas par savējiem. Par saviem iedzīvotājiem, par saviem uzņēmējiem. Lai mēs neskatītos mutē Rīgai kā savulaik Maskavai. Vai Rīga būs tā, kas Liepājas dzīvi sakārtos? Tā nevajadzētu būt, ka tie priekšlikumi, kas liepājniekiem svarīgi, pazūd kā akā...

Ja uzņēmējs dzīvotu, gaidot, kas notiks, viņa bizness ātri izputētu. Tad es nebūtu tas, kas esmu tagad. Arī sports to iemācīja. Kad klubā „Atlantika” savulaik braucu ar moci, tur viss bija skaidrs: izej pļavā, izej laukumā un vai nu cīnies, pierādi, ka esi pirmais, vai cits, labāks, tevi apsteigs. Tas pats sakāms par pasažieru pārvadājumiem, manuprāt. Ja ģimenē kas sasāpējis, piemēram, naudas trūkst, tad sanāk kopā, apspriežas, nolemj, kā rīkoties. Līdz šim Liepājas maršruta taksometru firmām domē šādu tikšanos nav bijis.

Daiga Lutere

 

2008. gada 22. janvārī „Kurzemes Vārds”
Retāk brauks ar mazajiem autobusiem
Rubrika: Nedēļas jautājums

No jaunā gada izmaiņas skārušas arī sabiedriskā transporta nozari, un turpmāk maršruta taksometri, kurus tagad saucam par autobusiem, drīkstēs apstāties tikai autobusu pieturās, turklāt brauciens tajos maksās 40 santīmu. Portālā liepajniekiem.lv jautājām – vai līdz ar šīm pārmaiņām mazo autobusu pakalpojumus izmantosiet retāk? Apstiprinoši uz šo jautājumu atbildējuši 48 procenti lasītāju, bet savus paradumus nemainīs 22 procenti aptaujāto. Pārējie 30 procenti šos pakalpojumus nav izmantojuši arī līdz šim.

/ Ja agrāk braucu ar mikriņu, lai vīram speciāli nebūtu mani jāved ar mašīnu uz darbu, tad nu noteikti brauksim tikai ar mašīnu. Tas ir par traku!

/ Pats braukšanai izmantoju gāzi, un arī daudzi mikriņi kā degvielu izmanto gāzi. Lai nestāsta pekstiņus, ka strauji jāpaaugstina biļešu cena – gāzes cena palielinās minimāli.

/ Katrā ziņā labāk maksāju vairāk mikriņā, nekā braucu tajos smirdīgajos autobusos.

/ Ja mūsu autobusi būtu tādi kā Rīgā – tīri, sakārtoti un vēl ar avīzi apgādāti – tad es tik tiešām tos izmantotu, bet Liepājā braucot es tomēr turpināšu izmantot mikriņu. 10 santīmu vairāk vai mazāk. Rīgā maksā 50 santīmu, un tāpat visi pilni.

/ Pēc jaunās sistēmas Graudu ielā vajag noteikt kādu oficiālu papildu pieturu. Citādi neizdevīgi braukt no pieturas līdz pieturai, ja nepieciešams nokļūt 1. poliklīnikā.

/ Kāpēc lielākā daļa cilvēku līdz šim izvēlējās mikriņus? Tāpēc, ka var izkāpt un iekāpt ne tikai pieturvietās (starp tām daudzviet ir lieli attālumi). Tagad daudzi cilvēki padomās, pirms pacelt roku mazā busiņa apstādināšanai. Mikriņiem izdzīvot var palīdzēt vienīgi vienādas cenas ar lielajiem pilsētas autobusiem. Citādi privātais bizness noies pa burbuli.

/ Tā kā strādāju maiņās, nākas braukt ar savu auto. Nevaru paļauties uz sabiedrisko transportu, jo tas bieži pieviļ.

/ Un tagad paklanieties paši sev, taloniņu neprasītāji un atpakaļ devēji. Paldies, ar jūsu gādību cenas ceļas un vēl celsies!

/ Es, protams, turpināšu braukt, jo paredzu, ka lielie autobusi būs pārpildīti, un man nav vajadzība katru dienu braukt uz darbu un atpakaļ – eju kājām.

/ Vai tikai jaunie noteikumi nav domes kā akciju turētāja atbalsts Autobusu parkam?

/ Pilnīgi piekrītu, ka Liepājā autobusi ir vienkārši traģiskā stāvoklī. Manuprāt, vislabākais ir tramvajs, ko izmantoju katru dienu. Tikai problēma, ka tramvaju nevar izmantot visi Liepājas iedzīvotāji, jo tas nekursē ne uz „Laumas”, ne uz „Ezerkrasta” mikrorajonu.

/ Pagājušajā gadā arī teica, ka apstāsies tikai pieturās. Un kas no tā ir? Tāpat stājas, kur grib. Tā arī būs – nedēļu noteikumus ievēros un tad – čušš...

/ Apsveicu Muļķuzemes varenos ar grandiozo likvidācijas ideju! Tādas nejēdzības var izdomāt tikai ierēdņi, kas, atrauti no reālās dzīves, mitinās savā mazajā pasaulītē. Aizliegums apstāties ārpus autobusu pieturām (es šeit nerunāju par apstāšanos zem zīmes) jāuzskata par mikriņu bojāejas sākumu. Ja es vienmēr izmantoju mikriņu tieši tāpēc, lai, slinkumu lāpot, neietu kājām, tad tagad tas atkrīt. Es taču neiešu speciāli meklēt pieturu.

/ Tas nozīmēs lieku robu budžetā, jo būs jābrauc ar taksometru, kurš, kā zināms, maksā stipri vien vairāk. Bet ierēdņu plānprātības dēļ variantu taču nav. Cerams, ka rīt uz paģirām kāds ierēdnītis neizdomās arī taksometrus salikt pa pieturām, lai izceltos savās acīs kā kaut ko varenu paveicis. Tad nu, ierēdņu kungi, turpiniet iznīcināt vēl kādu labu ideju, un tautas pateicība mēslu dakšu izskatā nebūs ilgi jāgaida.

/ Kāpēc mikriņi nevarētu apstāties tur, kur cilvēkam vajag? Tāpēc mēs maksājam, lai apstātos!

/ Varbūt tā nebūtu, ja mikriņi brauktu korekti – neapstātos, kur tiešām pēc noteikumiem nedrīkst, un pasažieri savlaicīgi teiktu, kur viņus izlaist. Ja steidzies un esi naudīgs, brauc ar taksometru, tas laikam ir vienīgais, kas pieejams cauru nakti, bet kāpēc man jāapmaksā pēc saraksta nekursējošie autobusi? Vispār jau šai diskusijai nav jēgas – atbildīgās personas noteikti to nelasa.

 

2008. gada 23. janvāri „Kurzemes Vārds”
Vai Seska radinieki strādā par auklītēm?
Rubrika: Pirmā sleja

Ja mūsu lasītāju telefoniski izteiktās replikas „Kurzemes Vārda” redakcijai ir barometrs, kas rāda liepājnieku noskaņojumu un rūpes, tad jāsecina, ka jaunajā gadā barometrs rāda to pašu, ko pagājušā gada beigās.

Lasītāju replikas var sagrupēt trijās kategorijās, un gan skaita, gan emociju ziņā pārliecinošs līderis ir kategorija, ko var nosaukt par sašutumu. Turpinās sašutums par veidu, kādā Reģionālā slimnīca bija nolēmusi piedzīt parādus. Turpinās sašutums par pasta gauso darbu. Bet vislielākais sašutums turpinās par apkures cenām un to, cik jāmaksā par siltuma zudumiem.

Šo sašutumu var saprast, tikai nevar saprast, kāpēc cilvēki negrib šos jautājumus risināt tiesiskā ceļā. Ja reiz ir ne tikai pārliecība, bet arī pierādījumi, ka iedzīvotāji tiek krāpti, kāpēc tad nevērsties tiesībsargājošās instancēs? Ar gaušanos un gānīšanos vien taču nekas nebūs līdzēts.

Vēl viena kategorija – pretēju interešu sadursme, un šī kategorija jaunajā gadā guvusi papildinājumu. Ja līdz šim viens otru nikni šaustīja autobraucēji un gājēji, apmainoties apvainojumiem par savstarpējo attiecību kultūras trūkumu, tad tagad autobraucēju intereses sadūrušās ar to cilvēku interesēm, kuri izmanto maršruta taksometrus. Autobraucēji atbalsta jauno kārtību, jo maršruta taksometru apstāšanās jebkurā vietā bremzēja satiksmi. Maršruta taksometru izmantotāji peļ šo kārtību, uzskatot, ka tagad šis sabiedriskā transporta veids zaudējis jēgu.

Trešo kategoriju var nosaukt par aizdomām. Lūk, iecere novirzīt tramvaja līniju uz Ezerkrastu neesot tik daudz domāta šā rajona iedzīvotāju ērtībām, bet to dara tāpēc, lai aiz jaunā dzīvojamā kompleksa „Rietumkrasts” prominento iemītnieku logiem neklabētu tramvaja sliedes. Šīs aizdomas vēl varētu saprast, lai gan par šādu ieceri runāja jau tad, kad „Rietumkrasts” nebija pat prātā. Taču grūti saprast, no kā radušās kādas liepājnieces aizdomas, ka mēs negribam publicēt iedzīvotāju atklātas vēstules valsts augstākajām amatpersonām. Bet kāpēc lai mēs nepublicētu, ja tās rakstītas liepājnieku interesēs?

Taču pavisam grūti saprast, ka Pilsētas domes paredzētais algu paaugstinājums bibliotekāriem ir lielāks nekā policistiem tāpēc, ka bibliotēkās strādā domes priekšsēdētāja U. Seska radinieki. Lielāks algu paaugstinājums nekā policistiem ir arī 1251 izglītības iestāžu tehniskam darbiniekam, to vidū 160 auklītēm. Vai tad Seska radinieki strādātu arī par auklītēm?

Andžils Remess

 

2008. gada 24. janvārī „Kurzemes Vārds”
Par ziloņu takām un par maršrutniekiem
Rubrika: Skatiens

Visi zina, ka staigāt pilsētā pa zālieniem nav labi. Par to pat draud naudassods, ja tuvumā pagadīsies kāds Pašvaldības policists. Pāri zaļajai zonai pāriet viens, otrs, trešais – skat, ziloņu taka gatava! Vai tad iet tikai tādēļ, lai dabas draugiem iespītētu, vai tādēļ, ka zāles liktenis pilnīgi vienaldzīgs? Nē. Tādēļ, ka tā ērtāk, ātrāk, ikdienā nepieciešamāk. Atceros, jau pirms daudziem gadiem kāds ārzemēs skolojies arhitekts stāstīja, ka Vācijā pēc jauna dzīvojamo māju rajona uzcelšanas projektētāji kādu laiku ļaujot iedzīvotājiem pašiem iemīt savas takas. Tā kā viņi paši uzskata, kur izdevīgāks un īsāks ceļš. Pēc tam šos celiņus noasfaltē. Un visi apmierināti. Ziloņu taku nav.

Šis piemērs nāca prātā, pārcilājot vienu no šā brīža karstākajiem tematiem: pasažieris, maršrutnieks, likumi. Jā, maršruta taksometriem ir aizliegts apstāties pēc pasažieru pieprasījuma, arī tur, kur ceļa zīmes to atļauj. „Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma” pantos ir noteikts, ka maršrutnieki drīkst apstāties tikai un vienīgi autobusiem paredzētajās pieturvietās. Un vispār – likumā tāda sabiedriskā transporta suga kā maršrutnieks ir likvidēta. Ja tu neesi tramvajs, trolejbuss vai vilciens, tad tev jābūt autobusam! Un viss.

Pirms vairāk nekā divdesmit gadiem Liepājā uzņēmīgi ļaudis sāka piedāvāt alternatīvu sabiedriskā transporta pakalpojumu – pārvadājumus ar maziem busiņiem, tolaik tik pazīstamajiem rūpnīcas „RAF” ražojumiem vārdā „Latvija”. Teiksim tā: pirmie soļi ziloņu takas izveidē tika sperti. Pasažieri maršrutniekus pieņēma ļoti strauji, lai arī par braucienu bija jāmaksā dārgāk nekā autobusā. Tā tas ir joprojām.

Gāja jau visādi, un, ko tur noliegt, nesakārtotība šajā uzņēmējdarbības jomā, dažubrīd arī visatļautība, bija pietiekami liela. Pamazām maršrutnieku bizness ieguva noteiktas aprises. Savus pakalpojumus tie varēja sniegt tikai tad, ja bija pagājuši zem kādas firmas jumta, pašvaldība ar pārvadātājiem sāka slēgt līgumus, izvirzīja striktus noteikumus, piemēram, ka transportlīdzeklis, ar kuru pārvadā pasažierus, nedrīkst būt vecāks par tik un tik gadiem un noteiktā pārejas laikā visiem jāpāriet uz pavisam jauniem maršrutniekiem.

Pasažierus „kaut kāda tur līguma noteikumi” maz interesēja. Viņi turpināja braukt ar maršrutniekiem, jo viena no to galvenajām priekšrocībām bija iespēja apstāties tuvāk pasažiera galamērķim. Ja pērn apmēram puse visu Liepājas pasažieru braukuši ar maršrutniekiem, otra puse – ar autobusiem, tas ir nopietns apliecinājums braucēju izvēlei. Vai tas tā būtu bijis, ja apstātos tikai pieturvietās?

Autobusu parka vadītāji mēdz paust viedokli, ka maršrutnieki tam atņemot pasažierus. Bet arī ar akciju sabiedrību „Liepājas Autobusu parks” pašvaldība noslēgusi līgumu par viena ārpus pamata maršruta apkalpošanu, tas ir, par pasažieru pārvadājumiem ar tā saucamajiem maršrutniekiem, kas brauc pa 2. maršrutu. Vai pa šo maršrutu braucošie šoferi vienmēr apstājas tikai un vienīgi autobusu pieturās? To vislabāk zina viņi paši un viņu pasažieri.

Tā vien šķiet, ka, darot visu, lai maršrutniekiem atņemtu viņu sākotnējo sūtību – ātrumu, regularitāti, ērtības pasažieriem –, likuma burts galu galā var arī šos pārvadātājus piespiest beigt savu biznesu. Vai varat iedomāties situāciju, ka no rītdienas Liepājā pastāvētu tikai pamata maršrutu tīkls un pasažierus pārvadātu tikai lielie autobusi un tramvajs? Un par maršrutniekiem nāktos aizmirst?

Daiga Lutere

 

2008. gada 24. janvārī„Kurzemes Vārds”
Skaitļi un darbi
Rubrika: Pirmā sleja

„Bez diviem kokiem pat tramvajs nekustas,” dzied grupa „Labvēlīgais tips”. Bet, lai uzvedinātu jūs, lasītāji, uz šīs slejiņas tematu, ir jāpiebilst, ka šos vai citus kokus, kā arī jaunas tramvaja līnijas var sagādāt tikai tad, ja ir nauda. Bez tās šajā dzīvē maz kas spēj kustēt. Arī pašvaldība nevar veikt savas likumā noteiktās funkcijas. Tiesa, naudas izlietojumam jābūt sabalansētam un racionālam. Tādēļ arī „Kurzemes Vārds” aizsāka publikāciju sēriju, kuras pamanāmākas dara un kuras vieno ilustrēts naudas podiņš. Runa ir par pagājušajā nedēļā apstiprināto pilsētas budžetu, kas šogad pārsniedz 67 miljonus latu.

Jo vairāk naudas, jo lielākas iespējas ko paveikt pilsētas saimnieciskajā dzīvē, satiksmes infrastruktūras sakārtošanā, ielu un pagalmu izgaismošanā, kas vēl 2000. gadā netika darīts pilnā režīmā (1998. gadā dega tikai trešdaļa laternu), jo pašvaldībai nebija naudas, lai samaksātu elektroenerģijas rēķinu. Bez finanšu līdzekļiem nevar būvēt skolas un bērnudārzus, kas pēc padomijas sabrukuma netika darīts, sekmīgi skolot un audzināt jauno paaudzi, maksāt algas un sniegt sociālo palīdzību liepājniekiem.

Tagad, protams, ir citi laiki un arī citas prasības pēc dzīves kvalitātes. Mums vairs nepietiek ar to, ka deg gandrīz visas spuldzes savulaik ierīkotajās laternās, mums vajag, lai pilsēta izbūvētu jaunus apgaismotus posmus, lai gaišāki paliktu tumšie Liepājas nostūri, kur var kaklu nolauzt un satikties ar ļautiņiem, kas nav draugos ar likumu. Mums apnicis klausīties, kā gaisā izkūp siltums un mums par to jāmaksā, mēs gribam redzēt, ka pilsēta ir ieinteresēta, lai šos jautājumus sakārtotu.

Šogad pašvaldība pirmo reizi paredzējusi līdzfinansējumu 300 tūkstošu latu apmērā energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Mājokļu apsaimniekošanas jomā netrūkst problēmu, bet komunālo pakalpojumu kvalitāte un to apmaksas sistēma, saudzīgi izsakoties, ir neapmierinoša. Domāju, ka šī ir tā joma, kurai varētu veltīt daudz vairāk naudas un spēka. Jā, mums vajadzīgi arī skaisti projekti, kuros tiek novirzīti miljoni, tomēr šad tad der arī nolaisties uz zemes un paskatīties, kur tauta dzīvo un ko tā ziemā ēd. Un ziemā, kā var spriest pēc vispārējā noskaņojuma, tā ēd daudz mazāk. Vai, piemēram, pašvaldība nevarētu paredzēt līdzekļus un noorganizēt „Liepājas enerģijas” izvēlētās siltuma zudumu aprēķināšanas metodikas neatkarīgu izvērtēšanu un piemērošanas pamatotības analīzi? Citādi tauta brēcot drīz pazaudēs balsi.

Ints Grasis

 

2008. gada 29. janvārī „Kurzemes Vārds”
Praktiskām vajadzībām – ne gala, ne malas

Kaut arī pašvaldība nav uzņēmums un tās vadītāji – biznesmeņi, kuru pamatuzdevums ir vairāk pelnīt, tomēr jebkuri Pilsētas domes lēmumi netieši ietekmē visas Liepājas norises, arī ekonomiku. Sākot no tā, cik sakārtotas būs ielas un pārējā infrastruktūra, kas ideālā variantā ļauj iedzīvotājiem justies ērti, bet uzņēmējdarbībā iesaistītajiem nekavē biznesa attīstību, beidzot ar to, vai bērnudārzos ir pietiekami vietu, lai vecāki bez rūpēm varētu strādāt un pelnīt naudiņu, no kuras savukārt liela daļa ienākumu nodokļa veidā ieplūst tajā pašā pašvaldības budžetā.

Lielākās summas – infrastruktūras objektiem

Ielu remontam un seguma sakārtošanai šogad paredzētas lielas summas, bet par tām sīkāk – materiālā turpmāk. Toties sabiedriskā transporta sistēmas pilnveidošana, lai tā pēc iespējas labāk pildītu iedzīvotāju vajadzības, vēl ir sākumstadijā. Protams, ir atzīstami, ka beidzot sāk risināt jautājumu par tramvaja līnijas pagarināšanu, tomēr līdz ieceres īstenošanai vēl tālu. Tikmēr vajadzētu lietderīgāk izkārtot autobusu maršrutus, īpaši pievēršot uzmanību pilsētas ziemeļu galam, kas, kopš nefunkcionē Karostas tilts, ir pavisam nošķirts no pārējās pilsētas. Atliek cerēt, ka uzlabojuma ieceres slēpjas projektā ar sarežģīto nosaukumu – „Transporta sistēmas organizācijas optimizācija un satiksmes drošības uzlabojumi Liepājā”, kam no budžeta atvēlēti 130 679 lati.

(…)

Sarmīte Pelcmane

Daiga Lutere

 

2008. gada 29. janvārī „Kurzemes Vārds”
Kā izbēgt sodam tam…
Rubrika: Re, kā gadījās

No gaisa krita sniega pārslas, kas tuvāk zemei pārvērtās lietus lāsēs. Aktieris Aivars Kalnarājs kioskā pirka laikrakstus un tramvaja talonus, kad dzirdēja, ka sliedes jau rīb, un tā bija zīme, ka gaidītais braucamais tuvojas. Aktieris ātri paķēra somu, lietussargu, avīžu žūksnīti un iekāpa vagonā. Tad nolika pie kājām nesamos un ar talonu rokā sāka ceļu pie tuvākā biļešu kompostrētāja. Te tikpat kā no zemes viņa acu priekša iznira sieviete kontrolieres formastērpā un pieprasīja talonu. Kalnarāja kunga paskaidrojumā, ka viņš tikko kā iekāpis, ka kompostrētājs, lūk, ir gabaliņu tālāk, kontroliere daudz neklausījās, bet skarbi pārtrauca: „Tā ir jūsu problēma! Man ir jāsoda bezbiļetnieki!” Iespējams, tas bija aktiera šarms, iespējams, kontroliere tomēr izprata situāciju, taču šoreiz, par laimi, līdz sodīšanai lieta nenonāca.

 

2008. gada 30. janvārī „Kurzemes Vārds”
Jauna tramvaja līnija būs drīz

Ja viss notiks, kā iecerēts, un līdzekļu nepietrūks, tad pēc kādiem gadiem četriem liepājnieki būs liecinieki vēsturiskam notikumam – jaunas tramvaja līnijas atklāšanai. Pilsētas deputāti nolēmuši, ka ir jābūvē tramvaja līnija, kas, savienojoties ar jau esošo sliežu ceļu, sāksies Klaipēdas – Tukuma ielas krustojumā, tad virzīsies pa Ventas ielu un tālāk visā M. Ķempes ielas garumā un atpakaļ pa to pašu ceļu.

Pašlaik daudzi pilsētnieki satraukušies, jo, viņuprāt, līdz ar jaunās līnijas atklāšanu tiks likvidēts atzars līdz tagadējai tramvaja apgriešanās vietai pie Centrālkapiem. Kā vakar „Kurzemes Vārdam” sacīja SIA „Liepājas tramvajs” direktors Aigars Puks, paredzēts, ka daži tramvajvagoni varētu turpināt braukt pa ierasto ceļu, ar maršruta numuru, piemēram, 2.

Jau pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā apsvēra iespēju pagarināt esošo tramvaja līniju tā, lai šo sabiedriskā transporta līdzekli varētu izmantot arī Ezerkrasta iedzīvotāji. 1988. gadā ticis pat izstrādāts projekts, ka tramvajs no Klaipēdas ielas uz Ezerkrastu nogriezīsies pa Vaiņodes ielu. Pēc Padomju Savienības sabrukuma līniju tā arī neuzbūvēja. Pirms gadiem desmit uzņēmuma „Liepājas tramvajs” toreizējais jaunais vadītājs A. Puks sāka meklēt iespējas līnijas pagarināšanai. Galvenais bija naudas trūkums, jo šāda celtniecība prasa miljonos rēķināmas naudas summas. Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā radās iespēja pretendēt uz fondu naudu. Savu politisko un arī finansiālo atbalstu sniegusi pašvaldība.

Konkursā par tiesībām izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu tramvaja līnijas pagarināšanai Liepājā piedalījās divi pretendenti un uzvarēja pilnsabiedrība „EPKB–Latvija” sadarbībā ar SIA „AC Konsultācijas” un SIA „Estonian, Latvian&Lithuanian Environment”, kas pērnvasar veica šī pamatojuma izstrādi. Darba procesā tika aptaujāti Ezerkrasta iedzīvotāji, un lielais vairums izteica atbalstu jaunās tramvaja līnijas izbūvei. Ne viens vien atzinis, ka labprātāk uz darbu centrā brauktu ar tramvaju, nevis personīgo automašīnu.

A. Puks: „Pati optimistiskākā prognoze būtu tāda, ka jaunās līnijas izbūve varētu sākties 2009. gada beigās vai 2010. gada sākumā. Darbs ilgtu apmēram pusotru gadu. Pašlaik tiek sagatavoti konkursa noteikumi pretendentiem, kas varētu izstrādāt līnijas tehnisko projektu.”

Ļoti iespējams, ka, pilsētai attīstoties, nākotnē tiks būvēta vēl viena jauna tramvaja līnija līdz Dienvidu kapiem un viena līdz „Laumas” dzīvojamam rajonam.

Daiga Lutere

 

2008. gada 4. februārī „Kurzemes Vārds”
Ceļveži – komiksi
Rubrika: Skatiens

Ja nesteidzīgi aizstaigā līdz pilsētas centram, tad var ievērot daudz kā tāda, kas ne visai atbilst mūsu estētiskajiem priekšstatiem. Sašķiebies žogs. Arī stabs. Liels akmens guļ tieši uz ietves. Afiša par viesmākslinieku uzstāšanos, kuri aizbrauca vēl pirms mēneša. Droši vien maz ir tādu, kuri aplūko mūsu ielas kopumā. Un vēl zināms, ka, braucot ar mašīnu (iespējams, ka kāds no pārvaldes darbiniekiem tieši šādā veidā arī kontrolē situāciju), var ievērot daudz mazāk nekā gājējs, kurš veic to pašu maršrutu.

Lieliski restaurētas daudzas vecās ēkas, un arhitektoniskā ziņā ar pilsētu pašlaik varētu pat lepoties. Kaut gan ne vienmēr un ne viss padarīts līdz galam. Un pat ne katrs ievēros šādus sīkumus. Lieliski restaurēts Latviešu biedrības nams. Taču, kad cēla ēku, tai garām nebrauca tramvajs. Jau piecdesmitajos gados, kad apkārt Uzvaras laukuma skvēram ieguldīja sliežu apli, nama sienā nācās iestiprināt pamatus kontakttīklu iespriegojumam. Vai tiešām tagadējā projekta autori un restauratori neievēroja otrā stāva līmenī melnu metāla bļembu?

(…)

Kirils Bobrovs

 

2008. gada 7. februārī „Kurzemes Vārds”
Traucē zīmes un stabi
Rubrika: Notikumi

Pagājušās nedēļas nogalē vairākiem braucējiem traucējušas ceļa zīmes un stabi. (…) Savukārt sestdien ap pusčetriem dienā kārtējo reizi kādam šoferim traucējis tramvajs. Automašīnas „BMW 730» 19 gadu vecais vadītājs, braucot pa Klaipēdas ielu centra virzienā, krustojumā ar K. Ūliha ielu nogriežoties pa kreisi, nebija devis ceļu pa galveno ielu tajā pašā virzienā braucošajam tramvajam. Turklāt „BMW” izraisījis sadursmi arī ar pretimbraucošo „Audi A6".

 

2008. gada 9. februārī „Kurzemes Vārds”
Spēles noteikumi noskaidrojas
Eiropas nauda – ielām, apgaismei, biznesam un dzīvesvietām

Liepāja un Rēzekne kā pirmrindnieces – abām pilsētām Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 31. janvārī akceptējusi attīstības stratēģiju. Šīs ir pirmās no septiņpadsmit Latvijas pilsētām, kuras pretendē uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda Policentriskās attīstības prioritātes (saukta arī par pilsētvides prioritāti) naudu.

Tagad Liepāja var rēķināties ar 21 miljonu latu lielu atbalstu pilsētas infrastruktūras projektiem. Trijos gados, sākot ar 2009. gadu, šiem miljoniem būs jāparādās skaidri redzamiem pilsētas ielās, un no tiem jābūt labumam ikvienam Liepājas iedzīvotājam un viesim.

Savukārt trešdien ministrija izpaudusi „spēles noteikumus” – tikai tagad ir zināmi kvalitātes kritēriji, kas pašvaldībām ļaus saprast, kādiem ir jābūt projektiem, lai pretendētu uz finansējumu. Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis un pārvaldes projektu nodaļas vadītāja Laura Lipska atklāj, kādiem mērķiem savu 21 miljonu plāno tērēt Liepāja.

(…)

Stacijas laukumam

Projektam „Liepājas Autoostas un stacijas laukuma rekonstrukcija” paredzēts viens miljons latu. Šim projektam skices jau izstrādā akciju sabiedrība „UPB” – skices domes vadītāji apskatīšot jau pirmdien. Par miljonu paredzēts rekonstruēt autobusu stāvlaukumu un platformas, nojumes, izbūvēt vieglo automašīnu stāvvietas, padarīt ērtāku stacijas savienojumu ar tramvaja pieturu, veikt labiekārtojumus.

Pilsētvides prioritātes projektiem jābūt tādiem, kas dod ne vien labumu konkrētajai pilsētai, bet arī reģionam, kurā tā atrodas. V. Vitkovskis uzsver, ka šis projekts vistiešāk dos labumu arī Liepājas rajona iedzīvotājiem, kuri Autoostā ierodas, ikdienā dodoties uz darbu, skolu vai mājup.

Aplēses – aptuvenas

Šo projektu izmaksas vēl ir tikai aptuvenas. Kopā – 31 miljons. Sagaidāms, ka no šīs summas 10 miljonus līdzfinansēs pašvaldība turpmākajos gados – taču par to Liepājas domei nākotnē vēl būs jālemj. Iepriekš pašvaldības vadītāji ir izteikušies, ka no pilsētvides prioritātes naudas tiks finansēta tramvaja līnijas būve, bērnudārza atjaunošana Tosmarē. Tramvaja līnijai nauda būs no citiem mērķiem domāta ES finansējuma, savukārt par Tosmares bērnudārza atjaunošanu domes vadītāji pašlaik klusē. Bet no vēl citas ES naudas straumītes plāno bērnudārza „Saulīte” paplašināšanu.

Aprīlī RAPLM aicināšot pašvaldības sākt iesniegt projektus, bet to īstenošana varētu notikt 2009. – 2012. gadā. Lai gan pie pašas ES naudas vēl tikt nevar, pašvaldībām ir iespēja projektus izstrādāt jau tagad un to tapšanas izmaksas segt no ES naudas vēlāk. V. Vitkovskis uzsver, ka projektu izvēli nosaka to atbilstība jaunajam Liepājas attīstības plānam, un šīs jau būs „konkrētas rīcības pilsētas attīstības stratēģijas īstenošanai”.

Nora Ļauduma

 

2008. gada 12. februārī „Kurzemes Vārds”
Būs jaunas maršrutu kartes
Rubrika: Notikumi

Pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste G. Jākobsone informēja, ka līdz 18. martam 32 pilsētas sabiedriskā transporta pieturvietās atkal tiks uzstādītas jaunas kartes ar sabiedriskā transporta kustības atšifrējumu. Tas tiek darīts tādēļ, lai liepājniekiem un pilsētas viesiem būtu vieglāk orientēties pilsētas maršruta autobusu un tramvaja kustības maršrutos. Šim mērķim tiks piešķirti 5000 latu no projekta „Pilsētas integrētā mārketinga projektu līdzfinansējums” līdzekļiem. Jaunās maršrutu kartes, salīdzinot ar iepriekšējām līmplēvēm, tiks nodrošinātas ar drošāku aizsardzības sistēmu, lai vandaļiem tās nebūtu iespējams tik viegli nopostīt. Pērn septembrī transporta pieturvietās izvietotās 37 maršrutu kartes nopostīja pāris mēnešu laikā. Un liepājnieki joprojām sūdzas pašvaldībai par to, ka grūti orientēties sabiedriskā transporta maršrutu kustībā. Jaunajās maršrutu kartēs būs ieviestas arī pēdējā laikā veiktās izmaiņas transporta kustībā.

Kartes izgatavo un uzstādīs SIA „US Holding”.

 

2008. gada 15. februārī „Kurzemes Vārds”
Katastrofa pie stūres
Rubrika: Skatiens

Pēdējā laikā mūsu pilsētā bieži notiek satiksmes negadījumi. Lielākā daļa, par laimi, bez cietušajiem, taču stulbi gan – kāds nepamana zīmi „Dodiet ceļu”, kāds, izdarot kreiso pagriezienu, nepalaiž pretim braucošo, vēl kāds nespēj nobremzēt, bet kāds neprot izgrozīties no lielveikala stāvvietas. Ja būtu sniegs un sals, visu vainu varētu novelt uz ceļa tīrītājiem. Bet nav taču! Bet tik un tā nespējam novaldīt braucamos.

Palasot komentārus interneta portālos, metas nelaba dūša. Komentētāji uzskata, ka pie visa vainīgas sievietes, kas neprot braukt. Tā nav! Tikpat bieži kā dāmas negadījumus izraisa arī vīri un puiši. Problēma ir nevis sievietēs pie stūres, bet ļaužu galvās! Pieturamies pie iesīkstējušā uzskata, ka sievietei aizliegts tas, kas atļauts vecim? Tāpat kā ar sānsoļiem? Ja tas, ka ģimenes tēvam ir mīļākā, ir normāli, tad sievietei jābūt Solveigai, kas ir uzticīga? Nupat sāk šķist, ka sieviešu autobraucēju joma arī sāk pielīdzināties šiem akmens laikmeta standartiem – esam uzkāpušas uz taciņas, kas, pēc kungu domām, tikai viņiem vien minama. Un, lai tad nu kaut kā noturētos pozīcijās, nonievā sievietes, piedēvējot viņām nemācēšanu braukt.

Daudz esmu prātojusi par sievietēm un vīriešiem pie stūres. Katrā no grupām ir daļa, kas neprot to darīt pietiekami labi. Nelaime ir citā apstāklī, un tas nav vispārināms. Viena kategorija, kas bieži izraisa negadījumus, ir cienījamā vecuma braucēji. Pirmkārt, cilvēks ar laiku zaudē reakcijas spējas, otrkārt, onkulītis, kas ar savu žigulīti uz bodi aizbrauc labi ja reizi nedēļā, vairs netiek līdzi satiksmes intensitātei. Otra kategorija ir jaunie braucēji – gan puiši, gan meitenes, kuriem vēl nav pietiekamu iemaņu spēkrata savaldīšanā. Esmu jau teikusi, ka brauc nevis ar tiesībām, bet ar auto, un tas, ka esi nolicis tiesības, vēl neapliecina meistarību. Gluži tāpat, kā mācoties amatu – vispirms esi māceklis, un tikai vēlāk vari kļūt par meistaru. Nav komentāru gadījumam, kad jaunkundze, iepriekšējā dienā saņēmusi tiesības, izraisa sadursmi ar tramvaju, pēc tam taisnojas, ka lielo dzelteno kasti neesot redzējusi – padomājusi, ka tas kiosks.

Lielāko daļu avāriju jaunie vadītāji izraisa ar jaudīgām automašīnām. Jā, ar „BMW”, kādēļ šai spēkratu markai arī radusies sliktā slava. Bet ne jau mašīna vainīga! Atkal atkārtošos, jo atgādināšu, ka galvenais ir blīve starp stūri un pedāļiem. Analizējot situāciju, esmu secinājusi, ka jaunie braucēji nespēj valdīt jaudīgās mašīnas. „BMW” zem motora pārsega ir pietiekami jaudīgs dzinējs, ir nepieciešama pieredze, lai šo zvēru valdītu. Tieši tā, valdītu, nevis tikai ar to skrietu un zīmētos.

Neprātīgā zīmēšanās labi beigsies tikai tad, ja neiznāks sastapties ar vēl vienu neprašu pie stūres. Ne jau velti šoferi, savā starpā runājoties, atzīst, ka avārija notiek tad, kad satiekas divi idioti. Daļa taisnības tur ir, jo ir ļoti daudz gadījumu, kad pieredzējuša braucēja manevrs no nelaimes glābj ne tikai viņu pašu, bet arī to neprašu, kas avārijas situāciju izraisījusi.

Un, runājot par sievietēm pie stūres, esmu novērojusi vēl kādu tendenci. Reiz kāds instruktors man izteicās, ka autobraucējs vai nu ir, vai nav – par tādu piedzimst. Sēžoties pie stūres, tevī nedrīkst būt ne grama baiļu. Tikai tad, ja būsi pārliecināts par savām spējām, vari sēsties un braukt. Bailes dara stīvu, un tas mazina reakcijas spējas.

Ita Cērmane

 

2008. gada 16. februārī „Kurzemes Vārds”
Atļauj apvienot amatus
Rubrika: Jaunumi

Liepājas dome atļāvusi priekšsēdētāja vietniekam Gunāram Ansiņam viņa amatu savienot ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ārštata darbinieka – padomnieka VASAB („Visions and strategies around the Baltic Sea” jeb „Vīzijas un stratēģijas ap Baltijas jūru”) sekretariāta jautājumos un SIA „Liepājas tramvajs” padomes priekšsēdētāja amatu. No domes lēmuma anotācijas izriet, ka tas pilsētas sociāli ekonomisko attīstību „neietekmē”.

VASAB ir brīvprātīga Baltijas jūras reģiona valstu sadarbība telpiskajā plānošanā un attīstībā. Pērn VASAB sekretariāts pārcelts uz Rīgu, kur darbosies vienu gadu. G. Ansiņš skaidro, ka viņa pienākumi būs sekot līdzi un informēt ministrijas vadītājus par to, kā attīstās telpiskā plānošana Baltijas jūras reģionā, kā attīstīsies reģions kopumā salīdzinājumā ar citiem Eiropas reģioniem, un vadīt vairākas VASAB sanāksmes. Liepājai tieša labuma no tā nebūšot.

 

2008. gada 27. februārī „Kurzemes Vārds”
„Cietumā romantiku nevajag meklēt!” jeb Piecreiz sodītā atmiņas
Rubrika: Anonīmā intervija

Šis vīrietis piezvanīja, kad „Kurzemes Vārdā” bija izlasījis nesen publicēto materiālu par to, vai Latvijā vajag saglabāt nāvessodu. Zvanītājs teica: „Vajag. Viņi nemainās.” Vārds pa vārdam, un vīrietis atklāja, ka pats savulaik esot piecas reizes tiesāts un cietumos sēdējis kā Latvijā, tā Krievijā. Norunājām satikties. Atzīšos, ka šaubījos, vai zvanītājs vispār atnāks, vai gribēs runāt. Viņš ieradās. Sirms, labi ģērbies solīds kungs. Saruna izvērtās gara un interesanta.

Viņš pirmo reizi cietumā nokļuvis 19 gadu vecumā. Toreiz nosēdējis divus gadus, vienlaikus ceļot „Sarkanā metalurga” martena cehu. Tad vēl četri termiņi – pavisam padomju varas gados cietumos pavadīts 21 gads.

(…)

– Teicāt, ka sešdesmito gadu sākumā cietumā esat vienā kamerā sēdējis kopā ar tā laika Latvijas ģenerālprokuroru Zaicevu.

– Bija tā. Man apsūdzības raksts bija uz trim papīra lapām, viņam – vairāksējumu grāmatas. Aiz gara laika sākām runāt, iepazināmies. Vēlāk uzzināju, ka cietumā bijis vai viss Augstākās tiesas aparāts, tiesas priekšsēdētāju ieskaitot. No prokuratūras arī daudzi, un vēl cilvēki no Rīgas Centrālā universālveikala. Kaut kāda tīrīšana. Ar Zaicevu labi satikām. Padomju laikos aiz restēm cietumniekus daudz neturēja. Lika strādāt.

– Ko jūs darījāt?

– Pirmās sodāmības laikā biju kopējā režīma lēģerī Liepājā. Cēlām martena cehu. Vēl tagad saglabājusies tā ēka, kurā savulaik bija mana kamera. Braucot ārā no Liepājas uz Grobiņu, labajā pusē aiz dzelzceļa pārbrauktuves. Biju viens no tiem, kurš martena cehu pabeidza, jo, kad ierados, to jau bija sākuši celt. Kad cehs bija gatavs, mūs no lēģera veda uz Liepājas otru galu, dienvidrietumiem, kur sāka celt jauno māju rajonu. Es būvēju vienu no pirmajām mājām, piecstāvu, no baltajiem ķieģeļiem. Tā ir garā ēka Klaipēdas ielā, blakus tramvaja sliedēm.

– Jums bija kādas iemaņas celtniecībā?

– Nē, bet arī nekādas iemaņas netika prasītas. Ej un strādā, dari ko liek. Tā pamazām atsijājās galīgi neprašas no tiem, kuriem sanāca vai kuri gribēja strādāt. Galīgiem sliņķiem vai dundukiem iedeva lāpstas, lai rok zemi. Es ieguvu celtnieka specialitāti.

Daiga Lutere

 

2008. gada 28. februārī „Kurzemes Vārds”
„Rožu galerijas” apakšzemes akmeņi
Liepājas domei būs jāizšķiras, vai iznomāt akciju sabiedrībai „Mēs Liepājai» ielu pazemi
Rubrika: Dienas tēma

Ejot pa Liepāju, man patīk fantazēt, kā te varētu būt. Jaunas būvniecības ieceres šai rotaļai piemet čili asumiņu, kad mēģinu ar savām – parastas liepājnieces – acīm ievietot „Rožu galerijas” maketu ļeņinekļa laukumā, Zivju ielas pazemē un „Kurzemes” priekšā zem zemes. Kā es uz to raudzītos, stāvot uz ietves vai ejot pa apakšzemes eju no viena veikala uz otru? Kā es justos? Šajā vietā spēlīte beidzas. Kā lai zina? Vai apakšzemes ejas būtu labas vai sliktas? Acu priekšā nostājas Rīgas stacijas tuneļu drēgnums, dubļi un mangotāji. Kas būs pie Rožu laukuma? Rīgas bieds vai Parīzes Luvra?

Visticamāk, „Rožu galerijas” iecere agri vai vēlu nokļūs līdz sabiedriskajai apspriešanai. Un tad šajā iztēles spēlītē varēs piedalīties visi liepājnieki. Uz kādiem jautājumiem mums, pilsētniekiem, būs jāzina atbildes, lai tad spētu teikt: to gribam vai negribam?

Šomēnes akciju sabiedrība „Mēs Liepājai” vērsusies Pilsētas domē ar iesniegumu iznomāt ielu pazemes daļu 3000 kvadrātmetru platībā. Taču savas ieceres īstenošanai uzņēmums „Mēs Liepājai” pašlaik galveno šķērsli saredz nevis tehnisko vai juridisko risinājumu iespējās, bet gan vienā valdošās koalīcijas deputātā – arhitektā un uzņēmējā Uldī Pīlēnā, kuru vaino interešu konfliktā. Negaidītais diskusijas pavērsiens uz apvainojumiem liek domāt, ka mērķa sasniegšanai visi līdzekļi ir labi un par jebkuru cenu. Ar šo rakstu vēlos sacīt: liepājnieki, turiet acis vaļā!

Komiteja ieceres atliek

Pērn novembrī Liepājas domes Būvniecības konsultatīvā padome akceptēja ieceri pie Rožu laukuma būvēt četrstāvu sabiedrisko un tirdzniecības centru „Rožu galerija”, objektā iekļaujot arī izbūvētu telpu zem Zivju ielas, Pumpura ielas un gar veikalu „Kurzeme” ar pazemes autostāvvietām un tirdzniecības vietām, ar piebildēm, ka jāpiedāvā labākie risinājumi transporta kustībai uz projektējamo ēku un no tās.

Liepājas domes Attīstības komiteja, kurā gan piedalījās tikai četri deputāti, februārī atkārtoti izskatīja „Rožu galerijas” būvniecības ieceri un ar to saistītos projekta attīstītāju piedāvātos transporta plūsmas risinājumus. Pašas ēkas iecere nekādus jautājumus vairs neradīja. Tagad jau domniekiem ir tikuši piedāvāti četri satiksmes varianti ar iebraukšanu pazemē un izbraukšanu: 1) Zivju ielā – Pumpura ielā; 2) tikai Zivju ielā 3) Zivju ielā un līkumā no Lielās ielas uz Zivju ielu; 4) Rožu laukuma galā, veidojot kā T–veida krustojumu Zivju ielas un Lielās ielas satekā, plus piedāvā Lielajā ielā, Pedagoģijas akadēmijas kvartālā, izveidot brauktuvi abpus tramvaja sliedēm (šādu risinājumu arhitekti piedāvāja jau 2003. gadā Rožu laukuma apbūves plenērā).

Neviens no šiem variantiem netika akceptēts, jautājums tika atlikts. Deputātus nepārliecināja daudzu Liepājas ielu satiksmes risinātāja arhitekta Elmāra Daniševska teiktais: „Šis (4.) variants transporta caurlaidības spēju nesamazinās ne par vienu procentu, tiks uzlabota transporta plūsma. (..) Pilsētas centra mērķis varbūt nav īsti radīt tik ērtu plūsmu, kas radītu jaunu papildu slodzi.”

(…)

Nora Ļauduma

 

2008. gada 29. februārī „Kurzemes Vārds”
Vai ķīniešu restorāns?

Koka mežģīnēm izrotātais namiņš Peldu un K. Ūliha ielas krustojumā piedzīvo pārvērtības. Iepriekšējie saimnieki to ir pārdevuši, un patlaban māja tiek rekonstruēta.

Namiņš jau ir sakārtots no ārpuses – ar koku apšūta tā fasāde, atsvaidzināti kokgrebumi. Remonts pašlaik norit iekštelpās.

Diemžēl laikrakstam vairāku nedēļu laikā tā arī neizdevās sazināties ar īpašnieku, par kuru strādnieki tikai zināja teikt, ka esot vārdā Jānis. Tāpēc par koka mājiņas turpmāko izmantošanu var tikai nojaust pēc celtnieku sacītā, proti, it kā šeit esot domāts ierīkot ķīniešu ēdienu restorānu. Ja tā, tad tas nudien nebūtu slikti, jo Liepājā eksotiskās virtuves cienītājiem nav lielas izvēles, šķiet, vienīgi klubā „Fontaine” ķīniešu ēdienus var dabūt un arī pasūtīt mājās.

Katrā gadījumā kafejnīca vai neliels restorāniņš Peldu un K. Ūliha ielas krustojumā būtu īsti vietā. Namiņa mūžs gan bijis visai raibs, tajā vairākkārt bijušas iekārtotas dažādas ēstuves, bet visas pačibējušas. Pašos pirmsākumos nelielā koka būve bija tramvaja pieturas paviljons, to uzbūvēja pirms Pirmā pasaules kara, ap 1911. gadu. Tolaik Liepājā bija daudzas tramvajlīnijas, viena no tām gāja arī pa Peldu ielu, meta loku gar parku un toreizējo peldu iestādi. Padomju laikā mājiņā iekārtojās miliči, te bija viņu posteni, darbojās arī tā sauktā bērnu istaba. Tur tika pulcināti nerātni nepilngadīgie, lai viņus nodarbinātu ar ko vērtīgu, pamācītu labāk uzvesties, bet galvenais – viņi būtu milicijas redzeslokā.

Vēlākos gados te atradās dažādas ēstuves, vienubrīd varēja dabūt pankūkas, tad tirgoja saldējumu. Pirms tūkstošgades mijas paklīda runas, ka te it kā iecerēts izveidot austrumu saldumu tirgotavu un kafejnīcu, kur ar tiem našķēties. Tā bija interesanta ideja, ne viens vien ar nepacietību gaidīja tās īstenošanu, bet nekas nesanāca. Pēdējos gados te bija izvietojusies kafejnīca „Saules”.

Kā būs šoreiz ar plānu īstenošanu, to redzēsim. Spriežot pēc paveikto darbu apjoma, varētu būt, ka namiņš būs gatavs vēl šogad.

Sarmīte Pelcmane

 

2008. gada 1. martā „Kurzemes Vārds”
Izsit braucoša tramvaja logu
Rubrika: Notikumi

28. februārī neilgi pēc deviņiem vakarā Valsts policijas darbinieki saņēmuši izsaukumu uz Dzelzceļnieku ielu, kur pagaidām nenoskaidrota persona braucošam tramvaja vagonam bija izsitusi stiklu. Par laimi, cilvēki šajā huligānisma aktā nav cietuši. Materiālo zaudējumu vēl noskaidro.

 

2008. gada 4. martā „Kurzemes Vārds”
Sastrēgumstundās ielās nelaidīs mācību mašīnas
Rubrika: Notikumi

Kopš valdība izdarīja grozījumus „Ceļu satiksmes noteikumos”, paredzot, ka pašvaldības ir tiesīgas savā teritorijā noteikt ierobežojumus mācību mašīnu izbraukšanai ielās sastrēgumstundās, sarosījusies arī Liepājas pilsētas pašvaldība. Patlaban apspriež, kur ieviest ierobežojumus.

Pašvaldības savā administratīvajā teritorijā tagad ir tiesīgas noteikt ceļus, pa kuriem laikā no pulksten 7 līdz 10 un no 16 līdz 20 aizliegti mācību braucieni. Liepājas domes Transporta infrastruktūras komisijas sēdē 18. februārī šis jautājums pārrunāts. CSDD Liepājas rajona nodaļas priekšnieka vietnieks Arnis Jekste „Kurzemes Vārdam” pastāstīja, ka Satiksmes infrastruktūras daļai uzdots divu nedēļu laikā sagatavot priekšlikumus par iespējamajiem posmiem, kuros varētu ieviest šos ierobežojumus. A. Jekste uzskata, ka aizliegums būtu piemērojams apļveida krustojumiem pilsētā, Lielajai ielai un Tramvajtiltam, kur ir intensīva transporta plūsma, kā arī daudz pāreju gājējiem un tramvaja līnija. Tāpat, viņaprāt, šis ierobežojums būtu piemērojams Ganību ielā, sastrēgumstundās liedzot mācību mašīnām izdarīt kreiso pagriezienu. A. Jekste pats esot pārliecinājies, ka šajā ielā mācību mašīnas, kas vēlas izdarīt kreiso pagriezienu, kavē satiksmi. Viņam piekrītot arī vairums auto instruktoru.

Ita Cērmane

 

2008. gada 4. martā „Kurzemes Vārds”
Vācieši piedāvā palīdzību
Rubrika: Notikumi

Liepājā bija ieradies un ar domes priekšsēdētāju U. Sesku tikās akciju sabiedrības „MAN Ferrostaal” transporta sistēmu direktors G. Švinnings un Maltas ordeņa vēstnieks Latvijā V. E. Fišers–Holvegs. Viesi piedāvāja sadarbību, lai ar savu pieredzi palīdzētu Liepājas sabiedriskā transporta sistēmu uzlabošanas projektos. G. Švinnings pastāstīja par sava uzņēmuma darbības virzieniem un pieredzi Lisabonas, Budapeštas un citu Eiropas pilsētu tramvaja vai autobusu parka atjaunošanā, ielu transporta infrastruktūras uzlabošanā un citos projektos, kas pilnveidojuši pasažieru pārvadāšanu. Šim Vācijas uzņēmumam ir pārstāvniecības daudzās pasaules valstīs un transporta sistēmu pilnveidošanā uzkrāta 80 gadu ilga pieredze. Liepājas pašvaldība apdomās uzņēmuma pārstāvja izteiktās idejas un pieredzi un sagatavos savus priekšlikumus par iespējamo sadarbību turpmāk.

 

2008. gada 8. martā „Kurzemes Vārds”
Atbrīvos vietu tramvaja līnijai
Rubrika: Jaunumi

Liepājas dome par 160239 latiem plāno pirkt no privātpersonas zemesgabalu Slapjajā ielā 6u, jo tas nepieciešams tramvaja līnijas pagarināšanai. Nekustamajā īpašumā ir 2127 kvadrātmetru zemesgabals, dzīvojamā ēka un trīs palīgceltnes. Vēl no pilsētas budžeta būs vajadzīgi 3259 lati, kas nepieciešami īpašuma tiesību pārreģistrācijas izdevumu segšanai. Kā jau ziņots, Liepājas dome pērn atbalstīja ieceri pagarināt tramvaja līniju līdz Ezerkrasta mikrorajonam. SIA „Liepājas tramvajs” tika piešķirti 50 000 latu tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei. Šogad no Liepājas budžeta tehniskā projekta izstrādes sākšanai būs nepieciešami aptuveni 10 procenti no projekta izmaksām jeb 490 000 līdz 720 000 latu. Pašvaldība veikusi priekšdarbus, lai jaunas tramvaja līnijas izbūvei varētu piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Tramvaja līnijas būvniecība varētu sākties ne agrāk kā 2010. gadā.

 

2008. gada 13. martā „Kurzemes Vārds”
Liepājas vēsturiskais centrs – arhitektūra un problēmas

Ir nepieciešami desmitiem un pat simtiem gadu, lai neskartā dabas ainavā izaugtu nami, ielas un laukumi, kā arī tūkstošiem prātu un roku, lai sāktu darboties sarežģītais pilsētas mehānisms, un veselas paaudzes, lai pilsētā rastos dzīvība. Tādēļ tas, kas mums ir vienkārši un viegli saprotams atsevišķā ēkā, kļūst komplicēts pilsētā, kas ir nepārtrauktā mainībā esošs organisms, kurā vienmēr apvienojas vecais un jaunais, atmirstošais un no jauna piedzimstošais.

(…)

Pēc viena parauga

Liepājas un daudzu citu Latvijas pilsētu centrus izpostīja Otrais pasaules karš, tādēļ bija nepieciešami jauni attīstības ģenerālie plāni. PSRS sastāvā esošās Latvijas arhitektūru un pilsētbūvniecību regulēja Padomju Savienībai unificētie pilsētu plānošanas un apbūves normatīvi. Jaunus centrus kara laikā nopostītām pilsētām plānoja atbilstoši standartizēti formāliem principiem – internacionālajam modernismam, kur ielām bija jābūt plašām, bet laukumiem – regulāriem, simetriskiem ar Ļeņina pieminekli centrā. Sabiedriskās celtnes veidoja reprezentatīvas – atbilstošas padomju arhitektūras principiem – lielas, plašas, pārliecinošas.

Liepājā un Daugavpilī par centrālo laukumu dominantēm kļuva izmēros iespaidīgās, smagnējā eklektisma garā celtās administratīvās ēkas. Liepājā pēc arhitekta Andreja Aivara projekta 1957. gadā uzcēla ēku, kurā pašlaik atrodas Liepājas Pedagoģijas akadēmija. Projektus tirdzniecības namam „Kurzeme” Liepājā un „Bērnu pasaule” Rīgā izstrādāja projektēšanas institūtā „Latgiprotorg”. Projekta autori J. Goldenbergs un L. Ģintere tirdzniecības namam „Kurzeme” ārsienās paredzēja lielus logus, bet pirmajā stāvā – vitrīnas. Padomju laikā Liepājas vecpilsētas vēsturisko apbūvi plašā teritorijā likvidēja, izbūvējot tramvaja līnijas posmu no „Kurzemes” līdz Peldu ielai. Pārmaiņas skāra arī Lielo ielu.

(…)

Silvija Ozola, arhitekte, inženierzinātņu maģistre

 

2008. gada 14. martā „Kurzemes Vārds”
Uguns (ne)darbi
Rubrika: Pirmā sleja

Gluži vai ar tādu pašu regularitāti, kā pavasaros sāk liesmot pērnā kūla, Liepājā nosvilst pa kādai mājai vai būdai tieši tur, kur drīzumā paredzēts kaut ko jaunu būvēt vai arī vienkārši jāatbrīvo laukums.

Jo īpaši uguns iecienījusi ēkas, kas atrodas pilsētas vēsturiskajā daļā, kur grūti ar tām kaut ko saprātīgu iesākt, jo nojaukt nedrīkst, lai arī cik izkurtējusi tā būtu, tāpat pārbūvi apgrūtina vesela kaudze noteikumu. Bet netrūkst arī ēku, kas ne ar ko īpašu neizceļas un kuru nosvilšana ļauj dažam labam atviegloti nopūsties, jo nav jātērē brangās summas nojaukšanai un atbrīvotajā laukumā var ātri ierīkot kaut ko noderīgu vai vismaz sakārtot teritoriju, kur iepriekš pēdējiem spēkiem grīļojās grausts.

Kaut vai bijušā kafejnīca „Magonīte”, kas, ilgus gadus pamesta, aizsistiem logiem, apķēpātām sienām grāva prestižā Kūrmājas prospekta tēlu. Kopš tā pazuda zilās liesmās, tās vietā vismaz tīrs, nogrābts laukumiņš, kas gan arī īpaši nedaiļo prospektu, tomēr vismaz neizskatās tik piedauzīgi kā iepriekš. Vai atkal atceramies mājiņu domes ēkai tieši pretī ar skumīgo nosaukumu pie fasādes „Pēdējā cerība”, kas bija pēdējais atlikušais tur iepriekš izvietotā veikaliņa liecinieks. Vai tagad slikti, ja nodegušās ēkas vietā ierīkota plaša autostāvvieta pašvaldības darbiniekiem?

Domes lepnā nama otrā pusē K. Valdemāra ielā gan vēl palicis kauna traips – pussabrukusī māja, ko pašvaldība nolēmusi nopirkt no īpašniekiem, lai, to nojaucot, blakus tramvaja sliedēm atbrīvotu ceļu mašīnām. Un re, arī šī ēka pamazām sākusi svilt, sētas pusē tai liesmas jau izgrauzušas pamatīgu robu, tā ka patiesībā objekts kļuvis garāmgājējiem pavisam bīstams.

Ne mirkli nedomāju apvainot svilstošo celtņu īpašniekus, jo īpaši pašvaldību, ka ugunsgrēki tiktu organizēti ļaunprātīgi, ar nodomu. Saprotams, kur gan citur klaidoņiem patverties un sildīties, ja ne pamestās ēkās, tāpat ir huligāniem, kur spēkus izlikt. Tomēr sava daļa atbildības īpašniekiem jāuzņemas gan, kaut vai – kāpēc pamestajā celtnē tik viegli var iekļūt katrs, kam nav slinkums kurināt un demolēt uz nebēdu. Jāpabrīnās arī par uguns rijību pat tik mitrā, lietainā laikā kā pašlaik, kad tikko par upuri liesmām kritusi kārtējā koka mājele – šoreiz Jūrmalas parkā.

Sarmīte Pelcmane

 

2008. gada 17. martā „Kurzemes Vārds”
Ar tramvaju un autobusu – par brīvu
Rubrika: Jaunumi

Rīt, 18. martā, Liepājas 383. dzimšanas dienā pilsētas sabiedriskajā transportā pasažieri varēs braukt par velti, informēja sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks izdevis rīkojumu SIA „Liepājas tramvajs” un akciju sabiedrībai „Liepājas Autobusu parks” 18. martā nodrošināt iedzīvotāju bezmaksas pārvadājumus. Līdz ar to katram liepājniekam paveras plašākas iespējas apmeklēt svētku pasākumus. Dome no budžeta rezerves fonda bezmaksas braucienu kompensēšanai piešķīrusi nepieciešamos līdzekļus sabiedriskā transporta uzņēmumiem.

 

2008. gada 26. martā „Kurzemes Vārds”
Jaunie luksofori rada jucekli
Rubrika: Jaunumi

Vakar Liepājā, Peldu, Katoļu un Tirgoņu ielas krustojumā tika iedarbināti jaunie luksofori. Diemžēl vismaz pirmajā darbošanās dienā tie nevis atviegloja, bet gan vēl vairāk sarežģīja satiksmi.

Kā skaidroja Liepājas Pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone, luksofora nepieciešamību šajā vietā noteikušas auto sastrēgumu radītās problēmas, īpaši braucējiem no Peldu ielas puses. Līdz šim autovadītājiem aktīvajās diennakts stundās bijušas grūtības nogriezties no Peldu ielas uz Pētertirgus pusi, jo priekšroka bija braucējiem no Katoļu ielas puses. „Tas ir pirmais šogad uzstādītais jaunais luksofors, kas uzlabos satiksmes plūsmu un gājēju drošību vienā no dzīvākajām pilsētas vietām diennakts aktīvajās stundās,” ar paveikto lepojas pašvaldība.

Eksperiments nebija sevišķi veiksmīgs. No rīta luksoforu darbību nācās apturēt, jo gājēji pēc paraduma šķērsoja ielu pie sarkanās gaismas. Tāpēc tika pieņemts lēmums, ka gājējus par izmaiņām krustojuma šķērsošanā palīdzēs informēt Ceļu policijas darbinieki, kas dežūrēs šajā vietā. Taču arī policisti situāciju nespēja uzlabot. Kā novēroja „Kurzemes Vārds”, Lielā ielā sastrēgums izveidojās teju līdz tirdzniecības namam „Kurzeme” un pie tā esošā luksofora, bet Peldu ielā sastrēgums bija vēl aiz tramvaja sliedēm, gandrīz līdz Alejas ielai. Daži nepacietīgākie braucēji, nevarēdami saprast, kāpēc satiksme nekust no vietas, sāka taurēt. Uzzinājuši sastrēguma iemeslu, viņi pauda viedokli, ka šis Peldu ielas krustojums nebija tas, kurā nepieciešams luksofors. Tas vairāk nepieciešams, piemēram, Ganību un E. Tisē ielas krustojumā, Cukura un Grīzupes ielas krustojumā u. c.

Pagaidām vēl luksofors pastāvīgā režīmā nav ieslēgts. Komunālās pārvaldes speciālisti atzina, ka luksofori vēl tiks regulēti.

 

2008. gada 2. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Sola savākt būvgružus

Klaipēdas ielas galā esošo deviņstāvu māju iedzīvotāji jau vairākkārt ir sūdzējušies „Kurzemes Vārdam” par to, ka celtnieki, kas būvē dzīvojamo māju tramvaja galapunktā, piecūko tur esošo dīķīti.

Kā pārliecinājās „Kurzemes Vārds”, tajā patiešām peld gan plēves gabali, gan arī no jaunbūves puses sasviesti balti ķieģeļi un citas drazas. Viena no iedzīvotājām, kas gan savu vārdu nevēlējās nosaukt, pastāstīja, ka pati redzot, kā celtnieki nevajadzīgos baltos ķieģeļus nevis sametot kaudzē pie mājas pamatiem, bet noripinot lejā un noslīcinot dīķītī. Viņa gan sacīja, ka saprotot – celtniecības darbi nav nekāda laboratorijas padarīšana, tomēr neticot, ka tās drazas vēlāk kāds no ūdens izcels.

„Kurzemes Vārds” sazinājās ar firmu „Remonts K”, kas ir šī objekta ģenerāluzņēmējs. Tā grāmatvede Lilija Kesenfelde sacīja, ka jau pirms pāris nedēļām esot bijusi saruna ar apakšuzņēmumu „Big grupa”, kas strādā šajā objektā, par to, ka jāsavāc plēves, kas stiprā vēja laikā izpūstas pa apkārtējo teritoriju un iepūstas arī dīķī. „Protams, ka mēs teritoriju sakārtosim, ja tur ir vēl kādas nekārtības,” sacīja L. Kesenfelde un solīja sazināties ar jau minētā apakšuzņēmuma būvdarbu vadītāju.

Kristīne Pastore

 

2008. gada 2. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Elektrības sāpīgais blieziens

Ar vakardienu, 1. aprīli, mūsu valstī vidēji par 37 procentiem tika paaugstināti elektroenerģijas tarifi. Ja vēl piepluso to, ka lielajiem klientiem, kam dabasgāzes patēriņš gadā pārsniedz 25 000 kubikmetru, par aptuveni 20 procentiem pieauga dabasgāzes tarifi, bet Liepājā, it kā vēl nebūtu gana, tieši no vakardienas par 25 procentiem palielinājās arī maksa par ūdeni un kanalizāciju, tad joku dienā vairs smiekli nenāca. Laikrakstam pētot, kā straujais tarifu kāpums ietekmēs ražotājus un iedzīvotājus, aptaujātie liepājnieki neslēpa sašutumu un pauda lielākoties drūmas nākotnes prognozes.

Tātad ar 1. aprīli, kopš spēkā stājušies jaunie elektroenerģijas tarifi, iedzīvotājiem līdzšinējo 5,1 santīma par kilovatstundu vietā būs jāmaksā 7,1 santīms jeb, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, par 39,2 procentiem vairāk. Savukārt uzņēmumiem maksa par elektrību palielināsies vidēji par 36 procentiem. Tādējādi vidējais tarifa pieaugums – par 37,6 procentiem. Straujo sadārdzinājumu uzņēmums „Latvenergo” pamatojis galvenokārt ar dabasgāzes cenu un importētās elektroenerģijas cenu kāpumu. Par argumentu tiek minēts arī tas, ka elektroenerģijas tarifi gala lietotājiem pēdējoreiz tika mainīti 2006. gadā.

Vājš mierinājums iedzīvotājiem ir ekspertu viedoklis, ka ģimeņu budžetā elektrības tarifu pieaugums nesitīs tik jūtamu robu, kā tas būs jāpiedzīvo lielajiem elektroenerģijas patērētājiem – uzņēmumiem.

(…)

Neko iepriecinošu laikrakstam nevarēja pavēstīt arī uzņēmuma „Liepājas tramvajs” valdes priekšsēdētājs Aigars Puks. Sākot ar to, ka uzņēmumā joprojām nav oficiāli informēti par elektrības tarifa izmaiņām. „Es pat nezinu, cik būs jāmaksā un kā. Neviens nav mūs informējis,” sacīja A. Puks. „Kādreiz „Latvenergo” informēja iepriekš, tagad nav nekādas ziņas.” Tāpēc „Liepājas tramvaja” vadītājs vēl nevar pateikt, vai uzņēmumam maksa par elektrību palielināsies, kā tiek lēsts vidējais tarifa paaugstinājums, – par aptuveni 37 procentiem vai varbūt mazāk. Līdz šim par elektrības patēriņu uzņēmums maksāja 8000 latu mēnesī. Tomēr tas, ka maksa pieaugs, ir skaidrs, tāpēc „Liepājas tramvaja” valdes priekšsēdētājs spiests atzīt: šogad gaidāms, ka tiks palielināta arī maksa par braucienu tramvajā. „Jā, ir plānā palielināt biļešu cenu,” sacīja A. Puks. „Mēs gan iepriekš nebijām domājuši to darīt jau šogad, bet tagad ir skaidrs, ka citādāk nevarēs. Bez tā nespējam izdzīvot, jo visam cena pieaug, arī elektrībai. Liepājai tomēr vajag, lai kursē tramvaji. Vismaz to, bet uzņēmumam vajag arī līdzekļus, lai attīstītos.”

(…)

Uzziņai

No 1. aprīļa

Mājsaimniecībām elektrības tarifs palielinās par 39,2 %.

Rūpnieciskiem uzņēmumiem tarifs kāps par 38,2 %.

Lauksaimniecības uzņēmumiem tarifs kāps par 36,5 %,

Ielu apgaismojums kļūs dārgāks par 44 %.

Sarmīte Pelcmane

 

2008. gada 5. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Pa drātī vēstī lasītājs

Soliņa tramvaja pieturā pie Centrālkapiem nav, jo cauri vien huligāni to aiznes, noliek pie dīķa, krūmos vai uz sliedēm. Tāpēc tā tur nav. Vispirms lai vecie ļaudis izmāca tos jaunos cilvēkus, kas pa naktīm klīst.

 

2008. gada 8. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Liek dekoratīvo bruģakmeni
Rubrika: Jaunumi

Vakar Lielā ielā, posmā starp Pasta un Radio ielu, sāka ietves izdrupušā asfalta demontāžu. Tā vietā uzņēmuma „A–Land” darbinieki klās dekoratīvo bruģakmeni un uzstādīs arī metāla margas. Kā pastāstīja Komunālās pārvaldes ceļu nozares vadītājs Mārtiņš Jākobsons, plānots, ka līdz jūnijam tiks nobruģēti visi tie Lielās ielas ietves posmi, kur vēl saglabājies asfalts, piemēram, tramvaja pieturā pie tirdzniecības nama „Kurzeme» un citviet. Kopējā darbu izmaksa 50 tūkstoši latu.

 

2008. gada 9. aprīlī. mēnesī „Kurzemes Vārds”
Pa drātī vēstī lasītājs

Būtu lūgums uzkrāsot gājēju pārēju Klaipēdas ielā pretī veikalam „Maksima”. Vieglās automašīnas brauc trakā ātrumā un nepalaiž pāri, tikai autobusi un tramvajs palaiž gājējus pāri ielai.

 

2008. gada 12. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Bez mikriņiem cilvēki kļūs nervozāki
Rubrika: Aktuāls viedoklis

Dzīvoju Grīzupes ielas rajonā. Bērnus katru darbdienas rītu vadu un pirmsskolas izglītības iestādi „Laumas” rajonā, tāpēc ikdienā izmantoju gan Liepājas Autobusu parka, gan tā saucamo mikriņu pakalpojumus.

Katru mēnesi iegādājos mēnešbiļeti un cenšos to izmantot maksimāli, jo tā tiešām iznāk lētāk, un ir ļoti labi, ka tāda iespēja cilvēkiem tiek dota. Taču reizēm ir apstākļi, kad tomēr labāk izvēlos mikriņu. Tas notiek tad, kad ir slikti laika apstākļi un negribas ar bērniem ilgi stāvēt lietū, salā vai putenī, tad izmantoju to sabiedrisko transportu, kurš pirmais ierodas pieturā, un, protams, tas gandrīz vienmēr ir mikriņš. Ir reizes, kad vienkārši pašai vajag kaut kur steidzami nokļūt, tad arī mazie autobusi ir tie, kas noder.

Kas attiecas uz lielajiem autobusiem, lai arī eksistē konkrētais kustības grafiks, tas bieži vien netiek ievērots. Vai nu autobuss salūst un reiss izkrīt, vai arī autobuss pats kavē grafiku, tāpēc pasažieri ne vienmēr uz to var paļauties. Un kustības grafiks nav pieejams katrā pieturā. Vai nu nav izlikts, vai arī vandaļi to noplēsuši. Tāpēc iznāk, ka arī lielos autobusus daudzi cilvēki gaida uz labu laimi, gluži tāpat, kā mukriņus, nezinot, kad tas ieradīsies. Un, ja ir jāsteidzas, tad mazi autobusi ir tie, kas mazina stresu. Ja mikriņu nebūs, manuprāt, cilvēkiem tiks liegta izvēles iespēja, pasažieri kļūs tikai nervozāki.

Domāju, ka lielāka kļūda bija mukriņus pielīdzināt parastajam autobusam, tikai ar mazāku ietilpību. Ja līdz tam nekādu domstarpību nebija, katram no šiem sabiedriska transporta veidiem bija sava sūtība. Tagad visi salikti vienā katlā, un nav brīnums, ka zupa šajā katlā ne vienmēr visiem garšo.

Jolanta Kusiņa, liepājniece.

 

2008. gada 12. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Vai jāuzlabo transporta sistēma?
Rubrika: Es domāju tā

Katra mūsu dzīves sfērā ir lietas, pakalpojumi, kuri varētu būt vēl labāki, pārdomātāki, ērtāki. Noteikti par labu nāktu arī izlabojumi sabiedriskā transporta sfērā pilsētā. Šoreiz ielas satiktie gājējiem jautājām: vai tas ir vajadzīgs?

Evija Tomele, skolniece:

– Uzlabojumus vajag, ja runa ir par sabiedrisko transportlīdzekļu salonu tīrību. Ja iekāp, piemēram, autobusā, maršrutniekā, bet tur nelaba smaka, tas nav patīkami. Arī sēdvietām visos transportlīdzekļos jābūt tīrām. Tāpat transportam jābrauc noteiktā laikā, ja izkrīt tikai viens reiss, pasažieriem rodas problēmas.

Valentīns Šarkovskis, apsargs:

– Tagad autobusi brauc, ievērojot grafiku, bet maršrutnieki skrien, ka ienāk prātā. Pasažieriem atliek stāvēt pieturā un gaidīt, jo konkrētu laiku zināt nevar. Nekādi maršrutnieku braukšanas grafiki nav pieejami. Ja viss transports brauktu noteiktos laikos, pēc stingri noteikta grafika, pasažieriem būtu vienkāršāk.

Solveiga Sproģe, mājsaimniece:

– Pilsēta ar sabiedrisko transportu braucu reti, vairāk staigāju kājām. Bet cik sanāk vērot autobusa šoferu darbu, viņi ir laipni un uzmanīgi. Tas ļoti svarīgi, jo no attieksmes pret pasažieri veidojas priekšstats par sabiedrisko transportu.

Imanta Kalēja, pensionāre:

– Būtu jau labi, ja tramvajam, autobusam būtu vienota biļete. Un tādas biļetes, kas der noteiktu stundu laiku, ne tikai vienam braucienam. Pret šoferu darbu man pretenziju nav. Vairāk vajag runāt par labiem piemēriem, ne tikai kritizēt. Ja maršrutu taksometriem arī būtu savs braukšanas grafiks, tas gan būtu labi!

Inga Trivbute, sekretāre:

– Man problēmu nav bijis, tādēļ uzlabojumus grūti ieteikt. Neesmu piedzīvojusi, ka transports ļoti kavētos un nebūtu noteiktā laikā. Labi, ka autobusi tagad nav tik pārpildīti, kā agrāk, bet par maršrutniekiem man nav laba viedokļa. Viņu braukšanas stils rada avārijas situācijas.

Daiga Lutere.

 

2008. gada 12. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Satiksmes optimizācijas vai tirgus pārdale?
Mazie pārvadātāji satraukti par savu nākotni
Rubrika: Dienas tēma.

Uzņēmumi, kas nodrošina Liepājā satiksmi ar tā saucamajiem mazas ietilpības autobusiem, ko sarunvalodā dēvē par mikriņiem, satraucas par Liepājas pašvaldības izvirzītājiem noteikumiem, kurus tiek prasīts izpildīt, lai saņemtu līguma pagarinājumu. Ir pat radušās aizdomas, ka šādi ar administratīvām metodēm tiek pārdalīts pasažieru pārvadājumu tirgus pilsētā. Amatpersonas mierina, ka nekas aizdomīgs nenotiek. Jauni nosacījumi izvirzīti, lai veiktu satiksmē optimizāciju un novērstu tajā haosu, kad daži pārvadātāji, riņķo pa pilsētas ielām bez noteikta grafika.

Uz pusi liek samazināt reisu skaitu

Patlaban spēkā Liepājas pašvaldības līgums ar pasažieru pārvadātājiem par satiksmes nodrošināšanu līdz šā gada 30 jūnijam tagad šiem uzņēmumiem ir izsūtītas vēstules, kuros piedāvāts pagarināt līgumu līdz  gada beigām, ja tiks izpildīti nosacījumi, kuri minēti šajās vēstulēs. Piemēram, SIA „Kings” direktors Juris Gusevs pastāstīja, ka viņa uzņēmumam,  lai līgums tiktu pagarināts, tiek prasīts samazināt automašīnu skaitu maršrutā no 10 līdz 8 autobusiņiem, bet pašu reisu skaitu uz pusi. „Tas nozīmē, ka man no darba būs jāatlaiž šoferi. Bez tam sākotnējie aprēķini liecina, ka, samazinot reisu skaitu uz pusi, pārvadājumi kļūs nerentabli,” šokēts ir J. Gusevs. Viņa vadītājs uzņēmums nodrošina pasažieru pārvadājumus ar mazākas ietilpības autobusiem 3. maršrutā. Un viņš izbrīnīts par to, ka tiek dota tikai dažas dienas laika, lai uzņēmums iesniegtu jauno grafiku, turklāt vēl saskaņotu ar citiem pārvadātājiem. „Trīs dienu laika to sagatavot nav iespējams,” secina J. Gusevs.

„Tādas prasības izvirzītas ir visiem,” sacīja firmas „Dantes” priekšnieks Gunārs Francis. Arī viņam līguma pagarināšanai izvirzīti nosacījumi, ka 12 autobusiņu vietā jābrauc astoņiem un 230 reisu vietā jāveic tikai 128. „Tas, ka ir plāns tikt vaļā no mikriņiem, tikai laiku pavelk garumā, tagad jau skaidrs. Un skaidrs, ka ar šādiem nosacījumiem turpmāk strādāt vairs nevarēsim. Domāju, ka līdz gada beigām mūsu firma vēl brauks šajā maršrutā, taču vai arī pēc jaunā gada to darīsim, šaubos,” skeptiski noskaņots G. Francis. Viņa vadītais uzņēmums nodrošina satiksmi 4. maršrutā.

Nav dialoga ar pašvaldību

Mazie pasažieru pārvadāšanas uzņēmumi ir neizpratnē, arī par to, kā viņi netiek informēti par pašvaldības plāniem, bet gan tikai nolikti fakta priekšā. „Vai mums kāds ir atrādījis, kādus aprēķinus, kāpēc reisu skaits jāsamazina? Vai ir kādi dati, ka tas atbilst pasažieru plūsmai pilsētā? Mums vienkārši nav dialoga ar pašvaldību. Kur tas laiks, kad pēdējo reizi visi tikām saaicināti kopā!” secina G. Francis. Šāda situācija izraisa dažādas baumas un pieņēmumus, piemēram, izskanējusi ziņas, ka tiek gatavoti jauni maršruti Liepājas autobusu parkam, tādēļ laikus novāc konkurentus. „Var jau būt, ka tā nav taisnība, taču tur jau tā lieta, ka visi tikai kaut kur kaut ko padzird. Neviena tieša skaidrojuma nav.” G. Francis arī negrib piekrist jau izsenis kultivētam pārmetumam, ka mikriņi atņem pasažierus lielajiem autobusiem. „Kad pilsētas dzimšanas dienā Liepājas autobusu parks cilvēkus vizināja par brīvu, mūsu ieņēmumi nesamazinājās ne par santīmu. Tātad mūsu klienti ir  pavisam cita pasažieru kategorija. Bet mums netieši pasaka, bez jums var iztikt. Ko lai dara ar šoferiem? Savulaik pašvaldība man lūdza, vai es nevaru pieņemt vēl dažus šoferus, un es pieņēmu. Un ko tagad? Man pašam vien būs jāmaksā viņiem kompensācijas. Ir muļķīgi piesaukt, ka tāda ir situācija visā valstī, tie taču ir mūsu pašu cilvēki, liepājnieki, gandrīz visi pie manis strādā 10 gadus,” rūgti secina G. Francis.

Vēl viens aspekts, kas mazajiem pasažieru pārvadātājiem liek domāt par plānveidīgu mikriņu izkaušanu ir līgumu slēgšanu uz pusgada termiņu. Ar šādiem nosacījumiem neviens uzņēmums nevar plānot ilgtermiņa investīcijas autoparka atjaunošanā, ka arī grūti noturēt kvalificētu darbaspēku. Jo šoferi arī negrib sēdēt uz koferiem un gaidīt, vai pēc pusgada viņiem vēl būs darbs vai nebūs. Un viņi dodas uz stabilākām darba vietām.

Noraida pārmetumus

Liepājas domes Transporta infrastruktūras daļas vadītājs Oskars Špickopfs atgādina, ka aizvadītā gada nogalē, kad tika slēgti līgumi ar pasažieru pārvadātājiem par ārpus pamata maršrutu apkalpošanu (maršruta taksometri), pašvaldība vienojās ar pārvadātājiem, ka 2008. gadā tiks samazināts reisu skaits, jo pārvadātāji faktiski nespēja izpildīt apstiprināto reisu skaitu. Tādēļ ir nepamatoti pārmetumi, ka pašvaldība pēkšņi nolēmusi samazināt reisus. Pārvadātāji to zināja. Vēstules, kurās piedāvās pagarināt līgumu, gluži pretēji, aizsūtītas loti savlaicīgi, jo iepriekšējais līgums ir spēkā līdz 30. jūnijam. O. Špickopfs: „Ar vēstulēm tieši laikus gribējām informēt pārvadātājus par iespēju pagarināt esošos līgumus līdz šā gada 31. decembrim, kā arī, lai uzzinātu pārvadātāju viedokli par līgumu pagarināšanu. Līgumu piedāvājam pagarināt ar nosacījumu, ka visi pārvadātāji samazina esošo reisu un autobusu skaitu, kas tiek izmantoti pasažieru pārvadājumos. Visiem pārvadātājiem piedāvājam vienādus nosacījumus gan reisu, gan izmantojamo skaita ziņā.”

Uz izsūtītājam vēstulēm pārvadātājiem jādod atbildi līdz šodienai.

Šobrīd Liepājas pilsētā pasažieru pārvadājumus ārpus pamata maršrutu tīkla veic pieci uzņēmumi: SIA „Kings”, SIA „Liepājas tūre”, akciju sabiedrība „Liepājas Autobusu parks”, „Dantes”, „Centrdomnaremonts”, kas pasažieru pārvadā ar autobusiem, kuru ietilpība nepārsniedz 16 sēdvietas. Šajos ārpus pamata maršrutu autobusos iedzīvotāji nevar izmantot braukšanas maksas atvieglojumus un braukšanas mēneša kartiņas. O. Špickopfs nenoliedz, ka pašvaldība, kurai iedzīvotajiem jānodrošina sabiedriska transporta pakalpojumi, kā pasūtītājs apsver iespēju palielināt pamata maršrutu (lielo autobusu) reisu skaitu. Tā pasažieriem būšot vairāk iespēju izmantot braukšanas maksas atvieglojumus un braukšanas mēneša kartītes. Maršrutnieki tajā saskata skaidru ainu: viss tiek darīts par labu autobusu parkam. Pašvaldība pretim liek savu argumentu: aizvadītā gada nogalē internetā tika organizēta sabiedriskā aptauja, kurā pasažieri norādījuši, ka lielajiem pilsētas autobusiem ir vairākas priekšrocības attiecībā pret mazajiem autobusiem, piemēram, zemāka cena, pieejamība pasažieriem ar īpašam vajadzībām un māmiņām ar bērnu ratiņiem, un lielie ir drošāki.

Tā kā joprojām likumdošana sabiedrisko pārvadājumu jomā nav pilnībā sakārtota, tas arī kavējot līgumu slēgšanu ar pārvadātajiem uz 8 vai 12 gadiem. Ja šādi līgumi būtu jau noslēgti, skaidrs, ka uzņēmēji justos drošāki par savu nākotni. „Bet, tā kā ilgtermiņa līgumu nav, no pārvadājumu firmām pašvaldība neprasa veikt ieguldījumus attiecībā uz mazajiem autobusiem,” saka Transporta infrastruktūras daļas vadītājs.

Vainīgs Autobusu parks?

„Vienmēr jau gribas atrast kādu vainīgo, uz kuru novelt visas problēmas,” sacīja akciju sabiedrības „Liepājas Autobusu parks” valdes priekšsēdētājs Gundars Kristapsons. „Mēs esam tāds pats pārvadājumu uzņēmums, ka pārējie, tikai, jā, lielāks. Autobusu parks ar saviem mazajiem autobusiem apkalpo 2. maršrutu un arī mums maršrutnieku skits būs jāsamazina, jo arī mēs saņēmām vēstuli no Domes, kurā piedāvāts pagarināt līgumu līdz gada beigām, ja tiks izpildīti vēstulē minētie nosacījumi.” Uzņēmuma vadītājs domā, ka tas, ka atsevišķas pārvadājumu firmas vaino Autobusu parku „dažādās pārvadātāju nebūšanās”, nav nekas jauns. „Jau gadus divus uzņēmums aktīvi izsaka savus priekšlikumus, lai sakārtotu transporta vidi,” tā G. Kristapsons. „Piemēram, katrā autobusu pieturā novietojām autobusu kustības grafikus, bet tie ilgi nekalpo, jo tiek salauzti, iznīcināti. Tā vien gribas jautāt: kam tas ir izdevīgi? Attiecībā par pārvadājumiem pilsētā, manuprāt, tomēr ir svarīgi ieverot zināmu kārtību un pasažieru intereses.”

Paraksts foto: Ikdienā Autobusu parka un mazo pārvadājuma firmu transportlīdzekļi pa Liepājas ielām brauc pēc skata gana draudzīgi, bet mazie ir patiesi satraukti par savu tālāko eksistenci.

Citāts: „Šoferi arī negrib sēdēt uz koferiem un gaidīt, vai pēc pusgada viņiem vēl būs darbs vai nebūs.”

Viktors Ulberts, Daiga, Lutere

 

2008. gada 12. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Pārrauj vadus
Rubrika: Likstas

10. aprīlī ap vieniem dienā transportlīdzekļa „Scania” šoferis, braucot pa Cenkones ielu, krustojumā ar Lauku ielu pārravē telefona vadus. Vadītājs transportlīdzeklim nebija pilnībā nolaidis iekrāvēja strēli un ar to bija vadus aizķēris. Cilvēki necieta. Jāpiebilst, ka šis nav pirmais gadījums, kad neuzmanīgi kravas vadītāji, braucot ar nenolaistām strēlēm pastrādā skādi. Lielākas nedienas bijušas tad,  kad negabarita kravu transportētāji pārrāvušas tramvaja līnijas, un laiku paralizējot tramvaja satiksmi pilsētā. Savukārt pērn Kopsēdes ielā kāds neuzmanīgs braucējs, aizķēris vadu, nogāza betona laternas stabu, uzgāžot to automašīnām.

 

2008. gada 12. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Rūpes par pilotiem
Rubrika: Gādās arī tā

To, ka SIA „Liepājas tramvajs” direktors Aigars Puks ir gādīgs priekšnieks un rūpējas ne tikai par pasažieru ērtībām, bet arī par tramvaja vadītāju labsajūtu, savulaik viņš apliecināja, kad lidostā uzņēma gādību par pilotiem, kuri tobrīd stūrēja gaisa kuģi Liepājas virzienā.

Tas bija pirmais čarterreiss Liepāja – Antalja, kam paredzēja lielu nākotni. Ar to nākotni tā ir, ka ir, bet tajā rītā lidostas pasažieru izgaidāmajā telpā par godu šim notikumam bija uzklāts bagātīgs uzkodu un dzērienu galds. Pie tā klātesošie, gaidot lidmašīnu arī ieturējās. Te Aigars, kurš pavadīja šajā reisā savu kundzi, pamanīja, ka šampanieša pudeles sāk tukšoties ļoti strauji, un bažīgi visiem uzsauca: „Neizdzeriet taču visu! Atstājiet kaut ko arī pilotiem!”

 

2008. gada 16. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Golde pelna viena amatā, Ansiņš čakli vada komisijas
Rubrika: Amatpersonu deklarācijas

Pasaki man, kas ir tavā deklarācijā, un es pateikšu, kas tu esi. Iespējams, ka tā, jo amatpersonu ieņēmumu atskaites ir ļoti atšķirīgas. Liepājas domes priekšsēdētāja pirmajai vietniecei Silvai Goldei tā ir pavisam lakoniska. Maz amatu, maz ailīšu, kurās rakstīt. Toties Liepajas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš izrādījis duci amatu.

(…)

Ducis amatu, piecas algas

Saskaņā ar deklarāciju 2007. gadā Gunārs Ansiņš ne vien bija priekšsēdētāja vietnieks, bet arī pašvaldībā vadīja Dzīvokļu komisiju, Nodarbinātības komisiju, Privatizācijas komisiju, bija visu triju domes pastāvīgo komiteju loceklis (ikviens domes deputāts darbojas vismaz vienā komitejā), Zemes komisijas loceklis, Baltijas pilsētu savienības valdes loceklis, Kurzemes plānošanas reģiona padomes loceklis, Vides fonda padomes loceklis, SIA „Liepājas tramvajs” padomes loceklis un Liepajas partijas līdzpriekšsēdētājs – amatu rinda gan ir īsāka, nekā gadu iepriekš, kad viņš vēl bija pašvaldības kapitāldaļu pārstāvis piecos uzņēmumos. Un viņa kopējie ienākumi 2007. gadā pirms nodokļu nomaksas bijuši 43 013,32 lati (vairāk nekā 2006. gadā, kad nopelnīts 31 399, 51 lats). Tā kā viņš ir liepājnieks, viņa maksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (pēc aptuveniem aprēķiniem, vairāk nekā 9000 latu) paliek pilsētas budžetā.

Pašvaldībā G. Ansiņš pērn saņēmis priekšsēdētāja vietnieka algu 27 134,73 latus. Summā ietverta arī piemaksa: tāpat kā priekšsēdētājam un viņa pirmajai vietniecei, atvaļinājuma pabalsts un prēmija saskaņā ar domes nolikumu. Saņēmis arī deputāta algu (par darbu pastāvīgajās komitejās) 5616,59 latus, par dabu komisijās 7537 latus (pretstatā domes priekšsēdētājam, kurš par darbu komisijās pērn saņēmis tikai 10 latu), vēl veselības apdrošināšanu un dāvanu karti, kopa par 145 latiem. Savukārt kā SIA „Liepājas tramvajs” padomes loceklis nopelnījis 2160 latu. Par tādu pašu amatu Kurzemes plānošanas reģionā – 420 latu.

Tāpat ka pērn, G. Ansiņam, pieder namīpašums Nīcas pagastā, 60 kapitāla daļas (jeb 14,28 %) SIA „Projektserviss” 300 latu vērtībā, un bezskaidras naudas uzkrājums 3000 latu. Nedaudz palielinājušas parādsaistības – 45682 lati (2006. gadā – 45000 latu).

(…)

Nora Ļauduma

 

2008. gada 16. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Kā Latvija svinēja savu 20. gadu jubileju
Rubrika: Vēstule

(…)

Vakarā tēva un mātes pavadībā gājām uz centru pavērot pilsētu svētku rotā. Ielās gar ietvju malām dega tauku sveces (ploškas). Lielākie skatlogi grezni dekorēti, apkārt logiem vizuļoja lampiņu virtenes. Tas bija kaut kas grandiozs, jo vairāk nekā pusi toreizējā dzīves biju pavadījis petrolejas lampas gaismā. Ļoti patika gar centrālo ielu ietvju malām degošās tauku sveces, kas, nedaudz dūmojot, izplatīja savādu aromātu un romantisku apgaismojumu. Kūrmājas prospektā, ēkā 2/4/6, kur tagad ir Apgabaltiesa, laikam jau bija kuģu rēdereja, jo lielajos skatlogos bija ievietoti kuģu modeļi, arī izgaismoti. Tas toreiz bija kaut kas neredzēts.

Bet visskaistākais, kas man palicis atmiņā, ir spuldzīšu virtenēm, zaļumiem un karodziņiem izdaiļotais tramvaja sastāvs. Redzēju to lēnām braucam pa Kūrmājas prospekta liepu aleju. Tajā laikā tramvajs kursēja arī pa Graudu ielu, Kūrmājas prospektu un gar Peldu iestādi izbrauca uz Peldu ielu.

H. Birznieks. 

 

2008. gada 17. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Centrā sakārto ietves
Rubrika: Jaunumi

Lielajā ielā atjauno ietves, nobeigumam tuvojas remonts posmā starp Pasta un Radio ielu, bet līdz jūnijam paredzēts nobruģēt visus Lielās ielas ietves posmus apmēram 800 metru kopgarumā, informēja domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Kopumā tiks sakārtotas ietves visā ielas garumā – no Jūras līdz Ludviķa ielai, arī tramvaja pieturā pie tirdzniecības nama „Kurzeme”. Paredzēts atjaunot gājēju kustību ierobežojošās margas tajos ielas posmos, kur tās vēsturiski jau bijušas.

Pēc Komunālās pārvaldes aprēķiniem Lielās ielas ietvju remonta izmaksas sasniegs 50000 latu, kas esot mazāka summa, nekā sākotnēji plānots. Ietvju atjaunošana notiek par pilsētas budžeta daļas līdzekļiem, kas paredzēti bruģa seguma uzturēšanai. Darbus Lielajā ielā veic uzņēmums SIA „A-Land”.

Patlaban uzsākta ietves seguma renovācija ar betona bruģakmeni arī Jūrmalas parkā starp tenisa kortiem un Peldu ielu, kā arī A. Pumpura ielā.

Sarmīte Pelcmane

 

2008. gada 18. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Izturēsim!
Rubrika: Pirmā sleja

Tas, ka šogad Liepājas ielu un māju iekšpagalmu remontdarbiem no pilsētas naudas un Ceļu fonda līdzekļiem tiks tērēti apaļi pieci miljoni latu, kas ir vēl vairāk nekā pērn, var mūs gan priecēt, gan darīt mazliet bažīgus.

Protams, zinot daudzu jo daudzu Liepājas ielu bēdīgo stāvokli, iespēja pēc laika tās ieraudzīt gludas un skaistas var tikai ielīksmot pa ietvju grambām pārvietoties pagurušos gājējus un pa bedrainajām brauktuvēm savas mašīnas gandējošos braucējus. Patīkami redzēt, ka remontētāji jau čakli strādā Lielajā ielā, Brīvības ielā un citur. Jo īpaši priecē solījums sakārtot pilsētas centrālās – Lielās ielas – ietvi visā tās garumā. Un pavīd pat neprātīga cerība: varbūt ka pozitīvas pārmaiņas skars arī tramvaja pieturas pie „Kurzemes” un tuvējā skvēra ietves klājumu, kura baismīgi izdrupušās bedres pašā pilsētas sirdī tik ilgus gadus mocīja vietējos un baidīja pilsētas viesus.

Sagrabējušais ielu segums jau sen ir viena no pilsētas lielākajām sāpēm, tāpēc atzīstama ir pašvaldības apstiprinātā ielu renovācijas un rekonstrukcijas programma, kas paredz trīs gadu laikā veikt būtiskus uzlabojumus vairāk nekā 50 ielu objektos. Šis gads ir pēdējais posms programmā, un nedaudz žēl par to, jo, kaut arī paveikts nav maz, tomēr darāmā būtu vēl tik daudz. Turklāt ne tikai ielas gaida gādīgas saimnieka rokas, tik daudz vēl pieturu ar salauztiem soliņiem un citu sakopjamu vietu. Bet visu uzreiz nevar, tas arī skaidrs, tāpēc jāpriecājas, ka darbi uzsākti, un jācer uz turpinājumu.

Bažas vienīgi raisa iepriekšējo gadu mācība, kad vairākās maģistrālēs un svarīgos krustojumos jau pieredzējām plašus remontdarbus vienlaikus, kas jūtami apgrūtināja pārvietošanos pa pilsētu, jo īpaši autotransportam. Tomēr pašvaldības pārstāvji mierina, ka šogad remontēšot mazākas nozīmes ielas, salīdzinot ar tām, kuras rekonstruēja pērn. Lai nu tā būtu, mazās ieliņas tāpat vajag sakopt.

Bet, ja arī remonta laikā sajutīsim šādas tādas neērtības, neīgņosimies. Laba mērķa vārdā taču var mazliet paciesties, galu galā – Liepājas ielas jau sen to bija pelnījušas.

Sarmīte Pelcmane

 

2008. gada 21. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Pa drātī vēstī lasītājs

Tagad sakas silts laiks un gribas katru dienu aiziet uz Dienvidu kapiem. Lūdzu, savāksim parakstus, lai lielie priekšnieki mūs izdzird un vismaz autobusus noorganizē reizi stundā, ja tramvaja līniju nevēlas pagarināt tajā virzienā. Vecie cilvēki ar kājām uz bērēm aiziet nevar.

 

2008. gada 23. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Iereibušas dāmas apdraud liepājniekus
Rubrika: Jaunumi un notikumi

Šis pavasaris mūspusē atnācis ar savādu tendenci – aizvien vairāk sieviešu pie stūres sēžas dzērumā. 21. aprīlī vien divas reibumā braukušās dāmas izraisījušas satiksmes negadījumus.

(…)

Bet pirms pulksten 18 automašīnas „BMW320” vadītāja, braucot pa Ganību ielu, krustojumā ar Ezera ielu bija ignorējusi luksofora aizliedzošo signālu un izraisījusi sadursmi ar automašīnu „Hyundai Kouple”. „BMW” notikumu vietu atstājis. Ceļu policijas darbinieki „BMW” ar sasisto priekšdaļu aizturējuši Klaipēdas ielā. Turklāt brauciens beidzies vēl ar vienu negadījumu – iebraucot kokā. Tad arī izrādījies, ka pie stūres sēž 1977. gadā dzimusi sieviete. Viņas braucienu redzējuši grozīja galvas – sieviete bija radījusi vairākas avārijas situācijas, apdraudot citus satiksmes dalībniekus. Pa Kungu ielu auto aiztraucies nenormālā ātrumā, ignorējot krustojumā ar Zivju ielu degošo sarkano luksofora signālu, un gājēji knapi paspējuši palēkt malā. Bet Klaipēdas ielā pie tramvaja pieturas, kur dāmas brauciens beidzās, par mata no traģēdijas izbēgusi kāda sieviete ar bērnu ratiņiem. Vadītāja, kura aizturēšanas laikā uzvedusies neadekvāti, ka arī pretojusies likumsargiem, pēc negadījuma nogādāta Liepājas reģionālajā slimnīcā, lai veiktu ekspertīzi par iespējamo narkotisko vai psihotropo vielu iespaidā.

Ita Cērmane

Paraksts foto: Šādi – ar sasistu auto – beidzās aptrakušās sievietes traukšanās pa pilsētu. Jāpateicas Dievam, ka necieta nevainīgi cilvēki.

 

2008. gada 26. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Pa drātī vēstī lasītājs

Vai tiešām mūsu domes kungiem ir tik bieza āda, ka nedzird, ka tauta prasa tramvaja vai autobusu līnijas pagarinājumu līdz Dienvidu kapiem? Vai arī nebūtu ko sacīt Pensionāru padomei, jo vecie cilvēki mokās, lai nokļūtu līdz kapsētai to sakopt. Kapsētai apkārt nav žoga. Kā zinu pēc veco cilvēku nostāstiem, kapiem jābūt apkārt žogam, lai dvēselītes nestaigā apkārt. Lai parāda vēl kādu pilsētu, kur tik liels bardaks.

* * *

Kāpēc Klaipēdas ielās galā pie Centrālkapiem tramvaja pieturā nav soliņa? Veci cilvēki nāk, no kapiem un nav kur apsēsties. Vai tiešām vandaļi pārņem visas malas? Ziemeļu kapus, tramvaja pieturas, taksofona būdas izdemolē, afišas Tirgoņu ielā norauj. Karu varēja uzvarēt, tagad vandaļus nevar savaldīt.

 

2008. gada 30. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Pelņa par pilsētas īpašuma pārraudzīšanu

Liepājas pašvaldības īpašums ir ieguldīts 24 uzņēmumos – sabiedrībās ar ierobežotu atbildību. No tām piecas ir sabiedrības, kurā pašvaldībai pieder tikai daļa īpašuma. Viss šis īpašums ir jāpārrauga, un to dara domes apstiprinātie kapitāla daļu turētāja (jeb pašvaldības) pārstāvji. Šos pienākumus dome uzticējusi sešiem cilvēkiem – pieciem pārvalžu vadītājiem un domes priekšsēdētājam Uldim Seskam.

„Kurzemes Vārds” piedāvā ielūkoties, kā viņu atbildīgais darbs atmaksājas.

(…)

Darbs sešās sabiedrībās

Domes juridiskās daļas vadītāja Inita Pelnēna pārrauga pašvaldības kapitāla daļas piecās sabiedrībās – SIA „Liepājas autostāvvietas”, SIA „Aviosabiedrība „Liepāja””, SIA „Liepājas tramvajs”, SIA „Liepājas Tuberkulozes slimnīca” un SIA „Ledushalle „Liepājas metalurgs””, un ir SIA „Liepājas enerģija” padomes locekle. Darbojas domes privatizācijas komisijā. Deklarācijā I. Pelnēna norādījusi algu domē 30,92 tūkstošus latus, un algu „Liepājas enerģijā” – 6000 latu. Salīdzinājumā ar 2006. gadu alga „Liepājas enerģijā” nav mainījusies, bet kopsummā 2006. gadā ienākumi bijuši mazāki – 29,05 tūkstoši latu. I. Pelnēna skaidro, ka „alga domē” ietver ienākumus gan par juridiskās pārvaldes vadīšanu, gan par darbu komisijā un par kapitāla daļu turēšanu.

I. Pelnēnai pieder dzīvoklis Liepājā. Viņai ir parādsaistības 18 tūkstoši latu.

(…)

Nora Driķe

 

2008. gada 2. maijā „Kurzemes Vārds”
Tautas kalpu darba un laika cena
Rubrika: Amatpersonu deklarācijas

Šoreiz aplūkosim, cik pērn pelnījuši Liepājas pašvaldības firmu vadītāji: gan tie, kuriem uzņēmumu darbu vadība ir tiešais un galvenais pienākums – tātad uzņēmumu valdes priekšsēdētāji un valdes locekļi. Virknē uzņēmumu valdes darbu pārrauga atalgota padome, kurā ir priekšsēdētājs un padomes locekļi. Šo cilvēku rokās ir nodokļu maksātāju īpašums.

Algas valdēs

Vispirms – tikai tās algas, kuras saņemtas pašvaldības uzņēmumu valdēs: summas pirms nodokļu nomaksas, tūkstošos latu. Dažos uzņēmumos valdē ir trīs darbinieki, piemēram, Komunālajā pārvaldē, bet lielākajā daļā firmu darbu vada tikai viens valdes loceklis.

(…)

SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks: 15,80;

(…)

Lieki piebilst, ka tādu amatu, kuros pērn būtu nopelnīts mazāk nekā gadu iepriekš, šeit nav.

Vairāki krēsli

(…)

A. Puks tur rūpi ne tikai par tramvaju, bet ir arī valdes priekšsēdētājs valsts SIA „Piejūras slimnīca”, kur pērn nopelnījis 22,45 tūkstošus latu. A. Pukam nozīmīgs ienākumu avots ir arī SIA „Rietumu radio”, kurā viņam pieder piecas daļas par 2500 latiem – no radio darbības saņemtas dividendes 2,39 tūkstoši latu.

(…)

Domes izpilddirektora vietnieks Ronalds Fricbergs ir arī SIA „Liepājas tramvajs” padomes loceklis. Domē nopelnīti 26,98 tūkstoši latu, uzņēmuma padomē – 2160 latu.

(…)

Cerams, lasītājiem ir dots priekšstats un iespēja pašiem izdarīt secinājumus. Katrs planētas iedzīvotājs var arī pats apmierināt ziņkāri un ielūkoties internetā – Valsts ieņēmumu dienesta publicētajā amatpersonu datu bāzē atrodama lielākā daļa deklarāciju.

(…)

Nora Driķe

 

2008. gada 10. maijā „Kurzemes Vārds”
Par savstarpējo cieņu.
Rubrika: Vēstule

Pirms neilga laika rubrikā „Pa drāti vesti lasītāji” kāda kundzīte bija izteikusies par bērnu ratiņiem Liepājas sabiedriskajā transportā un to radītām neērtībām, nejaukajiem vecākiem utt. Esmu divus mēnešus veca puisīša tētis. Kopā ar sievu un mazo diezgan bieži izmantojam sabiedrisko transportu – autobusus, tramvajus. Tādēļ man ir pieredze, ka pasažieri un arī vecākā gadagājuma cilvēki izturas pret tiem, kas transportā iekāpj ar bērnu ratiņiem. Pats esmu pārliecinājies, cik nekaunīgs mēdz būt viens otrs vecāks cilvēks, pats speciāli uzgrūžoties virsū bērna ratiņiem un tad sūdzoties, ka vietas nepietiek… Tad man rodas iespaids, ka padzīvojušie ļaudis ar neslēptu īgnumu vienkārši izmanto iespēju uzbrukt tiem vīriešiem un sievietēm, kas atļaujas sabiedriskajā transportā iecelt savu bērnu ratus. Ratiņi tiek grūstīti, uz tiem mierīgi apspiežas, ignorē aizrādījumus. Reiz pēc vairākkārtējiem aizrādījumiem no kāda pasažiera saņēmu atbildi apmērām šādā tonī: „Nav ko te vazāties ar saviem kretīniem un aizņemt vietu!” Jā, arī tādi mēdz būt pasažieri…

Ar avīzes starpniecību vecajām kundzītēm (tās pēc mūsu pieredzes nezin kādēļ ir tās indīgākas!) gribētos pajautāt, vai tiešām ir tik patīkami dzīvot, jūtoties kā pasaules nabām un pat nemēģinot saprast, ka autobuss vai tramvajs nav domāts tikai viņām vienīgajām. Vai viņu cienījamie gadi lai būtu par attaisnojumu lielajai nekaunībai un pat agresivitātei pret sievieti ar bērnu ratiņiem?

Ar cieņu – Imants no Liepājas.

 

2008. gada 10. maijā „Kurzemes Vārds”
Pa drātī vēstī lasītājs

Līgums pagarināt tramvaja līniju līdz Dienvidu kapiem vai arī biežāk laist autobusu reisus uz turieni. Veciem cilvēkiem grūti aiziet kājām.

* * *

8. maijā avīzē ir raksts par valsts pārvaldes taupības piemēru. Ganību un M. Ķempes ielā ir ieguldīta liela naudas summa labiekārtošanai. Tagad M. Ķempes ielā plāno tramvaju. Tātad lielā naudas summa būs izmesta vējā. Taupība vien uz papīra, ne darbībā. To, ka vecie cilvēki lūdz pagarināt tramvaja līniju līdz Dienvidu kapiem, neņem vērā. Tautas kalpi kalpo sev, nevis tautai. Kāpēc tā notiek?

 

2008. gada 12. maijā „Kurzemes Vārds”
Bruģi liek daudzviet
Rubrika: Jaunumi

SIA „A-Land” darbinieki sākuši bruģēšanu K. Valdemāra ielas posmā no Peldu līdz Rožu ielai. (Bruģē starp tramvaja sliedēm.) Uzņēmuma vadītājs A. Šervinskis pastāstīja, ka šo darbu plānots padarīt mēneša laikā. Lielajā ielā ietvi turpina bruģēt ar dekoratīvo bruģakmeni. Drīz vien jaunu segumu iegūs tramvaja pietura pie tirdzniecības nama „Kurzeme” un pie Dzimtsarakstu nodaļas. Paredzēts ietves bruģēšanu Lielajā ielā pabeigt divu nedēļu laikā. Bruģi labo Palmu un Siguldas ielā.

 

2008. gada 16. maijā „Kurzemes Vārds”
Ne zem zviedra, ne krieva, ne vācieša
Rubrika: Dienas tēma

Kad Latvijas valsts 90. gadadienas gaisotnē pārskatām mūsu vēstures gaitu, vērtējam, kas esam bijuši, kā tapuši par valsti, kā to veidojuši, cēluši un sargājuši, mums, kas sevi dēvējam par liepājniekiem, neapšaubāmi ir ko piebilst. Liepāja allaž pratusi izcelties ar savu pienesumu kopīgajā vēsturē. Bet ar vienu faktu lepojamies visvairāk. Proti – brīdi, kas joprojām ļauj apgalvot: Liepāja – Latvijas galvaspilsēta.

(…)

1919. gada aprīlī Liepājā ieradās angļu karakuģi. Lielākie – „Erebuss” un „Faetons”. Bija arī franču kuģi, bet vēl notikumos neiejaucās. Tiesa, kapteiņa A. Remesa-Veica vadītajam kuģim „Saratov”, kas no 16. aprīļa līdz 27. jūnijam faktiski bija ne tikai Pagaidu valdības mītne, bet arī visa neatkarīgā Latvijas valsts, abās pusēs atradās pa vienai angļu mīnu laivai.

Kā godājam galvaspilsētas piemiņas vietas?

1919. gadā Pagaidu valdība apmetās ēkā Lielajā ielā 2, iepretim šodienas tramvaja pieturai. Tagad šajā vietā klaja vieta un žogs. 1934. gada 10. augustā pilsētas galva Ēvalds Rimbenieks pie šās ēkas atklāja piemiņas plāksni, kas norādīja, ka tur „1919. gadā mita un darbojās brīvās Latvijas pirmā valdība Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā”, bet plāksne diemžēl gājusi bojā Otrā pasaules kara laikā. Un diezin vai kāds, pukodamies gaidīdams tramvaju, kas nenāk un nenāk, iedomājas, ko 1919. gadā tur pārdzīvoja pirmie Latvijas brīvvalsts ministri. Šā kara laikā sabombardēts arī Pilsētas valdes nams Rožu laukumā, kurā notikušas Pagaidu valdības sēdes. Tagad tajā vietā uzcelta viesnīca „Līva”, bet daļa pagaidām vēl brīva, gaida topošo tirdzniecības centru ar milzīgo pazemes garāžu. Nekādu piemiņas zīmju.

(…)

Līvija Leine

 

2008. gada 16. maijā „Kurzemes Vārds”
Sadursmē cieš gan šoferis, gan līdzbraucēji

(…)

Cits satiksmes negadījums, kura dēļ uz laiku bija apturēta tramvaja satiksme, notika vakarrīt ap pulksten 10 pilsētas centrā – Lielajā ielā pretī Sv. Trīsvienības baznīcai. Automašīnas „Mercedes Benz” vadītājs vēlējās nogriezties no Lielās ielas uz Radio ielu, taču nepārliecinājās, vai netuvojas tramvajs. Tas tuvojās, un notika sadursme. Tā kā bojājumi abiem transportlīdzekļiem bija pavisam nelieli un cilvēki nebija cietuši, abas puses vienojās par saskaņoto paziņojumu. Jau pavisam drīz tramvaja satiksmi atjaunoja.

 

2008. gada 17. maijā „Kurzemes Vārds”
Paziņojums

Cienījamie pasažieri!

SIA „Liepajas tramvajs” informē, ka no 2008. gada 1. jūnija tiek noteikti jauni tarifi braukšanai tramvajā.

Talona cena tramvajos – Ls 0,30,

Talona cena kioskos un veikalos – Ls 0,25,

Mēneškartes cena – Ls 10,00,

Mēneškartes cena pensionāriem, donoriem, skolēniem – Ls 5,00,

Mēneškartes cena pasažieriem, kuri vecāki par 70 gadiem – Ls 2,00.

 

2008. gada 21. maijā „Kurzemes Vārds”
Vai domes sēdes nūdistu pludmalē?
Rubrika: Pirmā sleja

(…)

Mūsu lasītāju V. Smaļķi ir aizvainojusi nesen publicētā liepājnieka Imanta vēstule, kurā viņš pārmet vecākās paaudzes cilvēkiem, ka tie neiecietīgi, nekaunīgi, pat agresīvi izturas pret to, ka jaunās ģimenes tramvajā pārvadā bērnu ratiņus. Nav nepieciešamības pārstāstīt Smaļķes kundzes vēstuli, var tikai pievienoties viņas uzskatam, ka ne jau no piederības kādai paaudzei, vienalga, vecai vai jaunai, atkarīga cilvēka attieksme un uzvedība.

(…)

Andžils Remess

 

2008. gada 24. maijā „Kurzemes Vārds”
Atvadas no skolas, lai ietu tālāk
Rubrika: Notikumi

Vakar skolās notika pēdējais zvans jeb, kā citās mācību iestādēs to dēvē, – pirmseksāmenu brīdis.

(…)

Pēc svinībām skolas telpās lielākajai daļai no klasēm negribējās šķirties. Tāpēc bija izdomāti dažādi veidi, kā vēl palikt kopā. 1. ģimnāzijas 9.b klase, piemēram, devās braucienā pa pilsētu ar tramvaju, J. Čakstes 10. vidusskolas beidzēji kopā ar audzinātāju devās stādīt kociņus, bet pirmdien 12. klašu skolēni visā tā nopietnībā atkal sēdīsies skolas solos, lai kārtotu pārbaudījumu matemātikā.

Daina Meistere

 

2008. gada 28. maijā „Kurzemes Vārds”
Ziemeļu-dienvidu maģistrāle
Rubrika: Dienas tēma

Liepājas transporta maģistrāļu shēma, ir jau būtībā iestrādāta 1988. gada pilsētas ģenerālajā plānā, jau tagad iezīmēta arī nākamā Liepājas Ziemeļu – dienvidu maģistrāle.

Maģistrāle nosacīti – ne pēc nosaukuma, bet gan pēc tā uzdevuma, jo šī maģistrāle nav un nebūs tikai viena iela, bet gan galveno ielu maršruts, kas visērtāk izvedīs braucējus cauri pilsētai. Šis mugurkauls savienos vairākus Liepājas mikrorajonus – būs ērtāka nokļūšana no Vecliepājas un Ezerkrasta un ziemeļu priekšpilsētu, nebūs jābrauc pa Raiņa ielu, atslogos arī Liepājas centra transporta satiksmi. Tā uzlabos gājēju drošību pilsētas centrā, tik ierobežotas transporta plūsmas.

Zirņu ielas rekonstrukcijas būs tikai daļa no šīs Ziemeļu – dienvidu maģistrāles posma. Liepājas galvenais pilsētplānotājs Arvīds Vitāls, skaidro, kādas ielas veidos maģistrāli, kurai pašlaik dažādās tapšanas stādījās ir četru posmu projekti.

(…)

Posms: Parka ielas un Brīvības ielas krustojums – Tērauda iela – jaubūvējams gaisa tilts pāri dzelzceļam uz Namdaru ielu – Meža un Krūmu ielas savienojums. Šis posms ar projektējamo dzelzceļa pārvadu veidos visradikālākās pārmaiņas Liepājas transporta organizācijā. Paredzēta arī iespēja reize ar to pāri dzelzceļam veidot jaunu tramvaja līniju no Brīvības ielas uz „Laumas” rajonu, ar galapunktu pie Kalpaka tiltu. Pašvaldība jau saņēmusi jau trīs šī posma transporta risinājumus no transporta plānotājiem – SIA „IMINK”. Drīzumā variantus izskatīs Būvvalde, Transporta komisija un, iespējams, arī Domes Pilsētas attīstības komiteja.

Ziemeļu – dienvidu maģistrāles pēdējais posms. Iecerēts Krūmu un Meža ielu veidot par vienvirziena ielām (līdzīgi kā tas paredzēts Ganību un Zirņu ielās), un maģistrāle virzīsies pa Šķēdes ielu virzienā uz O. Kalpaka ielu. Šī posma detalizēto plānošanu un projektēšanu pašvaldība vēl nav pasūtījusi, taču kopējā transporta shēmā ir iezīmēti šie transporta risinājumi.

SIA „Komunāla pārvalde” ir pasūtījusi firmai „Ģeokonsultants” Ziemeļu – dienvidu maģistrāles tehniski ekonomisko pamatojumu ar aplēsēm, cik varētu izmaksāt visas maģistrāles izbūve. Jūnija beigās uzdevums varētu būt izpildīts.

Nora Driķe

 

2008. gada 30. maijā „Kurzemes Vārds”
Tramvaja biļete – 30 santīmu
Rubrika: Jaunumi

No 1. jūnija dārgāka kļūs braukšanas maksa Liepājas tramvajā. Kā skaidroja uzņēmuma SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks, izmaiņas saistītas ar pasažieru pārvadājumu organizēšanas un ekspluatācijas izmaksu pieaugumu, kas savukārt saistīts ar elektroenerģijas tarifu, kā arī degvielas cenu kāpumu. Degvielas cenu kāpums izraisījis rezerves daļu, materiālu, pakalpojumu un citu izmaksu pieaugumu. Inflācijas pieaugums prasa arī darba samaksas palielinājumu.

No 1. jūnija viena talona cena tramvajos būs 30 santīmu, talona cena kioskos un veikalos 25 santīmi. Mēneškartes cena – 10 latu, mēneškartes cena pensionāriem, donoriem, skolēniem 5 lati, mēneškartes cena pasažieriem, kuri vecāki par 70 gadiem 2 lati.

Par braukšanas maksas tarifa pieaugumu uzņēmums informējis pašvaldību, vienlaikus iesniedzot pārskatu par pasažieru pārvadājumu organizēšanas un ekspluatācijas izmaksām pilsētas elektrotransportā. Iepriekšējais braukšanas tarifs (talons tramvajā – Ls 0,24; talons kioskos/veikalos – Ls 0,20; mēnešbiļetes cena – Ls 7,60) bija spēkā no 2007. gada 1. janvāra.

 

2008. gada 30. maijā „Kurzemes Vārds”
Maksās par tehniskajiem projektiem
Rubrika: Jaunumi

Liepājas pašvaldība gatavojas aizņemties no valsts kases 2 miljonus latu, lai finansētu 11 dažādus infrastruktūras attīstības projektu priekšdarbus – galvenokārt, lai veiktu tehniski ekonomisko pamatojumu un izstrādātu tehniskos projektus. Šādu lēmumu ceturtdien akceptēja domes Attīstības komiteja.

Domes Attīstības pārvalde šos 11 infrastruktūras projektus gatavo Eiropas Savienības fondu finansējuma konkursiem. Tā kā Ministru kabinets noteicis, ka priekšroka tiks dota projektiem, kuriem projekta iesniegšanas brīdī būs izstrādāts tehniskais projekts – tas varētu samazināt projektu sadārdzināšanos.

Liepāja vēlas par ES naudu rekonstruēt Liepājas ielu apgaismojumu, siltināt skolas, uzcelt bērnudārza „Saulīte” piebūvi, pagarināt tramvaja līniju un atjaunot pašreizējo līniju, rekonstruēt Zirņu ielu, Brīvības ielu, izveidot velomaršrutu un veikt vēl citus darbus – kopā 11 projektu kopīgo izmaksu aplēse ir 60 miljoni latu. Tehniskos projektus paredzēts izstrādāt 2008. – 2009. gadā. Ja tiks iegūta ES nauda projektu īstenošanai, pašvaldība varēs atgūt 1,3 miljonus no tiem 2 miljoniem, kurus plāno izlietot tehniskās dokumentācijas izstrādei.

 

2008. gada 4 jūnijā „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēstī lasītājs

31. maijā tramvajā brauca jaunu vīriešu kompānija, kura skaļi smējās un netaktiski runāja pa visu vagonu, tad saka fotografēt. Pēc tam vīrietis ar kovboja cepuri galvā staigāja ar sieviešu manekenu bez galvas, lielām krūtīm, izskatījās pretīgi. Piedāvāja akciju – par 5 santīmiem prezervatīvus. Braucēji klusēja, bija visatļautība. Kam par to atbildēt?

* * *

Tramvaja taloni ir kļuvusi dārgāki. Ko iesākt ar vecajiem tramvaja taloniem? Nebrīdināja, ka būs derīgi līdz jūnijam, nebija arī uzraksta uz tiem. Tramvaja vadītājs pateica, ka vecie vairs nav spēkā. 2. jūnijā talonus varēja nopirkt tikai pie vadītāja, neviena kioskā tie nebija nopērkami. Kāpēc jāpērk dārgie taloni? No rīta pirms deviņiem solīda kundze bija divos kioskos meklējusi jaunos talonus, bet nebija dabūjusi, tādēļ kompostrēja veco. Kontrolieris to ieplēsa un nometa uz grīdas, pēc tam pateica, ka kundze esot bezbiļetniece. Kā jārīkojas šajā gadījumā, ja kontrolieris likvidēja vienīgo pierādījumu? Bija vajadzīgs pārejas posms vai arī iespēja talonus atdot uzņēmumam atpakaļ.

 

2008. gada 6. jūnijā „Kurzemes Vārds”
Par olimpiādi, burām un ralliju
Rubrika: Sports

Vakar preses konferencē Liepājas sporta dzīves pārstāvji informēja par vairākiem drīzumā paredzētiem lieliem sporta pasākumiem, kas notiks Liepājā un ārpus mūsu pilsētas.

(…)

Ar ieskatu rallija „Kurzeme – 2008” norisē dalījās šo autosacensību rīkotāji. Maču priekšballīte jeb „Before party” ceturtdien, 3. jūlijā, notiks koncertestrādē „Pūt, vējiņi!”, bet rallija atklāšana un apbalvošana norisināsies pie dizaina viesnīcas „Promenāde Hotel”. Divu dienu garumā aptuveni 70 ekipāžu vagos Liepājas un Kuldīgas rajona ceļus, bet sestdienas pēcpusdienā atgriezīsies Liepājā, kur norisināsies pēdējie dopi. Šķiet, ka tik tuvu Liepājas sirdij – Rožu laukumam – rallija auto vēl nav sacentušies. Liepājas ātrumposma starts būs Lielajā ielā iepretim Dzimtsarakstu nodaļai, bet trase vīsies pa Teātra, Skolas, Baznīcas, Stendera, A. Pumpura, Zivju, Lielo, F. Brīvzemnieka, vēlreiz Lielo, Radio, J. Dubelšteina un Pasta ielu, bet braucēji finišēs pie Graudu un Dīķu ielas krustojuma. Rallija rīkotāji uzsver pilsētas posma unikalitāti – šauras ielas, kuras sedz gan asfalts, gan bruģis, un būs arī jāšķērso tramvaja sliedes.

Sacensību dēļ sestdien, 5. jūlijā, Liepājas centrs aptuveni no pulksten 15.30 līdz 19 būs slēgts, un autovadītājiem tiek ieteikts savus braucamos atstāt ārpus centra, piemēram, pie tirdzniecības centra „Rietumu centrs” vai pie Pētertirgus.

(…)

Andris Sudmalis

 

2008. gada 5. jūnijā „Kurzemes Vārds”
Uz vienām sliedēm neapdzīt…
Rubrika: Notikumi

Nelāgi otrdienas vakars pienācis divām tramvaja vadītājām. Klaipēdas ielas galā, tramvaja galapunktā viens tramvajs nav nobremzējis un ietriecies otram aizmugurē.

Negadījums notika ap septiņiem vakarā. Kā avārijas vietā noskaidroja „Kurzemes Vārds”, viens tramvajs, galapunktā apgriežoties atceļam uz pilsētu, bija ietriecies otram tramvajam aizmugurē. Trieciens bijis spēcīgs – par to liecināja abu tramvaju izbirušie logu stikli. Cietušā tramvaja vadītāja stāstīja, ka otrajam tramvajam sabojājušās bremzes, kādēļ tas ietriecies priekšā stāvošajā.

Valsts policijas oficiālā informācija gan rāda, ka negadījums noticis otrā tramvaja vadītājas neuzmanības dēļ. Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse pastāstīja, ka 1952. gadā dzimusī tramvaja „ČKD Praga Tatra” vadītāja nebija izvēlējusies pietiekamu braukšanas distanci, kādēļ notikusi sadursme ar priekšā stāvošo tramvaja vagonu.

Par laimi, cilvēki negadījumā necieta. Pasažieru nevienā no tramvajiem nav bijis, arī pašas vadītājas tikušas cauri ar izbīli. Vadītāja pateicās Dievam, ka nelaime atgadījusies galapunktā, kur nebija liels ātrums, kā arī brīdī, kad tramvajā nebija pasažieru: „Grūti pat iedomāties, kādas sekas būtu gadījumā, ja bremzes tramvajam būtu sabojājušās pilsētas centrā, pirms gājēju pārejas vai ar luksoforu regulējama krustojuma.”

Ļaudīm, kas vakara stundā gaidīja tramvaju, gan tika sagādātas neērtības. Kamēr cietušie tramvaji viens otru aizšlepēja uz depo un atbrīvoja sliedes, tramvaju satiksme bija paralizēta.

Pēdējo gadu laikā šāds negadījums, kad saduras divi tramvaji, mūsu pilsētā nebija noticis. Taču cietušā tramvaja vadītāja zināja stāstīt, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem līdzīgs negadījums bijis.

Ita Cērmane

 

2008. gada 6. jūnijā „Kurzemes Vārds”
Pilsētas videi, mājokļiem un iedzīvotāju audzināšanai
Rubrika: No Liepājas domes sēdes

Divi miljoni latu vienpadsmit infrastruktūras projektu izstrādei; trīskāršots līdzfinansējums māju siltināšanai; pieckāršots maksimālais sods par pilsētas saistošo noteikumu pārkāpumiem – tie ir tikai trīs no 67 domes lēmumiem, kurus deputāti pieņēma ceturtdien stundas un dažu minūšu laikā. Domes sēdē nepiedalījās deputāti Viktors Dronovs un Gunārs Ansiņš, jo abi devušies komandējumos, un Aigars Kesenfelds – nezināmu iemeslu dēļ. Uldis Pīlēns domes sēdē piedalījās, atrazdamies Liepājas pārstāvniecībā Rīgā, un ar kolēģiem sasveicinājās tālrādē, savukārt Imants Resnis piedalījās tikai daļēji, līdz 46. jautājumam.

Lēmums attīstībai

Dome nolēma no Valsts kases aizņemties 2,057 miljonus latu, lai varētu finansēt 11 projektu pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu finansējuma saņemšanai Eiropas Savienības struktūrfondiem. Nauda vajadzīga, lai varētu sagatavot tehniskos projektus un citu projektu dokumentāciju. Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks vēlāk „Kurzemes Vārdam” sacīja, ka lēmums vajadzīgs, jo tā „ir iespēja un cerība iedot Liepājas ekonomiskajai attīstībai straujāku tempu”. U. Sesks sacīja: nav jābažījas, ka tehniskie projekti tiks izstrādāti, bet netiks īstenoti, jo Liepājas dome ieguldījusi lielu divus gadus ilgu darbu un panākts, ka lielākajai daļai šo projektu finansējumu jau ir apsolījusi valsts.

Tagad pašvaldība ieguldīs 2,057 miljonus latu, lai vēlāk īstenotu šos 11 projektus kopsummā par apmēram 60 miljoniem latu. Sarakstā ir Brīvības ielas rekonstrukcija, applūšanas novēršana Zaļās birzs apkaimē, ielu apgaismojuma rekonstrukcija, velomaršrutu izveide, Jūras un Graudu ielas krustojuma rekonstrukcija, bērnudārza „Saulīte” piebūve, Liepājas ezera malas labiekārtošana, jauna tramvaja līnija un vecās remonts, Zirņu ielas rekonstrukcija, uzņēmējdarbības infrastruktūras izveide Pulvera ielas apkārtnē un Karostā un skolu siltināšana.

(…)

Nora Driķe

 

2008. gada 7. jūnijā „Kurzemes Vārds”
Pa drātī vēstī lasītājs

No pasažieres, kas pulēja sarkanos zābakus 57 gadus: it kā parasts incidents pulksten 12. 46 notika 240. vagonā. Iekāpa sētnieka tērpā ģērbusies sieviete un pavēlošā tonī uzstāja, lai tramvaja vadītāja samaina 10 latu. Pati prasītāja bija stiprā skurbulī, arī kontrolieri pieklājīgi un godīgi sarāvās maliņā, līdz viens no pasažieriem samainīja uz divām piecu latu naudaszīmēm. Pasažiere pacēla balsi skaļāk. Pieklājīgie un kulturālie kontrolieri paraustīja plecus un pieļāva to.

* * *

Atgādinu Komunālajai pārvaldei, ka Klaipēdas ielā pie tramvaja galapieturas stāv pagājušā gada lapu kaudzes. Briesmīgi izskatās. Ciemiņi no Lietuvas puses brauc iekšā un brīnās.

 

2008. gada 7. jūnijā „Kurzemes Vārds”
Golfiņš mēģina spēkoties ar tramvaju

Ceturtdien darba dienas beigās dīvains skats paveras Rīgas un Raiņa ielas krustojumā – kāds golfiņš bija nevis izbraucis līkumu, bet ielicies tramvajam tieši sānos.

Kā negadījuma vietā noskaidroja „Kurzemes Vārds”, sadursme starp automašīnu „VW Golf” un tramvaju bija notikusi pēc pulksten 17, izbraucot no Raina ielas „VW” 26 gadus vecais vadītājs bija izraisījis sadursmi ar tramvaju, kas braucis pa Rīgas ielu centra virzienā. Kā tas gadījies, īstas skaidrības nebija. Nelaimīgais vadītājs policistiem skaidrojis, ka it kā apbraucis kādu šķērsli, tāpēc uzbraucis uz sliedēm. Bet citi šoferi plecus vien raustījuši un pieļāvuši, ka šāda avārija var gadīties vienīgi tad, ja vienlaikus sabojājas bremzes un nobloķējas stūre. Konkrēti bija zināms tikai tas, ka braucēji pie stūres nav sēdies dzērumā un cilvēki nelaimē nav cietuši.

Policijas oficiāla versija piektdienas rītā vēstīja, ka golfiņa stūrētājs un tramvaja vadītāja negadījuma vietā parakstījuši saskaņoto paziņojumu.

Ita Cērmane

Paraksts foto: Auto bija cietis vairāk par tramvaju.

 

2008. gada 11. jūnijā „Kurzemes Vārds”
Pa Darmštati kursē Liepājas tramvajs

Liepājas vārda nosaukts tramvajs kops pagājušās nedēļas kursē pa Darmštates – sadraudzības pilsētas ielām Vācijā. Modernāka modeļa, pagājušā gada ražojuma zemas grīdas tramvaju rotā mūsu pilsētas vārds un ģerbonis, pastāstīja Liepājas domes priekšsēdētāja padomniece Ieva Puka. I. Puka un domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš no 5. līdz 7. jūnijam pēc māsupilsētas ielūguma piedalījās Darmštates svētkos, kuros atzīmēja arī pilsētu 15 gadu draudzību. Jubilejas draugu pilsētu vārdos Darmštatē nosaukti arī citi tramvaji: „Grāca” (Austrija), „Alkmāra” (Nīderlande), „Troja” (Francija), „Trndheima” (Norvēģija), „Plocka” (Polija). Par sava vārda reklāmu Liepājai nav jāmaksā, arī par domes pārstāvju vizīti maksājusi Darmštate.

Savukārt Liepājas Tautas lietišķās mākslas studijas „Dzintars” amatnieki vēl visu nedēļu piedalīsies Darmštates svētku „Eiropas ciema tirgū”, informēja domes ārējo sakaru koordinētāja Gunta Dejus.

 

Paraksts foto: Tramvajs ar Liepājas vārdu visiem darmštatiešiem atgādinās par Latvijas pilsētu, kurā piedzimst vējš. Pie Darmštates tramvaja stūres – Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.

 

2008. gada 13. jūnijā „Kurzemes Vārds”
Bagātie trīsdesmitie aku urbēja dēla acīm

 

Haralds Birznieks daudziem pazīstams kā viens no tiem liepājniekiem, kam tuva pilsētas vēsture. Urdīties pa to, pēc paša vārdiem, viņš sācis pasen. Astoņdesmit viena gada vecā kunga atmiņās tas, kas daudziem ir vēsture, piemēram, pagājušā gadsimta trīsdesmitie gadi, ir arī bērnības atmiņas. Haralds Birznieks atzīst, ka sākums interesei par vēsturi bijusi grāmatu lasīšana. Jau skolas laikā bērnu bibliotēkā meklējis tās, kurās bijis rakstīts par karalienēm un cariem. Arī par Latvijas un Liepājas, par pasaules vēsturi. Kad piecdesmitajos gados iegādājies fotoaparātu, sakrātas fotogrāfijas par Liepāju laiku gaitā. Ir daudz safilmēts. Sakrāts arī bagāts atklātņu klāsts.

Viņa skatījums ir savdabīgs, tikai viņam piederošs. Un tas mazliet disonē ar ierasto viedokli, ka pagājušā gadsimta trīsdesmitie gadi bijuši sava veida zelta laikmets Latvijas un arī Liepājas vēsturē. Bet to, kā uz pasauli un lietām raugāmies, nosaka katra paša pieredze.

(…)

Tramvajs, fūrmaņi

Haralda Birznieka atmiņā divas līnijas. Viena – Karostas līnija. Galapunkts bijis pie Kalpaka tilta, tad pa O. Kalpaka ielu, pa Raiņa ielu, pa Rīgas ielu, pa Lielo ielu, tad pagriezies pa Graudu ielu līdz Kūrmājas prospektam, pa to līdz peldiestādei un līdz Peldu un K. Ūliha ielas stūrim. Vadības ierīce bijis abos vagona galos. Līdz vienam galam ticis, tas sāka kustību atpakaļ. Tas gājis pa vienām sliedēm, tikai vietumis bijušas vietas, kur divi pretimbraucošie tramvaji varētu samainīties vietām. Otra – pirmā līnija. Vadītāji visu laiku stāvējuši kājās, ārpusē. Vasarā kabināja klāt vaļējos vagonus. Tas bijis liels šiks, puišelim paspēt uzlēkt uz vagona tā, lai vadītājs nepamana. Puikas tolaik esot bijuši kā jau puikas. Gan izdomas bagāti, gan kustīgi.

„Tikai tā varēja izaugt slavenie sportisti,” vērtē Haralds Birznieks, „kā brāļi Zviedri. Kopā spēlējām futbolu, kur tagad 6. vidusskola. Tur bija Krauzes zirgu ganības. Tolaik auto bija retums. Galvenais kravas transports pilsētā bija zirgi. Tie bija milzīgi lieli, iejūdza raspuskās, ar tām veda, ko vajadzēja. Krauzem, protams, nepatika, ka izmīdām zāli. Kad dabūja rokā bumbu, konfiscēja. Lūdzāmies, lai dod atpakaļ, ka vairs tur neiesim. Bet gājām jau atkal. Lai arī tā nebija ādas bumba, bet no lupatām sašūta, smaga, ka paspert nevarēja. Tur, tajās pļavās, ir sākums slavenajiem Liepājas futbolistiem.”

Otrs uzņēmējs, kam bijuši zirgi, bijis Barkāns. Tas zirgus pārdevis un iegādājies smago mašīnu. Uz tās bortiem bijis rakstīts „Vairogs”. Tā bijusi pirmā mašīna, ko puišeļiem apbrīnot ar biklu cerību, ka varbūt izdosies pavizināties.

Vienā mājā ar Birzniekiem dzīvojuši arī trīs slaveni kučieri: Rimkus, Štāls un Fogelis. Katram bijis savs zirgs, savi rati un darīšanas. Rimkus dēls bijis aizsargs. Rīgas un 1905. gada ielas stūrī viņam piederējusi konditoreja. „Dienās, kad visas bulciņas nav varēts pārdot, Rimkus kundze mātei par diviem santīmiem pārdeva vakardienas ceptās. Māte dažreiz tās nopirka priekš mums, bērniem.”

Bērnu dienās viņam izdevies arī redzēt pirmo hārliju – motociklu ar blakusvāģi. Tas bijis brīnums, kas puikām dienām apbrīnojams un aprunājams.

Bet lielākoties visi braukuši ar ormaņiem. Vieglie rati ar atsperojumu, uz gumijas riteņiem. Puikas pamanījušies uzlēkt uz aizmugures, lai pavizinātos. Tad ormaņi centušies ar pātagu palaidnim trāpīt. Reizēm tīši kaitinājuši ormaņus. Saukuši: „Puika pakaļā! Puika pakaļā!” Kad ormanis mēģinājis tukšu gaisu aizgaiņāt ar pātagu, smiekli bijuši lieli.

Ormaņi lielākoties stāvējuši pie stacijas. Tur bijuši arī daži taksometri. Bet lielākā daļa pasažierus gaidījuši pie valdes nama Rožu laukumā.

Puiku interesi piesaistījuši arī līķrati, kas stāvējuši mācītājmuižā, Rāmavas ielā 12. Tie likušies vēl satraucošāki nekā kāzu kariete, kurā parasti bijuši balti zirgi.

Apskates vērts laiku pa laikam puikām bijis brīdis, kad no stacijas, kas atradusies iepretim tagad nograutajam Piena kombinātam, atgājis Aizputes bānītis. Un laiks, kad netālu no Melnās bumbas, no zvejas nākdamas, krastā stājās motorlaivas, kā sievas krāva zivis ratiņos un turpat uz vietas tirgoja. Tālāk bijusi laivu piestātne, no kuras svētdienās cilvēkus veda zaļumos, uz Friča birzi Attekas salā.

(…)

20. gadsimta trīsdesmitie gadi Liepājā

1930. gads Liepājā

57 238 iedzīvotāji.

10 556 cilvēki strādā rūpniecības uzņēmumos.

No Latvijā reģistrētajiem 2887 rūpniecības uzņēmumiem pilsētā darbojas 101, t. i., 3,5 procenti.

Rentablākie uzņēmumi – „Elektrības iestāde”, peļņa 428 000 latu, „Tramvajs” – 61 000 latu.

Nodibina Liepājas Latviešu ārstu biedrību, Liepājas Ebreju ārstu–speciālistu biedrību, Liepājas Automobiļu klubu, Tautas universitāti.

Latvijas Jūrniecības departaments izstrādā noteikumus brīvostas ierīkošanai Liepājā.

(…)

Līvija Leine

 

2008. gada 14. jūnijā „Kurzemes Vārds”
Pa drātī vēstī lasītājs

Dārgie liepājnieki, kāpēc mūsu pilsētas galvas nedomā par Liepājas iedzīvotājiem, lai tie elpotu pēc iespējas tīrāko gaisu? Vai vajag cauri Liepājai pa Zirņu ielu veidot lielo maģistrāli, kas piesārņo gaisu ar izplūdes gāzēm? Vai nepietiek ar ostas smakām? Pat nelielām pilsētiņām ir apvedceļi, piemēram, Grobiņai. Pārbūvēs Zirņu ielu par maģistrāli, nojauks mājas un veiks citus pārbūves darbus. Bet pēc gada atkal būvēs apvedceļu pa Otaņķiem. Vai tas ir prāta darbs? Kāpēc uzreiz neveidot Otaņķu apvedceļu, lai nebūtu divreiz jāmaksā? Nedomā par iedzīvotajiem, pagarinot tramvaja līniju līdz Ezerkrastam I, Dienvidu kapiem, Centrālkapiem, bet pagarinot uz Ezerkrastu II, kur jau tā ir liela satiksme un pēc tramvaja nav vajadzības. Mūsu vēlmes tiek ignorētas.

 

2008. gada 17. jūnijā „Kurzemes Vārds”
Rīgas ielā maina tramvaja sliedes
Rubrika: Jaunumi

Rīgas ielā turpina vecās tramvaja sliedes nomainīt pret jaunām. Lai nebūtu jāapstādina tramvaja satiksme, šos darbus veic naktī. SIA „Liepājas tramvajs” tehniskais direktors Aigars Rauda pastāstīja, ka Rīgas ielā sliežu pakāpeniska nomaiņa no krustojuma ar Raiņa ielu uzsākta jau pirms gadiem četriem, pamazām virzoties uz stacijas pusi. Tagad strādā krustojumā ar Jelgavas ielu, jo saskaņā ar Komunālās pārvaldes plānoto šās ielas rekonstrukciju vienlaikus jānomaina arī tramvaja sliedes, kas kalpo no pagājušā gadsimta 70. gadu sākuma. Vecās sliedes atrok un nomaina ar SIA „Liepājas tramvajs” darbinieku spēkiem, izmantojot uzņēmuma rezerves un finansiālās iespējas, jo šogad pašvaldība sliežu remontam naudu nav piešķīrusi. Bruģēšanu veic SIA „A-Land” speciālisti. Vasaras otrajā pusē paredzēts sliedes mainīt arī Rīgas un Baseina ielas krustojumā.

 

2008. gada 18. jūnijā „Kurzemes Vārds”
Apzog tramvaja parku
Rubrika: Likstas

16. jūnijā pēc pulksten 9 SIA „Liepājas tramvajs” darbinieki konstatējuši, ka no teritorijas pazuduši metāllūžņi, ģērbtuvei izsists loga stikls un automašīnai „ZIL” salauzts oranžas krāsas jumta lukturis. Materiālos zaudējumus noskaidro. Metāllūžņi gan atrasti netālu esošā pamestā šķūnītī.

 

2008. gada 27. jūnijā „Kurzemes Vārds”
„…zilonis kur sīc”

Liepājā ik pa laikam risinās notikumi, kas atgādina Kaspara Dimitera dziesmiņu par ačgārnībām, „kur piepūsts ods pūš tauri, bet zilonis kur sīc”. Pilsētas tēvi par katru cenu grib nepieļaut uzbraukšanu uz Ziemeļu mola – vienas nolauztas aizlieguma zīmes vietā liek citu, bet, kad pazūd arī tā, izveido barjeru. Taču vairākās vietās pilsētā, kur drošības apsvērumu dēļ barjeras būtu nepieciešamas, tās netop jau gadiem. Vēl vairāk, kāda pat tiek nojaukta.

(…)

Lamatas gājējiem

A. Jekste un M. Kleinbergs piekrīt, ka Tirdzniecības kanāla malā norobežojums ir nepieciešams, taču vērš uzmanību uz absurdu situāciju pilsētas ielās. Tā vietā, lai veidotu jaunas drošības konstrukcijas, ir vietas pilsētā, kur tās tiek likvidētas. Runa ir par tramvaja pieturu pašā pilsētas centrā pie tirdzniecības nama „Kurzeme”. Kopš tika veikta ietves labošana, vairs nav barjeras, kas norobežoja pieturu ar soliņu no ielas brauktuves.

M. Kleinbergs uzsver, ka situācija šajā vietā, kur ir intensīva satiksme, ir ļoti bīstama. Tāds pats viedoklis ir A. Jekstem: „Paaugstinājums tramvaja pieturā, kur no sabiedriskā transporta izkāpj cilvēki, ir tieši blakus noslogotai ielai. Cik tur vajag, lai zem braucošas mašīnas paskrietu bērns vai pakluptu kāds gados vecs cilvēks.” Viņš norāda, ka pieturu šajā vietā nevar salīdzināt ar tramvaja pieturām, piemēram, Lielajā ielā 5 un Rīgas ielā, kur pasažieri no tramvaja izkāpj uz brauktuves. CSDD Liepājas rajona nodaļas priekšnieka vietnieks atgādina noteikumus, kuros norādīts, ka tad, ja tramvaja pietura atrodas brauktuves vidū, automašīnām ir jāapstājas. Taču uz pieturu pie „Kurzemes” šis nosacījums neattiecas – transporta plūsma, apstājoties tramvajam, netiek apturēta. A. Jekste arī uzsver, ka barjera ielas malā disciplinē gājējus, virza viņus uz pāreju.

Ita Cērmane

 

2008. gada 2. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Braucot pa jaunam, braucam pa vecam?
Rubrika: Situācija

Cenas ceļas. Arī Liepājas tramvajā mēnešbiļete tagad maksā 10 latu. Biļetes otrajā pusē visas tramvaja pieturas, lai, iezīmētas un ierakstītas.

Braucot no tramvaja galapunkta Klaipēdas ielā uz centru, Līvas laukumā pieturas vairs nav. Jauki – tramvajs rullēs kā ekspresis līdz pat pieturai „12. vidusskola”. Bet nerullē vis – apstājas Līvas laukumā. Vadoties pēc mēnešbiļetē uzzīmētās shēmas, būtu jāseko pieturai „Jūrmalas iela”. Atkal nekā – šis nekāpjas vis atpakaļ līdz Jūrmalas ielai, bet brauc līdz Pētertirgum. Maksājot „pa jaunam” un braucot „pa jaunam”, jābrauc tomēr pa vecam.

Interesanti, vai „Liepājas tramvaja” vadītājiem pašiem nejūk, kur jāliek braucamajam apstāties un kur ne?

Ilmārs Kīns

 

2008. gada 8. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Vecliepāja paliek bez elektrības

Vakar pirms pulksten pieciem vakarā liepājnieki uz aptuveni 40 minūtēm izbaudīja dzīvi pilsētā bez elektroenerģijas. Nekursēja tramvaji, nedarbojās luksofori, un ielās veidojās sastrēgumi, Vecliepājā tika slēgti veikali un citas iestādes, nedarbojās bankomāti.

Cilvēki ielās šķita apjukuši, jo daudziem nācās mainīt savus ierastos ikdienas plānus - tirdzniecības centra „Kurzeme” durvis bija slēgtas, un cilvēki ārā izkļuva pa kafejnīcas durvīm, kāds svešvalodā runājošs tūristu pāris neizpratnē devās meklēt kādu bankomātu, lai izņemtu naudu, jo veikli uzskribelētas lapiņas ar uzrakstu „Tehnisku iemeslu dēļ slēgts”, kas rotāja teju katru skatlogu pilsētas centrā, viņiem neviens neiztulkoja. Kāda vecmāmiņa ar mazmeitu bija devušās uz kinoseansu, bet palika bez izklaides – kinoteātris piedāvāja brīvbiļetes uz jebkuru citu šīs filmas seansu tuvākā mēneša laikā. Vēl kāda sieviete sūdzējās paziņai, ka bijusi spiesta mājup no darba doties kājām, jo neesot varējusi sagaidīt tramvaju. Jaunliepājā gan elektrības piegāde traucēta nebija.

Akciju sabiedrības „Latvenergo” meitasuzņēmuma „Sadales tīkls” Rietumu reģiona tehniskais vadītājs Rolands Jančauskis „Kurzemes Vārdam” paskaidroja, ka elektronereģijas piegādes pārrāvumu radījis tehnoloģisks traucējums 110 kilovoltu apakšstacijas „Ezerkrasts” elektroiekārtās. Kad operatīvā izbraukuma brigāde pēc aptuveni pusstundas elektroenerģijas piegādi pārslēgusi uz citu apakšstaciju, elektrība Vecliepājai atkal pieslēgta. „Tagad vēl jānovērš bojājums apakšstacijā, bet šie darbi netraucēs elektropadevi klientiem,” paskaidroja R. Jančauskis.

Tikmēr tirdzniecības centra „Ostmala” apmeklētāji vakar gandrīz visu dienu netika pie kārotājiem pirkumiem, jo elektroenerģijas piegādes traucējumu dēļ veikals tika slēgts vairākkārt.

R. Jančauskis gan paskaidroja, ka abi elektroenerģijas piegādes traucējumi – avārija pēcpusdienā un elektrības bojājumi rīta pusē, kas liedza darboties lielveikalam „Ostmala” – nav savstarpēji saistīti.

Anda Pūce, Daiga Lutere

 

2008. gada 9. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Skolēni saka: bija vērts stāvēt rindā pēc darba
Rubrika: Dienas tēma

(…)

Jau kopš 10. maija skolēni varēja pieteikties darbam vasarā. 13 un 14 gadu vecajiem skolēniem līdz 26. maijam bija jāreģistrējas Liepājas domes Izglītības pārvaldē, K. Ūliha ielā 36, bet skolēniem no 15. gadu vecuma – Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiālē, Graudu ielā 50. Ar to, ka skolēni vēlas strādāt un ko nopelnīt, liecināja garās rindas, kas abās vietās vairākas stundas līdz darba laika sākuma izveidojās jau pirmajā pieteikšanas dienā. Kopumā pieteicās ap tūkstoš bērnu, viņiem tika piedāvātas 473 darba vietas lielākajiem bērniem un 410 – mazākajiem.

Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles direktore Dace Baumane ir gandarīta par uzņēmēju atsaucību. Vairākas darba vietas piedāvāja SIA „Liepājas tramvajs”, veikals „Maxima”, akciju sabiedrība „Liepājas metalurgs”, SIA „Daiļrades koks”, uzņēmums „Priekules nami”, Grobiņas Kooperatīvā biedrība un citi uzņēmumi un iestādes.

Mazākie bērni var strādāt mēnesī četras stundas dienā, algā saņemot pusi no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Pusi algas maksā NVA Liepājas filiāle, pusi – pašvaldība. Skolēni no 15 gadiem saņem mēnešalgu 160 latu apmērā par darba laiku ne ilgāku par 7 stundām dienā un ne vairāk 25 stundām nedēļā. Pusi no darba algas maksā NVA, otru pusi – uzņēmēji. Pavisam skolēnu darba nodrošināšanai pilsētā un rajonā valsts piešķīrusi 69300 latu.

(…)

Daina Meistere, Līvija Leine

 

2008. gada 16. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Bez elektrības atgriežamies akmens laikmetā
Rubrika: Dienas tēma

Gadījums, kad nedēļas laikā trīs reizes Liepājā reģistrēja elektroenerģijas piegādes traucējumus, lika padomāties par ārkārtas situācijām. Mūsdienās taču bez elektroenerģijas apstājas viss. Nieks, ja nedarbojas luksofori (var taču vadīties pēc labās rokas likuma) un kādu laiku nekursē tramvajs (ir citi satiksmes līdzekļi), taču nedarbojas arī bankomāti, ir jāslēdz veikali un citas iestādes, jo nestrādā internets un kases, sāk bojāties produkti veikalos un sabiedriskās ēdināšanas iestādēs u. c. Un, visbeidzot, ļaudis kļūst pat par ķīlniekiem, jo pārstāj darboties elektriskās durvis un lifti.

Turklāt ne tikai elektroenerģijas piegādes pārtraukumi rada krīzes situācijas – mums uzglūn plūdi, vētras un pat ķīmiskas kataklizmas. Kā tad cilvēkiem īsti rīkoties ārkārtas situācijās, no kā lūgt palīdzību un uz cik lielu atbalstu vispār varam cerēt? To centās noskaidrot „Kurzemes Vārds”.

Bez elektrības – kā bez rokām

Pašvaldības policijas Ārkārtējo situāciju nodaļas vadītājs Agris Dumpnieks atzina, ka, kaut arī ne bīstamākā, tad noteikti nepatīkamākā kataklizma ir tad, ja pārtrūkst elektroenerģijas piegāde: „Apstājas viss. Nedarbojas internets un telefoni, apstājas lifti un iestrēgst elektriskās durvis, nekursē tramvajs un trolejbusi, nav iespējams iepildīt degvielu utt.”

Pilsētās lielākoties ir vairāki elektroenerģijas piegādes atzari, tādēļ pārrāvumi parasti ir uz īsu laiku, kamēr speciālisti piegādi pārkārto no bojātā atzara un citu. Taču gadījumā, ja vienā laikā pārtrūkst piegāde visos atzaros, sekas var būt bēdīgas. A. Dumpnieks kā piemēru min pirms vairākiem gadiem Ventspilī notikušo, kad vienlaikus pārtrūka enerģijas piegāde visos četros atzaros. Nebija iespējama dzesēšana arī vērienīgajā naftas pārstrādes uzņēmumā, un sākās panika – ļaudis bailēs bēga no pilsētas.

(…)

Ita Cērmane, Kristīne Pastore

 

2008. gada 17. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Īpaši pieskatīs nepilngadīgus
Rubrika: Jaunumi

Liepājas domē notikusi kārtējā darba grupas sēde par drošību un kārtību pilsētā pludmales festivālā „Tele2 Baltic Beach Party” 25. un 26. jūlijā. Drošības dienestu, mediķu un Pašvaldības policijas pārstāvji vēlreiz pārrunājuši dienestu gatavību nodrošināt sabiedrisko kārtību pasākuma dienās, informēja Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.

Kā zināms, jūlijā Liepājā stājās spēkā jaunie pilsētas „Administratīvās atbildības noteikumi”, kas nosaka gan lielākus sodus par kārtības neievērošanu, gan arī uzliek lielāku atbildību Pašvaldības policijas darbiniekiem, kuri izvērtē pārkāpuma raksturu un soda apmēru. Par domes saistošo noteikumu pārkāpšanu piemērojams brīdinājums vai naudassods. Maksimālais naudassods fiziskajām personām tagad ir līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām – līdz 1000 latiem.

Pašvaldības policija kontrolēs šo noteikumu izpildi gan pludmales festivāla teritorijā, gan ārpus tās. Īpašu uzmanību pievērsīs pusaudžiem, jo noteikumi nosaka, ka nepilngadīgām personām līdz 16 gadu vecumam bez vecāku vai viņu aizstājēju uzraudzības ir aizliegts atrasties sabiedriskās vietās pēc pulksten 23. Tāpat līdz 18 gadu vecumam aizliegts smēķēt, lietot alkoholiskus dzērienus, narkotiskas, psihotropas, toksiskas un citas apreibinošas vielas vai atrasties šo vielu iespaidā. Par smēķēšanu, alkoholisko dzērienu, toksisko un citu apreibinošo vielu lietošanu vai atrašanos šo vielu iespaidā jāatbild pusaudžu vecākiem, kuriem var piemērot naudassodu līdz 50 latiem. Pašvaldība aicina vecākus pievērst īpašu uzmanību saviem nepilngadīgajiem bērniem, lai sev nesagādātu nepatīkamus pārsteigumus un liekus izdevumus.

Pašvaldības policija uzraudzīs arī automašīnu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanu, kārtību tramvajos, kā arī rūpēsies, lai pludmalē nepārvietotos ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem utt.

(…)

 

2008. gada 19. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēstī lasītājs

Pilsētā daudzās pieturās un citās vietās ir salauzti soli, arī pie stacijas tramvaja pieturā, bet neviena atbildīgā persona to neņem vērā. Dīvaini.

 

2008. gada 24. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Pludmales festivāla laikā ierobežos satiksmi
Rubrika: Jaunumi

Festivāla „Tele2 Baltic Beach Party” laikā, 25. un 26. jūlijā, Liepājā būs noteikti vairāki satiksmes ierobežojumi, informēja domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.

Ierobežojumi skaršot galvenokārt pasākuma norises vietu un Jūrmalas parka apkārtni, tāpēc pašvaldība un policija aicina autovadītājus pievērst īpašu uzmanību no jauna izvietotajām ceļa zīmēm. No 25. jūlija pulksten 10 līdz 26. jūlija vakaram satiksmei būs slēgta Zvejnieku aleja (no K. Ūliha ielas un Kūrmājas prospekta krustojuma). Transporta kustība būs ierobežota arī pa labi no šā krustojuma – pa K. Ūliha ielu virzienā uz Zvejnieku alejas pusi un Peldu ielā aiz „Dzintara boulinga”. Arī automašīnu stāvlaukums Sporta ielā pie Zvejnieku alejas būs slēgts. Īpašu uzmanību autovadītāji aicināti pievērst mazajās ieliņās ap Jūrmalas parku izvietotajām ceļa zīmēm „Apstāties aizliegts”, jo šeit transportu drīkstēs novietot tikai brauktuves vienā pusē.

Sarīkojuma apmeklētāji aicināti savas automašīnas novietot speciāli ierīkotās autostāvvietās, kas atradīsies pie Pērkones kanāla, netālu no tramvaja galapunkta, un Autobusa parka teritorijā (iebraucot pilsētā no Rīgas puses). No Pērkones kanāla autostāvvietas uz festivāla norises vietu varēs nokļūt ar tramvaju, kas ar pusstundas intervālu kursēs arī naktī līdz pulksten 4.30. Bet no autostāvvietas pie Liepājas Autobusu parka uz pilsētu kursēs mikroautobuss.

Lai festivāla viesi varētu nokļūt mājās Karostā, naktī kursēs arī viens 3. maršruta taksometrs. Pārējie maršruta taksometri kursēs ierastajā režīmā.

 

2008. gada 24. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Gādā šašliku, uzbužina spilvenus un novieto ceļa zīmes
Rubrika: Dienas tēma

„Liepāja no visām Latvijas pilsētām ir visvairāk gatava festivāliem,” ir pārliecināts vērienīgās ballītes „Tele 2 Baltic Beach Party” galvenais rīkotājs Raivo Mediņš. Te jau astoto gadu notiks pludmales festivāls, daudzus gadus cilvēku tūkstošus ir pulcējis arī „Liepājas dzintars". Mācoties no pieredzes un kļūdām un ņemot vērā ieteikumus, festivāla rīkotāji brāļi Mediņi ar savu komandu un arī pilsētas iestādes un uzņēmumi laikus sāk gatavoties notikumam, kurš pašlaik uz Liepāju spēj atvilināt visvairāk cilvēku. „Kurzemes Vārds” izzināja, kas tagad norisinās pilsētā, vai to jau ir pārņēmusi festivāla gaisotne.

(…)

Uz ballīti – ar tramvaju

Drīz būs klāt arī brīdis, kad pilsētā sāks ieplūst mašīnu tūkstoši. Par to, lai neveidotos sastrēgumi un viesi pareizi novietotu savas automašīnas, rūpēsies Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas darbinieki. Kārtības policijas priekšnieks Gints Ešenvalds aicina autobraucējus sekot līdzi informācijai par atsevišķu ielu slēgšanu festivāla dienās un īpašu uzmanību pievērst no jauna novietotajām ceļa zīmēm, kuras pilsētā parādījās jau vakar.

Festivāla laikā ap pasākuma norises vietu mazajās ieliņās autovadītājiem būs atļauts apstāties tikai brauktuves vienā pusē. Automašīnas ērtāk būs novietot šim nolūkam speciāli ierīkotā autostāvvietā, kura atradīsies pie Pērkones kanāla, netālu no tramvaja galapunkta. Tāpēc uz festivāla norises vietu no autostāvvietas varēs ērti nokļūt ar tramvaju, kas ar pusstundas intervālu kursēs visu nakti līdz pulksten 4.30 rītā.

Otra stāvvieta būs ierīkota Liepājas Autobusu parka teritorijā, kas atrodas Brīvības un Cukura ielas stūrī. No šīs stāvvietas virzienā uz centru regulāri kursēs autobusi, būs arī iespēja saņemt informāciju par iespējām nokļūt atpakaļ pie auto.

Festivāla rīkotāji aicina pilsētas viesus, kas ieradīsies ar automašīnām, izmantot šīs iespējas, tādējādi nebojājot garastāvokli, meklējot vietu, kur novietot auto, vai baudot nevajadzīgus sastrēgumus.

(…)

Inita Gūtmane

 

2008. gada 31. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Pielika jaunu lampu

Uz Tramvajtilta nokritušās vietā pielikta jauna apgaismojuma lampa. SIA „CVS” darbu vadītājs Juris Gūtmanis pastāstīja, iepriekšējais lukturis nokritis uz ielas. Tā kā pa kanālu vējš varot labi ieskrieties un tiltam ir arī zināma vibrācija intensīvās automašīnu un tramvaju kustības dēļ, tad lukturis acīmredzot bijis no staba nodrebināts nost. Pirms kāda laika bijis vēl viens šāds gadījums.

Vakar uzņēmuma elektriķi strādāja Jūrmalas parkā, bērnu rotaļu laukumā. Tur naktī vairākiem apgaismes stabiem izplēsti vadi. Gūtmanis pieļauj, ka tas ir neapzinīgu jauniešu darbs, kuri pa savam prātam gribējuši aptumšot šo vietu. Šogad līdzīgi postījumi rotaļu laukumā novērsti jau reizes trīs, bet pērn – piecas. J. Gūtmanis brīdina, ka šāda rīcība ir ļoti bīstama, jo ar elektrību joku nav. Nesen „CVS” darbinieki ierīkojuši laternas Raiņa parkā tā celiņa malās, kas no 1905. gada ielas iet cauri parkam līdz Zemnieku ielai.

Daiga Lutere

 

2008. gada 9. augustā „Kurzemes Vārds”
Rekonstrukciju sāks tikai nākamgad

Šogad nenotiks plānotā rekonstrukcija Stacijas laukumā, jo Attīstības pārvalde tagad gatavo projekta pieteikumu līdzfinansējuma saņemšanai no ES Struktūrfonda prioritātes „Policentriskā attīstība”.

Pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls informēja „Kurzemes Vārdu”, ka pašlaik akciju sabiedrība „UPB” izstrādā šī laukuma rekonstrukcijas tehnisko projektu. Tehniski ekonomiskais pamatojums ir SIA „Baltic Project Consulting” ziņā. Projekta iesniegšana plānota oktobrī. Kopējās izmaksas – apmēram viens miljons latu, bet konkrēts skaitlis būs zināms pēc tehniskā projekta izstrādes.

Laukumā nojuks betona nojumes, uzbūvēs jaunas iekāpšanas un izkāpšanas vietas, remontēs laukuma teritoriju, kur varēs arī novietot automašīnas, arī taksometrus. Vēl Stacijas laukumā būšot strūklaka, soliņi, mainīsies tramvaja pieturas atrašanas vieta, nomainīs laukuma segumu. Ja nekavēšoties projekta iesniegšana un citi darbi, Stacijas laukuma renovāciju varēšot sākt nākama gada pavasarī.

Daiga Lutere.

Paraksts foto: Līdz nākama gada pavasarim pārmaiņas Stacijas laukumā nav gaidāmas.

 

2008. gada 9. augustā „Kurzemes Vārds”
Vēlās uzlabot sociālo palīdzību un tramvaja līniju

Lai izstrādātu Liepājas sociālās palīdzības attīstības programmu un tehnisko projektu tramvaja līnijas pagarināšanai, Liepājas dome apstiprinājusi iepirkuma komisiju, kuru vadīs domēs izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš. Komisijā ir arī pašvaldības pārstāvji Eva Ciekurza, Vita Plūksna, Līvija Raģe un Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvji Kristiāns Godiņš un Ieva Briede.

Jūlijā ir parakstīts līgums starp Liepajas domi un Kurzemes plānošanas reģiona administrāciju par projekta „Plānošana un projektu izstrādes kapacitātes celšanu Kurzemes plānošanas reģiona” īstenošanu. Projektā ar šo sarežģīto nosaukumu tiks izstrādāta Liepājas sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības programma 2009. – 2014, gadam un tehniskais projekts  tramvaja līnijas pagarināšanai. Nauda – 74,2 tūkstoši latu – šiem darbiem tiks piesaistīta no Eiropas ekonomiskās zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības, bet Liepājas dome nodrošinās līdzfinansējumu 13,1 tūkstoti latu.

Programmā paredzēts sīki izvērtēt situāciju pilsētas sociālās palīdzības un pakalpojumu jomā, izpētīt palīdzības pieejamību un efektivitāti un izstrādāt stratēģiju turpmākam sociālajam darbam pilsētā. „Mums ir pilsētas attīstības stratēģija, kurā lielos vilcienos iezīmēti mērķi. Un mums ir pabalstu sistēma, vienpadsmit sociālā darba institūcijas, ir kādu laiku strādāts, bet vajag nopietnāk izvērtēt, kāda situācijā esam un uz kurieni ejam. Tādi dokumenti, kā programma, kuru ir jāizstrādā, palīdz vieglāk piesaistīt finanses no malas,” programmas nepieciešamību skaidro pilsētas sociālā dienesta vadītāja Ieva Pūķe.

Bet pēc tramvaja līnijas projekta izstrādes plānots, ka 2009. gada otrajā pusgadā Liepāja varētu saņemt Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudu līnijas izbūvei.

Nora Driķe.

 

2008. gada 13. augustā „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēstī lasītāji

Cik ilgi būs jācieš troksnis, ko rada tramvaja līnijas nakts remontdarbi Rīgas ielā? Vai arī tiesības uz nakts mieru jau atceltas?

 

2008. gada 14. augustā „Kurzemes Vārds”
Tramvaji nekursēja stundu
Rubrika: Jaunumi

Vakar pēc pulksten 13 Liepājā uz apmēram stundu apstājās tramvaja kustība. Uzņēmuma „Liepājas tramvajs” tehniskais direktors A. Rauda skaidroja, ka vadā acīmredzot stiprā lietus un kāda bojājuma ietekmē bija radies īssavienojums un vads pārdedzis. Tā neesot pirmā reize, kad tramvaja satiksmi apstādina šādi negadījumi. Remontu veica uzņēmuma kontakttīklu brigādes vīri.

 

2008. gada 15. augustā „Kurzemes Vārds”
Bruģē ielas un ietves

Pavasarī un vasarā Liepājā ļoti daudz padarīts ielu un ietvju bruģēšanā. Izmanto gan vēsturiskos bruģakmeņus, kas izņemti no citām pilsētas ielām, gan jauno, dekoratīvo betona bruģi.

Komunālās pārvaldes valdes priekšsēdētājs Ģirts Reinbergs pastāstīja, ka bruģēšanu varēja sākt tādēļ, ka pilsētai palielinājies Autoceļu fonda finansējums, kā arī veiksmīgajai ielu objektu izsolei. Bruģēšana notiek ārpus šim gadam plānotās ielu renovācijas un rekonstrukcijas programmas, tātad papildus sākotnēji plānotajiem ielu infrastruktūras sakārtošanas darbiem. Pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls saka: „Ielu un ietvju pārbruģēšanu veic SIA „A-Land”. Šis uzņēmums pirmo reizi uzvarējis darbu izsoles konkursā un vēlas apliecināt, ka ir nopietns pašvaldības sadarbības partneris.”

(…)

Betona bruģa segums ieklāts Lielās, A. Pumpura, Sūnu, Toma un Grāvju ielas ietvēs, kā arī laukumā pie Liepājas Universitātes parādes kāpnēm. Jūrmalas parkā atjaunoti gājēju celiņi pie tenisa laukumiem un pie bērnu rotaļlaukuma. Izmantojot vēsturiskos bruģakmeņus, ir saremontēti K. Valdemāra ielas (starp tramvaja sliedēm), A. Pumpura un Sūnu ielas atsevišķi posmi.

(…)

Daiga Lutere

 

2008. gada 18. augustā „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēstī lasītājs

No Saldus: darba darīšanās biju Liepājā un pēc ilgiem laikiem aizbraucu ar tramvaju cauri visai pilsētai līdz pat Klaipēdas ielai. Neesmu bijusi tajā pusē gandrīz gadus 15. Un es biju ļoti pārsteigta, ka tik liela ostas pilsēta ir tik nesakopta. Jūs taču gribat, lai pie jums brauktu tūristi, bet ko varat parādīt? Pilsētas centru, kurš tiešām ir skaists, lielveikalus? Tik daudz graustu tramvaja sliežu malā. Pat dzelzceļa stacijas apkārtne mani šokēja. Tik daudz gadu pēc neatkarības un tāda nabadzība vienā no lielākajām Latvijas pilsētām. Jūsu pilsētas deputātiem vajag aizbraukt pie mums uz Saldu un pamācīties, cik skaisti var sakopt savu pilsētu.

 

2008. gada 20. augustā „Kurzemes Vārds”
Plāno pagarināt tramvaja līniju
Rubrika: Vēstis

Līdz 16. septembrim Liepājas iedzīvotāji aicināti piedalīties būvniecības ieceres sabiedriskajā apspriešanā par tramvaja līnijas pagarinājuma līdz Ezerkrasta mikrorajonam no Klaipēdas ielas pa Tukuma ielu, Ventas ielu un Mirdzas Ķempes ielu, informēja domes sabiedrisko attiecība speciālists Aigars Štāls.

Pašlaik pa Liepājas tramvaja līniju, kuras garums ir 6,99 km, gadā pārvadā aptuvenu 9 miljonus pasažieru, katru dienu veic 138 apļa reisus. Domes deputāti šā gada 17. janvāra sēdē atbalstīja vienu no diviem tramvaja līnijas pagarināšanas variantiem, ko izstrādājusi pilnsabiedrība „EPKB Latvija”. Deputāti vienbalsīgi pieņēma lēmumu nākotnē tramvaja līniju izbūvēt maršrutā pa Tukuma – Ventas – M. Ķempes ielu 1662 metru garumā.

Paredzēts, ka jauna tramvaja līnija Klaipēdas un Tukuma ielas krustojumā atzarosies no pašreizējās līnijas. Turklāt, īstenojot šo projekti, uzlabojumi plānoti arī esošajā tramvaja trasē, ritošajā sastāvā, pasažieru informēšanas sistēmā un citos segmentos. Tomēr galapunkts Klaipēdas ielas galā saglabāsies un pasažieri joprojām tiks apkalpoti arī šajā ierastajā vietā.

Pašvaldība un uzņēmums „Liepājas tramvajs” pašlaik veic priekšdarbus, lai jaunās tramvaja līnijas izbūvei varētu piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus no „Sabiedriskā transporta uzlabošanas programmas”, kurā šim mērķim Latvijai paredzēti apmēram 20 miljoni eiro. Liepāja pretendēs uz pusi no šīs puses.

Pēc tam, kad būvniecības ieceres sabiedriskās apspriešanas rezultātus apstiprinās Domes sēdē, pašvaldība veiks iepirkuma procedūru tehniskā projekta izstrādei un tiks uzsākta izstrāde.

Tramvaja līnijas būvniecību varētu sākt ne agrāk kā 2010. gadā.

Sarmīte Pelcmane

 

2008. gada 22. augustā „Kurzemes Vārds”
1. septembrī skolēni varēs braukt par brīvu
Rubrika: Jaunumi

Liepājā skolēni 1. septembrī sabiedriskajā transportā – pilsētas maršruta autobusos un tramvajā – varēs braukt par brīvu, jo ne visi būs paspējuši iegādāties braukšanas mēnešbiļetes. Bet Izglītības pārvalde aicina skolēnus un vecākus iegādāties mēnešbiļetes laikus, jo tās skolās jau pieejamas no 20. augusta. Tā kā parasti jaunā mācību gada pirmajās dienās pēc mēnešbiļetēm skolās veidojas garas rindas, Izglītības pārvalde informē, ka tās būs pietiekamā daudzumā līdz 5. septembrim.

Mēnešbiļete skolēniem braukšanai autobusā maksā 7 latus, tramvajā – 5 latus, tas ir, 50 procentu no tās esošās vērtības. Pašvaldība arī piešķīrusi skolēniem vairākus braukšanas maksas atvieglojumus. Autobusu mēnešbiļetes mācību gada laikā par brīvu var saņemt skolēni no daudzbērnu ģimenēm, kurās ir pieci vai vairāk nepilngadīgi bērni vai kurām piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, bet ar 50 procentu atlaidi – septiņus gadus vecie bērni, kuri apmeklē pirmsskolas iestādes vai sagatavošanas nodarbības skolās.

 

2008. gada 25. augustā „Kurzemes Vārds”
Tramvajs notriec gājēju
Rubrika: Notikumi

Bēdīgi kādam liepājniekam beidzās iešana pāri tramvaja sliedēm Lielā ielā pie krustojuma ar Ludviķa ielu. Sestdienas vakarā jaunais vīrietis negaidīti iznāca tuvu braucoša tramvaja priekšā, informēja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse. Šajā gadījumā kritiens un lauzta kāja, iespējams, jāuzskata par veiksmi, jo sekas varēja būt traģiskas. Cietušais nogādāts Liepājas Reģionālajā slimnīcā.

 

2008. gada 28. augustā „Kurzemes Vārds”
Tirgotājs maina nosaukumu
Rubrika: Jaunumi

Elektronisko biļešu tirdzniecību Liepājas tramvaja pakalpojumu izmantošanai piedāvā tas pats uzņēmums, kas iepriekš. Tam tikai ir mainīts nosaukums, pastāstīja pašvaldības uzņēmuma „Liepājas tramvajs” direktors Aigars Puks.

Jau rakstījām, ka kopš pērnā gada septembra par braucienu Liepājas tramvajā var norēķināties ar īsziņu. Šādu iespēju nodrošināja uzņēmums „Citycredit”. Tagad šis uzņēmums saucas „Mobilly”. Elektronisko biļešu iegādes nosacījumi nav mainījušies, un ar šādu iespēju sīkāk var iepazīties uzņēmuma interneta mājaslapā www.mobilly.lv.

A. Puks pastāstīja, ka iegādāto elektronisko biļešu skaits nav liels, taču uzņēmumam „Liepājas tramvajs” nav arī bijis nolūks šādi kāpināt apgrozījumu. „Mēs tikai vēlējāmies cilvēkiem piedāvāt alternatīvu tradicionālajai papīra biļešu iegādei. Šā pakalpojuma popularizēšana ir pašas firmas „Mobilly” ziņā, ja tai ir interese piesaistīt vairāk klientu,” norādīja A. Puks.

 

2008. gada 29. augustā „Kurzemes Vārds”
20. gadsimta 50. gadi: kā Liepāju cēla no drupām
Kara sistās brūces aizlāpīja ar tādiem plāksteriem, kādus varēja dabūt
Rubrika: Vēsture

Varbūt Liepājas ainavas labāk nekā jebkuras citas pilsētas izskats raksturo Latvijas vēsturi pēdējos 60 gados vai pat pēdējos 200–300 gados. Mani ciemiņi no citām Latvijas pilsētām teikuši, ka Liepāja nelīdzinās nevienai citai, bet pārsteidz un apmulsina ar kontrastainību. Viens ielas stūris pieder Staļina laikam, 50. gadi, nākamais kvartāls – Kurzemes hercogistei no 18. gadsimta, tālāk, skat, hruščovka – 60. gadi, seko Otrais pasaules karš jeb neapbūvēts tukšums sabombardētu vai nodedzinātu ēku vietā, tālāk cara laiki, 19. gadsimts, turpat – 20. gadu nacionālais romantisms. Tā arī visa mūsu vēsture. Līdz 21. gadsimtam.

(…)

Trūkums, haoss un birokrātija

Trīs gadus pēc kara vēl nebija novāktas visas drupas. 1949. gada aprīlī, Liepājas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes XI sesijā (tagad, iespējams, teiktu – domes sēdē) solīts, ka šajā gadā vairāki laukumi tiks pilnīgi attīrīti no drupām un, kur nav paredzēts apbūvēt pēc pilsētas ģenerālā plāna, tiks pārvērsti par zālienu laukumiem ar izveidotiem celiņiem, puķu grupām un novietotiem atpūtas soliem. Tiks labierīkots un apstādīts laukums starp Komjaunatnes (Peldu) un Avangarda ielām, Rīgas – Raiņa ielas stūrī, Rīgas – Jelgavas ielas stūrī, Marijas – Pasta – Radio ielas stūrī, Brīvības – Kolhoznieku (Zemnieku) – Tirgus ielas stūrī un Padomju prospekta (Kūrmājas prospekta) galā jūrmalā. Paplašinās Klaipēdas ielu starp Ezera un Vidusceļa ielu, pārveidos Radio un Lielās ielas stūri, sola izremontēt ielas un ietves 33,3 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Bet Jūras – Kārļa Marksa (Graudu) un Padomju prospekta krustojumā izveidos „mūsu laikmetam piemērotu Parādes laukumu, kur darbaļaudīm pulcēties un demonstrēt vienotību valsts svētkos”.

Pēc kara Liepājā bijuši tikai 52 „degpunkti” jeb ielu gaismekļi. Līdz 1949. gadam izbūvēts 631 degpunkts, bet 1949. gadā uzbūvēs vēl 40, un tad būs „sasniegts pirmskara ielu apgaismošanas degpunktu skaits”. Togad paredzēts uzstādīt arī piecus „svetaforus”, kā toreiz sacīja. Liels darbs padarīts talkās, kurās piedalījušies 24120 cilvēku – 1949. gada pavasarī iestādīti 5300 kociņu un 25000 krūmu, organizēta dekoratīvo kociņu audzētava, attīrīti pilsētas stadioni „Daugava” un „Dinamo”, ierīkoti divi bērnu laukumi un deviņi sporta laukumi pie skolām un uzņēmumiem. 1948. –1950. gadā izbūvēta 2,5 kilometrus gara jauna tramvaja līnija.

Tas viss skan labi. Taču dokumentos redzams, ka atjaunošanas plānus izpildīt bijis ļoti grūti. Trūka gan naudas. Gan materiālu. Gan darbaroku. Toties bija pārlieku daudz birokrātijas, komisiju, staļinisma saukļu un tukšvārdības. Izpildkomitejas priekšsēdētāja R. Ansona tā paša gada rīkojumu mapē (gandrīz visi rīkojumi – tikai krievu valodā) redzams, ka vai katru dienu izveidota jauna komisija kaut kādu jautājumu atrisināšanai, piemēram, iedzīvotāju sūdzību izskatīšanai, vai kaut kādu darbu pārbaudei. Vai brīnums, ka deputātiem kāda biedrene Lange ierosinājusi: „Lai sekmīgi veiktu 1949. gada budžetu (..) jāatmet instrukciju un likumu burtu pārāk liela godināšana.”

(…)

Ko tā laika pilsētas vadītāji plānoja? Bijušā universālveikala ēku atjaunot un pārbūvēt par dzīvojamo namu 1950. gadā (pavisam atjaunot tikai četrus dzīvojamos namus), izbūvēt pilsētā centrālo ūdensvadu un rekonstruēt Gāzes fabriku, uzbūvēt 4,2 kilometrus tramvaja līniju līdz Cukurfabrikai, veic sagatavošanas darbus jauna tilta būvei pār Tirdzniecības kanālu. Daļu no tā neīstenoja nekad. Bet pilsētas uzņēmumu direktoriem uzlika par pienākumu „iegūt līdzekļus pašu dzīvokļu celtniecībai”, un tādu pašu pienākumu „panākt līdzekļu dabūšanu” viņiem – „Sarkanā metalurga”, Mucu fabrikas, kokzāģētavas „Liepājas koks”, Zivju apstrādāšanas fabrikas, Eļļas fabrikas, Apavu fabrikas, Ādu fabrikas direktoriem – uzdeva arī nākamajā gadā.

(…)

Nora Driķe

 

2008. gada 30. augustā „Kurzemes Vārds”
Sajauca meitenei prātu
Rubrika: Jaunumi un notikumi

Ceturtdien ap pulksten 15.20 kādu laiku pagaidīt vajadzēja visiem tiem, kas ar tramvaju vai paši ar savu automašīnu vēlējās nokļūt stacijas virzienā – tur sadursmes dēļ bija izveidojies sastrēgums.

Laikam jau uz abām pusēm braucošie tramvaja vagoni bija sajaukuši prātu 1988. gadā dzimušai autovadītājai, kas ar automašīnu „Ford Mondeo” pa Rīgas ielu brauca virzienā no Tirgus ielas uz Dzelzceļnieku ielas pusi. Kā to prasa satiksmes noteikumu, viņa likumā pie pašas stacijas piebremzējusi, lai palaistu garām pretējā pusē braucošo tramvaju, taču nebija ievērojusi, ka klāt jau ir tramvajs, kas brauc tajā pašā virzienā. Aculiecinieki stāstīja, ka, automašīnai uzsākot kustību, notikusi sadursme ar šo tramvaju. Par laimi negadījumā cilvēki nav cietuši.

Paraksts foto: „Vai tad fordiņa vadītāja neredzēja, ka nāk tramvajs?” nesaprata avārijas aculiecinieki.

 

2008. gada 1. septembris „Kurzemes Vārds”
Ierīko drošības barjeras

Nupat pabeigta gājēju ierobežojošo barjeru ierīkošana pie tirdzniecības nama „Kurzeme”. Komunālās pārvaldes ceļu nozares vadītājs Mārtiņš Jākobsons pastāstīja, ka šādas barjeras paredzēts nomainīt arī citviet pilsētā un dažviet arī ierīkot no jauna.

Šo barjeru ierīkošana gan ir nedaudz aizkavējusies, taču darbus paveiks, ka ieplānots. Drošības barjeras ierīko saskaņa ar kopējo projektu, kura laikā šovasar tiek mainīts ietves segums Lielajā ielā. M. Jākobsons pastāstīja, ka tuvākā laikā nomainīs arī barjeras arī pie Sv. Trīsvienības katedrāles iepretī Latvijas Krājbankai. Pašlaik spriežot arī par to, vai nepieciešamas drošības barjeras pie Dzimtsarakstu biroja. Savulaik tādas bija arī Lielajā ielā, kur iepriekš atradās veikals „Gerkens un Co”, taču kā sacīja M. Jākobsons nav īsta pamatojuma, ka tās tur būtu nepieciešamas. Tāpēc ir atlikuši līdzekļi, un speciālisti izvērtēs citas vietas, kur šādu barjeru ierīkošana būtu lietderīgāka.

Paraksts foto: Pie tirdzniecības nama „Kurzeme” strādnieki veic pēdējos darbus, un tagad varēs būt droši, ka neviens nepakļūs zem garām braucošās automašīnas.

 

2008. gada 4. septembrī „Kurzemes Vārds”
Tramvajs būtu ideāls risinājums
Rubrika: Aktuāls viedoklis

Jau sen runā par to, ka cilvēkiem ir problemātiski nokļūt Dienvidu kapos gan uz bērēm, gan arī tad, lai apkoptu tuvinieku kapu vietas. Patiesībā šī problēma nopietni nav risināta.

Es, piemēram, uzskatu, ka situācija ir pavisam nepieņemama. Uz kapsētu kursē 11. a maršruta autobuss, kas šeit pietur četras reizes dienā. Pirmo reizi – pulksten 11.30. Vakarā pēdējais reiss ir laikā, kad cilvēki, kas strādā, atbraukt nepaspēj. Mikroautobuss vairs nekursē. Tas nozīmē, ka uz šejieni nevar atbraukt ne tikai mirušo piederīgie, bet arī mēs, kapsētā strādājošie. Es pati nāku kājām, citi šeit strādājošie arī, daži brauc ar velosipēdu.

Bet visvairāk man sāp sirds par tiem vecajiem cilvēkiem, kuriem nav sava personiskā transporta, bet kuriem uz šejieni ir jānokļūst. Vienīgā reālā iespēja ir braukt ar tramvaju un tad pusotru kilometru iet kājām. Tikai bēda tā, ka vecam cilvēkam to izdarīt ir ļoti grūti, turklāt jārēķinās, ka vēl liels gabals tam cilvēkam jāpieveic, kamēr pa kapsētas plašo teritoriju viņš nonāk līdz vajadzīgajai vietai. Un tad vēl viss šis gabals jāveic atpakaļ līdz tramvaja pieturai.

It kā jau kursē arī autobuss, kas brauc uz Nīcu, bet ir jārēķinās, ka par braukšanu tajā jāmaksā dubulti, tā ka arī tā nav izeja. Tāpēc mēs uzskatām, ka vienīgais normālais un arī pareizais risinājums būtu pagarināt tramvaja līniju līdz Dienvidu kapsētai. Tas atvieglotu situāciju visiem – gan kapsētā strādājušajiem, gan mirušo piederīgajiem, gan arī tiem, kas nāk uz bērēm.

Ruta Giberte, Dienvidu kapsētas pārzine

 

2008. gada 4. septembrī „Kurzemes Vārds”
Vispirms jābūvē tur, kur atmaksāsies
Rubrika: Aktuāls viedoklis

Plānojam būvēt jaunu tramvaja līniju uz Ezerkrastu, un sabiedriskā apspriešana pašlaik notiek par to, kuru no projektētāju piedāvātajām trasēm uz šo dzīvojamo rajonu labāk izvēlēties. Šīs sabiedriskās apspriešanas temats nav jaunas līnijas virziena izvēle, un līniju uz Dienvidu kapiem pašlaik neplānojam un neapspriežam.

Kāpēc, attīstot tramvaja satiksmi Liepājā, par jaunās līnijas galamērķi izvēlējāmies tieši Ezerkrastu? Tādēļ, ka tieši šis mikrorajons ir viens no lielākajiem un blīvāk apdzīvotajiem, tajā ir visvairāk potenciālo pasažieru. Pēc Vācijas pieredzes, tramvaja satiksme atmaksājas, ja, rēķinot uz vienu kilometru, dienā tiek pārvadāti 1500 pasažieru. Esam aprēķinājuši, ka uz Ezerkrastu šis rādītājs būtu 4000 pasažieru, tātad līnija atmaksātos.

Turpretī uz Dienvidu kapiem tramvaja līnijas izmantotāju būtu desmit reižu mazāk. Tas ir ļoti svarīgs arguments, kādēļ Dienvidu kapi nav mūsu prioritāte. Iespējams, būtu citādi, ja tajā rajonā tiktu īstenots agrāk plānotais, bet atliktais Baltijas Jūras atpūtas parka projekts vai arī kā citādi Dienvidu kapu apkārtnē rastos lielāka rosība.

Tramvaja līnijas pagarinājums līdz Dienvidu kapiem ir mūsu uzņēmuma stratēģiskajā programmā septītā prioritāte, to varētu īstenot piecu līdz desmit gadu laikā. Pirms tam mums vēl jāpaveic pašreizējo sliežu ceļu renovācija un jāatjauno ritošais sastāvs, lai tramvajs vispār turpinātu kursēt.

Atjaunotās Latvijas laikā šis ir pirmais projekts, kad tiek plānota jauna tramvaja līnija. Nevajadzētu pazaudēt Eiropas Savienības struktūrfondu naudu – apmēram 10 miljonus eiro, kurus Liepāja var iegūt šim projektam. Tā īstenošana ir ļoti droša, jo paredzēta Satiksmes ministrijas plānos.

Aigars Puks, SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis

 

2008. gada 4. septembrī „Kurzemes Vārds”
Liepājnieki pieprasa vairāk tramvaja maršrutu
Rubrika: Sabiedriskais transports

Kaut arī plānus par tramvaja līnijas pagarināšanu līdz Ezerkrastam turpinās publiski apspriest līdz 16. septembrim, tā sabiedrībā jau ir raisījusi viedokļu sadursmi. Vairums liepājnieku atbalsta tramvaja līnijas pagarināšanu konceptuāli, turklāt gribētu redzēt līnijas atzarus uz visām pusēm, ne tikai Ezerkrasta virzienā, jo galu galā tramvajs ir samērā lēts, turklāt ekoloģiskā ziņā videi draudzīgākais transportlīdzeklis. Taču visvairāk liepājnieku uzskata: tramvaja līnijas pagarināšana līdz Ezerkrastam, kur jau tāpat ir izvērsta sabiedriskā transporta kustība, var pagaidīt, jo svarīgāk būtu vispirms pagarināt tramvaja līniju līdz Dienvidu kapiem, tā kā pašlaik iespējas turp nokļūt ir ārkārtīgi ierobežotas.

Jāsāk ar mazumiņu

Jau 2007. gada pavasarī Liepājas dome piešķīra uzņēmumam SIA „Liepājas tramvajs” 50 tūkstošus latu tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei tramvaja līnijas pagarināšanai līdz Ezerkrasta mikrorajonam. Pilnsabiedrība „EPKB Latvija” izstrādāja tramvaja līnijas pagarinājuma variantus, no kuriem tika izraudzīts optimālais. Pašvaldība ir veikusi priekšdarbus, lai jaunās tramvaja līnijas izbūvei varētu piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus. Kad tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde būs pabeigta, varēs sākt darbus pie tehniskā projekta izstrādes un projekta sagatavošanas finansējuma saņemšanai. Tramvaja līnijas būvniecību varētu sākt ne agrāk par 2010. gadu.

Kā vēsta projekta dokumenti, ir paredzēts, ka jaunā tramvaja ceļš Klaipēdas un Tukuma ielas krustojumā atzarosies no pašreizējās līnijas. Tālākie tramvaja attīstības un jaunu maršrutu ieviešanas plāni sniedzas līdz pat Liepājas lidostai, taču to īstenošana vēl visai tālā nākotnē, tāpēc vispirms iecerēts pagarināt tramvaja līniju tepat vien – no iecienītā piejūras Dienvidrietumu mikrorajona līdz Ezerkrastam–2, lai bagātinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu klāstu vienā no visvairāk apdzīvotajiem mikrorajoniem Liepājā.

Tramvaja galapunkts Klaipēdas ielas galā saglabāsies, un pasažieri joprojām tiks apkalpoti arī šajā ierastajā, vecajā maršrutā. Turklāt, īstenojot šo projektu, uzlabojumi paredzēti arī esošajā tramvaja trasē, ritošajā sastāvā, pasažieru informēšanas sistēmā un citos segmentos, sola projekta autori.

Pašlaik Liepājas pašvaldība un uzņēmums „Liepājas tramvajs” turpina nepieciešamos priekšdarbus, lai jaunās tramvaja līnijas izbūvei varētu piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus no Sabiedriskā transporta uzlabošanas programmas, kurā šim mērķim Latvijai paredzēti apmēram 20 miljoni eiro (ap 14 miljoniem latu). Liepāja pretendēs uz pusi no šīs summas.

Pēc tam, kad šīs būvniecības ieceres sabiedriskās apspriešanas rezultāti tiks apstiprināti domes sēdē, pašvaldība veiks iepirkuma procedūru tehniskā projekta izstrādei, un tiks sākta tā izstrāde.

Iedzīvotāji grib vairāk

Līdz šim pilsētā sabiedriskās apspriešanās laikā aptaujāti vairāk nekā 700 liepājnieku, kuru attieksme pret jaunās tramvaja līnijas būvniecību lielākoties bijusi pozitīva – tā informēja domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. Arī tikko notikušajā sabiedriskās apspriešanas sapulcē iedzīvotāju pārstāvniecība nebija liela – piedalījās ap 20 interesentu, un daudz iebildumu neizskanēja.

Tikmēr, apejot oficiālos ceļus, iedzīvotāji savu viedokli atkal cenšas paust, vācot parakstus petīcijai, kurā šoreiz aicināts tramvaja līniju pagarināt nevis līdz Ezerkrastam, bet vispirms līdz Dienvidu kapiem. Jo cilvēkiem nokļūšana tur ir ļoti apgrūtināta, ir teikts dokumentā.

Pašlaik ir savākti ap 1000 parakstu, un dokuments tiks iesniegts atbildīgajās pašvaldības instancēs. Viena no parakstu vākšanas kampaņas iniciatorēm Ilva Lutere izteicās: „Cilvēkiem nav skaidrs, kāpēc tramvaja līniju paredzēts pagarināt tieši tā un ne citādāk. Kāpēc, piemēram, pa Mirdzas Ķempes ielu, nevis pa Eduarda Tisē ielu? Kāpēc vispirms uz Ezerkrastu, kur par sabiedriskā transporta trūkumu nevar sūdzēties, nevis līdz Dienvidu kapiem, kur nokļūt tikpat kā nav iespējams?”

Plāni esot lieli

Tomēr jau tagad pašvaldības un arī uzņēmuma „Liepājas tramvajs” nostāja šķiet nesatricināma – nepieciešamībai vispirms pagarināt tramvaja līniju līdz Ezerkrastam tiek minēti svarīgi argumenti, taču netiek arī noraidīti plāni laika gaitā novirzīt tramvaja kustību citos virzienos. Piemēram, dokumentā „Liepājas tramvaja ilgtermiņa darbības attīstības stratēģija” ir minēts, ka vispirms paredzēts paplašināt tramvaja līniju līdz pilsētas lielākajiem mikrorajoniem, kā Ezerkrasts un vēlāk arī Ziemeļu priekšpilsēta. Ezerkrasta plāniem paredzēts termiņš – 2010. gads, bet tramvaja līnijas pagarināšanai līdz Ziemeļu priekšpilsētai – 2014. – 2015. gads. Pirmajam projektam kopējais investīciju apjoms ir ap 8,1 miljoni latu, otrajam – ap 5,6 miljoni latu. Pēc tam 2013. gadā paredzēta tramvaja depo rekonstrukcija (investīciju apjoms ap 3 miljoniem latu). Tad – ritošā sastāva atjaunošana un parka paplašināšana 2013. līdz 2017. gadā (investīcijas – ap 16 miljoniem latu). Visbeidzot ieskicēti arī plāni pagarināt tramvaja līniju līdz Dienvidu kapiem – ātrākais ap 2012. gadu, un šā projekta īstenošanai vajadzēs ap 5 miljoniem latu.

Tradīcijas ir senas

Liepājas tramvajam ir sena un cienījama vēsture. 1899. gadā Liepāja, kas tolaik no maznozīmīgas provinces izauga par starptautisku industriāli attīstītu centru, bija pirmā no Baltijas pilsētām, kuras ielās izbrauca elektriskais tramvajs. Salīdzinājumam – Rīgā elektriskie vagoni nomainīja zirgus tikai 1901. gadā. Laikam ritot, Liepājas tramvaja līniju diapazons kļuva arvien plašāks – jau pašos pirmsākumos izveidoja divas līnijas, viena savienoja toreizējo Aleksandra ielu ar Rīgas ielu (pie stacijas), Lielo, Tirgus, Pētera un Mēmeles ielu ar Vilhemīnes laukumu, kas atradās Jaunliepājā pie ostas, iepretī tagadējai Zemnieku ielai, un aizbērto tā saukto Balasta dīķi, kas atradās Jaunliepājā pie ostas iepretī tagadējai O. Kalpaka ielai. Otrs virziens bija tā sauktā Karostas līnija, kas veda no Karostas kanāla pa Lazareva, Suvorova, kādu daļu pa Vakzāles ielu, pāri pilsētas tiltam un tālāk pa Lielo, Graudu ielu, Kūrmājas prospektu, cauri Jūrmalas parkam uz Peldu, Alejas un Rožu ielu līdz Apgabaltiesai (tagadējam Pilsētas domes namam). Abu elektrisko līniju kopgarums bija 10 kilometru. Īpašā pārbrauktuve ļāva pasažieriem nieka pusstundā aizkļūt līdz pat Karostas tiltam, kur tramvaja maršrutiem bija ierīkota īpaša stacija – tramvaju vakzāle.

Pašlaik pa Liepājas tramvaja līniju, kuras garums ir 5,99 kilometri, gadā pārvadā aptuveni deviņus miljonus pasažieru, un pasažieru skaitam ir tendence palielināties. Un ir neapšaubāmi jūtama vajadzība pilsētā atkal palielināt tramvaja nozīmību, veidojot jaunas līnijas un pagarinot jau esošās.

Arguments

Izvēloties pilsētas attīstības prioritātes, šajā gadījumā – izvēloties, kur vispirms jābūvē jauna tramvaja līnija, no pilsētplānošanas viedokļa jāņem vērā gan iedzīvotāju vēlmes, gan tā dzīvojamā rajona blīvums, uz kurieni jaunā līnija paredzēta, gan arī svarīgi, lai pasākums atmaksātos, saka Liepājas galvenais pilsētplānotājs Arvīds Vitāls. Mirdzas Ķempes ielas apkaimē dzīvo tūkstošiem cilvēku. Bet uz Dienvidu kapiem braucēju nebūtu tik daudz. Ir veikta aptauja, ka daudzi cilvēki vēlas arī tramvaju uz Mirdzas Ķempes ielas rajonu. Turklāt tramvajs uz Ezerkrastu tika ieplānots jau 80. gados, kad diezgan plašā pētījumā bija secināts, ka šim rajonam tramvajs ir nepieciešams.

Vienīgi sākotnēji mēs esam izvērtējuši arī variantu, ka jauno līniju varētu būvēt Vaiņodes ielā. Tomēr šis variants nederēja, jo šī iela ir pārāk šaura, turklāt zem tās slēpjas apakšzemes komunikācijas un, būvējot tramvaja līniju, nebūtu iespējams ievērot Latvijā noteiktos būvnormatīvus.

Sarmīte Pelcmane

Paraksts foto: Pensionārs Verners Strazds un viņa sieva Astrīda ir pārliecināti, ka tramvajam līdz Dienvidu kapiem jābūt, citādi cilvēkiem ļoti grūti nokļūt līdz turienei. Verneram pašam Dienvidu kapos guldīti vecāki, Astrīdai gan dzimtas kapi ir Vērgalē, tomēr arī viņa bieži dodas līdzi vīram uz Dienvidu kapiem, lai palīdzētu apkopt radinieku kapu kopiņas.

Tramvajs Liepājā ir ļoti iecienīts sabiedriskais transportlīdzeklis. Iedzīvotāji noteikti priecātos par katru jaunu līniju.

 

 

2008. gada 5. septembrī „Kurzemes Vārds”
Lēnāk, bet tālāk
Rubrika: Pirmā sleja

Nevar apgalvot, ka teicienam „Lēnāk brauksi, tālāk tiksi” vienmēr būtu pilnīga taisnība, taču nav arī apstrīdama tā noderība reizēs, kad vēl tikai tiek plānoti dažādi projekti.

Amatpersonas gan klusībā kurn, ka liepājnieki ir pārlieku kašķīga tauta un nokritizē visu, ko tiem piedāvā. Lūk, pašvaldība parādījusi labo gribu, atrotījusi piedurknes un beidzot gatava ķerties pie tik daudzus gadus lolotā tramvaja līnijas pagarināšanas projekta, bet atkal nav labi. Izrādās, vismaz tūkstotis cilvēku grib tramvaja līniju pavisam citā virzienā, proti, līdz Dienvidu kapiem, nevis līdz Ezerkrastam. Un atkal vāc parakstus, protestē.

Šonedēļ sašutumu pauduši arī ļaudis, kuru mājas pagalmā labiekārtots bērnu rotaļu laukums. Jājautā – kas gan varētu būt skaistāk, kā ar pašvaldības palīdzību ierīkotas atrakcijas, lai jaunā paaudze varētu šūpoties, kāpelēt un visādi citādi interesanti izklaidēties un tai nebūtu jāklīst pa ielām bīstamāku piedzīvojumu meklējumos. Bet atkal nekā! Izrādās – iedzīvotājus neapmierina jaunā laukuma kvalitāte, jo atrakcijas, iespējams, gribot uzsliet ātrāk un par lēto, apdraudot jauno cilvēku veselību, par ko liecina jau vairākas ieģipsētas kājas, rokas, sasistas pieres.

Vai atkal pilsētnieku sašutums un skaļā ažiotāža, vērtējot jaunos vides objektus Tirgoņu ielā, dzenot sarkastiskus jociņus par dārgajiem soliņiem, apgaismes ķermeņiem, vēlāk bargi kritizējot grandiozo smilšu skulptūru utt. Bet vai pilsētniekiem var pārmest, ka viņi uztraucas par Liepājas budžeta finansiālajām iespējām un bažīgi protestē pret, viņuprāt, pārlieku dārgiem greznumiem, jo paši savā ģimenē rūpīgi skaita katru santīmu?

Varbūt labi vien ir, ka liepājnieki vismaz nav vienaldzīgi un aktīvi izsaka savu viedokli, kurā amatpersonām der gan ieklausīties, gan padiskutēt, atbildot uz cilvēku bažām vai pat pārmetumiem ar spēcīgiem argumentiem, ja tādi, protams, ir. Labāk taču izrunāt visas neskaidrības laikus, tāpat pilsētas maka turētājiem pārskatīt ieceres vēl un vēlreiz, lai galu galā sasniegtu labāko rezultātu. Lai nesanāktu tā, kā tikko Rīgai, kur, izrādās, glaunā, superdārgā tilta svaigi uzklātais segums jau esot jāuzlauž, jo kaut kādas caurules nepareizi ieliktas. Nevar saprast – smieties vai raudāt...

Sarmīte Pelcmane

 

2008. gada 6. septembrī „Kurzemes Vārds”
Pa drātī vēstī lasītājs.

Lai Dieva sods tam dīkdienim ar auskariņu ausī, kas 1. septembrī manam skolniekam nolaupīja divus latus tramvajā.

 

2008. gada 9. septembrī „Kurzemes Vārds”
Smagsvaru kontakts
Rubrika: Notikumi

Vakar pēcpusdienā „Kurzemes Vārds” saņēma informāciju, ka mūsu pilsētā notikusi smagsvaru sadursme – uz Tramvajtilta saskrējusies kravas automašīna ar tramvaju. Kravas automašīnas „Volvo FH12” ar puspiekabi vadītājs, braucot pa Rīgas ielu un izdarot kreiso pagriezienu uz Jauno ostmalu, nedeva ceļu tramvajam un tādēļ notika sadursme. Cilvēki negadījumā nav cietuši, arī avārijā iesaistītajiem smagsvariem tikai skrambas vien. Neērtības negadījumā iesaistītie gan sagādāja pārējiem satiksmes dalībniekiem, jo uz laiku bija apgrūtināta satiksme.

 

2008. gada 11. septembrī „Kurzemes Vārds”
Diskusijas par tramvaja līniju pagarināšanu turpinās
Rubrika: Atgriežoties pie publicētā

Jau rakstījām, ka līdz 16. septembrim notiek sa­biedriskā apspriešana iece­rei pagarināt tramvaja līniju līdz Ezerkrastam un šie plāni raisījuši sabiedrībā viedokļu sadursmi. Kopš pagājušonedēļ publicējām rakstu par to, ka aptuveni 1000 liepājnieku jau parak­stījušies, aicinot pašvaldību pagarināt tramvaja līniju līdz Dienvidu kapiem, „Kur­zemes Vārdam” zvanījuši daudzi cilvēki, kuri atbalsta šo lūgumu un arī gribētu parakstīties, tikai nezina – kur. Bet bija arī viedokļi, ka uz Ezerkrastu tramvaju tiešām vajagot vispirms, par citu varot domāt pēc tam.

Grib parakstīties

„Kur var parakstīties, lai būtu tramvajs līdz Dienvidu kapiem?” taujāja pensionāre, kura nosauca savu uzvārdu: Petrova. „Es arī gribu parakstīties, jo tramvajs līdz kapiem ir ļoti vajadzīgs. Mums, vecajiem cilvēkiem, paš­laik ir ļoti lielas grūtības tikt līdz kapiem ar autobusiem, turklāt tajos biļetes dārgākas nekā tramvajā. Bet aiziet to garo gabalu no tramvaja galapunkta līdz Dienvidu kapiem man ir briesmīgi grūti, sāp kājas. Iedo­mājieties – vienā rokā man ir puķes un grābeklītis, bet otrā – spieķis. Tā kliboju līdz kapiem ilgi, ilgi. Pēc tam atpakaļ līdz tramvaja pieturai. Kamēr vaka­rā noklustu mājās pilsētas otrajā galā, esmu pavisam bez spēka. Kāpēc nevarētu gluži vienkārši aizbraukt ar tramvaju līdz ka­piem? Man tur guldīts vīrs, citi tuvinieki, ir taču jāapkopj kapiņi un jāapciemo savi mīļie.”

Zvanīja arī septiņdesmit gadu vecā Veltas kundze un izteica savu viedokli. Viņai gan esot laimējies, jo dēlam ir mašīna un arī mazdēlam, tā ka ik pa laikam viņu uz kapiem aizvedot, bet kundze atbalsta citus pensionārus. „Taisni žēlu­ma gals! Paskatieties uz tiem vecīšiem, kas knapi kust un ar pūlēm mēro garo gabalu no tramvaja pieturas līdz Dienvi­du kapiem! Jaunie jau to vēl nesaprot, bet daudzi vecie pali­kuši vieni šajā saulē, visi tuvi­nieki, draugi ir kapos. Citiem bērni aizņemti vairākos dar­bos, nav laika vecos vadāt šurpu turpu. Ja būtu tramvajs, varētu aizbraukt daudz vienkāršāk. Es saprotu, ka no pensionāriem jau pilsēta nekādu lielu labumu nevar sagaidīt, bet viņi visi savā darba mūžā ir strādājuši pilsētas labā, atdevuši savus spēkus. Vismaz tik daudz jau būtu nopelnījuši kā iespēju aizbraukt līdz kapiem.”

Laikrakstam zvanīja vēl citi, lielākoties viņi atbalstīja ideju, ka tramvaja līniju vaja­dzētu pagarināt līdz kapiem. Turklāt daudzi gribēja zināt, kur par to var parakstīties.

Būs jāuzklausa

„Kurzemes Vārds” sazinājās ar parakstu vākšanas galveno iniciatori Silviju Bergmani, un viņa vispirms uzsvēra: „Gribu teikt, ka mēs neesam pret tram­vaja pagarināšanu līdz Ezerkrastam. Dokumentā ir rakstīts, ka mēs, apakšā parakstījušies, esam par tramvaja pieturas saglabāšanu pie Centrālkapiem un par tā tālāku virzību uz Dienvidu kapiem. Un es tikai priecātos, ja tram­vajs brauktu arī līdz Ezerkrastam, jo tas ir ekoloģiski tīrs transportlīdzeklis, turklāt būtu izde­vīgs tajā mikrora­jonā dzīvojošajiem. Un lai tas brauc arī līdz Karostai, uz vi­sām pusēm – par to varētu tikai priecā­ties. Bet vajadzīga arī tramvaja līnija līdz Dienvidu kapiem!”

S. Bergmanes iniciatīvu vākt parakstus atbalstījušas arī lie­pājnieces Anna Treimane un Ilva Lutere, kura ir „Rožu galerijas” direktore. Tāpēc parakstīties var „Rožu galerijā”, Latviešu biedrī­bas namā. Bez tam parakstu vācēji arī dodas pie cilvēkiem – pie tramvaja pieturām, tirgū, taujā uz ielām, vaicājot viņu vie­dokli par tramvaja līnijas pa­garināšanu. S. Bergmane strādā tiesā par piesēdētāju, un arī tur aptaujājusi kolēģus. „Šodien man parakstījās vairāki advo­kāti, tiesneši, prokurors,” viņa stāsta, norādot, ka cilvēki izprot šo problēmu.

Silvijai Bergmanei ir jau liela pieredze parakstu vākšanā par dažādiem tematiem. „Jā, esmu tas donkihots, kurš vienmēr grib kaut ko panākt,” viņa pati sme­jas. S. Bergmane atceras, kā Tautas frontes laikos kopā ar do­mubiedriem organizējusi parak­stu vākšanu par „Valodu liku­mu”, vēlāk kā Zaļā centra pārstā­ve cīnījusies par koku saglabā­šanu Rožu laukuma apkārtnē. Tagad viņa darbojas Pilsonis­kajā savienībā un atkal aicina ļaudis pastāvēt par sevi. „Esmu konstatējusi, ka cilvēkiem ir ār­kārtīgi maz informācijas. Un man žēl, ka viņi ir tik inerti, ar visu ko samierinās. Vienmēr tikai gaida, ka kāds izlems viņu vietā. Gribu aktivizēt sabied­rību!” tāda ir aktīvās Bergmanes kundzes nostāja.

Kaut arī nav lielas ticības, ka ar parakstiem varētu pa­nākt tūlītēju tramvaja līnijas ierīkošanu līdz Dienvidu kapiem, tomēr parakstu vācējas cer tādējādi pievērst pašval­dības uzmanību un šīs ieceres īstenošanu varbūt paātrināt. „Jo tūkstotis – tas nav viens cilvēks, viņi būtu jāuzklausa!” uzskata akcijas iniciatores.

Viedokli dažādi

Jāteic, ka internetā, portālā liepajniekiem.lv, kur vairāk izsa­kās jaunākas paaudzes cilvēki, viedokļu par tramvaja līnijas pagarināšanu arī ļoti daudz, tomēr tie ir dažādāki – pat diametrāli pretēji. Lūk, ieskatam daži no tiem.

„Tas, ka dažiem jātiek uz kapiem, nenozīmē, ka tur vajag arī tramvaju aizvilkt. No sākuma vajag uz Ezerkrastu un citiem rajoniem, kur tiešām būs daudz braucēju. Uz kapiem labāk noor­ganizēt kādu mikriņu vai autobusu, tas tomēr lētāk, nekā sliedes uzcirst.”

„Tramvaja līniju noteikti vajag uz kapiem vispirms, un tad var domāt tālāk. Kāpēc netiek padomāts nemaz par veciem cilvēkiem? Un uz ka­piem dodas ļoti daudz cilvēku, arī jauni ļaudis. Kapi ir diezgan tālu, lai turp varētu nokļūt. Vajag arī domāt par cilvēkiem, ku­riem grūti pārvietoties, ne tikai par lielajiem ienākumiem!”

„Domāju, ka nav tādas šaus­mīgas nepieciešamības ierīkot tramvaju uz Dienvidu kapiem, tas nebūtu ekonomiski izdevīgi. Maršrutnieki jau tur kursē, daudzi aizbrauc ar savu personīgo trans­portu. Un ko darīs ziemā, kad tuvinieki neiet uz kapiem? Slēgt tramvaja līniju uz sezonu?!”

„Pilnīgi nevajadzīga mūsu, nodokļu maksātāju, naudas izšķērdēšana tā tramvaja līnija uz Ezerkrastu! Nopērciet labāk nabagiem malku par to naudu lai ziemā nenosalst! Vai izdaliet pensionāriem bezmaksas maizes talonus, lai nenomirst badā! Te var redzēt, cik augstajos krēslos sēdošie patiesībā ir tālu no tautas un sapratnes par tās problēmām! Visa tā tramvaja līnijas garināšana mēra laikā izskatās pēc kārtējās afēras!”

Atgādināsim, ka „Kurzemes Vārds” jau iepriekš publicēja pašvaldības viedokli, ko pauda Liepājas galvenais pilsētplānotājs Arvīds Vitāls. Viņš nora­dīja, ka, izvēloties pilsētas at­tīstības prioritātes, šajā gadījumā – kur vispirms jābūvē jauna tramvaja līnija, ir jāņem vēra gan iedzīvotāju vēlmes, gan dzīvojamā rajona blīvums, ш kurieni jaunā līnija paredzēta gan tās rentabilitāte. Ezerkrastā dzīvo tūkstošiem cilvēku bet uz Dienvidu kapiem braucēj nebūtu tik daudz, tāpēc priekš­roka dota līnijas pagarināšanai blīvāk apdzīvotā mikrorajona virzienā. Šīs tramvaja līnijas būvniecību varētu sākt ne agrāk par 2010. gadu. Pašvaldība gan ir solījusi ar laiku domāt arī par līniju līdz Dienvidu kapiem, taču tas noteikti būs iespējams visai tālā nākotnē.

Sarmīte Pelcmane

Citāts: „Mēs esam par tramvaja pieturas saglabāšanu pie Centrālkapiem un par tā tālāku virzību uz Dienvidu kapiem.”

Foto: Ar tramvaju brauc gan jauns, gan vecs. Jo vairāk tramvaja līniju, jo izdevīgāk tas būtu pilsētai, galu galā tramvajs ir lētāks un videi draudzīgāks transportlīdzeklis nekā auto.

 

2008. gada 12. septembrī „Kurzemes Vārds”
Ar cimdiem, bez cimdiem – uz talku. Aiziet!
Rubrika: Dienas tēma

Līdz ceturtdienas pēcpusdienai piedalīties Latvijas sakopšanas talkā Liepājas domes Vides daļā bija pieteikti kolektīvi ar apmēram 400 talciniekiem. Par piedalīšanos ir pavēstījuši ļaudis no Jaunsargu organizācijas, Rīgas Tehniskās universitātes studenti, 6. vidusskolas skolēni, pašvaldības Sociālais dienests, Nekustamā īpašuma pārvalde, Komunālā pārvalde, „Liepājas tramvajs”, „Liepājas enerģija”, visas trīs pilsētas namu pārvaldes, „Liepājas ūdens”, akciju sabiedrība „UPB”, organizācija „Radi vidi pats”, Ciānas draudze un citas organizācijas.

(…)

Nora Driķe, Dina Belta

 

2008. gada 13. septembrī „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēstī lasītājs

Mans priekšlikums ir tāds. Vadīt tramvaju pa Dunikas ielu uz Ezerkrastu, tādējādi pagarinot līniju uz Dienvidu kapu pusi, un nogriezties aiz Centrālkapiem. Līdz pat cietokšņiem ir betona balsti, pie kuriem var piestiprināt tramvaja līnijas vadus.

* * *

Pensionāri cīnās par tramvaja līniju. Tas būtu saprotams. Bet pensionāriem jau ir kaut kāda organizācija. Vai tiešām jāstaigā pa pilsētu, vācot parakstus? Ko tad tā pensionāru organizācija vispār dara? Lūdzu uzrakstīt avīzē, kad tā dibināta, ar kādu nolūku, kāds ir mērķis un uzdevumi un ko tā aizstāv.

 

2008. gada 15. septembrī „Kurzemes Vārds”
Nerespektē tramvaju
Rubrika: Notikumi

Aizvadītās nedēļas nogalē mūspusē noticis ievērojams skaits satiksmes negadījumu. Kāds nav devis ceļu tramvajam, bet kāda autobraucēja dēļ cietis motociklists.

„Kurzemes Vārds” sestdien pirms pusdienlaika fiksēja negadījumu Rīgas ielā, kur kāds vieglā auto vadītājs neveiksmīgi bija mēģinājis spēkoties ar tramvaju. Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse pastāstīja, ka automašīnas „Peugeot 607” vadītājs, stūrējot spēkratu pa Tirgus ielu, krustojumā ar Rīgas ielu nav devis ceļu tramvajam. Sadursmē cietušo nav, taču „Peugeot” pēc negadījuma bija briesmīgā stāvoklī – priekšdaļa sadragāta, pat riteņi nolauzti.

(…)

 

2008. gada 24. septembrī „Kurzemes Vārds”
Gribu apzeltītu mājas galu! Tas gan neies cauri
Rubrika: Aktuāls viedoklis

Pēdējo gadu laikā iedzīvotāji aizvien aktīvāk piedalās domes rīkotajās sabiedriskajās apspriešanās. Vairākās no tām ir bijusi pat ļoti liela iedzīvotāju aktivitāte, bet neliegsimies – ieteikumi un ierosinājumu nereti ir arī visai nepamatoti un emocionāli. Piemēram, ja atceramies sabiedrisko apspriešanu, kad tapa projekts mormoņu baznīcai – emocijas sita augstu vilni. Tāpat daudz atsauksmju bija par Zirņu ielas rekonstrukciju – tur gan bija emociju mazāk, un līdzīgi bija nupat, kad varēja izteikt savus priekšlikumus un ierosinājumus par tramvaja līnijas pagarināšanu uz Ezerkrasta mikrorajonu.

Lai nebūtu runas, ka kāds iedzīvotājs, kurš savu atsauksmi mums ir atsūtījis vai izteicis, varētu apgalvot, ka tā nav ņemta vērā, tūlīt pateikšu, ka Būvvaldes speciālisti izlasa pilnīgi visas vēstules, pilnīgi visus ieteikumus, un tie visi ir ierakstīti protokolā. Un visi tiek izvērtēti. Taču ir cita nianse – aicinot iedzīvotājus izteikt savu viedokli par vienu vai citu objektu, mēs gaidām reāli izpildāmus priekšlikumus un ierosinājumus vai pamatotus iebildumus. Taču pilnīgi noteikti nav lietderīgas emocijas no sērijas: „Es negribu tāpēc, ka es negribu!” Ar šādu ierosinājumu neviens speciālists neko nevar iesākt, jo Pilsētas domei un tās speciālistiem ir jārīkojas likumu un noteikumu robežās. Piemēram, nebija tiesību atteikt mormoņu baznīcas celtniecību tikai tāpēc, ka daudziem Liepājā nepatīk šīs baznīcas pārstāvji. Tā ir Latvijā ar likumu atļauta, tāpēc arguments, ka kādam viņi nepatīk, nevar būt par pamatu, lai aizliegtu viņiem celt savu namu. Arī pašlaik notiek diskusijas par to, ka speciālisti neņem vērā tik daudzu iedzīvotāju vēlmi pagarināt tramvaja līniju līdz Dienvidu kapiem, bet tā vietā spītīgi turas pie iepriekšējās ieceres, realizēt šo pagarinājumu uz Ezerkrastu. Tur nav nekādas spītības, tas projekts, iepriekš veicot ļoti nopietnus pētījumus un arī iedzīvotāju aptauju, ir izstrādāts, un tagad mēs piedāvājam iedzīvotājiem izteikt savus ierosinājumus, lai izvērtētu, ko speciālisti varbūt ir palaiduši garām, kādas nianses nav pamanījuši, ko darīt, lai iedzīvotājiem būtu ērtāk, piemēram, kurās vietās vajadzētu ierīkot pieturvietas un tamlīdzīgi. Savukārt ierosinājumus par to, ka tramvaja līniju vajadzētu pagarināt arī līdz Dienvidu kapsētai, mēs saglabāsim kā projektu nākotnē, jo tagad abus realizēt nevaram, tāpēc mums ir arī jāizvērtē, cik cilvēku ik dienas ar tramvaju pārvietosies maršrutā no Ezerkrasta un cik no Dienvidu kapsētas.

Kā labu paraugu sabiedriskajai apspriešanai es gribu minēt ierosinājumus par Zirņu ielas rekonstrukciju, no kuriem daļa bija patiešām reāli realizējami, piemēram, ierosinājums veikt tehnisko apsekošanu mājām, kas atradīsies pie pašas ielas. To arī izdarīs. Tāpat vērā ņemams bija Lielās ielas 2 iedzīvotāju ierosinājums pārbaudīt, vai mājas tehniskajam stāvoklim netraucēs divu balto kubu – darījumu centra – celtniecība Jūras ielā. Taču, ja kāds iedomājas, ka tāpēc vien, ka kaimiņš viņam blakus kaut ko cels, varēs izsist no tā arī sev kādu labumu, piemēram, apzeltīt mājas galu – tas gan neies cauri. Sabiedriskā apspriešana vienmēr notiek par kādu konkrētu objektu, un speciālisti tās laikā gaida no iedzīvotājiem reāli izpildāmus ierosinājumus, nevis iegribas.

Iveta Ansone, Liepājas galvenā arhitekte

 

2008. gada 25. septembrī „Kurzemes Vārds”
Applūdina Brīvības ielu
Rubrika: Notikumi

Vakar pievakarē „Kurzemes Vārds” saņēma informāciju, ka nelaime atgadījusies Brīvības ielā pie tramvaja galapunkta, kur pārplūdusi iela.

Uzņēmuma „Liepājas ūdens” dispečerdienestā uzzinājām, ka plūdu vaininieks ir uzņēmums „Liepājas metalurgs”. Plīsusi Metalurga iekšējo attīrīšanas ūdeņu sistēma, kādēļ iela pārplūdusi. „Liepājas ūdens” dispečers zināja teikt, ka negadījuma vietā nekavējoties ieradušies Metalurga strādnieki, lai novērstu avāriju.

 

2008. gada 26. septembrī „Kurzemes Vārds”
Eiropas naudas piesaistīšanai veltīs visus spēkus
Rubrika: Liepājas domes sēde

Liepājas domes sēdē deputāti vakar pieņēma vairākus lēmumus, kas attiecas uz Eiropas Savienības līdzekļu piesaisti. Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks norādīja, ka tā ir pašvaldības prioritāte, kurai tiks veltīti visi spēki, un arī budžetā šo pozīciju nekādi taupības režīmi neskars. „Mums jāizmanto katra iespēja piesaistīt papildu līdzekļus pilsētas attīstības projektiem, un kavēšanās te nav pieļaujama,” viņš norādīja uz nepieciešamību projektu apstiprināšanu iekļaut domes sēdes darba kārtībā.

(…)

Vairāk dabaszinību kabinetu un ekoloģiskākais transports

Ar Eiropas atbalstu 10 miljonu latu apmērā tiks īstenots arī projekts par tramvaja līnijas pagarināšanu līdz Ezerkrastam. Deputāti atbalstīja „Liepājas tramvaja” iesniegto būvniecības ieceri un uzdeva Liepājas pilsētas Būvvaldei sagatavot plānošanas un arhitektūras uzdevumu, lai turpinātu pozitīvu projekta virzību.

Deputāts Āris Ozoliņš vēlējās noskaidrot, vai pēc šī projekta īstenošanas varētu tikt iegādāti arī jauni tramvaja vagoni, bet U. Sesks paskaidroja, ka jauni un moderni vagoni maksā vairākus miljonus latu un tādi pilsētai nav pa kabatai. Deputāts Guntars Krieviņš savukārt vērsa uzmanību uz to, ka nepieciešams meklēt risinājumus, lai iedzīvotāji varētu ar sabiedrisko transportu nokļūt uz Dienvidu kapiem, bet deputāte Anna Krilova kā mediķe izteica savu atbalstu visekoloģiskākajam transportlīdzeklim – tramvajam. Deputātes E. Kosakas iebildumi par to, ka nav pietiekami izvērtēta projekta ietekme uz sabiedriskā transporta sistēmu, un rosinājums vēl nelemt par šo jautājumu, izraisīja domes priekšsēdētāja sašutumu un viņš pārtrauca deputāti pusvārdā.

(…)

Anda Pūce

 

2008. gada 1. oktobris „Kurzemes Vārds”
Griež pirms mērīšanas
Rubrika: Skatiens

(…)

Runājot par griešanu pirms mērīšanas un tukšu solījumu bārstīšanu, gribu minēt vēl kādu Liepājai raksturīgu problēmu – nebūšanas ar sliedēm. Beigusies sabiedriskā apspriešana par to, kur vairāk nepieciešama tramvaja līnija – uz Ezerkrastu vai Dienvidu kapiem. Man smieklīgs šķita Liepājas domes paziņojums, ka, kaut arī sabiedriskās apspriešanas laikā saņemta vēstule ar 1363 iedzīvotāju parakstiem par tramvaja līnijas pagarināšanu līdz Dienvidu kapiem, līniju tomēr izbūvēs uz Ezerkrastu. Tad kāda velna pēc bija nepieciešama sabiedriskā apspriešana un ļaužu kacināšana? Ak, jā – tas taču ir ķeksītis likuma priekšā. Kaut tie, kuru mājokļi ir blakus tramvaja sliedēm, pilsētas tēviem ieteiktu vispirms nevis pirkt jaunus vagonus un būvēt jaunas līnijas, bet gan sakārtot esošos sliežu ceļus, lai izdilušo sliežu dēļ radusies vibrācija nebendē būves. Gribas pieminēt Rīgu – Mežaparkā pa sliedēm skrien vecie vagoni, bet, ejot pa ietvi sliedēm blakus, zeme nerīb. Mūsu pilsētā blakus sliedēm dzīvojošajiem virtuvē dzinkst trauki.

(…)

Ita Cērmane

 

2008. gada 1. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Kā izčākst bravūra
Rubrika: Situācija

Pieturā tramvajā sakāpa cilvēki. Viens no viņiem, no skata redzams, ka cietumā pabijis, sāka piesieties kādam jauneklim, kurš neizskatījās fiziski spēcīgs. „Ko tu tā lūri uz mani? Ko, krutais esi?” Bet jauneklis, attapies no pārsteiguma, nepalika atbildi parādā, un ieteica tīties. „Ko tu te blato, kurā kamerā sēdēji?» liekot saprast, ka ir no cietumnieku sugas, uzbraucienu turpināja agresīvais tipiņš. Viņš tikai nepamanīja, ka jauneklis nav viens. Piecēlās viņa draugs, kura augums bija daudz iespaidīgāks, un apvaicājās: „Ko tu gribi?” Cietumnieciskā bravūra pazuda kā uz burvja mājienu, un nu jau atskanēja čomisks lūgums: „Jūs, zēni, varētu izpalīdzēt ar dažiem santīmiem. Man biļetei pietrūkst…”

Viktors Ulberts

 

2008. gada 3. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Dievam nelūdza, lūdza Vikštrēmam
70. gadi: kad veikalus ķemmēja, svarīgs bija konjaks un blats
Rubrika: Vēsture

„M–Ū–Ž–A–M D–Z–Ī–V–A–I–S.” Mācos lasīt, priekšā laikraksts „Cīņa”, kura lielo virsrakstu burtus viegli likt kopā. Kazdangas bērnudārzā klausāmies plati ar Ļeņina balsi sakarā ar viņa simtgadi, bet Liepājā pats galvenais tobrīd ir V. I. Ļeņina pieminekļa celtniecība un plāno, ka „vienlaikus ar pieminekļa uzstādīšanu ir jārekonstruē arī Ļeņina iela, lai gājēju un transporta kustība netraucētu pieminekļa iekļaušanos kopējā ansamblī. Proti, jāpārvieto tramvaja pietura un sliedes, jāorganizē jaunas ietves, apgaismojums”. *

Bet vienkāršajam cilvēkam, iespējams, tolaik svarīgākais ir – apgādāt ģimeni ar pārtiku un ar pārējo dzīvei nepieciešamo. Manai baltajai gultiņai blakus stāv vecāku sagādāts cukura maiss. Preču deficīts, blats, rindas pēc izmestajām precēm, veikalu ķemmēšana ir ikdienas jēdzieni. Uz padomju pārdevēju pārējie bieži vien skatījās ar skaudību kā uz privileģētas kārtas pārstāvi. Viens tāds cilvēks, kuram Liepājā bija gluži vai Dieva vara, pie kura gāja tad, kad kaut ko vajadzēja, bija Alfons Vikštrēms – Liepājas Pārtikas bāzes direktors, 70. gados – pilsētas Tirdzniecības pārvaldes vadītāja vietnieks un Liepājas rajona Patērētāju biedrību savienības priekšsēdētājs. Dažs liepājnieks atceras, ka rajonā tolaik veikali bijuši bagātāki, pilsētnieki ķemmējuši arī tos. A. Vikštrēms stāsta „Kurzemes Vārdam” par to, kā vajadzēja strādāt apstākļos, kad deficīts bija gluži vai viss.

(…)

* No Liepājas pilsētas Izpildkomitejas priekšsēdētāja Kārļa Strautiņa referāta Liepājas Darbaļaužu deputātu padomes sesijā 1969. gada martā.

Nora Driķe

 

2008. gada 4. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Sludinājums
Rubrika: Aicina darbā

SIA „Liepājas tramvajs” – tramvaja vadītāju ar apliecības kategoriju (TRAM). Jūsu pieteikuma vēstuli un CV gaidīsim pa e-pastu: liepajas_tramvajs@tvnet.lv , faksu 63424546.

 

2008. gada 4. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēstī lasītājs

Tagad viss ir ačgārni, kā ierēdņi rīkojas ar tautas gribu. Piemēram, par tramvaja līnijas izbūvi. Cilvēki prasa, savāca pāri tūkstoti parakstu, lai tramvajs kursētu līdz Dienvidu kapiem. Nē, tautas balsī ierēdņi neieklausīsies. Tie skaidro, ka nebūs ienākumu, ziemā maz brauks utt. Pēc viņu domām, tas nekas, ka veciem cilvēkiem slimas kājas, ka tik tālu jāiet no tramvaja gala pieturas, ka satiksmes darbdienas tāpat kā nav. No ES piešķirtie līdzekļi aizies garām cilvēku cerībai. Skatieties, ierēdņi, lai jums nekad nepaliek slimas kājas!

 

2008. gada 7. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Medības tramvajā?

Krietni sašutis par to, kā viņa dēlam 1. oktobrī klājies tramvajā, ar mums sazinājās liepājnieks A. Petermanis. Ap pulksten četriem pēcpusdienā jaunietis iekāpis tramvajā Pasta ielas pieturā, lai brauktu līdz tirdzniecības centram „Sala XL”.

Aizgājis līdz vadītāja kabīnei, lai nopirktu talonu. Pie kabīnes ieraudzījis pielīmētu paziņojumu, ka par braucienu var samaksāt ar mobilā tālruņa palīdzību. Nolēmis iespēju izmantot un sācis darboties ar savu mobilo tālruni, darot visu tā, kā norādīts tramvajā esošajā informācijas lapā. Pie viņa pienāca kontrolieri un gandrīz vienlaikus uz jaunieša telefonu atnāca īsziņa: „Mobilly” brīdina – tavā kontā nepietiekams atlikums. To papildināt vari www.mobilly.lv, ar papildināšanas karti tuvākajā kioskā vai vienkārši piezvanot 1859.”

Turpina A. Petermanis: „Mēs mājās esam pārsprieduši, ka tādā veidā ar mobilo tālruni reizēm ir ērti samaksāt par kaut ko, jo notērētā summa tiek pieskaitīta telefona rēķinam. Pats tā esmu apmaksājis stāvvietu arī šovasar Tallinā. Tikai šoreiz viss izvērtās citādāk...”

Informācijā, kas atrodas tramvajā, nekas neesot minēts par to, ka vispirms ir jāpapildina konts. Bet kontrolieri stāvējuši jaunietim aiz muguras un „priekā berzējuši rokas”... Puisis, izlasījis saņemto īsziņu, gribēja nopirkt biļeti no vadītāja. Taču kontrolieri pieprasīja maksāt naudassodu. Tā kā prasīto 2 latu nebija, kvīti izrakstīja par saņemto 1 latu. Kad drīz vien tēvs ar dēlu satikušies, zēns izstāstījis par piedzīvoto, un viņi abi aizbraukuši līdz uzņēmumam „Liepājas tramvajs”. A. Petermanis: „Satikām uzņēmuma vadītāju, kurš teica, ka par visu ir jāmaksā (to, protams, neviens neapšauba!), un puika pats esot vainīgs, ka nav zinājis, kā jāveic apmaksa...Ne atvainošanās par neprecīzo informāciju, ne par kontrolieru rīcību, kuri jau acīmredzot „piešāvuši roku” šādu cilvēku medībās...”

SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks: „Jā, mūsu uzņēmumā ieradās A. Petermaņa kungs ar dēlu, kuram tramvaja vagonā bija radies pārpratums, mēģinot samaksāt par braucienu ar SIA „CityCredit” piedāvātā pakalpojuma „Mobilly” palīdzību. Izrādījās, ka pasažierim „Mobilly” kontā nebija naudas, lai samaksātu par biļeti.

Lai nerastos pārpratumi, es vēlos vēlreiz visiem mūsu pasažieriem lūgt neveikt eksperimentus, braucot tramvajā. Mēs piedāvājam vairākas alternatīvas, kā norēķināties par braucienu (mēnešbiļete, talons kioskā vai pie vadītāja, SMS biļete). SMS biļete ir tikai viena no alternatīvām. Tramvajos ir pieejama informācija par to, kā var atvērt un papildināt „Mobilly” kontu (arī interneta adrese un telefona numurs, kur var saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem). Ja pirms tam šis pakalpojums nav izmantots, loģiski – var rasties pārpratums. Tāpēc, pirms izmantot „Mobilly» pakalpojumu, vajadzētu pārliecināties, vai viss ir izdarīts pareizi un kontā ir nauda. Es jau esmu sazinājies ar firmas „CityCredit” pārstāvjiem, un ir panākta vienošanās par tramvajvagonos izvietotās informācijas papildināšanu. Cerams, ka tas ļaus turpmāk izvairīties no šādām nepatīkamām situācijām.

Izmantojot laikraksta starpniecību, es vēlreiz gribētu atvainoties A. Petermaņa kungam un viņa dēlam par šo pārpratumu. Diemžēl mūsu iepriekšējā tikšanās reizē A. Petermaņa kungs bija pārlieku satraukts, lai uzklausītu manis teikto un sadzirdētu manu atvainošanos par starpgadījumu.”

SIA „CityCredit” valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons: „Visos materiālos, kas izvietoti tramvajos par biļešu iegādi ar „Mobilly”, ir norādīta arī komanda JAUNS, kas jānosūta pirms biļešu iegādes, lai pievienotos „Mobilly”. Uz šo īsziņu „Mobilly” informē, ka kontā ir Ls 0. 00 un arī par konta papildināšanas iespējām. Esmu pārliecināts, ka kontrolieriem tā nav izstrādāta prakse – ķert pasažierus, kuriem nav izdevies nopirkt biļeti ar „Mobilly”, – jo kopš sākām tirgot biļetes Liepājas tramvajā, ar „Mobilly” ir pārdotas jau vairāk nekā 10 000 biļešu un šādas situācijas iepriekš nav pieredzētas.”

 

Daiga Lutere

 

2008. gada 8 oktobrī „Kurzemes Vārds”
Atjaunots sliežu krustojums
Rubrika: Jaunumi

Šonedēļ pilnībā tiks pabeigta tramvaja sliežu nomaiņa Rīgas un Baseina ielas stūrī. Pēc tam ielu nobruģēs. Uzņēmuma „Liepājas tramvajs” Tehniskais direktors Aigars Rauda atzina, ka šī posma remonts bijis ļoti nepieciešams, jo sliedes kalpojušas vairāk nekā trīsdesmit gadu. Krustojums ir vieta, kur tramvaji izbrauc no depo, lai dotos uz līnijas. Darbu naktīs, lai nekavēti satiksmi, veica SIA „Liepājas tramvajs” ceļu saimniecības remontbrigādes vīri. Runājot par sliežu remontu nākamgad, bažas radot tas, ka pašvaldība pagaidām nav piešķīrusi līdzekļu jauno sliežu iegādei. Tās rezerves, kas bijušas uzņēmuma rīcībā, jau esot izsmeltas.

Daiga Lutere.

Paraksts foto: Pēc sliežu krustojuma atjaunošanas tas būs gan klusāks, gan daudz drošāks tramvaja satiksmei.

 

2008. gada 10. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Klaipēdas ielu gatavo pārmaiņām

No rītdienas līdz 26. oktobrim būs slēgts Klaipēdas ielas posms no K. Ūliha līdz Liedaga ielai. Tur notiks ielas rekonstrukcija, un atļauts braukt būs tikai sabiedriskajam transportam – pilsētas maršrutu autobusiem. Klaipēdas ielas rekonstrukciju posmā no Vaiņodes līdz Liedaga ielai sāka septembra vidū, un darbi tur turpinās. Šā objekta tehnisko projektu izstrādājusi SIA „VCI” projektēšanas grupa.

Būvniekiem būs jāstrādā arī brīvdienās

Lai palīdzētu orientēties un laikus brīdinātu autovadītājus par izmaiņām un pagaidu šķēršļiem, rekonstrukcijas darbu veicējam SIA „Ceļu, tiltu būvnieks” pašvaldība ir uzdevusi Dzintara ielas abās pusēs posmā no Pērkones līdz Palangas ielai uzstādīt ceļa zīmes „Apstāties aizliegts” ar darbības laiku no pulksten 8 līdz 19. Arī Ventas ielā nepāra numuru pusē no Cenkones ielas līdz Kandavas ielai jāuzstāda ceļa zīmes „Apstāties aizliegts”. Autovadītājiem būs jāizmanto apbraucamais ceļš. Lai pēc iespējas ātrāk varētu atjaunot ierasto transporta kustību Klaipēdas ielā, Pilsētas dome rekonstrukcijas darbu veicējam uzdevusi strādāt arī brīvdienās.

Ielas remonta dēļ autobraucējiem būs sarežģītāk nokļūt Liedaga ielā un arī izbraukt no tās. Braukšanai varēs izmantot Ventas, Vaiņodes, Tukuma, Cenkones un citas ielas, taču autovadītājiem rūpīgi jāseko visām ierobežojumu zīmēm un norādēm, kā arī noteiktajiem ātruma ierobežojumiem. Klaipēdas iela ir viena no maģistrālēm, pa kuru no dienvidu puses iebrauc Liepājā. Tās posmā no Vaiņodes līdz Liedaga ielai transporta kustība ir ļoti intensīva. Tur ir gan autobusu maršruti, turpat arī tramvaja līnija. Remontēs gandrīz kilometru, precīzāk, 796 metrus ielas.

Asfalts – jauns un gluds

Komunālās pārvaldes ceļu nozares vadītājs Mārtiņš Jākobsons pastāstīja, ka ielas posms iegūs jaunu asfaltu, abās pusēs nobruģēs ietves gājējiem, bet vislielākās pārmaiņas piedzīvos Klaipēdas, Ventas, Kandavas un Liedaga ielas krustojums, kurā satiksme līdz šim nebija pietiekami labi organizēta, veidojās bīstamas situācijas un nereti pārkāpa satiksmes noteikumus. Pirms projekta izstrādes šajā vietā notika satiksmes uzskaite, izpēte un modelēšana, lai noteiktu optimālu risinājumu. Turpmāk krustojumā varēs iebraukt pa divām joslām, bet braukt taisni un pa kreisi – pa vienu joslu. Braucot pa Klaipēdas ielu centra virzienā un nogriežoties pa labi Ventas ielā, turpmāk krustojumā iebraukt nevajadzēs. Pagriezienu veiks pa speciāli izbūvētu ceļa posmu. Ventas ielā paredzēts ieviest apstāšanās aizliegumu 70 metru zonā no krustojuma. Taksometru stāvvietu pārcels uz Liedaga ielu. Jau vasarā šajā objektā uzstādīja jaunus luksoforus, bet pēc Klaipēdas ielas rekonstrukcijas autovadītājiem un arī gājējiem būs jāpierod pie jaunām ceļa zīmēm un jaunās kārtības. Luksoforiem būs papildu sekcijas.

Likvidēs vienu pāreju gājējiem

Rekonstrukcijas laikā Klaipēdas ielā izveidos jaunu lietusūdens novadīšanas sistēmu, būs jaunas gulijas, rekonstruēs ielas apgaismojumu, mainīs kabeļus un laternas. Pie Klaipēdas ielas 92. mājas būs nojume sabiedriskā transporta pasažieriem, jaunu segumu un margas liks tramvaja pieturvietās. Projekts paredz pie bērnudārza „Pasaciņa” izbūvēt stāvvietas automašīnām, lai tās netraucētu satiksmi, kā tas bija līdz šim.

Būtiska pārmaiņa – tiks likvidēta gājēju pāreja, kas līdz šim bija Līvas kapsētas dienvidu galā un kas atļāva gājējiem netraucēti šķērsot Klaipēdas ielu pretī tirdzniecības centram „Sala XL”. Šādas iespējas vairs nebūs. Lai šķērsotu ielu, gājējiem vajadzēs iet līdz rekonstruētajam krustojumam, kur satiksmi regulē luksofori. Projektētāji līdz šim ierasto kārtību mainījuši tādēļ, ka gājēju pāreja gan nevajadzīgi kavēja satiksmi, gan radīja bīstamas situācijas uz ceļa gājējiem, autobusiem, tramvajam un vieglajām automašīnām. Ja vien laika apstākļi būs labvēlīgi, visam jaunajam ielas posmam uzklās horizontālos marķējumus. Jo to iespējams izdarīt tikai tad, ja ir attiecīga gaisa temperatūra un laika apstākļi.

M. Jākobsons piebilda, ka Klaipēdas ielas rekonstrukcijas laikā nav paredzēts nocirst nevienu koku. Divus esošos kokus pie krustojuma ar Kandavas ielu pārstādīs, izbūvējot jaunu ietvi. Projektā paredzēts stādīt jaunus kokus joslā starp tramvaja sliedēm un ietvi gar dzīvojamām mājām. Remonta zonā atjaunos zālienus.

Klaipēdas iela ir viens no 15 objektiem, kuros šogad atbilstoši Liepājas asfaltbetona seguma ielu renovācijas un rekonstrukcijas programmai notiek būtiskas pārmaiņas.

Daiga Lutere

 

2008. gada 16. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Kas ir veselīgāk?
Rubrika: Situācija

Pētertirgus pieturā tramvajā iekāpj kāds sirms vīrs un mēģina kompostrēt biļeti, kas viņam izdodas ar grūtībām. To redzot, kāds cits sirmgalvis uzsauc: „Cienītais! Vai tad jums vēl nav 70 gadu? Tad vajag nopirkt braukšanas kartiņu par puscenu, un nekādu mocību ar taloniem.”

Uzrunātais apsēžas viņam blakus, nopūšas un stāsta: „Redz, es jau tik reti ar to tramvaju braucu, ka nav vērts mēnešbiļeti pirkt. Taču, kad kaut kur jātiek, ar tramvaju jābrauc. Es, redz, tomēr vēl uzpīpēju, un tad jau grūti izstaigāt tos gabalus.” Vēl pēc brīža, it kā taisnodamies, viņš sarunas biedram piebilst: „Toties šņabi gan es nedzeru nemaz. Jau 15 gadu.”

To dzirdot otrs sirmgalvis atplaukst smaidā un omulīgi paziņo: „Bet es gan dzeru! Katru rītu pa piņģerotam. Jau 15 gadu. Un visur varu izstaigāt, ja vajag!”

Viktors Ulberts

 

2008. gada 16. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Vai medības tramvajā turpinās?

Nesen tika publicēts raksts par kāda puiša piedzīvojumiem tramvajā, kur viņam lika maksāt sodu pēc tam, kad jauneklis bija neveiksmīgi mēģinājis iegādāties biļeti ar mobilā tālruņa palīdzību. Pēc dažām dienām uz redakciju atnāca liepājniece Austra Ziemele, kurai arī tramvajā bija nācies piedzīvot ko līdzīgu kontrolieru īstenotām medībām.

Pati esot vainīga

Ziemeles kundze pēc notikušā bijusi ļoti satriekta. Tad saņēmusi dūšu un devusies uz uzņēmumu „Liepājas tramvajs”, kur direktors Aigars Puks viņai par notikušo atvainojies. Vēl sievietei priekšā gājiens uz domes Administratīvo komisiju, kurā izskatīs viņas administratīvo lietu.

Kādēļ šīs klapatas un pārdzīvojumi? Stāsta A. Ziemele: „Torīt iekāpu tramvajā pieturā pie uzņēmuma „Liepājas metalurgs” un tūliņ tuvākajā biļešu automātā ieliku jau iepriekš sagatavoto talonu. Kompostrētājs, kā parasti, nostrādāja, t.i., noskarapstēja un es automātiski taloniņu ieliku mēteļa kabatā. Tūlīt nāca kontrolieri un pasažieriem pārbaudīja biļetes. Kontrolieris, apskatījis manu talonu, paziņoja, ka tas neesot kompostrēts un jāmaksā sods. Teicu, ka nemaksāšu vis un parādīju, kurā ierīcē ieliku savu talonu. Arī kontrolieris tajā ielika lapiņu un pārliecinājās, ka skaidras izdrukas uz tās nav.”

Tad pasažierei pateikts, ka vajadzējis meklēt citu kompostrētāju, kas izdruku veiktu salasāmi, ar pietiekami tumšiem burtiem un cipariem. Uz pasažieres jautājumu, kam jāatbild par nepilnībām tramvajā, atbilde skanējusi, ka pati vien esot vainīga. Vajagot izlasīt noteikumus. Pa to laiku jandāliņš tramvajā pieņēmies spēkā, jo Ziemeles kundze nav bijusi vienīgā, kuras talons tik nesaskatāmi kompostrēts. Viņa stāsta: „Visus apkārtējos kontrolieris Raimonds Petrovics apsauca, lai nebāžot degunu citu darīšanās. Pie policistiem, kuri gaidīja pieturā pie Centrālkapiem, aizveda mani vienu.”

Šifrs uz biļetes ir

Tur Pašvaldības policisti sākuši rakstīt protokolu par braukšanu ar nekompostrētu talonu, taču, to apskatot, viņi secinājuši, ka šifrs uz biļetes ir. Tikai – gaišs, slikti saskatāms. Tas arī atzīmēts protokolā. Kundzei paskaidrots, ka jāgaida pavēste, lai noteiktajā laikā ierastos Pilsētas domē uz Administratīvās komisijas sēdi. A. Ziemele: „Biju nokavējusi tiešām svarīgu darba tikšanos un darbavietā ierados pēc divām stundām. Kā noziedzniece tiku vesta cauri pilsētai un tad nodota policijai. Gribu jautāt: kādēļ uzņēmums „Liepājas tramvajs” izvēlas tik rupjus, neprofesionālus kontrolierus, kuru vienīgā vēlme ir sodīt un pazemot pasažierus, nevis novērst pārpratumus? Kādēļ Puka kungam jāatvainojas viņu vietā? Kādēļ apvienības „Apsardze” vadītāji saviem darbiniekiem nemāca minimālas ētikas normas, kas jāievēro saskarsmē ar cilvēkiem?”

Kopš konflikta tramvajā liepājniece uz darbu soļojot kājām: „Kamēr laiks labs, eju kājām. Man laikam radusies alerģija pret tramvajiem...”

Jāatrod pareizā attieksme

SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks: „Tas, lai kompostrētāji darbotos kvalitatīvi, tiek pārbaudīts, pirms tramvaju izlaiž uz līnijas. Var, protams, notikt tā, ka tinte kādā no kompostrētājiem beidzas brauciena laikā. Par to pasažieriem jāziņo tramvaja vagona vadītājam, kurš sazinās ar dispečeru un, brauciena laikā, braucot garām uzņēmuma dispečerpunktam, kompostrētāju uzpilda.

Runājot par Ziemeles kundzes piedzīvoto, varu teikt, ka kontrolierim formāli bija taisnība. Nospiedumam uz talona ir jābūt saskatāmam. Pasažierim jāpārliecinās, vai tā ir. Ja ne, tad talons jāizsit citā kompostrētājā. No cilvēciskā viedokļa raugoties, ja kontrolieris pats pārliecinājās, ka kompostrētājs kvalitatīvi nestrādā un arī citiem pasažieriem ir līdzīgas problēmas, manuprāt, būtu pieticis ar aizrādījumu vai aicinājumu talonu kompostrēt vēlreiz citā ierīcē. Arī kontrolieris var uzņēmumam ziņot par kompostrētājā izbeigušos tinti.

Runājot par kontrolieriem un pasažieriem, ir jārēķinās, ka starp šīm divām pusēm saskaņa valdīs tikai tad, ja viss būs kārtībā, tas ir, ja pasažieri nebrauks par zaķi. Kontrolieris nedrīkst būt pārāk liberāls un nedrīkst būt cietsirdīgs. Jāatrod pareizā attieksme katrā konfliktsituācijā. Vēlreiz atvainojos Ziemeles kundzei!”

Tagad gaidīsim, kāds būs domes Administratīvās komisijas lēmums.

Daiga Lutere

Paraksts foto: Pārliecinieties, vai šifrs ir skaidri saskatāms. Ja tā nav, kontrolieris jūs var atzīt par zaķi.

 

2008. gada 17. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Uskoreņije, perestroika, glasnostj. 80. gadi
Rubrika: Vēsture

(…)

1987. gada vasarā bija helsinkiešu demonstrācijas staļinisma upuriem un pret Ribentropa–Molotova paktu. Protams, viņus izgaiņāja. Pūlis stihiski pulcējās. Un Liepājā bija divi pasākumi, pēc kuriem notika gājieni. Viens pēc koncerta „Mēs – Liepājai”, kas notika „Daugavas” stadionā, man liekas, Ķempes piemineklim domāts. Tas sākās stihiski. Cilvēki gāja mājās, un tas gājiens izveidojās pie „Kurzemes” uz tramvaja sliedēm. Bet to milicija ātri izklīdināja. Tur jau parādījās viens otrs nacionāls sauklis, cilvēki sauca, man šķiet, „Latvija – latviešiem!”, „Latvija, Latvija!”. Es domāju, cilvēku 200 varēja būt tajā bariņā. Es toreiz noskatījos no malas. Miliči no visām pusēm uzbruka, uzkrita ar stekiem, aktīvākos arestēja, pārējie izklīda. Iespējams, tur bija arī iereibuši jaunieši.

(…)

Nora Driķe

 

2008. gada 17. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Šaurā izpratnes laipiņa
Rubrika: Skatiens

Kontroliera darbs nav viegls. Katru reizi, iekāpjot tramvajā vai autobusā, tu, cilvēks, nezini, ar kādiem pasažieriem būs jāsatiekas. Vēl nezini, bet kā profesionālis nojaut, kādus pekstiņus būs sacerējuši zaķi, kuri tramvajā vai autobusā nolēmuši pavizināties par brīvu. Šie paši zaķi (runāsim par pieaugušajiem!) ir tie, kuri tomēr veikalā samaksā par piena pudeli vai maizes klaipu, vai kurpniekam par salabotiem apaviem. Jo kā var paņemt un nesamaksāt? Bet kā var braukt un nemaksāt? Tas, ko kontrolieri piedzīvojuši tramvajos un autobusos, būtu diezgan interesanta lasāmviela, ja viss tiktu apkopots viņu memuāros.

Pavisam nesen kādai kontrolierei autobusā spēcīgas miesas būves vīrietis draudējis ar nazi, turēdams viņai to tik ilgi pie vēdera, kamēr pieturā durvis atvērušās un bruņotais zaķis izkāpis. Tramvajā reiz bijis gadījums, kad iereibis pasažieris meties kontrolierim virsū ar dūrēm, gribot pierādīt, kurš te galvenais. Par darba laikā dzirdētiem draudiem, lamām un gānīšanos nemaz nerunāsim. Secinājums viens – ja visiem pasažieriem sabiedriskajā transportā vienmēr būtu kompostrētas biļetes, tad kontrolieriem viņu darba diena būtu īsti svētki! Un pasažieriem arī! Diemžēl tā nenotiek.

Par to liecina liepājnieces A. Ziemeles piedzīvotais, kura negribot kļuva par kontroliera principialitātes upuri. Ziemeles kundze ir cienījama, nopietna sieviete, kurai ne reizes nav nācis prātā iedzīvoties uz uzņēmuma „Liepājas tramvajs” rēķina, vizinoties tramvajā par zaķi. Arī torīt viņa kompostrējusi talonu, tikai nav paskatījusies, ka šifrs uz tā ir ļoti, ļoti slikti saskatāms. Kompostrētājā bija beigusies tinte. Kontrolieri A. Ziemeles biļeti atzinuši par nederīgu un likuši maksāt naudassodu, ko viņa atteikusies darīt. Kontrolieris pats pārliecinājies, ka kompostrētājā beigusies tinte, bet bezbiļetniece bija noķerta un to atlaist nepavisam negribējās. Vēl jo vairāk tādēļ, ka sieviete nepretojās, bija apjukusi un patiesi uztraukta.

Var spriest par pasažieres vainu, kurai pēc visiem noteikumiem vajadzēja būt braucienam derīgai, pareizi kompostrētai biļetei. Bet vai tiešām šajā gadījumā kontrolierim vajadzēja būt tik striktam, sievieti pakļaujot pazemojošajai, publiskai zaķa apstrādes procedūrai? Jo biļete bija kompostrēta. Varbūt liepājniecei vienkārši nepalaimējās, trāpoties pa ķērienam kontrolierim, kuram dvēselē bija sakrājies citu, ļaunprātīgo bezbiļetnieku, atstātais rūgtums? Bet vai tādēļ pasažieris jāpazemo, izmantojot savas dienesta pilnvaras? Iedomāsimies sevi kontroliera vietā. Ko tu padarīsi bezbiļetniekam klaidonim, no kura nav ko paprasīt, vai skolas puikam, kurš, mazliet pietēlojot, kļūst par īstu nelaimes čupiņu, bet pieturā izmetas no vagona vēja spārniem? Tad jau Ziemeles kundze bija ļoti pateicīgs ķēriens!

Protams, kontroliera pienākums nav visu laiku būt maigam, iejūtīgam un pretimnākošam. Viņa uzdevums – ķert zaķus, kas pārvadātājiem rada zaudējumus. Tikai, manuprāt, īstam profesionālim tomēr ir jāsaprot, pret kuru pasažieri izturēties ar visu bardzību, bet pret kuru – ar izpratni un izsakot tikai brīdinājumu. Izpratnes laipiņa mēdz būt gana šaura. Vai to konflikta gadījumos gribam un protam izmantot, tas jau katra paša ziņā.

Daiga Lutere

 

2008. gada 18. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Pašvaldība krīzi var regulēt
Rubrika: Aktuāls viedoklis.

(…)

Pašvaldība pašlaik ir koncentrējusi savu darbību uz maksimālu Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaisti. Ar šo Eiropas dāvināto līdzekļu palīdzību vairāk nekā 60 miljonu latu apmērā spēsim iekustināt un ietekmēt dažādu pilsētas nozaru attīstību un vistiešāk būvniecības nozari. Jau nākamgad pilsētā sāksim vairākus projektus: skolu siltināšanu, bērnu dārzu būvniecību, tramvaja līnijas pagarināšanu, veloceliņu izbūvi u.c. Kopumā tie ir 16 projekti, tas ilglaicīgas attīstības nozīmē pilsētai dos stabilitātes un drošības garantiju kopumā. Bez tam pilsētas 2009. gada budžets tiek veidots ar piesardzīgu drošības rezervi, kas nepieciešamības gadījumā var tikt izmantota krīzes situācijas stabilizēšanai, bet, ja šādas nepieciešamības nebūs, ieekonomētos līdzekļus novirzīsim pilsētas attīstības projektiem.

Uldis Sesks, Liepājas domes priekšsēdētājs.

 

2008. gada 20. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēstī lasītājs.

Kāpēc tramvaja biļešu kontrolieri un policija ir tik analfabētiski? Pirms vairākiem gadiem iekāpu tramvajā, kompostrēju biļeti, un man izlikās, ka slikti kompostrēts, tādēļ darīju to vēlreiz. Ienāca kontrole un teica, ka man esot vecā biļete. Biju gribējis tikai labu, bet bija jāsamaksā sods. Ja avīzes rakstā minētā sieviete būtu ielikusi biļeti vēlreiz citā automātā, kā viņa būtu pieradījusi, ka biļete ir jauna? Lūdzu man izskaidrot, kā rīkoties? Un vai tiešām pasažieriem ir jāskatās, vai biļešu aparāts ir bojāts?

 

2008. gada 28. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Rīgas ielā atjaunota vienvirziena satiksme
Rubrika: Jaunumi

No vakardienas ir atjaunota vienvirziena satiksme Rīgas ielā posmā starp Tirgus un 1905. gada ielu. Tas nozīmē, ka turpmāk autotransports šeit kursēs pēc agrāk ierastās kārtības. Šādu lēmumu pieņēmusi Transporta infrastruktūras komisija, un tas darīts drošības apsvērumu dēļ. Pērn Brīvības ielas renovācijas laikā kā viens no apbraucamajiem ceļiem tika izveidots Rīgas ielas posms no Tirgus līdz Esperanto ielai, līdz ar to ierastā vienvirziena satiksme Rīgas ielas posmā starp 1905. gada un Tirgus ielu tika nomainīta ar divvirzienu satiksmi. Satiksmes infrastruktūras daļas vadītājs O. Špickopfs sacīja, ka pēc Brīvības ielas renovācijas darbu pabeigšanas eksperimentālā kārtā šis divvirzienu modelis Rīgas ielā tika saglabāts, lai atslogotu Brīvības ielu. Taču ne visai labais Rīgas ielas brauktuves segums mudina abos virzienos braucošos autobraucējus izmantot tikai vienu joslu, tādējādi apdraudot citam citu. Divvirzienu kustība šajā posmā apdraud gan 5. vidusskolas skolēnus, gan cilvēkus, kas izkāpj vai iekāpj tramvajā. Rīgas ielas posmā no Dzelzceļnieku līdz 1905. gada ielai joprojām tiks saglabāta divvirzienu satiksme, ļaujot autobraucējiem ērti nokļūt līdz 1905. gada ielai un tālāk līdz Brīvības vai Raiņa ielai. Tā kā drīz tiks pabeigta Jelgavas ielas rekonstrukcija posmā no Rīgas līdz Raiņa ielai, jaunās pārmaiņas uzlabos satiksmes organizāciju šajā Jaunliepājas rajonā, un braucējiem no Dzelzceļnieku ielas pa Brīvības ielu ļaus ērti nokļūt līdz izraudzītajiem punktiem. Pašlaik pietiekami ērti izmantojama arī 2006. gadā rekonstruētā Tirgus iela, kā arī 1905. gada ielas posms no Brīvības līdz Raiņa ielai.

 

2008. gada 1. novembrī „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēstī lasītājs

Liepājnieki, liesim tinti paši, tad varbūt būs kārtība tramvajā.

* * *

Viens lasītājs uztraucās, ka pie mikroautobusu pieturas nav soliņu sēdēšanai, bet pie stacijas vēl līdz šīm brīdim nav. Nav neviena soliņa Rīgas ielā, tramvaja pieturās. Cilvēki stāv salīkuši. Cik kliedzām, lai būtu pie Centrālkapiem! Tagad viens ir. Pieci var sēdēt, ja sestais ir būdīgs, tam jāstāv kājās. Nekas taču nelīdz, bļauj, kliedz, cik gribi, dzīve neapstājas.

 

2008. gada 12. novembrī „Kurzemes Vārds”
Naids pret tramvaju
Rubrika: Notikumi

Pirmdien vēlā vakarā Rīgas ielā uzņēmuma „Liepājas tramvajs” teritorijā konstatēts, ka kādam tramvaja vagonam atlauzta vadītāja kabīnes piekaramā atslēga un kabīnē sabojāta plastmasas kaste, kurā atrodas elektroniskās reklāmas vadības sistēma. Iespējams, vainīgi nepilngadīgie, kuri esot manīti uzņēmuma teritorijas apkārtnē.

 

2008. gada 14. novembris „Kurzemes Vārds”
Cik ilgi Tramvajtilts izturēs šodienas slodzi?
Tilta pašreizējā nestspēja nav zināma
Rubrika: Pētījums

„Kurzemes Vārda” versija: 1960. gadā uzbūvētais tilts nav projektēts tik lielai slodzei un vairs nav drošs. Pētījumā noskaidrosim, cik ticama ir šī versija.

Pēdējos gados Liepājā strauji palielinājies trans­portlīdzekļu skaits. Pēc satiksmes reorganizācijas Tramvajtilta abās pusēs un kustības nodrošināšanas pa to četrās joslās sastrēgumstundās tilts ir pilns ar tramvajvagoniem, auto­busiem un vieglajām auto­mašīnām.

1990. gada pirmsavārijas stāvoklī

Tilts pār Tirdzniecības kanā­lu uzbūvēts pēc 1957. gadā pro­jektēšanas institūta „Latgiprogorstroj” izstrādātā projekta. Liepājas laikraksts „Komu­nists” savulaik rakstīja, ka tiltu atklāja 1960. gada vasarā un pārbaudīja ar 13 smagajām mašīnām, kas piekrautas ar zemi, akmeņiem un granti. Tē­rauda siju tilta ar dzelzsbetona klāju vecums tuvojas pusgad­simtam.

Kā „Kurzemes Vārds” no­skaidroja RTU arhīvā, palīgā ai­cinot tehnisko zinātņu maģistru Andri Gaili, kurš ar tiltu apse­košanu un to konstrukciju pār­baudēm nodarbojas jau vairāk nekā 40 gadu, pēc 30 gadu ekspluatācijas 1990. gada aprīlī tilts vēlreiz tika pārbaudīts ar slogošanas metodi un konstatēti ļoti nopietni defekti un bojājumi, ku­ri bija radušies tādēļ, ka tilta konstrukcijām nebija organizēta pati elementārākā kopšana. Problēmas bija tērauda kons­trukciju visos laidumos, īpaši vi­dējā – atveramajā (nav ziņu, ka tas kādreiz vispār tika darbi­nāts), jo tas bija pirmsavārijas stadijā.

Tilts 90. gadu sākumā tika slēgts rekonstrukcijai. To veica SIA „Tilts”. Darbu sarakstā bija arī nesošo metāla siju stiprinā­šana ar jaunām tērauda plāk­snēm.

Drošs. Pirms 14 gadiem

Pēc rekonstrukcijas RTU eksperti tiltu pārbaudīja ar slogošanu. Pamatojoties uz apse­košanas, pārbaudes un analītis­ko aprēķinu rezultātiem, seci­nāja, ka tilta pār Tirdzniecības kanālu visu laidumu konstruk­ciju nestspēja pēc rekonstruk­cijas ir pietiekama ne tikai pēc padomju laika projektētajām normatīvajām slodzēm N-13 un NG-60, bet arī spēkā esošo slodžu A-11 un NK-80 uzņemšanai.

Kas šie par skaitļiem?

„Kurzemes Vārda” aptaujā­tie tiltu inženieri – Andris Gailis (SIA „Inženierbūve” projektu va­dītājs), Aigars Geide (uzņēmuma „Latvijas Valsts ceļi” Kurzemes reģiona tiltu inženieris), Māris Tamms (VAS „Tiltu inženieri» Tiltu nodaļas vadītājs) sacīja, ka nevar vienkārši nosaukt vienu konkrētu skaitli, kas mērāms tonnās, lai raksturotu tilta nestspēju.

Piemēram, standarts N-13 nozīmē to, ka cits aiz cita no­teiktā attālumā brauc divi 13 tonnas smagi un tiem pa vidu viens 17 tonnas smags divasu riteņots transportlīdzeklis. Tur­klāt pēc 8 metriem šāds trans­portlīdzekļu kopums var sekot atkal. Un šāda slodze ir pare­dzēta visām tilta brauktuves joslām. Tramvajtilts būvēts divām tramvaja joslām un divām sabiedriskā transporta joslām, tātad teorētiski – četrām.

NG-60 ir 60 tonnu smags un 5 metru garš transportlīdzeklis ar izkliedētu slodzi uz tilta, pareizāk sakot, kāpurķēžu brau­camais jeb padomju tanks. Vē­lams, lai šāds monstrs tiltu šķēr­sotu vientulībā. Standarti A-11 un NK-80 ir vēl prasīgāki. Skait­lis 11 nozīmē spiedienu uz tiltu tonnās ar riteņota transport­līdzekļa vienu asi, bet 80 – to, ka tiltu var šķērsot 80 tonnu smags aparāts, kura spiediens uz tiltu ir sadalīts pa četrām asīm, tātad pa 20 tonnām uz katra.

Bet kādu slodzi Tramvajtiltam reāli jāiztur šodien?

Uz tilta var uzbraukt 200 tonnu

Tā kā smagajām automašī­nām pa Tramvajtiltu ir liegts pārvietoties, smagākie trans­portlīdzekļi ir tramvajs un auto­busi. Uzņēmumos „Liepājas tramvajs” un „Liepājas Autobu­su parks” „Kurzemes Vārds” noskaidroja, ka viena tramvaja pil­na masa, kas ir pilns ar pasa­žieriem, var sasniegt 20 tonnu. Pilsētas autobuss sver vairāk nekā 16 tonnu, bet tā saucamā garmoška – gandrīz 25 tonnas.

Ņemot vērā tilta garumu un uz tā satilpstošo tramvajvagonu, autobusu un automašīnu masu un gabarītus, var aplēst, ka tiltam sastrēgumstundās var nākties turēt arī 200 tonnu lielu kopējo transportlīdzekļu masu. Ja uz tilta ļoti aptuveni sarindo transportlīdzekļus pēc slodzes N-13, kopējais svars varētu pār­sniegt 300 tonnu. Tātad teorē­tiski tiltam un tā nestspējai pirms 14 gadiem vajadzētu būt vairāk nekā pietiekamai.

„Kurzemes Vārda” rīcībā ir Tramvajtilta 1994. gada slogošanas shēma. Pēc tās redzams, ka uz visiem trim laidumiem uzbrauca ar deviņām smagajām automašīnām, kuru kopējā masa l tuvojās 150 tonnām. Piemēram, uz vidējā laiduma šodien vislielākā slodze uz tilta ir iespējamajā blakus stāv divi pilni tramvaji, bet tilta malējās joslās katrā pusē vēl pa vienam gara­jam autobusam. Tādā gadījumā sasniegtais svars būtu ap 90 tonnām. Rezerves ir, precīzāk sakot, bija.

Kāda ir Tramvajtilta nestspēja šodien un kādi darbi tiltam ir veikti no 1994. gada līdz mūsdienām? Diemžēl atbildēt var tikai uz jautājuma otro daļu, jo noteikt to, kāds ir tilta konstruk­ciju pašreizējais nolietojums, var tikai padziļināta pārbaude.

Tiltu pārbaudei nav sistēmas

Liepājas sāļajā un mitrajā gaisā, vējos būvniecībā ir lielāks pieprasījums pēc kosmētiskiem darbiem nekā dziļāk konti­nentā, kur fasādes cieš mazāk. Nevienam nav šaubu, ka arī citas konstrukcijas, tai skaitā speciālās būves, pie kurām pieskaitāmi arī tilti, pastipri­nāti cieš no ārējās vides ietek­mes. Kā nekā pēc 30 gadu eks­pluatācijas Tramvajtilts, kurš netika kopts, jau bija sasniedzis pirmsavārijas stadiju. Nākam­gad būs pagājuši 15 gadi, kopš tilts pēdējo reizi nopietni pār­baudīts. Cik bieži tilts vispār būtu jāapseko un vai valstī vai pašvaldībā ir normatīvie akti, kas to regulē?

Liels bija „Kurzemes Vārda” pārsteigums, noskaidrojot, ka ne valstī, ne Liepājas domē neek­sistē dokumentēti noteikumi, kas nosaka tiltu pārbaužu bie­žumu un kārtību. To atzina arī RTU Ceļu un tiltu katedras vadītājs, profesors Ainārs Paeglītis, kurš pavisam nesen vadījis Rīgas Dienvidu tilta pārbaudi ar slogošanu, taču sacīja, ka teju teju šādi noteikumi tikšot ie­kļauti Latvijas valsts standartā un tie attiekšoties arī uz paš­valdībām. Arī Valsts būvin­spekcijas Liepājas sektora vadī­tāja Līvija Krauja sacīja, ka ar noteikumiem, kas reglamentētu tiltu pārbaudes, viņa nav saskā­rusies, bet atgādināja, ka būvju ekspluatācijas jautājumi jeb­kurā gadījumā ir būves īpaš­nieka ziņā. Tramvajtilts atrodas Liepājas pilsētā, nav tranzīta tilts, tātad nav valsts aprūpē. Visā atbildība par tilta pārbaudi, uzturēšanu un kopšanu jāuz­ņemas pašvaldībai, taču notei­kumu par tiltu pārbaudēm nav.

Ir iekšējie uzņēmuma „Lat­vijas Valsts ceļi” normatīvi, kas paredz, ka vismaz reizi gadā valsts tiltus pārbauda vizuāli, reizi piecos gados licencēti tiltu inženieri tiltam veic galveno inspekciju, bet atkarībā no tās rezultātiem var norīkot speciālo inspekciju, pie kuras pieskai­tāma arī pārbaude ar slogošanas metodi. Bet tie uz mūsu Tramvajtiltu neattiecas.

Līdz pat pagājušā gada rude­nim Tramvajtiltu apsekoja tikai kaijas, zivis un laivotāji. Labi, ka vīriem „Komunālajā pārvaldē”, iespējams, kādu dienu kafijojot, ienāca prātā, ka vajadzētu apsekot divus mūsu tiltus –Tramvajtiltu un Jauno tiltu, jo neviens īsti nevarēja atcerēties, kad tas tika darīts pēdējo reizi…

Steidzami nepie­ciešams remonts

„Kurzemes Vārds” jautāja Liepājas Būvvaldei: kādi darbi Tramvajtiltam ir veikti kopš 90. gadu sākuma. Būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska sacīja, ka vienīgais arhīvā atro­damais darbiņš fiksēts 2002. gadā. Tad mainīja asfalta segu­mu. Tas arī viss. Būtībā var teikt, ka tiltam pēdējos 14 gados nav darīts nekas.

„Kurzemes Vārda” rīcībā esošie inspekcijas materiāli, kas tapuši 2007. gada septembrī veiktajā pārbaudē, vēsta, ka tilts ir bēdīgā stāvoklī.

Lūk, izvilkumi no uzņē­muma „Ceļu inženieri” speciā­listu vispārējām piezīmēm par tiltu: „Tilta starpbalstu apšu­vums ir saplaisājis un ūdens līmeņa svārstību zonā izdrupis. Metāla sijas ir korodējušas. Asfaltbetona sega – saplai­sājusi. Deformācijas šuves ir bojātas un notiek ūdens notecē­šana uz balstiem un sijām, veicinot betona karbonizācijas procesu un metāla koroziju. (..) Dzelzsbetona klājam ir vēro­jami notecējumi apakšējā daļā, kas liecina par hidroizolācijas bojājumiem. (..) Nav izveidotas deformācijas šuves ietvēm un starp ietvi un starpbalstu laukumiem, kā rezultātā ūdens notek uz metāla sijām, veicinot to koroziju. (..) Pie sānu vēja ūdens tek uz sijām, veicinot to koroziju. (..) Ņemot vērā apse­košanas rezultātus, var seci­nāt: tilta tehniskais stāvoklis ir tāds, ka nepieciešams stei­dzīgi veikt periodiskās uztu­rēšanas darbus. Turpinoties siju korozijas un klāja un ietves konsoles betona karbonizācijas procesiem, strauji notiks pro­jektētās tilta nestspējas zau­dēšana.

Uzņēmums arī sastādījis nepieciešamo remontdarbu tāmi, kuras kopējā summa ir aptuveni 267 tūkstoši latu. Nepieciešamo darbu vidū minēta arī hidroizolācijas izbūve, taču tik no­pietni darbi diezin vai ir attie­cināmi uz periodisko uzturē­šanu. To jau var saukt par tilta rekonstrukciju.

SIA „Komunālā pārvalde” valdes priekšsēdētājs Ģirts Reinbergs sacīja, ka inspekcijas slēdziens un darbu tāme ir iesniegta Attīstības pārvaldei iekļaušanai kapitālinvestīciju programmā un finansējuma pieprasīšanai Tramvajtiltam 2009. gadam, bet Jaunajam til­tam, kas ir labākā stāvoklī nekā kaimiņš, 2010. gadam. Tālākais ir deputātu ziņā.

„Pat ar pajūgu nebrauktu pāri”

Kāda uzņēmuma vadītājs, kurš vēlējās palikt anonīms un kura firma nodarbojas arī ar tiltu būvi un rekonstrukciju, „Kur­zemes Vārdam” sacīja, ka Lat­vijā ļoti daudz tiltu ir bēdīgā stāvoklī.

To apstiprina arī „Latvijas Valsts ceļu” tiltu periodiskās uzturēšanas 2007. – 2008. gada programmā rakstītais: „Tā kā remontdarbu apjomi ir mazāki par tiltu novecošanās ātrumu, tiltu tehniskais stāvoklis tur­pina pasliktināties. Pašlaik vairāk nekā 50 procentu tiltu stāvoklis vērtējams kā slikts (42%) vai ļoti slikts (19%). Ekspluatācijas laikā tiltu brauktuves, laiduma, balstu un krastu sajūguma konstrukcijas ir nolietojušās un bojātas, tiltu nestspēja, gabarīts un brauk­tuves konstrukciju risinājumi neatbilst mūsdienu satiksmes prasībām un drošībai. Daudzu tiltu kalpotspējas resursi tuvo­jas izsīkumam, un tie jāno­maina ar jaunām būvēm. Mai­noties normatīvām prasībām attiecībā uz transporta slodzi un satiksmes drošību, dau­dziem tiltiem nav šīsdienas prasībām pietiekama nestspēja.”

„Nesen rekonstruējām kādu tiltu. Ja jūs būtu redzējuši to no apakšas! Es pa tādu pat ar pajūgu nebrauktu pāri, bet pa šo tiltu visu laiku brauca fūres,” turpināja tiltu būves uzņē­muma vadītājs. „Godīgi sakot, es domāju, ka arī Tramvajtilts ekspluatācijas gaitā ir cietis, taču es to nevaru apgalvot. Bet to nevar apgalvot neviens, iekams nav veikta nopietna tilta pārbaude.”

Iesaka pārbaudīt

„Kurzemes Vārda” aptau­jātie tiltu nozares speciālisti visi kā viens sacīja, ka Tramvajtilta padziļināta pārbaude būtu vēlama. Īpaši tāpēc, ka transporta plūsma ir palie­linājusies, bet tiltam pēdējā laikā nav veikti elementāri uzturēšanas darbi.

Lūk, ko saka tiltu eksperts Andris Gailis: „Nez kāpēc no laika gala ir iegājies, ka tiltu uzbūvē un tad tas tiek pamests novārtā. Tilts ir regulāri jākopj. Diez vai varētu būt, ka Tram­vajtilts Liepājā būtu bīstams pašreizējai satiksmes slodzei, jo pēc rekonstrukcijas un mūsu pārbaudēm secinājām, ka til­tam ir laba nestspēja. 14 gadi nav tik liels laikposms, tomēr nelabvēlīgās vides ietekmē starp jūru un ezeru pastiprināti bojājas betona konstrukcijas un pastiprināti korodē tērauds. Patieso tilta nesošo konstruk­ciju stāvokli var noteikt pa­dziļināta pārbaude. Saprotiet, ka tērauda sija var nokorodēt par milimetru un var arī par centimetru. Vizuāli novērtēt bojājumu dziļumu vai, pie­mēram, uzsitot ar āmurīti, ir grūti, bet ir metodes, ar kurām var noskaidrot, cik daudz sija bojāta. Godīgi sakot, Liepājas domei vajadzētu padomāt par nopietnāku tilta pārbaudi. Tas, ka tik ilgi tiltam nebija veikta inspekcija, nav piedodams. Tā tomēr ir pašvaldības nolai­dība,” sacīja pieredzējušais eksperts Andris Gailis.

Secinājumi

Apkopojot informāciju par Tramvajtiltu, veiktajiem darbiem un pārbaudēm un aptaujājot tiltu nozares speciālistus, „Kurzemes Vārds” secina, ka 1960. gadā uzbūvētais un 90. gadu sākumā rekonstruētais Tramvajtilts projektēts lielākām slodzēm, nekā tas reāli tiek noslogots pašlaik. Taču vides ietekmē, nepietiekamas aprūpes rezultātā, kā arī palielinoties tilta noslogojumam, nesošās konstrukcijas var būt cietušas. Lai noteiktu tilta pašreizējo nestspēju, būtu jāpasūta padziļināta pārbaude. Pašvaldībai jāparedz līdzekļi un steidzami jāveic periodiskās uzturēšanas darbi.

Ints Grasis

 

Foto: Tramvajtilts sastrēgumstundās ar autotransportu var būt pārpildīts četrās joslās. Atkarībā no tā, cik konkrētā brīdi uz tilta sagādās autobusu, tramvajvagonu un vieglo automašīnu, iespējams, ka tiltam nācies turēt arī 200 tonnu lielu transportlīdzekļu masu.

 

Foto: Turpinoties nesošo siju korozijas un klāja un ietves betona karbonizācijas procesiem, strauji notiks projektētās tilta nestspējas zaudēšana.

 

2008. gada 17. novembrī „Kurzemes Vārds”
Laiks aizskalo smilšu pilis, bet sapņi paliek...
Rubrika: Pētījums

Liepājnieki vienmēr bijuši ļaudis ar savu es, izteiktu pašlepnumu un vēlmi sasniegt lielus mērķus – gan pašiem par prieku, gan citiem ko pabrīnīties. Pierādījumu tam pilsētas gadsimtiem garajā vēsturē atliku likām, sākot jau no tiem laikiem, kad liepājnieki uzcēla un 1758. gadā iesvētīja grandiozo Sv. Trīsvienības baznīcu, kam bija jāpārspēj citas tamlīdzīgas celtnes Latvijā. Tomēr ar to vēl nebija gana, jo vajadzēja arī iespaidīgākās ērģeles, kas joprojām ir vienas no lielākajām visā Eiropā. Vai atkal – tieši Liepājā 1899. parādījās Baltijā pirmais tramvajs, bet 1937. gadā Liepāja kļuva par pirmo pilsētu valstī, kuru ar Rīgu savienoja regulāra gaisa satiksme, tajos gados Liepājā pat uzbūvēja valstī pirmo lidmašīnu utt. Sasniegumu bijis daudz, bet vēl vairāk ieceru.

(…)

Arī Latvijas pirmās brīvvalsts laikā interese par Liepājas kūrortu neatslāba. 1923. gadā iniciatoru grupa sasauca Kūrmājas zālē pirmo interesentu sapulci, lai spriestu par Liepājas jūrmalas kūrorta izveidi. Reizē runāja par viesnīcas celtniecību Bernātos. Drīz vien Liepājas jūrmalas labierīcības komisija ievēlēja Bernātu kūrorta komisiju. Tika nolemts uzstādīt piemiņas zīmi kāpas galā, kur 1924. gadā Valsts prezidents Jānis Čakste iezīmēja kūrorta izveides vietu. Bernātu paviljona pamatakmeni ielika 1926. gadā. Tā bija pirmā kūrorta būve, diemžēl pašlaik no paviljona palikušas tikai krāsmatas. Tika izstrādāts Bernātu apbūves kopējais plāns. Pirmajā kārtā bija plānots iekārtot aizsargjoslu – meža un parka zonu, tālāk no jūras – vasarnīcu rindu ar nelieliem zemes gabaliem. Bet aiz ceļa – vēl divas vasarnīcu rindas un nākamo brauktuvi. Kad celtniecības darbi būtu pabeigti, zemi saimniekiem piešķirtu īpašumā ar mantošanas tiesībām. Tomēr plašais kūrorta apbūves projekts netika īstenots, visdrīzāk, līdzekļu trūkuma dēļ. Netika realizēts arī projekts par tramvaja līnijas izbūvi līdz Bernātiem.

Starp citu, plāni ierīkot tramvaja līniju uz visām pusēm loloti kopš tā izveides mūsu pilsētā. Savulaik tramvaja maršruti stiepās pa visu Liepāju un bija ieceres to klāstu krietni paplašināt. Mūslaikos palicis tikai viens maršruts, bet tieši patlaban uzsākts darbs, lai veidotu jaunu atzaru uz Ezerkrastu.

(…)

Sarmīte Pelcmane

 

2008. gada 19. novembrī „Kurzemes Vārds”
Tramvajā – cauri pilsētai
Rubrika: Jaunumi

Bibliotēka „Varavīksne» arī jaunajās telpās Olimpiskajā centrā turpina tradīciju rīkot bērniem konkursus. Latvijas svētku priekšvakarā bibliotēkā pulcējās Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolas piekto klašu skolēnu komandas, lai piedalītos konkursā „Es – Latvijā”. Bibliotekāres kopā ar skolotāju Ievu Juknu bija sagatavojušas jautājumus, kuros bērni varēja parādīt, cik labi viņi pazīst Liepāju, ko zina par vēsturiskiem notikumiem saistībā ar pilsētas namiem un vēju. Konkursanti simboliski brauca cauri Liepājai tramvajā un pastāstīja par pieturas vietām. Visvairāk punktu par savām zināšanām ieguva 5. c klases komanda „Savējie”, otrajā vietā bija 5. d klases bērni, kuri sevi bija nodēvējuši par „Vētrasputniem”. Labākie saņēma diplomus, bet saldās balvas tika visiem konkursa dalībniekiem.

Daina Meistere

 

2008. gada 22. novembrī „Kurzemes Vārds”
Piedalīsimies Liepājas Ziemassvētku apsveikuma radīšanā!
(Reklāmas materiāls sludinājumu lappusē)

Dome jau astoto gadu rīko zīmējumu konkursu par labu un oriģinālāko ideju pilsētas Ziemassvētku apsveikumam. Šā gada konkursa devīze – „Liepāja iemirdzas Ziemassvētkos”.

Konkursu organizē Domes sabiedrisko attiecību un mārketinga daļa sadarbībā ar Izglītības pārvaldi. Konkursa galvenais mērķis ir rosināt Liepājas bērnus saskatīt pozitīvās pārmaiņas savā pilsētā, Liepājai raksturīgo apvienojot ar Ziemassvētku noskaņu.

(…)

Pirms trim gadiem Liepājas Ziemassvētku apsveikums tapa pēc Liepājas 15. vidusskolas skolnieces Ritas Matutītes zīmējuma, kurā attēlota pirmssvētku gaisotne Liepājas centrā ar neiztrūkstošo pilsētas simbolu – tramvaju.

 

2008. gada 29. novembrī „Kurzemes Vārds”
Vienā dienā pilsētu izslaucīt?

Aizvadītas nedēļas notikumus komentē SIA „Liepājas tramvajs tehniskais direktors Aigars Rauda.

Sniegs bija. Man jau šķiet, ka Liepājā, salīdzinot ar daudzām citām Latvijas vietām, sniegs nebūt nebija stihija. Jā, sniga, jā, reizēm putināja, bet vai tādēļ tūlīt jāgaužas un jākrīt panikā? Protams, bija ietves, kuru tīrīšanā sētnieki varēja iesaistīties daudz rūpīgāk, ja šāda attieksme pret darbu atkārtojas ne vienu reizi vien, tad jau šo sētnieku darbadevējiem jāzina, kā rīkoties. Esmu domājis, kādēļ tad, kad uzsnieg sniegs, daudzi liepājnieki kļūst tik īgni un neapmierināti. Un sētnieku laikus nenoslaucītā iela ir ka pēdējais punkts, lai izlādētas sakrātās, negatīvās emocijas. Sak, ja jūtos slikti, vainīgs sniegs un sētnieks, bet rūgtums par dažādām nebūšanām krājies ilgi. Mans ieteikums – taupiet nervus un uz dzīvi skatieties optimiskāk, pozitīvāk. Viena dienā visu pilsētu nevar izslaucīt.

Prāmis nāk! Ne tieši šonedēļ, bet aizvadītas nedēļas nogalē atjaunota prāmja satiksme no Liepājas uz Travemindes pilsētu Vācijā. Ļoti cerīgs process. Šis fakts svarīgs arī mūsu uzņēmumam, jo tad, kad atkal uz mūsu pilsētu no Vācijas būs jāatved tramvaja vagoni, to varēs ērti izdarīt. Ja mums būs sava prāmja līnija, tas nebūs jādara, izmantojot Ventspils ostu.

Ugunsdzēsējiem prieki. Tas tik tiešām apsveicami, ka mūsu ugunsdzēsēji saņēmuši jauno tehniku – speciālo automašīnu. Līdz šim šī nozare mums no valsts puses netika īpaši atbalstīta. Viss ir labi tikmēr, kamēr nelaime un ugunsgrēki nenotiek un šķiet, ka satraukumam nav pamata.

Svētki ies mazumā. Te premjers Ivars Godmanis izdevis rīkojumu, ka jāierobežo tie kolektīvie pasākumi, kuru organizēšanai līdz šim tika izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Lēmums ietekmēs arī Ziemassvētku sarīkojumus, to organizēšanu. Šos svētkus svin gandrīz visā pasaulē, un nebūt ne vienmēr vajadzīgas lielas naudas summas, lai kādu skaistu sarīkojumu noorganizēt tiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams – grūtdieņiem, mazturīgajiem. Kopīgi, pārdomāti svētki tomēr sniedz ne ar ko citu nesalīdzināmu pleca kopības izjūtas, kas tik svarīga šajā laikā.

Pirmā Adventes svece. Šās nedēļas nogalē iedegsim pirmo Adventes sveci. Lai mums visiem sirdī un dvēselē miers! Kā to gūt šajā trauksmainajā laikā, neviens laikam nepateiks… Varbūt svētdien aiziet uz baznīcu?

 

2008. gada 3. decembrī „Kurzemes Vārds”
Ar alus pudelēm pa stikliem
Rubrika: Likstas

Pašā decembra pirmās dienās vakarā iepretim tirdzniecības centram „Kurzeme” divi vīrieši, nespējot apslāpēt sajūsmināto dvēseli pēc tikko izdzertām alus pudelēm, bija nolēmuši tukšo taru lidināt pret tramvaja pieturas stiklu. Bet tas neizturējis. Valsts policija neziņo, vai vainīgie ir radinieki, bet viņu vecuma attiecība ir tēvam un dēlam atbilstoša – 50 un 22 gadi.

 

2008. gada 3. decembris „Kurzemes Vārds”
Kādus upurus prasīs krīzes staignājs?
Liepājas dome veido rezervi – vienu miljonu latu

(…)

Kā pašvaldība grūtajos laikos var atbalstīt uzņēmējdarbību?

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks:

– Pašvaldībai ir svarīgi noteikt pilsētas attīstības mērķus, un paredzēt arī to izpildi. Taupības režīms ekonomiski smagos apstākļos dod tūlītēju rezultātu, bet, plānojot ilglaicīgu stabilitāti, mums ar jārēķinās ar vēl aktīvāku darbu, piemēram, energoefektivitātes projektu īstenošana, Eiropas Savienības fondu apguve.

2009. – 2013. gadam esam izvirzījuši ļoti augstus mērķus, lai nepalaistu garām nevienu iespēju Liepājā izmantot Eiropas Savienības fondu dāvinātos līdzekļus, un šajā gadījumā mēs varam runāt par 150 miljoniem eiro skolu siltināšanai, ielu apgaismes rekonstrukcijai, bērnu dārzu būvei, tramvaja līnijas pagarināšanai, Karostas kanāla attīrīšanai, ostas padziļināšanai, ūdens saimniecības sakārtošanā, lidostas skrejceļa, stacijas laukuma un Gulbju dīķa rekonstrukcijai.

Lai realizētu visus šos projektus, būs jāveic ļoti apjomīgs darbs plānošanas, projektēšanas, uzraudzības un dažādas būvniecības nozarēs, ko veiks gan pašvaldības speciālisti, gan arī, protams, Liepājas uzņēmumi, kuri jau tagad uzsakot gatavošanos šim darba posmam, būs šo pasūtījumu veicēji un izpildītāji.

Ints Grasis

 

2008. gada 5. decembrī „Kurzemes Vārds”
Liepāja rotājas Ziemassvētku gaidās

Liepāja turpina rotāties, bet pilsētas centrs visā savā Ziemassvētku krāšņumā atklājās 1. decembrī, kad reizē svinīgi un rotaļīgi iededza pilsētas lielo egli Rožu laukumā.

Laikā, kad mūsu platuma grādos Ziemassvētku brīnumu gaidās tik ļoti pietrūkst ziemas sniegotā baltuma, Rožu laukumā pagājušās sestdienas tumšajā novakarē liepājniekus un pilsētas viesus pārsteidza spožā gaisma, kādā uzmirdzēja apjomīgajā Adventes vainagā četras sveces un pirmā aizdegtā liesmiņa, bet pāri tam mēnesstaru baltais tiltiņš. Rīt pulksten 18 aizdegs otru Adventes sveci. Tomēr pirmās iedegās „Dieva gaismas” pie pilsētas lielākajiem dievnamiem.

Adventes klusināto svinīgumu pēc dienas nomainīja rotaļīgākas noskaņas, kad tradicionāli iededza Liepājas lielo egli. Tāpat kā iepriekšējos gadus, šī egle izveidota no apmēram 600 mežu cirsmu tīrīšanā iegūtām mazām eglītēm. Patīkamo pienākumu – iededzināt egli – atkal veica Pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. Savukārt Liepājas Leļļu teātris īpaši šim pasākumam bija sagatavojis humoristisku uzvedumu „Malēnijas zvaigznes”.

Svētku gaidīšanas laiks turpinās, un Liepāja katru dienu, iestājoties tumsai, kļūst aizvien krāšņāka, jo atkal un atkal parādās kāds jauns rotājums. Pilsētas galvenā māksliniece Agita Ansule uzsver, ka būtiski ir radīt Ziemassvētku noskaņu, lai tumšajā un arī saimnieciski visai grūtajā laikā pilsētas rota spētu uzmundrināt liepājniekus un viesus, tādēļ šogad jaunu dārgu svētku rotājumu nebūs, bet ar radošu izdomu papildināti jau esošie. Tomēr netrūks arī daža laba un interesanta jauna akcenta.

Ziemassvētku rotājuma dominante, tāpat kā iepriekš, ir piparkūka un baltā noskaņa. Ar piparkūku zvaniņiem šogad rotāsies M. Ķempes un Ziemeļu iela, kā arī Siena tirgus laukums. Mazo liepājnieku iemīļotā „Piparkūku pilsētiņa” ar mājiņām un slīdkalniņu šogad papildināta un atradusi jaunu mājvietu – laukumā starp tirdzniecības namu „Kurzeme” un Latviešu biedrības namu.

Liepājnieki jau pamanījuši, ka jauni rotājuma akcenti parādījušies pie Liepājas Universitātes, kur starp izgaismotajiem koku vainagiem zibsnī baltas sniega bumbiņas, bet zālienā izvietojušās lielas saveltas gaismas bumbas.

Ikvienu iebraucēju Brīvības ielas galā pie kanāla laipni atkal sagaidīs baltie sargeņģeļi, savukārt uz Tramvajtilta šogad pulcēsies rūķi, bet Lielajā ielā atkal rindojas balti zilganās lāstekas. Jūras ielas sadalošajā joslā un apļveida krustojumā šogad starp mazām izrotātām eglītēm vietu atradušas piemīlīgas stirniņas.

Mirdzošā ziemas rotā jau ietērpušās arī iemīļotās ziedu skulptūras „Gliemezis” un „Bruņurupucis” Kuršu laukumā un Klaipēdas ielā. Liepājas ielās jau atgriezies pērn visvairāk apbrīnotais pārsteigums – Gaismas tramvajs, kam pievienojies vēl viens. Bet māksliniece Agita Ansule sola vēl kādu pārsteigumu, kas esot gaidāms pie Tramvajtilta, kanālmalā.

Indra Imbovica

 

2008. gada 6. decembrī „Kurzemes Vārds”
Pieturas kļūs skaistākas
Rubrika: Jaunumi un notikumi

Līdz šā gada beigām labiekārtos sešas autobusu pieturas, bet Klaipēdas ielas posma rekonstrukcijas laikā jau labiekārtotas divas tramvaja pieturvietas – pie Liedaga ielas un Tukuma ielas. Viena tramvaja pietura atjaunota pie uzņēmuma „Liepājas metalurgs” administratīvās ēkas.

Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš informēja, ka autobusu pieturas labiekārtos O. Kalpaka ielā (pie dzelzceļa pārbrauktuves virzienā uz centru), Krūmu ielā netālu no Siļķu ielas (virzienā no centra), Ziemeļu ielā (virzienā no centra), Ventspils ielā netālu no Vānes ielas (virzienā no centra), Pulvera ielā netālu no Cukura ielas (virzienā uz centru), un Cukura ielā pie pagrieziena uz Grīzupes ielu. Pieturvietu labiekārtošana notiek saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar reklāmas uzņēmumu „JC Decaux”. Šogad jaunas nojumes jau ir ierīkotas un labiekārtotas autobusu pieturvietā Lauku ielā, Grīzupes ielas abās pusēs pie 13. nama, ka arī Brīvības ielā pie veikala „K-rauta” virzienā uz Grobiņu.

Nākamgad pilsētas sabiedriskā transporta pieturvietu labiekārtošanu turpinās. Liepājā ir 28 tramvaja pieturas un 189 autobusu pieturvietas.

 

Paraksts foto: Klaipēdas ielā tagad divās pieturās ierīkotas nojumes, zem kurām var patverties no vēja, lietus un sniega.

 

2008. gada 15. decembrī „Kurzemes Vārds”
Kurzemes plānošanas reģions – mērķtiecīgs darbs Kurzemes attīstībai
(Apmaksātais reklāmas raksts)

(…)

Pārvarēt šauri lokālu domāšanu, paskatīties pāri sava pagasta, pilsētas robežām un redzēt Kurzemes vaja­dzības – ar tādu apziņu strādā cilvēki organizācijā, ko sauc par Kurzemes plānošanas reģionu.

Kas ir Kurzemes plānošanas reģions?

Kurzemes plānošanas reģions savu darbību uzsāka 2006. gada oktobrī.

Grozījumi „Reģionālās attīstības likumā” paredzēja piecu plānošanas reģionu darbību katrā Latvijas novadā – Kurzemē, Zemgalē, Latgalē, Vidze­mē un Rīgas reģionā. Kurzemes plānošanas reģions ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārraudzībā esoša juridiska orga­nizācija, kurai atvasinātās publiskās personas statuss dod ievērojamas iespējas piesaistīt gan valsts, gan Eiropas Savienības līdzekļus Kurzemes attīstībai svarīgu jautājumu risināšanai. Organizācijas galvenie uzdevumi ir reģiona attīstības plānošana, koor­dinācija, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbība un finan­sējuma piesaistīšana reģiona attīstības veicināšanai. Bez tam – svarīgi ir sadarboties ar valsts institūcijām – dažādām ministrijām, departamen­tiem, komisijām, lai pēc iespējas nodrošinātu kurzemnieku interešu pārstāvniecību ārpus reģiona – nozaru ministriju darba grupās, komitejās un komisijās, aktualizējot savas pro­blēmas, uzstādot jautājumu, prasot atbildes.

Kurzemes plānošanas reģiona lēmējinstitūciju – attīstības padomi – veido 14 ievēlēti locekļi no visām Kurzemes rajonu padomēm un no Liepājas un Ventspils domes. Pa­domes uzdevums ir koordinēt Kurze­mes pašvaldību sadarbību un sadar­bību ar citu plānošanas reģionu pašvaldībām, valsts pārvaldes iestā­dēm, starptautiskajām institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un citām juridiskām un fiziskām personām Kurzemes reģiona ilgspējīgas un līdzsvarotas attīstības interesēs.

(…)

Attīstības padomes darbība tiek organizēta, sasaucot padomes sēdes aptuveni reizi mēnesī, kurās tiek skatīti Kurzemes attīstībai būtiskie jautājumi. Plānošanas reģiona attīstības pado­mes sēdes ir atklātas, un tajās ar padomdevēja tiesībām var piedalīties valsts pārvaldes iestāžu, starptautisko institūciju, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un citu plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pārstāvji.

(…)

Jāteic, ka, lai arī attīstības padomi veido atsevišķu pašvaldību pārstāvji, aizvien biežāk lēmumi par Kurzemes reģionam būtiskiem jautājumiem tiek izlemti, vadoties no visa reģiona interesēm, atmetot lokālās ambīcijas.

Kad attīstības padome ir pieņē­musi lēmumu, tā izpilde jānodrošina Kurzemes plānošanas reģiona admi­nistrācijai. Administrācijas uzdevums ir organizēt un nodrošināt reģiona darbību, īstenot padomes pieņemtos lēmumus. Sadarbībā ar pašvaldībām un valsts institūcijām administrācija izstrādā reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošinot tā saskaņotību ar nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un nozaru attīstības programmām.

Administrācija atrodas Rīgā, Elizabetes ielā 4, un tās vadītājs jau kopš dibināšanas brīža ir Kristiāns Godiņš.

(…)

Administrācijas darbs dalās trīs virzienos. Viens no darba virzieniem saistīts ar dažādu attīstības (finanšu) instru­mentu piesaistīšanu reģionam – tie ir projekti gan no ES struktūrfondiem – ERAF, Eiropas Sociālā fonda, gan Kohēzijas fonda, gan dažādām terito­riālām programmām – no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta, Šveices finanšu instrumentiem, lai tādā veidā pēc iespējas papildinātu ie­spējas pašvaldībām saņemt līdzekļus reģiona attīstībai.

Svarīgs kritērijs ir iesaistīšanās tikai tādos projektos, kas aptver visu reģiona teritoriju, lai reģions gūtu taustāmu labumu un radītās vērtības būtu paliekošas.

Ar tādu mērķi 2008. gadā ir īstenoti divi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansēti projekti, kuru ietvaros izstrādāti ieteikumi vēl lielā­kiem projektiem.

(…)

Šajā gadā aktīvi norit vēl viena tā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētā projekta ieviešana – „Plānošanas un projektu izstrādes kapacitātes celšana Kur­zemes plānošanas reģionā”. Labumu guvējas ir septiņas reģiona pašval­dības. Projekta mērķis ir atbalstīt ilgspējīgas, konkurētspējīgas un līdzsva­rotas ekonomiskās un sociālās vides attīstību Kurzemē. Oktobra sākumā ir izsludināti atklāti konkursi Liepājas pilsētas tehniskajam projektam „Tramvaja līnijas pagarināšana Liepājas pilsētā” un Lielā laukuma Ventspilī tehniskā projekta izstrādei. Bez tam projekta ieviešanas laikā tiks izstrādāti Kuldīgas mūzikas skolas un Liepājas rajona pansionāta „Rokaiži” vecā korpusa fasādes renovācijas tehniskie projekti. Sākts darbs pie apakšprojekta „Infrastruktūras pilnveidošana sociālās rehabilitācijas pakalpojumu snieg­šanai personām ar garīga rakstura traucējumiem Saldus rajonā” izstrā­des.

(…)

Projektu sagatavošana ir tikai viena administrācijas darba daļa. Tās pakļautībā strādā vēl divas struktūr­vienības – ES struktūrfondu informā­cijas centrs un Plānošanas nodaļa.

(…)

Grūtības

Plānošanas reģiona sekmīgu attīstību apdraud ES struktūrfondu pieejamības apgrūtinājumi, iespējamā finansējuma aizturēšana. Apturot vairākas aktivitātes finanšu līdzekļu apguvē, tiktu aizkavēts iesāktais darbs. Lai gan administrācijas vadītājs Kristiāns Godiņš izprot radušos si­tuāciju budžetā, tomēr viņš vēlētos, lai ministrijas apspriestos ar saviem sociālajiem partneriem – pašval­dībām, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem, nevis pieņemtu vienpusējus lēmumus.

Uztraukumus sagādā arī ļoti lēnais finanšu apguves temps.

Nākotne

Kā vienu no svarīgākajiem uzde­vumiem K. Godiņš min sagatavo­šanos administratīvi teritoriālai re­formai, kad reģionam būs jāpārņem daļa rajonu padomju funkciju, piemē­ram, pasažieru pārvadājumi, ie­spējams, arī izglītības un kultūras darba koordinācija.

Interesanta sadarbība veidojas ar Rīgas plānošanas reģionu piekrastes attīstības, jūras un piekrastes potenciāla izmantošanas jomā. Tikai šiem diviem reģioniem ir tādas dabas bagātības. Kā šo resursu izmantot? Ir iezīmētas kopīgas projektu idejas, un plānošanas reģionu speciālisti ir uzsākuši darbu pie kopīgu projektu izstrādes papildu finansējuma piesaistei.

Maija Āzena, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību darbiniece

 

2008. gada 18. decembrī „Kurzemes Vārds”
Investīcija pilsētas attīstībā
Rubrika: Aktuāls viedoklis

Tikko Rīgā Liepāju izvirzīja otrajai, noslēdzošajai atlases kārtai cīņā par titulu „Eiropas kultūras galvaspilsēta – 2014”. Uzklausot starptautiskās žūrijas pārstāvju vērtējumu par Liepājas pieteikumu, saņēmām neviltotu gandarījumu par aizvadītajos sešos mēnešos paveikto. Žūrija, kurā darbojas ietekmīgi Eiropas mēroga kultūras dzīves veidotāji kā sers Bobs Skots „Liverpūles – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2008” projekta vadītājs un Eiropas Kultūras fonda vadītājs Gotfrīds Vāgners, tāpat nozīmīgi finanšu pasaules pārstāvji kā Manfreds Gaulhofers, atzinīgi novērtēja Liepājas un Kurzemes pieteikumu, īpaši izceļot tā spēcīgo koncepciju un izveidotās partnerattiecības Latvijā un Eiropā. Ekonomiskās krīzes kontekstā žūrijas locekļi norādīja, ka projekts ir spēcīgs pilsētas un reģiona attīstības instruments. Žūrijas lēmums apliecina, ka atmaksājās rūpīgā komisijas locekļu iepazīšana un pareizo starptautisko sakaru veidošana.

2009. gada janvārī publiskos starptautiskās žūrijas ziņojumu, kas sniegs detalizētu Liepājas, Cēsu un Rīgas pieteikumu stipro un vājo pušu vērtējumu, kā arī ieteikumus 2014. gada programmas pilnveidošanai. Liepāja saņēmusi arī uzaicinājumu uz individuālām konsultācijām ar žūrijas priekšsēdētāju seru Bobu Skotu. Nozīmīgu atbalstu projekta izstrādē sniegusi Liepājas partnere Zviedrijā – Lunda. Abas pilsētas nākamajos mēnešos izstrādās vienotu sponsoru piesaistes kampaņu. Atbalstu Liepājas un Lundas sagatavotajam projektam izteikusi arī latviešu izcelsmes ietekmīgā zviedru politiķe Laila Freivalde.

Veidojot šāda mēroga projektu, izdevies piesaistīt nozīmīgu starptautisko interesi par Liepāju. Piemēram, „Budapest Observer”, Austrumeiropas kultūras ekonomikas pētniecības resurss internetā, pēdējo mēnešu laikā publikācijās vairākkārt atzinīgi novērtējis Liepājas centienus un sasniegumus kultūras jomā. Tāpat projekta sagatavošanā izdevies piesaistīt vietējos un starptautiskos ekspertus, kuru atbalsts ir nenovērtējams un nebūtu iespējams, ja runa būtu par mazāka mēroga projektu.

Ar šo projektu Eiropa finanšu institūcijās esam nogludinājuši ceļu arī līdzfinansējuma iespējām Liepājai nozīmīgiem infrastruktūras projektiem, piemēram, Liepājas tramvaja līnijas attīstībai. Kā rāda Bergenas (Norvēģijā) pieredze, kas 2000. gadā bija tikai viena no deviņām Eiropas kultūras galvaspilsētām (kopš 2000. gada konkursa nosacījumi paredz tikai divas kultūras galvaspilsētas), milzīgu izaugsmi piedzīvoja arī tūrisma nozare. Pateicoties Eiropas kultūras galvaspilsētas projektam, reiss no Bergenas uz Oslo pēc pārvadāto pasažieru skaita 2000. gadā iekļuva pasaules desmitniekā. Tas pierāda, ka Liepājas pašvaldības pūles un ieguldītie līdzekļi avioreisu Liepāja – Rīga, Kopenhāgena un Hamburga attīstībā nebūs velti. Raidlaiku BBC vai CNN Liepājai nekad nebūs iespējams nopirkt par naudu, taču ar Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta starpniecību, tur varam nokļūt bez maksas.

2008. gada 10. aprīlī Liepājas domes deputāti vienbalsīgi lēma par Liepājas piedalīšanos Latvijas pilsētu konkursā par tiesībām 2014. gadā kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu, tāpēc Liepājas Kultūras pārvalde, kas sagatavoja Liepājas pieteikumu un aizstāvēja starptautiskās žūrijas priekšā, turpmākajos mēnešos ar Lielbritānijas padomes un projekta „Radošās pilsētas” starpniecību organizēs tikšanās ar Liepājas un Kurzemes iedzīvotājiem, lai izzinātu viņu vēlmes un iestrādātu tās Liepājas un Kurzemes pieteikumā. Notiks arī intensīvas konsultācijas ar Kurzemes pašvaldībām, vietējiem un starptautiskiem partneriem, lai pilnveidotu pieteikumu un atkārtoti iesniegtu starptautiskajai žūrijai.

Ieva Hmieļevska, projekta „Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta” vadītāja

 

2008. gada 18. decembrī „Kurzemes Vārds”
Čakli kā septiņi rūķīši
Rubrika: Re, kā gadījās

Piektdien Liepājas Universitātes Vadībzinātņu fakultātē maģistra darbus sabiedrības vadībā un uzņēmējdarbības vadībā sekmīgi un ļoti sekmīgi aizstāvējuši septiņi Liepājas pašvaldības darbinieki. Viņu skaitā arī domes priekšsēdētāja padomniece Ieva Puka un viņas vīrs, pašvaldības SIA „Liepājas tramvajs” vadītājs Aigars Puks. Laiks, kamēr vecāki rakstījuši maģistra darbu, grūts bijis viņu meitiņai, atzīstas Ieva, bet varbūt bērna vēlēšanās un lūgšanas, lai tētis un mamma studijas beidz ātrāk, arī vecākiem palīdzējušas vakara un nakts rakstu darbus veiksmīgi pabeigt. Ieva aizstāvējusi darbu un beidzot sajutusi, ka nāk Ziemassvētki.

Maģistra darbu aizstāvējusi arī domes priekšsēdētāja sekretāre Iveta Zūzāne, domes Personāla daļas vadītāja Aija Nelsone, Attīstības pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Ābols, ārējo sakaru koordinētāja Gunta Dejus, Sabiedrības veselības daļas vadītāja Ineta Stadgale.

 

2008. gada 20. decembrī „Kurzemes Vārds”
Autobusu un vilcienu biļetes būs dārgākas

Pašlaik vēl nav konkrētu skaitļu, cik pamatīgas būs pārmaiņas, bet ir skaidrs: gan PVN palielinājums, gan gaidāmais energoresursu un degvielas cenu kāpums bū­tiski ietekmēs visu sabied­riskā transporta nozari un maksu par biļetēm palieli­nās kā vilcienos, tā auto­busos.

Attiecībā uz dzelzceļa satik­smi pašlaik gan zināma tikai sa­tiksmes ministra Aināra Šlesera prognoze – viņš tikko paziņojis, ka pasažieru vilcienu biļešu ce­nas nākamgad varētu kāpt par aptuveni 30 procentiem. Mi­nistrs norādīja, ka cenu pa­lielinājums būs tādā apmērā, lai varētu nosegt papildu izmaksas, ko akciju sabiedrībai „Pasažieru vilciens” radīs infrastruktūras izmantošanas aizvien lielākās izmaksas, un uzsvēra, ka biļešu cenu kāpums ir neizbēgams. Tā kā pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu Liepājas pusē ir maz pārstāvēti, tad izmaiņas skars tikai maršrutā Liepāja – Rīga – Liepāja kursējošā vilciena klien­tus.

Nepatīkami jaunumi gaidā­mi arī autobusu pasažieriem. Ar nākamā gada 1.janvāri biļešu cenas sabiedriskajā transportā starppilsētu pārvadājumos kāps vismaz par 5 procentiem, un tā­dējādi valdības lēmumu palieli­nāt pievienotās vērtības nodokļa likmi izjutīs visi starppilsētu autobusu pasažieri. Vēl tiek veik­ti aprēķini, cik maksās brauciens sabiedriskajā transportā no 2009.gada 1.janvāra, bet jau tagad nav šaubu, ka kāpums pārsniegs 5 procentus.

Par gaidāmajām pārmai­ņām ir informēti arī akciju sa­biedrībā „Liepājas Autobusu parks”. Uzņēmuma Mārketinga daļas vadītājs Uldis Kalniņš „Kurzemes Vārdam” atzina, ka diskusijas par biļešu cenu pa­augstināšanu starppilsētu marš­rutiem Rīgā bijušas smagas, bet liepājnieku argumenti neesot uzklausīti. Tāpēc pasažieriem no jaunā gada jārēķinās ar biļešu cenu ievērojamu kāpumu starp­pilsētu pārvadājumos, visvairāk ekspresim Rīga – Liepāja caur Kalnciemu, kura biļetes cena, do­mājams, palielināsies par veselu latu. „Bet mēs to ietekmēt neva­ram,” norādīja U. Kalniņš. Viņš mierināja, ka pašlaik par biļešu cenu paaugstināšanu vismaz vietējā autobusu tīklā nav ru­nāts un uzņēmums centīsies ce­nu noturēt līdzšinējā līmenī, tomēr pasažieriem ir jārēķinās, ka iespējama nerentablāko mar­šrutu slēgšana gan Liepājā, gan rajonā, un jāseko informācijai.

Priecīgāku vēsti liepājnie­kiem varēja sniegt SLA „Liepājas tramvajs” valdes priekšsēdētājs Aigars Puks, kurš par spīti jaunajā gadā gaidāmajam elek­trības sadārdzinājumam un citiem finansiālajiem satrici­nājumiem solīja, ka vismaz tuvākajā laikā netiekot plānota biļešu cenu celšana un arī tram­vaja sastāvi kursēs ar tādu pasu regularitāti un tādā pašā skaitā kā līdz šim.

Sarmīte Pelcmane

 

2008. gada 20. decembrī „Kurzemes Vārds”
Tramvaja vadītājām 10 latu sods
Rubrika: Likstas

Valsts valodas centra vecākā inspektore Vija Āboliņa par „Valsts valodas likuma” pārkāpumiem Liepājā sodījusi divas tramvaja vadītājas. Viņas, veicot savus amata pienākumus, nav lietojušas valsts valodu nepieciešamajā apjomā, informēja Valsts Valodas centra sabiedrisko attiecību speciālists Atis Skalbergs. Likums noteic, ka par to uzliek naudas sodu līdz 50 latiem. Šajos gadījumos  vainīgās sodītas ar 10 latu lielu sodu.

 

2008. gada 20. decembrī „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēstī lasītājs

Tramvaja pietura pie 5. vidusskolas? Lūdzu, uzlieciet beņķīti. Skatos, citur skaistas nojumītes ierīko, bet mums nav kur apsēsties. Varbūt līdz Ziemassvētkiem uzliksit?

 

2008. gada 27. decembrī „Kurzemes Vārds”
Beidz rekonstruēt Klaipēdas ielas posmu

Klaipēdas iela (posmā no K.Ūliha līdz Vaiņodes ielai), ko sāka atjaunot septembra vidū, šogad ir viens no lielākajiem un nozīmīgāka­jiem objektiem, kas re­konstruēts atbilstoši ielu infrastruktūras uzlaboša­nas programmai. Plānots, ka šā posma rekonstrukcija izmaksās 528 tūkstošus latu.

Darbu veica SIA „Ceļu, tiltu būvnieks”. Šajā ielas posmā nomainīts brauktuves segums, izmainīta satiksmes organi­zācija, paplašinot brauktuvi. Ir sakārtotas lietusūdens kana­lizācijas un apgaismojuma sistēmas, ietves, pārejas, tāpat krustojumi pārveidoti tā, lai ērtāk būtu pārvietoties arī cilvēkiem ar īpašām vajadzī­bām, vecākiem, kuri stumj bērnu ratiņus. Pie bērnudārza „Pasaciņa” izbūvētas autostāv­vietas, kas ir ļoti nepiecie­šamas bērnu vecākiem, kas ik dienu šurp vai mājās ved savas atvases. Autostāvvietas ar padziļinājumu ir atvirzītas no brauktuves, uzlabojot trans­porta kustības drošību.

Šajā rajonā uzlabojusies arī vides pieejamība. Liedaga ielā (virzienā uz centru) un pie Tukuma ielas (virzienā uz centru) tramvaja pieturvietās ierīkotas pasažieru nojumes, kas paredzētas šaurām iet­vēm.

Klaipēdas iela ir viens no 15 objektiem, kuros šajā vasarā vai rudenī notikušas būtiskas pārmaiņas atbilstoši Liepājas asfaltbetona seguma ielu renovācijas un rekonstrukcijas programmai.

Daiga Lutere

 

 

2008. gada 29. decembrī „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēstī lasītājs

Būtu ļoti žēl, ja likvidētu Rožu laukumu – vienīgo vietu pilsētā, kur sapulcēties tautai svētkos. Smieklīgi izskatījās, kad zaldātiem 90. gadadienas svētkos bija jādemonstrē savi priekšnesumi uz tramvaja sliedēm.

 

2008. gada 30. decembrī „Kurzemes Vārds”
Grūtībās mēs topam gudrāki un radošāki
Rubrika: Aktuāls viedoklis

2008. gads Liepājai bijis veiksmīgākais gads kopš neatkarības atjaunošanas. Liepājniekiem šogad izdevies īstenot vairākus sengaidītus projektus: uzbūvēts Liepājas Olimpiskais centrs, izveidota Liepājas Universitāte, sākta mājokļu siltināšanas programma, turpināta ielu sakārtošanas programma, rekonstruēts stadions „Daugava”, atjaunota prāmja satiksme starp Liepāju un Lībekas pilsētu Vācijā, turpināts liepājnieku un tūristu iecienītās Liepājas promenādes projekts, uzsākta bērnudārzu būvniecība, turpināta 5. vidusskolas paplašināšana. Avioreisus starp Liepāju un Rīgu šogad izmantojuši vairāk nekā 43 tūkstoši pasažieru. Ar īpašu lepnumu šogad piedzīvojām Latvijas 90. gadskārtu, īpaši uzsverot Liepājas kā Latvijas galvaspilsētas godu.

Tomēr šā gada nogale ir nesusi daudz satraucošu ziņu par ārkārtas situāciju Latvijas ekonomikā. Nepatīkamas pārmaiņas skārušas ne tikai Liepāju un Latviju, bet visu pasauli. Tagad jāspēj samierināties ar zaudējumiem un mērķtiecīgi jāiegulda tajā, kas noturēsies un vairos mūsu labklājību gan pēc gada, gan vēl pēc desmit. Pašvaldības svarīgākais uzdevums 2009. gadā būs veicināt un radīt investīcijas stabilitātē, produktivitātes paaugstināšanā. Mūsu rīcības plāns paredz piesaistīt Liepājai iespējami daudz Eiropas Savienības fondu līdzekļu, kas dos jūtamus rezultātus būvniecībā un līdz ar to ietekmēs arī saistošās jomas pakalpojumu sfērā.

No 2009. līdz 2011. gadam Liepājai ir dota iespēja piesaistīt vairāk nekā 100 miljonu latu Eiropas fondu līdzekļu dažādiem attīstības projektiem: tūrisma maršruta „Liepāja – kā pa notīm” pilnveidošanai, veloceliņa izbūvei Liepājā, stacijas laukuma rekonstrukcijai, pirmsskolas izglītības iestādes „Saulīte” rekonstrukcijai, energoefektivitātes pasākumiem sociālajā mājā Flotes ielā, seku likvidācijai cukura rūpniecības darbības rezultātā skartajās teritorijās, energoefektivitātes paaugstināšanai Liepājas izglītības iestādēs, Liepājas ezera infrastruktūras sakārtošanai, veselības aprūpes pilnveidošanai Liepājas Reģionālajā slimnīcā, Brīvības ielas rekonstrukcijai, ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībai, tramvaja līnijas pagarināšanai un esošās līnijas rekonstrukcijai, Liepājas ielu apgaismojuma sistēmas rekonstrukcijai, uzņēmējdarbības pamatinfrastruktūras izveidei Liepājā, Zirņu – Ganību ielas rekonstrukcijai un Liepājas ostas infrastruktūras attīstībai – padziļināšanai.

Vienlaikus nākamais būs taupības un ierobežotu budžeta līdzekļu tēriņu gads. Tas nozīmē, ka atteiksimies no mazāksvarīgiem darbiem, kurus varam atlikt, piemēram, no ēku remontiem, nāksies ierobežot pašvaldības dotācijas. Jau patlaban Liepājas pašvaldība ir veikusi administratīvo izdevumu samazinājumu par 15 procentiem, kas nozīmē gan štatu, gan algu samazinājumu. Tomēr taupība tiek plānota ar domu, ka nedrīkst ciest pakalpojumu kvalitāte. Neskarts paliks sociālais budžets, kas ir garantija tiem liepājniekiem, kuri, nonākot grūtībās, varēs pretendēt uz pašvaldības atbalstu.

Mūs gaida grūts un saspringts darbs, tāpēc centīsimies nemeklēt vainīgos, bet sasparosimies un meklēsim iespējas, jo nevienas grūtības nav mūžīgas. Katrās grūtībās mēs topam gudrāki un radošāki, tāpēc ceru, ka jostu savilkšana ļaus paskatīties uz pasauli citādām acīm, radot jaunas idejas. Būsim pacietīgi, iecietīgi un pieticīgi! Apbrīnosim pilsētas skaisto noformējumu un ļausimies tā mirdzumam! Lai stabils un veiksmīgs 2009. gads!

Uldis Sesks, Liepājas domes priekšsēdētājs

 

2008. gada 30. decembrī „Kurzemes Vārds”
Pilsētas centrā būs satiksmes ierobežojumi

Lai nodrošinātu veiksmīgu gadumijas sagaidīšanu, 31. decembrī pilsētas centrā būs noteikti satiksmes ierobežojumi. No pulksten 8 būs slēgta Zivju iela pie viesnīcas „Līva” un A. Pumpura iela pie kino „Balle”, kā arī autostāvvietas pie Rožu laukuma. Pulksten 14 sāksies nožogojuma izvietošana ap skvēru pie tramvaja pieturas. No šejienes notiks svētku salūts. Pulksten 23.40 apturēs visa veida, izņemot sabiedriskā transporta, satiksmi un slēgs Kungu un Lielās ielas krustojumu, Lielās un Baznīcas ielas krustojumu, kā arī Graudu un F. Brīvzemnieka ielas krustojumu. Pulksten 23.55 apturēs sabiedriskā transporta kustību iepriekš minētajos punktos. Divdesmit minūtes pēc pusnakts transporta satiksmi centrā atjaunos. Valsts policijas un Pašvaldības policijas vadītāji lūdz visus liepājniekus ievērot ceļa zīmes, norobežojošās barjeras vai lentes un policijas inspektoru norādījumus.

Atbilstoši valdības apstiprinātajiem noteikumiem ikvienu automašīnu, kas valsts svētku laikā atradīsies tobrīd neatļautā vietā, policijai ir tiesības evakuēt un tās vadītāju sodīt.

 

2008. gada 30. decembrī „Kurzemes Vārds”
Tramvaja līniju projektēs „UPB”

Konkursā par tramvaja līnijas pagarinājuma tehniskā projekta izstrādi uzvarējusi akciju sabiedrība „UPB”, rāda Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapas informācija. Līgums par projekta izstrādi vēl nav noslēgts, bet tiek plānots, ka tehniskais projekts būs gatavs līdz 2009. gada jūlijam, pastāstīja Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis. „UPB” projektēs tramvaja sliežu ceļu un kontakttīklus, elektroietaises un veiks topogrāfisko uzmērīšanu. Tomēr vēl nav īsti skaidrs, vai 2009. gadā sāks pašus tramvaja līnijas pagarinājuma būvdarbus.

Tehniskā projekta līguma vērtība, pēc IUB informācijas, ir 88400 latu. To daļēji finansēs no projekta „Plānošanas un projektu izstrādes kapacitātes celšana Kurzemes plānošanas reģionā” naudas, kuru Liepāja saņems no Eiropas ekonomiskās zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta. Liepājas sadaļa šajā projektā ir 87,3 tūkstoši latu, no tiem pašvaldības finansējums – 13 tūkstoši latu. Par šo naudu tiek arī izstrādāta pilsētas sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības attīstības programma 2009. – 2014. gadam, un nākamgad notiks arī Attīstības pārvaldes darbinieku mācības, teica V. Vitkovskis.

Nora Driķe

 

2008. gada 30. decembris „Kurzemes Vārds”
Lidmašīnas aizlido, prāmis pienāk, tiltu un tramvaju gaidām

No transporta attīstības viedokļa šis ir bijis kustīgs gads. Liepājas lidostā apkalpoti ap 43 tūkstošiem pasažieru – par 10 tūkstošiem vairāk nekā pērn. Liepājnieki rēķinājās, ka Rīga, Kopenhāgena un Hamburga pa gaisu būs sasniedzama visu gadu, bet kompānija „Air Baltic” oktobrī lidojumus pārtrauca, „strauji reaģējot uz situāciju tirgū”, komentēja kompānijas preses pārstāvis Jānis Vanags, „mēs ticam Liepājas potenciālam un plānojam atjaunot reisus vasaras sezonā, taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts”. Bet mums vēl ir nesen atklātais kompānijas „Atlant-sojuz” reiss starp Liepāju un Maskavu.

Mūs iepriecināja, ka no 20. novembra trīsreiz nedēļā līnijā Traveminde – Liepāja – Traveminde sācis kursēt kravas un pasažieru prāmis „AVE Liepāja”, bet nākamgad paredzēts, ka šajā līnijā kursēs vēl viens prāmis.

Projektā „Liepājas ostas pievadceļi” tika izbūvēts dzelzceļa pievadceļš un izstrādāta dokumentācija nākamgad būvējamam ostas pievadceļam no pilsētas robežas līdz Pulvera ielas aplim. Vēl par Eiropas naudu gaidīsim šovasar karsti apspriesto tramvaja līnijas pagarinājumu uz pilsētas Ezerkrasta rajonu.