2009
2009. gada 6. janvārī „Kurzemes Vārds”
Lauska asi cirtieni
Jā, patlaban laika apstākļi ir tādi, kādiem jābūt īstā ziemā, – sniegs un sals. Ik brīdi tā vien gribas priecāties par šā gadalaika skaistumu, kas mums parasti dots labi ja pāris minēšu gadā. Taču ziemai ir arī savas ēnas puses, ar kurām jārēķinās. Ar aukstumu jokot nedrīkst! Un vai it visās dzīves sfērās jāpārslēdzas uz pilnīgu atlamās režīmu. „Kurzemes Vārds” vakar apjautāja dažādu nozaru darbiniekus, lai uzzinātu, kā šo laiku pārdzīvot iespējami veiksmīgāk.
Nenotika 13 reisu
Strauji uznākušais sals gan svētdienas, gan pirmdienas rītā padrebināja Liepājas Autobusu parka šoferīšu un darbnīcu meistaru nervus, jo, tā kā autobusus darbina dīzeļdzinēji, tie visai jutīgi uztver zemu gaisa temperatūru. It sevišķi, ja transportlīdzekļi ražoti pirms gadiem pieciem un vairāk. Svētdien izkrituši 13 reisi, pirmdien mazāk, Liepājas Autobusu parka Mārketinga daļas vadītājs Uldis Kalniņš sacīja, ka tad, kad termometra stabiņā grozās ap mīnus 10 grādiem, vecie autobusi ar dīzeļmotoriem kļūst grūti iedarbināmi. Diemžēl.
Uzņēmuma „Liepājas tramvajs” tehniskais direktors Aigars Rauda sacīja, ka tramvaju satiksmei sniegs un sals nekādi netraucējot. Speciālo sniega tīrītāju, kas brauc pa sliedēm, darbā laižot naktīs. No l. janvāra tramvaja pieturu tīrīšana ir Komunālās pārvaldes pārziņā, bet, kā sacīja ne viens vien tramvaja pasažieris, kārtības un tīrības pieturās neesot vis.
(…)
2009. gada 8. janvārī „Kurzemes Vārds”
Slīkstam dubļos un ūdenī
(…)
SIA „Tranzīts L” direktors Valdis Kleinšmits sacīja tieši un skaidri: „Šis laiks, kad sāk kust sasnigušais sniegs un vēl uzlīst vai uzsnieg, ir pats riebīgākais. Kā tagad būtu, ja sniegs no pilsētas būtu izvests vairākkārt? Jā, noteikti būtu daudz labāk. Un, protams, vēl labāk, ja gulijas sala laikā nebūtu aizsērējušas ar sniegu un ielu kaisāmo materiālu. Tad ūdens atrastu, kur notecēt. Tā kā mans uzņēmums no 1. janvāra apsaimnieko un tīra arī tramvaja pieturas, no tām ar savu tehniku izvedām sniegu, jo citādi to vienkārši nav kur likt.”
(…)
2009. gada 14. janvārī „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēsti lasītāji
AS „UPES” pieprasītā tehniskā līguma summa 88 400 latu par tramvaja līnijas projektēšanu liek padomāt, ka tā iecerēta kalnainā apvidū vai projekts ir īpaši komplicēts. Tā laikam uzskata arī domes ierēdņi, ja viņi akceptē monopolista kārtējo uzskrūvēto summu.
2009. gada 20. janvārī „Kurzemes Vārds”
Zaķu izķeršanas lielā diena
Rubrika: Skatiens
Autobusa kontrolieru kopējie reidi ar Pašvaldības policijas darbiniekiem ir tiešām nepieciešami. Tāds bija galvenais secinājums pēc nu jau diviem kopīgi rīkotajiem reidiem. Var jau teikt un domāt: „Nu ko tie kontrolieri nemās! Lai tikai dara savu darbu. Arī policistiem pilnīgi droši pietiek citu lietu, ko darīt.” Taču kontrolieru ikdiena mēdz būt loti raiba un nepatīkamiem piedzīvojumiem bagāta. Bezbiļetnieki viņus ne tikai nogāna vai vispār ignorē, bet pat aizskar fiziski. Par ko? Par to, ka autobusā neļauj braukt bez biļetes!
Vai zināt kādu meistaru, kas salabo krānu vai privātmājā ierīko kanalizāciju un pasaka: „Nē, nē, man par darbu nemaksājiet! Man neko nevajag!” Vai pārdevēju tirgu, kurš pārdod paša spēkiem izaudzētos kartupeļus un katram desmitajam pircējam kilogramu tupeņu atdod par velti? Vai veikalnieku, kuru itin nemaz neuztrauc, ka viņa veikalā pircēji zog? Sapratuši, ka zagt var un neviens tos nekontrolē, garnadži bodīti drīz vien iznestu pavisam tukšu.
Katrs grib saņemt paša nopelnīto, un tas ir tikai loģiski. Savukārt pakalpojuma saņēmēji vai preces pircēji zina, ka par visu jāmaksā. Zina, bet bieži vien pamanās izmantot jebkuru iespēju, lai tikai nemaksātu (pēc būtības – lai zagtu). Piemēram, tie, kuri neiegādājas un, iekāpjot autobusā vai tramvajā, nekompostrē biļeti. Ko atliek darīt pakalpojuma sniedzējiem – Liepājas Autobusu parkam un SIA „Liepājas tramvajs”? Nepieļaut sava uzņēmuma apzagšanu. Pavisam vienkārša shēma!
Liepājas pilsētas maršruta autobusos par velti drīkst braukt bērni līdz 7 gadu vecumam un pensionāri no 80 gadiem. Liepājas tramvajā – bērni līdz 7 gadu vecumam, bet personām no 70 gadiem mēnešbiļetei ir 80 procentu atlaide.
Varbūt bezbiļetniekiem vajadzētu bargākus sodus? Atgādinu, ka pašlaik maksimālais sods par braucienu bez kompostrēta talona autobusā ir līdz 2 latiem, tramvajā – līdz 5 latiem. Doma par naudassoda palielināšanu nav jauna, bet, šķiet, pagaidām nekas nemainīsies. Vēlēšanas tuvu... Un vai tādēļ, ja sods jau rīt būtu, piemēram, 10 latu, sabiedriskajā transportā zaķi vispār pazustu? Nē! Tā nu reiz ir ļoti izdzīvot spējīga suga!
Kopīgajos reidos (tie katru mēnesi turpināsies visu šo gadu) atklāts visai nepatīkams fakts: nav tāda autobusa, kurā nebūtu kāda bezbiļetnieka! Nav jābūt gaišreģim, lai secinātu, ka šajos ekonomiskajos apstākļos zaķu skaits mazumā vis neies. Ienākumiem un dzīves līmenim pazeminoties, aizvien vairāk pasažieru mēģinās vismaz kādu pieturu autobusā vai tramvajā nobraukt tāpat. Nesamaksājot.
Ko darīt? Apelēt pie godaprāta un sirdsapziņas, ka tā darīt nedrīkst? Darīt to var un tas pat jādara, bet šaubos, vai ar to pietiks. Vai tomēr sūtīt darbā kontrolierus, zaķu izķērējus?
Citāts: Bezbiļetnieki kontrolierus ne tikai nogāna vai vispār ignorē, bet pat fiziski aizskar.
Daiga Lutere
2009. gada 30. janvārī „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēsti lasītāji
27. janvāri pulksten 15 steidzos uz „Liepājas tramvaja” pārvaldi iegādāties mēnešbiļeti februārim. Bet, ak vai! Jāiet sētas mājā pa šaurām trepītēm uz otro stāvu. Ar kruķiem padusē vairākās minūtēs tas izdodas. Taču kungam jau gados, ar kruķīti padusē, nepaveicās. Uz otro stāvu tēmējot, paslīdēja kāja, viņš pakrita, sasita pieri, degunu, arī kruķis slīdēja. Palīdzēja, deva salvetītes, kur noslaucīties.
2009. gada 2. februārī „Kurzemes Vārds”
Likvidēs vairākas padomes
Liepājas domē pašlaik tiek gatavota dokumentācija vairāku – vismaz četru – pašvaldības uzņēmumu padomju likvidācijai, „Kurzemes Vārdu” informēja domes priekšsēdētāja padomniece Ieva Puka, piebilstot, ka patlaban „konkrētus uzņēmumus minēt nevajadzētu”.
Preses konferencē, kas notika pēc domes janvāra sēdes, tika minēts, ka tiks likvidētas pašvaldības uzņēmumu „Liepājas tramvajs”, „Vecliepājas Primārās veselības aprūpes centrs”, „Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centrs”, „Latviešu biedrības nams”, „Karosta” padomes, bet Finanšu pārvaldes vadītāja Dace Gertsone izteicās, ka „visas padomes tiek likvidētas”.
Pēc ziņām, kas ir „Kurzemes Vārda” rīcībā, padomes darbojas deviņos Liepājas pašvaldības uzņēmumos un divos uzņēmumos, kuros Liepājas pašvaldībai pieder daļas. Atalgojumi par darbu tajās padomju locekļiem – Liepājas pašvaldības darbiniekiem – 2007. gadā bijuši dažādi – citviet ap 800 latu gadā, citviet pat teju 5000 latu gadā.
2009. gada 5. februārī „Kurzemes Vārds”
Sit kontrolierei pa seju
Otrdienas vakarā Pašvaldības policijas darbinieki saņēmuši izsaukumu uz tramvaja gala pieturu Grobiņas ielā. Viņus sagaidījusi kontroliere, kura bija aizturējusi 1969. gadā dzimušu sievieti. Bija izcēlies konflikts, kura laikā aizturētā iesitusi kontrolierei pa seju. Abas nogādātas Valsts policijā apstākļu noskaidrošanai.
2009. gada 6. februārī „Kurzemes Vārds”
Sociālā nozare glābšanas un izdzīvošanas režīmā
Rubrika: Pilsētas naudasmaks
Lai gan sociālās nodrošināšanas jomai no šā gada pilsētas budžeta ir piešķirts par 1,9 procentiem mazāk naudas nekā pērn, lielākas būs dažādu pabalstu izmaksas. No kopējās šai nozarei atvēlētās naudas – 5,2 miljoniem latu – vairāk nekā pusi – 3 miljonus – tērēs tieši pabalstiem. 2,5 miljoni latu no tiem paredzēti sociālajiem pabalstiem, kas ir par 8,6 procentiem vairāk nekā pērn, un pusmiljons latu – transporta (autobusa un tramvaja) biļešu kompensācijai iedzīvotājiem.
(…)
Uzziņai: Sociālās nozares finansējums
Gads |
2008. |
2009. |
Kopā |
5 310 602 |
5 210 034 |
Sociālajam dienestam |
4749 139 |
4672281 |
Tai skaitā sociālajiem pabalstiem |
2 319 056 |
2 519 478 |
Transporta kompensācijas |
496 543 |
499 663 |
Dažādi projekti |
45 820 |
38090 |
2009. gada 19. februārī „Kurzemes Vārds”
Mainās tramvaja pieturvietu kopēji
Līdz šim visu Liepājas autobusu pieturvietu un trīs tramvaja pieturvietu uzkopšanu organizēja Komunālā pārvalde, bet 25 tramvaja pieturvietas uzkopa SIA „Liepājas tramvajs”. Tagad pašvaldība visas 28 tramvaja pieturvietas plāno nodot apsaimniekošanai Komunālajai pārvaldei. Tās šā gada budžetā ielu, ceļu un sabiedriskā transporta pieturvietu uzkopšanai atvēlēti 317 169 lati. Izvērtējot situāciju, domes Attīstības komitejas deputāti uzskatījuši, ka racionālāk būtu visu tramvaja pieturvietu uzkopšanas darbu organizēšanu uzticēt Komunālajai pārvaldei, kas piesaistītu kādu no uzkopšanā specializētajiem uzņēmumiem.
2009. gada 20. februārī „Kurzemes Vārds”
Ikdienas vajadzībām, bet arī attīstībai
Rubrika: Pilsētas naudasmaks
Ekonomiskajai darbībai pilsētas pašvaldība šogad no pamatbudžeta paredzējusi tērēt 7 826 260 latu. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu nozarei atvēlētā summa samazināta par gandrīz 4 miljoniem latu. Tomēr arī šajos taupības apstākļos ir atrasti līdzekļi, ko novirzīt attīstības projektiem, jo tikai tā – neiztērējot visu naudu ikdienas vajadzībām, bet ieguldot daļu arī nākotnei –, var cerēt kritienu apturēt un atjaunot augšupeju.
(…)
Ekonomiskajai darbībai budžetā atvēlētas lielākas summas
Ostas pievadceļa būvniecībai |
626 519 latu |
Liepājas asfaltbetona seguma ielu renovācijas un |
974 148 latu |
ES struktūrfondu projektu tehniskās dokumentācijas |
1 998 344 lati |
Jaunu kredītresursu piesaistei plānotā projekta |
583 341 lats |
Dotācija pašvaldības funkciju veikšanai lidostā „Liepāja” |
85 000 latu |
Dotācija akciju sabiedrībai „Liepājas Autobusu parks” |
241 599 lati |
Dotācija SIA „Liepājas tramvajs” |
164 000 latu |
Komunālajai pārvaldei pilsētas ielu un |
2 571 941 lats |
2009. gada 20. februārī „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēsti lasītāji
Ļoti pievilcīgs kļūst Klaipēdas ielas rajons pie jaunā veikala „Baata”. Bet kā darvas karote medus podā ir noplukuši būda tramvaja galapunktā un Klaipēdas ielas 88. nama un blakus esošo māju balkoni, kuri ir katrs citādāks un piedrazoti ar dažādiem Namiem. Skats ir ļoti nepievilcīgs. Vai cilvēkiem tiešām tā patīk. Vai pilsētas galvenā māksliniece to neredz?
2009. gada 24. februārī „Kurzemes Vārds”
Deputāts uzbrauc tramvaja pasažierim
Svētdien ap pulksten četriem dienā negadījums noticis Rīgas ielā. 1930. gadā dzimis automašīnas „Hyundai Santa Fe” vadītājs iepretī 48.namam uzbraucis gājējam, kurš pieturā izkāpis no tramvaja. Cietušais vīrietis nogādāts Reģionālajā slimnīcā. „Kurzemes Vārds” noskaidroja, ka automašīnas „Hyundai Santa Fe” vadītājs bijis Liepājas domes deputāts Tālivaldis Vēsminš.
Liepājas Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieka vietnieks Ingus Ukstiņš norādīja, ka par notikušo negadījumu policijā uzsākts kriminālprocess, materiāli nodoti Kriminālpolicijai. „Par piemērojamo sodu lems tiesa, ja lieta līdz tai nonāks,” uzsvēra I. Ukstiņš un paskaidroja, ka iespējams arī izlīgums starp pusēm, kā arī administratīvais sods, ja cietušajam netiks konstatēti smagi miesas bojājumi. Ja deputātu pie atbildības sauks administratīvā kārtā, viņam piemērojams naudassods no 10 līdz 50 latiem.
2009. gada 24. februārī „Kurzemes Vārds”
Amatpersonas atbild
Ļoti nepārdomāti ir ierīkoti luksofora signāli Klaipēdas, Liedaga, Ventas un Kandavas ielu krustojumā. Izkāpjot no tramvaja, virzienā no pilsētas, un vēloties šķērsot Klaipēdas ielu, to nemaz nav iespējams izdarīt, jo dzeltenais signāls iedegas jau pēc dažām sekundēm, kad gājējs paspējis pāriet tikai tramvaja sliedēm, bet vēl jāpārvar arī autobrauktuve. Kā lai šeit pāri tiek veci cilvēki un invalīdi ratiņos?
SIA „Komunālā pārvalde” valdes priekšsēdētājs Ģirts Reinbergs:
– Luksoforu signālu intervāli šajā krustojumā ir noregulēti atbilstoši saskaņotam un akceptētam Klaipēdas ielas rekonstrukcijas projektam, kuram Ceļu satiksmes drošības direkcijā ir veikts attiecīgs audits. Sakarā ar krustojuma sarežģītību, problemātiski ir radīt visu satiksmes dalībnieku, arī gājēju, vēlmēm atbilstošu luksoforu signālu regulējumu. Padarīt ērtāku krustojuma šķērsošanu kādai satiksmes dalībnieku grupai var tikai uz citu satiksmes dalībnieku rēķina.
Minētajā gājēju pārejā zaļais signāls gājējiem deg 10 sekundes. Autotransports kustību uzsāk vēl pēc 12 sekundēm. Kopā gājējiem ir 22 sekundes ielas šķērsošanai, kuru laikā ir iespējams pāriet ielu, arī sevišķi nesteidzoties. Ja tomēr kāds no gājējiem nav paguvis pāriet ielu, tad atbilstoši satiksmes noteikumu 144. punktam, kad luksoforā iedegas braukt atļaujošais signāls, transportlīdzekļa vadītājam ir jādod ceļš gājējiem, kas nav paguvuši šķērsot brauktuvi.
Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3. nodaļas priekšnieks Madars Kleinbergs:
– Izkāpjot no tramvaja un šķērsojot sliežu klātni, ir jāņem vērā, ka sliedes no brauktuves vēl atdala norobežojoša ietve, uz kuras bez raizēm gājējs var nogaidīt atļaujošo luksofora signālu, lai pabeigtu šķērsot Klaipēdas ielas brauktuvi.
Kā zināms, satiksmes noteikumi paredz, ka gājējs var pabeigt šķērsot brauktuvi, ja jau atrodas uz tās, bet luksoforā sāk mirgot dzeltenais signāls. Bet, ja brīdinājuma signāls iedegas, kad gājējs vēl ir uz ietves, tad priekšroka ir automobiļu vadītājiem.
Tātad secinājums: šķērsojot šo brauktuvi, gan gājējiem, gan vadītājiem ir jābūt pacietīgiem un saprotošiem; lai neradītu nepatīkamas situācijas.
2009. gada 25. februārī „Kurzemes Vārds”
Tīra sniegu iekāpšanas vietas
Ikdienā tramvaja un autobusu pieturvietas tīra uzņēmuma „Tranzīts L” trīs brigādes, bet aizvakar daudzviet pilsētā pie autobusu pieturām redzēja gan SIA „Aizputes ceļinieks”, gan citu firmu strādniekus, kuri vāca sniegu. Tas tika darīts tādēļ, ka ceļu tīrāmais transports ielu malās bija sastūmis diezgan augstu sniega valni, un, lai pasažieri ērtāk varētu iekāpt autobusā, uzņēmumu strādnieki speciāli izlīdzināja sniegu un no atsevišķām pieturām to arī izveda.
2009. gada 28. februārī „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēsti lasītāji
Policisti ķer zaķus, bet kas ķers autovadītājus, kuri pirms pieturas apdzen tramvaju. Ir noteikums, ka 20 m pirms tramvaja pieturas nedrīkst apdzīt, bet to pie mums neievēro.
2009. gada 7. martā „Kurzemes Vārds”
Krīzes laikā bezdarbnieki veidoja Liepāju
„Latvijai nav bijis otra tik smaga gada... Plūdi, neraža - tās radītais trūkums paralizē mūsu dzīvi visās nozarēs, ar skolu un sabiedriski kulturālo dzīvi sākot un tirdzniecību un rūpniecību beidzot. (..) Sekas daudzējādā ziņā būs jāpārcieš mums pašiem. Izturība būs katra pilsoņa cildenākā īpašība. Kā vārdā lai mēs visu to ciešam? Kas mūs atalgos par mūsu izturību?”
Lasu 1929. gada l. janvāra ievadrakstu „Kurzemes Vārdā”. Autors R. Lapiņš raksta, ka izturēt šis grūtības tikai valsts vārdā vien – ar to nepietiks. Un tālāk – gluži kā 2009. gadā: „Jāmin mūsu indeves: korupcija, valsts apzagšana, valsts nodevība, izšķērdība, bezplāna saimniekošana, bezdarba kultivēšana... (..) Izšķirot kaut vai vienu no šiem jautājumiem pozitīvi, atkristu daudzi citi.” Vai tiešām vēsture pēc 80 gadiem atkārtojas tik vienkārši? Kādi bija lielās depresijas gadi jeb pasaules krīzes gadi – no 1929. līdz 1933. – Liepājā? Vai mēs no tiem varam ko mācīties?
(…)
Elektrības fabrika
1929. gada janvārī Liepājas dome apspriedusi iespējas ņemt kredītu no Hipotēku bankas elektrostacijas būvei un tramvaja attīstībai. Kopā šim mērķim vajadzējis 2,1 miljonu latu – apmēram tik, cik liels bijis pilsētas budžets. Elektrostacijas būve pilsētas pārskatos pieminēta no gada uz gadu ar aizvien lielāku cerību, ka tā pilsētai nākotnē dos naudu un atdevi. Šīs cerības pēc vairākiem gadiem piepildījušās. Liepāja pārdevusi elektrību un sākusi ar to pelnīt.
Pavisam citā noskaņā aprakstīta pilsētas budžeta izpilde par 1934.gadu. Pilsētas kase pildījusies ļoti sekmīgi. Lielu ieņēmumu devusi elektrības centrāle – elektrības patēriņš galvenokārt palielinājies ar strāvas patēriņu rūpniecībā. Liepājnieki daudz vairāk gājuši uz kino – apmeklējums palielinājies, tāpēc arī izpriecas nodokļa ieņemts vairāk. „Līdz ar 15.maija pārmaiņām atdzīvojās tirdzniecība, rūpniecība, maksājumi ienāca kārtīgāk nekā agrākos gados,” secinājuši tā laika pilsētas vadītāji ar Valsts prezidenta iecelto pilsētas galvu Ēvaldu Rimbenieku (pirms tam – finanšu ministrs) priekšgalā.
Kas notika 15. maijā? Ulmaņa apvērsums – viņš atlaida Saeimu. G. Silakaktiņš atsaukšanos uz 15. maiju pilsētas budžeta pārskatā gan saista vairāk ar paklanīšanos Ulmaņa diktatūras režīmam, jo arī pirms tā pazīmes rādījušas, ka pasaules ekonomika atspirgsti
Ko varam mācīties no tā laika krīzes?
Gunārs Silakaktiņš – Liepājas vēsturnieks:
– Mācīties varam, bet nezinu, vai tas ir pieņemami mums. Paralēles ar mūsdienām ir ļoti lielas, bet tagad krīze ir globāla. Tajos gados Liepājai palīdzēja tas, ka pilsēta dabūja atpakaļ savā īpašumā tramvaju, bija nodibināta Brīvosta, tikko atklāts Liepājas – Glūdas (Jelgavas) dzelzceļš. Liepājai tagad varbūt palīdzētu būvējamā ogļu elektrostacija? Es ar cerībām skatos uz tūrisma sezonu.
Mums ir jāsaglabā neatkarīgās valsts ideāls. Liepāja Pirmajā pasaules karā bija zaudējusi trešdaļu iedzīvotāju, taču cilvēki priecājās par savu valsti, ka tā ar katru dienu kļūst ekonomiski spēcīgāka.
(…)
Nora Driķe
2009. gada 10. martā „Kurzemes Vārds”
Ārdās tramvajā
Pašvaldības policijas darbiniekiem nācies ieviest kārtību tramvajā, kur divi vīrieši ne tikai klaigājuši, bet arī situši ar kājām pa tramvaja vadītājas durvīm, tādējādi traucējot viņai vadīt tramvaju. Abiem noformēti protokoli par sīko huligānismu, kas nosūtīti izskatīšanai uz Liepājas tiesu.
2009. gada 13. martā „Kurzemes Vārds”
Paziņojums
Pamatojoties uz iepirkuma procedūras rezultātiem, SIA „Komunālā pārvalde” pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar SIA „Ceļu, tiltu būvnieks” par trīs tramvaja pieturvietu paviljonu piegādi un uzstādīšanu Klaipēdas ielā, Liepāja, par līgumsummu Ls 9292,80, t.sk. PVN 21%.
2009. gada 31. martā „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēsti lasītāji
Kāpēc neorganizē progresīvo nodokli? Būtu liela peļņa valstij. Bet tas skar lielas algas. Saeima to negrib dzirdēt. Plēš no mazajiem pelnītājiem un pensionāriem ādu nost. Tagad Saeima rosina ātrāk ieviest eiro. Tas atkal mums, mazajiem, griezīs pa kabatu. Kam ir 150 latu pensija, tad būs apmēram 150 eiro. Būs liela peļņa vadībai atkal uz mazo rēķina. Mēs visi saprotam, zinām, mūs neviens nežēlo. Tāpat kā tas ir ar Liepājas tramvaju. Mums tik grūti nokļūt uz Dienvidu kapiem, bet neviens mūs nežēlo. Velk līniju tur, kur liela satiksme – katru minūti var braukt uz priekšu un atpakaļ. Valstsvīri strādā tā, lai būtu mazāk darba un lielāka peļņa pašiem.
2009. gada 31. martā „Kurzemes Vārds”
Firmu padomes likvidēs aprīlī
Četru Liepājas pašvaldības uzņēmumu padomes likvidēs aprīlī pēc tam, kad būs apstiprināts katras kapitālsabiedrības gada pārskats un tajā pašā kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē grozīs uzņēmuma statūtus, „Kurzemes Vārdam” skaidroja Pilsētas domes juriste Oksana Luce. Tā tiks likvidētas padomes SIA „Liepājas ūdens”, SIA „Liepājas Reģionālā slimnīca”, SIA „Liepājas tramvajs” un SIA „Liepājas teātris”.
Savukārt janvārī pēc domes priekšsēdētāja Ulda Seska rīkojuma likvidētas padomes pašvaldības mazajās komercsabiedrībās SIA „Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centrs”, SIA „Karosta”, SIA „Vecliepājas Primārās veselības aprūpes centrs” un SIA „Liepājas Latviešu biedrības nams”. Padomes locekļi, atstājot amatus, nesaņems papildu ienākumus vai kompensācijas, informēja domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.
Liepājas astoņu pašvaldības uzņēmumu padomēs bija 3 līdz 5 locekļi (kopā 26 amati), padomju priekšsēdētāji saņēma līdz 20 procentiem no valdes locekļa atlīdzības, bet padomes locekļi līdz 15 procentiem no valdes locekļu atlīdzības. Piemēram, 2007. gadā uzņēmumā „Liepājas ūdens” padomes priekšsēdētājs (domes izpilddirektors Edgars Rāts) nopelnīja 4820 latu, „Liepājas Reģionālās slimnīcas” padomes priekšsēdētāja (domes priekšsēdētāja biroja vadītāja Antra Brūna) – 4320 latu. Citos uzņēmumos padomju priekšsēdētāji saņēma mazāk, bet padomju locekļi pelnīja 990 līdz 2200 latu gadā. Padomju pienākums bija uzraudzīt uzņēmumu valdes, vai tās strādā efektīvi un pilda pienākumus pret iedzīvotājiem. Padomes sanāca kopā reizi mēnesī vai arī biežāk, ja bija nepieciešamība, stāstīja O. Luce, kura pati bija padomes locekle SIA „Karosta”. Viņa pieļauj, ka pēc padomju likvidācijas var vājināties pašvaldības kontrole pār savu īpašumu.
Taču tiek saglabātas padomes uzņēmumos „Liepājas enerģija”, „Liepājas Autobusu parks” un Liepājas RAS, jo tās ir privātās kapitālsabiedrības, kurās tikai daļa īpašuma pieder pašvaldībai, un padomju saglabāšana ir šo sabiedrību kompetencē. 25. martā izsludināti grozījumi likumā par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kapitāldaļām, un tie arī paredz padomju likvidāciju lielākajā daļā valsts un pašvaldību uzņēmumu.
Nora Driķe
2009. gada 3. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Liepājai jākļūst par pilsētu visiem
Vēl daudz darāmā, lai tiktu pie karoga „Pilsēta visiem”: kamēr domes sēžu zālē vairāki desmiti cilvēku sprieda par vides pieejamību, Gunārs Kaimiņš, cilvēks bez kājām, kas pārvietojas sēdratiņos, pat vestibilā nebūtu ticis, ja citi nepalīdzētu atvērt smagās durvis. Uzbrauktuve uz pirmo stāvu nebija viņam pa spēkam.
Publiskais forums „Universālais dizains. Vides pieejamība. ANO konvencija „Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām””, ko vakar kopdarbā ar Pilsētas domi un invalīdu un viņu draugu apvienību „Apeirons” rīkoja Liepājas Neredzīgo biedrība, pulcēja speciālistus un NVO aktīvistus gan no Liepājas, gan Kuldīgas.
Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” priekšsēdētājs Ivars Balodis, Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis un projektu vadītāja Daiga Bindere, domes izpilddirektors Edgars Rats, Vecliepājas arhitekte Gunta Snipke, Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova, Sociālā dienesta vadītāja Iveta Puķe, Satiksmes infrastruktūras daļas vadītājs Oskars Spickofs, kā arī „Zelta kruķa” balvas ieguvēju „Promenade Hotel” un veikala „Depo” pārstāvji bija vienisprātis – Liepājai jākļūst par pieejamāko pilsētu Latvijā, jāiegūst standarts (goda karogs) „Pilsēta visiem”.
Liepājā jau ir iestrādes, lai tas notiktu. Mums ir skaņas luksofori, ielu stabi apzīmēti ar dzeltenām svītrām, lieli cipari autobusu logos, daudzās ielās nobrauktuves sakārtotas tā, lai būtu pārvaramas visiem cilvēkiem, pieejamas arī daudzas iestādes, veikali, pakalpojumu punkti. Liepājas Neredzīgo biedrības projekts „Atpazīt – saskatot, sadzirdot, sataustot. Universālo dizainu ikvienam Latvijā”, kas tiek īstenots par Eiropas ekonomiskās zonas, Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas finanšu instrumenta un Latvijas valsts līdzekļiem, palīdzēs to ieviest visā valstī. Edgars Rāts, kurš iepazīstināja ar rīcības plānu vides pieejamības nodrošināšanai Liepājā, uzsvēra, ka visai pilsētai jābūt pieejamai jebkuram cilvēkam.
Plāno, ka arī invalīdiem, veciem cilvēkiem un bērniem turpmāk būs ērtāk braukt tramvajā – rekonstruējot tramvaja līniju, paredzēts iegādāt vagonus ar zemajām grīdām. Tiek domāts par pludmales pieejamību. Atbilstoši universālā dizaina principiem turpinās darbi 8. vidusskolas ēkā, iekārto veloceliņus, pārveido stacijas laukumu, kur informācija būs nolasāma arī ar tausti Braila rakstā, rekonstruē Brīvības, Zirņu un Ganību ielu.
Gunta Šnipke, kas analizēja pilsētā šajā jomā paveikto, gan norādīja, ka līdz šim, jaunos objektus būvējot vai renovējot, ne vienmēr izdodas īpašniekus pārliecināt, ka universālā dizaina principi jāņem vērā, jo nav bijis tiesiska pamata to prasīt. Šķiet, vakar valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais „ANO konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pasākumu plāns 2010. – 2012. gadam” tam lieti noderēs.
Līvija Leine
2009. gada 9. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Izbeidz procesu par deputāta izraisīto avāriju
Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvalde izbeiguši kriminālprocesu par Liepājas domes deputāta Tālivalda Vēsmiņa (Liepājas partija) 22. februāri izraisīto satiksmes negadījumu, kurā cieta gājējs. Kriminālprocess izbeigts, jo abas puses vienojušās par mierizlīgumu, informēja Liepājas Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieka vietnieks Ingus Ukstiņš.
T. Vēsmiņš aģentūrai LETA sacījis, ka izmaksājis cietušajam prāvu kompensāciju, neatklājot, cik konkrēti. Administratīvais sods par izraisīto satiksmes negadījumu gan vēl deputātam nav piemērots, jo nav beidzies tam paredzētais termiņš, norādīja Ceļu policijas priekšnieks Madars Kleinbergs.
„Kurzemes Vārds” jau rakstīja, ka 22. februārī ap pulksten četriem dienā Rīgas ielā T. Vēsmiņš, vadot automašīnu „Hyundai Santa Fe”, iepretī 48. namam uzbrauca gājējam, kurš pieturā bija izkāpis no tramvaja. Cietušais tika nogādāts Reģionālajā slimnīcā. Tāpat jau rakstījām, ka gadījumā, ja deputātu pie atbildības sauks administratīvā kārtā, viņam piemērojams naudassods no 10 līdz 50 latiem.
2009. gada 9. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Vai santīmi nav Latvijas nauda?
Uz redakciju bija atnākusi liepājniece, pensionāre Anna Roliča, kura, pērkot tramvajā pie vadītāja biļeti, esot piedzīvojusi, ka „santīmi nav Latvijas nauda”. Turklāt tramvaja vadītājs pret pasažieri esot izturējies augstprātīgi un aizskaroši.
Lūk, A. Roličas stāsts: „4. aprīlī tramvajā iekāpu tā galapunktā pie Centrālkapiem. Tā kā maciņā bija sīknauda, saskaitīju piecpadsmit 2 santīmu monētas un vadītājam lūdzu vienu biļeti. Ieraudzījis melnās kapeikas, tramvaja vadītājs aizskaroši teica: „Jūs te nākat atmazgāt savu melno naudu. To es neņemšu!” Santīmus viņš atsvieda man atpakaļ.” Tad vadītājs norādījis uz uzrakstu, kas piestiprināts pie kabīnes durvīm. Tajā teikts: ar sīknaudu par biļeti nenorēķināties. Tramvajs vēl labu brīdi stāvējis pieturā, un, kā uzskatīja pasažiere, vadītājam bijis ļoti daudz laika, lai pieņemtu viņas sniegto sīknaudu, saskaitītu to un iedotu biļeti.
Pēc tam, kad sīknauda atdota atpakaļ, A. Roliča vadītājam iedevusi vienu latu. Saņemot atlikumu, ievērojusi, ka starp santīmiem ir gan 1, gan 2 santīmu monētas. Viņa teica: „Tātad vadītājam šāda nauda tomēr ir. No kāda viņš to ir pieņēmis. Kādēļ neņēma no manis? Turklāt, pērkot biļeti pie tramvaja vadītāja, pasažieri maksā 30 santīmu – par 5 santīmiem vairāk nekā kioskā. Uzņēmumam tas noteikti ir izdevīgi – papildu peļņa, bet kādēļ tāda attieksme pret pasažieriem un sīknaudu?”
Šo situāciju lūdzām skaidrot SIA „Liepājas tramvajs” valdes locekli Aigaru Puku:
– Gribu atvainoties A. Roličas kundzei par šo starpgadījumu. Incidentā iesaistītais tramvaja vadītājs tiks noskaidrots un disciplināri sodīts par rupju izturēšanos pret pasažieri.
Tramvaja vagonos tik tiešām ir izvietoti paziņojumi ar lūgumu norēķināties par taloniem ar precīzu naudas summu un nelietot sīknaudu. Tas nepieciešams, lai pēc iespējas mazāk novērstu tramvaja vadītāju uzmanību no saviem tiešajiem pienākumiem – vagona vadīšanas, kustības grafika ievērošanas un atbildības par pasažieru drošību. Arī par 5 santīmiem augstāka cena, pērkot talonu tramvajā, ir noteikta tā paša iemesla dēļ, nevis tāpēc, lai gūtu papildu peļņu. Proti, pasažieri tādā veidā tiek motivēti iegādāties talonus laikus citās tirdzniecības vietās, lai pēc iespējas mazāk traucētu vadītājus braukšanas laikā. Tas, protams, neattaisno tramvaja vadītāja uzvedību minētajā situācijā.
Vēl A.Puks piebilda, ka tramvaja pasažieri, kas nonākuši līdzīgās situācijās, var iesniegt rakstiskas sūdzības SIA „Liepājas tramvajs” administrācijai Rīgas ielā 54a vai rakstīt uz e-pastu: liepājas.tramvajs@tvnet.lv vai aigars_lt@apollo.lv.
Daiga Lutere
2009. gada 17. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Asprāšiem cienīgā maiņa
Rīgas Ebreju kopienas namā notika Jautro un atjautīgo kluba Eiropas līgas astotdaļfināla pirmā daļa, kurā mūsu pilsētas komanda „Polnij Ļipec” izcīnīja pirmo vietu un iekļuva ceturtdaļfinālā.
Liepājniekiem bija jāsacenšas trijos konkursos: apsveikuma, biatlona un video konkursā. Trīs komandas, kuras sasniedza labākos rezultātus, iekļuva Eiropas ligas ceturtdaļfinālā. Šajās sacensībās piedalījās septiņas komandas – no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Pirmo vietu izcīnīja komanda „Polnij Ļipec” (Liepāja), 2. vietu ieguva komanda „109. kabinets” (Rīga), trešajā vieta palika „Svoi” (Rīga).
Scenāriju apsveikumam, video konkursam un jautrajam biatlonam sagatavoja scenārists Garrijs Poļskijs, viņš arī palīdzēja slīpēt aktieru meistarību, ilgus vakarus pavadot mēģinājumos kopā ar jauniešiem Liepājas 2. vidusskolas aktu zālē.
(…)
Arī videoklipa filmēšana konkursam notika Garrija Poļskija stingrā vadībā ne tikai Liepājas ielas, bet arī Latvijas l. rokkafejnicā, mēbeļu veikalā „Raita” un Liepājas tramvajā. Klipa filmēšana un montēšanā daudz palīdzēja pazīstamās rok-grupas „Arkaim” līderis Pāvels Osipovs.
Jekaterina Galiņina
2009. gada 18. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Nojauks ēku
Liepājas dome nolēmusi nojaukt pašvaldības īpašumā esošās ēkas (dzīvojamā ēka un trīs palīgceltnes) Slapjajā ielā 6 un uzdot šo darbu līdz šā gada 1. augustam organizēt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Komunālā pārvalde”. Pēc ēku nojaukšanas jāsakopj teritorija, kurā paredzēts izveidot tramvaja līnijas pagarinājuma apli.
2009. gada 18. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Paziņojums
SIA „Komunālā pārvalde” šā gada aprīlī paredz slēgt šādus līgumus:
1) ar SIA „Firma-L4” par iepriekš neparedzētajiem projektēšanas darbiem tehniskā projekta izstrādei „Bariņu ielas rekonstrukcija posmā no Kārļa Zāles laukuma līdz Kungu ielai, Liepājā” par paredzamo līgumsummu, kas nepārsniedz Ls 10 000,00 bez PVN. Kontakttālrunis 63480767;
2) par Tramvaja tilta speciālo inspekciju un pārbaudi ar slodzi, Liepājā, par paredzamo līgumsummu, kas nepārsniedz Ls 10 000,00 bez PVN. Kontakttālrunis 63480767.
2009. gada 20. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Zaķi uzbrūk kontrolierim
17. aprīļa pēcpusdienā nelāgs incidents noticis tramvajā. Klaipēdas ielas rajonā tramvajā kontrolierim izcēlies konflikts ar diviem pasažieriem – 1974. gadā dzimušu vīrieti un 1945. gadā dzimušu kundzi, kuri braukuši bez biļetes un atteikušies maksāt sodu. Kontrolierim sabojātas kurpes un saskrāpēts ķermenis.
2009. gada 20. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Izpildaparāta priekšgalam atalgojums palielinājies
Ne mazāk svarīga par Liepājas domes deputātu sasaukumu ir pašvaldības izpildinstitūcija, jo tieši tās rokās ir praktiskās rūpes par pilsētas saimniecību. Pētīsim ienākumu deklarācijās, kā pērn strādājuši un pelnījuši domes aparāta vadītāji: izpilddirektors Edgars Rāts un abi viņa vietnieki – Didzis Jēriņš un Ronalds Fricbergs.
(…)
Tāpat kā kolēģim, pienākumu skaits domē palielinājies arī otram izpilddirektora vietniekam Ronaldam Fricbergam. Iepriekš viņš bija pašvaldības Iepirkumu komisijas loceklis un padomes loceklis SIA „Liepājas tramvajs”, bet pērn pie šiem vēl nākuši klāt pienākumi – divu projektu uzraudzība, transporta infrastruktūras pārraudzība, kā arī viņš ieņēmis padomes locekļa amatu akciju sabiedrībā „Liepājas Autobusu parks”.
R. Fricbergs pagājušajā un iepriekšējā gadā Liepājas domē saņēmis vienādu algu – 26 980,74 latus, tāpat arī par SIA „Liepājas tramvajs” padomes locekļa pienākumiem alga nav mainījusies – 2160 latu.
(…)
Jāpiebilst, ka šogad daudzām pašvaldības amatpersonām pienākumi un ienākumi droši vien samazināsies. „Kurzemes Vārds” jau rakstīja, ka janvārī likvidētas padomes pašvaldības mazajās komercsabiedrībās, bet pašlaik – aprīlī – tiek likvidētas padomes tādos uzņēmumos kā SIA „Liepājas ūdens”, Liepājas Reģionālā slimnīca, SIA „Liepājas tramvajs” un Liepājas teātris.
Taču tiks saglabātas padomes uzņēmumos „Liepājas enerģija”, „Liepājas Autobusu parks” un Liepājas RAS, jo tās ir privātas kapitālsabiedrības, kurās tikai daļa īpašuma pieder pašvaldībai, un padomju saglabāšana ir šo sabiedrību kompetencē.
Sarmīte Pelcmane
2009. gada 22. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Žēloties? Vai palauzīt smadzenes
(…)
Bet ne jau šim plānotajam jaunieviesumam Liepājā vien klājas pagrūti. Nesen uzslavēju mūsu pilsētas jaunos aktīvistus, arī izklaides vietas „Bunker” vadītāju Mareku Albertu, kurš uzdrīkstējās sākt jaunā vietā rīkot ballītes. Tāpat par deju mūzikas pasākumu vietu nedēļas nogalēs pārtapa kafejnīca „Ilze”. Tur rosījās Liepājas Deju attīstības kluba vadītāji Kristaps Cimbars un Madars Bitenieks. Kas notiek tagad?
„Bunker” durvis slēgtas uz nenoteiktu laiku. „Ilzē” vairs nepulcējas jaunieši, lai dejotu elektroniskās mūzikas pavadībā. Bet, par laimi, tāpat kā „Vakara flirta” rīkotāji, arī šie Liepājas aktīvisti nav metuši plinti krūmos, bet arī lauza galvu, kā radīt ko tādu, kas būtu interesants liepājniekiem. Mareks pievērsies labdarības sarīkojumu rīkošanai. Vasarā viņš kopā ar domubiedriem koncertestrādes „Pūt, vējiņi!” dārzā iecerējis organizēt sarīkojumu ar dažādu mūziķu piedalīšanos, kā arī pa pilsētu pārvietosies muzikālais tramvajs, kurā skanēs dzīvā mūzika. Liepājas Deju attīstības kluba puiši pašlaik akcentu liek uz savu kopīgo lolojumu un paralēli iespējai mācīties dejot drīzumā piedāvās apgūt kikboksu pie viena no Liepājas labākajiem kikbokseriem Kristapa Zīles.
Šie piemēri apliecina, ka, netērējot laiku un enerģiju, lai žēlotos, ka tagad neko nav iespējams izdarīt, ka viss iet uz postu, bet, palauzot galvu, tomēr ir iespējams nodarboties ar lietām, kas patīk!
Inita Gūtmane
2009. gada 24. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Kultūra ir laika plūdums caur mums
Turpinot publikāciju ciklu par Liepājas vērtībām, šoreiz par kultūras dārgumiem diskutēja trīs vēsturnieki – Gunārs Silakaktiņš, Uļa Gintnere un Rihards Rubīns. Bez skaļas konkrētu vērtību izvirzīšanas, bet ar viedokļiem par to, kas un kāpēc ir vērtīgs, un par skatījumu caur pagātni uz tagadni.
(…)
– Bet ja mēs atgriežamies pie Liepājas kultūras vērtībām. Bez kā jūs nevarat iedomāties pilsētu kaut vai vizuāli?
Uļa Gintnere: – Man vispirms tie ir Liepājas dievnami, un pat ne kā arhitektūras pieminekļi, bet kā vieta, kur notiek ticības dzīve, kur ir arī tas, ko mēs varam dēvēt par sabiedrisko darbību. Tāpat Liepājas kapsētas. Jo kapsēta ir tā vieta, kur ir pagātnes zīmes, tā ir miera vieta ar savu skaistumu, un, izejot cauri kapsētai, es izjūtu to laiku. Un vēl tā ir ostmala, jo tā, nerunājot par ostas nozīmi Liepājas dzīvē, vienmēr ir bijusi vieta, kur norisinājusies īstā dzīve – ar traģēdijām, traģikomēdijām un citiem notikumiem, kas rada ostmalai to īpašo iekšējo burvību. Tas ir kaut kas no Liepājas dvēseles. Tāpat kā zvejnieku laivas, kad tām seko kaijas. Jo zvejnieki ir tie riktīgie liepājnieki.
Gunārs Silakaktiņš: – Es Liepājas dievnamus savukārt uztveru kā tādas Liepājas kultūras un liepājnieku lepnības zīmes. Bet kā kultūras vērtība man Liepājā šķiet vecie rūpnieciskās apbūves objekti. Aizmirstā Kapseļu fabrika, kuras vārti saglabājušies Baznīcas ielā, bijušās Glāzeru liķieru fabrikas korpusi, izcili ideālais Loču tornis, Liepājas bāka kā amatniecības un estētikas piemineklis, Tramvaju depo Rīgas ielā, kas ir saglabājis aizpagājušā gadsimta elpu un domāšanas veidu, Romnu Dzelzceļa stacija, kas ir izcils piemineklis arhitektūrai, būvniecībai un stratēģiskajai M.P. Berči plānošanas domāšanai. Tāpat man šķiet vērtīga pieminētā ielu atribūtika, kas ir saglabājusies kā publiskās kultūras liecība. Tas ir ne tikai bruģis, bet arī dabīgā akmens apmales, karoga kātu turētāji un laternu pamatnes, saglabājušās pastkastīšu vietas pie namiem. Un vēl sabiedriskās celtnes, piemēram, Liepājas Latviešu biedrības nams, kas ir tā laika domāšanas l. paraugs.
(…)
Anda Pūce
2009. gada 24. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Amatpersonas atbild
Kādēļ tādas atšķirības dažādu atvieglojumu ziņā sirmajiem pensionāriem Rīgā un Liepājā? Galvaspilsētā viņiem ir daudz lielāka pretimnākšana.
Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks:
– Liepājas pašvaldība vairāku gadu garumā rūpīgi seko līdzi ekonomiskajām tendencēm pilsētā un, protams, vērtē pilsētas budžeta iespējas, lai no jauna aktualizētu un konkretizētu braukšanas atvieglojumu saņēmēju loku. Pašlaik Liepājā ir noteikti šādi braukšanas atvieglojumi dažādām pilsētas iedzīvotāju grupām:
■ politiski represētie nestrādājošie pensionāri, kuru pensijas apmērs mēnesī ir 160,47 lati vai mazāks, ir tiesīgi saņemt mēneškarti braukšanai pilsētas maršruta autobusos ar 65 % atlaidi;
■ nestrādājošie vecuma pensionāri un nestrādājošie 3.grupas invalīdi, kuru pensijas apmērs mēnesī ir 141,08 lati vai mazāks, ir tiesīgi saņemt mēneškarti braukšanai pilsētas maršruta autobusos ar 70 % atlaidi no mēneškartes cenas, kura noteikta šai pasažieru kategorijai;
■ pensionāri, kuriem ir 75 gadi vai vairāk un kuru pensija ir 141 lats vai mazāk, pilsētas maršruta autobusos brauc bez maksas;
■ pensionāri, kuriem ir 80 gadu vai vairāk, pilsētas maršruta autobusos brauc bez maksas;
■ septiņgadīgie bērni, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes vai sagatavošanas grupas skolās, mēneškarti braukšanai pilsētas autobusos vai tramvajā ir tiesīgi saņemt ar 50 % atlaidi;
■ vispārizglītojošo skolu klātienes skolēni un arodizglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības mācību iestāžu dienas nodaļu audzēkņi no daudzbērnu ģimenēm, kurās ir 5 vai vairāk nepilngadīgi bērni, mācību gada laikā mēneškarti braukšanai pilsētas autobusos vai tramvajā ir tiesīgi saņemt ar 100 % atlaidi;
■ vispārizglītojošo skolu klātienes skolēni un arodizglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības iestāžu dienas nodaļu audzēkņi un augstāko izglītības iestāžu dienas nodaļu studenti no ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, mācību gada laikā mēneškarti braukšanai pilsētas autobusos vai tramvajā ir tiesīgi saņemt ar 100 procentu atlaidi;
■ donori mēneškarti braukšanai pilsētas autobusos vai tramvajā ir tiesīgi saņemt ar 50 % atlaidi;
■ Latvijas republikāniskās savienības „Černobiļa” Liepājas nodaļas biedri pilsētas maršruta autobusos un tramvajā ir tiesīgi saņemt mēneškarti ar 50 % atlaidi;
■ nestrādājošie vecuma pensionāri vecumā līdz 70 gadiem ir tiesīgi saņemt braukšanai tramvajā mēneškarti ar 50 % atlaidi;
■ pasažieri, kuriem ir 70 gadu un vairāk, ir tiesīgi saņemt braukšanai tramvajā mēneškarti ar 80 % atlaidi.
2009. gada 25. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēsti lasītāji
Pensionāre: biju lieciniece, kā tramvaja kontrolieri (4 vīrieši un 1 sieviete) sita jaunu vīrieti, kurš bija izmainījis 10 latu naudu, nopircis biļeti un gatavojās to kompostrēt. Tiesa, bija nedaudz iereibis. Viņi izrāva biļeti no rokas, izveda no tramvaja un sāk sist. Tas taču ir sadisms. Vai tā var rīkoties kulturālā valstī?
2009. gada 25. aprīlī „Kurzemes Vārds”
Ar tramvaju var pārvietoties uz nebēdu
Ja turpmāk Liepājas 6. vidusskolas angļu valodas skolotāju Margitu Vecvagari bieži sastapsiet braucam ar Liepājas tramvaju, nedomājiet, ka viņa krīzes dēļ nolikusi uz dusu savu auto un sameklējusi lētāku pārvietošanās līdzekli. Iemesls ir cits – pedagoģe uzvarējusi radio „SWH” konkursā „Cietie rieksti” un balvā ieguvusi 27 latus no uzņēmuma „Mobilly.lv”, kurus var izmantot, ar telefona īsziņām pasūtot elektroniskās tramvaja biļetes. Toma Grēviņa vadītajā konkursā liepājniecei bija jāsacenšas ar mūziķi Kārli Kazaku. Abiem bija jāuzmin mīklas, jāprot pateikt dziesmu izpildītāji, jāskaidro vārdu nozīme un pareizi jāizrēķina matemātikas uzdevumi. Sīvā cīņā Margita ieguva 27 punktus, ar viena punkta pārsvaru uzveicot savu konkurentu. Kā liepājniecei veicās konkursā, varat noklausīties šodien radio „SWH” ēterā no pulksten 12 līdz 13.
2009. gada 9. maijā „Kurzemes Vārds”
Medicīnas iestāžu vadītāji pelnījuši pietiekami labi
Arī pērno gadu iezīmēja mediķu diskusijas par padarītā darba adekvātu finansiālo novērtējumu. Un tomēr diezin vai par to varētu sūdzēties Liepājas veselības aprūpes iestāžu vadītāji.
(…)
„Piejūras slimnīcas” valdes priekšsēdētājs Aigars Puks, kurš vienlaikus ir arī SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis, pērn par darbu slimnīcā nopelnījis 30 008 latus, kas ir 2500 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Savukārt „Liepājas tramvajā” viņš pērn nopelnījis 19 692 latus (1641 lats mēnesī pirms nodokļu nomaksas). Viņa īpašumā ir māja, zeme un dzīvoklis Liepājā, kā arī kopīpašumā ar sievu Ievu Puku – vēl viena māja un zemes gabals Liepājā. A. Pukam pieder arī kapitāldaļas uzņēmumos SIA „3k auto”, „Rietumu radio” un „Atra” kopsummā par 23 480 latiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu četras reizes palielinājies viņam piederošo kapitāldaļu skaits „Rietumu radio” – 2007. gadā tas bija tikai 5 par kopējo summu 2500 latu, savukārt pērn – 20, kas naudas izteiksmē ir 10 tūkstoši latu. Uz viņa vārda nav reģistrēts neviens transportlīdzeklis. Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājušies A. Puka naudas uzkrājumi SEB bankā – 2007. gadā viņš bija noguldījis 6 tūkstošus latu, savukārt pērn šī summa palielinājusies līdz 20 tūkstošiem latu. Savā deklarācijā viņš uzrādījis arī citus uzkrājumus – 3400 latu, 7 tūkstoši ASV dolāru un 10 tūkstoši eiro.
Savā deklarācijā A. Puks arī minējis tēriņus, kas radušies, būvējot māju, nomainot logus, iegādājoties sanitārtehnikas preces un pakalpojumus, kā arī uzstādot kondicionētāju. Kopā tie ir gandrīz 57 tūkstoši latu, no kuriem lielākā dala – 28,5 tūkstoši latu – tērēti mājas būvniecībā. A. Pukam ir arī 212 tūkstošu latu lielas parādsaistības, savukārt 20 tūkstošus latu aizdevis viņš pats.
Kristīne Pastore
2009. gada 12. maijā „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēsti lasītāji
„Liepājas tramvajam” vajadzētu rūpēties par savu tehniku, nevienam vagonam nav kārtībā ritošā daļa, vajadzētu novirpot riteņus. Nekvalitatīvie vagoni blakus esošajās mājās drebina sienas no rīta līdz vakaram.
2009. gada 13. maijā „Kurzemes Vārds”
Tramvajtiltu slēgs pārbaudei
Sestdien, 16. maijā, no pulksten 19 līdz 22 visa veida satiksmei būs slēgts Tramvajtilts. Šajās stundās veiks tilta slodzes izturības pārbaudi.
Domes izpilddirektors Edgars Rāts informēja, ka pārbaudes laikā būs iespēja pārliecināties par tilta tehnisko stāvokli un spēju pildīt paredzētās funkcijas. Automašīnas Tirdzniecības kanālu varēs šķērsot pa Jauno tiltu Ganību ielas un Jaunās ostmalas galā. Tramvaja kustība tiks kavēta, taču tikai uz mērinstrumentu nolasīšanas brīdi. Ir paredzēti pavisam septiņi mērījumi, taču tramvajs katru reizi pie tilta vai varbūt uz tā kavēsies ne ilgāk par 10 minūtēm.
SIA „Inženierbūve” speciālisti veiks tilta statisko un dinamisko slogošanu. Uz tilta izvietos kravas automašīnas, imitējot apstākļus, kuri atbilst tilta iespējamai maksimālajai slodzei. Šim uzdevumam izmantos četras kravas automašīnas, kuru masa ir 33 tonnas katrai. Turpretim dinamiskās slodzes laikā pāri tiltam brauks automašīna, izraisot laiduma konstrukciju svārstības.
Tilta slodzes stiprības iepriekšējā pārbaude notika 1996. gadā – pēc kapitālā remonta, kas pirms tam ilga vairākus gadus. 2007. gada beigās tehniķi apsekoja Tramvajtilta balstus, laiduma konstrukciju un ar ūdenslīdēju palīdzību – zemūdens daļu.
Pērn novembrī laikraksts „Kurzemes Vārds” veica apjomīgu pētījumu, apkopojot informāciju par Tramvajtiltu, veiktiem darbiem un pārbaudēm, un aptaujājot tiltu nozares speciālistus. Tika secināts, ka vides ietekmē, nepietiekamas aprūpes dēļ, kā arī palielinoties tilta noslogojumam, nesošās konstrukcijas var būt cietušas. Lai noteiktu tilta pašreizējo nestspēju, būtu jāveic padziļināta pārbaude. Liepājas pašvaldība ir ņēmusi vērā šo ieteikumu.
Ints Grasis
2009. gada 18. maijā „Kurzemes Vārds”
Pēteris – autobusa šoferis pēc aicinājuma
Liepājas Autobusa parka ilggadējais šoferis Pēteris Nemanis, ko ikdienā visi sauc vienkārši par Pēteri, ir titula „Gada liepājnieks” ieguvējs apkalpojošā sfērā. Saņemot Pilsētas domes apbalvojumu un pēc tam uz skatuves sakot pateicības vārdus, viņš bija no sirds satraukts un vaļsirdīgi atzina, ka labāk tomēr jūtoties pie autobusa stūres, nevis uzmanības centrā. P. Nemanis par autobusa šoferi strādā jau gandrīz 25 gadus un turpina to darīt joprojām.
(…)
Šā stāsta galvenā varoņa sieva Terēze ir tramvaja vadītāja. Abi – vīrs un sieva – ikdienā ir uz riteņiem un gadās pat tā, ka maiņu darba dēļ pa dienu viens otru tikpat kā nesatiek. Sieva, neskatoties uz to, ka bieži strādā citās maiņās nekā vīrs, vienmēr mājās sagatavojusi pusdienas un vakariņas. Bet mājās abus saimniekus vienmēr sagaida mīlulīte, eksotiskā persiešu kaķenīte vārdā Princesīte. Viņa par savu svētu pienākumu uzskata ne tikai saimnieku sagaidīšanu mājās, bet arī ikrīta modināšanu. Tā – ap pulksten četriem. Diemžēl arī brīvdienās.
(…)
Paraksts foto: Pēteris Nemanis ikdiena redzams pie autobusa stūres, bet viņa sieva Terēze pasažierus ved ar tramvaju. Fotogrāfijā viņi abi kopā ar kaķeni Princesīti.
Daiga Lutere
2009. gada 18. maijā „Kurzemes Vārds”
Slēptus bojājumus Tramvajtiltam neatklāj
Uzņēmuma „Inženierbūve” tiltu eksperti nekādus neparedzētus un slēptus bojājumus sestdien Tramvajtiltam neatklāja, bet detalizēts slēdziens par tā stāvokli būs zināms šonedēļ.
Uzņēmuma pārstāvji Ainārs Paeglltis un Andris Gailis, kas vadīja tilta pārbaudi ar slogošanas metodi, sarunā ar „Kurzemes Vārdu” atzinīgi novērtēja Liepājas domes vēlmi noskaidrot tilta patieso tehnisko stāvokli, jo pēdējo nopietno pārbaudi tiltam veica pēc rekonstrukcijas 90. gadu sākumā, bet pa šo laiku tilta noslogotība ir krietni palielinājusies un arī sājie jūras vēji savu melno darbiņu padarījuši.
„Šādas tādas problēmas ir acīm redzamas, piemēram, malējā sija tilta dienvidu galā, uz kuru gāžas notekūdeņi, pūst, tomēr nekādu negaidītu un slēptu bojājumu nav,” sacīja A. Gailis. Profesors A. Paeglītis, kurš vadīja arī jaunā Rīgas Dienvidu tilta pārbaudi, darba procesā darīja zināmu, ka nekādu pārsteidzošu secinājumu pēc aprēķinu apstrādes un apkopošanas, visticamāk, nebūšot, jo tilts joprojām esot gana izturīgs, un diezin vai sijas ir tā cietušais, ka būtu zudusi to nestspēja.
Vidējais un viens malējais laidums tika slogots ar aptuveni 130 tonnu lielu svaru, izmantojot četrus piekrautus smagos auto. Tik lielu svaru uz viena laiduma Liepājas satiksmē reāli nav iespējams sasniegt. Pēc „Kurzemes Vārda” aplēsēm uz tilta varētu uzbraukt automašīnas ar kopējo svaru līdz 200 tonnām, taču šī slodze būtu izkliedēta pa visu tiltu.
„Galvenie raksturlielumi, kas tagad tiks apkopoti un aprēķināti, ir spriegumi metāla sijās un siju ielieces, tad varēsim runāt konkrētu skaitļu valodā,” paskaidroja A. Gailis
Paraksts foto: Tramvajtiltu pārbaudīja, izmantojot četras piekrautas smagas automašīnas ar kopējo svaru 130 tonnas un ļoti modernu aparatūru.
Ints Grasis
2009. gada 20. maijā „Kurzemes Vārds”
Mainīs tramvaja sliedes
Tā kā drīzumā paredzēta stacijas laukuma rekonstrukcija, SIA „Liepājas tramvajs” Rīgas ielas galā laikus sācis veco tramvaja sliežu nomaiņu pret jaunām. Uzņēmuma tehniskais direktors Aigars Rauda pastāstīja, ka abos braukšanas virzienos nomainīs apmēram 50 metru sliežu. Daļu darba veic dienā, bet lielāko daļu naktī, lai netiktu traucēta tramvaja kustība. Strādā gan „Liepājas tramvaja” strādnieki, gan pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītie bezdarbnieki. A. Rauda piebilda, ka šovasar vēl pret jaunām paredzēts nomainīt vecās sliedes Rīgas ielas posmā no Jelgavas ielas uz stacijas pusi. Darbs notikšot līdz vēlam rudenim, izmantojot kā paša uzņēmuma, tā pašvaldības piešķirtos līdzekļus.
2009. gada 20. maijā „Kurzemes Vārds”
„Liepājas tramvajs” – sociāli atbildīgs uzņēmums
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība pasniegusi balvas 16 uzņēmumiem, kas atsaucās aicinājumam dalīties savā labajā praksē darba tiesību un darba drošības jomās un kas ir apliecinājuši rūpes par saviem darbiniekiem. Konkursa izpratnē labās prakses piemēri bija jau ieviesti risinājumi ar mērķi veicināt darba drošību, darba tiesiskās attiecības un sociālo dialogu darba vietā, kā arī pasākumi nelaimes gadījumu darbā un arodslimību novēršanai, jaunu darbinieku piesaistei un esošo darba vietu saglabāšanai. Uzņēmumus vērtēja LBAS, Labklājības ministrijas, Valsts darba inspekcijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Darba drošības un vides veselības institūta vērtēja speciālisti.
Starp tiem, kas saņēma „Sociāli atbildīga uzņēmuma” titulu un LBAS atzinību par 2009. gada ieguldījumu darba tiesību un darba drošības uzlabošanā, ir arī SIA „Liepājas tramvajs”. Simboliskā lietussarga balva tika pasniegta uzņēmuma direktoram Aigaram Pukam un arodorganizācijās priekšsēdētājai Dacei Lūkai par kolektīva saliedēšanu.
2009. gada 21. maijā „Kurzemes Vārds”
Attīstību plānot mācījās Norvēģijā
Pagājušo nedēļu mācībās no rīta līdz vakaram Norvēģijā, Ostfoldas reģionā, pavadīja Liepājas domes Attīstības pārvaldes Projektu nodaļas vadītāja Laura Lipska un projektu vadītājas Egita Sieka un Aiga Kļaveniece kopā ar citiem Kurzemes pašvaldību pārstāvjiem. Norvēģijā redzētais rosina domāt ilgtermiņā, „Kurzemes Vārdam” atzina А. Kļаveniece. Kurzemniekus pārsteidzis, ka Norvēģijas pilsētu attīstību plāno jau 2050. gadam, bez tam – vērtējot pilsētas ciešā kontekstā ar reģiona attīstību. Interesanti bijis uzzināt, kā norvēģi gatavojas piesaistīt savai valstij jaunus iedzīvotājus, paužot ļoti lielu atvērtību imigrantiem. Vēl kāda vienkārša, bet derīga atziņa, kas „jāliek aiz auss arī mums – neviens dokuments netiek rakstīts tikai tāpēc, ka tas ir jāraksta”.
Mācību brauciens bija viena no Kurzemes plānošanas reģiona projekta „Plānošanas un projektu izstrādes kapacitātes celšana Kurzemes plānošanas reģionā” sastāvdaļām un tika samaksāts no Norvēģijas puses. Par šī paša projekta līdzekļiem Liepājai top arī jaunās tramvaja līnijas tehniskais projekts un tika izstrādāta pilsētas sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības attīstības programma 2009. – 2014. gadam; šo programmu jau apstiprināja Liepājas domes sēdē 14. maijā. Projektu īsteno ar Norvēģijas EEZ un valdības divpusējā finanšu instrumenta palīdzību.
2009. gada 30. maijā „Kurzemes Vārds”
Tramvajtilts ir izturīgs
Pēc uzņēmuma „Inženierbūve” ekspertu veiktajiem aprēķiniem, izmantojot datus, kas bija iegūti, slogojot Tramvajtiltu pirms divām nedēļām, ir secināts, ka tilts ir pietiekami izturīgs, lai bez raizēm kalpotu vismaz nākamo desmitgadi. Tagad speciālisti gatavo ieteicamo remontdarbu sarakstu.
„Inženierbūves” projektu vadītājs Andris Gailis „Kurzemes Vārdam” pastāstīja, ka, slogojot tilta laidumus, mērītas metāla siju ielieces. Vislielākā fiksētā ieliece vienai no sijām konstatēta 8,7 milimetri. Šis skaitlis tehniski pats par sevi neko neizsaka, jo svarīga ir tilta laiduma garuma un šī skaitļa attiecība. Vienai no sijām uz pirmā laiduma tā bijusi 1 pret 3450. Tilts ir pietiekami izturīgs, ja attiecība ir 1 pret 1500, un tas nozīmē, ka Tramvajtilta sija varēja izliekties arī divas reizes vairāk, bet tas nekādus draudus drošībai neradītu. Teorētiski aprēķināta pati nelabvēlīgākā situācija uz laiduma ar smagajām automašīnām un tramvajiem vienlaikus, un iegūtā attiecība bijusi 1 pret 1860.
Otrs svarīgs tehniskais rādītājs ir spriegumi sijās, ņemot vērā tērauda marku un tā vecumu. Šeit raksturojošais lielums ir slodzes regulējošais koeficients ct. Mūsu Tramvajtilts tikai nedaudz atpaliek no Eiropas Savienības prasībām – pilnīgi jaunam tiltam. Jaunam tiltam šim koeficientam jābūt robežās no 0,8 līdz 1,00, bet mūsu gandrīz 50 gadu vecajam Tramvajtiltam noteiktais ir 0,7.
„Tilts ir pietiekami drošs un izturīgs, taču tilta vienā pusē deformācijas šuve laiž cauri ūdeni un tas tek uz pirmo siju, kas bojājas. Korozijas process progresē strauji. Pašvaldībai jādomā, kā šo problēmu novērst,” sacīja Andris Gailis.
Paraksts foto: Ainārs Paeglītis (no kreisās) un Andris Gailis ir klāt it visur Latvijā, kur nepieciešams veikt tiltu pārbaudes.
Ints Grasis
2009. gada 2. jūnijā „Kurzemes Vārds”
Kaut ko vajadzētu darīt
(…)
Lasītāji turpina uzstāt, ka tramvaja līniju vajadzētu pagarināt, taču nekādā gadījuma ne līdz Ezerkrastam, bet līdz Dienvidu kapiem. Atļausimies šajā sakarībā minēt kādu repliku. Uz šādiem projektiem vajadzētu raudzīties nevis vienpusīgi, bet gan no daudzām pusēm, tas ir, objektīvi. Atliek vienīgi iedomāties, ka ziemā tramvajs uz kapsētu kursēs tukšs. Tātad jāņem vērā arī ekonomiskais rādītājs. Ja autobusu kustības grafiku var piemērot ziemas apstākļiem vai uz laiku izveidot galapieturu kaut kur Dienvidrietumu dzīvojamā rajonā, tad ar tramvaju nav iespējams ne viens, ne otrs.
Kirils Bobrovs
2009. gada 2. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Liepājā izšķērdību atļauties nevar
Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) un apvienības „Liepājas attīstībai” deputātu kandidāti atbalsta ideju, ka Liepājā jāpārskata lielo projektu realizēšanas nosacījumi un finansējuma modeļi. Tas ļaus ietaupīt līdzekļus un novirzīt tos mērķiem, kas ir daudz svarīgāki ekonomiski sarežģītajos laikos.
Summām, kādas Liepājā atvēlētas lielajiem projektiem, noteikti jābūt zemākām. Pārskatot plānotās izmaksas, mēs noteikti varētu līdzekļus ieekonomēt un novirzīt tos sociāliem mērķiem. Mēs nevaram atļauties izšķērdību.
Jāņem vērā, ka, projektus realizējot, tiek tērēta liepājnieku nauda, tāpēc jābūt taupīgiem. Esam gatavi strādāt, lai panāktu izmaiņas un nosacījumus, kas būtu izdevīgi nodokļu maksātājiem, nevis projektu bīdītājiem.
LSDSP un apvienības „Liepājas attīstībai” pārstāvji piekrīt, ka pilsēta vajadzīga koncertzāle, jāpagarina tramvaja līnija, nepieciešama Gulbīšu dīķa renovācija. Taču projektu finansējumam jābūt atbilstošam tā reālajai vērtībai un saistītam ar ekonomisko situāciju pilsētā.
Projektu izmaksas nav adekvātas – Gulbīšu dīķa renovācijai paredzēti aptuveni 900 tūkstoši latu, tikai koncertzāles celtniecības tehniskā projekta izstrādei vien atvēlēti 3,7 miljoni latu. Līdz šim Liepājas dome projektu autoriem maksājusi neadekvāti daudz, vērtējot izstrādē ieguldīto darbu un laiku. Kaut arī daļu finansējuma veido valsts un Eiropas fondu nauda, tik un tā tas ir stipri par dārgu.
Arī tramvaja līnijas pagarināšana, virzot to pa M. Ķempes ielu, diez vai liepājniekiem būs liels ieguvums. Satiksme M. Ķempes ielā jau tagad ir ļoti intensīva – tur kursē gan autobusi, gan mikroautobusi.
Tramvaja līnijas pagarināšana līdz Dienvidu kapiem būtu daudz nepieciešamāka, jo pašlaik tur nokļūšana ar sabiedrisko transportu ir apgrūtināta. Šajā rajonā plānots attīstīt infrastruktūru. Piemēram, aiz Dienvidu kapiem paredzēts būvēt tenisa kortus, ko varēs izmantot Sporta skolas audzēkņi un citi liepājnieki. Turpat būs dienesta viesnīca, vēl citi objekti. Līdz ar to nepieciešamība pēc sabiedriskā transporta laika gaitā šajā rajonā tikai augs.
Zinām, ka netika uzklausīts daudzu iedzīvotāju viedoklis, apspriežot iespējamo tramvaja līnijas pagarināšanu. LSDSP un apvienības „Liepājas attīstībai” pārstāvji, strādājot pašvaldībā, ir gatavi šo netaisnību novērst un aizstāvēt liepājnieku intereses.
Reklāmu apmaksa LSDSP un „Liepājas attīstībai”
2009. gada 1. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēsti lasītāji
Mani, 2. grupas invalīdi, izsēdināja no tramvaja, jo bija aizmirsusies braukšanas kartīte. Uzrādīju pensijas apliecību, kurā ierakstīts, ka esmu 2. grupas invalīde un man braukšanas atvieglojumi pienākas līdz 2012. gadam. Bet kontrolieriem ar to nepietika.
2009. gada 7. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Pārvieto soliņu
4. jūlijā stundu pēc pusnakts Pašvaldības policijas darbinieki aizdomīgas aktivitātes pamanījuši Rīgas ielā – četri iereibuši jaunieši centušies pārvietot tramvaja pieturvietas soliņu stacijas virzienā. Viņi aizturēti un nogādāti policijā. 1987. gadā dzimušajam Mārtiņam, 1986. gadā dzimušajam Edgaram, 1986. gadā dzimušajam Uģim un 1990. gadā dzimušajam Kalvim sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli par nepiedienīgu uzvedību.
2009. gada 14. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Atkal spēlēs „Cūkas”
Rubrika: Aiziesim!
Pirmā kāršu spēles „Cūkas” turnīra organizatori informē, ka 25. jūlijā pulksten 13 aicina visus šīs tautas galda spēles cienītājus pulcēties uz otro turnīru tirdzniecības centra „Baata” restorānā „Olīve”. Pieteikties un reģistrēties varēs oficiālajā turnīra mājaslapā http://www.turnirs.ir.lv, 25. jūlijā līdz pulksten 12 tirdzniecības centrā „Kurzeme” vai līdz 12.30 turnīra norises vietā. Balvas spēlmaņiem sola „Baatas” veikali, restorāns „Olīve”, laikraksts „Kurzemes Vārds” un portāls http://liepajniekiem.lv veikals „Praktiskas idejas”, „Dzintara boulings” un „Liepājas tramvajs”.
2009. gada 17. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Sākta stacijas laukuma rekonstrukcija
Vakarrīt SIĀ „Ceļu, tiltu būvnieks” strādnieki ieradās stacijas laukumā, lai sāktu tā rekonstrukcijas pirmo kārtu, proti, demontētu ielas segumu Dzelzceļnieku un Emīlijas ielas krustojumā. Pēc tam paredzēti apakšzemes darbi, kad izbūvēs kanalizācijas sistēmu un arī lietus-ūdens kanalizāciju, ieguldīs elektrības kabeļus u.c.
Būvdarbu vadītājs Pēteris Andrijānovs pastāstīja, ka laukuma rekonstrukcijai būs četri posmi un katrā no tiem veiks noteiktu darbu apjomu. Visas rekonstrukcijas laikā celtnieki strādās tā, lai autotransportam, arī autobusiem, nebūtu traucēta piekļuve stacijas ēkai, taču jārēķinās ar dažādiem satiksmes ierobežojumiem. Autovadītājiem jāievēro izliktās ceļa zīmes.
Liepājas stacijas laukuma rekonstrukcija ir viens no 19 projektiem 15 Latvijas pilsētās, kas ieguvis šā Eiropas Savienības struktūrfonda atbalstu. Saskaņā ar līgumu, ko pašvaldība noslēgusi ar celtniekiem, darbs objektā jāpabeidz ne vēlāk kā līdz 2010. gada 25. janvārim.
Kādas pārmaiņas gaidāmas? Laukumā novāks avārijas stāvoklī esošo autostacijas dzelzsbetona nojumi, izveidos jaunas nojumes taksometru, autobusu un tramvaja pasažieriem. Liks jaunu ielas segumu, labiekārtos teritoriju un veidos mazās arhitektūras formas – strūklaku, soliņus, barjeras, puķu kastes, tūrisma informācijas stendus, apgaismojumu. Pēc rekonstrukcijas laukumā būs video novērošanas kameras un digitālie informācijas stendi. Projekta tehniski ekonomisko pamatojumu sagatavojusi SIA „Baltic Project Consulting”, bet tehniskais projekts izstrādāts akciju sabiedrībā „UPB”.
Projekta kopējās izmaksas – 1 399 118 latu.
No tiem ERAF finansējums – 1 143 902 latu.
Valsts budžeta dotācija – 80 746 latu.
Liepājas domes finansējums – 174 470 latu.
2009. gada 24. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Draud sodīt par nevietā uzslietām teltīm
Pašvaldības policija informē pilsētas viesus un festivāla „Beach party” apmeklētājus, kuri vēlēsies visu festivāla laiku dzīvot teltīs. Teltis atļauts celt tikai stingri norādītajās vietās, kuras noteikuši pasākuma organizatori. Ja policijas darbinieki konstatēs patvaļīgi uzslietas teltis parka zaļajā zonā vai pludmales teritorijā, tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par naktsmītnes ierīkošanu, telts celšanu vai ugunskura dedzināšanu. Par šādu pārkāpumu paredzēts sods līdz 50 latiem. Tā kā festivāla laikā Liepājas tramvajs kursēs visu diennakti, tad Pašvaldības policijas darbinieki pastiprināti kontrolēs arī kārtību tramvaja vagonos.
2009. gada 25. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Uzspēlēsim „Cūkas”!
Rubrika: Ekspresintervija
Šodien pulksten 13 tirdzniecības centrā „Baata” sāksies kāršu spēles „Cūkas” turnīrs. Dalībnieki līdz pulksten 12 var reģistrēties tirdzniecības namā „Kurzeme”, bet līdz 12.30 – centrā „Baata”. Šo turnīru kopā ar draugu un idejas autoru Tomasu Atti organizē Kaspars Vārpiņš. Viņu lūdzām pastāstīt par gaidāmajām sacensībām.
– Kāršu spēles „Cūkas” pirmās sacensības Latvijā noorganizējāt Liepājā 10. aprīli. Tagad esat pārcēlušies uz tirdzniecības centra „Baata” telpām. Kā notiks sacensības?
– Visi, kas būs reģistrējušies spēlei, saņems SIA „Liepājas tramvajs” dāvāto brīvbiļeti braucieniem tramvajā tieši 25. jūlijā. Plānojam, ka būs 20 galdiņu un pie katra no tiem varēs sēdēt no 4 līdz 6 spēlētājiem. Kārtis pašiem nav jāņem līdzi, ar tām turnīra dalībniekus nodrošinās uzņēmums „Halis”.
– Vai būs arī balvas?
– Protams! Par tām parūpējušies uzņēmumi „Dzintara boulings”, „Baata”, „Kurzemes Vārds”, „Kurzemes bekons” un restorāns „Olīve”. Uzvarētāji saņems sautētus cūkas stilbiņus.
– Kad pats iemācījies spēlēt „Cūkas”?
– Tas būtu tas pats, ja vajadzētu precīzi pateikt, kad iemācījos staigāt! Tas vienkārši notika. Šo spēli spēlēju ar vecmāmiņu un vecākiem. Manuprāt, spēlēt „Cūkas” māk kā jauns un vecs, tā bagāts un nabags. Īsta tautas spēle!
– Ko var gūt spēlējot?
– Visa pamatā, šķiet, ir azarts. Spēlējot kārtis, esi pakļauts laimes spēlei, bet ir arī jādomā, kā pareizāk rīkoties. „Cūkas” esmu mācījis arī no citām valstīm atbraukušiem viesiem, un viņi teikuši, ka viņu zemēs pastāvot līdzīgi spēles noteikumi, bet tie tomēr citādāki nekā pie mums.
– Vai zini, kur un kā „Cūkas” radušās?
– Nezinu gan, bet, ja kādam ir daudzmaz droša informācija, lūdzu, sūtiet to uz adresi turnirs@gmail.com. Plašāka informācija par turnīru organizēšanu un vēl gaidāmām sacensībām atrodama mājas lapā http://www.turnirs.ir.lv.
Intervējusi Daiga Lutere
2009. gada 25. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Konkursos dižķibele pārvēršas par dižguvumu
Dažu projektu izmaksas kritušās pat desmit reižu
Liepājas dome ir atbalstījusi projektu „Liepājas pilsētas ielu rekonstrukcija” un „Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldības ēkās Liepājā” pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu, lai pretendētu uz finansējumu no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Šāda iespēja radusies tāpēc, ka krīzes dēļ pazeminājušās daudzu citu projektu izmaksas un pašvaldība ietaupa gan ES naudu, gan naudu, kuru pērn aizņēmusies projektu sagatavošanai.
Aprēķināts, ka pirmais projekts, apmēram 25 ielu posmu rekonstrukcija, izmaksās ap 5 miljoniem latu, savukārt 29 pašvaldības ēku siltināšana – apmēram 4,6 miljonus latu. Šim nolūkam tiek atvēlēti 120 tūkstoši latu ielu rekonstrukcijas tehnisko projektu izstrādei un 60 tūkstoši latu – māju siltināšanas tehniskajiem projektiem un energoauditiem.
Līdzekļus tehniskajiem projektiem piešķirt bija iespējams tāpēc, ka gada laikā strauji kritušās projektēšanas un konsultāciju izmaksas. Pērn 5. jūnijā Liepājas dome nolēma ņemt 2 miljonus 57 tūkstošus latu lielu kredītu, lai par šo naudu sagatavotu tehniskos projektus un citu nepieciešamo dokumentāciju vienpadsmit lieliem ES līdzfinansētiem projektiem. Domes 16. jūlija sēdē tika grozīts un papildināts ar diviem raksta sākumā minētajiem projektiem 2008. gada 5. jūnija lēmums, jo tehnisko projektu izmaksas ir mazākas, nekā tas bija paredzēts.
Piemēram, bija paredzēts izmantot 350 tūkstošus latu Brīvības ielas rekonstrukcijas dokumentācijai, bet tas prasījis tikai 137 tūkstošus latu. Bet 600 tūkstošus latu paredzēja ielu apgaismojuma rekonstrukcijas tehniskajiem projektiem. Tā vietā bija nepieciešami tikai 60 tūkstoši. Savukārt 40 tūkstošus paredzēja veloceliņu tehniskajiem projektiem, bet izlietoja 20 tūkstošus. Liepājas tramvaja līnijas pagarināšanas un pašreizējās līnijas rekonstrukcijas tehniskajam projektam iepriekš bija paredzēti 180 tūkstoši, bet tagad – tikai 160 tūkstoši latu (iepirkums līdz šim noticis tikai par tramvaja līnijas pagarināšanas projektu).
Pirms gada Zirņu un Ganību ielas rekonstrukcijas tehniskajam projektam paredzēja 330 tūkstošus latu, bet tagad tam domes lēmumā atvēlēti tikai 130 tūkstoši. Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā informācija rāda, ka faktiski šo tehnisko projektu izstrādās vēl lētāk – par 98,1 tūkstoti latu, konkursā starp 11 pretendentiem jūlijā uzvarējusi SIA „Firma L4”.
Pirms gada projektam „Uzņēmējdarbības pamata infrastruktūras izveide” (Pulvera ielas rajona un Karostas industriālā parka teritorijā) bija paredzēti 450 tūkstoši latu tehniskā projekta izstrādei. Lai gan par šiem darbiem konkurss vēl nav izsludināts, pēc pārējo projektu iepirkumu pieredzes tagad samazināta arī summa šā projekta tehniskajai dokumentācijai – uz 250 tūkstošiem latu.
Nora Driķe
2009. gada 30. jūlijā „Kurzemes Vārds”
Nolīdzināts asfalts, maina sliedes
Pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītie bezdarbnieki, kas strādā uzņēmumā „Liepājas tramvajs”, līdzināja asfaltu starp tramvaja sliedēm Rīgas ielā, netālu no krustojuma ar Raiņa ielu (attēlā). SIA „Liepājas tramvajs” tehniskais direktors Aigars Rauda pastāstīja, ka tas bijis nepieciešams, gan lai netiktu bojātas sliedes, gan lai uzlabotu ielas izskatu kopumā. Tramvaja vecās sliedes turpina nomainīt ar jaunām Rīgas ielas posmā no Jelgavas līdz 1905. gada ielai. Šogad jau apmēram 200 metru garā posmā sliedes nomainītas stacijas laukumā.
2009. gada 5. augustā „Kurzemes Vārds”
Samazināta pensija neļauj pretendēt uz atlaidi
Tas, ka cilvēks pašlaik pēc valsts noteiktās un 1. jūlijā notikušās pensijas samazināšanas ik mēnesi saņem 141 latu un 8 santīmus vai mazāk, nenozīmē, ka viņš turpmāk varēs iegādāties autobusa mēnešbiļeti ar atlaidi, jo par pamatu atlaides piešķiršanai tiek ņemta vērā aprēķinātā mūža pensija pirms notikušās samazināšanas.
Likums nosaka
Liepājas domes Satiksmes infrastruktūras daļas vadītājs Oskars Spickopfs saka: „Likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam” 2. pants nosaka, ka laikā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim personai valsts vecuma pensiju izmaksā 90 procentu apmērā no atbilstoši normatīvajiem aktiem piešķirtās pensijas apmēra. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ar 1. jūliju netiek samazināta pensija, bet tā tiek izmaksāta 90 procentu apmērā no aprēķinātās. Liepājas Pilsētas domes braukšanas maksas atvieglojumi sabiedriskajā transportā attiecas uz aprēķinātās pensijas apjomu.”
O. Spickopfs informēja, ka pašvaldība tuvākajā laikā gatavo izmaiņas domes lēmumā „Par braukšanas maksas atvieglojumiem”, par ko tuvākajā laikā būs jālemj deputātiem. Tas nepieciešams tāpēc, ka 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi „Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma” 11. pantā. Paredzēts, ka pašvaldībai 100 procentu apmērā jāsedz pārvadātāju zaudējumi. Līdz šim pašvaldība sedza 65 procentus, valsts – 35.
Vēl jaunums. Ar 1. jūliju stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi „Par pasažieru kategorijām, kam ir tiesības izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos”, ar kuriem valsts noteikusi pasažieru kategorijas, kurām pienākas atvieglojumi, bet finansējums tam nav paredzēts. Šā gada sākumā valsts bija ieplānojusi Liepājas pašvaldībai piešķirt dotācijas 198 000 latu, bet pēc izmaiņām „Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” pašvaldība saņems tikai pusi no šīs summas. Tas nozīmē, ka pašvaldībai jārēķinās ar papildu dotācijām sabiedriskajam transportam pilsētā un būs jālemj par jauniem braukšanas atvieglojumiem pilsētas maršrutos, jo, nepārskatot esošos atvieglojumus, līdz gada beigām pašvaldības budžetā tas varētu radīt 144 412 latu lielu iztrūkumu.
Tas liek domāt, ka diezin vai tiks paplašināts (ja ne pat pretēji) to personu loks, kam pienākas atvieglojumi sabiedriskajā transportā. Lai pensionārs ar atlaidi iegādātos tramvaja mēnešbiļeti, pašlaik ir tikai divi pašvaldības noteiktie kritēriji. Pirmais: nestrādājošie pensionāri, kas vecāki par 70 gadiem, mēnešbiļeti var iegādāties ar 80 procentu atlaidi. Otrais: pasažieri, kuri nav sasnieguši 70 gadu vecumu un kuri nestrādā (jāuzrāda nodokļu grāmatiņa vai izziņa, ka netiek maksāts sociālais nodoklis), tramvaja mēnešbiļeti var iegādāties ar 50 procentu atlaidi.
Robeža – 141 lats
Uz redakciju bija atnākusi liepājniece pensionāre Biruta Elvīra Ansone, vēloties noskaidrot, vai viņa var pretendēt uz atlaidi autobusa mēnešbiļetei. Līdz valsts noteiktajai samazināšanai pensija bijusi 150 latu un 16 santīmu, bet tagad ir 135 lati un 14 santīmu.
Skaidrojumu lūdzām akciju sabiedrības „Liepājas Autobusu parks” vecākajai kasierei Inesei Avdejevai: „Šī konkrētā pensionāre nevar pretendēt, lai saņemtu autobusa mēnešbiļeti ar atvieglojumiem. Tie paredzēti personām, kurām piešķirtās pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 141 latu un 8 santīmus.” I. Avdejeva piebilda, ka atvieglojumus par braukšanu pilsētas maršruta autobusos nosaka Liepājas pilsētas pašvaldība.
Pašvaldības noteiktās atlaides pensionāriem pilsētas maršruta autobusos
■ Nestrādājošie pensionāri un nestrādājošie 3. grupas invalīdi, kuru piešķirtās (aprēķinātās) pensijas apmērs ir 141 lats un 8 santīmi vai mazāk – ir tiesīgi iegādāties mēnešbiļeti par 3 latiem un 15 santīmiem.
■ Pensionāri, kuriem ir 75 gadi vai vairāk un kuru piešķirtās (aprēķinātās) pensijas apmērs ir 141 lats un 8 santīmi vai mazāk, ir tiesīgi saņemt mēnešbiļeti bez maksas.
■ Pensionāri, kuriem ir 80 gadu vai vairāk, uzrādot pensijas apliecību, ir tiesīgi saņemt mēnešbiļeti bez maksas.
■ Politiski represētie nestrādājošie pensionāri, kuru piešķirtās (aprēķinātās) pensijas apmērs ir 160 latu un 47 santīmi vai mazāks, ir tiesīgi iegādāties mēnešbiļeti par 4 latiem un 90 santīmiem.
Atgādinām, ka mēnešbiļetes pilsētas maršruta autobusiem ar atvieglojumiem var iegādāties Liepājas Autobusu parka kasēs – Peldu ielā 5 vai M. Ķempes ielā 16. Informāciju var saņemt šajās kasēs vai zvanot pa tālruni 63426345.
Daiga Lutere
2009. gada 6. augustā „Kurzemes Vārds”
Sabiedriskajā transportā par puscenu brauks retais
(…)
Liepājā lemj par atvieglojumiem
Liepājas dome, reaģējot uz valdības lēmumu, jau risina jautājumus par atvieglojumiem, ko var piešķirt pašvaldība. Domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone informēja, ka šodien notiekošajā Sociālo lietu, veselības un sabiedriskās kārtības komitejas sēdē izskatīs iesniegto lēmuma projektu „Par braukšanas maksas atvieglojumiem”. Tajā paredzēts noteikt vairākus atvieglojumus, kas skar tieši skolēnus. Pirmkārt, mācību gada laikā mēnešbiļetes braukšanai pilsētas maršruta autobusos vai tramvajā ar 50 procentu atlaidi ir tiesīgi saņemt vispārizglītojošo skolu klātienes skolēni, arodizglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības iestāžu dienas nodaļu audzēkņi no daudzbērnu ģimenēm, kurās ir pieci vai vairāk nepilngadīgi bērni. Otrkārt, mācību gada laikā mēnešbiļetes braukšanai pilsētas maršruta autobusos vai tramvajos ar 50 procentu atlaidi ir tiesīgi saņemt vispārizglītojošo skolu klātienes skolēni, arodizglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības iestāžu dienas nodaļu audzēkņi un augstāko izglītības iestāžu dienas nodaļu studenti no ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgas ģimenes statuss. Pašvaldība lems arī par atlaidēm donoriem, politiski represētiem nestrādājošiem pensionāriem, savienības „Černobiļa” biedriem, kuru dzīvesvieta deklarēta Liepājas pilsētā, kā arī nestrādājošiem pensionāriem.
Ilze Šķietniece
Daina Meistare
2009. gada 12. augustā „Kurzemes Vārds”
Avārijas dēļ traucēta tramvaja satiksme
Otrdien no rīta notikusi avārija vienā no SIA „Liepājas tramvajs” apakšstacijām, tādēļ pilsētā kursēja mazāk tramvaja vagonu.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Puks „Kurzemes Vārdam” paskaidroja, ka parasti tramvaja līnijā kursē septiņi vagoni, bet avārijas dēļ to skaits samazināts līdz pieciem. Tramvajs kursēja ar aptuveni 10 minūšu intervālu.
SIA „Liepājas tramvajs” 11 kilometru (nav patiesi, īstenībā 13,8) līnijas garumā ir vairākas (nav patiesi, īstenībā divas) apakšstacijas, kas līniju nodrošina ar nepieciešamo strāvu vajadzīgajā kvalitātē un kvantitātē. Avārija notikusi apakšstacijā Robežu ielā, tur sakusis viens no kabeļiem. Iespējams, tas noticis karstuma dēļ, pieļāva A. Puks.
Uzņēmuma speciālisti vakar intensīvi strādāja, lai bojāto kabeli salabotu. A. Puks pauda cerību, ka trešdien tramvaja satiksme pilsētā tiks pilnībā atjaunota.
2009. gada 17. augustā „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēstī lasītāji
Ļoti grūti iekāpt tramvaja vagonā daudzās pieturās, jo nav paaugstinājuma. Īpaši grūti to izdarīt vecam cilvēkam, māmiņām ar bērniem un tad, ja vēl ir kāds nesamais. Kādēļ par to pie mums nepadomā? Biju Vācijā. Tur piebrauc tramvajs, izslīd platforma, un viegli vagonā iekļūt invalīdam ar ratiņiem. Kāpēc pie mums par cilvēkiem nemaz nepadomā? Maksājam taču lielus nodokļus. Kurtie paliek? Nepietiek nekam – ne ārstniecībai, ne labiekārtošanai, ne ceļiem, nekam...
2009. gada 25. augustā „Kurzemes Vārds”
Pirātisma sērga
Rubrika: Pekstiņi
Ne jau tikai kravas kuģa „Arctic Sea” nolaupīšana Baltijas jūrā pie Zviedrijas krastiem pierādījusi, ka pirātisma ļaunā sērga atnākusi arī līdz mūsu platuma grādiem. Izrādās, ka pagājušajā nedēļā nolaupīts arī Liepājas tramvaja vagons. Uzdevušies par biļešu kontrolieriem, pusceļā starp pieturām Rožu laukumā un pie Pētertirgus tramvaju apstādināja ar mačetēm, šķēpiem un līkiem turku zobeniem līdz ausīm bruņoti pirāti, pieprasot no pasažieriem izpirkuma maksu.
Tramvaja vadītāja tā pārbijās, ka trieca vagonu tālāk par galapunktu pie Centrālkapiem un pirmo reizi apstādināja tikai Rucavas mežos, lai pirāti par biedinājumu citiem varētu izmest no vagona vienu pasažieri, kur tas nolemts sumbru saplosīšanai vai vismaz cūku gripai. Nākamajā dienā tramvajs esot manīts ripojam pa Žemartijas novadu Lietuvā starp Kukišiem un Eržvilku, līksmiem izsaucieniem „Zirga galvas atvažoja!” pavadīts. Bet vēl pēc dienas tramvaju sastapuši tālbraucēji šoferi Sventokšiskas vojevodistē Polijā. Pa vagona logu galvu izbāzis pirāts ar melnu apsēju pāri kreisajai acij iebiedēšanas nolūkā vispirms izšāvis raķeti zeme – gaiss – zeme un taujājis taisnāko ceļu uz Bidgošču.
Izpestīt ķīlniekus devies Latvijas Jūras spēku mīnu traleris, kas vakar atstāja Liepājas ostu.
2009. gada 28. augustā „Kurzemes Vārds”
Informācijai
Braukšanas mēneškartes pilsētas sabiedriskajā transportā ar atlaidi septembra mēnesim nestrādājošie pensionāri, kuriem piešķirtās vecuma pensijas apmērs un piemaksa par darba stāžu mēnesī nepārsniedz 145 latus, politiski represēti nestrādājoši pensionāri, kuriem piešķirtās vecuma pensijas apmērs un piemaksa par darba stāžu mēnesī nepārsniedz 160,50 latu, Latvijas savienības „Černobiļa” biedri un donori, kuri pēdējo divu gadu laikā nodevuši ne mazāk kā 1,2 litrus asinis no šā gada 17. augusta var iegādāties Liepājas Autobusu parka kasēs vai Liepājas tramvaja depo.
Vispārizglītojošo skolu audzēkņi, tajā skaitā no trūcīgajām un daudzbērnu ģimenēm, mēneškartes var iegādāties no 26. augusta savās skolās, bet arodskolu un augstskolu studenti – no l. septembra attiecīgajās izglītības iestādēs.
Neskaidrību gadījumā vērsties Domes Satiksmes infrastruktūras daļā pa tālr. 634 04719.
2009. gada 28. augustā „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēstī lasītāji
Neuzmanīga blondīne: gribu pateikt lielu paldies tramvaja vadītājam, kas 24. augustā ap pulksten trijiem dienā paglāba mani no nelaimes uz tramvaja sliedēm.
2009. gada 1. septembrī „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēstī lasītāji
Krīzes saasināšanos vēroju, pērkot tramvaja mēnešbiļeti septembrim. Man priekšā 4 seniores. Pirmā dod kasē 2 latus, tos saņem atpakaļ ar skaidrojumu – lētākā biļetes maksā 5 latus. Pircēja piebilst: man nākamajā nedēļā paliks 92 gadi. Iešana grūta, pasauli tomēr gribas redzēt, pēc zālēm jātiek, bez tramvaja nekādi neiztikt, naudas vairāk nav. Pārējās savus gadus neafišē, bet iepriekš mēnešbiļetes pirkušas par 2 latiem. Visas aiziet, mēnešbiļetes nenopirkušas. Vai mēnešbiļešu cenas pieckāršošana nedos pretējus rezultātus? Tika taču sludināts padzīsim no darba strādājošos pensionārus, bezdarbs saruks. Nekā! No darba jau aizgājuši 40 000 pensionāru. Bet reģistrēto bezdarbnieku skaits palielinājies no 130 000 līdz 133 000 personām. Neticami!
2009. gada 2. septembrī „Kurzemes Vārds”
Bērnudārzu? Rūpnīcu? Parku vai suņu laukumu?
Vēl divas dienas laika idejām par Liepāju sabiedriskā apspriešana
Vēl tikai šonedēļ, līdz 4. septembrim ieskaitot, iedzīvotājiem ir iespēja iesniegt savus priekšlikumus par Liepājas teritorijas attīstību, un tad sabiedriskā apspriešana būs beigusies. Divus mēnešus ilga sabiedriskā apspriešana par to, kādas izmaiņas, pēc iedzīvotāju domām, būtu ieviešamas pilsētas galvenajā nākotnes plānojumā – nākamajā teritorijas plānojumā.
Ierosinājumi
Lai saņemtu vairāk ierosinājumu un lai vairāk liepājnieku iesaistītos sabiedriskajā apspriešanā, Liepājas Būvvalde rīkoja sešas iedzīvotāju sapulces Liepājas mikrorajonos. Tās nebija kupli apmeklētas – piedalījās no 5 līdz 15 iedzīvotāju. Toties tie, kuri atnākuši, bija izteikuši dažādus priekšlikumus un jautājumus – gan tādus, kas attiecināmi uz teritorijas plānojumu, gan uz citām tēmām. Galvenokārt tomēr iedzīvotājus satrauc māju apsaimniekošanas jautājumi, nepieciešamība remontēt ielas un labiekārtot apkārtni, arī pasta nodaļu trūkums mikrorajonos. Visi šie jautājumi nodoti tālāk pēc piederības, „Kurzemes Vārdam” pastāstīja Liepājas galvenais pilsētplānotājs Arvīds Vitāls un teritorijas plānotāja Dace Volksone.
Lūk, sapulcēs izteiktie ierosinājumi, kas attiecināmi uz teritorijas plānojumu: visos mikrorajonos nepieciešami bērnu sporta un rotaļu laukumi dažādu vecumu bērniem; automašīnu stāvlaukumi gan maksas, gan bezmaksas; autostāvvietas jūrmalas atpūtnieku automašīnām; suņu pastaigu laukumi – bet daļa iedzīvotāju domā, ka tiem nav jābūt parkos; nepieciešams tramvaja līnijas pagarinājums līdz Dienvidu kapiem un Ziemeļu priekšpilsētai, autobusa 11. maršruta pagarinājums līdz Dienvidu kapiem; saņemti iebildumi pret Rožu laukuma 14 apbūvi un ierosinājums tur saglabāt kokus, ierīkot strūklakas, bet ziemā – slidotavu; lielās biroju ēkas būvēt ne tikai centrā, bet arī mikrorajonos. Iedzīvotāji arī vēlas, lai Liepājā būtu izbūvēts vairāk veloceliņu, lai pilsētniekiem būtu labiekārtotas atpūtas vietas ne tikai pludmalē, bet arī citās ūdensmalās – kanālmalā, ezera krastā; lai būtu pietiekami daudz laukumu, kuros rīkot plašus publiskus pasākumus, jo kanālmala tiem visiem nav piemērota, un lai būtu labiekārtoti parki.
Sabiedriskajā apspriešanā Būvvalde pieprasījusi arī teritorijas plāna priekšlikumus un atzinumus no 35 dažādām institūcijām. Līdz šim maz ierosinājumu saņemts no uzņēmējiem un zemes īpašniekiem. Cerēts, ka vairāk iedzīvotāju spētu domāt par pilsētu plašāk, ne tikai savas mājas robežās vien, atzina A. Vitāls.
(…)
Nora Driķe
2009. gada 4. septembris „Kurzemes Vārds”
Tramvajs sadeg, cilvēki izglābjas
Vakar pēcpusdienā Liepājas centru pildīja melni un kodīgi dūmi. K. Valdemāra iepretim katoļu katedrālei bija aizdedzies tramvajvagons. Cilvēki nopietnas traumas neguva, bet no tramvaja daudz pāri nepalika.
Negadījuma aculiecinieki „Kurzemes Vārdam” pastāstīja, ka tramvajs aizdedzies brīdī, kad stāvējis pieturā. Pasažiere Jeļena, kura atradusies vistuvāk vadītājas kabīnei, pastāstīja, ka vispirms vadītājas kabīnē eksplodējis vadības panelis un tūdaļ no tā izšāvušās liesmas: „Liesmas izplatījās ļoti strauji, līdzko vadītāja atvēra kabīnes durvis, uguns pārsviedās arī uz pasažieru nodalījumu. Kaut arī viņai pašai bija apdeguši mati un drēbes, viņa ne tikai paspēja atvērt vagona durvis, lai pasažieri var izkļūt, bet vēl palīdzēja man ar tikko operētām kājām izkļūt no vagona. Citādi mēs būtu tur pārvērtušies par oglēm, jo liesmas ar milzīgu spēku un ātrumu izplatījās, pārņemot mīkstos krēslus un plastikāta salona apdari.”
Jeļenas kundze un vēl vairāki pasažieri stāstīja, ka nelaimes brīdī tramvajā bijis ap pusotra desmita pasažieru. Neviens nebija cietis – visi, pateicoties vadītājas operativitātei, izkļuvuši no degošā tramvaja: „Tikām cauri ar šoku un pārbīli. Jācer, ka vadītāja arī nav guvusi smagus apdegumus. Viņa gan ļoti pārdzīvoja, jo sadega visas viņas mantas – dokumenti, nauda, personīgās lietas.” Tramvaja vadītajai tika izsaukta Neatliekamā medicīniska palīdzība, kas viņu nogādāja slimnīcā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti pēc aculiecinieku stāstītā sliecas domāt, ka aizdegšanās iemesls bijis elektroīssavienojums. Taču tas vēl tiks pārbaudīts. Pēc notikušā negadījuma pilsētā bija paralizēta tramvaju kustība.
SIA „Liepājas tramvajs” valdes priekšsēdētājs Aigars Puks piekrita ugunsdzēsēju paustajam viedoklim, ka aizdegšanās iemesls varētu būt īssavienojums. Uzņēmumam radītie zaudējumi ir ievērojami, tie ir tramvajvagona vērtībā, taču precīzi, cik maksā tieši sadegušais vagons, A. Puks vēl nevarēja pateikt. Tramvaju kustību varēs atjaunot tikai tad, kad no sliedēm būs novākts sadegušais vagons. A. Puks pauda cerību, ka šodien tramvajs Liepājā varētu atkal kursēt
Šis ir pirmais gadījums mūsu pilsētā, kad aizdegas tramvajvagons. Nemaz nerunājot par tik lielu nelaimi, iepriekš pat sīku degšanu nav bijis. Turklāt, kā norādīja A. Puks, viņš nezina par šādu negadījumu arī kādā citā pilsētā: „Esmu dzirdējis, ka aizdegusies autobusi, bet ar tramvajiem šādas nelaimes nebija notikušas.”
Uz foto: Pāris minūšu laikā tramvaja vagons izdega pilnībā.
Una Zāģere.
2009. gada 5 septembrī „Kurzemes Vārds”
Izmeklē, kāpēc aizdedzis tramvajs
Valsts policija uzsākusi izmeklēt ceturtdienas negadījumu, kad pieturā K. Valdemāra ielā 30 aizdegās un sadega tramvajs.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti joprojām paliek pie iepriekš paustā viedokļa, ka iespējamais aizdegšanās iemesls bijis elektroīssavienojums. Policija uzsākusi notikušā izmeklēšanu. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse informēja, ka arī policija sliecas domāt, ka aizdegšanās notikusi elektroīssavienojuma dēļ. Taču visu notikušā apstākļu noskaidrošanai policijā sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 18. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu.
Negadījuma brīdī tramvajvagonā bijuši ap pusotra desmita pasažieru. Pateicoties vadītājai, kura par spīti liesmām paspēja atvērt durvis, pasažieri necieta – viņi laikus paspēja izkļūt no degošā vagona. Taču tramvaja vadītāja, kuru pēc negadījuma šoka stāvoklī nogādāja Liepājas Reģionālajā slimnīcā, guvusi pirmās pakāpes muguras apdegumu.
SIA „Liepājas tramvajs” valdes priekšsēdētājs Aigars Puks pastāstīja, ka uzņēmumam notikušā dēļ radušies materiālie zaudējumi 4000 latu apmērā. Viņš atzina, ka tramvajvagonu, visticamāk, atjaunot neizdosies, tikai atsevišķas detaļas no tā varētu izmantot. KASKO apdrošināšanas vagonam nav bijis, bijusi obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Taču notikušais neiespaidošot tramvaja kustību pilsētā, jo uzņēmumam ir 16 vagonu, kas ir pietiekami. Cietušajai vadītājai ir veselības apdrošināšana, skaidroja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, kā arī viņai materiālu atbalstu sniegusi apdrošināšanas kompānija „Seesam”, kuras reklāma bija uz sadegušā tramvajvagona. Kompānija sola sievietei segt ārstēšanās izdevumus, kā arī par pašaizliedzīgo rīcību, glābjot pasažierus, dāvina viņai nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisi uz gadu.
A. Puks apstiprināja, ka dzirdējis izteikumus, ka vagons varētu būt uzspridzināts: „Sliecos tomēr domāt, ka aizdegšanās iemesls bijis īssavienojums, ka aizdedzies kabelis. Pirms izbraukšanas uz līnijas katrs vagons tiek pārbaudīts, to veic dispečers un elektriķis.” Viņš domā, ka izteikumi par spridzekli ir tikai pļāpas, kaut atzīst, ka teorētiski tādu var ievietot tramvajā: „Bet to lai noskaidro izmeklētāji.”
Paraksts foto: Tramvajvagons izdedzis pilnībā 35 kvadrātmetru platībā, un atjaunot to nav iespējams.
Una Zaģere
2009. gada 8. septembrī „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēsti lasītāji
Vai tiešām būs liels ieguvums, ja pensionāriem tramvaja biļetes maksās 2 latus vairāk? Šodien skatos, brauc pustukši tramvaji. Cik liela ieguvēja būs pilsēta?
2009. gada 11. septembrī „Kurzemes Vārds”
Slēgts krustojums
Līdz 5. oktobrim satiksmei būs slēgts Rīgas un 1905. gada ielas krustojums un arī Rīgas ielas posms. Šie ierobežojumi saistīti ar tramvaja sliežu ceļu remontu. Pašvaldība uzdevusi celtniecības darbu pasūtītājam un veicējam pie objekta izvietot informāciju par darba veicēju, termiņiem un citu informāciju: Autotransporta vadītāji tiek aicināti ievērot būvdarbu tuvumā izvietotās ceļa zīmes un informāciju par būvdarbiem.
2009. gada 12. septembrī „Kurzemes Vārds”
Izveido komisijas
Rubrika: No Liepājas domes sēdes
Ceturtdien Liepājas domes sēdē piedalījās četrpadsmit deputātu. Nebija ieradies deputāts Jānis Vilnītis – komandējuma dēļ, savukārt Sergejs Dikterjovs piedalījās no Liepājas pārstāvniecības Rīgā. Viens no aktīvāk apspriestajiem jautājumiem – komisiju izveide.
(…)
Izveidotas trīs komisijas darbam Pilsētas attīstības komitejas pārraudzībā. (…) Transporta infrastruktūras komisiju vadīs domes priekšsēdētāja vietnieks Ronalds Fricbergs, komisijā strādās arī Valsts policijas pārstāvis Gints Ešenvalds, Autotransporta direkcijas darbinieks Māris Jaunsleinis, Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Arnis Jekste, Pašvaldības policijas pārstāvis Ģirts Jermoļenko, Uldis Jusupovs, Ervīns Kairēns, „Liepājas tramvaja” vadītājs Aigars Puks, Liepājas galvenais pilsētplānotājs Arvīds Vitāls.
(…)
Nora Driķe
2009. gada 14. septembrī „Kurzemes Vārds”
Meklē aculieciniekus
Valsts policija lūdz iedzīvotāju palīdzību, lai noskaidrotu 8. septembrī pulksten 8.30 notikuša negadījuma apstākļus.
Jau rakstījām, ka Rīgas ielas krustojumā ar Jauno ostmalu sadūrās automašīna „Mitsubishi Outlander” ar tramvaju. Sākotnējā informācija vēstīja, ka auto veicis kreisā pagrieziena manevru, nesagaidot papildsekcijas zaļo signālu.
Tā kā policija saņēmusi pretrunīgu informāciju par notikušā negadījuma apstākļiem, likumsargiem nepieciešama aculiecinieku palīdzība, kas notikuma vietā redzējuši situāciju, skaidroja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse. Policija lūdz sniegt informāciju pa tālruņiem 63404627, 63404502, 63404602 vai vēršoties policijā personīgi.
2009. gada 17. septembrī „Kurzemes Vārds”
Braucam un jūtamies droši. Vai tomēr nē?
Par savu personīgo automašīnu atbildīgs tās īpašnieks, bet par to, lai pasažieri varētu būt droši Liepājas sabiedriskajā transportā, atbild uzņēmumi, kas sniedz transporta pakalpojumus. Liepājnieki var braukt gan ar tramvaju un autobusiem, gan tā saucamajiem maršrutniekiem jeb mazākas ietilpības autobusiem. Pēc notikuma 3. septembrī, kad pieturā aizdegās tramvaja vagons, Daudziem pasažieriem mieru neliek doma: „Vai tiešām braukt ar sabiedrisko transportu ir droši?” Lai to noskaidrotu, „Kurzemes Vārds” ķērās pie situācijas izpētes.
Avarē un aizdegas
Gandrīz vai ik dienu notiek satiksmes negadījumi, arī ar cietušajiem. Tāpat gadās, ka transportlīdzekļi dažādu iemeslu dēļ aizdegas. Ne tikai personīgie auto, bet arī sabiedriskais transports. Baisākais negadījums notika 3. septembri, kad pietura K. Valdemāra ielā aizdegās tramvaja vagons. Pasažieri necieta, viņi par izglābšanos var pateikties vadītājai, kura, pati guvusi apdegumus, operatīvi atvēra vagona durvis, ļaujot pasažieriem izkāpt. Savukārt pērn bija gadījums, kad Liepājas Autobusu parka teritorijā nakti aizdegās satiksmes autobuss. Sadega gan uzliesmojušais, gan divi tam blakus stāvošie autobusi. Ugunsnelaimes izcelšanās iemesls bija elektroīssavienojums.
Autoelektriķi skaidro, ka biežākais transportlīdzekļu aizdegšanās iemesls ir tieši īssavienojums elektrosistēmā. Taču, kaut arī tā notiek retāk, transportlīdzeklis var aizdegties un pat eksplodēt arī citu iemeslu dēļ. Piemēram, ja noplūdusi degviela. Par nelaimes cēloni var būt arī gāzes noplūde spēkratā, kas aprīkots ar gāzi. Mašīna var aizdegties nobloķētu bremžu un citu tehnisku iemeslu dēļ. Bieži ir gadījumi, kad transportlīdzekļi aizdegas pēc avārijas.
To, ka tramvaja vagona aizdegšanās (starp citu – pirmo reizi 110 gadu ilgajā Liepājas tramvaja vēsturē!) cilvēku atmiņā tomēr atstājusi pēdas, rāda šajā transportlīdzeklī dzirdēta saruna. Kāda vecmāmiņa visādi centās atrunāt savu mazmeitiņu, kura sēdvietu gribēja izvēlēties tramvaja vagona priekšgalā, nevis aizmugurē. Vecmāmiņas arguments bija: „Priekšā nav droši, ka tikai atkal nesākas ugunsnelaime. Labāk sēžam aizmugurē.”
Nav jābaidās
Sarunā ar „Kurzemes Vārdu” SIA „Liepājas tramvajs” direktors Aigars Puks sacīja, ka neesot iemesla baidīties. Visus tramvaja vagonus, pirms tie dodas uz līnijas, katru dienu pārbauda dežurējošais elektriķis. Viņš arī uzklausa vadītājus, ņemot vērā viņu aizdomas par iespējamām nebūšanām ar tehniku. A Puks: „Arī lidmašīnas krīt tehnisku iemeslu dēļ, kaut gan pirms lidojuma tiek rūpīgi pārbaudītas...”
Ir noskaidrots iemesls, kādēļ 3. septembrī aizdegās tramvajs. Bijuši mehāniski bojājumi augstsprieguma kabelī, kas nodrošina elektrības piegādi vagonam no kontakttīkla. Tā kā kabelis vadītāja kabīnē atrodas zem apšuvuma, defekti nav bijuši redzami. Tagad visos tramvaja vagonos šie kabeļi pārbaudīti, lai novērstu līdzīgu situāciju. Ir secināts, ka citos vagonos kabeļi nav bojāti. Detaļas, kas no sadegušā vagona varētu būt izmantojamas, nonākušas uzņēmuma rezerves daļu noliktavā, bet korpuss krasas pārmaiņas piedzīvos uzņēmuma „Liepājas metalurgs” martena cehā.
Katrā autobusā divi ugunsdzēšamie aparāti
Kā ir ar Liepājas Autobusu parka autobusu tehnisko drošību? Stāsta uzņēmuma Transporta nodaļas vadītājs Žanis Burkevics: „Runājot par autobusiem, situācija diezgan būtiski mainījusies pēdējā gada laikā, jo uzņēmuma īpašnieki un vadītāji tai pievērš īpašu uzmanību. Taču neviens nevar garantēt, ka kādā transportlīdzeklī nekad neradīsies tehniskas problēmas.” Esot prieks, ka Liepājas Autobusu parks šā gada janvāri ticis pie pilnīgi jauniem autobusiem un tagad katru dienu darbā dodas 8 pavisam jaunas mašīnas. Transporta nodaļas vadītājs atzīst, ka vecajiem, gadiem ilgi lietotajiem autobusiem visbiežāk problēmas rodas tieši ar elektroinstalāciju, vadu bojātā pārklājuma dēļ.
Katru dienu dežūrmehāniķis katra autobusa tehnisko stāvokli pārbauda, gan tam izbraucot maršrutā, gan atgriežoties, un situācija tiek fiksēta datora sistēmā. Ja ir aizdomas par iespējamām kļūmēm, transportlīdzeklis nekavējoties tiek nodots tehniskajam dienestam padziļinātai pārbaudei un defektu novēršanai. Ž. Burkēvics: „Tehniskajā apskatē autobusi tiek pārbaudīti divas reizes gadā, un tur rūpīgi seko arī tam, lai nebūtu nekādas eļļas vai degvielas noplūdes iespējamības, kas var radīt aizdegšanās risku. Tādēļ regulāri tiek mazgātas ātrumkārbas, dzinēji u.c.” Katrā autobusā ir divi ugunsdzēšamie aparāti, kas var tikt izmantoti nepieciešamības gadījumā. Uzņēmuma darbinieki ir instruēti, kā rīkoties ugunsgrēka vai citos ekstremālos gadījumos.
Būtiskākais – profilakse
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona brigādes komandieris Andrejs Beļakovs norāda, ka sabiedriskā transporta vadītājiem ir jābūt sagatavotiem ekstremālām situācijām un jāprot tādās rīkoties. „Tā nav varonība, ka vadītāja pēc tramvaja vagona aizdegšanās neapjuka, taču, tā kā šādas nelaimes nenotiek bieži, viņa tomēr bija malacis,” uzskata VIGD Kurzemes reģiona brigādes komandieris. Viņš atzīst, ka cilvēku un vadītājas rīcība bijusi ļoti pareiza, vispirms domājot par evakuāciju, jo tramvaja vagons, kurā ir daudz gumijas un plastmasas, tāpat kā automašīna, deg ļoti strauji un ne vienmēr to ir vērts dzēst – vispirms jāglābj cilvēki.
A. Beļakovs skaidro, ka ugunsdzēsēji nekontrolē ne sabiedriskā transporta tehnisko stāvokli, ne drošību tajos. Kontroli veic tehniskajā apskatē, taču, viņaprāt, galvenais ir nevis kontrole, bet transportlīdzekļu īpašnieku attieksme un profilakses drošības pasākumi: „Saimniekiem ir jārūpējas, lai transportlīdzekļi vienmēr būtu labā tehniskā stāvokli. Transports, īpaši sabiedriskais, ir paaugstinātas bīstamības iekārtas, kam nepieciešama pastiprināta uzmanība. Un noteikti, kā likums to paredz, transportlīdzekļiem ir jābūt aprīkotiem ar ugunsdzēšamajiem aparātiem.”
VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandieris uzskata, ka tramvajs nav paaugstinātas bīstamības objekts un cilvēkiem pēc notikušā negadījuma nevajadzētu baidīties tajā kāpt iekšā: „Mēs riskējam visu laiku. Tikpat bīstami ir atrasties mājā, kurā ierīkota gāzes apkure. Tāpat bīstami iet pa ielu, jo uz galvas var uzkrist ķieģelis. Tramvaja vagonam ir vairākas izejas, turklāt pasažieri tajā cits citam var palīdzēt.”
Mikroautobusu šoferi labojas
Ceļu policijas darbinieki novērojuši, ka vispārgalvīgāk brauc maršruta mikroautobusu vadītāji. Taču viņi skaidro, ka pasažieru pārvadājumus mūsu pilsētā kontrolē Pašvaldības policija, kas arī pievērš pastiprinātu uzmanību pasažieru skaitam mikroautobusos. Pašvaldības policijas Transporta kontroles nodaļas priekšnieka vietnieks Andis Košinskis piekrita, ka mikroautobusi ir bīstamāki, jo to ir ļoti daudz. Viņš skaidroja, ka galvenokārt tiek kontrolēts tas, lai mikroautobusi apstātos pieturā, kā to paredz noteikumi, lai vadītāji dotu pasažieriem biļetes, lai netiktu pārsniegts atļautais pasažieru skaits, jo tas rada bīstamību. Samazinoties gadījumu skaits, kad transportlīdzeklī uzņem vairāk pasažieru, nekā atļauts.
Kopumā situācija drošības jomā uzlabojusies: „Vairs nav tādu situāciju, kā bija pirms pāris gadiem, kad mikroautobusi cits citu apdzina, braucot pat ar ātrumu 80 kilometru stundā.”
Citāts: „Ceļu policijas darbinieki novērojuši, ka vispārgalvīgāk brauc maršruta mikroautobusu vadītāji”.
Vai jūs uztraucaties par savu drošību, braucot sabiedriskajā transportā?
Nē, uzņēmumos pietiekami labi rūpējas par transporta tehnisko stāvokli – 7 % (58)
Jā, tehniskajam stāvoklim būtu jāseko līdzi daudz rūpīgāk – 34 % (285)
Nelaimes gadījumus nevar paredzēt – 59 % (498)
Daiga Luterе, Una Zāģere
2009. gada 18. septembrī „Kurzemes Vārds”
Amatpersonas atbild
Esmu pensionāre, mans jautājums deputātiem: kad Liepājas dome ir pieņēmusi lēmumu par mūsu darba stāža naudu atteikt iegādāties autobusa mēnešbiļetes? Ja stāža naudu pieskaita pensijai, tad mums ir vairāk par 145 latiem un mēnešbiļete ar atlaidi nepienākas. Kāpēc tā?
Liepājas domes izpilddirektors Edgars Rāts:
– Liepājas dome šā gada 13. augustā pieņēma lēmumu Nr. 281, ar kuru tika apstiprināti saistošie noteikumi „Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā”, kas nosaka tās pasažieru kategorijas, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atlaides. Saistošo noteikumu 2.11. punkts nosaka, ka nestrādājošie pensionāri, kuriem piešķirtās pensijas apmērs un piemaksa par darba stāžu, kā arī citu valstu pensija ir 145 lati vai mazāka, ir tiesīgi saņemt mēnešbiļetes braukšanai pilsētas maršruta autobusos vai tramvajā ar 50 procentu atlaidi no mēnešbiļetes cenas.
2009. gada 18. septembrī „Kurzemes Vārds”
Neuzmanība sagādā kreņķus
Vakar pēcpusdienā pietiekami modrs satiksmē nebija automašīnas „Chrysler Voyager” vadītājs. Izbraucot no Ludviķa ielas un šķērsojot sliedes, viņš neievēroja tuvojamies tramvaju, kas ietriecās mašīnas sānos, krietni saskādējot minivenu. Cilvēki palika sveiki un veseli.
2009. gada 23. septembrī „Kurzemes Vārds”
Atlaides mēnešbiļetēm
Ar 21. septembri nestrādājošie vecuma pensionāri, kuriem piešķirtās pensijas apmērs un piemaksa par darba stāžu un citu valstu pensijas nepārsniedz 145 latus, un politiski represētie nestrādājošie pensionāri, kuriem piešķirtās pensijas apmērs un piemaksa par darba stāžu nepārsniedz 160,50 latu, var iegādāties mēnešbiļetes ar 50 procentu atlaidi. Tas darāms domes Sociālajā dienestā, nevis autoostas biļešu kasēs vai tramvaja depo, kā līdz šim. Arī skolēni no ģimenēm, kuru aprūpē ir pieci un vairāk bērnu un nav noteikts trūcīgas ģimenes statuss, var saņemt bezmaksas mēnešbiļetes domes Sociālajā dienestā, E. Veidenbauma ielā 3, 113. kabinetā: pirmdienās, otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no pulksten 9 līdz pulksten 16, piektdienās – no 9 līdz 15. Personai, kura vēlas saņemt mēnešbiļeti, Sociālajā dienestā jāuzrāda pase, politiski represētām personām – arī represētās personas apliecība, skolēniem – izglītojamā apliecība. Savukārt skolēni no ģimenēm, kurām noteikts trūcīgas ģimenes statuss, mēnešbiļetes bez maksas var saņemt savā izglītības iestādē, uzrādot izglītojamā apliecību un iesniedzot domes Sociālā dienesta izdotas izziņas par trūcīgas ģimenes statusa noteikšanu kopiju. Pārējie skolēni un studenti, kuri saņem 50 procentu atlaidi braukšanai sabiedriskajā transportā, mēnešbiļetes tāpat kā līdz šim varēs iegādāties savās izglītības iestādēs.
Arī donori un Latvijas savienības „Černobiļa” biedri, kuru pastāvīgā dzīvesvieta deklarēta Liepājas pilsētā, mēnešbiļetes tāpat kā līdz šim var iegādāties Autobusu parka un „Liepājas tramvaja” biļešu kasēs. Mēnešbiļetes var saņemt, sākot no iepriekšējā mēneša 20. datuma, līdz kārtējā mēneša 10. datumam.
2009. gada 26. septembrī „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēsti lasītāji
Klaipēdas ielā no tramvaja galapunkta virzienā uz pilsētas robežu bija gājēju ietve, ko klāja normālas betona plātnītes, ideālā kārtībā. Tagad visu plēš nost un laikam taisīs par jaunu, paplašinot ietvi par apmēram 50 centimetriem. Vai ir prātīgi šajos krīzes apstākļos ko tādu darīt, tad vismaz varēja uztaisīt šo ietvi līdz kapiem.
2009. gada 29. septembris „Kurzemes Vārds”
Lepojamies un – pamatoti
Rubrika: Aktuāls viedoklis
Liepāja ir viena no trim Latvijas pilsētām, kurā iedzīvotāji var pārvietoties ar tādu sabiedriskā transporta veidu kā tramvajs. Tieši Liepājā ir vecākā tramvajlīnija Baltijā, un nupat tā atzīmēja savu 110. dzimšanas dienu.
Manuprāt, ir trīs galvenie iemesli, kuru dēļ mūsu pilsētas pasažieri vienmēr lepojušies ar savu tramvaju. Pirmais, tas ir Vecākais Baltijā. Otrais – tas ir unikāls savu šauro sliežu dēļ. Trešais – ātrākais starp Latvijas tramvajiem. Vidējais ātrums 17,25 kilometri stundā! Lai kādi laiki bijuši, tramvajs pa pilsētu ir braucis un ietekmējis liepājnieku dzīvi. Domāju, ka tas tomēr bija ļoti novatorisks un drosmīgs pilsētas tēvu lēmums deviņpadsmitā gadsimta beigās atteikties no zirgu tramvaja un sākt būvēt pilsētas elektriskā dzelzceļa līnijas. Šis projekts, kā šodien to mēdz saukt, pilsētai izmaksāja vairāk nekā miljons rubļu un, lai saņemtu kredītu, ieķīlāti bija daudzi vērtīgi pašvaldības īpašumi. Tika darīts viss, lai pašvaldība godam atdotu ņemto kredītu, un tas arī veiksmīgi izdevās.
Vēl pirms daudziem gadiem es braucu ar tramvaju līdz Karostai, kā puika esmu vizinājies ne vienā vien tramvajā arī par zaķi. . . Kad vēl visa maršruta garumā nebija dubulto sliežu un Siena tirgū vai pie Pētertirgus bija jāgaida pretimnākošais tramvajs, bija bridis, lai izkāptu ārā un uzpīpētu. Divdesmitā gadsimta sākumā izmantoja arī tādus tramvajvagonus, kuru durvis pasažieriem pašiem bija jāver vaļā. Domāju, ka katram pilsētniekam ir savs stāsts par tramvaju, un ne velti liepājnieki smaidot saka, ka ir trīs neatņemamas viņu ikrīta lietas. Proti, krūze tējas vai kafijas, laikraksta „Kurzemes Vārds” lasīšana un brauciens tramvajā uz darbu.
Tramvajs nekad nebūs lieka greznība, jo mūsu pilsētas īpatnība tāda, ka tā izstiepusies kā tieva, gara ģimnāziste starp ezeru un jūru, un tieši tramvajs nodrošina visērtāko satiksmi cauri pilsētai.
Juris Rāķis
2009. gada 29. septembris „Kurzemes Vārds”
Liepājā – vecākais tramvajs Baltijā
Vakar dienas vidū viens tramvajs neapstājās nevienā pieturā. Tas uzņēma tikai dažus īpašus pasažierus.
Piemēram, domes priekšsēdētāju Uldi Sesku ar viņa pavadoņiem, kādu kundzīti ar būrī ieliktu dzīvu vistu, bariņu jauniešu – Dienvidrietumu rajona iedzīvotājus – un vēl dažus īpatņus, ko atveidoja cirka studijas „Beztemata” mākslinieki. Neparastā brauciena iemesls – Liepājas tramvaja 110. dzimšanas dienas svinības teatralizētā gaisotnē. SIA „Liepājas tramvajs” direktors Aigars Puks bija ļoti laipns un gan tos viesus, kas bija nopirkuši biļetes, gan ari zaķus cienāja ar saldu tēju un pankūkām. Konduktore Iveta Ļesina, mēģinot pārkliegt tramvajvagona rīboņu un saviesīgo sarunu čalu, klātesošos cītīgi iepazīstināja ar Liepājas tramvaja raibo vēsturi.
Liepājnieki patiesi var lepoties, jo mūsu pilsētā ir vecākais elektriskais tramvajs Baltijā, kas darbu sāka 1899. gada 26. septembrī. Pašlaik ir viens maršruts, un tā garums 6,9 kilometri. Visa maršruta izbraukšana vienā virzienā aizņem apmēram 24 minūtes.
Foto: Tramvaja 110. dzimšanas dienas organizatori bija parūpējušies par jautrību, pasažieru lomā ļaujot iejusties cirka studijas „Beztemata” māksliniekiem un dzīvai vistai.
2009. gada 19. oktobrī „Kurzemes Vārds”
„Mēs izaugsim visi kopā!”
LĪGA ROGULE nav pelnu pelēka, sagrauta nelaimes čupiņa, kas sarāvusies raud kaktiņā. Jaunā sieviete sēd uz nelielas kušetes pie lielā loga un gaišu seju tamborē sarkanu šalli. Istaba spodra, logs spodrs. Viņai apkārt tinas trīs gadus vecais Māris – te padzenā pusauga runčukam Mūrim pie deguna kastani, te, skaļi dūcot, stumj pa grīdu jau tā paskaļi grabošo rotaļu mašīnu, te iesēžas klēpī, mammas rokdarbu malā pastumjot.
Ir priekšpusdiena. Lielie bērni – vienpadsmit gadu vecā Elīna, deviņgadīgā Jolanta un astoņgadīgais Jānis – ir skolā. Pavaļas brīdis. Varētu būt pats gaišākais dienas gaitā, ja vien pagātne tik neatlaidīgi nemudinātu: tu nedrīksti sēdēt, tev jāmeklē darbs, tev jāstrādā, jo cits neviens tavus bērnus neaudzinās.
Palikt vienai – liktenis vai nejaušība?
Jā, 37 gadu vecumā Līga Rogule ir palikusi viena. Stāsts ir gana baiss un sarežģīts. Un reizē līdzīgs daudzu citu sieviešu stāstiem.
Augusi Rīgā. Mācījusies profesionāli tehniskajā skolā par adītāju. Diplomu dabūjusi. Strādāt nav iznācis. Tie bijuši pārmaiņu pilnie deviņdesmitie. Augusi Rīgā. Mācījusies profesionāli tehniskajā skolā par adītāju. Diplomu dabūjusi. Strādāt nav iznācis. Tie bijuši pārmaiņu pilnie deviņdesmitie gadi. Trikotāžas kombināts „Maiga”, kurā viņa bijusi praksē un kurš bija pārtapis par uzņēmumu ar citu nosaukumu, izvirzījis noteikumu: tiem, kas grib strādāt, jāiegādājas uzņēmuma pajas. Līgas ģimenei naudas to iegādei pietrūcis. Lai galīgi nepaliktu bez darba, mamma, ilggadēja trolejbusa vadītāja, iekārtojusi meiteni Tramvaja un trolejbusu pārvaldē par trolejbusu mazgātāju. Tur arī notikusi liktenīgā satikšanās.
„Biju akla, ar riktīgi rozā brillēm,” tagad godīgi atzīst Līga. Aigars Ūdris viņu savaldzinājis. Vai tā bijusi tikai kaislība vai arī mīlestība, Līga tagad vairs nerunā. Bet toreiz viņu nebaidījis tas, ka Aigaram jau bijusi ģimene, ka sola no tās šķirties, bet solījumu nepilda. Uzskatījusi: galvenais, ka viņu mīlot. Par to, ka mīļotajam cilvēkam var izrādīties pavisam citāda daba, nekā viņš to demonstrē jaunai meitenei, protams, nedomāja.
Kad Aigars iekļuvis avārijā un zaudējis darbu, pārgājuši dzīvot uz Tukumu, kur mitusi viņa māte. No sākuma viss bijis labi, lai arī oficiāli tā arī neapprecējušies. Bet ar laiku sākušās nesaskaņas. Līga reiz atklājusi, ka viņam ir cita sieviete. Piedevusi. Bet velti. Vilties nācies vēlreiz. „Tā bija baiga nakts,” viņa atceras. „Atgriezos Tukumā ar vilcienu no Rīgas kopā ar lielāko meiteni, biju aizbraukusi pie mammas, jo bija nomirusi vecmāmiņa. Vilciens pienāca stacijā. „Re, tētis!” iesaucās meitiņa. Palūkojos pa logu: Aigars kopā ar kādu svešu sievieti uz soliņa ēd saldējumu, apkārt ar saldējumiem rokās lēkā sveši bērni. Pārgāju mājās. Abi mazie bērni ieslēgti istabā, pamesti vieni.”
Tas bijis sākums. Aigars atgriezies piedzēries. Protams, bijis tracis. Vēlāk vīrs sācis dzert pamatīgāk, un viņa piedzīvojusi gan morālu, gan fizisku vardarbību. „Sita gan mani, gan bērnus. Reiz es pat ar nazi rokā nostājos bērniem priekšā, biju gatava uz visu, lai mūs liktu mierā, par sekām vairs nedomāju,” viņa ir atklāta. Un turpina: „Iepazinām arī badu.” Pat tik tālu reizēm esot nonākuši, ka nav bijis ne tikai pašiem, ko ēst, bet bijušas arī dienas, kad nav bijis ne kripatas, ko bērniem iedot.
Tukumā Līga tomēr nodzīvojusi vienpadsmit gadu. Līdz beidzot nav izturējusi un aizbēgusi uz Rīgu pie mātes. „Ar to, kas bija mugurā, pie rokas pāris maisiņu ar bērnu drēbītēm, kādu dienu saņēmos un braucu pie mātes. Taču dzīvoklis bija uz brāļa vārda, brāļa sieva kategoriski bija pret to, ka tur palieku. Māte nostājās viņas pusē. Tā nokļuvu uz ielas,” viņa atceras.
„Ģimenes atbalsta centrs man atrada vietu Ropažu pagasta „Muceniekos”, kur mīt bēgļu ģimenes.”
Kamēr Līga tur mitinājusies, vīrs panācis, ka viņa ar bērniem no Tukuma dzīvokļa tiek izdeklarēta. Pēc laika viņa nokļuvusi Talsu Bērnu un sieviešu krīžu centrā, bet šis centrs savukārt sazinājies ar Liepājas „Mārtiņmāju” un lūdzis pieņemt Līgu un viņas bērnus.
Ir tomēr labi ļaudis
26. oktobrī paies trīs gadi, kopš viņi visi ir Liepājā. Kopš šās vasaras 30. jūlija viņi visi dzīvo pašā jaunākajā sociālajā mājā Liepājā – Ģenerāļa Baloža ielā 1. „ „Mārtiņmāja” visvairāk arī palīdzēja,” atzīst Līga Rogule.
„No sākuma mūs tur uzņēma, tad bija iespēja dzīvot un deklarēt dzīvesvietu kādā citā dzīvoklī, bet pēc gada atkal atgriezāmies „Mārtiņmājā”. Gadu īrējām dzīvokli centrā, bet tas bija nesamaksājami dārgs. Tad rakstījām uz Liepājas domi, lai mūs uzņem rindā, mums piedāvāja vietu sociālajā mājā.”
Ļoti labus vārdus viņa saka arī par Liepājas Sociālo dienestu. „Salīdzinot ar citām vietām, kur līdz šim biju lūgusi palīdzību, te attieksme bija kā diena pret nakti. Ģimenes atbalsta daļas darbiniece mūs apmeklēja jau „Mārtiņmājā”, izrunājāmies par visu, palīdzēja saprast, kas jādara,” viņa stāsta.
Pagājušogad Līga Rogule sākusi mēģināt strādāt par tramvaja vadītāju. Taču nācies darbu pārtraukt, Mārim tad vēl bērnudārza nav bijis, un auklei naudas arī ne, bet vecākajai meitiņai tikt galā ar diviem brāļiem nav bijis viegli. Tagad Mārim piešķirta vieta bērnudārzā, un, kad puika atlabs pēc saaukstēšanās, Līga sola atkal iet vaicāt, vai nevarētu atsākt strādāt par tramvaja vadītāju. Apgalvo, ka ilgojas strādāt, kaut arī ar bērniem darba daudz.
„Man viņi visi mīļi, visi sagādā prieku,” viņa saka un pieglauž klāt Māri.
Māris ir viņas otrās lielās uzticēšanās rezultāts. Izgājusi burtiski caur elli, viņa tomēr atkal esot noticējusi, ka ir cilvēks, kas spēj saprast, palīdzēt. Un – atkal piedzīvojusi vilšanos. Par uzticību viņai un jaunajam draugam katram bijuši savi priekšstati. Kad vīrietis uzzinājis, ka gaidāms bērns, atteicies par viņiem gādāt.
Tagad viņi visi dzīvo no uzturlīdzekļiem – 160 latiem, ko saņem no valsts alimentu vietā, un ģimenes pabalsta, tā saucamās bērnu naudas – par visiem četriem tie ir 32 lati. Pēdējā mēnesī Līga saņēmusi arī trūcīgas ģimenes pabalstu – 16 latu. Tas ir viss, no kā jāmaksā skolas nauda, jo abas meitenes apmeklē Katoļu pamatskolu, un izdevumi par divistabu dzīvoklīti. Oktobri par to bijis jāmaksā 25 lati. Par apkuri vēl rēķins nav redzēts, apkure vēl nav sākta. Apsaimniekošanas izdevumi bijuši 3,34 lati, mazliet vairāk nekā astoņi lati par karsto ūdeni. Dārgi iznākot maksāt par gružiem.
„Ēst cenšos gatavot pēc iespējas lētāk,” stāsta Līga Rogule. „Sapērku kartupeļus, gatavoju bērniem sautējumus pusdienām, vakariņām reizēm pankūkas. Māris parasti paēd bērnudārzā. Pati iztieku ar tēju vai kafiju no rītiem, ēst vairs negribas. Lielākoties pērku akcijas preces, ļoti skatos uz cenām. Produktus laiku pa laikam saņemu arī no „Mārtiņmājas”. Lielu paldies varu teikt abām palīdzības mājas meitenēm – Zintai un Ivetai. Viņas ļoti nāk pretim. Palīdz, uzklausa. Man tā vieta ir kļuvusi par tādām kā mīļām mājām. Gandrīz vai tāda sajūta, ka būtu tur piedzimusi un uzaugusi. Režīma tur nav. Tikai jābūt atklātam. Tur dzīvojām visi pieci vienā istabiņā, jutāmies kā vienas lielas ģimenes daļa. Tur labestības auru jūt plūstam pretī, jau sētā ieejot. Pirmo reizi man neviens neko nepārmeta, es netiku nonicināta, mani ar maniem četriem bērniem pieņēma tādu, kāda biju, mani saprata. Protams, neuzkrītoši, nepavēlot, neuzspiežot ieteica, kā vajadzētu rīkoties. Un, kad tā lēnām pie sevis padomāju, sapratu, ka viņām taisnība. Un pieņēmu bez aizvainojuma.”
Visas mēbeles, kas izvietotas jaunajā dzīvoklītī, arī no „Mārtiņmājas”. Kad Līga tur iegājusi pirmo reizi, virtuvē bijusi tikai gāzesplīts un izlietne. Bet ar dzīvokli viņa apmierināta. Viss jauns. Ir vannasistaba ar dušu. Spodri gaiteņi un kāpņu telpas, lifts. „Vēl jau vajadzētu skapi, dažus virtuves skapīšus,” saka Līga Rogule. „Lielais puika Jānis guļ uz izvelkamā krēsla, Māris – uz neliela dīvāniņa. Meitenēm otrā istabiņā katrai savs guļamais.”
Viss pamazām sakārtojas. Līga Rogule ļoti cer, ka viņa tiks arī pie darba. „Mēs izaugsim!” viņa saka par sevi un bērniem. Un gribu viņai ticēt. īpaši klausoties viņas atzīšanos, ka pati ir bijusi pamests bērnu nama bērns, ko ģimene, ko viņa visu mūžu sauc par savu, adoptējusi divu mēnešu vecumā. „Mēs izaugsim visi kopā,” viņa uzskata.
Paraksts foto: Līgas Rogules bagātība ir viņas bērni. Viņa gatava par tiem cīnīties.
Līvija Leine
2009. gada 23. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Aizdegas būdiņa
Vēlā otrdienas vakarā aizdegusies būdiņa tramvaja gala pieturā Klaipēdas ielā. Uguns paguvusi izplesties divu kvadrātmetru platībā.
2009. gada 24. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Dārgie ļaudis kļūst lētāki
(…)
Liepājas pašvaldības uzņēmumu valžu locekļu un priekšsēdētāju algas.
Par 2007. un 2008. gadu norādīts gada kopējais atalgojums amatā,
par 2009. gadu – pašreizējā mēnešalga (tūkstošos latu).
Amatpersona |
Uzņēmums |
2009 |
2008 |
2007 |
Andis Dejus |
„Liepājas ūdens” |
2,04 |
36,3 |
30,29 |
Juris Bārzdiņš |
Liepājas Reģionālā slimnīca |
1,97 |
32,76 |
23,48 |
Edvīns Striks |
Liepājas Reģionālā slimnīca |
1,78 |
33,56 |
24,05 |
Normunds Niedols |
Liepājas RAS |
1,62 |
24,56 |
15,18 |
Ģirts Reinbergs |
Komunālā pārvalde |
1,5 |
27,14 |
21,9 |
Herberts Laukšteins |
Liepājas teātris |
1,5 |
2,17** |
|
Liene Busele |
Liepājas Reģionālā slimnīca |
1,42 |
23,97 |
15,98 |
Edgars Rāts |
Komunālā pārvalde |
1,35 |
23,12 |
20,37 |
Harijs Zvirbulis |
Komunālā pārvalde |
1,35 |
24,4 |
20,5 |
Gatis Griezītis |
Liepājas Olimpiskais centrs |
1,34 |
25,4 |
20,1** |
Aigars Puks |
„Liepājas tramvajs” |
1,25 |
19,7 |
15,8 |
Aldis Mūrnieks |
aviosabiedrība „Liepāja” |
1,25 |
19,76 |
12,95 |
Violeta Celma |
Vecliepājas Primārās veselības aprūpes centrs |
1,2 |
15,6 |
24,55 |
Normunds Niedols |
„Vecliepāja” |
1,2 |
14,36 |
8,74 |
Gaida Korņilko |
„Karosta” |
1,2 |
15,97 |
12,86 |
Aivars Puisītis |
„Jaunliepāja” |
1,2 |
3,41** |
- |
Agris Sprūde |
Nekustamā īpašuma rekonstrukcija |
1,1 |
14,06 |
9,45 |
Vita Hartmane |
Liepājas Latviešu biedrības nams |
0,96 |
12,74 |
9,75 |
Aldis Mūrnieks |
„Liepājas Autostāvvietas” |
0,88** |
13,23 |
9,2 |
Ivars Ķervis |
„Liepājas Autostāvvietas” |
0,88** |
- |
- |
Monta Krafte |
Liepājas reģiona Tūrisma informācijas birojs |
0,82 |
10,74 |
9,71 |
Anita Liepa |
Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centrs |
0,6 |
7,19 |
6,53 |
Artis Lagzdiņš |
Liepājas Olimpiskais centrs |
0,51 |
9,87 |
5,87 |
Rihards Belte |
Liepājas Leļļu teātris |
0,5 |
6,83 |
6,1 |
* Šeit un turpmāk visas algas norādītas pirms nodokļu nomaksas.
** Amatu ieņem nepilnu gadu; H. Laukšteins amatā stājās tikai 2008. gada decembrī; I. Ķervis šā gada vidū nomainīja A. Mūrnieku „Liepājas Autostāvvietās”.
Avots: pašvaldības kapitāla dalu turētāji un valsts amatpersonu deklarācijas.
Liepājas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi 2008. gadā (latos)
Liepājas RAS |
+120990 |
„Liepājas tramvajs” |
+61222 |
Aviosabiedrība „Liepāja” |
+52876 |
Vecliepājas Primārās veselības aprūpes centrs |
+31720 |
Liepājas Latviešu biedrības nams |
+16985 |
Komunālā pārvalde |
+15552 |
„Liepājas Autostāvvietas” |
+13765 |
Liepājas reģiona Tūrisma informācijas birojs |
+11580 |
„Karosta” |
+2773 |
„Jaunliepāja” |
+777 |
„Vecliepāja” |
+916 |
Liepājas Leļļu teātris |
-1165 |
Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centrs |
-53362 |
Liepājas teātris |
-61222 |
„Nekustamā īpašuma rekonstrukcija” |
-79632 |
„Liepājas ūdens” |
-115000 |
Liepājas Olimpiskais centrs |
-156048 |
Liepājas Reģionālā slimnīca |
-378624 |
Avots: pašvaldības kapitāla daļu turētāji.
Nora Driķe
2009. gada 31. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Tramvajam savs kustības saraksts
Nupat visās Liepājas tramvaja pieturās izvietoti tramvaja kustības saraksti. Šī informācija katrā pieturvietā pasažieriem ļaus plānot savu pārvietošanos pilsētā ar tramvaju. SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks pastāstīja, ka pieturvietās uzstādītas informatīvās zīmes vizuāli ataino tramvaja maršrutu, pieturvietu nosaukumus, izceļot konkrēto atrašanas vietu, kā arī tramvaja kursēšanas laiku un kustības dispečera kontakttelefonu. Vienlaikus ar informācijas izvietošanu notikusi arī pieturvietu tehniskā stāvokļa inventarizācija. Liepajas tramvaja līnija stiepjas 6?9 kilometru garumā no pilsētas ziemeļaustrumiem līdz tās dienvidrietumu galam. Ceļš no viena gala līdz otram aizņem 24 minūtes. Maršrutā ir 28 pieturas – pa 14 katrā virzienā.
2009. gada 31. oktobrī „Kurzemes Vārds”
Receptes labai pašsajūtai
Aigars Puks, SIA „Liepājas tramvajs direktors, SIA „Piejūras slimnīca” valdes priekšsēdētājs:
Prieks. Man patīk un uzmundrina, ja spīd saule un ir labs laiks. Kad pašam un tuviniekiem ar veselību viss ir kārtībā, kad pašam un tuviem cilvēkiem darbā labi klājas un bērniem mācības sokas. Patīk labā kompānijā ieiet pirtī, ar draugiem uzspēlēt kārtis. Aiziet un kino, teātri vai citu saviesīgo pasākumu. Patīk lasīt. Tā kā esmu kaislīgs sporta spēļu līdzjutējs, priecājos, kad veicas mūsu komandām – kā Liepājas, tā Latvijas – un pārdzīvoju to neveiksmes.
Fiziskās aktivitātes. No rītiem mājās vingroju, izmantoju trenažieri – velosipēdu. Divas reizes nedēļā dodos uz baseinu peldēt. Vasarā labprāt braucu ar velosipēdu.
Draugi. Tuvinieku, draugu, domubiedru atbalsts ir ļoti svarīgs. Īpaši šajā grūtajā laikā jācenšas savstarpēji palīdzēt, atbalstīt tos, kuriem klājas grūtāk. Kā morāli, tā materiāli. Pats cenšos palīdzību neatteikt. Zinu, ka man arī palīdzēs, ja būs nepieciešams.
2009. gada 3. novembrī „Kurzemes Vārds”
Celiņš jālabo
Liepājniece Ārija Ķuzule uz redakciju bija atnākusi, lai lūgtu palīdzību. Viens no celiņiem, kas Klaipēdas ielā ved no tramvaja gala pieturas uz Centrālkapiem, esot stipri izdrupis. Lietus laikā tur veidojas liela peļķe, un ļaudis, kas dodas uz kapiem, lai nestaigātu pa dubļiem, spiesti brist pa skaisti sakopto pļavu. Celiņš neesot remontēts vismaz gadus piecpadsmit. Komunālās pārvaldes ceļu nozares vadītājs Mārtiņš Jākobsons solīja, ka šo vietu apsekos un meklēs risinājumus, lai celiņu salabotu.
2009. gada 9. novembrī „Kurzemes Vārds”
Ciemos tramvajnieki no Tallinas
Uz Liepāju bija atbraukusi deviņu cilvēku grupa no Igaunijas galvaspilsētas tramvaju un trolejbusu uzņēmuma, lai gūtu pieredzi, kā tramvajnieki strādā mūsu pilsētā.
Tallinieši interesējās gan par to, kā SIA „Liepājas tramvajs” tiek galā ar šā laika radītajām ekonomiskajām problēmām, gan par tramvajvagonu remonta iespējām u.c. Viesi ar tramvaju devās braucienā pa pilsētu, un viņus pavadīja SIA „Liepājas tramvajs” tehniskais direktors Aigars Rauda, galvenais inženieris Valdis Bībers, uzņēmuma arodbiedrības pārstāve Dace Lūka un kustības meistare Maija Ozola. Pērkot tramvaja biļeti pie vadītāja Tallinā, pieaugušam cilvēkam tā maksājot 90 santīmu, bet skolēnam – 54 santīmus. Tallinieši braucot ar tieši tādas pašas markas tramvaja vagoniem kā Liepājas iedzīvotāji.
Paraksts foto: Tallinas delegācijas locekļi ar interesi aplūkoja 1954. gadā Liepājas tramvajnieku pašu būvēto tīrītāju, kas ziemā sliedes attīra no sniega.
Daiga Lutere
2009. gada 13 novembrī „Kurzemes Vārds”
Centrā neļaus būvēt „McDonald's” ēstuvi
Vakar domes ārkārtas sēdē deputāti nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības un iegādāties pašvaldības īpašumā zemes gabalu Lielajā ielā 16, uz kuru pretendēja arī kompānija „McDonald's”, kas vēlējās uzbūvēt tajā ātrās ēdināšanas restorānu.
Liepājas galvenā arhitekte Iveta Ansone deputātus pirms lēmuma pieņemšanas informēja, ka, zemes gabalam nonākot pašvaldības īpašumā, tai būs iespēja sakārtot pašlaik nekopto skvēru pie tramvaja pieturas pretī „Kurzemei”, apzaļumot to, ierīkot bērnu rotaļu laukumu. Viņa norādīja, ka kompānijas „McDonald's” iecere uzbūvēt ātrās ēdināšanas iestādi, paredzot apkalpot arī klientus, kas piebrauc ar automašīnām, neatbilst pilsētas vēsturiskajam veidolam, kā arī radītu lielas satiksmes problēmas.
Tam lielākoties piekrita arī deputāti, kaut gan izskanēja viedokļi, ka lēmumu nav viegli pieņemt. Pirmkārt, zemes gabala iegāde prasīs no pilsētas budžeta 300 000 latu. Otrkārt, kompānija „McDonald's” bija paredzējusi investēt lielus līdzekļus un radīt jaunas darba vietas. Tomēr pārsvaru guva viedoklis, ka apjomīgai hamburgeru ēstuvei šī nav īstā vieta, tāpēc kompānija varētu izvēlēties citu variantu, kur būvēt. Domnieki uzskatīja, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījums pilsētas centra attīstībai, un ar 12 balsīm par, vienu – pret tika pieņemts lēmums zemes gabalu iegādāties.
Sarmīte Pelcmane
2009. gada 16. novembrī „Kurzemes Vārds”
Lāpa no 18. novembra
(…)
Tātad runa ir par četrdesmito gadadienu. Taču, lai cik tas neliktos dīvaini, simtā gadadiena tika nosvinēta 1982. gadā. Jo vispirms šeit bija gāzes rūpnīca. Un mūsu pilsētā gāzi ieguva no oglēm, kuras koksēja speciālās krāsnīs 1000 – 1300 grādu temperatūrā. Ražošanas procesā ieguva arī daudzus vērtīgus blakusproduktus. Pašā sākumā mākslīgo gāzi izmantoja ielu apgaismes lukturos. 1908. gadā jau bija ap pusotra tūkstoša šādu gaismekļu. Taču gāzes apgaismojumu pakāpeniski nomainīja elektrība, bet process bija saistīts ar elektroenerģijas ražošanu – pašos pirmsākumos tramvaja vajadzībām. 1930. gadā gāzi sāka izmantot tikai ēdiena gatavošanai. Kara postījumu dēļ rūpnīcā un pilsētas tīklos bija jāpārtrauc šā mākslīgā kurināmā izmantošana līdz pat 1946. gadam.
Kirils Bobrovs
2009. gada 19. novembrī „Kurzemes Vārds”
„Monopols” liepājnieku gaumē
Ilgus gadus skvērs pie tramvaja pieturas pretī „Kurzemei” bija kauna traips pašā pilsētas centrā. Cik kāju nav izmežģīts uz izdrupušajiem celiņiem, cik kurpju papēžu nolauzts! Tagad zemes gabals nonācis pilsētas īpašumā, kaut arī par dārgu cenu, bet vismaz varam cerēt, ka beidzot šī vieta tiks sakārtota.
Sen tā vajadzēja
Pēc Liepājas galvenās arhitektes Ivetas Ansones vārdiem, pašvaldība jau sen bija vēlējusies iegūt pilsētas īpašumā šo zemes gabalu centrā, lai sakārtotu to atbilstoši iedzīvotāju ērtībām, bet tas nav bijis iespējams. Arhitekte uzsvēra, ka piespiest privātīpašnieku labiekārtot savu zemi pilsētas vajadzībām, apzaļumot, sakārtot celiņus pašvaldībai neesot bijušas tiesības. Tas neesot kā ar ēkām, kuru fasādes dome var prasīt sakārtot, lai nebojātu pilsētas ainavu. Patiesībā privātīpašnieks varējis zemes gabalam aplikt apkārt žogu un neļaut tur vispār staigāt, atzina I. Ansone. Tāpēc pašvaldībai bija jāizmanto izdevība šo zemi atdabūt pilsētai.
Domes lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības un pašai iegādāties zemes gabalu Lielajā ielā 16 paskubināja līdzšinējā privātīpašnieka Andreja Džeriņa vēlme to pārdot Alūksnē reģistrētai firmai „BM Būve”, kurai savukārt esot bijis nodoms to piedāvāt kompānijai „McDonald's” ātrās ēdināšanas iestādes būvniecībai.
Visai saprotams, ka tā sauktajam „McDrive”, kur klienti var nopirkt ēdamo, neizkāpjot no mašīnas, pašā pilsētas vēsturiskajā centrā, turklāt nozīmīgā transporta un gājēju plūsmas krustpunktā nav vietas. Tas ne tikai bojātu vēsturiskā centra veidolu, bet arī ļoti apgrūtinātu transporta kustību Lielās un Graudu ielas krustojumā. Tomēr viedokļi, gan deputātiem pieņemot lēmumu par zemes gabala pirkšanu, gan sabiedrībā pēc tam to vērtējot, ir ļoti dažādi.
(…)
Paraksts foto: Jācer, ka domes dārgais pirkums attaisnosies un drīzumā liepājniekiem vairs nebūs te jāklumburē pa bedrēm, bet viņi varēs priecāties par sakoptu skvēru.
Sarmīte Pelcmane
2009. gada 24. novembrī „Kurzemes Vārds”
Amatpersonas atbild
Tagad ziņo par Zirņu ielas rekonstrukciju. Bet varbūt tomēr vajadzētu pabeigt iepriekš plānotos darbus? Saka, ka noasfaltēta Vidusceļa iela, taču noasfaltēta tikai tās daļa: 2007. gadā – no Pļavu līdz Bernātu ielai, 2008. gadā – no Bernātu līdz Klaipēdas ielai. Bija solīts posmu no Pļavu līdz Ganību ielai noasfaltēt 2009. gadā. Tas nav izdarīts. Pa šo ielu brauc transports, arī smagais. Mājas vibrē, sienās rodas plaisas, vasarās ir putekļi, rudeņos un ziemās dubļi sitas logos. Par asfaltēšanu vairs nerunā. Tā vien šķiet, ka nauda atkal nozagta. Bet mēs, iedzīvotāji, solījumu neesam aizmirsuši.
SIA „Komunālā pārvalde” valdes priekšsēdētājs Ģirts Reinbergs:
– Vidusceļa ielas rekonstrukcija minētajā posmā no Pļavu līdz Ganību ielai bija sākotnēji iekļauta grants seguma brauktuvju rekonstrukcijas programmā. Darbus bija paredzēts veikt par Valsts autoceļu fonda piešķirto finansējumu. Valsts ekonomiskā stāvokļa dēļ plānoto finansējumu samazināja par gandrīz 86 procentiem. Līdz ar to tika izslēgta grants ielu brauktuvju rekonstrukcijas programma un arī samazināti ikdienas uzturēšanas darbu apjomi (bedrīšu remonts, lietus ūdens sistēmas, bruģa un grants seguma uzturēšana u.c.) atbilstoši piešķirtā finansējuma apjomam. Programmu turpināt droši vien varēs pēc ekonomiskās stabilitātes atjaunošanās valstī un atbilstoša finansējuma saņemšanas. Ikdienas uzturēšanas darbi – brauktuves planēšana, profilēšana, grants papildināšana grants seguma ielās, arī Vidusceļa ielā, notiek pēc ielu regulāras apsekošanas atbilstoši nepieciešamībai, pieejamajam finansējumam, ņemot vērā arī laika apstākļus.
Zirņu un Ganību ielu kā tranzīta maģistrāļu un to savienojošo ielu rekonstrukcija tiks veikta par Eiropas Savienības piešķirto finansējumu konkrētam mērķim, tāpat kā pilsētas apgaismojuma rekonstrukcija, tramvaja līnijas pagarināšana u.c.
2009. gada 26. novembrī „Kurzemes Vārds”
Sākam rotāties
Vakar Liepājā sāka izrotāt pilsētu Ziemassvētkiem – jau desmito gadu pēc kārtas Rožu laukumā uzstādīja metāla karkasu, kurā iestiprinās 600 mazu, mežu cirsmu tīrīšanā iegūtu eglīšu, tādējādi veidojot lielo pilsētas egli. Rotājumi parādījušies arī citās Liepājas vietās.
Ziemassvētku rotājumus šogad galvenokārt koncentrēs pilsētas centrā, un līdzekļu taupīšanas nolūkos paredzēts izmantot un atjaunot jau iepriekšējos gados izgatavotās rotas. Piemēram, pilsētas lielās egles rotāšanai izmantos baltās bumbas, kuras papildinās ar interesantām gaismas spēlēm. Rožu laukumā līdz nedēļas beigām uzstādīs arī Adventes vainagu, kuram pāri vedīs pērn apmeklētāju tik ļoti iecienītais romantiski izgaismotais tiltiņš, bet iepretim Latviešu biedrības namam atradīsies bērnu iemīļotā „Piparkūku pilsētiņa” ar mājiņām un slidkalniņu.
Pilsētas galvenā māksliniece Agita Ansule pastāstīja, ka rotājumiem šogad izlietos divreiz mazāku finansējumu nekā pērn – ap 23,5 tūkstošiem latu. „Varbūt tieši pašlaik, kad pienākuši grūtāki laiki, Ziemassvētku rotas spēs liepājniekus kaut nedaudz uzmundrināt un ikviens cauri pilsētai izies ar gaišu smaidu,” cer A. Ansule.
Arī šogad katru autobraucēju Brīvības ielas galā pie kanāla laipni sveicinās pilsētas sargeņģeļi, Tramvajtilts būs rotāts ar piparkūkām, bet Lielajā ielā papildinās un atjaunos lāsteku rotājumu. Kokos pie lielākajiem dievnamiem iedegs Dieva gaismas, tās rotās arī koku vainagus pie Liepājas Universitātes un Rožu laukumā, Jūras ielas sadalošajā joslā un lokveida krustojumā starp mazām izrotātām eglītēm vietu atradīs stirniņas, bet uz Līvas laukuma lokveida krustojumu, spožā ziemas rotā ietērpts, uz laiku pārcelsies arī ziedu gliemezis. Pa pilsētu kursēs gaismas tramvajs – viens ar gaismiņām izrotāts tramvaja vagons.
Pilsētas rotāšanā šogad iesaistījušies vietējie uzņēmēji – SIA „KDD”, SIA „US Holding”, SIA „Dizainers”, SIA „Reklāmas ateljē” un SIA „Liepājas Elektromontāža”, bet eglītes pilsētai piegādā uzņēmums „Virāža A”.
Anda Pūce
2009. gada 27. novembrī „Kurzemes Vārds”
Amatpersonas atbild
Liepājas domei: tiem pensionāriem, kuri saņem pensiju līdz 145 latiem, dod mēnešbiļetes par 7 latiem un tramvajam par 5 latiem. Dēls ir 3. grupas redzes invalīds, nestrādā, saņem 112 latu. Vēl iepriekšējā mēnesī viņam deva braukšanas talonu, bet šoreiz teica, ka jāiegādājas mēnešbiļete par pilnu maksu. Kāpēc tā?
Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Ronalds Fricbergs:
– Ņemot vērā, ka ar šā gada 1. jūliju valsts atcēla finansējumu sabiedriskajam transportam, Liepājas pilsētas domei bija jāuzņemas papildu finansiālas saistības. Lai to izdarītu, tika pieņemti jauni saistošie noteikumi „Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā”, kuri diemžēl neparedz braukšanas maksas atvieglojumus 3. grupas invalīdiem. Uzlabojoties finansiālajai situācijai, tiks lemts par atvieglojumu loka paplašināšanu.
2009. gada 1. decembrī „Kurzemes Vārds”
Tramvajs sašķaida automašīnu
Rubrika: jaunumi un notikumi
„Es pat nezinu, no kurienes tā mašīna radās,” aizvien vēl šokēta par notikušo, sacīja tramvaja vagona vadītāja, kura pirmdienas rītā Klaipēdas ielā iepretī Līvas kapiem piedzīvoja sadursmi ar automašīnu „Audi”.
Ap astoņiem, pusdeviņiem no rīta vairums cilvēku dodas uz darbu. Tāpēc gan pikti, gan neizpratnes pilni bija cilvēki, kuri iekāpa tramvajā pie veikala „Sala XL”, lai dotos centra virzienā, bet jau pēc pāris simt metriem bija spiesti kāpt ārā un turpināt ceļu kājām. Tad arī viņu skatienam pavērās sirreāls skats. Ielai šķērsām pāri gulēja sašķaidīta „Audi” markas automašīna, kurai aizvien vēl darbojās ieslēgti logu tīrītāji, ap to mētājās ritenis un citi bleķi. Bet apmēram metrus simt tālāk stāvēja tramvaja vagons ar zīmīgu uzrakstu sānos – „Nepabrauc garām!”, un tam triecienā bija stipri bojāti priekšējie dzelži.
Tramvaja vadītāja, manāmi satraukta, staigāja pa vagonu un mēģināja nofiksēt durvis atvērtā stāvoklī, taču acīmredzot elektronika bija bojāta. „Es pat īsti nezinu, kas notika. Braucu šajā posmā droši, jo man te ir galvenais ceļš. Pretī pa ielu, kur ir vienvirziena kustība, arī neviens nebrauca. Un te pēkšņi jutu spēcīgu triecienu. No kurienes mašīna uzradās, nezinu. Vagons palēkdamies vēl nobrauca metrus simt un tikai tad apstājās. Labi, ka noturējās uz sliedēm. Bet tā mašīna stāv tur. Neviena nav. Laikam aizmukuši, pirms ieradīsies policija,” stāstīja tramvaja vadītāja.
Valsts policijas Kurzemes reģiona policijas pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse pastāstīja, ka automašīnas „Audi” vadītājs tomēr braucis pa Klaipēdas ielu atļautajā virzienā, proti, prom no centra. Taču nezināmu iemeslu dēļ nav novaldījis stūri un uzgrūdies pretī braucošajam tramvajam. Pēc sadursmes 1980. gadā dzimušais vīrietis notikuma vietu šokā pametis, bet pēc tam nācis pie prāta un atgriezies. Bija arī iemesls mukt – vainīgajam izelpā konstatētas 1,22 promiles alkohola, un tāds pārkāpums tagad viņam ir atkārtoti gada laikā.
Paraksts foto: Lūk, kas paliek pāri no automašīnas, ja tā mēģina spēkoties ar tramvaju.
Viktors Ulberts
2009. gada 8. decembrī „Kurzemes Vārds”
Pārvērtības par Eiropas naudu
Izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, Liepājā patlaban tiek īstenoti vairāki projekti. Vērienīgākais no tiem – stacijas laukuma rekonstrukcija, bet ne mazāk nozīmīga ir tūrisma maršruta „Liepāja – kā pa notīm” pilnveidošana, kā arī veloceliņa būvniecība.
Stacijas laukumā pilnā sparā rit laukuma seguma nomaiņa un tiek sagatavota vieta jauno nojumju būvniecībai. Paredzēts, ka ar nojumēm segtās platformas iekāpšanai autobusos atradīsies tuvāk stacijas ēkas durvīm. Stāvvieta autobusiem būšot liela un ērta, kā arī paredzētas vietas vieglo automašīnu novietošanai un taksometru pieturvieta, sakārtos arī abas tramvaja pieturas. Vel plānots veikt teritorijas labiekārtošanu, uzstādot strūklaku, soliņus, barjeras, atkritumu urnas, puķu kastes, tūrisma informācijas stendus, apgaismojumu.
Projekta kopējās izmaksas ir 1 399 118 latu, no tām ERAF finansējums – 1 143 902 lati, valsts budžeta dotācija – 80 746 lati, Liepājas pilsētas pašvaldības finansējums – 174 470 latu. Par ERAF līdzekļiem turpinās arī tūrisma maršruta „Liepāja – kā pa notīm” pilnveidošana un papildināšana. Tajā tiks iekļauti jauni apskates objekti – dzejnieces Mirdzas Ķempes pieminekļa laukums, Gulbju dīķis, piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem, un lidotājiem, jūgendstila apbūve Kūrmājas prospektā un Graudu ielā.
Sarmīte Pelcmane
2009. gada 16. decembrī „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēsti lasītāji
Mūsu pilsētā daudz skaistu vietu. Taču ir arī tādas, ko vajadzētu sakārtot. Piemēram, iebraucot no Nīcas puses pilsētā, pie tramvaja gala pieturas ir necila būdiņa. Kam tā vajadzīga, kas to izmanto? Tālāk katlumāja, kas ir ļoti noplukuši. Un arī Klaipēdas ielas 88./68. māja būtu jāsakārto, lai skats būtu patīkams
2009. gada 21. decembrī „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēsti lasītāji
Lai taču vienreiz liek mierā tualeti tramvaja galapunktā. Lai iemāca bērniem un mazbērniem, ka nedrīkst būves apzīmēt un noskrāpēt. Tad nebūs neestētiskā skata.
2009. gada 22. decembrī „Kurzemes Vārds”
Gremde vai peldriņķis
Šogad ir apstiprināti pilnīgi visi Liepājas domes iesniegtie projekti, kuri pretendējuši uz dāvinātu Eiropas Savienības fondu un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (saukti par Kioto projektiem) naudu. Ir ļoti liels gandarījums par paveikto, neslēpj Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis, apliecinot, ka pašvaldības ieceres nav mazinājušās par spīti aizvien dziļākai krīzei.
Viņš uzsver, ka dome rīkojusies stratēģiski ļoti pareizi, kad pirms pusotra gada nolemts ņemt kredītu trīspadsmit projektu tehniskās dokumentācijas izstrādei, arī tehniskajiem projektiem. Tieši tas sekmējis, ka pašvaldība bija sagatavojusies ES naudas apguvei.
V. Vitkovskis atzīst: „Pašlaik ir tā, ka reālais ieguvums vietējai ekonomikai – ir vismaz nodarbinātība. Atdevi budžeta ieņēmumos mēs nejūtam. Bet atdeve būs nākotnē – pievienotā vērtība, ko radām, infrastruktūra, pilsētas ekonomikai tas ir pamatu pamats. Protams, mūsu ekonomika atjaunosies, un tad tas labums vēl vairāk izpaudīsies. Bet kopumā Latvijā, jāatzīst, struktūrfondi fiskālu labumu pašlaik nedod, tikai nodarbinātību un sakārtotu infrastruktūru.”
Ne reizi vien gadījies, ka domes lēmumi par atbalstu vienam vai otram projektam nāk pēdējā brīdī, radot iespaidu par drudžainu steigu.
Viņš guvis atziņu, ka lielāka uzmanība jāpievērš tehniskajiem projektiem, to kvalitātei, daudz ciešāk jābūt kopā ar projektētājiem projekta izstrādes gaitā, lai preventīvi novērstu dažādas problēmas, lai nav jācīnās ar sekām, kad projekts tiek ieviests. Līdz šim projektos nācies ieviest daudz izmaiņu būvniecības gaitā, arī – rīkot papildu iepirkumus.
Pilsētas dome ieplānojusi vēl daudzus vērienīgus projektus, kas sākami 2010. un 2011. gadā. Kā šīs ambīcijas saskanēs ar krasi saplakušo pilsētas budžetu? Lai īstenotu jaunus projektus, nāksies vēl aizņemties naudu līdzfinansējumam. Vai daudzsološie Eiropas dāvinātās naudas projekti pašvaldībai nekļūs par gremdi peldriņķa vietā?
„Būs grūti,” viņš atzīst, „naudas plūsmas plānošana prasīs daudz gudrāku pieeju. Bet Liepājas domes vadības prioritāte ir Eiropas Savienības projekti. Plānojam, ka tos projektus, kuri ir plānā, budžets noteikti izturēs. Vidējā termiņā pašvaldības uzņēmumi uzlabosies un problēmu vairs nebūs plānot arī nākamos darbus. Mēs iecerēto īstenosim, ja nebūs ārkārtas apstākļu.”
Kas būs Eiropas Savienības fondu „Vecīša maisā” Liepājai nākamgad? V. Vitkovskis uzskaita. Brīvības ielas rekonstrukcija – šonedēļ tiks izsludināts būvniecības konkurss. Tiks siltinātas 26 pašvaldības iestāžu ēkas. Par cukurražošanas nozares likvidācijas ietaupīto „sāpju naudu” Pulkveža Brieža un Cukura ielā tiks būvēts lietus ūdens kolektors un novadīti lietus ūdeņi. Gaidāms, ka sāksies lielākais nākamgada projekts – Zirņu un Ganību ielas pārbūve. 2010. gada otrajā pusē varēs sākt arī Liepājas ielu apgaismojuma rekonstrukciju, ielu rekonstrukciju un uzņēmējdarbības infrastruktūras izveides projektu – tas attiecas uz Karostu un Pulvera ielas apkaimi. Šie trīs projekti Liepājai veicami par ES Pilsētvides prioritātes programmas naudu. Nākamā gada pirmajā pusē tiek gaidīts aicinājums startēt tramvaja līnijas pagarināšanas finansējuma saņemšanai, lai to būvētu 2011. gadā.
Nora Driķe
Fakti:
Par spīti krīzei ES fondu un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēti projekti Liepājā šogad Būvniecība pabeigta:
■ sociālās mājas Flotes ielā 14 siltumnoturības uzlabošana;
■ bērnudārza „Saulīte” renovācija un paplašināšana;
■ 8. vidusskolas uzlabošana bērniem ar kustību traucējumiem.
Vēl turpinās:
■ bunkura izbūve staru terapijai un aprīkojuma iegāde onkoloģijas slimnieku ārstēšanai;
■ tūrisma maršruta „Liepāja – kā pa notīm” pilnveidošana, papildināšana;
■ stacijas laukuma rekonstrukcija;
■ dabaszinātņu kabinetu uzlabošana sešās skolās;
■ seku likvidācija Liepājas cukura rūpniecības restrukturizācijas rezultātā skartajās teritorijās;
■ veloceliņa izbūve;
■ energoefektivitātes uzlabošana 17 izglītības iestādēs.
Kopā šiem projektiem apstiprināts finansējums 15,7 miljoni latu. Faktiskās ar būvniecību saistītās izmaksas – apmēram 9 miljoni latu. Daļu no konkursos ietaupītās naudas Liepājai būs iespēja izmantot, īstenojot citus projektus.
Noslēgta vienošanās par projekta ieviešanu (iepirkumi vēl nav veikti):
■ stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana Liepājas Reģionālajā slimnīcā – ēkas renovācija;
■ energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldības iestāžu 26 ēkās.
Apstiprināts (iepirkums vēl nav veikts):
Brīvības ielas rekonstrukcija.
Kopā apstiprinātais finansējums visa šī saraksta 13 projektiem: 31 miljons latu, tajā skaitā ES fondu, KPFI un valsts finansējums – 24,5 miljoni latu.
Avots: domes Attīstības pārvalde.
Bez tam:
■ Tiek padziļināta Liepājas osta līdz 12 metru dziļumam, ar Kohēzijas fonda atbalstu. Apstiprinātais projekta budžets: 23,3 miljoni latu, neskaitot PVN;
■ Liepājas ostas pievedceļu rekonstrukcija: dzelzceļa pievedceļa būve, Karostas tilta atjaunošana, jaunas, vēl vārdā nenosauktas ielas būve no Liepājas robežas uz Cukura ielu 2,7 kilometru garumā. Projekts tiks pabeigts līdz 2010. gada 31. decembrim, finansējums – 7,36 miljoni latu.
Avots: SEZ pārvalde
2009. gada 23. decembrī „Kurzemes Vārds”
Uguns plosa seno namu
Otrdienas pievakarē ugunsgrēks izcēlās K. Valdemāra ielas 32. namā. Tas ir pamests grausts, kurš dedzis arī agrāk.
Ugunsnelaimes izcelšanās iemeslu vakar uzzināt neizdevās, jo glābēji vēl strādāja notikuma vietā. Liesmas izcēlušās kaut kur iekšpusē. Ugunsgrēka dēļ neērtības bija jāpacieš daudziem liepājniekiem, jo tika pārtraukta tramvaja satiksme. Tikai pirms dažiem mēnešiem šajā vietā sadega tramvajs.
„Kurzemes Vārds” jau 2005. gadā rakstīja, ka šī ēka ir nožēlojamā stāvoklī, taču lietas labā nekas netika darīts. Ugunsgrēks tur izcēlās pagājušā gada janvārī. Sāka svilt ēkas piebūve sētas pusē, un dzēsējiem vajadzēja četras stundas, lai likvidētu ugunsperēkli.
Liepājas pašvaldības plānos ietilpst šo ēku nojaukšana, lai atvērtu plašākai satiksmei K. Valdemāra ielu, kur tagad var pārvietoties tikai tramvajs un gājēji. Tas aizvien nebija izdarīts.
Nams K. Valdemāra ielā 32 ir 200 gadu vecs, un to nedrīkst vienkārši nojaukt. To drīkst darīt, numurējot mājas elementus, lai saglabātu precīzu informāciju par mājas uzbūvi.
Paraksts foto: Liesmas izrādījās ātrākas par Liepājas pašvaldību, un tās jau vakar sāka māju demontēt.