– Izkāpjot no tramvaja un šķēr­sojot sliežu klātni, ir jāņem vērā, ka sliedes no brauktuves vēl atdala norobežojoša ietve, uz kuras bez raizēm gājējs var nogaidīt atļaujošo luksofora signālu, lai pabeigtu šķērsot Klaipēdas ielas brauktuvi.

Kā zināms, satiksmes noteikumi paredz, ka gājējs var pabeigt šķērsot brauktuvi, ja jau atrodas uz tās, bet luksoforā sāk mirgot dzeltenais sig­nāls. Bet, ja brīdinājuma signāls ie­degas, kad gājējs vēl ir uz ietves, tad priekšroka ir automobiļu va­dītājiem.

Tātad secinājums: šķērsojot šo brauktuvi, gan gājējiem, gan vadītā­jiem ir jābūt pacietīgiem un sapro­tošiem; lai neradītu nepatīkamas situācijas.

 

 

2009. gada 25. februārī „Kurzemes Vārds”

Tīra sniegu iekāpšanas vietas

 

Ikdienā tramvaja un autobusu pieturvietas tīra uzņēmuma „Tranzīts L” trīs brigādes, bet aizvakar daudzviet pilsētā pie autobusu pieturām redzēja gan SIA „Aizputes ceļinieks”, gan citu firmu strādniekus, kuri vāca sniegu. Tas tika darīts tādēļ, ka ceļu tīrāmais transports ielu malās bija sastūmis diezgan augstu sniega valni, un, lai pasažieri ērtāk varētu iekāpt autobusā, uzņēmumu strādnieki speciāli izlīdzināja sniegu un no atsevišķām pieturām to arī izveda.

 

 

2009. gada 28. februārī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Policisti ķer zaķus, bet kas ķers autovadītājus, kuri pirms pieturas apdzen tramvaju. Ir noteikums, ka 20 m pirms tramvaja pieturas nedrīkst apdzīt, bet to pie mums neievēro.

 

 

2009. gada 7. martā „Kurzemes Vārds”

Krīzes laikā bezdarbnieki veidoja Liepāju

 

„Latvijai nav bijis otra tik smaga gada... Plūdi, neraža - tās radītais trūkums para­lizē mūsu dzīvi visās noza­rēs, ar skolu un sabiedriski kulturālo dzīvi sākot un tirdzniecību un rūpniecību beidzot. (..) Sekas daudzē­jādā ziņā būs jāpārcieš mums pašiem. Izturība būs katra pilsoņa cildenākā īpašība. Kā vārdā lai mēs visu to ciešam? Kas mūs atalgos par mūsu izturību?”

Lasu 1929. gada l. janvāra ievadrakstu „Kurzemes Vārdā”. Autors R. Lapiņš raksta, ka izturēt šis grūtības tikai valsts vārdā vien – ar to nepietiks. Un tālāk – gluži kā 2009. gadā: „Jāmin mūsu indeves: korupcija, valsts apzag­šana, valsts nodevība, izšķērdība, bezplāna saimniekošana, bez­darba kultivēšana... (..) Izšķirot kaut vai vienu no šiem jautāju­miem pozitīvi, atkristu daudzi citi.” Vai tiešām vēsture pēc 80 gadiem atkārtojas tik vienkārši? Kādi bija lielās depresijas gadi jeb pasaules krīzes gadi – no 1929. līdz 1933. – Liepājā? Vai mēs no tiem varam ko mācīties?

 

(…)

Elektrības fabrika

 

1929. gada janvārī Liepājas dome apspriedusi iespējas ņemt kredītu no Hipotēku bankas elek­trostacijas būvei un tramvaja at­tīstībai. Kopā šim mērķim vaja­dzējis 2,1 miljonu latu – apmēram tik, cik liels bijis pilsētas budžets. Elektrostacijas būve pilsētas pārskatos pieminēta no gada uz gadu ar aizvien lielāku cerību, ka tā pilsētai nākotnē dos naudu un atdevi. Šīs cerības pēc vairākiem gadiem piepildījušās. Liepāja pārdevusi elektrību un sā­kusi ar to pelnīt.

Pavisam citā noskaņā aprak­stīta pilsētas budžeta izpilde par 1934.gadu. Pilsētas kase pildījusies ļoti sekmīgi. Lielu ieņē­mumu devusi elektrības centrāle – elektrības patēriņš galvenokārt palielinājies ar strāvas patēriņu rūpniecībā. Liepājnieki daudz vairāk gājuši uz kino – apmeklē­jums palielinājies, tāpēc arī iz­priecas nodokļa ieņemts vairāk. „Līdz ar 15.maija pārmaiņām at­dzīvojās tirdzniecība, rūpniecība, maksājumi ienāca kārtīgāk nekā agrākos gados,” secinājuši tā laika pilsētas vadītāji ar Valsts prezidenta iecelto pilsētas galvu Ēvaldu Rimbenieku (pirms tam – finanšu ministrs) priekšgalā.

Kas notika 15. maijā? Ulma­ņa apvērsums – viņš atlaida Sa­eimu. G. Silakaktiņš atsaukšanos uz 15. maiju pilsētas budžeta pār­skatā gan saista vairāk ar paklanīšanos Ulmaņa diktatūras režīmam, jo arī pirms tā pazīmes rādījušas, ka pasaules eko­nomika atspirgsti

 

Ko varam mācīties no tā laika krīzes?

 

Gunārs Silakaktiņš – Liepājas vēsturnieks:

– Mācīties varam, bet nezinu, vai tas ir pieņemami mums. Paralēles ar mūsdienām ir ļoti lielas, bet tagad krīze ir globāla. Tajos gados Liepājai palīdzēja tas, ka pilsēta dabūja atpakaļ savā īpašumā tramvaju, bija nodibināta Brīvosta, tikko atklāts Liepājas – Glūdas (Jelgavas) dzelzceļš. Liepājai tagad varbūt palīdzētu būvējamā ogļu elektrostacija? Es ar cerībām skatos uz tūrisma sezonu.

Mums ir jāsaglabā neatkarīgās valsts ideāls. Liepāja Pirmajā pasaules karā bija zaudējusi trešdaļu iedzīvotāju, taču cilvēki priecājās par savu valsti, ka tā ar katru dienu kļūst ekonomiski spēcīgāka.

(…)

 

Nora Driķe

 

 

2009. gada 10. martā „Kurzemes Vārds”

Ārdās tramvajā

 

Pašvaldības policijas darbi­niekiem nācies ieviest kārtību tramvajā, kur divi vīrieši ne tikai klaigājuši, bet arī situši ar kājām pa tramvaja vadītājas durvīm, tādējādi traucējot viņai vadīt tramvaju. Abiem noformēti pro­tokoli par sīko huligānismu, kas nosūtīti izskatīšanai uz Liepājas tiesu.

 

 

2009. gada 13. martā „Kurzemes Vārds”

Paziņojums

 

Pamatojoties uz iepirkuma procedūras rezultātiem, SIA „Komunālā pārvalde” pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar SIA „Ceļu, tiltu būvnieks” par trīs tramvaja pieturvietu paviljonu piegādi un uzstādīšanu Klaipēdas ielā, Liepāja, par līgumsummu Ls 9292,80, t.sk. PVN 21%.

 

 

2009. gada 31. martā „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Kāpēc neorganizē progresīvo nodokli? Būtu liela peļņa valstij. Bet tas skar lielas algas. Saeima to negrib dzirdēt. Plēš no mazajiem pelnītājiem un pensionāriem ādu nost. Tagad Saeima rosina ātrāk ieviest eiro. Tas atkal mums, mazajiem, griezīs pa kabatu. Kam ir 150 latu pensija, tad būs apmēram 150 eiro. Būs liela peļņa vadībai atkal uz mazo rēķina. Mēs visi saprotam, zinām, mūs neviens nežēlo. Tāpat kā tas ir ar Liepājas tramvaju. Mums tik grūti nokļūt uz Dienvidu kapiem, bet neviens mūs nežēlo. Velk līniju tur, kur liela satiksme – katru minūti var braukt uz priekšu un atpakaļ. Valstsvīri strādā tā, lai būtu mazāk darba un lielāka peļņa pašiem.

 

 

2009. gada 31. martā „Kurzemes Vārds”

Firmu padomes likvidēs aprīlī

 

Četru Liepājas pašvaldī­bas uzņēmumu padomes lik­vidēs aprīlī pēc tam, kad būs apstiprināts katras kapitālsabiedrības gada pārskats un tajā pašā kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē grozīs uzņēmuma statūtus, „Kurze­mes Vārdam” skaidroja Pil­sētas domes juriste Oksana Luce. Tā tiks likvidētas pado­mes SIA „Liepājas ūdens”, SIA „Liepājas Reģionālā slim­nīca”, SIA „Liepājas tramvajs” un SIA „Liepājas teātris”.

Savukārt janvārī pēc domes priekšsēdētāja Ulda Seska rī­kojuma likvidētas padomes pašvaldības mazajās komerc­sabiedrībās SIA „Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centrs”, SIA „Karosta”, SIA „Vecliepājas Primārās veselības aprūpes centrs” un SIA „Lie­pājas Latviešu biedrības nams”. Padomes locekļi, atstājot ama­tus, nesaņems papildu ienāku­mus vai kompensācijas, infor­mēja domes sabiedrisko attiecī­bu speciālists Aigars Štāls.

Liepājas astoņu pašvaldības uzņēmumu padomēs bija 3 līdz 5 locekļi (kopā 26 amati), padomju priekšsēdētāji saņēma līdz 20 procentiem no valdes locekļa atlīdzības, bet padomes locekļi ­līdz 15 procentiem no valdes locekļu atlīdzības. Piemēram, 2007. gadā uzņēmumā „Liepājas ūdens” padomes priekšsēdētājs (domes izpilddirektors Edgars Rāts) nopelnīja 4820 latu, „Liepājas Reģionālās slimnīcas” padomes priekšsēdētāja (domes priekšsēdētāja biroja vadītāja Antra Brūna) – 4320 latu. Citos uzņēmumos padomju priekšsēdē­tāji saņēma mazāk, bet padom­ju locekļi pelnīja 990 līdz 2200 latu gadā. Padomju pienākums bija uzraudzīt uzņēmumu valdes, vai tās strādā efektīvi un pilda pienākumus pret iedzīvotājiem. Padomes sanāca kopā reizi mē­nesī vai arī biežāk, ja bija ne­pieciešamība, stāstīja O. Luce, kura pati bija padomes locekle SIA „Karosta”. Viņa pieļauj, ka pēc padomju likvidācijas var vājināties pašvaldības kontrole pār savu īpašumu.

Taču tiek saglabātas pado­mes uzņēmumos „Liepājas ener­ģija”, „Liepājas Autobusu parks” un Liepājas RAS, jo tās ir privā­tās kapitālsabiedrības, kurās tikai daļa īpašuma pieder paš­valdībai, un padomju saglabā­šana ir šo sabiedrību kompeten­cē. 25. martā izsludināti grozīju­mi likumā par valsts un pašval­dību kapitālsabiedrību kapitāldaļām, un tie arī paredz padomju likvidāciju lielākajā daļā valsts un pašvaldību uzņēmumu.

 

Nora Driķe

 

 

2009. gada 3. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Liepājai jākļūst par pilsētu visiem

 

Vēl daudz darāmā, lai tiktu pie karoga „Pilsēta visiem”: kamēr domes sēžu zālē vairāki desmiti cilvēku sprieda par vides pieejamību, Gunārs Kaimiņš, cilvēks bez kājām, kas pārvietojas sēdratiņos, pat vestibilā nebūtu ticis, ja citi nepalīdzētu atvērt smagās durvis. Uzbrauktuve uz pirmo stāvu nebija viņam pa spēkam.

Publiskais forums „Uni­versālais dizains. Vides pie­ejamība. ANO konvencija „Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām””, ko vakar kopdar­bā ar Pilsētas domi un inva­līdu un viņu draugu apvie­nību „Apeirons” rīkoja Lie­pājas Neredzīgo biedrība, pulcēja speciālistus un NVO aktīvistus gan no Liepājas, gan Kuldīgas.

Pilsētas domes priekšsēdē­tāja vietnieks Gunārs Ansiņš, invalīdu un viņu draugu apvie­nības „Apeirons” priekšsēdētājs Ivars Balodis, Liepājas Nere­dzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis un projektu vadītāja Daiga Bindere, domes izpilddi­rektors Edgars Rats, Vecliepājas arhitekte Gunta Snipke, Liepā­jas Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova, Sociālā dienesta vadītāja Iveta Puķe, Sa­tiksmes infrastruktūras daļas vadītājs Oskars Spickofs, kā arī „Zelta kruķa” balvas ieguvēju „Promenade Hotel” un veikala „Depo” pārstāvji bija vienis­prātis – Liepājai jākļūst par pie­ejamāko pilsētu Latvijā, jāiegūst standarts (goda karogs) „Pilsēta visiem”.

Liepājā jau ir iestrādes, lai tas notiktu. Mums ir skaņas luksofori, ielu stabi apzīmēti ar dzeltenām svītrām, lieli cipari autobusu logos, daudzās ielās nobrauktuves sakārtotas tā, lai būtu pārvaramas visiem cilvē­kiem, pieejamas arī daudzas iestādes, veikali, pakalpojumu punkti. Liepājas Neredzīgo biedrības projekts „Atpazīt – saskatot, sadzirdot, sataustot. Universālo dizainu ikvienam Latvijā”, kas tiek īstenots par Eiropas ekonomiskās zonas, Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas finanšu instrumen­ta un Latvijas valsts līdzekļiem, palīdzēs to ieviest visā valstī. Edgars Rāts, kurš iepazīstināja ar rīcības plānu vides pieeja­mības nodrošināšanai Liepājā, uzsvēra, ka visai pilsētai jābūt pieejamai jebkuram cilvēkam.

Plāno, ka arī invalīdiem, ve­ciem cilvēkiem un bērniem turp­māk būs ērtāk braukt tram­vajā – rekonstruējot tramvaja līniju, paredzēts iegādāt va­gonus ar zemajām grīdām. Tiek domāts par pludmales pie­ejamību. Atbilstoši universālā dizaina principiem turpinās darbi 8. vidusskolas ēkā, iekārto veloceliņus, pārveido stacijas laukumu, kur informācija būs nolasāma arī ar tausti Braila rakstā, rekonstruē Brīvības, Zirņu un Ganību ielu.

Gunta Šnipke, kas analizēja pilsētā šajā jomā paveikto, gan norādīja, ka līdz šim, jaunos ob­jektus būvējot vai renovējot, ne vienmēr izdodas īpašniekus pārliecināt, ka universālā di­zaina principi jāņem vērā, jo nav bijis tiesiska pamata to prasīt. Šķiet, vakar valsts sekretāru sanāksmē izsludinā­tais „ANO konvencijas par per­sonu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pasākumu plāns 2010. – 2012. gadam” tam lieti noderēs.

 

Līvija Leine

 

 

2009. gada 9. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Izbeidz procesu par deputāta izraisīto avāriju

 

Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvalde izbeiguši kriminālprocesu par Liepājas domes deputāta Tālivalda Vēsmiņa (Liepājas partija) 22. februāri izraisīto satiksmes negadījumu, kurā cieta gājējs. Kriminālprocess izbeigts, jo abas puses vienojušās par mierizlīgumu, informēja Lie­pājas Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieka vietnieks Ingus Ukstiņš.

T. Vēsmiņš aģentūrai LETA sacījis, ka izmaksājis cietušajam prāvu kompen­sāciju, neatklājot, cik kon­krēti. Administratīvais sods par izraisīto satiksmes nega­dījumu gan vēl deputātam nav piemērots, jo nav beidzies tam paredzētais termiņš, norādīja Ceļu policijas priekšnieks Ma­dars Kleinbergs.

„Kurzemes Vārds” jau rak­stīja, ka 22. februārī ap pulksten četriem dienā Rīgas ielā T. Vēsmiņš, vadot automašīnu „Hyundai Santa Fe”, iepretī 48. na­mam uzbrauca gājējam, kurš pieturā bija izkāpis no tram­vaja. Cietušais tika nogādāts Reģionālajā slimnīcā. Tāpat jau rakstījām, ka gadījumā, ja deputātu pie atbildības sauks administratīvā kārtā, viņam piemērojams naudassods no 10 līdz 50 latiem.

 

 

2009. gada 9. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Vai santīmi nav Latvijas nauda?

 

Uz redakciju bija atnā­kusi liepājniece, pensionāre Anna Roliča, kura, pērkot tramvajā pie vadītāja biļeti, esot piedzīvojusi, ka „santīmi nav Latvijas nauda”. Turklāt tramvaja vadītājs pret pasa­žieri esot izturējies augst­prātīgi un aizskaroši.

Lūk, A. Roličas stāsts: „4. aprīlī tramvajā iekāpu tā gala­punktā pie Centrālkapiem. Tā kā maciņā bija sīknauda, sa­skaitīju piecpadsmit 2 santīmu monētas un vadītājam lūdzu vienu biļeti. Ieraudzījis melnās kapeikas, tramvaja vadītājs aizskaroši teica: „Jūs te nākat atmazgāt savu melno naudu. To es neņemšu!” Santīmus viņš atsvieda man atpakaļ.” Tad vadītājs norādījis uz uzrakstu, kas piestiprināts pie kabīnes durvīm. Tajā teikts: ar sīk­naudu par biļeti nenorēķināties. Tramvajs vēl labu brīdi stāvējis pieturā, un, kā uzska­tīja pasažiere, vadītājam bijis ļoti daudz laika, lai pieņemtu viņas sniegto sīknaudu, sa­skaitītu to un iedotu biļeti.

Pēc tam, kad sīknauda atdo­ta atpakaļ, A. Roliča vadītājam iedevusi vienu latu. Saņemot atlikumu, ievērojusi, ka starp santīmiem ir gan 1, gan 2 santī­mu monētas. Viņa teica: „Tātad vadītājam šāda nauda tomēr ir. No kāda viņš to ir pieņēmis. Kā­dēļ neņēma no manis? Turklāt, pērkot biļeti pie tramvaja vadī­tāja, pasažieri maksā 30 santī­mu – par 5 santīmiem vairāk nekā kioskā. Uzņēmumam tas noteikti ir izdevīgi – papildu peļņa, bet kādēļ tāda attieksme pret pasažieriem un sīknaudu?”

Šo situāciju lūdzām skaid­rot SIA „Liepājas tramvajs” valdes locekli Aigaru Puku:

– Gribu atvainoties A. Roličas kundzei par šo starpgadījumu. Incidentā iesaistītais tramvaja vadītājs tiks noskaidrots un disciplināri sodīts par rupju izturēšanos pret pasažieri.

Tramvaja vagonos tik tie­šām ir izvietoti paziņojumi ar lūgumu norēķināties par talo­niem ar precīzu naudas summu un nelietot sīknaudu. Tas nepie­ciešams, lai pēc iespējas mazāk novērstu tramvaja vadītāju uzmanību no saviem tiešajiem pienākumiem – vagona vadīša­nas, kustības grafika ievēroša­nas un atbildības par pasažieru drošību. Arī par 5 santīmiem augstāka cena, pērkot talonu tramvajā, ir noteikta tā paša iemesla dēļ, nevis tāpēc, lai gūtu papildu peļņu. Proti, pasa­žieri tādā veidā tiek motivēti iegādāties talonus laikus citās tirdzniecības vietās, lai pēc iespējas mazāk traucētu vadī­tājus braukšanas laikā. Tas, protams, neattaisno tramvaja vadītāja uzvedību minētajā situācijā.

Vēl A.Puks piebilda, ka tram­vaja pasažieri, kas nonākuši lī­dzīgās situācijās, var iesniegt rakstiskas sūdzības SIA „Liepā­jas tramvajs” administrācijai Rīgas ielā 54a vai rakstīt uz e-pastu: liepājas.tramvajs@tvnet.lv vai aigars_lt@apollo.lv.

 

Daiga Lutere

 

 

2009. gada 17. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Asprāšiem cienīgā maiņa

 

Rīgas Ebreju kopienas namā notika Jautro un atjautīgo kluba Eiropas līgas astotdaļfināla pirmā daļa, kurā mūsu pilsētas komanda „Polnij Ļipec” izcīnīja pirmo vietu un iekļuva ceturtdaļfinālā.

Liepājniekiem bija jāsa­cenšas trijos konkursos: ap­sveikuma, biatlona un video konkursā. Trīs komandas, ku­ras sasniedza labākos rezul­tātus, iekļuva Eiropas ligas ce­turtdaļfinālā. Šajās sacensī­bās piedalījās septiņas ko­mandas – no Latvijas, Lietu­vas un Igaunijas. Pirmo vietu izcīnīja komanda „Polnij Ļi­pec” (Liepāja), 2. vietu ieguva komanda „109. kabinets” (Rīga), trešajā vieta palika „Svoi” (Rīga).

Scenāriju apsveikumam, video konkursam un jautra­jam biatlonam sagatavoja scenārists Garrijs Poļskijs, viņš arī palīdzēja slīpēt ak­tieru meistarību, ilgus vaka­rus pavadot mēģinājumos kopā ar jauniešiem Liepājas 2. vidusskolas aktu zālē.

(…)

Arī videoklipa filmēšana konkursam notika Garrija Poļskija stingrā vadībā ne tikai Liepājas ielas, bet arī Latvijas l. rokkafejnicā, mēbeļu veikalā „Raita” un Liepājas tramvajā. Klipa filmēšana un montēšanā daudz palīdzēja pazīsta­mās rok-grupas „Arkaim” līderis Pā­vels Osipovs.

 

Jekaterina Galiņina

 

 

2009. gada 18. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Nojauks ēku

 

Liepājas dome nolēmusi nojaukt pašvaldības īpašumā esošās ēkas (dzīvojamā ēka un trīs palīgceltnes) Slapjajā ielā 6 un uzdot šo darbu līdz šā gada 1. augustam organizēt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Komunālā pārvalde”. Pēc ēku no­jaukšanas jāsakopj teritorija, kurā paredzēts izveidot tramvaja līnijas pagarinājuma apli.

 

 

2009. gada 18. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Paziņojums

 

SIA „Komunālā pārvalde” šā gada aprīlī paredz slēgt šādus līgumus:

1) ar SIA „Firma-L4” par iepriekš neparedzētajiem projektēšanas darbiem tehniskā projekta izstrādei „Bariņu ielas rekonstrukcija posmā no Kārļa Zāles laukuma līdz Kungu ielai, Liepājā” par paredzamo līgumsummu, kas nepārsniedz Ls 10 000,00 bez PVN. Kontakttālrunis 63480767;

2) par Tramvaja tilta speciālo inspekciju un pārbaudi ar slodzi, Liepājā, par paredzamo līgumsummu, kas nepārsniedz Ls 10 000,00 bez PVN. Kontakt­tālrunis 63480767.

 

 

2009. gada 20. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Zaķi uzbrūk kontrolierim

 

17. aprīļa pēcpusdienā nelāgs incidents noticis tramvajā. Klai­pēdas ielas rajonā tramvajā kontrolierim izcēlies konflikts ar diviem pasažieriem – 1974. gadā dzimušu vīrieti un 1945. gadā dzimušu kundzi, kuri braukuši bez biļetes un atteikušies maksāt sodu. Kontrolierim sabojātas kurpes un saskrāpēts ķermenis.

 

 

2009. gada 20. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Izpildaparāta priekšgalam atalgojums palielinājies

 

Ne mazāk svarīga par Lie­pājas domes deputātu sasau­kumu ir pašvaldības izpild­institūcija, jo tieši tās rokās ir praktiskās rūpes par pilsē­tas saimniecību. Pētīsim ie­nākumu deklarācijās, kā pērn strādājuši un pelnījuši domes aparāta vadītāji: iz­pilddirektors Edgars Rāts un abi viņa vietnieki – Didzis Jēriņš un Ronalds Fricbergs.

(…)

Tāpat kā kolēģim, pienāku­mu skaits domē palielinājies arī otram izpilddirektora vietnie­kam Ronaldam Fricbergam. Iepriekš viņš bija pašvaldības Iepirkumu komisijas loceklis un padomes loceklis SIA „Liepājas tramvajs”, bet pērn pie šiem vēl nākuši klāt pienākumi – divu projektu uzraudzība, transporta infrastruktūras pārraudzība, kā arī viņš ieņēmis padomes locekļa amatu akciju sabiedrībā „Liepā­jas Autobusu parks”.

R. Fricbergs pagājušajā un ie­priekšējā gadā Liepājas domē saņēmis vienādu algu – 26 980,74 latus, tāpat arī par SIA „Liepājas tramvajs” pado­mes locekļa pienākumiem alga nav mainījusies – 2160 latu.

(…)

Jāpiebilst, ka šogad dau­dzām pašvaldības amatperso­nām pienākumi un ienākumi droši vien samazināsies. „Kurze­mes Vārds” jau rakstīja, ka jan­vārī likvidētas padomes pašval­dības mazajās komercsabiedrī­bās, bet pašlaik – aprīlī – tiek likvidētas padomes tādos uzņē­mumos kā SIA „Liepājas ūdens”, Liepājas Reģionālā slimnīca, SIA „Liepājas tram­vajs” un Liepājas teātris.

Taču tiks saglabātas pado­mes uzņēmumos „Liepājas ener­ģija”, „Liepājas Autobusu parks” un Liepājas RAS, jo tās ir pri­vātas kapitālsabiedrības, kurās tikai daļa īpašuma pieder paš­valdībai, un padomju sagla­bāšana ir šo sabiedrību kompetencē.

 

Sarmīte Pelcmane

 

 

2009. gada 22. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Žēloties? Vai palauzīt smadzenes

 

(…)

Bet ne jau šim plānotajam jaunieviesumam Liepājā vien klājas pagrūti. Nesen uzslavēju mūsu pilsētas jaunos aktīvistus, arī izklaides vietas „Bunker” vadītāju Mareku Albertu, kurš uzdrīkstējās sākt jaunā vietā rīkot ballītes. Tāpat par deju mūzikas pasākumu vietu nedē­ļas nogalēs pārtapa kafejnīca „Ilze”. Tur rosījās Liepājas Deju attīstības kluba vadītāji Kris­taps Cimbars un Madars Bite­nieks. Kas notiek tagad?

„Bunker” durvis slēgtas uz nenoteiktu laiku. „Ilzē” vairs nepulcējas jaunieši, lai dejotu elektroniskās mūzikas pava­dībā. Bet, par laimi, tāpat kā „Vakara flirta” rīkotāji, arī šie Liepājas aktīvisti nav metuši plinti krūmos, bet arī lauza gal­vu, kā radīt ko tādu, kas būtu interesants liepājniekiem. Ma­reks pievērsies labdarības sarīkojumu rīkošanai. Vasarā viņš kopā ar domubiedriem koncertestrādes „Pūt, vējiņi!” dārzā iecerējis organizēt sarī­kojumu ar dažādu mūziķu pie­dalīšanos, kā arī pa pilsētu pār­vietosies muzikālais tramvajs, kurā skanēs dzīvā mūzika. Lie­pājas Deju attīstības kluba puiši pašlaik akcentu liek uz savu kopīgo lolojumu un paralēli iespējai mācīties dejot drīzumā piedāvās apgūt kikboksu pie viena no Liepājas labākajiem kikbokseriem Kristapa Zīles.

Šie piemēri apliecina, ka, ne­tērējot laiku un enerģiju, lai žēlotos, ka tagad neko nav iespē­jams izdarīt, ka viss iet uz postu, bet, palauzot galvu, tomēr ir iespējams nodarboties ar lietām, kas patīk!

 

Inita Gūtmane

 

 

2009. gada 24. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Kultūra ir laika plūdums caur mums

 

Turpinot publikāciju cik­lu par Liepājas vērtībām, šoreiz par kultūras dārgu­miem diskutēja trīs vēstur­nieki – Gunārs Silakaktiņš, Uļa Gintnere un Rihards Rubīns. Bez skaļas kon­krētu vērtību izvirzīšanas, bet ar viedokļiem par to, kas un kāpēc ir vērtīgs, un par skatījumu caur pagātni uz tagadni.

(…)

– Bet ja mēs at­griežamies pie Lie­pājas kultūras vēr­tībām. Bez kā jūs nevarat iedomāties pilsētu kaut vai vi­zuāli?

Uļa Gintnere: – Man vispirms tie ir Liepājas dievnami, un pat ne kā arhitektūras pieminekļi, bet kā vieta, kur notiek ticības dzīve, kur ir arī tas, ko mēs varam dēvēt par sabiedrisko darbību. Tāpat Liepājas kapsētas. Jo kapsēta ir tā vieta, kur ir pagātnes zīmes, tā ir miera vieta ar savu skais­tumu, un, izejot cauri kapsētai, es izjūtu to laiku. Un vēl tā ir ostmala, jo tā, nerunājot par ostas nozīmi Liepājas dzīvē, vienmēr ir bijusi vieta, kur norisinājusies īstā dzīve – ar traģēdijām, traģikomēdijām un citiem notikumiem, kas rada ostmalai to īpašo iekšējo burvību. Tas ir kaut kas no Liepājas dvēseles. Tāpat kā zvejnieku lai­vas, kad tām seko kaijas. Jo zvejnieki ir tie riktīgie liepājnieki.

Gunārs Silakaktiņš: – Es Liepājas diev­namus savukārt uztveru kā tādas Liepājas kultūras un liepājnieku lepnības zīmes. Bet kā kultūras vērtība man Liepājā šķiet vecie rūpnieciskās apbūves objekti. Aizmirstā Kapseļu fabri­ka, kuras vārti saglabājušies Baznīcas ielā, bijušās Glāzeru liķieru fabrikas korpusi, izcili ideālais Loču tornis, Liepājas bāka kā amatniecības un estē­tikas piemineklis, Tramvaju depo Rīgas ielā, kas ir saglabājis aizpagājušā gadsimta elpu un domāšanas veidu, Romnu Dzelz­ceļa stacija, kas ir izcils piemi­neklis arhitektūrai, būvniecībai un stratēģiskajai M.P. Berči plānošanas domāšanai. Tāpat man šķiet vērtīga pieminētā ielu atribūtika, kas ir saglabājusies kā publiskās kultūras liecība. Tas ir ne tikai bruģis, bet arī dabīgā akmens apmales, karoga kātu turētāji un laternu pamat­nes, saglabājušās pastkastīšu vietas pie namiem. Un vēl sa­biedriskās celtnes, piemēram, Liepājas Latviešu biedrības nams, kas ir tā laika domāšanas l. paraugs.

(…)

 

Anda Pūce

 

 

2009. gada 24. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Amatpersonas atbild

 

Kādēļ tādas atšķirības dažādu atvieglojumu ziņā sirmajiem pensionāriem Rīgā un Liepājā? Galvaspilsētā viņiem ir daudz lielāka pretimnākšana.

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks:

– Liepājas pašvaldība vairāku gadu garumā rūpīgi seko līdzi eko­nomiskajām tendencēm pilsētā un, protams, vērtē pilsētas budžeta ie­spējas, lai no jauna aktualizētu un konkretizētu braukšanas atvieglo­jumu saņēmēju loku. Pašlaik Lie­pājā ir noteikti šādi braukšanas atvieglojumi dažādām pilsētas iedzīvotāju grupām:

■ politiski represētie nestrādājošie pensionāri, kuru pensijas apmērs mēnesī ir 160,47 lati vai mazāks, ir tiesīgi saņemt mēneškarti brauk­šanai pilsētas maršruta autobusos ar 65 % atlaidi;

■ nestrādājošie vecuma pensionāri un nestrādājošie 3.grupas invalīdi, kuru pensijas apmērs mēnesī ir 141,08 lati vai mazāks, ir tiesīgi sa­ņemt mēneškarti braukšanai pilsē­tas maršruta autobusos ar 70 % atlaidi no mēneškartes cenas, kura noteikta šai pasažieru kategorijai;

■ pensionāri, kuriem ir 75 gadi vai vairāk un kuru pensija ir 141 lats vai mazāk, pilsētas maršruta auto­busos brauc bez maksas;

■ pensionāri, kuriem ir 80 gadu vai vairāk, pilsētas maršruta autobusos brauc bez maksas;

■ septiņgadīgie bērni, kuri apmek­lē pirmsskolas izglītības iestādes vai sagatavošanas grupas skolās, mēneškarti braukšanai pilsētas autobusos vai tramvajā ir tiesīgi saņemt ar 50 % atlaidi;

■ vispārizglītojošo skolu klātienes skolēni un arodizglītības, profesio­nālās pamatizglītības, profesio­nālās vidējās izglītības mācību iestāžu dienas nodaļu audzēkņi no daudzbērnu ģimenēm, kurās ir 5 vai vairāk nepilngadīgi bērni, mā­cību gada laikā mēneškarti brauk­šanai pilsētas autobusos vai tram­vajā ir tiesīgi saņemt ar 100 % atlaidi;

■ vispārizglītojošo skolu klātienes skolēni un arodizglītības, profesio­nālās pamatizglītības, profesionā­lās vidējās izglītības iestāžu dienas nodaļu audzēkņi un augstāko izglī­tības iestāžu dienas nodaļu studenti no ģimenēm, kurām piešķirts trūcī­gas ģimenes statuss, mācību gada laikā mēneškarti braukšanai pilsē­tas autobusos vai tramvajā ir tiesīgi saņemt ar 100 procentu atlaidi;

■ donori mēneškarti braukšanai pilsētas autobusos vai tramvajā ir tiesīgi saņemt ar 50 % atlaidi;

■ Latvijas republikāniskās savienības „Černobiļa” Liepājas nodaļas biedri pilsētas maršruta autobusos un tramvajā ir tiesīgi saņemt mēneškarti ar 50 % atlaidi;

■ nestrādājošie vecuma pensionāri vecumā līdz 70 gadiem ir tiesīgi saņemt braukšanai tramvajā mē­neškarti ar 50 % atlaidi;

■ pasažieri, kuriem ir 70 gadu un vairāk, ir tiesīgi saņemt braukšanai tramvajā mēneškarti ar 80 % atlaidi.

 

 

2009. gada 25. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Pensionāre: biju lieciniece, kā tramvaja kontrolieri (4 vīrieši un 1 sieviete) sita jaunu vīrieti, kurš bija izmainījis 10 latu naudu, nopircis biļeti un gatavojās to kompostrēt. Tiesa, bija nedaudz iereibis. Viņi izrāva biļeti no rokas, izveda no tramvaja un sāk sist. Tas taču ir sadisms. Vai tā var rīkoties kulturālā valstī?

 

 

2009. gada 25. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Ar tramvaju var pārvietoties uz nebēdu

 

Ja turpmāk Liepājas 6. vi­dusskolas angļu valodas sko­lotāju Margitu Vecvagari bieži sastapsiet braucam ar Liepājas tramvaju, nedomā­jiet, ka viņa krīzes dēļ nolikusi uz dusu savu auto un samek­lējusi lētāku pārvietošanās līdzekli. Iemesls ir cits – pe­dagoģe uzvarējusi radio „SWH” konkursā „Cietie riek­sti” un balvā ieguvusi 27 latus no uzņēmuma „Mobilly.lv”, kurus var izmantot, ar telefona īsziņām pasūtot elektroniskās tramvaja biļetes. Toma Grēviņa vadītajā konkursā liepāj­niecei bija jāsacenšas ar mū­ziķi Kārli Kazaku. Abiem bija jāuzmin mīklas, jāprot pateikt dziesmu izpildītāji, jāskaidro vārdu nozīme un pareizi jāiz­rēķina matemātikas uzde­vumi. Sīvā cīņā Margita ieguva 27 punktus, ar viena punkta pārsvaru uzveicot savu kon­kurentu. Kā liepājniecei veicās konkursā, varat noklausīties šodien radio „SWH” ēterā no pulksten 12 līdz 13.

 

 

2009. gada 9. maijā „Kurzemes Vārds”

Medicīnas iestāžu vadītāji pelnījuši pietiekami labi

 

Arī pērno gadu iezīmēja mediķu diskusijas par padarītā darba adekvātu fi­nansiālo novērtējumu. Un tomēr diezin vai par to varētu sūdzēties Liepājas veselības aprūpes iestāžu vadītāji.

(…)

„Piejūras slimnīcas” valdes priekšsēdētājs Aigars Puks, kurš vienlaikus ir arī SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis, pērn par darbu slimnīcā nopelnījis 30 008 latus, kas ir 2500 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Savukārt „Liepājas tramvajā” viņš pērn nopelnījis 19 692 latus (1641 lats mēnesī pirms nodokļu nomaksas). Viņa īpašumā ir māja, zeme un dzīvoklis Liepājā, kā arī kopīpašumā ar sievu Ievu Puku – vēl viena māja un zemes gabals Liepājā. A. Pukam pieder arī kapitāldaļas uzņēmumos SIA „3k auto”, „Rietumu radio” un „Atra” kopsummā par 23 480 latiem. Salīdzinājumā ar ie­priekšējo gadu četras reizes palielinājies viņam piederošo kapitāldaļu skaits „Rietumu ra­dio” – 2007. gadā tas bija tikai 5 par kopējo summu 2500 latu, sa­vukārt pērn – 20, kas naudas izteiksmē ir 10 tūkstoši latu. Uz viņa vārda nav reģistrēts neviens transportlīdzeklis. Pērn salī­dzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājušies A. Puka naudas uzkrājumi SEB ban­kā – 2007. gadā viņš bija noguldījis 6 tūkstošus latu, sa­vukārt pērn šī sum­ma palielinājusies līdz 20 tūkstošiem latu. Savā deklarā­cijā viņš uzrādījis arī citus uzkrājumus – 3400 latu, 7 tūkstoši ASV dolāru un 10 tūkstoši eiro.

Savā deklarācijā A. Puks arī minējis tēriņus, kas radušies, būvējot māju, nomai­not logus, iegādājoties sanitār­tehnikas preces un pakalpo­jumus, kā arī uzstādot kondi­cionētāju. Kopā tie ir gandrīz 57 tūkstoši latu, no kuriem lielākā dala – 28,5 tūkstoši latu – tērēti mājas būvniecībā. A. Pukam ir arī 212 tūkstošu latu lielas parādsaistības, savukārt 20 tūk­stošus latu aizdevis viņš pats.

 

Kristīne Pastore

 

 

2009. gada 12. maijā „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

„Liepājas tramvajam” va­jadzētu rūpēties par savu tehniku, nevienam vagonam nav kārtībā ritošā daļa, vajadzētu novirpot riteņus. Nekvalitatīvie vagoni blakus esošajās mājās drebina sienas no rīta līdz vakaram.

 

 

2009. gada 13. maijā „Kurzemes Vārds”

Tramvajtiltu slēgs pārbaudei

 

Sestdien, 16. maijā, no pulksten 19 līdz 22 visa veida satiksmei būs slēgts Tramvajtilts. Šajās stundās veiks tilta slodzes izturības pārbaudi.

Domes izpilddirektors Ed­gars Rāts informēja, ka pār­baudes laikā būs iespēja pārliecināties par tilta tehnisko stāvokli un spēju pildīt pa­redzētās funkcijas. Automa­šīnas Tirdzniecības kanālu varēs šķērsot pa Jauno tiltu Ganību ielas un Jaunās ost­malas galā. Tramvaja kustība tiks kavēta, taču tikai uz mērinstrumentu nolasīšanas brīdi. Ir paredzēti pavisam septiņi mērījumi, taču tramvajs katru reizi pie tilta vai varbūt uz tā kavēsies ne ilgāk par 10 minūtēm.

SIA „Inženierbūve” speciā­listi veiks tilta statisko un dinamisko slogošanu. Uz tilta izvietos kravas automašīnas, imitējot apstākļus, kuri atbilst tilta iespējamai maksimālajai slodzei. Šim uzdevumam izmantos četras kravas automa­šīnas, kuru masa ir 33 tonnas katrai. Turpretim dinamiskās slodzes laikā pāri tiltam brauks automašīna, izraisot laiduma konstrukciju svārstības.

Tilta slodzes stiprības ie­priekšējā pārbaude notika 1996. gadā – pēc kapitālā remonta, kas pirms tam ilga vairākus gadus. 2007. gada beigās tehniķi apsekoja Tramvajtilta balstus, laiduma konstrukciju un ar ūdenslīdēju palīdzību – zem­ūdens daļu.

Pērn novembrī laikraksts „Kurzemes Vārds” veica apjo­mīgu pētījumu, apkopojot infor­māciju par Tramvajtiltu, veiktiem darbiem un pārbaudēm, un aptaujājot tiltu nozares speciālistus. Tika secināts, ka vides ietekmē, nepietiekamas aprūpes dēļ, kā arī palielinoties tilta noslogojumam, nesošās konstrukcijas var būt cietušas. Lai noteiktu tilta pašreizējo nestspēju, būtu jāveic padziļināta pārbaude. Liepājas paš­valdība ir ņēmusi vērā šo ie­teikumu.

 

Ints Grasis

 

 

2009. gada 18. maijā „Kurzemes Vārds”

Pēteris – autobusa šoferis pēc aicinājuma

 

Liepājas Autobusa parka ilggadējais šoferis Pēteris Nemanis, ko ikdienā visi sauc vienkārši par Pēteri, ir titula „Gada liepājnieks” ie­guvējs apkalpojošā sfērā. Saņemot Pilsētas domes apbalvojumu un pēc tam uz skatuves sakot pateicības vārdus, viņš bija no sirds satraukts un vaļsirdīgi atzi­na, ka labāk tomēr jūtoties pie autobusa stūres, nevis uzmanības centrā. P. Nemanis par autobusa šoferi strādā jau gandrīz 25 gadus un turpina to darīt joprojām.

(…)

Šā stāsta galvenā varoņa sieva Terēze ir tramvaja vadī­tāja. Abi – vīrs un sieva – ikdienā ir uz riteņiem un gadās pat tā, ka maiņu darba dēļ pa dienu viens otru tikpat kā nesatiek. Sieva, neskatoties uz to, ka bieži strādā citās maiņās nekā vīrs, vienmēr mājās sa­gatavojusi pusdienas un vaka­riņas. Bet mājās abus saim­niekus vienmēr sagaida mī­lulīte, eksotiskā persiešu kaķenīte vārdā Princesīte. Viņa par savu svētu pienākumu uzskata ne tikai saimnieku sagaidīšanu mājās, bet arī ikrīta modināšanu. Tā – ap pulksten četriem. Diemžēl arī brīvdienās.

(…)

 

Paraksts foto: Pēteris Nemanis ikdiena redzams pie autobusa stūres, bet viņa sieva Terēze pasažierus ved ar tramvaju. Fotogrāfijā viņi abi kopā ar kaķeni Princesīti.

 

Daiga Lutere

 

 

2009. gada 18. maijā „Kurzemes Vārds”

Slēptus bojājumus Tramvajtiltam neatklāj

 

Uzņēmuma „Inženierbū­ve” tiltu eksperti nekādus neparedzētus un slēptus bojājumus sestdien Tram­vajtiltam neatklāja, bet de­talizēts slēdziens par tā stā­vokli būs zināms šonedēļ.

Uzņēmuma pārstāvji Ai­nārs Paeglltis un Andris Gailis, kas vadīja tilta pārbaudi ar slogošanas metodi, sarunā ar „Kurzemes Vārdu” atzinīgi no­vērtēja Liepājas domes vēlmi noskaidrot tilta patieso teh­nisko stāvokli, jo pēdējo nopiet­no pārbaudi tiltam veica pēc rekonstrukcijas 90. gadu sāku­mā, bet pa šo laiku tilta noslo­gotība ir krietni palielinājusies un arī sājie jūras vēji savu melno darbiņu padarījuši.

„Šādas tādas problēmas ir acīm redzamas, piemēram, malējā sija tilta dienvidu galā, uz kuru gāžas notekūdeņi, pūst, tomēr nekādu negaidītu un slēptu bojājumu nav,” sacīja A. Gailis. Profesors A. Paeglītis, kurš vadīja arī jaunā Rīgas Dienvidu tilta pārbaudi, darba procesā darīja zināmu, ka ne­kādu pārsteidzošu secinājumu pēc aprēķinu apstrādes un apkopošanas, visticamāk, nebū­šot, jo tilts joprojām esot gana izturīgs, un diezin vai sijas ir tā cietušais, ka būtu zudusi to nestspēja.

Vidējais un viens malējais laidums tika slogots ar aptu­veni 130 tonnu lielu svaru, izmantojot četrus piekrautus smagos auto. Tik lielu svaru uz viena laiduma Liepājas satik­smē reāli nav iespējams sa­sniegt. Pēc „Kurzemes Vārda” aplēsēm uz tilta varētu uz­braukt automašīnas ar kopējo svaru līdz 200 tonnām, taču šī slodze būtu izkliedēta pa visu tiltu.

„Galvenie raksturlielumi, kas tagad tiks apkopoti un aprēķināti, ir spriegumi metāla sijās un siju ielieces, tad varē­sim runāt konkrētu skaitļu valodā,” paskaidroja A. Gailis

 

Paraksts foto: Tramvajtiltu pārbaudīja, izmantojot četras piekrautas smagas automašīnas ar kopējo svaru 130 tonnas un ļoti modernu aparatūru.

 

Ints Grasis

 

 

2009. gada 20. maijā „Kurzemes Vārds”

Mainīs tramvaja sliedes

 

Tā kā drīzumā paredzēta stacijas laukuma rekonstrukcija, SIA „Liepājas tramvajs” Rīgas ielas galā laikus sācis veco tramvaja sliežu nomaiņu pret jaunām. Uzņēmuma tehniskais direktors Aigars Rauda pastāstīja, ka abos braukšanas virzienos nomainīs apmēram 50 metru sliežu. Daļu darba veic dienā, bet lielāko daļu naktī, lai netiktu traucēta tramvaja kustība. Strādā gan „Liepājas tramvaja” strādnieki, gan pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītie bezdarbnieki. A. Rauda piebilda, ka šovasar vēl pret jaunām paredzēts nomai­nīt vecās sliedes Rīgas ielas posmā no Jelgavas ielas uz stacijas pusi. Darbs notikšot līdz vēlam rudenim, izmantojot kā paša uzņēmuma, tā pašvaldības piešķirtos līdzekļus.

 

 

2009. gada 20. maijā „Kurzemes Vārds”

„Liepājas tramvajs” – sociāli atbildīgs uzņēmums

 

Latvijas Brīvo arodbied­rību savienība pasniegusi balvas 16 uzņēmumiem, kas atsaucās aicinājumam dalī­ties savā labajā praksē darba tiesību un darba drošības jomās un kas ir apliecinājuši rūpes par saviem darbinie­kiem. Konkursa izpratnē labās prakses piemēri bija jau ieviesti risinājumi ar mērķi veicināt darba drošību, darba tiesiskās attiecības un sociālo dialogu darba vietā, kā arī pasākumi nelaimes gadījumu darbā un arodslimību novēršanai, jaunu darbinieku piesaistei un esošo darba vietu saglabāšanai. Uzņē­mumus vērtēja LBAS, Labklājī­bas ministrijas, Valsts darba inspekcijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Darba drošības un vides veselības institūta vērtēja speciālisti.

Starp tiem, kas saņēma „Sociāli atbildīga uzņēmuma” titulu un LBAS atzinību par 2009. gada ieguldījumu darba tiesību un darba drošības uzlabošanā, ir arī SIA „Liepājas tramvajs”. Simboliskā lietussarga balva tika pasniegta uzņēmuma di­rektoram Aigaram Pukam un arodorganizācijās priekšsē­dētājai Dacei Lūkai par kolektīva saliedēšanu.

 

 

2009. gada 21. maijā „Kurzemes Vārds”

Attīstību plānot mācījās Norvēģijā

 

Pagājušo nedēļu mācībās no rīta līdz vakaram Nor­vēģijā, Ostfoldas reģionā, pavadīja Liepājas domes Attīstības pārvaldes Pro­jektu nodaļas vadītāja Laura Lipska un projektu vadītājas Egita Sieka un Aiga Kļaveniece kopā ar citiem Kur­zemes pašvaldību pārstāv­jiem. Norvēģijā redzētais ro­sina domāt ilgtermiņā, „Kur­zemes Vārdam” atzina А. Kļаveniece. Kurzemniekus pār­steidzis, ka Norvēģijas pilsētu attīstību plāno jau 2050. ga­dam, bez tam – vērtējot pil­sētas ciešā kontekstā ar reģiona attīstību. Interesanti bijis uzzināt, kā norvēģi gatavojas piesaistīt savai valstij jaunus iedzīvotājus, paužot ļoti lielu atvērtību imigrantiem. Vēl kāda vienkārša, bet derīga atziņa, kas „jāliek aiz auss arī mums – neviens dokuments netiek rakstīts tikai tāpēc, ka tas ir jāraksta”.

Mācību brauciens bija viena no Kurzemes plānošanas reģio­na projekta „Plānošanas un projektu izstrādes kapacitātes celšana Kurzemes plānošanas reģionā” sastāvdaļām un tika samaksāts no Norvēģijas pu­ses. Par šī paša projekta lī­dzekļiem Liepājai top arī jau­nās tramvaja līnijas tehniskais projekts un tika izstrādāta pilsētas sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības attīs­tības programma 2009. – 2014. gadam; šo programmu jau ap­stiprināja Liepājas domes sēdē 14. maijā. Projektu īsteno ar Norvēģijas EEZ un valdības divpusējā finanšu instrumenta palīdzību.

 

 

2009. gada 30. maijā „Kurzemes Vārds”

Tramvajtilts ir izturīgs

 

Pēc uzņēmuma „Inže­nierbūve” ekspertu veikta­jiem aprēķiniem, izman­tojot datus, kas bija iegūti, slogojot Tramvajtiltu pirms divām nedēļām, ir secināts, ka tilts ir pietiekami iztu­rīgs, lai bez raizēm kalpotu vismaz nākamo desmitgadi. Tagad speciālisti gatavo ieteicamo remontdarbu sarakstu.

„Inženierbūves” projektu vadītājs Andris Gailis „Kur­zemes Vārdam” pastāstīja, ka, slogojot tilta laidumus, mērītas metāla siju ielieces. Vislielākā fiksētā ieliece vienai no sijām konstatēta 8,7 milimetri. Šis skaitlis tehniski pats par sevi neko neizsaka, jo svarīga ir tilta laiduma garuma un šī skaitļa attiecība. Vienai no sijām uz pirmā laiduma tā bijusi 1 pret 3450. Tilts ir pietiekami iztu­rīgs, ja attiecība ir 1 pret 1500, un tas nozīmē, ka Tramvajtilta sija varēja izliekties arī divas reizes vairāk, bet tas nekādus draudus drošībai neradītu. Teorētiski aprēķināta pati nelabvēlīgākā situācija uz lai­duma ar smagajām automa­šīnām un tramvajiem vienlai­kus, un iegūtā attiecība bijusi 1 pret 1860.

Otrs svarīgs tehniskais rādītājs ir spriegumi sijās, ņemot vērā tērauda marku un tā vecumu. Šeit raksturojošais lielums ir slodzes regulējošais koeficients ct. Mūsu Tramvaj­tilts tikai nedaudz atpaliek no Eiropas Savienības prasībām – pilnīgi jaunam tiltam. Jaunam tiltam šim koeficientam jābūt robežās no 0,8 līdz 1,00, bet mūsu gandrīz 50 gadu vecajam Tramvajtiltam noteiktais ir 0,7.

„Tilts ir pietiekami drošs un izturīgs, taču tilta vienā pusē deformācijas šuve laiž cauri ūdeni un tas tek uz pirmo siju, kas bojājas. Korozijas pro­cess progresē strauji. Pašval­dībai jādomā, kā šo problēmu novērst,” sacīja Andris Gailis.

Paraksts foto: Ainārs Paeglītis (no kreisās) un Andris Gailis ir klāt it visur Latvijā, kur nepieciešams veikt tiltu pārbaudes.

 

Ints Grasis

 

 

2009. gada 2. jūnijā „Kurzemes Vārds”

Kaut ko vajadzētu darīt

 

(…)

Lasītāji turpina uzstāt, ka tramvaja līniju vajadzētu pa­garināt, taču nekādā gadījuma ne līdz Ezerkrastam, bet līdz Dienvidu kapiem. Atļausimies šajā sakarībā minēt kādu rep­liku. Uz šādiem projektiem vajadzētu raudzīties nevis vienpusīgi, bet gan no daudzām pusēm, tas ir, objektīvi. Atliek vienīgi iedomāties, ka ziemā tramvajs uz kapsētu kursēs tukšs. Tātad jāņem vērā arī ekonomiskais rādītājs. Ja au­tobusu kustības grafiku var piemērot ziemas apstākļiem vai uz laiku izveidot galapieturu kaut kur Dienvidrie­tumu dzīvojamā rajonā, tad ar tramvaju nav iespējams ne viens, ne otrs.

 

Kirils Bobrovs

 

 

2009. gada 2. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Liepājā izšķērdību atļauties nevar

 

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) un ap­vienības „Liepājas attīstībai” depu­tātu kandidāti atbalsta ideju, ka Liepājā jāpārskata lielo projektu realizēšanas nosacījumi un finansē­juma modeļi. Tas ļaus ietaupīt līdzekļus un novirzīt tos mērķiem, kas ir daudz svarīgāki ekonomiski sarež­ģītajos laikos.

Summām, kādas Liepājā atvē­lētas lielajiem projektiem, noteikti jābūt zemākām. Pārskatot plānotās izmaksas, mēs noteikti varētu līdzekļus ieekonomēt un novirzīt tos sociāliem mērķiem. Mēs neva­ram atļauties izšķērdību.

Jāņem vērā, ka, projektus reali­zējot, tiek tērēta liepājnieku nau­da, tāpēc jābūt taupīgiem. Esam gatavi strādāt, lai panāktu izmaiņas un nosacījumus, kas būtu izdevīgi nodokļu maksātājiem, nevis pro­jektu bīdītājiem.

LSDSP un apvienības „Liepājas attīstībai” pārstāvji piekrīt, ka pilsēta vajadzīga koncertzāle, jāpagarina tramvaja līnija, nepieciešama Gulbīšu dīķa renovācija. Taču pro­jektu finansējumam jābūt atbilsto­šam tā reālajai vērtībai un saistītam ar ekonomisko situāciju pilsētā.

Projektu izmaksas nav adek­vātas – Gulbīšu dīķa renovācijai paredzēti aptuveni 900 tūkstoši latu, tikai koncertzāles celtniecības tehniskā projekta izstrādei vien atvēlēti 3,7 miljoni latu. Līdz šim Liepājas dome projektu autoriem maksājusi neadekvāti daudz, vērtējot izstrādē ieguldīto darbu un laiku. Kaut arī daļu finansējuma veido valsts un Eiropas fondu nauda, tik un tā tas ir stipri par dārgu.

Arī tramvaja līnijas pagari­nāšana, virzot to pa M. Ķempes ielu, diez vai liepājniekiem būs liels ieguvums. Satiksme M. Ķempes ielā jau tagad ir ļoti intensīva – tur kursē gan autobusi, gan mikroautobusi.

Tramvaja līnijas pagarināšana līdz Dienvidu kapiem būtu daudz nepieciešamāka, jo pašlaik tur nokļū­šana ar sabiedrisko transportu ir apgrūtināta. Šajā rajonā plānots attīstīt infrastruktūru. Piemēram, aiz Dien­vidu kapiem paredzēts būvēt tenisa kortus, ko varēs izmantot Sporta skolas audzēkņi un citi liepājnieki. Turpat būs dienesta viesnīca, vēl citi objekti. Līdz ar to nepieciešamība pēc sabiedriskā transporta laika gaitā šajā rajonā tikai augs.

Zinām, ka netika uzklausīts daudzu iedzīvotāju viedoklis, apspriežot iespējamo tramvaja līnijas pagarināšanu. LSDSP un apvienības „Liepājas attīstībai” pārstāvji, strādājot pašvaldībā, ir gatavi šo netaisnību novērst un aizstāvēt liepājnieku intereses.

Reklāmu apmaksa LSDSP un „Liepājas attīstībai”

 

 

2009. gada 1. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Mani, 2. grupas invalīdi, izsēdināja no tramvaja, jo bija aizmirsusies braukšanas kartīte. Uzrādīju pensijas apliecību, kurā ierakstīts, ka esmu 2. grupas invalīde un man braukšanas atvieglojumi pienākas līdz 2012. gadam. Bet kontrolieriem ar to nepietika.

 

 

2009. gada 7. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Pārvieto soliņu

 

4. jūlijā stundu pēc pusnakts Pašvaldības policijas darbinieki aizdomīgas aktivitātes pamanījuši Rīgas ielā – četri iereibuši jaunieši centušies pārvietot tramvaja pietur­vietas soliņu stacijas virzienā. Viņi aizturēti un nogādāti policijā. 1987. gadā dzimušajam Mārtiņam, 1986. gadā dzimušajam Edgaram, 1986. gadā dzimušajam Uģim un 1990. gadā dzimušajam Kalvim sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli par nepiedienīgu uzvedību.

 

 

2009. gada 14. jūlijā  „Kurzemes Vārds”

Atkal spēlēs „Cūkas”

Rubrika: Aiziesim!

 

Pirmā kāršu spēles „Cūkas” turnīra organizatori informē, ka 25. jūlijā pulksten 13 aicina visus šīs tautas galda spēles cienītājus pulcēties uz otro turnīru tirdzniecības centra „Baata” restorānā „Olīve”. Pieteikties un reģistrēties varēs oficiālajā turnīra mājaslapā http://www.turnirs.ir.lv, 25. jūlijā līdz pulksten 12 tirdzniecības centrā „Kurzeme” vai līdz 12.30 turnīra norises vietā. Balvas spēlmaņiem sola „Baatas” veikali, restorāns „Olīve”, laikraksts „Kurzemes Vārds” un portāls http://liepajniekiem.lv veikals „Praktiskas idejas”, „Dzintara boulings” un „Lie­pājas tramvajs”.

 

 

2009. gada 17. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Sākta stacijas laukuma rekonstrukcija

 

Vakarrīt SIĀ „Ceļu, tiltu būvnieks” strādnieki ieradās stacijas laukumā, lai sāktu tā rekonstrukcijas pirmo kārtu, proti, demontētu ielas segu­mu Dzelzceļnieku un Emī­lijas ielas krustojumā. Pēc tam paredzēti apakšzemes darbi, kad izbūvēs kanalizā­cijas sistēmu un arī lietus-ūdens kanalizāciju, ieguldīs elektrības kabeļus u.c.

Būvdarbu vadītājs Pēteris Andrijānovs pastāstīja, ka lau­kuma rekonstrukcijai būs četri posmi un katrā no tiem veiks no­teiktu darbu apjomu. Visas re­konstrukcijas laikā celtnieki strādās tā, lai autotransportam, arī autobusiem, nebūtu traucēta piekļuve stacijas ēkai, taču jā­rēķinās ar dažādiem satiksmes ierobežojumiem. Autovadītājiem jāievēro izliktās ceļa zīmes.

Liepājas stacijas laukuma rekonstrukcija ir viens no 19 projektiem 15 Latvijas pilsētās, kas ieguvis šā Eiropas Savie­nības struktūrfonda atbalstu. Saskaņā ar līgumu, ko pašval­dība noslēgusi ar celtniekiem, darbs objektā jāpabeidz ne vē­lāk kā līdz 2010. gada 25. jan­vārim.

Kādas pārmaiņas gaidā­mas? Laukumā novāks avārijas stāvoklī esošo autostacijas dzelzsbetona nojumi, izveidos jaunas nojumes taksometru, au­tobusu un tramvaja pasažie­riem. Liks jaunu ielas segumu, labiekārtos teritoriju un veidos mazās arhitektūras formas – strūklaku, soliņus, barjeras, puķu kastes, tūrisma informā­cijas stendus, apgaismojumu. Pēc rekonstrukcijas laukumā būs video novērošanas kameras un digitālie informācijas stendi. Projekta tehniski ekonomisko pamatojumu sagatavojusi SIA „Baltic Project Consulting”, bet tehniskais projekts izstrādāts akciju sabiedrībā „UPB”.

 

Projekta kopējās izmaksas – 1 399 118 latu.

No tiem ERAF finansējums – 1 143 902 latu.

Valsts budžeta dotācija – 80 746 latu.

Liepājas domes finansējums – 174 470 latu.

 

 

2009. gada 24. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Draud sodīt par nevietā uzslietām teltīm

 

Pašvaldības policija informē pilsētas viesus un festivāla „Beach party” apmeklētājus, kuri vēlēsies visu festivāla laiku dzīvot teltīs. Teltis atļauts celt tikai stingri norādītajās vietās, kuras noteikuši pasākuma organizatori. Ja policijas darbinieki konstatēs patvaļīgi uzslietas teltis parka zaļajā zonā vai pludmales teritorijā, tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par nakts­mītnes ierīkošanu, telts celšanu vai ugunskura dedzināšanu. Par šādu pārkāpumu paredzēts sods līdz 50 latiem. Tā kā festivāla laikā Liepājas tramvajs kursēs visu diennakti, tad Pašvaldības policijas darbinieki pastiprināti kontrolēs arī kārtību tramvaja vagonos.

 

 

2009. gada 25. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Uzspēlēsim „Cūkas”!

Rubrika: Ekspresintervija

 

Šodien pulksten 13 tirdz­niecības centrā „Baata” sāk­sies kāršu spēles „Cūkas” tur­nīrs. Dalībnieki līdz pulksten 12 var reģistrēties tirdznie­cības namā „Kurzeme”, bet līdz 12.30 – centrā „Baata”. Šo turnīru kopā ar draugu un idejas autoru Tomasu Atti organizē Kaspars Vārpiņš. Viņu lūdzām pastāstīt par gaidāmajām sacensībām.

– Kāršu spēles „Cūkas” pirmās sacensības Latvijā noorganizējāt Liepājā 10. ap­rīli. Tagad esat pārcēlušies uz tirdzniecības centra „Baata” telpām. Kā notiks sacensības?

– Visi, kas būs reģistrējušies spēlei, saņems SIA „Liepājas tramvajs” dāvāto brīvbiļeti braucieniem tramvajā tieši 25. jūlijā. Plānojam, ka būs 20 galdiņu un pie katra no tiem varēs sēdēt no 4 līdz 6 spēlē­tājiem. Kārtis pašiem nav jāņem līdzi, ar tām turnīra dalībniekus nodrošinās uzņēmums „Halis”.

– Vai būs arī balvas?

– Protams! Par tām parū­pējušies uzņēmumi „Dzintara boulings”, „Baata”, „Kurzemes Vārds”, „Kurzemes bekons” un restorāns „Olīve”. Uzvarētāji saņems sautētus cūkas stilbi­ņus.

– Kad pats iemācījies spē­lēt „Cūkas”?

– Tas būtu tas pats, ja vaja­dzētu precīzi pateikt, kad iemā­cījos staigāt! Tas vienkārši notika. Šo spēli spēlēju ar vec­māmiņu un vecākiem. Manu­prāt, spēlēt „Cūkas” māk kā jauns un vecs, tā bagāts un nabags. Īsta tautas spēle!

– Ko var gūt spēlējot?

– Visa pamatā, šķiet, ir azarts. Spēlējot kārtis, esi pa­kļauts laimes spēlei, bet ir arī jādomā, kā pareizāk rīkoties. „Cūkas” esmu mācījis arī no citām valstīm atbraukušiem viesiem, un viņi teikuši, ka viņu zemēs pastāvot līdzīgi spēles noteikumi, bet tie tomēr citādāki nekā pie mums.

– Vai zini, kur un kā „Cū­kas” radušās?

– Nezinu gan, bet, ja kādam ir daudzmaz droša informācija, lūdzu, sūtiet to uz adresi turnirs@gmail.com. Plašāka informācija par turnīru organizēšanu un vēl gaidāmām sacensībām atrodama mājas lapā http://www.turnirs.ir.lv.

 

Intervējusi Daiga Lutere

 

 

2009. gada 25. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Konkursos dižķibele pārvēršas par dižguvumu

Dažu projektu izmaksas kritušās pat desmit reižu

 

Liepājas dome ir atbal­stījusi projektu „Liepājas pil­sētas ielu rekonstrukcija” un „Energoefektivitātes paaug­stināšana pašvaldības ēkās Liepājā” pieteikumu saga­tavošanu un iesniegšanu, lai pretendētu uz finansējumu no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Šāda ie­spēja radusies tāpēc, ka krī­zes dēļ pazeminājušās dau­dzu citu projektu izmaksas un pašvaldība ietaupa gan ES naudu, gan naudu, kuru pērn aizņēmusies projektu sagatavošanai.

Aprēķināts, ka pirmais pro­jekts, apmēram 25 ielu posmu re­konstrukcija, izmaksās ap 5 miljoniem latu, savukārt 29 pašval­dības ēku siltināšana – apmē­ram 4,6 miljonus latu. Šim nolū­kam tiek atvēlēti 120 tūkstoši la­tu ielu rekonstrukcijas tehnisko projektu izstrādei un 60 tūkstoši latu – māju siltināšanas tehnis­kajiem projektiem un energoauditiem.

Līdzekļus tehniskajiem pro­jektiem piešķirt bija iespējams tāpēc, ka gada laikā strauji kritušās projektēšanas un konsul­tāciju izmaksas. Pērn 5. jūnijā Liepājas dome nolēma ņemt 2 miljonus 57 tūkstošus latu lielu kredītu, lai par šo naudu sagata­votu tehniskos projektus un citu nepieciešamo dokumentāciju vienpadsmit lieliem ES līdzfinansētiem projektiem. Domes 16. jūlija sēdē tika grozīts un pa­pildināts ar diviem raksta sāku­mā minētajiem projektiem 2008. gada 5. jūnija lēmums, jo tehnisko projektu izmaksas ir mazākas, nekā tas bija paredzēts.

Piemēram, bija paredzēts izmantot 350 tūkstošus latu Brī­vības ielas rekonstrukcijas dokumentācijai, bet tas prasījis tikai 137 tūkstošus latu. Bet 600 tūk­stošus latu paredzēja ielu apgaismojuma rekonstrukcijas tehnis­kajiem projektiem. Tā vietā bija nepieciešami tikai 60 tūkstoši. Savukārt 40 tūkstošus paredzēja veloceliņu tehniskajiem projek­tiem, bet izlietoja 20 tūkstošus. Liepājas tramvaja līnijas pagari­nāšanas un pašreizējās līnijas rekonstrukcijas tehniskajam projektam iepriekš bija paredzēti 180 tūkstoši, bet tagad – tikai 160 tūkstoši latu (iepirkums līdz šim noticis tikai par tramvaja līnijas pagarināšanas projektu).

Pirms gada Zirņu un Ganību ielas rekonstrukcijas tehniska­jam projektam paredzēja 330 tūkstošus latu, bet tagad tam domes lēmumā atvēlēti tikai 130 tūkstoši. Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā informācija rāda, ka faktiski šo tehnisko projektu izstrādās vēl lētāk – par 98,1 tūkstoti latu, konkursā starp 11 pretendentiem jūlijā uzvarē­jusi SIA „Firma L4”.

Pirms gada projektam „Uz­ņēmējdarbības pamata infras­truktūras izveide” (Pulvera ielas rajona un Karostas in­dustriālā parka teritorijā) bija paredzēti 450 tūkstoši latu tehniskā projekta izstrādei. Lai gan par šiem darbiem konkurss vēl nav izsludināts, pēc pārējo projektu iepirkumu pieredzes tagad samazināta arī summa šā projekta tehniskajai dokumentācijai – uz 250 tūkstošiem latu.

 

Nora Driķe

 

 

2009. gada 30. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Nolīdzināts asfalts, maina sliedes

 

Pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītie bezdarbnieki, kas strādā uzņēmumā „Liepājas tramvajs”, līdzināja asfaltu starp tramvaja sliedēm Rīgas ielā, netālu no krustojuma ar Raiņa ielu (attēlā). SIA „Liepājas tramvajs” tehniskais direktors Aigars Rauda pastāstīja, ka tas bijis nepieciešams, gan lai netiktu bojātas sliedes, gan lai uzlabotu ielas izskatu kopumā. Tramvaja vecās sliedes turpina nomainīt ar jaunām Rīgas ielas posmā no Jelgavas līdz 1905. gada ielai. Šogad jau apmēram 200 metru garā posmā sliedes nomainītas stacijas laukumā.

 

 

2009. gada 5. augustā „Kurzemes Vārds”

Samazināta pensija neļauj pretendēt uz atlaidi

 

Tas, ka cilvēks pašlaik pēc valsts noteiktās un 1. jūlijā notikušās pensijas samazināšanas ik mēnesi saņem 141 latu un 8 santīmus vai mazāk, nenozīmē, ka viņš turpmāk varēs iegādāties autobusa mēnešbiļeti ar atlaidi, jo par pamatu atlaides piešķiršanai tiek ņemta vērā aprēķinātā mūža pensija pirms notikušās samazināšanas.

 

Likums nosaka

 

Liepājas domes Satiksmes infrastruktūras daļas vadītājs Oskars Spickopfs saka: „Liku­mā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam” 2. pants nosaka, ka laikā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim personai valsts vecuma pensiju izmaksā 90 procentu apmērā no atbilstoši normatīvajiem aktiem piešķirtās pensijas apmēra. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ar 1. jūliju netiek samazināta pensija, bet tā tiek izmaksāta 90 procentu apmērā no aprēķinātās. Liepā­jas Pilsētas domes braukšanas maksas atvieglojumi sabiedris­kajā transportā attiecas uz ap­rēķinātās pensijas apjomu.”

O. Spickopfs informēja, ka pašvaldība tuvākajā laikā gata­vo izmaiņas domes lēmumā „Par braukšanas maksas at­vieglojumiem”, par ko tuvākajā laikā būs jālemj deputātiem. Tas nepieciešams tāpēc, ka 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi „Sabiedriskā transporta pakal­pojumu likuma” 11. pantā. Paredzēts, ka pašvaldībai 100 procentu apmērā jāsedz pār­vadātāju zaudējumi. Līdz šim pašvaldība sedza 65 procentus, valsts – 35.

Vēl jaunums. Ar 1. jūliju stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi „Par pasažieru kategorijām, kam ir tiesības izman­tot braukšanas maksas at­vieglojumus maršrutu tīkla maršrutos”, ar kuriem valsts noteikusi pasažieru kategori­jas, kurām pienākas atvieg­lojumi, bet finansējums tam nav paredzēts. Šā gada sākumā valsts bija ieplānojusi Liepājas pašvaldībai piešķirt dotācijas 198 000 latu, bet pēc izmaiņām „Sabiedriskā transporta pa­kalpojumu likumā” pašvaldība saņems tikai pusi no šīs sum­mas. Tas nozīmē, ka pašval­dībai jārēķinās ar papildu dotācijām sabiedriskajam transportam pilsētā un būs jālemj par jauniem braukšanas atvieglojumiem pilsētas mar­šrutos, jo, nepārskatot esošos atvieglojumus, līdz gada bei­gām pašvaldības budžetā tas varētu radīt 144 412 latu lielu iztrūkumu.

Tas liek domāt, ka diezin vai tiks paplašināts (ja ne pat pretēji) to personu loks, kam pienākas atvieglojumi sabied­riskajā transportā. Lai pensio­nārs ar atlaidi iegādātos tram­vaja mēnešbiļeti, pašlaik ir tikai divi pašvaldības noteiktie kritēriji. Pirmais: nestrādājošie pensionāri, kas vecāki par 70 gadiem, mēnešbiļeti var iegā­dāties ar 80 procentu atlaidi. Otrais: pasažieri, kuri nav sasnieguši 70 gadu vecumu un kuri nestrādā (jāuzrāda nodok­ļu grāmatiņa vai izziņa, ka netiek maksāts sociālais no­doklis), tramvaja mēnešbiļeti var iegādāties ar 50 procentu atlaidi.

 

Robeža – 141 lats

 

Uz redakciju bija atnākusi liepājniece pensionāre Biruta Elvīra Ansone, vēloties no­skaidrot, vai viņa var pretendēt uz atlaidi autobusa mēnešbi­ļetei. Līdz valsts noteiktajai samazināšanai pensija bijusi 150 latu un 16 santīmu, bet tagad ir 135 lati un 14 santīmu.

Skaidrojumu lūdzām akciju sabiedrības „Liepājas Autobu­su parks” vecākajai kasierei Inesei Avdejevai: „Šī konkrē­tā pensionāre nevar pretendēt, lai saņemtu autobusa mēneš­biļeti ar atvieglojumiem. Tie paredzēti personām, kurām piešķirtās pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 141 latu un 8 santīmus.” I. Avdejeva pie­bilda, ka atvieglojumus par braukšanu pilsētas maršruta autobusos nosaka Liepājas pilsētas pašvaldība.

 

Pašvaldības noteiktās atlaides pensionāriem pilsētas maršruta autobusos

■ Nestrādājošie pensionāri un nestrādājošie 3. grupas invalīdi, kuru piešķirtās (aprēķinātās) pensijas apmērs ir 141 lats un 8 santīmi vai mazāk – ir tiesīgi iegādāties mēnešbiļeti par 3 latiem un 15 santīmiem.

■ Pensionāri, kuriem ir 75 gadi vai vairāk un kuru piešķirtās (aprē­ķinātās) pensijas apmērs ir 141 lats un 8 santīmi vai mazāk, ir tiesīgi saņemt mēnešbiļeti bez maksas.

■ Pensionāri, kuriem ir 80 gadu vai vairāk, uzrādot pensijas ap­liecību, ir tiesīgi saņemt mēneš­biļeti bez maksas.

■ Politiski represētie nestrā­dājošie pensionāri, kuru pie­šķirtās (aprēķinātās) pensijas apmērs ir 160 latu un 47 santīmi vai mazāks, ir tiesīgi iegādāties mēnešbiļeti par 4 latiem un 90 santīmiem.

Atgādinām, ka mēnešbiļetes pil­sētas maršruta autobusiem ar atvieglojumiem var iegādāties Liepājas Autobusu parka kasēs – Peldu ielā 5 vai M. Ķempes ielā 16. Informāciju var saņemt šajās kasēs vai zvanot pa tālruni 63426345.

 

Daiga Lutere

 

 

2009. gada 6. augustā „Kurzemes Vārds”

Sabiedriskajā transportā par puscenu brauks retais

 

(…)

Liepājā lemj par atvieglojumiem

 

Liepājas dome, reaģējot uz valdības lēmumu, jau risina jautājumus par atvieglojumiem, ko var piešķirt pašvaldība. Do­mes sabiedrisko attiecību spe­ciāliste Gunta Jākobsone infor­mēja, ka šodien notiekošajā So­ciālo lietu, veselības un sabied­riskās kārtības komitejas sēdē izskatīs iesniegto lēmuma pro­jektu „Par braukšanas maksas atvieglojumiem”. Tajā paredzēts noteikt vairākus atvieglojumus, kas skar tieši skolēnus. Pirmkārt, mācību gada laikā mēneš­biļetes braukšanai pilsētas maršruta autobusos vai tramva­jā ar 50 procentu atlaidi ir tiesīgi saņemt vispārizglītojošo skolu klātienes skolēni, arodizglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības iestāžu dienas nodaļu audzēkņi no daudzbērnu ģimenēm, kurās ir pieci vai vairāk nepilngadīgi bērni. Otrkārt, mācību gada lai­kā mēnešbiļetes braukšanai pil­sētas maršruta autobusos vai tramvajos ar 50 procentu atlaidi ir tiesīgi saņemt vispārizglītojošo skolu klātienes skolēni, arodiz­glītības, profesionālās pamat­izglītības, profesionālās vidējās izglītības iestāžu dienas nodaļu audzēkņi un augstāko izglītības iestāžu dienas nodaļu studenti no ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgas ģimenes statuss. Paš­valdība lems arī par atlaidēm donoriem, politiski represētiem nestrādājošiem pensionāriem, savienības „Černobiļa” biedriem, kuru dzīvesvieta deklarēta Lie­pājas pilsētā, kā arī nestrādā­jošiem pensionāriem.

 

Ilze Šķietniece

Daina Meistare

 

 

2009. gada 12. augustā „Kurzemes Vārds”

Avārijas dēļ traucēta tramvaja satiksme

 

Otrdien no rīta notikusi avārija vienā no SIA „Lie­pājas tramvajs” apakšsta­cijām, tādēļ pilsētā kursēja mazāk tramvaja vagonu.

Uzņēmuma valdes priekš­sēdētājs Aigars Puks „Kur­zemes Vārdam” paskaidroja, ka parasti tramvaja līnijā kursē septiņi vagoni, bet avā­rijas dēļ to skaits samazināts līdz pieciem. Tramvajs kursēja ar aptuveni 10 minūšu in­tervālu.

SIA „Liepājas tramvajs” 11 kilometru (nav patiesi, īstenībā 13,8) līnijas garumā ir vairākas (nav patiesi, īstenībā divas) apakšstacijas, kas līniju nodrošina ar nepie­ciešamo strāvu vajadzīgajā kvalitātē un kvantitātē. Avārija notikusi apakšstacijā Robežu ielā, tur sakusis viens no kabeļiem. Iespējams, tas noticis karstuma dēļ, pieļāva A. Puks.

Uzņēmuma speciālisti va­kar intensīvi strādāja, lai bojā­to kabeli salabotu. A. Puks pauda cerību, ka trešdien tram­vaja satiksme pilsētā tiks pilnībā atjaunota.

 

 

2009. gada 17. augustā „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Ļoti grūti iekāpt tramvaja vagonā daudzās pieturās, jo nav paaugstinājuma. Īpaši grūti to izdarīt vecam cilvēkam, māmiņām ar bērniem un tad, ja vēl ir kāds nesamais. Kādēļ par to pie mums nepadomā? Biju Vācijā. Tur pie­brauc tramvajs, izslīd platforma, un viegli vagonā iekļūt invalīdam ar ratiņiem. Kāpēc pie mums par cilvēkiem nemaz nepadomā? Mak­sājam taču lielus nodokļus. Kurtie paliek? Nepietiek nekam – ne ārst­niecībai, ne labiekārtošanai, ne ceļiem, nekam...

 

 

2009. gada 25. augustā „Kurzemes Vārds”

Pirātisma sērga

Rubrika: Pekstiņi

 

Ne jau tikai kravas kuģa „Arctic Sea” nolaupīšana Baltijas jūrā pie Zviedrijas krastiem pierādījusi, ka pirātisma ļaunā sērga atnākusi arī līdz mūsu platuma grādiem. Izrā­dās, ka pagājušajā nedēļā nolaupīts arī Liepājas tramvaja vagons. Uzdevušies par biļešu kontrolie­riem, pusceļā starp pieturām Rožu laukumā un pie Pētertirgus tramvaju apstādināja ar mačetēm, šķēpiem un līkiem turku zobeniem līdz ausīm bruņoti pirāti, pieprasot no pasa­žieriem izpirkuma maksu.

Tramvaja vadītāja tā pārbijās, ka trieca vago­nu tālāk par galapunktu pie Centrālkapiem un pirmo reizi apstādināja tikai Rucavas mežos, lai pirāti par biedinājumu citiem varētu izmest no vagona vienu pasažieri, kur tas nolemts sumbru saplosīšanai vai vismaz cūku gripai. Nākamajā dienā tramvajs esot ma­nīts ripojam pa Žemartijas novadu Lietuvā starp Kukišiem un Eržvilku, līksmiem izsaucieniem „Zirga galvas atvažoja!” pavadīts. Bet vēl pēc dienas tramvaju sastapuši tālbraucēji šoferi Sventokšiskas vojevodistē Polijā. Pa vagona logu galvu izbāzis pirāts ar melnu apsēju pāri kreisajai acij iebiedēšanas nolūkā vispirms izšāvis raķeti zeme – gaiss – zeme un taujājis taisnāko ceļu uz Bidgošču.

Izpestīt ķīlniekus devies Latvijas Jūras spēku mīnu traleris, kas vakar atstāja Liepājas ostu.

 

 

2009. gada 28. augustā „Kurzemes Vārds”

Informācijai

 

Braukšanas mēneškartes pilsētas sabiedriskajā transportā ar atlaidi septembra mēnesim ne­strādājošie pensionāri, kuriem piešķirtās vecuma pensijas apmērs un piemaksa par darba stāžu mēnesī nepārsniedz 145 latus, politiski represēti nestrādājoši pensionāri, kuriem piešķirtās vecuma pensijas apmērs un piemaksa par darba stāžu mēnesī nepārsniedz 160,50 latu, Latvijas savienības „Černobiļa” biedri un donori, kuri pēdējo divu gadu laikā nodevuši ne mazāk kā 1,2 litrus asinis no šā gada 17. augusta var iegādāties Liepājas Autobusu parka kasēs vai Liepājas tramvaja depo.

Vispārizglītojošo skolu audzēkņi, tajā skaitā no trū­cīgajām un daudzbērnu ģimenēm, mēneškartes var iegādāties no 26. augusta savās skolās, bet arodskolu un augstskolu studenti – no l. septembra attiecīgajās izglītības iestādēs.

Neskaidrību gadījumā vērsties Domes Satiksmes infrastruktūras daļā pa tālr. 634 04719.

 

 

2009. gada 28. augustā „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Neuzmanīga blondīne: gribu pateikt lielu paldies tramvaja vadītājam, kas 24. augustā ap pulksten trijiem dienā paglāba mani no nelaimes uz tramvaja sliedēm.

 

 

2009. gada 1. septembrī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Krīzes saasināšanos vēroju, pērkot tramvaja mēnešbiļeti septembrim. Man priekšā 4 seniores. Pirmā dod kasē 2 latus, tos saņem atpakaļ ar skaidrojumu – lētākā biļetes maksā 5 latus. Pircēja piebilst: man nākamajā nedēļā paliks 92 gadi. Iešana grūta, pasauli tomēr gribas redzēt, pēc zālēm jātiek, bez tramvaja nekādi neiztikt, naudas vairāk nav. Pārējās savus gadus neafišē, bet iepriekš mēnešbiļetes pirkušas par 2 latiem. Visas aiziet, mēnešbiļetes nenopirkušas. Vai mēnešbiļešu cenas pieckāršošana nedos pretējus rezultātus? Tika taču sludināts padzīsim no darba strādājošos pensionārus, bezdarbs saruks. Nekā! No darba jau aizgājuši 40 000 pensionāru. Bet reģistrēto bezdarbnieku skaits palielinājies no 130 000 līdz 133 000 personām. Neticami!

 

 

2009. gada 2. septembrī „Kurzemes Vārds”

Bērnudārzu? Rūpnīcu? Parku vai suņu laukumu?

Vēl divas dienas laika idejām par Liepāju sabiedriskā apspriešana

 

Vēl tikai šonedēļ, līdz 4. septembrim ieskaitot, ie­dzīvotājiem ir iespēja ie­sniegt savus priekšlikumus par Liepājas teritorijas attīs­tību, un tad sabiedriskā ap­spriešana būs beigusies. Divus mēnešus ilga sabied­riskā apspriešana par to, kādas izmaiņas, pēc iedzī­votāju domām, būtu ieviešamas pilsētas galvenajā nākotnes plānojumā – nāka­majā teritorijas plānojumā.

 

Ierosinājumi

 

Lai saņemtu vairāk ierosi­nājumu un lai vairāk liepāj­nieku iesaistītos sabiedriskajā apspriešanā, Liepājas Būvvalde rīkoja sešas iedzīvotāju sapulces Liepājas mikrora­jonos. Tās nebija kupli ap­meklētas – piedalījās no 5 līdz 15 iedzīvotāju. Toties tie, kuri atnākuši, bija izteikuši dažādus priekšlikumus un jau­tājumus – gan tādus, kas at­tiecināmi uz teritorijas plā­nojumu, gan uz citām tēmām. Galvenokārt tomēr iedzīvotājus satrauc māju apsaimniekoša­nas jautājumi, nepieciešamība remontēt ielas un labiekārtot apkārtni, arī pasta nodaļu trū­kums mikrorajonos. Visi šie jautājumi nodoti tālāk pēc pie­derības, „Kurzemes Vārdam” pastāstīja Liepājas galvenais pilsētplānotājs Arvīds Vitāls un teritorijas plānotāja Dace Volksone.

Lūk, sapulcēs izteiktie iero­sinājumi, kas attiecināmi uz teritorijas plānojumu: visos mikrorajonos nepieciešami bēr­nu sporta un rotaļu laukumi dažādu vecumu bērniem; auto­mašīnu stāvlaukumi gan mak­sas, gan bezmaksas; autostāv­vietas jūrmalas atpūtnieku automašīnām; suņu pastaigu laukumi – bet daļa iedzīvotāju domā, ka tiem nav jābūt parkos; nepieciešams tramvaja līnijas pagarinājums līdz Dienvidu kapiem un Ziemeļu priekš­pilsētai, autobusa 11. maršruta paga­rinājums līdz Dien­vidu kapiem; sa­ņemti iebildumi pret Rožu laukuma 14 apbūvi un ierosinājums tur saglabāt kokus, ierīkot strūk­lakas, bet ziemā – slidotavu; lielās biroju ēkas būvēt ne ti­kai centrā, bet arī mikrora­jonos. Iedzīvotāji arī vēlas, lai Liepājā būtu izbūvēts vairāk veloceliņu, lai pilsētniekiem būtu labiekārtotas atpūtas vietas ne tikai pludmalē, bet arī citās ūdensmalās – kanālmalā, ezera krastā; lai būtu pietiekami daudz laukumu, kuros rīkot plašus publiskus pasākumus, jo kanālmala tiem visiem nav piemērota, un lai būtu labiekārtoti parki.

Sabiedriskajā apspriešanā Būvvalde pieprasījusi arī teri­torijas plāna priekšlikumus un atzinumus no 35 dažādām in­stitūcijām. Līdz šim maz iero­sinājumu saņemts no uzņēmē­jiem un zemes īpašniekiem. Ce­rēts, ka vairāk iedzīvotāju spē­tu domāt par pilsētu plašāk, ne tikai savas mājas robežās vien, atzina A. Vitāls.

(…)

 

Nora Driķe

 

 

2009. gada 4. septembris „Kurzemes Vārds”

Tramvajs sadeg, cilvēki izglābjas

 

Vakar pēcpusdienā Liepājas centru pildīja melni un kodīgi dūmi. K. Valdemāra iepretim katoļu katedrālei bija aizdedzies tramvajvagons. Cilvēki nopietnas traumas neguva, bet no tramvaja daudz pāri nepalika.

Negadījuma aculiecinieki „Kurzemes Vārdam” pastās­tīja, ka tramvajs aizdedzies brīdī, kad stāvējis pieturā. Pasažiere Jeļena, kura atradu­sies vistuvāk vadītājas kabīnei, pastāstīja, ka vispirms vadī­tājas kabīnē eksplodējis vadī­bas panelis un tūdaļ no tā izšāvušās liesmas: „Liesmas izplatījās ļoti strauji, līdzko vadītāja atvēra kabīnes durvis, uguns pārsviedās arī uz pasa­žieru nodalījumu. Kaut arī viņai pašai bija apdeguši mati un drēbes, viņa ne tikai paspēja atvērt vagona durvis, lai pasa­žieri var izkļūt, bet vēl palī­dzēja man ar tikko operētām kājām izkļūt no vagona. Citādi mēs būtu tur pārvērtušies par oglēm, jo liesmas ar milzīgu spēku un ātrumu izplatījās, pārņemot mīkstos krēslus un plastikāta salona apdari.”

Jeļenas kundze un vēl vai­rāki pasažieri stāstīja, ka nelaimes brīdī tramvajā bijis ap pusotra desmita pasažieru. Neviens nebija cietis – visi, pateicoties vadītājas operativi­tātei, izkļuvuši no degošā tram­vaja: „Tikām cauri ar šoku un pārbīli. Jācer, ka vadītāja arī nav guvusi smagus apdegumus. Viņa gan ļoti pārdzīvoja, jo sadega visas viņas mantas – dokumenti, nauda, personīgās lietas.” Tramvaja vadītajai tika izsaukta Neatliekamā medicīniska palīdzība, kas viņu nogādāja slimnīcā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti pēc aculiecinieku stāstītā sliecas domāt, ka aizdegšanās iemesls bijis elektroīssavieno­jums. Taču tas vēl tiks pār­baudīts. Pēc notikušā negadī­juma pilsētā bija paralizēta tramvaju kustība.

SIA „Liepājas tramvajs” valdes priekšsēdētājs Aigars Puks piekrita ugunsdzēsēju paustajam viedoklim, ka aiz­degšanās iemesls varētu būt īssavienojums. Uzņēmumam radītie zaudējumi ir ievērojami, tie ir tramvajvagona vērtībā, ta­ču precīzi, cik maksā tieši sa­degušais vagons, A. Puks vēl nevarēja pateikt. Tramvaju kustību varēs atjaunot tikai tad, kad no sliedēm būs novākts sa­degušais vagons. A. Puks pauda cerību, ka šodien tramvajs Liepājā varētu atkal kursēt

Šis ir pirmais gadījums mūsu pilsētā, kad aizdegas tramvajvagons. Nemaz neru­nājot par tik lielu nelaimi, iepriekš pat sīku degšanu nav bijis. Turklāt, kā norādīja A. Puks, viņš nezina par šādu negadījumu arī kādā citā pil­sētā: „Esmu dzirdējis, ka aiz­degusies autobusi, bet ar tram­vajiem šādas nelaimes nebija notikušas.”

Uz foto: Pāris minūšu laikā tramvaja vagons izdega pilnībā.

 

Una Zāģere.

 

 

2009. gada 5 septembrī „Kurzemes Vārds”

Izmeklē, kāpēc aizdedzis tramvajs

 

Valsts policija uzsākusi izmeklēt ceturtdienas nega­dījumu, kad pieturā K. Valdemāra ielā 30 aizdegās un sadega tramvajs.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti joprojām paliek pie iepriekš paustā viedokļa, ka iespējamais aizdegšanās iemesls bijis elektroīssavienojums. Policija uzsākusi notikušā izmeklēšanu. Valsts policijas Kurzemes reģio­na pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse informēja, ka arī policija sliecas domāt, ka aiz­degšanās notikusi elektroīssavienojuma dēļ. Taču visu noti­kušā apstākļu noskaidrošanai policijā sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 18. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu.

Negadījuma brīdī tramvajvagonā bijuši ap pusotra desmita pasažieru. Pateicoties vadītājai, kura par spīti liesmām paspēja atvērt durvis, pasažieri necieta – viņi laikus paspēja izkļūt no degošā vagona. Taču tramvaja vadītāja, kuru pēc negadījuma šoka stāvoklī nogādāja Liepājas Reģionālajā slimnīcā, guvusi pirmās pakāpes muguras apde­gumu.

SIA „Liepājas tramvajs” valdes priekšsēdētājs Aigars Puks pastāstīja, ka uzņēmu­mam notikušā dēļ radušies materiālie zaudējumi 4000 latu apmērā. Viņš atzina, ka tramvajvagonu, visticamāk, atjaunot neizdosies, tikai atsevišķas detaļas no tā varētu izmantot. KASKO apdrošināšanas vago­nam nav bijis, bijusi obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Taču notikušais neiespaidošot tramvaja kustību pilsētā, jo uzņēmumam ir 16 vagonu, kas ir pietiekami. Cietušajai vadī­tājai ir veselības apdrošināšana, skaidroja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, kā arī viņai ma­teriālu atbalstu sniegusi apdro­šināšanas kompānija „Seesam”, kuras reklāma bija uz sadegušā tramvajvagona. Kompānija sola sievietei segt ārstēšanās izdevu­mus, kā arī par pašaizliedzīgo rīcību, glābjot pasažierus, dāvina viņai nelaimes gadījumu apdro­šināšanas polisi uz gadu.

A. Puks apstiprināja, ka dzirdējis izteikumus, ka vagons varētu būt uzspridzināts: „Slie­cos tomēr domāt, ka aizdegša­nās iemesls bijis īssavienojums, ka aizdedzies kabelis. Pirms izbraukšanas uz līnijas katrs vagons tiek pārbaudīts, to veic dispečers un elektriķis.” Viņš domā, ka izteikumi par spri­dzekli ir tikai pļāpas, kaut atzīst, ka teorētiski tādu var ievietot tramvajā: „Bet to lai noskaidro izmeklētāji.”

 

Paraksts foto: Tramvajvagons izdedzis pilnībā 35 kvadrātmetru platībā, un atjaunot to nav iespējams.

 

Una Zaģere

 

 

2009. gada 8. septembrī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Vai tiešām būs liels ie­guvums, ja pensionāriem tramvaja biļetes maksās 2 latus vairāk? Šodien skatos, brauc pustukši tramvaji. Cik liela ieguvēja būs pilsēta?

 

 

2009. gada 11. septembrī „Kurzemes Vārds”

Slēgts krustojums

 

Līdz 5. oktobrim satiksmei būs slēgts Rīgas un 1905. gada ielas krustojums un arī Rīgas ielas posms. Šie ierobežojumi saistīti ar tramvaja sliežu ceļu remontu. Pašvaldība uzdevusi celtniecības darbu pasūtītājam un veicējam pie objekta izvietot informāciju par darba veicēju, termiņiem un citu informāciju: Autotransporta vadītāji tiek aicināti ievērot būvdarbu tuvumā izvietotās ceļa zīmes un informāciju par būv­darbiem.

 

 

2009. gada 12. septembrī „Kurzemes Vārds”

Izveido komisijas

Rubrika: No Liepājas domes sēdes

 

Ceturtdien Liepājas domes sēdē piedalījās četrpadsmit deputātu. Nebija ieradies deputāts Jānis Vilnītis – komandējuma dēļ, savukārt Sergejs Dikterjovs piedalījās no Liepājas pārstāvniecības Rīgā. Viens no aktīvāk ap­spriestajiem jautājumiem – komisiju izveide.

(…)

Izveidotas trīs komisijas darbam Pilsētas attīstības ko­mitejas pārraudzībā. (…) Transporta infrastruktūras komisiju vadīs domes priekš­sēdētāja vietnieks Ronalds Fricbergs, komisijā strādās arī Valsts policijas pārstāvis Gints Ešen­valds, Autotransporta direkcijas darbinieks Māris Jaunsleinis, Ceļu satiksmes drošības direk­cijas pārstāvis Arnis Jekste, Pašvaldības policijas pārstāvis Ģirts Jermoļenko, Uldis Jusupovs, Ervīns Kairēns, „Liepājas tramvaja” vadītājs Aigars Puks, Liepājas galvenais pilsētplānotājs Arvīds Vitāls.

(…)

 

Nora Driķe

 

 

2009. gada 14. septembrī „Kurzemes Vārds”

Meklē aculieciniekus

 

Valsts policija lūdz iedzī­votāju palīdzību, lai noskaid­rotu 8. septembrī pulksten 8.30 notikuša negadījuma apstākļus.

Jau rakstījām, ka Rīgas ielas krustojumā ar Jauno ostmalu sadūrās automašīna „Mitsubishi Outlander” ar tramvaju. Sākotnējā informā­cija vēstīja, ka auto veicis kreisā pagrieziena manevru, nesagaidot papildsekcijas zaļo signālu.

Tā kā policija saņēmusi pretrunīgu informāciju par notikušā negadījuma apstāk­ļiem, likumsargiem nepiecie­šama aculiecinieku palīdzība, kas notikuma vietā redzējuši situāciju, skaidroja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse. Policija lūdz sniegt informāciju pa tāl­ruņiem 63404627, 63404502, 63404602 vai vēršoties policijā personīgi.

 

 

2009. gada 17. septembrī „Kurzemes Vārds”

Braucam un jūtamies droši. Vai tomēr nē?

 

Par savu personīgo auto­mašīnu atbildīgs tās īpaš­nieks, bet par to, lai pasažieri varētu būt droši Liepājas sabiedriskajā transportā, atbild uzņēmumi, kas sniedz transporta pakalpojumus. Liepājnieki var braukt gan ar tramvaju un autobusiem, gan tā saucamajiem maršrutniekiem jeb mazākas ietilpības autobusiem. Pēc notikuma 3. septembrī, kad pieturā aizdegās tramvaja vagons, Daudziem pasažieriem mieru neliek doma: „Vai tiešām braukt ar sabiedrisko trans­portu ir droši?” Lai to no­skaidrotu, „Kurzemes Vārds” ķērās pie situācijas izpētes.

 

Avarē un aizdegas

 

Gandrīz vai ik dienu notiek satiksmes negadījumi, arī ar cie­tušajiem. Tāpat gadās, ka transportlīdzekļi dažādu iemeslu dēļ aizdegas. Ne tikai personī­gie auto, bet arī sabiedriskais transports. Baisākais negadī­jums notika 3. septembri, kad pietura K. Valdemāra ielā aiz­degās tramvaja vagons. Pasažie­ri necieta, viņi par izglābšanos var pateikties vadītājai, kura, pati guvusi apdegumus, operatīvi atvēra vagona durvis, ļaujot pasažieriem izkāpt. Savukārt pērn bija gadījums, kad Liepājas Autobusu parka teritorijā nakti aizdegās satiksmes autobuss. Sadega gan uzliesmojušais, gan divi tam blakus stāvošie auto­busi. Ugunsnelaimes izcelšanās iemesls bija elektroīssavienojums.

Autoelektriķi skaidro, ka biežākais transportlīdzekļu aizdegšanās iemesls ir tieši īssavienojums elektrosistēmā. Taču, kaut arī tā notiek retāk, transportlīdzeklis var aizdeg­ties un pat eksplodēt arī citu iemeslu dēļ. Piemēram, ja noplūdusi degviela. Par nelai­mes cēloni var būt arī gāzes noplūde spēkratā, kas aprīkots ar gāzi. Mašīna var aizdegties nobloķētu bremžu un citu teh­nisku iemeslu dēļ. Bieži ir gadījumi, kad transportlīdzekļi aizdegas pēc avārijas.

To, ka tramvaja vagona aiz­degšanās (starp citu – pirmo reizi 110 gadu ilgajā Liepājas tram­vaja vēsturē!) cilvēku atmiņā tomēr atstājusi pēdas, rāda šajā transportlīdzeklī dzirdēta sa­runa. Kāda vecmā­miņa visādi centās atrunāt savu maz­meitiņu, kura sēd­vietu gribēja izvē­lēties tramvaja va­gona priekšgalā, ne­vis aizmugurē. Vec­māmiņas argu­ments bija: „Priekšā nav droši, ka tikai atkal nesākas ugunsnelaime. Labāk sēžam aizmugurē.”

 

Nav jābaidās

 

Sarunā ar „Kurzemes Vār­du” SIA „Liepājas tramvajs” direktors Aigars Puks sacīja, ka neesot iemesla baidīties. Visus tramvaja vagonus, pirms tie dodas uz līnijas, katru dienu pārbauda dežurējošais elek­triķis. Viņš arī uzklausa vadī­tājus, ņemot vērā viņu aizdomas par iespējamām nebūšanām ar tehniku. A Puks: „Arī lidmašīnas krīt tehnisku iemeslu dēļ, kaut gan pirms lidojuma tiek rūpīgi pārbaudītas...”

Ir noskaidrots iemesls, kādēļ 3. septembrī aizdegās tramvajs. Bijuši mehāniski bojājumi augstsprieguma kabelī, kas nodrošina elektrības piegādi vagonam no kontakttīkla. Tā kā kabelis vadītāja kabīnē atrodas zem apšuvuma, defekti nav bijuši redzami. Tagad visos tram­vaja vagonos šie kabeļi pārbau­dīti, lai novērstu līdzīgu situā­ciju. Ir secināts, ka citos vagonos kabeļi nav bojāti. Detaļas, kas no sadegušā vagona varētu būt izmantojamas, nonākušas uzņē­muma rezerves daļu noliktavā, bet korpuss krasas pārmaiņas piedzīvos uzņēmuma „Liepājas metalurgs” martena cehā.

 

Katrā autobusā divi ugunsdzēšamie aparāti

 

Kā ir ar Liepājas Autobusu parka autobusu tehnisko drošī­bu? Stāsta uzņēmuma Trans­porta nodaļas vadītājs Žanis Burkevics: „Runājot par au­tobusiem, situācija diezgan būtiski mainījusies pēdējā gada laikā, jo uzņēmuma īpašnieki un vadītāji tai pievērš īpašu uzma­nību. Taču neviens nevar garan­tēt, ka kādā transportlīdzeklī nekad neradīsies tehniskas problēmas.” Esot prieks, ka Lie­pājas Autobusu parks šā gada janvāri ticis pie pilnīgi jauniem autobusiem un tagad katru dienu darbā dodas 8 pavisam jaunas mašīnas. Transporta nodaļas vadītājs atzīst, ka vecajiem, gadiem ilgi lietotajiem autobusiem visbiežāk problēmas rodas tieši ar elektroinstalāciju, vadu bojā­tā pārklājuma dēļ.

Katru dienu dežūrmehāniķis katra autobusa tehnisko stāvokli pārbauda, gan tam izbraucot maršrutā, gan at­griežoties, un situā­cija tiek fiksēta da­tora sistēmā. Ja ir aizdomas par iespējamām kļūmēm, transportlīdzeklis nekavējoties tiek nodots tehniskajam die­nestam padziļinātai pārbaudei un defektu novēršanai. Ž. Burkēvics: „Tehniskajā apskatē autobusi tiek pārbaudīti divas reizes gadā, un tur rūpīgi seko arī tam, lai nebūtu nekādas eļļas vai degvielas noplūdes ie­spējamības, kas var radīt aiz­degšanās risku. Tādēļ regulāri tiek mazgātas ātrumkārbas, dzinēji u.c.” Katrā autobusā ir divi ugunsdzēšamie aparāti, kas var tikt izmantoti nepiecie­šamības gadījumā. Uzņēmuma darbinieki ir instruēti, kā rīko­ties ugunsgrēka vai citos ekstre­mālos gadījumos.

 

Būtiskākais – profilakse

 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona brigādes komandieris Andrejs Beļakovs norāda, ka sabiedriskā transporta vadītā­jiem ir jābūt sagatavotiem ekstremālām situācijām un jāprot tādās rīkoties. „Tā nav varonība, ka vadītāja pēc tram­vaja vagona aizdegšanās neapjuka, taču, tā kā šādas nelai­mes nenotiek bieži, viņa tomēr bija malacis,” uzskata VIGD Kurzemes reģiona brigādes komandieris. Viņš atzīst, ka cilvēku un vadītājas rīcība bijusi ļoti pareiza, vispirms domājot par evakuāciju, jo tramvaja vagons, kurā ir daudz gumijas un plastmasas, tāpat kā automašīna, deg ļoti strauji un ne vienmēr to ir vērts dzēst – vispirms jāglābj cilvēki.

A. Beļakovs skaidro, ka ugunsdzēsēji nekontrolē ne sabiedriskā transporta tehnis­ko stāvokli, ne drošību tajos. Kontroli veic tehniskajā apska­tē, taču, viņaprāt, galvenais ir nevis kontrole, bet transport­līdzekļu īpašnieku attieksme un profilakses drošības pasākumi: „Saimniekiem ir jārūpējas, lai transportlīdzekļi vienmēr būtu labā tehniskā stāvokli. Trans­ports, īpaši sabiedriskais, ir paaugstinātas bīstamības ie­kārtas, kam nepieciešama pa­stiprināta uzmanība. Un no­teikti, kā likums to paredz, transportlīdzekļiem ir jābūt aprīkotiem ar ugunsdzēša­majiem aparātiem.”

VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandieris uzskata, ka tramvajs nav paaugstinātas bīstamības objekts un cilvēkiem pēc notikušā negadījuma ne­vajadzētu baidīties tajā kāpt iekšā: „Mēs riskējam visu laiku. Tikpat bīstami ir atrasties mājā, kurā ierīkota gāzes apkure. Tāpat bīstami iet pa ielu, jo uz galvas var uzkrist ķieģelis. Tramvaja vagonam ir vairākas izejas, turklāt pasažieri tajā cits citam var palīdzēt.”

 

Mikroautobusu šoferi labojas

 

Ceļu policijas darbinieki novērojuši, ka vispārgalvīgāk brauc maršruta mikroautobusu vadītāji. Taču viņi skaidro, ka pasažieru pārvadājumus mūsu pilsētā kontrolē Pašvaldības policija, kas arī pievērš pa­stiprinātu uzmanību pasažieru skaitam mikroautobusos. Paš­valdības policijas Transporta kontroles nodaļas priekšnieka vietnieks Andis Košinskis piekrita, ka mikroautobusi ir bīstamāki, jo to ir ļoti daudz. Viņš skaidroja, ka galvenokārt tiek kontrolēts tas, lai mikro­autobusi apstātos pieturā, kā to paredz noteikumi, lai vadī­tāji dotu pasažieriem biļetes, lai netiktu pārsniegts atļautais pasažieru skaits, jo tas rada bīstamību. Samazinoties gadī­jumu skaits, kad transport­līdzeklī uzņem vairāk pasa­žieru, nekā atļauts.

Kopumā situācija drošības jomā uzlabojusies: „Vairs nav tādu situāciju, kā bija pirms pāris gadiem, kad mikroauto­busi cits citu apdzina, braucot pat ar ātrumu 80 kilometru stundā.”

 

Citāts: „Ceļu policijas darbinieki novērojuši, ka vispārgalvīgāk brauc maršruta mikroautobusu vadītāji”.

 

Vai jūs uztraucaties par savu drošību, braucot sabiedriskajā transportā?

Nē, uzņēmumos pietiekami labi rūpējas par transporta tehnisko stāvokli – 7 % (58)

Jā, tehniskajam stāvoklim būtu jāseko līdzi daudz rūpīgāk – 34 % (285)

Nelaimes gadījumus nevar paredzēt – 59 % (498)

 

Daiga Luterе, Una Zāģere

 

 

2009. gada 18. septembrī „Kurzemes Vārds”

Amatpersonas atbild

 

Esmu pensionāre, mans jautājums deputātiem: kad Liepājas dome ir pieņēmusi lēmumu par mūsu darba stāža naudu atteikt iegādāties autobusa mēnešbiļetes? Ja stāža naudu pieskaita pensijai, tad mums ir vairāk par 145 latiem un mēnešbiļete ar atlaidi nepienākas. Kāpēc tā?

 

Liepājas domes izpilddirektors Edgars Rāts:

– Liepājas dome šā gada 13. augustā pieņēma lēmumu Nr. 281, ar kuru tika apstiprināti saistošie noteikumi „Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā”, kas nosaka tās pasažieru kategorijas, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atlaides. Saistošo noteikumu 2.11. punkts nosaka, ka nestrādājošie pensionāri, kuriem piešķirtās pensijas apmērs un piemaksa par darba stāžu, kā arī citu valstu pensija ir 145 lati vai mazāka, ir tiesīgi saņemt mēnešbiļetes braukšanai pilsētas maršruta autobusos vai tramvajā ar 50 procentu atlaidi no mēnešbiļetes cenas.

 

 

2009. gada 18. septembrī „Kurzemes Vārds”

Neuzmanība sagādā kreņķus

 

Vakar pēcpusdienā pietiekami modrs satiksmē nebija automašīnas „Chrysler Voyager” vadītājs. Izbraucot no Ludviķa ielas un šķērsojot sliedes, viņš neievēroja tuvojamies tramvaju, kas ietriecās mašīnas sānos, krietni saskādējot minivenu. Cilvēki palika sveiki un veseli.

 

 

 

2009. gada 23. septembrī „Kurzemes Vārds”

Atlaides mēnešbiļetēm

 

Ar 21. septembri nestrā­dājošie vecuma pensionāri, kuriem piešķirtās pensijas apmērs un piemaksa par dar­ba stāžu un citu valstu pensijas nepārsniedz 145 latus, un politiski represētie nestrādā­jošie pensionāri, kuriem pie­šķirtās pensijas apmērs un piemaksa par darba stāžu nepārsniedz 160,50 latu, var iegādāties mēnešbiļetes ar 50 procentu atlaidi. Tas darāms domes Sociālajā dienestā, nevis autoostas biļešu kasēs vai tram­vaja depo, kā līdz šim. Arī skolēni no ģimenēm, kuru aprūpē ir pieci un vairāk bērnu un nav noteikts trūcīgas ģimenes statuss, var saņemt bezmaksas mēnešbiļe­tes domes Sociālajā dienestā, E. Veidenbauma ielā 3, 113. ka­binetā: pirmdienās, otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no pulksten 9 līdz pulksten 16, piektdienās – no 9 līdz 15. Perso­nai, kura vēlas saņemt mēneš­biļeti, Sociālajā dienestā jāuz­rāda pase, politiski represētām personām – arī represētās per­sonas apliecība, skolēniem – izglītojamā apliecība. Savukārt skolēni no ģimenēm, kurām no­teikts trūcīgas ģimenes statuss, mēnešbiļetes bez maksas var saņemt savā izglītības iestādē, uzrādot izglītojamā apliecību un iesniedzot domes Sociālā dienes­ta izdotas izziņas par trūcīgas ģimenes statusa noteikšanu kopiju. Pārējie skolēni un stu­denti, kuri saņem 50 procentu atlaidi braukšanai sabiedris­kajā transportā, mēnešbiļetes tāpat kā līdz šim varēs iegādā­ties savās izglītības iestādēs.

Arī donori un Latvijas savie­nības „Černobiļa” biedri, kuru pa­stāvīgā dzīvesvieta deklarēta Lie­pājas pilsētā, mēnešbiļetes tāpat kā līdz šim var iegādāties Auto­busu parka un „Liepājas tramvaja” biļešu kasēs. Mēnešbiļetes var saņemt, sākot no iepriekšējā mēneša 20. datuma, līdz kārtējā mēneša 10. datumam.

 

 

2009. gada 26. septembrī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Klaipēdas ielā no tramvaja galapunkta virzienā uz pilsētas robežu bija gājēju ietve, ko klāja normālas betona plātnītes, ideālā kārtībā. Tagad visu plēš nost un laikam taisīs par jaunu, paplašinot ietvi par apmēram 50 centimetriem. Vai ir prātīgi šajos krīzes apstākļos ko tādu darīt, tad vismaz varēja uztaisīt šo ietvi līdz kapiem.

 

 

2009. gada 29. septembris „Kurzemes Vārds”

Lepojamies un – pamatoti

Rubrika: Aktuāls viedoklis

 

Liepāja ir viena no trim Latvijas pilsētām, kurā iedzīvotāji var pārvietoties ar tādu sabiedriskā transporta veidu kā tramvajs. Tieši Liepājā ir vecākā tramvajlīnija Baltijā, un nupat tā atzīmēja savu 110. dzimšanas dienu.

Manuprāt, ir trīs galvenie iemesli, kuru dēļ mūsu pilsētas pasažieri vienmēr lepojušies ar savu tramvaju. Pirmais, tas ir Vecākais Baltijā. Otrais – tas ir unikāls savu šauro sliežu dēļ. Trešais – ātrākais starp Latvijas tramvajiem. Vidējais ātrums 17,25 kilometri stundā! Lai kādi laiki bijuši, tramvajs pa pilsētu ir braucis un ietekmējis liepājnieku dzīvi. Domāju, ka tas tomēr bija ļoti novatorisks un drosmīgs pilsētas tēvu lēmums deviņpadsmitā gadsimta beigās atteikties no zirgu tramvaja un sākt būvēt pilsētas elektriskā dzelzceļa līnijas. Šis projekts, kā šodien to mēdz saukt, pilsētai izmaksāja vairāk nekā miljons rubļu un, lai saņemtu kredītu, ieķīlāti bija daudzi vērtīgi pašvaldības īpašumi. Tika darīts viss, lai pašvaldība godam atdotu ņemto kredītu, un tas arī veiksmīgi izdevās.

 Vēl pirms daudziem gadiem es braucu ar tramvaju līdz Karostai, kā puika esmu vizinājies ne vienā vien tramvajā arī par zaķi. . . Kad vēl visa maršruta garumā nebija dubulto sliežu un Siena tirgū vai pie Pētertirgus bija jāgaida pretimnākošais tramvajs, bija bridis, lai izkāptu ārā un uzpīpētu. Divdesmitā gadsimta sākumā izmantoja arī tādus tramvajvagonus, kuru durvis pasažieriem pašiem bija jāver vaļā. Domāju, ka katram pilsētniekam ir savs stāsts par tramvaju, un ne velti liepājnieki smaidot saka, ka ir trīs neatņemamas viņu ikrīta lietas. Proti, krūze tējas vai kafijas, laikraksta „Kurzemes Vārds” lasīšana un brauciens tramvajā uz darbu.

 Tramvajs nekad nebūs lieka greznība, jo mūsu pilsētas īpatnība tāda, ka tā izstiepusies kā tieva, gara ģimnāziste starp ezeru un jūru, un tieši tramvajs nodrošina visērtāko satiksmi cauri pilsētai.

 

Juris Rāķis

 

 

2009. gada 29. septembris „Kurzemes Vārds”

Liepājā – vecākais tramvajs Baltijā

 

Vakar dienas vidū viens tramvajs neapstājās nevienā pieturā. Tas uzņēma tikai dažus īpašus pasažierus.

 Piemēram, domes priekšsēdētāju Uldi Sesku ar viņa pavadoņiem, kādu kundzīti ar būrī ieliktu dzīvu vistu, bariņu jauniešu – Dienvidrietumu rajona iedzīvotājus – un vēl dažus īpatņus, ko atveidoja cirka studijas „Beztemata” mākslinieki. Neparastā brauciena iemesls – Liepājas tramvaja 110. dzimšanas dienas svinības teatralizētā gaisotnē. SIA „Liepājas tramvajs” direktors Aigars Puks bija ļoti laipns un gan tos viesus, kas bija nopirkuši biļetes, gan ari zaķus cienāja ar saldu tēju un pankūkām. Konduktore Iveta Ļesina, mēģinot pārkliegt tramvajvagona rīboņu un saviesīgo sarunu čalu, klātesošos cītīgi iepazīstināja ar Liepājas tramvaja raibo vēsturi.

 Liepājnieki patiesi var lepoties, jo mūsu pilsētā ir vecākais elektriskais tramvajs Baltijā, kas darbu sāka 1899. gada 26. septembrī. Pašlaik ir viens maršruts, un tā garums 6,9 kilometri. Visa maršruta izbraukšana vienā virzienā aizņem apmēram 24 minūtes.

Foto: Tramvaja 110. dzimšanas dienas organizatori bija parūpējušies par jautrību, pasažieru lomā ļaujot iejusties cirka studijas „Beztemata” māksliniekiem un dzīvai vistai.

 

 

2009. gada 19. oktobrī „Kurzemes Vārds”

„Mēs izaugsim visi kopā!”

 

LĪGA ROGULE nav pelnu pelēka, sagrauta nelaimes čupiņa, kas sarāvusies raud kaktiņā. Jaunā sieviete sēd uz nelielas kušetes pie lielā loga un gaišu seju tamborē sarkanu šalli. Istaba spodra, logs spodrs. Viņai apkārt tinas trīs gadus vecais Māris – te padzenā pusauga runčukam Mūrim pie deguna kastani, te, skaļi dūcot, stumj pa grīdu jau tā paskaļi grabošo rotaļu mašīnu, te iesēžas klēpī, mammas rok­darbu malā pastumjot.

Ir priekšpusdiena. Lielie bērni – vienpadsmit gadu vecā Elīna, deviņgadīgā Jolanta un astoņgadīgais Jānis – ir skolā. Pavaļas brīdis. Varētu būt pats gaišākais dienas gaitā, ja vien pagātne tik neatlaidīgi nemu­dinātu: tu nedrīksti sēdēt, tev jāmeklē darbs, tev jāstrādā, jo cits neviens tavus bērnus neau­dzinās.

 

Palikt vienai – liktenis vai nejaušība?

 

Jā, 37 gadu vecumā Līga Rogule ir palikusi viena. Stāsts ir gana baiss un sarežģīts. Un reizē līdzīgs daudzu citu sieviešu stāstiem.

Augusi Rīgā. Mācījusies profesionāli tehniskajā skolā par adītāju. Diplomu dabūjusi. Strādāt nav iznācis. Tie bijuši pārmaiņu pilnie deviņdesmitie. Augusi Rīgā. Mācījusies profesionāli tehniskajā skolā par adītāju. Diplomu dabūjusi. Strādāt nav iznācis. Tie bijuši pārmaiņu pilnie deviņdesmitie gadi. Trikotāžas kombināts „Maiga”, kurā viņa bijusi praksē un kurš bija pārtapis par uzņē­mumu ar citu nosaukumu, izvir­zījis noteikumu: tiem, kas grib strādāt, jāiegādājas uzņēmuma pajas. Līgas ģimenei naudas to iegādei pietrūcis. Lai galīgi nepaliktu bez darba, mamma, ilggadēja trolejbusa vadītāja, iekārtojusi meiteni Tramvaja un trolejbusu pārvaldē par trolej­busu mazgātāju. Tur arī notikusi liktenīgā satikšanās.

„Biju akla, ar riktīgi rozā brillēm,” tagad godīgi atzīst Līga. Aigars Ūdris viņu savaldzinājis. Vai tā bijusi tikai kaislība vai arī mī­lestība, Līga tagad vairs nerunā. Bet toreiz viņu nebaidījis tas, ka Aigaram jau bijusi ģimene, ka sola no tās šķirties, bet solījumu nepil­da. Uzskatījusi: gal­venais, ka viņu mīlot. Par to, ka mīļotajam cilvēkam var izrādīties pavisam citāda daba, nekā viņš to de­monstrē jaunai meitenei, pro­tams, nedomāja.

Kad Aigars iekļuvis avārijā un zaudējis darbu, pārgājuši dzīvot uz Tukumu, kur mitusi viņa māte. No sākuma viss bijis labi, lai arī oficiāli tā arī ne­apprecējušies. Bet ar laiku sākušās nesaskaņas. Līga reiz atklājusi, ka viņam ir cita sie­viete. Piedevusi. Bet velti. Vilties nācies vēlreiz. „Tā bija baiga nakts,” viņa atceras. „Atgriezos Tukumā ar vilcienu no Rīgas kopā ar lielāko meiteni, biju aizbraukusi pie mammas, jo bija nomirusi vecmāmiņa. Vilciens pienāca stacijā. „Re, tētis!” iesaucās meitiņa. Palūkojos pa logu: Aigars kopā ar kādu svešu sievieti uz soliņa ēd saldējumu, apkārt ar saldējumiem rokās lēkā sveši bērni. Pārgāju mājās. Abi mazie bērni ieslēgti istabā, pamesti vieni.”

Tas bijis sākums. Aigars atgriezies piedzēries. Protams, bijis tracis. Vēlāk vīrs sācis dzert pamatīgāk, un viņa piedzīvojusi gan morālu, gan fizisku var­darbību. „Sita gan mani, gan bērnus. Reiz es pat ar nazi rokā nostājos bērniem priekšā, biju gatava uz visu, lai mūs liktu mierā, par sekām vairs ne­domāju,” viņa ir atklāta. Un turpina: „Iepazinām arī badu.” Pat tik tālu reizēm esot no­nākuši, ka nav bijis ne tikai pašiem, ko ēst, bet bijušas arī dienas, kad nav bijis ne kripatas, ko bērniem iedot.

Tukumā Līga tomēr nodzī­vojusi vienpadsmit gadu. Līdz beidzot nav izturējusi un aizbē­gusi uz Rīgu pie mātes. „Ar to, kas bija mugurā, pie rokas pāris maisiņu ar bērnu drēbītēm, kādu dienu saņēmos un braucu pie mātes. Taču dzīvoklis bija uz brāļa vārda, brāļa sieva kate­goriski bija pret to, ka tur palieku. Māte nostājās viņas pusē. Tā nokļuvu uz ielas,” viņa atceras.

„Ģimenes atbalsta centrs man atrada vietu Ropažu pagas­ta „Muceniekos”, kur mīt bēgļu ģimenes.”

Kamēr Līga tur mitinājusies, vīrs panācis, ka viņa ar bērniem no Tukuma dzīvokļa tiek izdeklarēta. Pēc laika viņa nokļuvusi Talsu Bēr­nu un sieviešu krīžu centrā, bet šis centrs savukārt sazinājies ar Liepājas „Mārtiņmāju” un lūdzis pieņemt Līgu un viņas bērnus.

 

Ir tomēr labi ļaudis

 

26. oktobrī paies trīs gadi, kopš viņi visi ir Liepājā. Kopš šās vasaras 30. jūlija viņi visi dzīvo pašā jaunākajā sociālajā mājā Liepājā – Ģenerāļa Baloža ielā 1. „ „Mārtiņmāja” visvairāk arī palīdzēja,” atzīst Līga Rogule.

„No sākuma mūs tur uzņēma, tad bija iespēja dzīvot un dekla­rēt dzīvesvietu kādā citā dzī­voklī, bet pēc gada atkal atgrie­zāmies „Mārtiņmājā”. Gadu īrējām dzīvokli centrā, bet tas bija nesamaksājami dārgs. Tad rakstījām uz Liepājas domi, lai mūs uzņem rindā, mums piedā­vāja vietu sociālajā mājā.”

Ļoti labus vārdus viņa saka arī par Liepājas Sociālo die­nestu. „Salīdzinot ar citām vietām, kur līdz šim biju lūgusi palīdzību, te attieksme bija kā diena pret nakti. Ģimenes at­balsta daļas darbiniece mūs apmeklēja jau „Mārtiņmājā”, izrunājāmies par visu, palīdzēja saprast, kas jādara,” viņa stāsta.

Pagājušogad Līga Rogule sākusi mēģināt strādāt par tramvaja vadītāju. Taču nācies darbu pārtraukt, Mārim tad vēl bērnudārza nav bijis, un auklei naudas arī ne, bet vecākajai meitiņai tikt galā ar diviem brāļiem nav bijis viegli. Tagad Mārim piešķirta vieta bērnu­dārzā, un, kad puika atlabs pēc saaukstēšanās, Līga sola atkal iet vaicāt, vai nevarētu atsākt strādāt par tramvaja vadītāju. Apgalvo, ka ilgojas strādāt, kaut arī ar bērniem darba daudz.

„Man viņi visi mīļi, visi sagādā prieku,” viņa saka un pieglauž klāt Māri.

Māris ir viņas otrās lielās uzticēšanās rezultāts. Izgājusi burtiski caur elli, viņa tomēr atkal esot noticējusi, ka ir cilvēks, kas spēj saprast, palīdzēt. Un – atkal piedzīvojusi vilšanos. Par uzticību viņai un jaunajam draugam katram bijuši savi priekšstati. Kad vīrietis uzzi­nājis, ka gaidāms bērns, atteicies par viņiem gādāt.

Tagad viņi visi dzīvo no uzturlīdzekļiem – 160 latiem, ko saņem no valsts alimentu vietā, un ģimenes pabalsta, tā sauca­mās bērnu naudas – par visiem četriem tie ir 32 lati. Pēdējā mēnesī Līga saņēmusi arī trūcī­gas ģimenes pabalstu – 16 latu. Tas ir viss, no kā jāmaksā skolas nauda, jo abas meitenes ap­meklē Katoļu pamatskolu, un izdevumi par divistabu dzīvok­līti. Oktobri par to bijis jāmaksā 25 lati. Par apkuri vēl rēķins nav redzēts, apkure vēl nav sākta. Apsaimniekošanas izdevumi bijuši 3,34 lati, mazliet vairāk nekā astoņi lati par karsto ūdeni. Dārgi iznākot maksāt par gru­žiem.

„Ēst cenšos gatavot pēc iespē­jas lētāk,” stāsta Līga Rogule. „Sapērku kartupeļus, gatavoju bērniem sautējumus pusdienām, vakariņām reizēm pankūkas. Māris parasti paēd bērnudārzā. Pati iztieku ar tēju vai kafiju no rītiem, ēst vairs negribas. Lielā­koties pērku akcijas preces, ļoti skatos uz cenām. Produktus lai­ku pa laikam saņemu arī no „Mārtiņmājas”. Lielu paldies varu teikt abām palīdzības mājas meitenēm – Zintai un Ivetai. Viņas ļoti nāk pretim. Palīdz, uzklausa. Man tā vieta ir kļuvusi par tādām kā mīļām mājām. Gandrīz vai tāda sajūta, ka būtu tur piedzimusi un uzau­gusi. Režīma tur nav. Tikai jābūt atklātam. Tur dzīvojām visi pieci vienā istabiņā, jutāmies kā vienas lielas ģimenes daļa. Tur labestības auru jūt plūstam pretī, jau sētā ieejot. Pirmo reizi man neviens neko nepārmeta, es netiku nonicināta, mani ar ma­niem četriem bērniem pieņēma tādu, kāda biju, mani saprata. Protams, neuzkrītoši, nepavēlot, neuzspiežot ieteica, kā vajadzētu rīkoties. Un, kad tā lēnām pie sevis padomāju, sapratu, ka viņām taisnība. Un pieņēmu bez aizvainojuma.”

Visas mēbeles, kas izvietotas jaunajā dzīvoklītī, arī no „Mārtiņ­mājas”. Kad Līga tur iegājusi pirmo reizi, virtuvē bijusi tikai gāzesplīts un izlietne. Bet ar dzīvokli viņa apmierināta. Viss jauns. Ir vannasistaba ar dušu. Spodri gaiteņi un kāpņu telpas, lifts. „Vēl jau vajadzētu skapi, da­žus virtuves skapīšus,” saka Līga Rogule. „Lielais puika Jānis guļ uz izvelkamā krēsla, Māris – uz neliela dīvāniņa. Meitenēm otrā istabiņā katrai savs guļamais.”

Viss pamazām sakārtojas. Līga Rogule ļoti cer, ka viņa tiks arī pie darba. „Mēs izaugsim!” viņa saka par sevi un bērniem. Un gribu viņai ticēt. īpaši klau­soties viņas atzīšanos, ka pati ir bijusi pamests bērnu nama bērns, ko ģimene, ko viņa visu mūžu sauc par savu, adoptējusi divu mēnešu vecumā. „Mēs izaug­sim visi kopā,” viņa uzskata.

 

Paraksts foto: Līgas Rogules bagātība ir viņas bērni. Viņa gatava par tiem cīnīties.

 

Līvija Leine

 

 

2009. gada 23. oktobrī „Kurzemes Vārds”

Aizdegas būdiņa

 

Vēlā otrdienas vakarā aizde­gusies būdiņa tramvaja gala pie­turā Klaipēdas ielā. Uguns paguvusi izplesties divu kvadrātmetru platībā.

 

 

2009. gada 24. oktobrī „Kurzemes Vārds”

Dārgie ļaudis kļūst lētāki

 

(…)

Liepājas pašvaldības uzņēmumu valžu locekļu un priekšsēdētāju algas.

Par 2007. un 2008. gadu norādīts gada kopējais atalgojums amatā,

par 2009. gadu – pašreizējā mēnešalga (tūkstošos latu).

Amatpersona	Uzņēmums	2009	2008	2007
Andis Dejus	„Liepājas ūdens”	2,04	36,3	30,29
Juris Bārzdiņš	Liepājas Reģionālā slimnīca (valdes priekšsēdētājs)	1,97	32,76	23,48
Edvīns Striks	Liepājas Reģionālā slimnīca	1,78	33,56	24,05
Normunds Niedols	Liepājas RAS	1,62	24,56	15,18
Ģirts Reinbergs	Komunālā pārvalde (valdes priekšsēdētājs)	1,5	27,14	21,9
Herberts Laukšteins	Liepājas teātris	1,5	2,17**
Liene Busele	Liepājas Reģionālā slimnīca	1,42	23,97	15,98
Edgars Rāts	Komunālā pārvalde	1,35	23,12	20,37
Harijs Zvirbulis	Komunālā pārvalde	1,35	24,4	20,5
Gatis Griezītis	Liepājas Olimpiskais centrs (valdes priekšsēdētājs)	1,34	25,4	20,1**
Aigars Puks	„Liepājas tramvajs”	1,25	19,7	15,8
Aldis Mūrnieks	aviosabiedrība „Liepāja”	1,25	19,76	12,95
Violeta Celma	Vecliepājas Primārās veselības aprūpes centrs	1,2	15,6	24,55
Normunds Niedols	„Vecliepāja”	1,2	14,36	8,74
Gaida Korņilko	„Karosta”	1,2	15,97	12,86
Aivars Puisītis	„Jaunliepāja”	1,2	3,41**	-
Agris Sprūde	Nekustamā īpašuma rekonstrukcija	1,1	14,06	9,45
Vita Hartmane	Liepājas Latviešu biedrības nams	0,96	12,74	9,75
Aldis Mūrnieks	„Liepājas Autostāvvietas”	0,88**	13,23	9,2
Ivars Ķervis	„Liepājas Autostāvvietas”	0,88**	-	-
Monta Krafte	Liepājas reģiona Tūrisma informācijas birojs	0,82	10,74	9,71
Anita Liepa	Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centrs	0,6	7,19	6,53
Artis Lagzdiņš	Liepājas Olimpiskais centrs	0,51	9,87	5,87
Rihards Belte	Liepājas Leļļu teātris	0,5	6,83	6,1

 

* Šeit un turpmāk visas algas norā­dītas pirms nodokļu nomaksas.

** Amatu ieņem nepilnu gadu; H. Laukšteins amatā stājās tikai 2008. gada decembrī; I. Ķervis šā gada vidū nomainīja A. Mūrnieku „Liepājas Autostāvvietās”.

 

Avots: pašvaldības kapitāla dalu turētāji un valsts amatpersonu deklarācijas.

 

Liepājas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi 2008. gadā (latos)

Liepājas RAS	+120990
„Liepājas tramvajs”	+61222
Aviosabiedrība „Liepāja”	+52876
Vecliepājas Primārās veselības aprūpes centrs	+31720
Liepājas Latviešu biedrības nams	+16985
Komunālā pārvalde	+15552
„Liepājas Autostāvvietas”	+13765
Liepājas reģiona Tūrisma informācijas birojs	+11580
„Karosta”	+2773
„Jaunliepāja”	+777
„Vecliepāja”	+916
Liepājas Leļļu teātris	-1165
Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centrs	-53362
Liepājas teātris	-61222
„Nekustamā īpašuma rekonstrukcija”	-79632
„Liepājas ūdens”	-115000
Liepājas Olimpiskais centrs	-156048
Liepājas Reģionālā slimnīca	-378624

 

Avots: pašvaldības kapitāla daļu turētāji.

 

Nora Driķe

 

 

2009. gada 31. oktobrī „Kurzemes Vārds”

Tramvajam savs kustības saraksts

 

Nupat visās Liepājas tramvaja pieturās izvietoti tramvaja kustības saraksti. Šī informācija katrā pieturvietā pasažieriem ļaus plānot savu pārvietošanos pilsētā ar tramvaju. SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks pastāstīja, ka pieturvietās uzstādītas informatīvās zīmes vizuāli ataino tramvaja maršrutu, pieturvietu nosaukumus, izceļot konkrēto atrašanas vietu, kā arī tramvaja kursēšanas laiku un kustības dispečera kontakttelefonu. Vienlaikus ar informācijas izvietošanu notikusi arī pieturvietu tehniskā stāvokļa inventarizācija. Liepajas tramvaja līnija stiepjas 6?9 kilometru garumā no pilsētas ziemeļaustrumiem līdz tās dienvidrietumu galam. Ceļš no viena gala līdz otram aizņem 24 minūtes. Maršrutā ir 28 pieturas – pa 14 katrā virzienā.

 

 

2009. gada 31. oktobrī „Kurzemes Vārds”

Receptes labai pašsajūtai

 

Aigars Puks, SIA „Liepājas tramvajs direktors, SIA „Piejūras slimnīca” valdes priekšsēdētājs:

Prieks. Man patīk un uzmundrina, ja spīd saule un ir labs laiks. Kad pašam un tuviniekiem ar veselību viss ir kārtībā, kad pašam un tuviem cilvēkiem darbā labi klājas un bērniem mācības sokas. Patīk labā kompānijā ieiet pirtī, ar draugiem uzspēlēt kārtis. Aiziet un kino, teātri vai citu saviesīgo pasākumu. Patīk lasīt. Tā kā esmu kaislīgs sporta spēļu līdzjutējs, priecājos, kad veicas mūsu komandām – kā Liepājas, tā Latvijas – un pārdzīvoju to neveiksmes.

Fiziskās aktivitātes. No rītiem mājās vingroju, izmantoju trenažieri – velosipēdu. Divas reizes nedēļā dodos uz baseinu peldēt. Vasarā labprāt braucu ar velosipēdu.

Draugi. Tuvinieku, draugu, domubiedru atbalsts ir ļoti svarīgs. Īpaši šajā grūtajā laikā jācenšas savstarpēji palīdzēt, atbalstīt tos, kuriem klājas grūtāk. Kā morāli, tā materiāli. Pats cenšos palīdzību neatteikt. Zinu, ka man arī palīdzēs, ja būs nepieciešams.

 

 

2009. gada 3. novembrī „Kurzemes Vārds”

Celiņš jālabo

 

Liepājniece Ārija Ķuzule uz redakciju bija atnākusi, lai lūgtu palīdzību. Viens no celiņiem, kas Klaipēdas ielā ved no tramvaja gala pieturas uz Centrālkapiem, esot stipri izdrupis. Lietus laikā tur veidojas liela peļķe, un ļaudis, kas dodas uz kapiem, lai nestaigātu pa dubļiem, spiesti brist pa skaisti sakopto pļavu. Celiņš neesot remontēts vismaz gadus piecpadsmit. Komunālās pārvaldes ceļu nozares vadītājs Mārtiņš Jākobsons solīja, ka šo vietu apsekos un meklēs risinājumus, lai celiņu salabotu.

 

 

2009. gada 9. novembrī „Kurzemes Vārds”

Ciemos tramvajnieki no Tallinas

 

Uz Liepāju bija atbrau­kusi deviņu cilvēku grupa no Igaunijas galvaspilsētas tramvaju un trolejbusu uz­ņēmuma, lai gūtu pieredzi, kā tramvajnieki strādā mū­su pilsētā.

Tallinieši interesējās gan par to, kā SIA „Liepājas tram­vajs” tiek galā ar šā laika ra­dītajām ekonomiskajām problē­mām, gan par tramvajvagonu remonta iespējām u.c. Viesi ar tramvaju devās braucienā pa pilsētu, un viņus pavadīja SIA „Liepājas tramvajs” tehniskais direktors Aigars Rauda, galve­nais inženieris Valdis Bībers, uzņēmuma arodbiedrības pār­stāve Dace Lūka un kustības meistare Maija Ozola. Pērkot tramvaja biļeti pie vadītāja Tallinā, pieaugušam cilvēkam tā maksājot 90 santīmu, bet skolēnam – 54 santīmus. Talli­nieši braucot ar tieši tādas pašas markas tramvaja vago­niem kā Liepājas iedzīvotāji.

Paraksts foto: Tallinas delegācijas locekļi ar interesi aplūkoja 1954. gadā Liepājas tramvajnieku pašu būvēto tīrītāju, kas ziemā sliedes attīra no sniega.

 

Daiga Lutere

 

 

2009. gada 13 novembrī „Kurzemes Vārds”

Centrā neļaus būvēt „McDonald's” ēstuvi

 

Vakar domes ārkārtas sēdē deputāti nolēma iz­mantot pirmpirkuma tiesī­bas un iegādāties pašval­dības īpašumā zemes ga­balu Lielajā ielā 16, uz kuru pretendēja arī kompānija „McDonald's”, kas vēlējās uzbūvēt tajā ātrās ēdinā­šanas restorānu.

Liepājas galvenā arhitekte Iveta Ansone deputātus pirms lēmuma pieņemšanas infor­mēja, ka, zemes gabalam no­nākot pašvaldības īpašumā, tai būs iespēja sakārtot pašlaik nekopto skvēru pie tramvaja pieturas pretī „Kurzemei”, apzaļumot to, ierīkot bērnu rotaļu laukumu. Viņa norādīja, ka kompānijas „McDonald's” iecere uzbūvēt ātrās ēdinā­šanas iestādi, paredzot apkal­pot arī klientus, kas piebrauc ar automašīnām, neatbilst pilsētas vēsturiskajam veido­lam, kā arī radītu lielas satik­smes problēmas.

Tam lielākoties piekrita arī deputāti, kaut gan izskanēja viedokļi, ka lēmumu nav viegli pieņemt. Pirmkārt, zemes ga­bala iegāde prasīs no pilsētas budžeta 300 000 latu. Otrkārt, kompānija „McDonald's” bija paredzējusi investēt lielus līdzekļus un radīt jaunas darba vietas. Tomēr pārsvaru guva viedoklis, ka apjomīgai ham­burgeru ēstuvei šī nav īstā vieta, tāpēc kompānija varētu izvēlēties citu variantu, kur būvēt. Domnieki uzskatīja, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījums pilsētas centra attīstībai, un ar 12 balsīm par, vienu – pret tika pieņemts lēmums zemes ga­balu iegādāties.

 

Sarmīte Pelcmane

 

2009. gada 16. novembrī „Kurzemes Vārds”

Lāpa no 18. novembra

 

(…)

Tātad runa ir par četrdesmito gadadienu. Taču, lai cik tas nelik­tos dīvaini, simtā gadadiena tika nosvinēta 1982. gadā. Jo vispirms šeit bija gāzes rūpnīca. Un mūsu pilsētā gāzi ieguva no oglēm, ku­ras koksēja speciālās krāsnīs 1000 – 1300 grādu temperatūrā. Ražošanas procesā ieguva arī daudzus vērtīgus blakusproduk­tus. Pašā sākumā mākslīgo gāzi izmantoja ielu apgaismes lukturos. 1908. gadā jau bija ap pusotra tūkstoša šādu gaismekļu. Taču gāzes apgaismojumu pakāpenis­ki nomainīja elektrība, bet pro­cess bija saistīts ar elektroenerģi­jas ražošanu – pašos pirmsāku­mos tramvaja vajadzībām. 1930. gadā gāzi sāka izmantot tikai ēdiena gatavošanai. Kara postīju­mu dēļ rūpnīcā un pilsētas tīklos bija jāpārtrauc šā mākslīgā kuri­nāmā izmantošana līdz pat 1946. gadam.

 

Kirils Bobrovs

 

2009. gada 19. novembrī „Kurzemes Vārds”

„Monopols” liepājnieku gaumē

 

Ilgus gadus skvērs pie tramvaja pieturas pretī „Kur­zemei” bija kauna traips pašā pilsētas centrā. Cik kāju nav izmežģīts uz izdrupušajiem celiņiem, cik kurp­ju papēžu nolauzts! Tagad zemes gabals nonācis pil­sētas īpašumā, kaut arī par dārgu cenu, bet vismaz varam cerēt, ka beidzot šī vieta tiks sakārtota.

 

Sen tā vajadzēja

 

Pēc Liepājas galvenās arhi­tektes Ivetas Ansones vārdiem, pašvaldība jau sen bija vēlēju­sies iegūt pilsētas īpašumā šo zemes gabalu centrā, lai sakār­totu to atbilstoši iedzīvotāju ēr­tībām, bet tas nav bijis iespē­jams. Arhitekte uzsvēra, ka pie­spiest privātīpašnieku labie­kārtot savu zemi pilsētas vaja­dzībām, apzaļumot, sakārtot celiņus pašvaldībai neesot bijušas tiesības. Tas neesot kā ar ēkām, kuru fasādes dome var prasīt sakārtot, lai nebojātu pilsētas ainavu. Patiesībā privātīpašnieks varējis zemes gabalam aplikt apkārt žogu un neļaut tur vispār staigāt, atzina I. Ansone. Tāpēc pašvaldībai bija jāizmanto izdevība šo zemi atdabūt pilsētai.

Domes lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības un pašai iegādāties zemes gabalu Lie­lajā ielā 16 paskubināja līdz­šinējā privātīpašnieka Andreja Džeriņa vēlme to pārdot Alūk­snē reģistrētai firmai „BM Bū­ve”, kurai savukārt esot bijis no­doms to piedāvāt kompānijai „McDonald's” ātrās ēdināšanas iestādes būvniecībai.

Visai saprotams, ka tā sauktajam „McDrive”, kur klienti var nopirkt ēdamo, neiz­kāpjot no mašīnas, pašā pilsē­tas vēsturiskajā centrā, turklāt nozīmīgā transporta un gājēju plūsmas krustpunktā nav vie­tas. Tas ne tikai bojātu vēstu­riskā centra veidolu, bet arī ļoti apgrūtinātu transporta kustību Lielās un Graudu ielas krus­tojumā. Tomēr viedokļi, gan deputātiem pieņemot lēmumu par zemes gabala pirkšanu, gan sabiedrībā pēc tam to vērtējot, ir ļoti dažādi.

(…)

Paraksts foto: Jācer, ka domes dārgais pirkums attaisnosies un drīzumā liepājniekiem vairs nebūs te jāklumburē pa bedrēm, bet viņi varēs priecāties par sakoptu skvēru.

 

Sarmīte Pelcmane

 

 

2009. gada 24. novembrī „Kurzemes Vārds”

Amatpersonas atbild

 

Tagad ziņo par Zirņu ielas rekonstrukciju. Bet varbūt tomēr vajadzētu pabeigt iepriekš plānotos darbus? Saka, ka noasfaltēta Vidusceļa iela, taču noasfaltēta tikai tās daļa: 2007. gadā – no Pļavu līdz Bernātu ielai, 2008. gadā – no Bernātu līdz Klaipēdas ielai. Bija solīts posmu no Pļavu līdz Ganību ielai noasfaltēt 2009. gadā. Tas nav izdarīts. Pa šo ielu brauc transports, arī smagais. Mājas vibrē, sienās rodas plaisas, vasarās ir putekļi, rudeņos un ziemās dubļi sitas logos. Par asfaltēšanu vairs nerunā. Tā vien šķiet, ka nauda atkal nozagta. Bet mēs, iedzīvotāji, solījumu neesam aizmirsuši.

SIA „Komunālā pārvalde” valdes priekšsēdētājs Ģirts Reinbergs:

– Vidusceļa ielas rekonstrukcija minētajā posmā no Pļavu līdz Ganību ielai bija sākotnēji iekļauta grants seguma brauktuvju rekonstrukcijas programmā. Darbus bija paredzēts veikt par Valsts autoceļu fonda piešķirto finansējumu. Valsts ekonomiskā stāvokļa dēļ plānoto finansējumu samazināja par gandrīz 86 procentiem. Līdz ar to tika izslēgta grants ielu brauktuvju rekonstrukcijas programma un arī samazināti ikdienas uzturēšanas darbu apjomi (bedrīšu remonts, lietus ūdens sistēmas, bruģa un grants seguma uzturēšana u.c.) atbilstoši piešķirtā finansējuma apjomam. Programmu turpināt droši vien varēs pēc ekonomiskās stabilitātes atjaunošanās valstī un atbilstoša finansējuma saņemšanas. Ikdienas uzturēšanas darbi – brauktuves planēšana, profilēšana, grants papildināšana grants seguma ielās, arī Vidusceļa ielā, notiek pēc ielu regulāras apsekošanas atbilstoši nepieciešamībai, pieejamajam finansējumam, ņemot vērā arī laika apstākļus.

Zirņu un Ganību ielu kā tranzīta maģistrāļu un to savienojošo ielu rekonstrukcija tiks veikta par Eiropas Savienības piešķirto finansējumu konkrētam mērķim, tāpat kā pilsētas apgaismojuma rekonstrukcija, tramvaja līnijas pagarināšana u.c.

 

 

2009. gada 26. novembrī „Kurzemes Vārds”

Sākam rotāties

 

Vakar Liepājā sāka iz­rotāt pilsētu Ziemassvēt­kiem – jau desmito gadu pēc kārtas Rožu laukumā uz­stādīja metāla karkasu, kurā iestiprinās 600 mazu, mežu cirsmu tīrīšanā iegūtu eglī­šu, tādējādi veidojot lielo pilsētas egli. Rotājumi parā­dījušies arī citās Liepājas vietās.

Ziemassvētku rotājumus šogad galvenokārt koncentrēs pilsētas centrā, un līdzekļu taupīšanas nolūkos paredzēts izmantot un atjaunot jau ie­priekšējos gados izgatavotās rotas. Piemēram, pilsētas lie­lās egles rotāšanai izmantos baltās bumbas, kuras papil­dinās ar interesantām gaismas spēlēm. Rožu laukumā līdz nedēļas beigām uzstādīs arī Adventes vainagu, kuram pāri vedīs pērn apmeklētāju tik ļoti iecienītais romantiski izgais­motais tiltiņš, bet iepretim Latviešu biedrības namam atradīsies bērnu iemīļotā „Pi­parkūku pilsētiņa” ar mājiņām un slidkalniņu.

Pilsētas galvenā mākslinie­ce Agita Ansule pastāstīja, ka rotājumiem šogad izlietos div­reiz mazāku finansējumu nekā pērn – ap 23,5 tūkstošiem latu. „Varbūt tieši pašlaik, kad pie­nākuši grūtāki laiki, Ziemas­svētku rotas spēs liepājniekus kaut nedaudz uzmundrināt un ikviens cauri pilsētai izies ar gaišu smaidu,” cer A. Ansule.

Arī šogad katru autobrau­cēju Brīvības ielas galā pie ka­nāla laipni sveicinās pilsētas sargeņģeļi, Tramvajtilts būs rotāts ar piparkūkām, bet Lie­lajā ielā papildinās un atjaunos lāsteku rotājumu. Kokos pie lielākajiem dievnamiem iedegs Dieva gaismas, tās rotās arī koku vainagus pie Liepājas Univer­sitātes un Rožu laukumā, Jūras ielas sadalošajā joslā un lok­veida krustojumā starp mazām izrotātām eglītēm vietu atradīs stirniņas, bet uz Līvas laukuma lokveida krustojumu, spožā ziemas rotā ietērpts, uz laiku pārcelsies arī ziedu gliemezis. Pa pilsētu kursēs gaismas tramvajs – viens ar gaismiņām izrotāts tramvaja vagons.

Pilsētas rotāšanā šogad ie­saistījušies vietējie uzņēmēji – SIA „KDD”, SIA „US Holding”, SIA „Dizainers”, SIA „Reklāmas ateljē” un SIA „Liepājas Elektromontāža”, bet eglītes pilsētai piegādā uzņēmums „Virāža A”.

 

Anda Pūce

 

 

2009. gada 27. novembrī „Kurzemes Vārds”

Amatpersonas atbild

 

Liepājas domei: tiem pensio­nāriem, kuri saņem pensiju līdz 145 latiem, dod mēnešbiļetes par 7 latiem un tramvajam par 5 latiem. Dēls ir 3. grupas redzes invalīds, nestrādā, saņem 112 latu. Vēl iepriekšējā mēnesī viņam deva braukšanas talonu, bet šoreiz teica, ka jāiegādājas mēnešbiļete par pilnu maksu. Kāpēc tā?

Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Ronalds Fricbergs:

– Ņemot vērā, ka ar šā gada 1. jūliju valsts atcēla finansējumu sabiedriskajam transportam, Lie­pājas pilsētas domei bija jāuzņemas papildu finansiālas saistības. Lai to izdarītu, tika pieņemti jauni saistošie noteikumi „Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā trans­portā”, kuri diemžēl neparedz brauk­šanas maksas atvieglojumus 3. gru­pas invalīdiem. Uzlabojoties fi­nansiālajai situācijai, tiks lemts par atvieglojumu loka paplašināšanu.

 

 

2009. gada 1. decembrī „Kurzemes Vārds”

Tramvajs sašķaida automašīnu

Rubrika: jaunumi un notikumi

 

„Es pat nezinu, no kurie­nes tā mašīna radās,” aizvien vēl šokēta par notikušo, sacīja tramvaja vagona va­dītāja, kura pirmdienas rītā Klaipēdas ielā iepretī Līvas kapiem piedzīvoja sadursmi ar automašīnu „Audi”.

Ap astoņiem, pusdeviņiem no rīta vairums cilvēku dodas uz darbu. Tāpēc gan pikti, gan neizpratnes pilni bija cilvēki, kuri iekāpa tramvajā pie vei­kala „Sala XL”, lai dotos cen­tra virzienā, bet jau pēc pāris simt metriem bija spiesti kāpt ārā un turpināt ceļu kājām. Tad arī viņu skatienam pavērās sirreāls skats. Ielai šķērsām pāri gulēja sašķaidīta „Audi” markas automašīna, kurai aizvien vēl darbojās ieslēgti logu tīrītāji, ap to mētājās ritenis un citi bleķi. Bet apmēram metrus simt tālāk stā­vēja tramvaja vagons ar zīmīgu uzrakstu sānos – „Nepabrauc garām!”, un tam triecienā bija stipri bojāti priekšējie dzelži.

Tramvaja vadītāja, manā­mi satraukta, staigāja pa vagonu un mēģināja nofiksēt durvis atvērtā stāvoklī, taču acīmredzot elektronika bija bojāta. „Es pat īsti nezinu, kas notika. Braucu šajā posmā droši, jo man te ir galvenais ceļš. Pretī pa ielu, kur ir vien­virziena kustība, arī neviens nebrauca. Un te pēkšņi jutu spēcīgu triecienu. No kurienes mašīna uzradās, nezinu. Va­gons palēkdamies vēl nobrauca metrus simt un tikai tad ap­stājās. Labi, ka noturējās uz sliedēm. Bet tā mašīna stāv tur. Neviena nav. Laikam aizmukuši, pirms ieradīsies policija,” stāstīja tramvaja vadītāja.

Valsts policijas Kurzemes reģiona policijas pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse pastāstīja, ka automa­šīnas „Audi” vadītājs tomēr braucis pa Klaipēdas ielu atļau­tajā virzienā, proti, prom no centra. Taču nezināmu iemeslu dēļ nav novaldījis stūri un uzgrūdies pretī braucošajam tramvajam. Pēc sadursmes 1980. gadā dzimušais vīrietis notikuma vietu šokā pametis, bet pēc tam nācis pie prāta un atgriezies. Bija arī iemesls mukt – vainīgajam izelpā kon­statētas 1,22 promiles alko­hola, un tāds pārkāpums tagad viņam ir atkārtoti gada laikā.

 

Paraksts foto: Lūk, kas paliek pāri no automašīnas, ja tā mēģina spēkoties ar tramvaju.

 

Viktors Ulberts

 

 

2009. gada 8. decembrī „Kurzemes Vārds”

Pārvērtības par Eiropas naudu

 

Izmantojot Eiropas Sa­vienības fondu līdzfinansējumu, Liepājā patlaban tiek īstenoti vairāki projekti. Vērienīgākais no tiem – stacijas laukuma rekons­trukcija, bet ne mazāk nozī­mīga ir tūrisma maršruta „Liepāja – kā pa notīm” pilnveidošana, kā arī veloceliņa būvniecība.

Stacijas laukumā pilnā spa­rā rit laukuma seguma nomai­ņa un tiek sagatavota vieta jauno nojumju būvniecībai. Paredzēts, ka ar nojumēm segtās platformas iekāpšanai autobusos atradīsies tuvāk stacijas ēkas durvīm. Stāvvieta autobusiem būšot liela un ērta, kā arī paredzētas vietas vieglo automašīnu novietošanai un taksometru pieturvieta, sakār­tos arī abas tramvaja pieturas. Vel plānots veikt teritorijas lab­iekārtošanu, uzstādot strūklaku, soliņus, barjeras, atkritu­mu urnas, puķu kastes, tūris­ma informācijas stendus, apgaismojumu.

Projekta kopējās izmaksas ir 1 399 118 latu, no tām ERAF finansējums – 1 143 902 lati, valsts budžeta dotācija – 80 746 lati, Liepājas pilsētas pašval­dības finansējums – 174 470 latu. Par ERAF līdzekļiem turpinās arī tūrisma maršruta „Liepāja – kā pa notīm” piln­veidošana un papildināšana. Tajā tiks iekļauti jauni ap­skates objekti – dzejnieces Mir­dzas Ķempes pieminekļa lau­kums, Gulbju dīķis, pieminek­lis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem, un lidotājiem, jūgendstila apbūve Kūrmājas prospektā un Graudu ielā.

 

Sarmīte Pelcmane

 

 

2009. gada 16. decembrī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Mūsu pilsētā daudz skaistu vietu. Taču ir arī tādas, ko vajadzētu sakārtot. Piemēram, iebraucot no Nīcas puses pilsētā, pie tramvaja gala pieturas ir necila būdiņa. Kam tā vajadzīga, kas to izmanto? Tālāk katlumāja, kas ir ļoti noplukuši. Un arī Klaipēdas ielas 88./68. māja bū­tu jāsakārto, lai skats būtu patīkams

 

 

2009. gada 21. decembrī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Lai taču vienreiz liek mierā tualeti tramvaja galapunktā. Lai iemāca bērniem un mazbērniem, ka nedrīkst būves apzīmēt un noskrāpēt. Tad nebūs neestētiskā skata.

 

 

2009. gada 22. decembrī „Kurzemes Vārds”

Gremde vai peldriņķis

 

Šogad ir apstiprināti pil­nīgi visi Liepājas domes ie­sniegtie projekti, kuri pre­tendējuši uz dāvinātu Eiro­pas Savienības fondu un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (saukti par Kioto projektiem) naudu. Ir ļoti liels gandarījums par paveikto, neslēpj Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis, apliecinot, ka pašvaldības ieceres nav mazinājušās par spīti aizvien dziļākai krīzei.

Viņš uzsver, ka dome rīkojusies stratēģiski ļoti pareizi, kad pirms pusotra gada nolemts ņemt kredī­tu trīspadsmit projektu tehniskās dokumentācijas izstrādei, arī tehniskajiem projektiem. Tieši tas sekmējis, ka pašvaldība bija sa­gatavojusies ES naudas apguvei.

V. Vitkovskis atzīst: „Pašlaik ir tā, ka reālais ieguvums vietējai ekonomikai – ir vismaz nodarbi­nātība. Atdevi budžeta ieņēmu­mos mēs nejūtam. Bet atdeve būs nākotnē – pievienotā vērtība, ko radām, infrastruktūra, pilsētas ekonomikai tas ir pamatu pa­mats. Protams, mūsu ekonomika atjaunosies, un tad tas labums vēl vairāk izpaudīsies. Bet kopu­mā Latvijā, jāatzīst, struktūrfondi fiskālu labumu pašlaik nedod, tikai nodarbinātību un sakārtotu infrastruktūru.”

Ne reizi vien gadījies, ka domes lēmumi par atbalstu vienam vai otram projektam nāk pēdējā brīdī, radot iespaidu par drudžainu steigu.

Viņš guvis atziņu, ka lielāka uzmanība jāpievērš tehniskajiem projektiem, to kvalitātei, daudz ciešāk jābūt kopā ar projektētā­jiem projekta izstrādes gaitā, lai preventīvi novērstu dažādas pro­blēmas, lai nav jācīnās ar sekām, kad projekts tiek ieviests. Līdz šim projektos nācies ieviest daudz izmaiņu būvniecības gaitā, arī – rīkot papildu iepirkumus.

Pilsētas dome ieplānojusi vēl daudzus vērienīgus projektus, kas sākami 2010. un 2011. gadā. Kā šīs ambīcijas saskanēs ar krasi saplakušo pilsētas budžetu? Lai īstenotu jaunus projektus, nāksies vēl aizņemties naudu līdzfinansējumam. Vai daudzso­lošie Eiropas dāvinātās naudas projekti pašvaldībai nekļūs par gremdi peldriņķa vietā?

„Būs grūti,” viņš atzīst, „nau­das plūsmas plānošana prasīs daudz gudrāku pieeju. Bet Liepājas domes vadības prioritāte ir Eiropas Savienības projekti. Plā­nojam, ka tos projektus, kuri ir plānā, budžets noteikti izturēs. Vidējā termiņā pašvaldības uzņē­mumi uzlabosies un problēmu vairs nebūs plānot arī nākamos darbus. Mēs iecerēto īstenosim, ja nebūs ārkārtas apstākļu.”

Kas būs Eiropas Savienības fondu „Vecīša maisā” Liepājai nā­kamgad? V. Vitkovskis uzskaita. Brīvības ielas rekonstrukcija – šonedēļ tiks izsludināts būvnie­cības konkurss. Tiks siltinātas 26 pašvaldības iestāžu ēkas. Par cukurražošanas nozares likvidā­cijas ietaupīto „sāpju naudu” Pulkveža Brieža un Cukura ielā tiks būvēts lietus ūdens kolektors un novadīti lietus ūdeņi. Gai­dāms, ka sāksies lielākais nākamgada projekts – Zirņu un Ganību ielas pārbūve. 2010. gada otrajā pusē varēs sākt arī Liepā­jas ielu apgaismojuma rekons­trukciju, ielu rekonstrukciju un uzņēmējdarbības infrastruk­tūras izveides projektu – tas at­tiecas uz Karostu un Pulvera ielas apkaimi. Šie trīs projekti Liepājai veicami par ES Pilsētvides priori­tātes programmas naudu. Nākamā gada pirmajā pusē tiek gai­dīts aicinājums startēt tramvaja līnijas pagarināšanas finansējuma saņemšanai, lai to būvētu 2011. gadā.

 

Nora Driķe

 

Fakti:

 

Par spīti krīzei ES fondu un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēti projekti Liepājā šogad Būvniecība pabeigta:

■ sociālās mājas Flotes ielā 14 siltumnoturības uzlabošana;

■ bērnudārza „Saulīte” renovācija un paplašināšana;

■ 8. vidusskolas uzlabošana bērniem ar kustību traucējumiem.

Vēl turpinās:

■ bunkura izbūve staru terapijai un aprīkojuma iegāde onkoloģijas slimnieku ārstēšanai;

■ tūrisma maršruta „Liepāja – kā pa notīm” pilnveidošana, papildināšana;

■ stacijas laukuma rekonstrukcija;

■ dabaszinātņu kabinetu uzlabošana sešās skolās;

■ seku likvidācija Liepājas cukura rūpniecības restrukturizācijas rezultātā skartajās teritorijās;

■ veloceliņa izbūve;

■ energoefektivitātes uzlabošana 17 izglītības iestādēs.

Kopā šiem projektiem apstiprināts finansējums 15,7 miljoni latu. Faktiskās ar būvniecību saistītās izmaksas – apmēram 9 miljoni latu. Daļu no konkursos ietaupītās naudas Liepājai būs iespēja izmantot, īstenojot citus projektus.

 

Noslēgta vienošanās par projekta ieviešanu (iepirkumi vēl nav veikti):

■ stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana Liepājas Reģionālajā slimnīcā – ēkas renovācija;

■ energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldības iestāžu 26 ēkās.

Apstiprināts (iepirkums vēl nav veikts):

Brīvības ielas rekonstrukcija.

Kopā apstiprinātais finansējums visa šī saraksta 13 projektiem: 31 miljons latu, tajā skaitā ES fondu, KPFI un valsts finansējums – 24,5 miljoni latu.

 

Avots: domes Attīstības pārvalde.

 

Bez tam:

■ Tiek padziļināta Liepājas osta līdz 12 metru dziļumam, ar Kohēzijas fonda atbalstu. Apstiprinātais projekta budžets: 23,3 miljoni latu, neskaitot PVN;

■ Liepājas ostas pievedceļu rekonstrukcija: dzelzceļa pievedceļa būve, Karostas tilta atjaunošana, jaunas, vēl vārdā nenosauktas ielas būve no Liepājas robežas uz Cukura ielu 2,7 kilometru garumā. Projekts tiks pabeigts līdz 2010. gada 31. decembrim, finansējums – 7,36 miljoni latu.

Avots: SEZ pārvalde

 

 

2009. gada 23. decembrī „Kurzemes Vārds”

Uguns plosa seno namu

 

Otrdienas pievakarē ugunsgrēks izcēlās K. Valde­māra ielas 32. namā. Tas ir pamests grausts, kurš dedzis arī agrāk.

Ugunsnelaimes izcelšanās iemeslu vakar uzzināt neizde­vās, jo glābēji vēl strādāja noti­kuma vietā. Liesmas izcēlušās kaut kur iekšpusē. Ugunsgrēka dēļ neērtības bija jāpacieš dau­dziem liepājniekiem, jo tika pārtraukta tramvaja satiksme. Tikai pirms dažiem mēnešiem šajā vietā sadega tramvajs.

„Kurzemes Vārds” jau 2005. gadā rakstīja, ka šī ēka ir nožē­lojamā stāvoklī, taču lietas labā nekas netika darīts. Ugunsgrēks tur izcēlās pagājušā gada jan­vārī. Sāka svilt ēkas piebūve sē­tas pusē, un dzēsējiem vajadzēja četras stundas, lai likvidētu ugunsperēkli.

Liepājas pašvaldības plānos ietilpst šo ēku nojaukšana, lai at­vērtu plašākai satiksmei K. Valdemāra ielu, kur tagad var pār­vietoties tikai tramvajs un gājēji. Tas aizvien nebija izdarīts.

Nams K. Valdemāra ielā 32 ir 200 gadu vecs, un to nedrīkst vienkārši nojaukt. To drīkst darīt, numurējot mājas elemen­tus, lai saglabātu precīzu infor­māciju par mājas uzbūvi.

Paraksts foto: Liesmas izrādījās ātrākas par Liepājas pašvaldību, un tās jau vakar sāka māju demontēt.