2010. gada 2. janvārī. „Kurzemes Vārds”

Taupot ielas kļūs tumšākas

 

Tā kā šogad ielu apgais­mojumam būs mazāk nau­das, elektrība būs daudz vairāk jātaupa. Jau no jan­vāra sākuma naktis Liepājas ielas vairs nebūs tik gaišas kā agrāk, vēstī domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Liepājas domes izpilddirek­tora vietnieks Didzis Jēriņš: „Pašvaldība darīs visu iespē­jamo, lai izmaiņas radītu ie­spējami mazāk neērtību. Elektroapgaismojuma regulēšanai strāvas padeves apakšstacijās jau ir uzstādīti laika releji. Tie ļaus samazināt apgaismojuma intensitāti no pulksten 22 līdz 6. Tieši šajā laikā daļēji tiks atslēgtas laternas. Laternas, kas atrodas pie krustojumiem, gājēju pārejām, autobusu un tramvaja pieturām, darbosies visu nakti. Atsevišķos rajonos, kur kabeļu līniju tehniskais stāvoklis nepieļauj apgais­mojuma izslēgšanu uz laiku, daļa no laternām no elektropadeves tiks atvienotas pavi­sam”.

Tomēr Liepājas centrālajā daļā, kur ir blīvāka gājēju un transporta kustība, apgaismo­juma intensitāte diennakts tumšajā laikā nemazināsies. Apgaismojums pašreizējā apjo­mā paliks Lielajā ielā, Zivju ielā, daļā no Andreja Pumpura ielas, Rožu laukumā, Tirgoņu ielā, promenādē, pie Gulbju dīķa, pie Mirdzas Ķempes pie­minekļa, stacijas laukumā, pie Kuršu laukuma autobusu pie­turas (līdz 23.00), kā arī uz tiltiem.

2010. un 2011. gadā Liepājā paredzēts īstenot apgaismoju­ma rekonstrukciju ar Eiropas Savienības finansējumu. Tas ļaus būtiski palētināt ielu apgaismojuma uzturēšanu, padarīs ērtāku sistēmu apkal­pošanu, samazinās kopējo mak­su par patērēto elektroener­ģiju.

 

 

2010. gada 7. janvārī. „Kurzemes Vārds”

Mazāk strādā, mazāk brauc

 

Pērn samazinājies visa veida sabiedriskā transporta lietotāju skaits Liepājā, pa­stāstīja Pilsētas domes Satik­smes infrastruktūras daļas vadītājs Oskars Spickopfs.

Viskrasāk sarucis autobusu pasažieru skaits, tādēļ jau tagad ir mazāk Liepājas Autobusu parka pilsētas maršruta autobu­su reisu. Tādā pašā ritmā kā līdz šim darbosies mikroautobusi un tramvajs, un jaunas biļešu cenas netiek apspriestas, teica O. Spic­kopfs.

Pērn „Liepājas tramvajs” pārvadājis aptuveni 8 miljonus pasažieru – par vienu miljonu mazāk nekā 2008. gada, pa­stāstīja uzņēmuma valdes locek­lis Aigars Puks. Viņš to izskaidro ar ekonomiskās aktivitātes ma­zināšanos pilsēta. „Cilvēki ma­zāk brauc uz darbu, varbūt arī nedaudz ietaupa, vairāk ejot kā­jām. Mums daudz pasažieru dod „Liepājas metalurgs”. Tikko pa­lielināsies aktivitāte pilsētā, arī pasažiera skaits būs lielāks,” teica A. Puks. Viņš piebilda, ka pēc likuma sabiedriska trans­porta zaudējumi ir jāsedz valstij un pašvaldībām, uzņēmums cen­šoties samazināt izdevumus.

„Esam pašā gada sākumā. Grūti pateikt, vai pilsētas sa­biedriskajā satiksmē šogad vēl kaut kas tiks mainīts. Jāstrādā tā, lai transports darbotos un lai pašvaldība spētu par to norēķi­nāties,” teica O. Spickopfs.

 

Nora Driķe

 

FAKTI

2009. gadā Liepājā bijis mazāk pasažieru salīdzinājumā ar 2008. gadu:

·        maršruta autobusos – par 23 procentiem;

·        tramvajā – par 16 procentiem;

·        maršruta mikroautobusos – par 15 procentiem.

Avots: Liepājas dome

 

 

2010. gada 12. februārī. „Kurzemes Vārds”

Sabiedriskais transports nesadala tiltu

 

Vakar ap pulksten tri­jiem dienā pamatīgs sa­strēgums radās pie tilta pār Tirdzniecības kanālu, jo tur bija notikusi divu sa­tiksmes smagsvaru – tram­vaja un autobusa – sadur­sme.

Abi transportlīdzekļi brau­kusi vienā virzienā no Lielās ielas. Taču tieši pirms tilta sadūrušies – tramvaja sānus noskrāpējusi 3. maršruta pagari­nātā autobusa aizmugurējā daļa. Cietuši tikai abu brau­camrīku korpusu krāsojumi un daži dzelži.

„Es pēc zaļā signāla sāku braukt. Darīju to reizē ar au­tobusu. Taču autobuss tieši pirms tilta mēģināja man aiz­līst priekšā. Bet es taču nekur no sliedēm aizmukt nevaru. Un galu galā man taču bija atļauts braukt. Es tikai nodevu pa bremzēm, taču tas nelīdzēja. Tikai tramvajs no tā šķībi sagriezās,” „Kurzemes Vār­dam” pastāstīja tramvaja va­dītājs Jāzeps Rimša, kuram ir 17 gadu darba pieredze.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse „Kurzemes Vārdam” sacīja, ka šis satiksmes negadījums nav uzskatāms par nozīmīgu, jo cilvēki nav cietuši un nav nodarīti prāvi materiālie zaudējumi. Taču policijas iejaukšanās nepieciešama, jo abu transportlīdzekļu va­dītāji savu vainu neatzīst. Tāpēc galavārds par nega­dījuma iemesliem būs jāsaka policijai.

 

 

Uz foto: Autobusa šoferis (no kreisas) klāsta policistam savu versiju par negadījuma apstākļiem.

 

 

2010. gada 17. februārī. „Kurzemes Vārds”

Kurš kļūs par Gada liepājnieku?

 

Šogad GODA un GADA LIEPĀJNIEKU tituliem saņemts vairāk nekā 110 liepājnieku ieteikumu par 67 cilvēkiem kuru darbi 2009. gadā pilsētā bijuši vislabāk pamanāmi.

Visi izvirzītie kandidāti ir cienījami ļaudis, un liepājnieki ar labu vārdu atzinīgi novērtējuši katra veikumu. No ieteiktajiem kandidātiem Gada liepājnieka titulam pilsētas Apbalvojumu konsultatīvā padome, kurā pārstāvēti dažādu nozaru sabiedrības pārstāvji, izvēlējās 2 – 3 pretendentus katrā nominācijā, par galveno atlases kritēriju uzsverot viņu veikumu 2009. gadā.

Tā kā par Gada liepājnieku katrā jomā Liepājas dzimšanas dienā iespējams nosaukt tikai vienu, liepājnieki aicināti teikt savu galavārdu, aktīvi piedaloties balsošanā.

(…)

GADA LIEPĀJNIEKS

APKALPOJOŠĀ SFĒRĀ: – NATĀLIJA BERGA, SIA „Liepājas Tramvajs” tramvaja vadītāja (par pašaizliedzīgu un drosmīgu rīcību, glābjot cilvēkus no degoša tramvaja);

(…)

 

 

2010. gada 19. februārī. „Kurzemes Vārds”

Pacietības mērs ir pilns

No domes sēdes

 

(…)

Ieceļ kapitāla turētājus

 

Domnieki pārdalīja lielāko daļu pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus, uzticot tos domes izpilddirektora vietniekam, Finanšu pārvaldes vadītājam Ronaldam Fricbergam, Attīstības pārvaldes vadī­tajam Vilnim Vītkovskim, Juri­diskās daļas vadītājai Initai Pelnēnai, Sabiedrības veselības daļas vadītājai Inetai Stadgalei.

Ronalds Fricbergs būs SIA „Nekustamo īpašumu rekon­strukcija”, SIA „Vecliepāja”, SIA „Jaunliepāja”, SIA „Karosta” un SIA „Liepājas enerģija” kapitāla daļu turētājs.

Vilnis Vitkovskis – SIA „Le­dus halle „Liepājas Metalurgs””, SIA „Lejaskurzemes tūrisma informācijas birojs”, a/s „Liepājas Autobusu parks”, SIA „Komu­nālā pārvalde” kapitāla daļu turētājs.

Inita Pelnēna – SIA „Liepā­jas tramvajs”, SIA „Liepājas autostāvvietas”, SIA „Aviosabiedrība „Liepāja””, SIA „Liepā­jas RAS”, SIA „Liepājas ūdens” kapitāla daļu turētāja.

Ineta Stadgale – SIA „Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centrs”, SIA „Vecliepājas Primārās veselības aprū­pes centrs” kapitāla daļu turē­tāja.

(…)

 

 

2010. gada 26. februārī. „Kurzemes Vārds”

Vēl ir daudz brīvu sienu!

 

Vakar ap pulksten 11 pieturā „Pasta iela” iekāpjot tramvajā, nolēmu izmest līkumu ar šo transportlīdzekli un paskatīties, kas notiek pilsētā. Braucot vir­zienā uz Dienvidrietumu mikrorajonu, tik tiešām bija ko pavērot, lai gan... labāk lai tā visa nebūtu bijis.

Pieļauju, ka tie liepājnieki, kuri katru dienu brauc ar tram­vaju vai soļo kājām, pie apzīmētajām sienām ir pieraduši, bet mani šī aina pārsteidza, jo pavērās visā savā bagātībā un krāšņumā. Brauciena laikā pa vagona logu līdz pat galapunk­tam uzmanību pievērsu ielas malai, kas ir jūras pusē. Apzī­mētas māju sienas, elektrosa­dales skapji ir jau pašā pilsētas centrā, it īpaši sākot no Ludviķa ielas. Uz šķūnīšu sienām, kas celti no dzelteniem ķieģeļiem un atrodas posmā no Ludviķa līdz K.Valdemāra ielai, ir tikai viens zīmējums, kuru var saukt par grafīti. Viss pārējais – ķēpājumi un smērējumi. Kiosks pieturā pie Pētertirgus izraibināts no vienas vietas – to krāsas pūtēji apstrā­dājusi ar īpašu aizrautību.

Domājat, ka ļaunāk nevar būt? Var. Klaipēdas ielas 56./58. nams nav žēlots visā garuma un vēl abos galos. Ja kāds šos uzrakstus uzdrošinātos saukt par grafīti, tad jau arī varētu apgalvot, ka zvirbulis ir gluži tas pats, kas ērglis, tikai izmēros mazāks! Tramvajs brauc uz Līvas laukuma pusi. Garām slīd privātmājas, žogi, elektrosa­dales skapji. Pēdējie aprakstīti, apzīmēti īpaši rūpīgi.

Klaipēdas ielas 80. nama iemītnieki pie savas mājas izskata noteikti jau pieraduši, bet ne es. Sienas noķēpātas no vienas vietas. Drūms skats. Un nožēlojams. Līdz tramvaja gala­punktam vēl vesela virkne citu objektu (telefona būdiņa, atkritu­mu konteiners, reklāmas stends, kiosks u.c.), par žogiem un mājām nerunājot, kas aprakstīti ar nenomazgājamu krāsu. Pie­ļauju, ka visi šie smērējumi tik labi pamanāmi tādēļ, ka vēl ir ziema un uz sniega fona īpaši labi izceļas.

Atpakaļceļā vairs nepētu apzīmētos – namus, sienas un žogus, bet gan tīros. Vai priecāties, ka to bija diezgan daudz? Doma viena vienīga: „Cik ilgi tie tiks saudzēti?”

 

Daiga Lutere

 

 

2010. gada 1. martā. „Kurzemes Vārds”

Ceļojumi pa Liepāju

 

Akcentējot Liepājas 385. dzimšanas dienu, skolu jauno erudītu konkursos jautājumi sakārtoti tā, ka bērni varētu parādīt savas zināšanas par mūsu pilsētas vēsturi un šodienu.

Liepājas Olimpiskā centra Saules zālē notika konkurss „Ar Liepājas tramvaju pa Liepāju”. Tajā piedalījās trīspa­dsmit sesto un septīto klašu skolēnu komandas. Tas bija kā neklātienes ceļojums. Skolē­niem bija jāatbild uz jautā­jumiem par tramvaja maršrutā sastopamajām ēkām, arī par tām, ko projektējis slavenais arhitekts Pauls Makss Berči, kuram šogad atzīmējam 170 gadu jubileju. Uzvarēja Centra pamatskolas komanda ar no­saukumu „Kontrolieri”, aiz tās palika J. Čakstes 10. vidus­skolas „Trakie cē”. Trešajā vietā ierindojās divas komandas – „Alkaloīdi” no 7. vidusskolas un 12. vidusskolas „Cietais riekstiņš”.

Erudīcijas konkurss astoto un devīto klašu skolēniem „Mana Liepāja” iecerēts 18. martā. Tas arī būs ceļojums – orientēšanās sacensības: skolēniem ostas rajonā būs jāmeklē dažādas vietas, kur risinājušies svarīgi vēsturiski notikumi. Bet 24. martā Bērnu un jaunatnes centra filiālē „Laumiņa” norisināsies trešais erudīcijas konkurss, kurā aici­nātas pieteikties skolu koman­das 5. un 6. klašu grupā. Kon­kursa tematika būs veltīta putniem, kuri sastopami Lie­pājā un tās apkārtnē.

 

 

2010. gada 6. martā. „Kurzemes Vārds”

Ulda Brieža liepājnieki ielās

 

No pirmdienas līdz 21. martam „Clear Channel” vides raidāmas stendi Lie­pājas ielās pārtaps par plat­formu izcilā fotogrāfa Ulda Brieža fotogrāfiju ekspozī­cijai „Liepājnieki”.

Neparastajā izstādē varēs apskatīt pavisam 15 liepājnieku fotogrāfijas – tie ir zināmi un go­dājami, kā arī neparasti Liepā­jas iedzīvotāji. Izstāde ir Ulda Brieža sveiciens Liepājas 385. dzimšanas dienā un reizē dāvana arī pašam sev 70. dzimšanas dienā. Pavisam 15 fotogrāfijās portretēti godājami un neparasti liepājnieki – savādnieks Ronis, rakstnieks Egons Līvs, matemātiķis Jānis Mencis, dzejnieks Olafs Gūtmanis, tekstilmāksliniece Anna Eltermane, kompo­nists Agris Engelmanis, dziesmi­niece Austra Pumpure, maestro Valdis Vikmanis un citi. Lielfor­māta fotogrāfijas skatāmas uz stendiem Liepājas dzelzceļa stacijas laukumā, pie tramvaja pieturas Lielajā ielā 2, uz stenda Lielajā ielā starp Graudu un Avotu ielu, Peldu un Zivju ielas krustojumā, kā arī Graudu un Pasta ielas krustojumā.

Latvijas Fotogrāfijas muze­jā tūlīt tiks atklāta Ulda Brieža jubilejas personālizstāde „Laika mednieks”, bet izdevniecībā „Neputns” nāks klajā jubilāram veltīts fotoalbums ar tādu pašu nosaukumu.

 

 

2010. gada 11. martā. „Kurzemes Vārds”

Sirsnīga palīdzība

Rubrika: Situācija

 

Tramvaja pieturā stāvēja kāda sieviete ar divām pirmklasnieču vecuma meitenēm. Pie viņām pienāca skolas vecuma meitene un pavaicāja: „Sakiet, vai tramvajā drīkst braukt ar autobusa mēnešbiļeti?” Saņēmusi noraidošu atbildi, viņa skumīgi devās prom. Taču sieviete viņu pasauca atpakaļ: „Tev nav naudiņas biļetei? Nāc, es tev iedošu, aizskrien uz kiosku un nopērc!”

Kad skolniece priecīga aizgāja, mazās meitenes mammai sāka vaicāt, kāpēc viņa devusi naudiņu. „Var gadīties, ka jums pašām kādreiz pietrūks naudiņas biļetei, un varbūt gadīsies kāds cilvēks, kas palīdzēs,” smaidot sacīja mamma.

 

Viktors Ulberts

 

 

2010. gada 1. aprīlī. „Kurzemes Vārds”

Invalīdiem jāsaņem bezmaksas biļetes

 

No 1. aprīļa 1. un 2. grupas invalīdiem, bērniem invalīdiem un personām, kuras pavada 1. grupas invalidu vai bērnu invalīdu un kurām ir tiesības bezmaksas pārvieto­ties Liepājas pilsētas sabied­riskajā transportā – tramvajos un pilsētas autobusos, vaja­dzēs pie transporta vadītāja izņemt arī biļeti, uzrādot in­valīditātes apliecību, infor­mēja Liepājas domes sabied­risko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone. Līdz šim invalīdi un viņu pavadošas personas brauca par brīvu, tikai uzrādot invalīda apliecību. Par to neviens no pārva­dātājiem nemaksāja. Tā kā no 1. aprīļa izmaksas par invalīdu pārvietošanos sabiedriskajā transportā pārvadātājiem segs no Pasaules bankas aizdevu­ma Sociālās drošības tīkla, ne­pieciešama šo cilvēku pārvie­tošanās uzskaite.

 

 

2010. gada 10. aprīlī. „Kurzemes Vārds”

Straujāk uz leju, bažīgi par kredītiem

 

(…)

Bez pienākumiem Rožu ielā G. Ansiņš kopš pērnā gada mar­ta ir arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes loceklis ar vērā ņemamu algu, Kurzemes Plānošanas reģiona padomes loceklis un Liepājas partijas līdzpriekšsēdētājs. Savukārt līdz 16. mai­jam viņš bija arī SIA „Liepājas tramvajs” padomes loceklis – kā zināms, pērn pašvaldību uzņē­mumu padomes tika likvidētas.

(…)

 

 

2010. gada 23. aprīlī. „Kurzemes Vārds”

Transportā sociālais spilvens neērts

 

Gan pārvadātājiem, gan „Kurzemes Vārda” redakcijai invalidi sūkstījušies par neērto kartību, kāda tiem jāie­vēro braukšanai sabiedris­kajā transportā no 1. aprīļa. Liepājas domes Satiksmes infrastruktūras daļas vadī­tājs Oskars Spickopfs sacī­ja, ka tomēr ir iespējams mēģināt invalīdu neērtības mazināt.

Ar 1. aprīli 1. grupas invalī­diem un viņus pavadošajām per­sonām, 2. grupas invalīdiem, bērniem invalīdiem un cilvē­kiem, kuri viņus pavada un ku­riem ir tiesības būt par bezmak­sas pasažieri, no tramvaja vai no autobusa vadītāja jāpaņem bez­maksas biļete, uzrādot invali­ditātes apliecību, un pēc tam biļete jākompostrē. Šāda kārtība noteikta, lai ieviestu precīzu uzskaiti invalīdu pārvadājumos. Ar 1. aprīli par invalīdu pārva­dāšanu sabiedriskajā transpor­ta izmaksas pārvadātājiem segs no Pasaules bankas dotā „sociā­lās drošības spilvena”, un precī­za uzskaite ir naudas devēja prasība.

SIA „Liepājas tramvajs” val­des loceklis Aigars Puks atzīst, ka iepriekš kompensācijas par invalīdu pārvadāšanu rēķinātas aptuveni, viņš pat izteicās, tad summas bijušas „izzīstas no pirksta”. O. Spickopfs teica, ka precīza uzskaite nāks par labu arī pašvaldībai – iespējams, ka pašvaldība agrāk pārmaksājusi, jo nav bijis skaidri zināms, cik daudz invalīdu vispār izmanto sabiedrisko transportu.

Taču pašlaik precīzā kārtība ir apgrūtinoša gan invalīdiem, gan arī transportlīdzekļa vadītājiem. „Invalīdam, piemēram, smagam nieru slimniekam, cil­vēkiem, kuriem ir grūti paiet un ilgāk nostāvēt, izlauzties cauri ļaudīm līdz autobusa vadītājam ir loti grūti,” sacīja Liepājas Ne­redzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis. Pašlaik bezmaksas ta­lonus var saņemt vai nu tikai pie transportlīdzekļu vadītājiem, vai arī pārvadātāju kantorī – Liepājas Autobusu parkā vai „Liepājas tramvajā”. M. Ceirulis rosina, vai šīs bezmaksas biļetes nevar izplatīt ar invalīdu organizāciju palīdzību un izsniegt cil­vēkam lielāku daudzumu uzreiz?

Liepājas Autobusu parka direktors Gundars Kristapsons sacīja, ka aicinājis „menedžēšanu” uzņemties kādai invalīdu biedrībai, bet „ļoti maz invalīdu šo biedrību apmeklē vismaz reizi mēnesī”.

„Mēs darīsim tā, kā pasū­tītājs – pašvaldība – mums liks,” sacīja A. Puks. Viņam nebūtu nekādu iebildumu bez­maksas biļetes izplatīt ar orga­nizāciju starpniecību. Gan A. Puks, gan G. Kristapsons atzina, ka ļauj transportlīdzekļu vadītājiem dot invalīdam uzreiz lielāku daudzumu (10 – 15) talonu, lai vismaz katru brauk­šanas reizi nebūtu jāiet ar apliecību pie vadītāja.

O. Špickopfs piekrita, ka varētu tomēr bezmaksas biļetes dalīt ar invalīdu organizāciju starpniecību vai vismaz ar Nere­dzīgo biedrības starpniecību. „Ja tas kaut vai daļai invalidu atvieglinātu braukšanu, tad kāpēc ne,” viņš teica.

 

Nora Driķe

 

 

2010. gada 29. aprīlī. „Kurzemes Vārds”

Ienākumi samazinās, bet parādi jāmaksā

 

Tāpat kā lielākajā daļā nozaru strādājošo, pērn ie­nākumu samazinājums ir skāris arī veselības aprūpē nodarbināto vadītāju maci­ņus. Dažu pat visai ievēro­jami, taču citiem nav bijis šķērslis, lai palielinātu parādsaistības.

(…)

Aigaram Pukam, kurš vienlaikus ir arī uzņēmuma „Liepājas tramvajs” valdes loceklis, kā „Piejūras slim­nīcas” valdes priekšsēdētājam pagājušajā gadā alga bijusi 21 112 latu, kas ir par 8896 latiem jeb 30 procentiem mazāk nekā pirms gada. Aptuveni uz pusi mazāks samazinājums procentos ir bijis atalgojumam, ko A. Puks saņem, būdams „Liepājas tramvaja” valdes loceklis, šis atalgojums sama­zināts par aptuveni 16 pro­centiem – no 19 692 latiem 2008. gadā uz 16 496 latiem pērn. Ienākumu deklarācija rāda, ka A. Pukam ir ļoti ievē­rojamas parādsaistības, kas no 212 tūkstošiem latu 2008. gadā ir palielinājušās līdz 433 tūks­tošiem eiro (aptuveni 300 tūks­toši latu) pērn. „Piejūras slim­nīcas” valdes priekšsēdētājam kopīpašumā ir dzīvoklis Lie­pājā, kā arī divas mājas ar zemi Liepājā. Deklarācijā uzradīts, ka 15 tūkstošus latu viņš pērn iztērējis būvniecībai un sa­dzīves tehnikas iegādei.

(…)

 

Kristīne Pastore

 

 

2010. gada 7 maijā. „Kurzemes Vārds”

Taksometrs uz sliedēm

Rubrika: Situācija

 

Apstājoties pie luksofora Graudu un Lielās ielas krustojumā un gaidot, kamēr iedegsies zaļā gaisma, pēkšņi tiek atvērtas tramvaja priekšējās durvis – pa tām steigšus izmetas divas kundzītes un teciņiem dodas uz Liepajas Universitātes ēkas pusi. Skaidrs, tramvaja vadītājs kundzītēm izpalīdzējis.

Bet uz to nevar mierīgi noskatīties pārējie pasažieri. Apbrīnojami knaši pielec kājās kādā sirmgalve un arī paspēja izspraukties pa durvīm, kas jau veras ciet. Bet cita kundzīte nepaspēj un gandrīz tiek iespiesta durvīs. „Es arī neesmu liepājniece un arī dodos uz konferenci”, viņa dusmīgi purpina, kad tomēr spiesta izkāpt pārdesmit metru tālāk – tramvaja pieturā.

 

Sarmīte Pelcmane

 

 

2010. gada 11. maijā. „Kurzemes Vārds”

Stacijas laukumā top pamats strūklakai

 

Liepājas stacijas laukumā firma „BIG grupa” betonā pamatus un sūkņu un ūdens pārplūdes šahtu, lai tur, kur pirms gadiem sešdesmit slējās Staļina piemineklis, tagad ierīkotu strūklaku.

Uzņēmuma valdes priekšsē­dētājs Edvīns Guzikats pastās­tīja, ka darbus pēc bargās un ilgās ziemas traucējis augstais gruntsūdens līmenis – šahta bija jāizbetonē trīs metrus dziļi zemē. Betonēšana jāpaveic līdz 24. maijam, tad kopā ar otru apakšuzņēmēju uzņēmumu „Latinvest” sāks uzstādīt strūkl­akas aprīkojumu, kura, pēc E. Guzikata vārdiem, „būs skais­ta, Liepājā vēl nebijusi”.

Vēl laukumā taps nojumes autobusu gaidītājiem, taksomet­ru gaidītājiem, tiks arī labiekārtotas tramvaja pieturas. „Nojumes būs ļoti vienkāršas for­mas, bet kvalitatīvas, sagaidām, ka tam jābūt labā līmenī arī kā dizaina objektam,” sacīja akciju sabiedrības „UPB” arhitekte Guna Pīlēna. Stacijas laukuma rekonstrukcijas projekta autora – „UPB” –pārstāvji vakar laukumā vērtēja rekonstrukcijas nori­si. Ziema darbus ir aizkavējusi, atzina „UPB” projektēšanas biroja vadītāja Ināra Tabūne. Viņa un G. Pīlēna atzina, ka sagaidot labāku kvalitāti.

Stacijas laukuma pārbūves ģenerāluzņēmējs ir SIA „Ceļu, tiltu būvnieks”. Paredzēts, ka rekonstrukcija, kurā tiks izlietoti apmēram 550 tūkstoši latu, jāpabeidz līdz jūnija beigām.

Projektu finansē galvenokārt par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.

 

Nora Driķe

 

 

2010. gada 12. maijā. „Kurzemes Vārds”

Iedod naudu Zirņu ielai, sola arī Rīgas šosejai

 

Nākamajos divos gados Latvijas valsts plāno re­konstruēt vairākus Rīgas – Liepājas šosejas posmus, kopā apmēram 130 kilomet­ru garumā, vakar pavēstīja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards, kurš bija ieradies Liepājā, jo starp Liepājas domi un Satiksmes minis­triju tika parakstīts līgums par Zirņu un Ganību ielas rekonstrukciju.

Bet maija beigās tiks pieteikti nākamie projekti ceļu rekonstrukcijai visā Latvijā par apmēram 100 miljoniem latu, kurus ņems no Eiropas Sa­vienības struktūrfondiem, sa­cīja K. Gerhards. Viņš atzina, ka ar šo summu pietiktu tikai 100 kilometriem, ja būvētu jaunus ceļus. Turpretī, ja tos iegulda rekonstrukcijā, turklāt laikā, kad ceļu būves izmaksas ir samazinājušās uz pusi, tad par šo naudu var padarīt daudz vairāk.

Kad „Kurzemes Vārds” vē­lējās valsts akciju sabiedrībā „Latvijas Valsts ceļi” precizēt, kurus tieši Rīgas – Liepājas šosejas posmus rekonstruēs, „LVC” tehniskās pārvaldes direktors Valdis Laukšteins atklāja, ka šos posmus nosaukt ir pāragri, jo projektu pie­teikumiem vēl būs jāiztur at­lase. Turklāt viņš precizēja, ka tiek plānota nevis šosejas re­konstrukcijas programma, bet gan autoceļu seguma pastipri­nāšanas programma. Ko tas nozīmē dabā? V. Laukšteins skaidroja, ka šosejai tiks nofrēzēta 20 – 25 gadus vecā asfalta virskārta un ceļam virsū uzliks vismaz divas trīs jaunas asfalta kārtas tā, lai atjaunotais ceļš labi un ar pilnu slodzi kalpotu divdesmit gadu (ar vienu virs­kārtas atjaunošanas reizi šajos 20 gados). V. Laukšteins sacīja, ka kurzemnieki par to „būs sajūsmā”. Atjaunos tos šosejas posmus, kuri ir vissliktākie.

Savukārt vakar K. Ger­hards ar Liepājas domes vadī­tājiem – domes priekšsēdētāju Uldi Sesku, viņa vietnieku Gunāru Ansiņu, domes izpild­direktoru Edgaru Rātu un domes Attīstības pārvaldes vadītāju Vilni Vitkovski – pār­runājuši arī citus Liepājai svarīgus projektus. Tuvāko divu trīs nedēļu laikā valdība apstiprināšot noteikumus Lie­pājas tramvaja līnijas pagari­nāšanas projektam. „Līdz šim projekta saskaņošanas proce­dūra ir bijusi sekmīga, un tad, iespējams, arī slēgsim līgumus ar pašvaldību,” teica K. Ger­hards.

Ministrs atzina, ka būtu vēlami arī līdzekļi Liepājas lidostas attīstībai. Valsts reģio­nālo lidostu attīstības pro­grammai ir paredzējusi 3,5 miljonus latu. Pēc K. Gerharda domām, šo naudu nebūtu liet­derīgi sadrumstalot trim lidos­tām – Liepājai, Daugavpilij, Ventspilij, bet gan jāizvērtē, kur ieguldījumi būtu visliet­derīgākie un dotu lielāko atde­vi. Jo projekts „nevar būt dāvinājums, bet tam ir jāat­maksājas”, teica K. Gerhards. Pēc viņa vārdiem, tieši Lie­pājai pēdējā laikā ir bijusi sekmīga pieredze aviācijas transporta attīstībā, un „no­pietni pētījumi pierāda, ka šeit ir ilgspējīgas attīstības iespē­jas”. Viņš gan uzsvēra, ka nevar būt runas par valsts dotācijām aviopārvadājumiem, tomēr lidsabiedrība „Air Bal­tic” vienmēr esot izrādījusi interesi par lidojumiem uz Liepāju, pašlaik ļoti aktīvi darbojoties Skandināvijas virzienā, un „es nedomāju, ka Liepāja varētu izkrist no kopē­jās „Air Baltic” stratēģijas”.

 

Nora Driķe

 

 

2010. gada 14. maijā. „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Regulāra tramvaja pasažiere: piebraucot pie depo, vadītāja ieiet ēkā, ilgi nenāk ārā, tad parādās ar kafijas krūzi rokā, lēni virzās uz vagona pusi. Gaida pasažieri un jau nākamais vagons aiz muguras.

 

 

2010. gada 14. maijā. „Kurzemes Vārds”

Atjaunos tramvaja sliežu posmus

 

Šovasar pašvaldības SIA „Liepājas tramvajs” plāno at­jaunot sliežu ceļu apmēram 100 metru garumā Lielajā ielā iepretī Liepājas Uni­versitātei un Dzelzceļnieku ielā, pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Aigars Puks.

Šajos posmos tiks likti gan jauni gulšņi, gan jaunas sliedes. Lai tramvaja satiksmi netraucētu, to darīs naktīs, pasu spē­kiem, iesaistot arī pagaidu dar­ba strādniekus sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģen­tūru. Kopā sliežu ceļu atjau­nošanā šogad plāno izlietot 50 – 60 tūkstošus latu, tas esot apmēram tikpat daudz kā citus gadus. „Lielākoties tramvaja ceļš ir diezgan sliktā stāvoklī, izņemot iepriekšējos gados atjaunotos posmus Rīgas ielā un citur. Desmit gados ir daudz darīts, bet vēl daudz jādara,” sacīja A. Puks. Viņš atzina, ka tieši nolietotais ceļā ir iemesls, kādēļ Liepājā tramvajs bieži vien slīd līgodamies un gāzelē­damies.

 

 

2010. gada 20. maijā. „Kurzemes Vārds”

Kāpēc futbolistiem nācās sprukt sānielās

Liepājas sporta traģēdijas

 

Šoreiz gan vārdam traģēdijas ir mazliet cita ni­anse. Šoreiz par to, cik ērti var pierast pie visspožā­kajiem tituliem, un tad atkāpšanās no tiem kaut vai par pussolīti tiek uztverta traģiski.

1950. gada 27. augusta pievakarē pie redakcijas ēkas Pasta ielā pulcējās arvien vairāk viru. Televīzijas vēl nebija, radio neraidīja repor­tāžas no Latvijas mēroga spē­lēm, un, ja gribēja pēc iespējas ātrāk uzzināt „Sarkanā me­talurga” futbola komandas svarīgāko spēļu iznākumus citās pilsētās, nācās gaidīt, kad vakarā redakcijas logā izliks rezultātu. Bet todien metal­urgiem bija svarīga spēle – Latvijas kausa izcīņas finālā Rīgā pret AVN.

Par spēles iznākumu šaubu nebija. Tā bija piektā reize pēckara gados, kad notika Latvijas kausa izcīņa, visās iepriekšējās reizēs kauss bija ticis Liepājai, un kāpēc lai tagad būtu citādi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mūsējie līdz finālam bija tikuši vairāk nekā pār­liecinoši – četri pretinieki pieveikti ar kopējo rezultātu 23:1. Kad redakcijas logā parādījās finālspēles rezultāts – 0:4, Pasta ielā iestājās klusums. Viri neticēja savām acīm.

Nākamajā rītā futbolisti ar nakts vilcienu atgriezās Lie­pājā un pa Rīgas ielu devās mājās. Tajā brīdī pusceļā starp pieturām apstājās tramvajs. Tā vadītājs džinkstināja signālzvanu un, izliecies pa vagona logu, pa visu ielu nobēra tādu tirādi, ka futbolisti spruka sānielās. Pēc zaudējuma Lat­vijas meistarsacīkšu spēlē Rīgā, kas metalurgiem atņēma Čempiona nosaukumu, futbo­listi ceļu uz mājām jau tūlīt no stacijas izvēlējās pa šaurākām ieliņām.

Tā nebūt nebija pirmā reize Liepājas futbola vēsturē, kad mūsējie palika bez augstākajiem tituliem. Taču, manu­prāt, tik sāpīgi tas nebija pārdzīvots nekad.

(…)

 

Andžils Remess

 

 

2010. gada 21. maijā. „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Vai tik grūti ierīkot tramvaja līniju līdz Dienvidu kapiem? Cilvēki dodas apkopt savu piederīgo atdusas vietas, reizēm smagi nesamie jāno­gādā. Ne jau visiem ir automašīnas.

 

2010. gada 25. maijā. „Kurzemes Vārds”

Neļauj saplēst biļeti

Basketbola tiesnesis strīdas ar tramvaja kontrolieriem

 

Pazīstamais basketbola tiesnesis Māris Bernāts no uzņēmuma „Liepājas tram­vajs” vadītājiem pieprasa atvainoties par konflikt­situāciju ar kontrolieriem, kāda viņam izraisījusies 14. maija pēcpusdienā. Kontrolieri gan uzskata, ka tieši pasažieris pats ar savu izaicinošo uzvedību provo­cējis viņus uz konfliktu.

 

Pieļauj iespēju tiesāties

 

Vēstulē „Kurzemes Vār­dam” M. Bernāts raksta, ka 14. maija pēcpusdienā iekāpis tramvajā, iegādājies biļeti un to kompostrējis. Vagonā iekā­pis kontrolieris. M. Bernāts uzrādījis savu biļeti un lūdzis to nesaplēst. „Tas ir mans īpa­šums, kuru nedrīkst sabojāt. Nevienā likumā nav teikts, ka kontrolierim ir tiesības sabojāt manu īpašumu,” savu nostāju pamato M. Bernāts. Savukārt kontrolieris aizbildinājies, ka viņam nav briļļu, tāpēc nevarot saskatīt talona kompostrēšanas laiku. Un citu pasažieru klātbūtnē apvainojis M. Ber­nātu, ka viņš braucot bez biļe­tes, un nav ļāvis viņam izkāpt Klaipēdas ielas pieturā. M. Bernāts pats izsaucis poli­ciju, lai tā palīdzētu atrisināt konfliktsituāciju. „Man apnika šī ņirgāšanās par vienkāršu tramvaja pasažieri, jo vairāk tādēļ, ka tas viss notika paaug­stinātos toņos un daudzu pazīs­tamu cilvēku klātbūtnē,” viņš skaidro.

Policisti ieradušies, sastā­dījuši administratīvā pārkāpu­ma protokolu, bet M. Bernāts uzrādījis biļeti un tāpēc atbrī­vots. „Uzskatot, ka esmu paze­mots liepājnieku priekšā, pie­prasu no SIA „Liepājas tram­vajs” pārskatīt kontroliera at­bilstību darbam, laikrakstā „Kurzemes Vārds” oficiāli at­vainoties Marisam Bernātam par goda un cieņas aizskarša­nu. Manu prasību ignorēšanas gadījumā paturu tiesības ie­sniegt tiesā prasību par morālo kaitējumu,” raksta M. Bernāts.

 

Mēģina zvanīt uz vagona numuru

 

Savukārt kontroliere, vārdā Anna, kura bijusi klāt šajā notikumā, situāciju skaidroja citādāk. „Šis pasažieris neļāva apskatīt biļeti un nelaida to no rokas ārā. Vien uzstāja, ka neļaušot saplēst. Tā kā neva­rējām pārliecināties, vai biļete tiešām ir derīga, bijām spiesti viņu aizturēt,” skaidro Anna. Biļete kontrolierim jāapskata vairāku iemeslu dēļ. Vispirms jāpārliecinās, vai tā ir kompostrēta. Jo ir cilvēki, kuri kom­postiera tinti mazgā, veco biļeti žāvē un mēģina braukt vēlreiz. Citi no rīta kompostrē vienu bi­ļetes pusi, vakarā – otru pusi un šādā veidā daļēji arī mēģina biļeti uzrādīt. „Ja viņš tik ļoti gribēja saglabāt biļeti veselu, varējām jau arī neplēst. Taču šķita, ka tas nebija īstais ie­mesls. Šis cilvēks vienkārši gri­bēja strīdēties. Un nevis mēs viņu lamājām, bet viņš mums veltīja skarbus vārdus,” norāda Anna. Viņa arī apgalvo, ka no pasažiera bijusi jūtama alko­hola dvinga. Kontrolieres aizdo­mas pastiprinājuši arī M. Bernāta centieni sākotnēji sazva­nīt policiju, uzspiežot uz tālru­ņa pogām tramvaja vagona nu­muru, noturot šos virs vadītāja kabīnes redzamos ciparus par kāda speciālā dienesta tālruņa numuru.

„Tas noteikti ir kaut kāds pārpratums. Kontrolieriem li­kās, ka viņš brauc bez biļetes, pasažieris uzskatīja,, ka viņu nepamatoti apvaino. Katrā ziņā kontrolieri varēja šo situāciju atrisināt arī mierīgāk. Esmu Bernāta kungam jau telefoniski atvainojies, taču, ja viņš vēlas, atvainojos viņam vēlreiz ar laikraksta starpniecību,” uz izlīgumu ir noskaņots SIA „Lie­pājas tramvaja” direktors Ai­gars Puks.

 

Viktors Ulberts

 

 

2010. gada 26. maijā. „Kurzemes Vārds”

Valdība atbalsta tramvaja līnijas pagarināšanu

 

Vakar valdība izskatīja Sa­tiksmes ministrijas ziņojumu par Liepājas un Daugavpils tramvaja satiksmes attīstības projektiem.

Tas nozīmē, ka „strauji tuvojamies faktam, kad sapņi pagarināt tramvaja līniju līdz Ezerkrasta rajonam kļūs par realitāti,” „Kurzemes Vār­dam” teica domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansinš.

Tagad SM ir pamats uzaici­nāt pašvaldības SIA „Liepājas tramvajs” piedalīties ierobežotajā projektu atlasē, lai preten­dētu un saņemtu Eiropas Reģio­nālās attīstības fonda atbalstu tramvaja satiksmes attīstībai Liepājā. G. Ansinš uzskata, ka tramvaja līnijas pagarinājuma būvniecību reāli varēs sākt 2011. gadā, pēc tam, kad minis­trija Liepājas projektu būs izvēr­tējusi, akceptējusi un pašvaldība būs veikusi iepirkuma procedū­ru. Projektu paredzēts paveikt 18 mēnešos.

Atzīts, ka Liepājas projekta gatavības pakāpe ir augsta. Plā­nots, ka Liepājā tramvaja maršruta kopgarums palielināsies no 6,4 līdz 7,8 kilometriem, tā paplašinās tramvaja apkalpes teritoriju un radīs priekšnosa­cījumus ērtākam un ekonomiski izdevīgākam sabiedriskā trans­porta veidam pilsētā un rekon­struēs veco sliežu ceļu un kontakttīkla kritiskos posmus, lai uzlabotu vidējo reisa satiksmes ātrumu. Secināts, ka bez ES fondu līdzfinansējuma projekts nebūtu rentabls. Aprēķināts, ka projektā jāiegulda apmēram 9,1 miljons latu (neskaitot PVN), tajā skaitā tramvaja līnijas pagarinājums izmaksātu apmē­ram 7 miljonus, bet vecās tram­vaja līnijas rekonstrukcija – 2 miljonus latu.

 

 

2010. gada 14. jūnija. „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Brīvības ietas jaunbūve gadu sagādās motorizēto spēkratu īpaš­niekiem lietas neērtības un zaudē­jumus, jo garajā apvedceļā būs pa­pildus jāpatērē degviela. Kad iela-šoseja būs gatava, rekonstrukcija neko nedos, jo sadursies ar dzelz­ceļa un tramvaja sliežu šķērsošanu, un – stop! – mašīna. Jau vecajos laikos tur projektēja uzbūvēt estakādi (ar to būtu jāsāk rekonstrukcija), taču automātiskais skaitītājs Grobiņā uzskaitīja par maz braucēju. Toreiz arī gribēja tramvaju aizstāt ar trolej­busu. Atkal nekā – Liepāja neatbilda normatīvam, jo iedzīvotāju skaitam vajadzēja būt vismaz 150 000.

 

 

2010. gada 15. jūnijā. „Kurzemes Vārds”

Ceļā uz nākotnes slimnīcu

 

(…)

Nobeigumā J. Bārzdiņš īsumā ieskicē arī ārējās komunikācijas, kas arī nav mazsvarīgas slimnīcas normālai funkcionēšanai. Tā ir jau pieminētā sabiedriska transporta piebrauktuve pie pašas ieejas, rekonstrukcijas gaitā ir paredzēta arī atsevišķa zona medicī­niskā transporta piekļuvei slimnīcai, kā arī plaša autostāvvieta gan personāla, gan klientu personiskajam transportam Turklāt J. Bārzdiņam ir cerība īstenot sapni par to, ka no slimnīcas līdz Lie­pājas robežai Brīvības ielā kursē mik­roautobuss. „Tas būtu liels atvieglojums ikvienam, kam ir jānokļūst slimnīcā,” viņš uzskata. „Pie enkura cilvēks, kurš ierodas no tālākām vietām, varētu iz­kāpt no autobusa, pārsēsties mikroau­tobusā un īsā laikā būt klāt, nevis kā tagad, kad jābrauc līdz autoostai un tad jāmeklē, kā nokļūt līdz slimnīcai.” Bet vēl tālāks viņa sapnis ir tāds, ka līdz slimnīcai varētu kursēt tramvajs.

 

 

2010. gada 21. jūnijā. „Kurzemes Vārds”

Maza poga, liela vēsture. Kur ir Liepājas citādie muzeji?

 

(…)

Doma, ka vajadzētu veidot no­zares vēstures muzeju, ir dzīva arī pašvaldības SIA „Liepājas tram­vajs” un pašvaldības SIA „Liepā­jas ūdens”. Tikai ideja aizvien tiek atlikta, jo citu vajadzību vien­mēr ir vairāk. „Liepājas ūdens” neparastais objekts ir vecais Karostas ūdenstornis, kurā intere­senti var iekļūt, tomēr „ne kurš katrs” tajā tiek ielaists, pastāsta uzņēmuma pārstāve Sarmīte Jēkabsone. Tornis ir restaurē­jams. Savukārt valsts akciju sa­biedrības „Latvenergo” kādreizē­jai sastāvdaļai „Rietumu elektro­tīkliem” Rīgas ielā muzejs „ir, bet vairs neskaitās”, tas netiek popu­larizēts, ekskursijas uz to neor­ganizē. Ja kāds rets interesents rodas, tam netiek liegts aplūkot, pastāstīja uzņēmuma darbiniece Inese Kupce.

Liepājai piestāvētu Navigā­cijas muzejs, tādu varētu ierīkot bākā, saka vēsturnieks un gids Gunārs Silakaktiņš. Tūrisma in­formācijas biroja vadītāja Monta Krafte atzīst – citādos muzejus, citādās ekspozīcijas tūristi mek­lējot diezgan reti – vairāk gidi prasa pēc kaut kā neparasta, vai arī cilvēki, kuriem ir specifiskas intereses.

(…)

 

 

2010. gada 29. jūnijā. „Kurzemes Vārds”

Nepatīkamas izjūtas

Rubrika: Sarakste ar lasītajiem

 

(…)

Vēlas braukt ar tramvaju

 

Tādu zvanu bijis daudz. Lai gan tagad tiem būtu jāmazinās, jo ir pieņemta lēmums tramvaja līniju pagarināt nevis līdz Dien­vidu kapiem, bet gan uz „Ezerkrastu”. Bet tieši tāpēc jau arī protestē. Kaut gan jau par vēlu asaras liet.

Viedoklis ir viedoklis. Pret to uzstāties pat ir nekorekti. Taču gribu piedāvāt pārdomām kādu faktoru. Vasarā jau viss būtu lie­liski, taču ziemas salā, kad uz kapsētu nebrauc, tramvaja vago­ni kursētu tukši, un tas būtu ne­lietderīgi. Tāpat kā parasti va­kara stundās. Pat tad, ja saglabātu apli pie Centrālkapiem, va­jadzētu pa dienu vairākas reizes mainīt kustības intensitāti, bet tas neapšaubāmi ietekmētu reisu biežumu pārējā pilsētās daļā. Ko varētu izdomāt?

(…)

 

Kirils Bobrovs

 

 

2010. gada 29. jūnijā. „Kurzemes Vārds”

Nebrauktu, ja neviens neiekāptu

Krīzē cīņa par pasažieriem saasinās

 

Trīs sabiedriskā trans­porta veidi par trim dažādām cenām Liepājā savstarpēji konkurē. Vai ir kāds liekais? Vai kāds kādam traucē? Vai liekais būtu maršruta mikro­autobuss? Tas ir vienīgais komerciālais sabiedriskais transports, par kuru pašval­dība nemaksā nekādas dotā­cijas un par kuru uzņēmēji pašlaik ir neziņā, vai ar vi­ņiem pašvaldība slēgs līgu­mus par darbību nākotnē, vai ne. Pašreizējie līgumi ir spēkā līdz šā gada beigām.

 

„Rausta kā kaķus”

 

Desmit gadu laikā no sešiem mikroautobusu maršrutiem Liepājā tagad palikusi tikai četri. Braucienu skaits divpadsmit gados, kamēr pastāv uzņēmums „Liepājas tūre”, samazināts trīs reizes. Sākumā bija 270, tagad 160 reisu dienā. No visām pašrei­zējām mikrišu firmām („Kings”, „Centrdomnaremont”, „Dantes”, „Liepājas tūre”) „Liepājas tūre” ir vienīgā, kurai pasažieru pārvadājumi ir vienīgā darbības nozare, tāpat kā Liepājas Autobusu parkam. Ikdienā pa pilsētu brauc „Liepājas tūres” desmit mikrišu piektajā maršrutā, pilsētā nodarbināti apmēram 16 firmas šoferu. Cik pasažieru pārvadāti, to gan firmas vadītāji neatklāj, baido­ties, ka informāciju izmantošot vi­su maršrutnieku lielākais konku­rents – Liepājas Autobusu parks.

Maršruta mikroautobusu biznesā „no pirmās dienas tie­kam raustīti kā kaķi,” salīdzina „Liepājas tūres” īpašnieks Jānis Beļaks. Līdz šim neviens līgums pārvadātājam ar pašvaldību nav bijis ilgāks par trim gadiem. Ir bijuši pat īsāki – uz gadu, pus­gadu, „Pašvaldība visu laiku ir prasījusi uzlabot tehnisko nodro­šinājumu, autobusu kvalitāti, un visas prasības arī esam izpildījuši,” stāsta „Liepājas tūres” direktore Kristīna Vuciņa. Mikro­autobusu parks tiek atjaunots pakāpeniski.

Bet tagad, kad nav zināmi nākotnes spēles noteikumi, „jā­būt pazaudētai galvai, lai, neko nezinot, varētu ieguldīt naudu jaunos autobusos,” saka J. Beļaks. „Vai mēs karojam par pa­sažieru pārvadājumu biznesu? Mums vienkārši ir jābūt. Kājām­gājējs mūs atcerēsies, kad mūs likvidēs. Maršrutkām pasažieru nekad netrūks. Cilvēks meklē labāko, ātrāko pārvietošanās vei­du. Pastāvam gadiem, bet visu laiku mēs kaut kam traucējam, bet kam?”

J. Beļaks apgalvo, ka nekāro pēc valsts vai pašvaldību dotā­cijām: „Mēs strādājam pēc tīra biznesa noteikumiem. Lai Liepā­jas Autobusu parks ņem tās do­tācijas.” Bet viņš uzskata, ka ir arī iespējami vienādi nosacījumi maršrutniekiem un lielajam pār­vadātājam. Tomēr K. Vuciņa piebilst: „Tad ir vajadzīgs citādāk aprīkots autobuss, lai mēs varētu pārvadāt dotējamos pasažierus, piemēram, invalīdus. Tās ir jaunas investīcijas. Bet ir vaja­dzīgi spēles noteikumi, lai mēs zinātu, uz ko ejam, kādos apmēros varam pārvadājumu piedāvāt tā­dā kvalitātē, kā prasītu līgums.”

Direktore uzsver: „Dodam darbu Liepājas iedzīvotājiem. Mēs esam vajadzīgi, mums ir pasažieri, varam bez dotācijām izdzīvot, cilvēki pie mums nāk un brauc. Saprastu, ja nāktu kāds cits, kurš piedāvātu zemāku cenu. Vai ja mēs neko nebūtu ar mieru mainīt” Uz jautājumu, vai kaut ko ir iespējams uzlabot maršruta mikroautobusu satiksmē, K. Vu­ciņa atbild: „Varbūt jāpārstrādā maršrutu tīkls pilsētā, jo, iespē­jams, ir maršruti, kuri pārklājas. Ir ielas, kurās lielie autobusi nevar izgrozāties, bet nevajadzētu atstāt tur iedzīvotājus bez sa­biedriskā transporta. Uzlabot tehnisko bāzi – to visu varētu, bet pašlaik to nevaram aiz neziņas.”

Pašvaldības pārstāvji maršrutnieku virzienā adresējuši pārmetumu par neveiktiem vakaru reisiem, par kontroles trūkumu. „Uzņēmējs nepieļaus, ka biļete aiziet secen. Jo mēs valsts budžetā nelienam. Ja kāds par to šaubās, tad ieviesīsim kases aparātus. Bet visi vienādus – elektroniskos! Tad nebūs ne­vienam aizdomas,” ierosina J. Beļaks. Viņš pat ierosina orga­nizēt vienādu tarifa sistēmu visiem transporta veidiem.

 

Sociālais autobuss

 

„Lieta ir vienkārša”, teic akciju sabiedrības „Liepājas Autobusu parks” mārketinga daļas vadītājs Uldis Kalniņš, „Autobusu parkam ir līgums ar domi, mēs, tāpat kā „Liepājas tramvajs”, saņemam dotācijas. Jo vairāk mums būtu maksāt­spējīgo pasažieru, jo pašvaldība mums būtu jāmaksā mazāka dotācija, tas atslogotu pilsētas budžetu. Bet mikroautobuss novāc daļu pasažieru – maksātspējīgo publiku. Autobusi paliek kā tāds sociālais trans­ports. Mikroautobusi dublē pilsētas autobusu līnijas gandrīz visur, izņemot Karostu, jo Kalpaka tiltam lielie autobusi nevar braukt pāri. Līdzko slēdzām mikroautobusu maršrutu (to apkalpoja pats Liepājas Auto­busu parks), tā mums uzlabojās 3. maršruta rentabilitāte.

Protams, mikroautobusi ir ērtāki, tie kursē loti bieži. Bet, neslēpšu, tie pārkāpj noteikumus – apstājas ārpus pietu­rām, neievēro grafiku. Man pa­šam ir liels jautājums: kā mikroautobusi vispār var izdzīvot, pārvadājot, piemēram, vienā reisā tikai četrus cilvēkus? No mūsu uzņēmuma viedokļa, mikroautobusi ir ļoti neprogno­zējams transports, rada ne­noteiktību un haosu, mums būtu labāk, ja tā nebūtu. Mēs neva­ram dabūt konkrētu ainu, cik pasažieru kurā stundā ir jā­pārvadā. Es neredzu, ko mik­roautobusi atrisina pilsētas satiksmē. Viņi tikai dod papildu slodzi kopējā satiksmes plūsma.

Bet, neapšaubāmi, savs klientu loks viņiem ir. Šis ir krīzes laiks, un mēs cīnāmies par pasažieriem. Biezajos gados naudiņu neviens īsti neskaitīja. Mēs divu gadu laikā piecas vai sešas reizes esam mazinājuši maršrutus. Tagad visiem mūsu maršrutiem rentabilitāte ir diezgan laba, arī tagad vasarā.”

„Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums paredz, ka pēc 2011. gada šāda sabiedriskā transporta uz komerciālajiem principiem kā mikroautobusi nebūs, visiem pārvadātājiem būs jāiekļaujas vienā kopīgā sis­tēmā,” saka Liepājas domes Transporta infrastruktūras daļas vadītājs Oskars Spickopfs. Tas, kāda šī sistēma būs, Liepājas pašvaldībai vēl nav skaidrs, bet tas tikšot risināts šā gada otrajā pusē. Pagaidām arī nav skaidrs vai mazie – maršruta mikro­autobusu pārvadātāji – būs spējīgi šādā sistēmā iekļauties un vai no pārmaiņām ieguvēji būs pasažieri.

 

Zem foto: Valerijs Kopitovs (attēlā), 1. maršruta (firma „Centrdomnaremont”) mikroautobusa šoferis, nākotnē lūkojas paļāvīgi: „Strādāju trīs gadus. Pasažieru tagad ir mazāk – bezdarbs. Maršrutniekiem obligāti ir vieta Liepājas satiksmē! Bet mums vajag vairāk pieturu, lai nepārmes­tu, ka apstājamies tur, kur cilvēki vēlas. Un galapunktos vajag ierīkot, paši saprotat, ko, šoferiem. Viss būs normāli!” Viņa kolēģis Eduards, šajā darbā četrus gadus, ir pesimistiskāks: „Ļoti liela konkurence, maz pasažieru, ko te var uzlabot. Varbūt būs jāmeklē darbs ārzemēs. Izdzīvosim līdz jaunajam gadam, tad redzēsim.” Varbūt paliks 1. un 3. maršruts, jo tie brauc tur, kur neiet lielie autobusi, pāri Kalpaka tiltam.”

 

„Es domāju tā”

 

Ko izvēlaties?

Kuri no trim Liepājas sabiedriska transporta vai­diem – tramvajs, autobuss, mikroautobuss – jums izde­vīgāks? Kas būtu uzla­bojams? „Kurzemes Vārdam” atbildēja ielās sastaptie gājēji.

 

Zenta, dzintara meistare:

– Priekš­roku dodu tramvajam. Dzīvoju centrā, nekur tālu nav jābrauc.

 

Velta Neiburga, pensionāre:

– Daudz slimoju, dikti maz kaut kur braucu. Ja kaut kur jābrauc, tad ar tram­vaju. Tas man visērtākais.

 

Egija Roga, studente:

– Lietoju autobusu un tramvaju. Man tas ir izde­vīgāk, braucot uz skolu. Arī lētāk. Kopumā mani viss apmierina.

 

Laimonis, metalurgs:

– Regulāri braucu ar au­tobusu. Ikdienā jābrauc uz „Me­talurgu”, tur mikroautobusi neiet Domāju, ka autobusu pietiek, tikai brīvdienās to par maz.

 

Andrejs, jūrnieks:

– Galve­nokārt braucu ar maršrutnieku, arī tram­vajs man patīk. Ar autobusu, ja man jāstei­dzas, nevar tik ātri tikt. Maršrutnieks apstājas, kur man ērtāk. Autobusos daudz ļaužu, visi ar somām, nedaudz neērti. Ļoti bieži esmu ārzemēs, tur ir tādi miniautobusi, ar kādām 20 vietām, un neatļauj tajos stāvēt liekus cilvēkus neņem. Man ir meitiņa ar mazu bērniņu. Ja ne­maldos, braukšanai ar bērnu ratiņiem pie mums ir piemēroti tikai divi autobusi. Autobusi ir pārpildīti, varbūt vajag likumu, ka drīkst uzņemt tikai sēdvietās, citādi ir neērti. Vai arī nepietiek autobusu, nezinu. Varbūt vajag vairāk maršrutnieku?

 

Hugo Saulītis, pensionārs:

– Samērā maz lietoju transportu, vairāk eju kā­jām, tāds ie­radums man no senām dienām. Cik tad Liepāja liela, 14 kilometru no viena gala līdz otram. Ja tomēr jābrauc, tad tikai ar tramvaju vai autobusu. Man nepatīk maršrutnieki, tā vide, kāda tajos veidojas. Tur ir netīrs, piesmēķēts.

 

Nora Driķe

 

 

 

2010. gada 3. jūlijā. „Kurzemes Vārds”

Kam lai sēž kamanās?

Rubrika: Skatiens

 

Nav jau nekad laika stundu stāvēt un domāt. Ir tā, kā tai otrajā dziesmā – „kas pirmais atnāks, tam piederēšu”. Pietura parasti pirmais ir mikrītis.

Protams, ir bezgala daudz gadījumu, kad mazais, veiklais Liepājas auļotājs aizdevis dusmas. Piemēram, trešdien ar mik­roautobusu braucu trīs reizes.

Vienā gadījumā šoferis bija pie­ņēmis mikrīti tik pilnu pasažie­riem, ka trīs vai četri cilvēki stā­vēja kājās. Šis braucējs bija ļoti steidzīgs, nemitīgi apdzina citas mašīnas, stāvošie balansēja no vienas kājas uz otru, lai neuzgāz­tos virsū sēdošajiem. Otrā gadīju­mā šoferis biļeti iedeva tikai pēc trešā atgādinājuma. Man pat radās iespaids, ka latviski iz­teikto jautājumu: „Vai tad biļetes nebūs?”, viņš uzreiz nemaz nesa­prata. Trešajā gadījuma šoferis bija ļoti iejūtīgs un pāris pasažieru izlaida, kur pieturas nav. Nav nekādas nozīmes tagad minēt, kuru maršrutu mikroautobusi tie bija – šķiet, savu reizi grēcinieki ir visos, pat ja viņu darba devēji tā nedomā. Todien būtu braukusi arī ceturto reizi, bet pēc pulksten 22 nīkšana auto­busu pieturā bija neveiksmīga, nenāca ne liels, ne mazs auto­busa.

Vel varu teikt, ka – vismaz man – ir nepatīkami braukt sa­biedriskajā transporta, kas tiek izmantots par politisku instru­mentu – kas iekšpusē un ārpusē izlīmēts ar politisku reklāmu. Ja būtu iespēja, es to aizliegtu.

Un tomēr par spīti šiem mīnu­siem, tāpat kā daudzi citi liepāj­nieki, mikrīšiem dodu priekšroku salīdzinājumā ar autobusiem. Ar to mērķi var sasniegt ātrāk. Tie kursē biežāk. Man šķiet, ka tajos ir draudzīgāka atmosfēra, drau­dzīgākas attiecības šoferiem ar pasažieriem. Pat ja mazais busiņš ir piebāzts pasažieriem tā, kā nedrīkst, neviens nedusmojas.

Droši vien līdzīgi kā es domā visi tie cilvēki, kuri 2009. gadā mikroautobusus oficiāli izmanto­juši 1,66 miljonus reižu. Šie visi cilvēki varētu būt arī potenciālie Liepājas Autobusu parka pasažie­ri, tomēr izvēlas alternatīvu. Kā­pēc? Mana pieredze pēc nedaudzajiem braucieniem pa pilsētu – šie autobusi ir pilni pasažieriem, pa­sažierus brauciens nogurdina, viņi šķiet diezgan īgni, neiecietīgi, šķiet, ka nogurusi ir arī šoferi. Diezgan daudz dzirdēts par kaba­tas zādzībām autobusos. Jau ga­du gadiem dzirdētas liepājnieku sūdzības, ka loti reti vai nemaz nekursē autobusi vēlos vakaros, bet liepājniekiem vakaros patīk izklaidēties, un pēc tam jātiek mājās. Tātad arī Autobusu parka pakalpojumi nav ideāli un Auto­busu parkam ir, pēc kā tiekties – kvalitatīva nozīmē.

Taču vislabprātāk es izmanto­tu tramvaju. Lai gan tas līgojas tā, „it ka būtu zemestrīce”, kā iz­teicās kāds Liepājā dzīvojošs aus­trālietis, tas tomēr ir tīrs, mīlīgs, lēts, tramvajā ir viegli elpot. Tur­klāt tam ir tāda kā kultūrvēs­turiska virsvērtība – tas ir visse­nākais Latvijā, tas ir viens 110 Liepājas simboliem. Tramvajs neatstāj ielās dūmgāzes. Bet tramvaja līnija mums pašlaik ir tikai viena pati.

Sagaidāms, ka 2012. gadā tramvaja līnijai pilsētas dienvidu pusē jau būs divi gali. Tas palie­linās tramvaja izredzes pārvadāt vairāk pasažieru, bet samazinās Autobusu parka un mikroautobu­su izredzes. 2011. gads būs pē­dējais, kurā vēl likums atļauj pa­stāvēt komerciālajiem pasažieru pārvadātājiem – tādi ir maršruta mikroautobusi. Iespējams, ka Liepājas dome, nespējot izlemt, vai pagarināt maršruta mikro­autobusu pārvadātāju līgumus, kuri beigsies šogad, un nespējot izsludināt jaunu konkursu par pārvadājumiem, vēl arī nav spējusi modelēt, kādas būs likuma, krīzes (pasažieru skaits samazinās) un Eiropas projekta (tramvaja līnijas rekonstrukcija) sekas Liepājas ielās. Droši zinu tikai vienu: negribu ielās redzēt monopolu – ne Liepājas autobusu parka, ne arī kādu citu. Kon­kursam jābūt tādam, lai pasa­žieriem būtu iespēja izvēlēties un lai pakalpojumi kļūtu labāki, nevis sliktāki.

 

Citāts: Tas līgojas tā, „it kā būtu zemestrīce”.

 

Nora Driķe

 

 

2010. gada 9. jūlijā. „Kurzemes Vārds”

Reorganizēs skolu un pārņems pludmali

 

Vakar Liepājas domes sē­dē deputāti ātrā tempā iz­skatīja 29 jautājumus un visos arī pieņēma lēmumus. Svarīgākie no tiem – par Liepājas pludmales pārņem­šanu pašvaldības īpašumā un par Liepājas Vingrošanas sporta skolas reorganizāciju.

(…)

Deputāti nolēma izdarīt gro­zījumus domes 2008. gada lēmu­mā, kur paredzēts ņemt kredītu Valsts kasē, lai nodrošinātu teh­niskās dokumentācijas sagatavo­šanu projektiem, kurus plānots iesniegt finansējuma saņemša­nai ES struktūrfondos. Lēmuma grozījumi noteic palielināt finan­sējumu Brīvības ielas rekonstruk­cijas projektam un Liepājas pilsētas parku, skvēru un zaļo zonu rekonstrukcijas projektam, samazinot iepriekš paredzēto finansējumu projektiem uzņēmējdarbības pamata infra­struktūras izveidei un Liepājas tramvaja līnijas pagarināšanai.

(…)

 

Sarmīte Pelcmane

 

 

2010. gada 31. augustā. „Kurzemes Vārds”

Zinību dienā brauks nemaksājot

 

Visi skolēni 1. septembrī, Zinī­bu dienā, varēs izmantot pilsētas sabiedrisko transportu – autobusus un tramvaju – bez maksas. Tā Lie­pājā jau ir tradīcija. Bet mēnešbiļetes braukšanai sabiedriskajā transportā zēni un meitenes varēs iegādāties savās mācību iestādēs līdz 10. septembrim.

 

 

2010. gada 15. septembrī. „Kurzemes Vārds”

Valdības „jā” tramvajam Liepājā un Daugavpilī

 

Tramvaja līniju moder­nizācijai un jaunu tramvaju iegādei Liepājā un Dau­gavpilī no Eiropas Savie­nības fondiem būs pieejami vairāk nekā 14 miljoni latu, paredz vakar valdībā izska­tītie noteikumi.

„Tas nozīmē, ka triju mē­nešu laikā mums jāiesniedz projekts finansējuma saņemšanai un, ja izdosies tu­rēties pie plānotā, nākamgad notiks jaunās tramvaja līnijas būvniecība,” „Kurzemes Vār­dam” sacīja Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis.

Liepājā paredzēts par ES līdzekļiem uzbūvēt jaunu tramvaja līniju, kas virzīsies pa Ventas, Mirdzas Ķempes un Tukuma ielu, un faktiski līdz ar to arī šīs ielas tiks rekonstruētas, teica V. Vitkovskis.

Plānots, ka projekta ko­pējās izmaksas varētu būt apmēram 8 miljoni latu – tad par projekta līdzekļiem varētu arī remontēt vecos sliežu ceļus. Jaunus tramvajus gan Liepājā šajā projektā nav paredzēts pirkt. Valdība noteikusi, ka maksimālais Eiropas reģionā­lās attīstības fonda finansē­jums vienam projektam ir 7,03 miljoni latu jeb 85 procenti no kopējās tāmes. Projekts īste­nojams līdz 2015. gada 31. au­gustam.

 

Nora Driķe

 

 

2010. gada 20. septembrī. „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Tramvaja līniju vajadzētu virzīt pa Dunikas ielu, nevis Ķempes, jo Ķempes iela tad būs vēl šaurāka, tur jau tā ir daudz transporta. Līniju vajadzētu virzīt uz Dienvidu kapu pusi, tur daudziem cilvēkiem sarežģīti nokļūt.

 

 

2010. gada 21. septembrī. „Kurzemes Vārds”

Bezdarbs mūs vairāk smacē

Pensionāri intervē Uldi Sesku

 

(…)

Kokss un darbs

 

– Cik vispār uzņēmumu strādā Liepājā?

U. Sesks: – Reģistrēti ir ap­mēram 4000. Pašlaik notiek sabiedriskā apspriešana koksa ražotnei, par kuru daudzi ir uztraukušies, ka tā būs netīra, putekļi smacēs un tamlīdzīgi. Bet tā ir iespēja radīt 300 darba vietu. Bezdarbs mūs visvairāk smacē nost. Es pats skatos tā: ja uzņēmums izies likumīgo ietek­mes uz vidi novērtējuma proce­dūru, tad domei ir jālemj pozitīvi par šī projekta rašanos. Jo katra šāda ražotne rada blakus darba vietas ostā, apgādes uzņēmu­mos, būs vajadzīgi transporta pakalpojumi utt. Plus iespēja saņemt daudz lētāku siltumu, kas būs ražotnes blakuspro­dukts.

Darām, ko varam. Tagad bezdarbs jau ir zem 17 procen­tiem. Liepājas budžets ir apmē­ram 20 miljonus latu liels. Par šo naudu ir jāizdara viss. Attīs­tībai no tā nekas nepaliek. Paš­laik ir izdevies, ka, pateicoties domes darbiniekiem, esam pie­saistījuši līdzekļus un pilsētas attīstībā ieguldām 120 miljonus: 43 ēkas tiek siltinātas, būvē Brīvības ielu, stacijas laukumu, veloceliņu, Gulbju dīķis ir rekons­truēts, rekonstruēs Ganību un Zirņu ielu, tramvaja līniju, no­mainīs apgaismes sistēmu, tā tērēs mazāk elektrības, uzlabos ielas un ietves, Eiropas naudu izmantosim arī uzņēmējdarbī­bas infrastruktūras radīšanai Pulvera ielā un Karostā.

Bijām projektējuši milzumu ēku siltināšanai. Būvnieki pali­kuši vājāki finansiāli un mazāk jaudīgi. Bet siltināšana notiek. Ēkas uzvelk kažociņu un kļūst ekonomiski izdevīgākas. Būvniekiem dodam pasūtījumus. Nākas dažus līgumus lauzt un meklēt nākamos būvniekus. Saskaramies ar to, ka būvnieki nespēj izpildīt pasūtījumus. Dažas skolas un stacijas lau­kums netiek nodots laikā.

– Vai domā par sutinā­šanas materiālu kvalitāti, vai pēc diviem gadiem viss nebūs noplucis?

– Jāizvērtē līdzsvars starp cenu un kvalitāti.

(…)

 

Nora Driķe

 

 

2010. gada 23. septembrī. „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Būvējot tramvaja līniju M. Ķempes ielā, vajadzētu loģiski padomāt un izdarīt secinājumus, vai tas vispār ir vajadzīgs. Uz centru un tālāk var nokļūt gan pa Dzērves ielu, gan Dienvidrietumu rajonu. Visi ir apmierināti. Pašlaik satiksme ir ļoti laba. Bet tad daudzi sāks vizināties ar tramvaju, autobusi paliks neren­tabli, nāksies noņemt vairākus reisus, un zaudētāji būs gan Autobusu parks, gan mēs, Dzērves un E. Tisē ielas masīva iedzīvotāji. Mums nebūs ne tramvaja, ne mikriņu, kurus sola noņemt it kā no 1. janvāra, ne arī autobusu. Ar ko brauksim mēs?

 

 

2010. gada 2. oktobrī. „Kurzemes Vārds”

Piecu ielu krustojums

 

Man jau šķiet, ka vēl aktī­vāka krustojuma Liepājā nav. Kā runājot par transporta, tā par gājēju plūsmu. Šī vieta atrodas pašā pilsētas centrā – vietā, kur satiekas Lielā, Kun­gu, Tirgoņu, Ludviķa un Avotu iela. Krustojums veido diezgan plašu teritoriju, jo šajā vietā nav māju, kas cieši piekļautos katras ielas stūrim, bet ir mazi skvēriņi. Vienā no tiem, atgā­dinot somā saspiestu šokolādes tāfelīti, stāv „Fazer” zili violetas krāsas pulkstenis.

Tā kā rīts ir dzestrs, uz soliņiem pie šā pulksteņa vēl nav neviena sēdētāja. Vēlāk pa dienu, kā ierasts, tur sarodas vecāka gadagājuma ļaudis un tie, kas grib mazliet atpūsties skrējienā uz tirgus pusi vai atpakaļceļā. Aiz soliem – liela, augsta puķudobe. Šās nedēļas dzestrās naktis pārlaidušās balzamīnes, izmisīgi kopā sa­spiedušās, pret oktobra debe­sīm vēl paslējušas savus koši sārtos ziedus. Vai tās saka: „Es vēl varu, es vēl gribu ziedēt!”?

Tikmēr krustojumā ne uz brīdi neapklust automašīnu motoru troksnis. To gaitu uz brīdi spēj apstādināt vienīgi uz gājēju pārejām uzkāpušie cil­vēki. Ar tā saucamo zebru ir iezīmētas četras pārejas, un gājēji bezbailīgi kā brieži riesta laikā soļo tām pāri. Dažs pat galvu nepagriež, lai pārlie­cinātos, vai kāds auto brauc vai nebrauc virsū. Šoferi, šķiet, šajā krustojumā pie šādas attieksmes jau pieraduši un gājēju pārejām tuvojas ar manāmu pietāti. Tikai tram­vaja vadītāji var justies droši, jo, kā pie pieturas „Kurzeme” uzņēmuši ātrumu, tā K. Val­demāra ielas virzienā ar savu elektrisko transportlīdzekli pa sliedēm aiztrauc, kā vēja nesti.

Pārsoļojusi pāri Kungu ie­lai, veca kundzīte, kurai galvā liela, balta adīta cepure, apstā­jas skvērā pie „Fazer” pulk­steņa, no somas izņem – lūpu krāsu, spogulīti un, daudz ne­bēdājot par apkārtējo skatie­niem, sapoš sevi. Netālu, Tir­goņu ielas galā, ir nojumīte, kur pārdod dzijas, adījumus, šalles u. c. Pārdevējs sēž sarāvies un skumjš, atgādinot vientuļu, arumos aizmirstu kartupeli. No netālu esošā pārtikas veika­la iznāk trīs puiši, acīmredzot studenti. Katram rokās alus pudele un maisiņā pīrādziņi. Vai tās viņu pusdienas?!

 

Daiga Lutere

 

 

2010. gada 6. oktobrī. „Kurzemes Vārds”

Spogulīt, spogulīt, saki man tā …

Pielikums „Auto”, rubrika: Dīvainie krustpunkti

 

Ne velti jau bronzas laikmetā ļaudis par noderīgu atzina metāla spoguli, kurā varēja ieraudzīt ne tikai sevi, bet, pagriežot citā leņķī, arī kādu citu, kas stāv blakus vai vairāk sāniski. Arī mūsdienās spoguļa efektu mēdz izmantot, ne tikai spoguļojoties pašam, bet arī ceļu satiksmē, tikai Liepājā šī tehnoloģija nav iecienīta.

Agrākos gados dažos krustojumos spoguļi bija, bet nu tāds stāv Bāriņu un A. Pumpura ielas krustojumā. Tas ir vienīgais spogulis, kas palīdz satiksmē Liepājas autovadītājiem un pilsētas viesiem. Protams, ir vēl vairākas vietas, kuros šīs vienkāršais un svarīgais izgudrojums būtu nepieciešams. Piemēram, par tādu noteikti jāuzskata Dzelzceļnieku un Brīvības ielas krustojums, kur automašīnu vadītājiem ir jāuzmin, tuvojas tramvajs no Brīvības ielas, lai nogrieztos uz autoostu, vai ne. Šī vieta ir nepārredzama, un vislielākās raizes var sagādāt pilsētas viesiem un kursantiem, kas mācās braukt jeb, nedod Dievs, kārto praktiskās braukšanas gala eksāmenu. Tikko saņemta ziņa, ka Brīvības ielas rekonstrukciju varētu pagarināt un sakārtot arī krustojumu ar Dzelzceļnieku ielu. Ja tā, tad ir lieliska iespēja izdarīt visu, lai pilsētā būtu par vienu melno punktu mazāk.

 

 

 

2010. gada 8. oktobrī. „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Vai policisti pilsētas transporta var braukt bez biļetes? Kontrolieri tramvajā viņiem neprasīja uzrādīt ne braukšanas talonu, ne dienesta apliecību.

 

 

2010. gada 11. oktobrī. „Kurzemes Vārds”

Izlec no tramvaja

 

Piektdienas vakarā kāds 15 gadu vecs pusaudzis mēģinājis bēgt no apsardzes darbiniekiem kontrolie­riem un Lielajā ielā pamanīties izlēkt no braucoša tramvaja.

 

 

2010. gada 14. oktobrī. „Kurzemes Vārds”

Boileri, maršruta taksometri, televīzija

Rubrika: Sarakste ar lasītājiem

 

(…)

Dārgie maršruta taksometri

 

Pēdējā laikā daudzus satrau­ca maršruta taksometru liktenis. Un arī avīzē jau bija paziņojumi par to iespējamo drīzo likvi­dāciju. Bet viens maršruts jau ir likvidēts. Ko vērti tādā gadījumā pašvaldības apgalvojumi par visu veidu uzņēmējdarbības atbalstu! Natālija Prusa, kura dzīvo Karostā, raksta:

„Izlasīju Autobusu parka valdes priekšsēdētāja G. Kristapsona rakstu, kurā viņš ci­niski klāsta, ka uzņēmums gatavojas pasliktināt liepāj­nieku jau tā grūto dzīvi. Auto­busu parks grasās uz astoņiem gadiem kļūt par vienīgo pa­sažieru pārvadātāju Liepājā. Maršruta taksometri tikšot aizvākti, un pat konkursa kār­tībā, apgalvo G. K. Pārvadā­tājiem ir jābūt izdevīgiem paš­valdībai. Bet mēs visu laiku naivi domājām, ka pilsētas transportam ir jābūt izdevīgam pilsētas iedzīvotājiem un maršruta taksometri šajā ziņā ir neaizstājami. Starp citu, piektajā maršrutā skolēniem par braucienu jāmaksā 35 san­tīmi, bet pazemināt cenu pārē­jiem, pat pensionāriem, neatļāva... Pilsētas dome. Kristapsona kungs vēl apgalvoja, ka maršruta taksometri pilsētai nodara zaudējumus. Atvai­nojiet, kādā gan veidā?”

Nesen no domes ziņoja, ka pašreizējā situācija saglabā­sies vēl vienu gadu. Bet pēc tam visu izšķiršot konkurss. Bet iedomājieties, kā jūtas mar­šruta taksometru šoferi paši, nebūdami droši par rītdienu. Labi, dzīvosim – redzēsim. Bet vēl gribu sacīt, ka tieši uz au­tobusiem nevar īsti paļauties. Autobusu mēnešbiļešu cenu palielināja, bet reisu kļuvis mazāk. Tātad mums atņemts jau apmaksāts pakalpojums. Pamēģiniet no pilsētas centra aizbraukt uz Karostu pēc pulk­sten 18! Neizdosies. Un vēl mūs cenšas iekārdināt ar tramvaja līniju M. Ķempes ielā. Bet, ja nākotnē tiem, kam uz turieni vajadzēs nokļūt no pilsētas zie­meļu daļas, būs no autobusa jāpārsēžas tramvajā un divas rei­zes jāmaksā? Vai varētu kādam patikt tāds jaunievedums?

 

Kirils Bobrovs

 

 

2010. gada 16. oktobrī. „Kurzemes Vārds”

Gājēja taranē tramvaju

 

Ceturtdien kāda 1955. gadā dzimusi sieviete mēģinājusi šķērsot tramvaja sliedes Klaipēdas ielā. Taču tas nav izdevies, jo viņa nebija novērtējusi attālumu līdz tramvajam, kas tuvojies, tāpēc ieskrējusi tā sānos. Par laimi, šajā negadījumā neviens nav sa­vainots.

 

 

2010. gada 20. oktobrī. „Kurzemes Vārds”

Tramvaja biļetes abonēšanas centrā

 

Ar šodienu abonēšanas centrā „Kurzemes Vārds”, Zivju ielā 5, var iegādāties mēnešbiļetes un talonus braukšanai tramvajā. Liepājniekiem biļešu iegāde tādējādi kļūst daudz pieejamāka, jo nebūs jāmēro ceļš līdz uzņēmumam „Liepājas tramvajs” Rīgas ielā, kas līdz šim bija vienīgā mēnešbiļešu iegādes vieta. Abonē­šanas centrā „Kurzemes Vārds” tāpat var iegādāties arī mēnešbiļetes un talonus braukšanai pilsētas auto­busos.

 

 

2010. gada 23. oktobrī. „Kurzemes Vārds”

Mazie ielu rikšotāji būs. Tikai kā?

 

„Kurzemes Vārdam” pie­zvanīja „Liepājas tūres” vadī­tājs Jānis Beļaks ar sirsnīgu paldies Pilsētas domes iz­pilddirektoram Edgaram Rā­tam, ka „pirmoreiz vēsturē”, turklāt pēc tik lielām bažām, kādas bijušas šogad, radīta pārliecība, ka mikroautobusu satiksme Liepājā pastāvēs arī nākotnē.

Bet visi nav tādā priekā. J. Beļaka kolēģis no SIA „Kings” Juris Gusevs tikmēr saka: „Dome nekad mums nav ļāvusi normāli strādāt. Nākamā gada līgumi vēl nav parakstīti. Līgumi vienmēr parakstīti uz tik īsu laiku, ka at­tīstīties, ieguldīt jaunā trans­portā nav bijis iespējams.” Kas šajos līgumos būs, viņš nezinot – neesot redzējis.

Nākamā gada līgumus vakar, 21. oktobrī, bez diskusijām un bez jel vienas iebildes apstiprināja domes Pilsētas attīstības komi­teja. Līgumi tiek pagarināti līdz 2011. gada 31. decembrim.

 

Gaidāmas izmaiņas grafikos

 

„Jāskatās, kā mazo reisi savietojas ar Liepājas Autobusu parku, lai nebūtu tā, ka mazais brauc divas minūtes pirms vai divas minūtes pēc lielā autobusa – jābūt kaut kādai kārtībai. Nākamgad varētu būt izmaiņas grafikos, mēs tos analizēsim,” saka Pilsētas domes Satiksmes infrastruktūras daļas vadītājs Oskars Špickopfs.

„Draud samazināt reisu skai­tu,” vēlāk teic „Kinga” pārstāvis J. Gusevs. „Mēs radot zaudēju­mus Liepājas Autobusu par­kam.” Un pesimistiski piebilst, ka mikroautobusu firmām visu laiku bijušas tikai divas iespējas: vai nu parakstīt, vai arī neparak­stīt līgumu – bez iebildumiem.

Pilsētas autobusu un mikro­autobusu maršrutus pašvaldība nākamgad plāno saglabāt tos pa­šus. Klāt nāks tikai jaunais 12. maršruts, kuru apkalpos Lie­pājas Autobusu parks. Šo cilpveida maršrutu, kas savienos Karostu (no Pulkveža Brieža ielas), slim­nīcu un Brīvības ielu pie enkura, un kas nemaz nevedīs uz pilsētas centru, atklās 1. novembrī. Auto­busu reisi salāgoti tā, lai pie en­kura ātri vien varētu pārkāpt citā autobusā un viegli aizbraukt uz Grobiņu.

Bet par satiksmes uzlaboša­nu uz Dienvidu kapiem, par ko tik ļoti uztraucās pensionāri sarunā ar domes priekšsēdētāju Uldi Sesku, nav atbildes. „Iespējams, tas jārisina nākamai sezonai. Mums ļoti stingri jāvērtē reisu rentabilitāte,” O. Špickopfs ir izvairīgs.

 

Bet kas būs pēc gada?

 

Tagad līgumi tiks noslēgti tikai vēl uz vienu gadu, un tāds termiņš ir noteikts gan mazietilpības (ie­rēdņu izdomāts apzīmējums) autobusu pārvadātājiem, gan lie­lajam – Liepājas Autobusu par­kam, skaidro O. Spickopfs pāris dienu pirms Pilsētas attīstības komitejas sēdes. Bet par tālāko „skaidrība būs pēc konkursa.”

Konkursu pašvaldība rīkos nākamgad, jo līdz 2011. gada 31. decembrim sabiedriskā trans­porta pakalpojumam ir jābūt no­dotam pārvadātāju rokās konkur­sa kārtībā, un pēc tam visiem – gan mazajiem, gan lielajiem – pārvadātājiem būs jādarbojas pēc vienotiem noteikumiem. Nebūs vairs tādu komercpārvadājumu, kādus mikrīši veic pašlaik – bez dotācijām. „Mēnesi vai divus ie­priekš (pirms 3011. gada 31. de­cembra) jābūt izsludinātiem kon­kursa rezultātiem, jo uzvarētajam nepieciešami sagatavošanās dar­bi,” teic O. Spickopfs.

Vai uzvarētājs var būt tikai viens? Viņš atbild, ka ir iespējami varianti. Izsolāmo piedāvājumu var sadalīt „lotes” vai maršrutu paketes, tad, vismaz teorētiski, varētāji var būt vairāki. Cik daudz tas ir apspriests pārvadātājiem? „Ir pārvadātāji, kas regulāri nāk, esam runājusi par situāciju, zīmējuši maršrutus, kāda loma šiem autobusiem varētu būt nākotnē,” atbild O. Spickopfs.

 

Mikrīši nepazudīs

 

„Mazie nepazudīs, jo to pašiz­maksa ir zemāka. Pāri Kalpaka tiltam lielie netiek. Iespējams, mazie varētu vairāk kursēt vaka­ra stundās, kad lielos autobusus nav izdevīgi laist. Tad ieguvējs bū­tu gan pasažieris, gan pārvadā­tājs. Varbūt nākotnē 12. maršruts būs jāveic kādam mazajam,” spriež O. Spickopfs. „Iespējams, jāveido „perpendikulārie” maršru­ti – piemēram, Ganību un Zirņu ielā nākotnē būs organizēta vien­virziena satiksme, tāpēc varētu nodrošināt maršrutus, kas aizved pa šķērsielām līdz galvenajām ielām. Par to esam diskutējuši ar pārvadātājiem.” Līdzīgas idejas „Kurzemes Vārdam” pagājušajā vasarā izteica arī „Liepājas tūres” direktore Kristīna Vuciņa.

Firmas „Centrdomnaremont” tehniskais direktors, domes de­putāts Sergejs Dikterjovs ir pil­nīgi pārliecināts, ka pilsētas satiksmē vieta mikroautobusiem būs. Viņš arī nosauc virkni jaunu maršrutu variantu: „Varbūt der padomāt. Pa Brīvības ielu nav maršrutu, no Ezerkrasta līdz Jūrmalas parkam. Pāri Kalpaka tiltam noteikti mikritim jāved.”

Bet J. Gusevs, jautāts, kādi būtu „Kinga” priekšlikumi, ko sabiedriskā transporta plūsmā varētu uzlabot, ir izvairīgs. Saka: cik ar ierosinājumiem iets uz domi, tik tie noraidīti.

 

Cenas – augstākas?

 

Domājams, arī tālākā nākot­nē saglabāsies pašreizējā cenu po­litika, ka mazajos autobusos cenas būs augstākas. „Jo dažādā­kas cenas, jo pasažieriem lielākas iespējas izvēlēties,” uzskata O. Spickopfs. Pēc viņa domām, biļešu cenas varētu mainīties tikai tad, ja cels pievienotās vērtības nodokli sabiedriskajam transportam. Pašlaik nodokļa likme ir 10 pro­centu. „Nav zināms, kā būs.”

S. Dikteŗjovs savukārt saka: ”Mikrīšos cenām jābūt par 10 – 15 santīmiem augstākām, jo tie brauc ātrāk, darbojas bez dotā­cijām. Ar pašreizējo biļešu cenu – 40 santīmiem – ir ļoti grūti iztikt.” Starpība ar Liepājas Autobusu parka pilsētas autobusu biļešu cenu tagad ir tikai pieci santīmi.

„Vakara stundas, kad ir ma­zāk pasažieru, iespējams, biļetes varētu būt dārgākas,” spriež J. Gusevs. Un piebilst, ka pasažie­ru skaits Liepājā ir samazinājies „katastrofāli” – cilvēki brauc ma­zāk, jo viņiem ir mazāk darba, ma­zāk naudas, un pilsētā iedzīvotāju ir mazāk, jo daudzi izbraukuši no pilsētas un no valsts.

 

Zemūdens akmens

 

Nākamgad izsludināmajā konkursā sabiedriskā transporta pakalpojumi Liepājā tiks izsolīti uz astoņiem gadiem. Tad uzņēmēji it kā vairs nevarētu sūroties, ka nākotne nebūs paredzama. Arī ce­nu politikai būs jābūt saskaņotai uz astoņiem gadiem.

Tomēr O. Spickopfs atzīst, ka ir kāds zemūdens akmens, kura ietekmi nākamajos astoņos gados ir grūti izrēķināt. Tā ir jaunā tramvaja līnija uz Mirdzas Ķem­pes ielu. „Ja tramvaja līnija būs uzbūvēta 2012. vai 2013. gada, tad iepriekš būs grūti pateikt, kāda būs autobusu satiksmes kustība pēc tam. Bet noteikti tā sama­zināsies. Konkrēti kā? Kuri reisi tiks samazināti? Tas nav skaidrs,” viņš pats jautā un atbild. „Tātad, konkursā izsludinot reisu apjomu un maršrutus, būs jāparedz, ka pasūtītājam būs tiesības sama­zināt reisu skaitu.”

„Visvairāk jāņem vērā pasa­žieru vēlmes un intereses,” atgā­dina J. Gusevs, „vajadzētu ap­taujāt iedzīvotājus.”

 

Izziņa: mazie autobusi Liepājas ielās:

 

– Darbdienās kursē 38 maršruta mikroautobusi, kopā veikdami 680 reisu dienā. Brīvdienās mazāk – 634 reisus. Visagrāk darbu sāk 1. maršruts – pulksten 6.15 no Mirdzas Ķempes ielas un pulksten 6.20 – no Atmodas bulvāra. Šajā maršrutā mazie būsi kursē arī paši pēdējie, atiedami pulksten 23.15 no abiem galapunktiem.

Mikroautobusu maršrutos strādā: SIA „Centrdomnaremonts” – 1. mar­šrutā, SIA „Kings” – 3., SIA „Dantes” – 4., SIA „Liepājas tūre”– 5.

 

Nora Driķe

 

 

Uz foto: Pēc pāris gadiem jaunā tramvajlīnija neizbēgami ieviesīs pārmaiņas pilsētas sabiedriskā transporta ritmā. Bet novērotā pasažieru skaita samazināšanās turpinās konkurenci starp visiem pārvadātājiem. Tikmēr pasažierus neapmierina autobusu biļešu dārdzība un sabiedriskā transporta pieejamība.

 

 

2010. gada 27. oktobrī. „Kurzemes Vārds”

Ātrie pārkāpj noteikumus

 

Pirmdienas rītā satiksmes notei­kumus pārkāpis Neatliekamās me­dicīniskās palīdzības mašīnas šo­feris. Lai arī operatīvais transportlī­dzeklis pārvietojies ar mirgojošu zilu bākuguni un ieslēgtu skaņas signālu, tas veicis aplamu apbraukšanas manevru – brāzies iekšā starp tram­vaju un automašīnu, kas bija apstā­jusies, lai dotu ceļu cilvēkiem, kas kāpa iekšā vai ārā no tramvaja, un sadūries ar apturēto auto.

 

 

2010. gada 29. oktobrī. „Kurzemes Vārds”

Strīds par autostāvvietām

Rubrika: No domes sēdes

 

Gan par santīmiem, gan par tūkstošiem, gan par miljoniem – tādi vakar bija Liepājas domes sēdes darba kārtības jautājumi. Par maksas autostāvvietu noteikumiem vakar deputāti debatēja visilgāk. Pavisam pieņēma 35 lēmumus. Ne­bija ieradušies Stēns Lorenss un Helvijs Valcis.

 

Maksās ar īsziņām

 

Deputāti apstiprināja jaunus pašvaldības maksas auto­stāvvietu apsaimniekošanas un lietošanas noteikumus. Pašvaldības SIA „Liepājas auto stāvvietas” valdes loceklis un deputāts Ivars Ķervis skaidroja ka noteikumi ir sagatavot speciāli Liepājai, tajos noteikta maksa ir zemākā Latvijā, turklāt ir paredzēts, ka nākotnē par stāvvietām varēs norēķināties, sūtot mobilā telefona īsziņu. Uz kolēģes Elitas Kosakas iebildumiem, ka ir jāpaplašina bezmaksas stāvvietu skaitu Liepājā, par paraugu ņemot Ventspili, I. Ķervis atbildēja, ka Ventspilī transporta daudzums nav tik liels, kā Liepājā, un ka Ventspils pašvaldības pārstāvji teikuši – līdzīgā situācijā, kā Liepāja, arī Ventspils neiz­tiktu bez maksas stāvvietām. E. Kosaka arī noraidīja ideju, ka maksāt varēs ar īsziņām, atgā­dinot, ka šāds samaksas veids jau esot izgāzies, kad to mē­ģinājis ieviest „Liepājas tram­vajs”. Turpretī I. Ķervis ap­galvoja, ka šāda prakse esot citās pilsētās un ka iedzīvotāji esot lūguši šādu kārtību ieviest arī liepājā. „Cilvēkiem apnicis skraidīt, meklējot monētas,” teica I. Ķervis.

(…)

 

Nora Driķe

 

 

2010. gada 1. novembris. „Kurzemes Vārds”

Vairāki negadījumi ar cietušajiem

 

Neuzmanības un alkohola lietošanas dēļ pagājušas nedē­ļas nogalē notikusi vairāki satiksmes negadījumi, kuros cietuši cilvēki. Par to informēja Valsts policijas Kurzemes reģio­na pārvaldes priekšnieka palī­dze Jolanta Knīse.

(…)

Sestdien satiksmes nega­dījumu izraisījis 70 gadu vecs automašīnas „Opel Astra” vadī­tājs, kas Klaipēdas ielas krus­tojumā ar K. Ūliha ielu veicis kreiso pagriezienu, bet nav pamanījis tramvaju.

(…)

 

 

2010. gada 2. novembris. „Kurzemes Vārds”

Speciālistus algos par Eiropas naudu

 

Liepājas dome ar 1. janvā­ri varēs algot papildu trīs speciālistus, maksājot par darbu no Eiropas Sociālā fon­da līdzekļiem. Piektdien sa­ņemts apstiprinājums pašval­dības projektam „speciālistu piesaiste Liepājas pašvaldībai” sacīja domes Attīstības pārval­des vadītājs Vilnis Vitkovskis.

Speciālisti: projektu vadī­tājs, projektu koordinators un telpiskās attīstības plānotājs – strādās Attīstības pārvaldē, amatu kandidāti vēl tiks mek­lēti. Šādi speciālisti pašvaldī­bai nākamajos gados būs jo vai­rāk nepieciešami tādēļ, ka Lie­pāja īstenos lielus un sarežģī­tus projektus par ES līdzekļiem – piemēram, ielu un apgaismo­juma rekonstrukciju (kas vien satur apmēram 60 dažādu tehnisko projektu), tramvaja līnijas būvniecību un citus. Bet telpiskās plānošanas speciā­lists vajadzīgs, lai izstrādātu ilgtermiņa attīstības priori­tātes un telpisko perspektīvu līdz 25 gadus tālai nākotnei.

Projekta budžets ir 28 tūk­stoši latu, finansējums pilnībā no ESF, izriet no Liepājas do­mes 5. augusta lēmuma. Paš­valdībai jānodrošina darba vie­ta piesaistītajiem speciālis­tiem vismaz pusgadu pēc pro­jekta pabeigšanas.

 

 

2010. gada 13. novembrī. „Kurzemes Vārds”

Senlaiku atspulgi

Rubrika: Sestdienas saruna

 

Vladimirs Mickēvičs strā­dā „Laumā”, pareizāk būtu teikt – „Lauma Fabrics”. Tur ra­žo lentes, mežģīnes un to vi­su krāso. Taču izrādās, ka katrā ražotne ir nepiecieša­mas arī palīgprofesijas. Vla­dimirs ir metinātājs. Un tur tā­du esot trīs. Strādā sen, viņa pārziņā ir mehānika, bet viņš jau ir pieredzējis daudzas šta­ta samazināšanas, līdz pēdē­jai iespējai. Uzņēmums viņam ir kā otras mājas. Bet pats dzīvo Ezerkrastā. Tur pavisam cita dzīve. Bet mūsu sarunas biedrs ir kolekcionārs. Un katrs nopietns kolekcionāra ir arī savdabīgs paša izvēlētās tematikas pētnieks. Tādēļ, piemēram, Vladimiru gribētu saukt par vēsturnieku.

(…)

– Ne visi zina, ka kādreiz ar vilcienu varēja aizbraukt arī uz Aizputi.

– Uz turieni gāja šaursliežu dzelzceļš. Droši vien vairs nav ne­viena, kurš atcerētos šā bānīša staciju kanālmalā, iepretī Brīvī­bas ielai. Arī tā bija redzama uz daudzām pasta atklātnēm. Taču pirms kara stacijas vairs nebija. Toreiz vilciens kursēja no precu stacijas.

– Bet pēc kara – no stacijas ēkas, taču bija jāiet pāri visām dzelzceļa sliedēm.

– Šaursliežu dzelzceļš beidza pastāvēt sešdesmito gadu sākumā, bet noteikti kursēja vēl viens tieši tāds pats vil­ciens arī uz Bārtu un Rucavu.

– Joprojām ir saglabājies tilts pā­ri Bārtas upei – pa­reizāk sakot, tā vidējais posms. Nožēlojams skats. Lie­pājnieki varētu pa to braukt sēnēs. Stāstot par dažādu būv­ju parādīšanos vai nozušanu, kļūst skaidrs, ka daudzi pat nezina, kur agrāk kursēja tramvajs.

– Man ir vecs tramvaja staci­jas fotoattēls gala pieturā pie Kalpaka tilta. Apmēram 1900. gads. Vieglai koka konstrukcijai preto­ties ugunij bija grūti.

– Aizmirsts arī tas, kas vēl bija pavisam nesen – šīs pa­audzes laikā.

– Deviņdesmito gadu sākumā remontēja Tramvajtiltu. Ja pa­vaicātu, tad daudzi noteikti jau būs aizmirsuši, ka no Vecliepājās uz Jaunliepāju bija jāiet pa pon­tonu tiltiņu. Arī autobusu kustība bija traucēta. 3. maršruta auto­buss sāka kursēt no pašreizējās viesnīcas „Amrita”. Daudz grūtāk bija nokļūt darbā. Un tā tas turpinājās apmēram gadu.

(…)

 

Kirils Bobrovs

 

 

2010. gada 24. novembrī. „Kurzemes Vārds”

Eņģeļi drīz atgriezīsies

 

Ziemassvētku grezno­jums šogad Liepājai iz­maksas apmēram trešo daļu no summas, kāda šim nolūkam lietota agrākos gados, „Kurzemes Vārdam” sacīja pilsētas galvenā māksliniece Agita Ansule.

„Vēl aizvien mums ir krīze un līdzekļi ir gaužām ie­robežoti. Viss pilsētas no­formējums šogad izmaksās 21 tūkstoti latu. Tāpēc visu ro­tājumu koncentrēs pilsētas centrā,” teica A. Ansule, kura par to ir atbildīga. „Šogad no jauna iedzīvināsim eņģeļu tēmu – uz to pilsētu aicināja aktrise Katrīne Pasternaka, kuras vadītā labdarības ak­cija gadu no gada vēršas plašumā. Tāpēc arī rotājumā pār Lielo ielu un pie Tirdz­niecības kanāla galvenie būs eņģeļi.”

Savukārt Rožu laukumā sestdien tiks uzstādīts Ad­ventes vainags, būs arī no iepriekšējiem gadiem lie­pājnieku atmiņā palikušais krāšņais, baltais tiltiņš. Pa­kāpeniski uzstādīs pārējās dekorācijas: būs bērnu jau gaidītās piparkūku mājiņas, zili balti izgaismots skvērs pie Liepājas Universitātes. Rotās arī Jūras ielu. Savukārt cauri Liepājai svētku gaismu vedīs viens mirdzošs tramvajs.

Mikrorajonos citu paš­valdības gādātu rotu nebūs. Vecie greznojumi esot no­lietojušies, bet jauniem nav naudas.

Rotājumiem tiks izman­toti pirms sešiem gadiem firmas „KDD” veidotie eņģeļi, kurus šogad atjaunos vai pa­lidinās dizainers Kristaps Tobis jeb, pēc A. Ansules teiktā, firma „Libava būve”. Katrs eņģelis ir ļoti apjomīgs, apmēram 6 metru augumā. „Tā ir milzīga metrāža, sais­tīta ar lampiņām,” skaidroja A. Ansule, pamatojot izmak­sas.

Par dekoratīvo apgaismo­jumu Ziemassvētku rotām atbildīga ir SIA „Vega”, kas šo darbu veiks par 2999 latiem, rāda Liepājas domes mājas lapas informācija. Šīs iz­maksas esot krietni zemākas nekā citus gadus, apgalvoja A. Ansule.

Savukārt galvenajai pil­sētas eglei zemnieku saim­niecība „Īve” piegādās sudrabeglītes, kopā par 943 la­tiem, bet egles piramīdu mon­tēs un rotās SIA „Autostils L” par 1911 latiem, pēc datiem domes mājas lapā.

Tramvajtiltam rotājums tika montēts jau vakar, bet līdz 1. decembrim, kad paredzēts atklāt lielo pilsētas egli, būs gatava arī tā. Svētku tērpā Liepāja būs līdz pareizticīgo Ziemassvētkiem.

 

Nora Driķe

 

 

2010. gada 25. novembrī. „Kurzemes Vārds”

Devēji un ņēmēji pie viena galda

 

(…)

Uztrauc tumsa un transports

 

Arodbiedrību pārstāvji iz­mantoja situāciju, lai paustu dar­binieku uztraukumu par sabiedriskā transporta problēmām un par tumšu pilsētu „Laumas” ap­vienotas arodorganizācijas priekš­sēdētāja Ludmila Jevsejenkova sacīja, ka darbiniekiem ir bailes doties uz mājām Karostā pēc otrās maiņas, kas beidzas veļu va­karā. Karosta grimst tumsā. Do­mes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš atbildēja, ka pilsētas ielu apgaismojuma rekonstrukci­jas projektā Karosta ir iekļauta – rekonstrukcijas projektu sāks 2011. gada. Bet pašlaik tur kārtī­gu apgaismojumu nodrošināt ir apgrūtinoši, jo „Karostā nav normāla elektrības kabeļa”.

L. Jevsejenkova aicināja, vai nav iespējams vakaros no pulk­sten 21 līdz 23 tumšajam rajo­nam pievērst policijas uzmanību vēlīno gājēju drošībai. Atbildot uz to, tajā pašā vakarā pēc konsultatīvās padomes sēdes jau uzdots Transporta infra­struktūras komisijai vēlreiz izvērtēt autobusu maršrutus Karostā vakara stundas, nāka­majā dienā „Kurzemes Vārdam” sacīja G. Ansiņš.

Arodbiedrību pārstāvji arī uztraucas, vai netiks paslikti­nātas iespējas nokļūt darbā uz „Liepājas Metalurgu” pēc tam, kad tiks uzbūvēta jaunā tram­vaja līnija. Šīs raizes U. Sesks centās kliedēt: „Es ceru, ka tram­vaja satiksme nepalēnināsies, jo ir paredzēts mainīt sliedēs, sakārtot krustojumus. Autobusus (tramvaja pagarinājuma dēļ) nenoņems, bet balansēs – reisu skaits noteikti pamainīsies.”

 

Nora Driķe

 

Uzziņai:

 

Sociāli ekonomiskā situācija Liepājā 2010. gadā:

– Iedzīvotāju skaits nokrities līdz 83 573 (1. pusgadā), salīdzinājumā ar 2009. gadu – par 501 liepājnieku mazāk.

– Bezdarba līmenis 31. oktobri bija 16,6 procenti.

– Ražošanas pieaugums: 9 mēnešos saražoti 97,4 procenti no visā 2009. gadā apstrādes rūpniecībā saražota.

– Liepājas ražotāju eksporta īpatsvars 3. ceturksnī – 90,6 procenti jeb vairāk nekā jebkad.

– Reģistrēti 249 jauni uzņēmumi (9 mēnešos), to skartā 33 firmas ar 1 lata kapitālu.

– Vidējā bruto mēnešalga 355 lati (2009. gadā – 379 lati): izmaiņas nodokļos atalgojumu negatīvi neiespaidos 2011. gadā.

– Toties iedzīvotāju izdevumus negatīvi ietekmēs paaugstinātais PVN, palielinātās izmaksas par elektrību, atkritumu apsaimniekošanu un mājokļa nodoklis.

 

Avots: Liepājas domes Attīstības pārvalde, izmantojot Valsts statistikas pārvaldes informāciju.

 

 

2010. gada 25. novembrī. „Kurzemes Vārds”

Ņem Klaipēdu par paraugu

Rubrika: Transports

 

Šodien Liepājas domes darba kārtībā ir sabiedriskā transporta pārvaldes modeļa pilnveidos koncepcija laikam no 2012. gada. Plāno izveidot savstarpēji papildinošu, nevis konkurējošu, transporta sistēmu, kurā ir vieta gan lieliem, gan maziem autobusiem, gan tramvajam.

Vienota biļešu sistēma tramvajam, autobusam un mikroautobusam; mazākas izmaksas par sabiedriskā transporta uzturēšanu paš­valdībai; pilnīga skaidrība par ikvienu sabiedriskā trans­porta vienību, kas atrodas pilsētas ielās, un par pasažie­ru vajadzībām. Tie ir mērķi, kuros Liepājas pašvaldība plāno trāpīt, jau drīzumā reorganizējot sabiedriskā transporta pārvaldi pilsētā.

 

Kādēļ tas vajadzīgs?

 

Izmaiņas sabiedriskā trans­porta sistēmā ir neizbēgamas, jo no 2012. gada pēc vienlīdzīgiem principiem būs jādarbojas visam sabiedriskajam transportam, arī lielajiem autobusiem un ma­zajiem – mikroautobusiem Paš­laik mikroautobusu pārvadātāji atšķirībā no citiem darbojas pēc komerciāliem principiem. Paš­valdība meklēja modeli, kā at­rast vietu nākotnes transporta sistēmā arī mazajiem busiem. Bez tam pārmaiņas satiksmē radīs arī tramvaja līnijas papil­dinājums 2012. vai 2013. gadā. Bet pašlaik pašvaldībai nā­kas maksāt ļoti lielas summas diviem pārvadātājiem – Liepā­jas Autobusu parkam un „Lie­pājas tramvajam”. Šīm firmām pilsēta maksā kompensācijas par pārvadātāju zaudējumiem. Piemēram, šogad lēsts, ka būs jāmaksā vairāk nekā viens mil­jons latu no pilsētas budžeta, kurš ir saspringts. Tā kā kom­pensāciju garantē likums, šie pārvadātāji nav ieinteresēti kaut ko mainīt, „jo zina, ka pašvaldība zudumus segs”, saka domes At­tīstības pārvaldes vadītāja viet­nieks Mārtiņš Ābols. Bet pēc do­mes izpilddirektora vietnieka Ronalda Fricberga, viņš arī ak­ciju sabiedrības „Liepājas Auto­busu parks” padomes priekšsē­dētāja vietnieks, izteikumiem, pašlaik pilsētas satiksmē ir „liels bardaks, mikroautobusi un lielie autobusi cits ar citu konku­rē, ņem cits citam nost pasažie­rus”. Abi atzīmē arī to, ka paš­laik nav iespējams izkontrolēt pārvadātāju darbu, lai būtu pil­nīga pārliecība par to, cik pasa­žieru kurš uzņēmums pārvadā un vai pilnīgi visi solītie reisi tiek izpildīti. Tātad tās ir lietas, no kurām pašvaldība pilsētas sa­biedriskajā transportā nākotnē grib izbēgt.

 

Kaimiņu piemērs

 

Labāko piemēru domes pār­stāvji atraduši Klaipēdā, kur agrāk esot bijusi līdzīga transporta situācija kā Liepājā, at­skaitot to, ka Klaipēdā nav tramvaja. Taču pašvaldībai apnicis, ka pārvadātāji „visu laiku prasa naudu”, un klaipēdieši izveidojuši papildinošu, nevis savstarpēji konkurējošu transporta sistēmu.

Tagad Klaipēdā darbojas trīs pasažieru pārvadāšanas uzņēmumi (divi privāti, viens pašvaldības), kuri kopā apkalpo 19 autobusu maršrutu. Izveidots pašvaldības bezpeļņas uzņēmums „Klaipēdas pasažieru transports” (17 darbinieku), kura rokās ir autobusu biļešu un mē­nešbiļešu pārdošana (29 dažādu veidu mēnešbiļetes), un pašval­dības un valsts budžeta kompen­sācija par pasažieriem, kuriem pienākas atvieglojumi. Pašval­dība vairs nemaksā nekādas kompensācijas pārvadātājiem par zaudējumiem Uzņēmumam jāiztiek ar tiem ieņēmumiem, kuri tam ir no biļešu pārdošanas. Šis uzņēmums pēc konkursa noslēdzis līgumu ar trim pārva­dātājiem un norēķinās ar tiem par nobraukto kilometru skaitu. Izsolītajā cenā uz vienu kilomet­ru pārvadātājs ņēmis vērā ieņē­mumus, zaudējumus, amortizā­ciju un visu pārējo. Ja mainās degvielas cena, algas vai nodokļi, tad samaksā par nobraukumu var ņemt vērā šīs izmaiņas 10 procentu apmērā – uz augšu vai uz leju, skaidro domes Sa­tiksmes infrastruk­tūras daļas vadītājs Oskars Spickopfs.

Izmantojot Ei­ropas Savienības fondu finansējumu, Klaipēdā ieviesta vienota e-biļešu sistēma visā pilsētas transportā un elektroniska autobusu kon­troles sistēma. Uzņēmuma „Klaipēdas pasažieru transports” dispečeru birojā monitorā tiešsaistē varot vērot, kādi autobusi brauc pa ielām un vai tie atrodas tur, kur tiem jābūt Elektroniskā GPS sistēma arī uzskaita no­braukto kilometru skaitu, teic O. Špickopfs.

Tas palīdzot arī ļoti ātri rea­ģēt situācijās, kad nepieciešams kādu maršrutu vai reisu uzlabot. Ar tādu sistēmu esot vienkārši arī izveidot kopīgu un pilnīgu sabiedriskā transporta karti, stāsta M. Ābols un R. Fricbergs. Domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls savukārt klāsta, ka Klaipēdā esot arī ļoti laba informācijas sistēma gan iedzīvotājiem, gan tūristiem par pilsētas transportu.

Tomēr Liepājas pašvaldībai nav atbildes, vai reorganizācijas rezultātā autobusu biļetes ne­kļuva dārgākas. Nav arī atbil­des, vai Liepāja nav par mazu šādam modelim. Klaipēdā dzīvo 185 tūkstoši iedzīvotāju. Liepājā – teorētiski apmēram 83,5 tūk­stoši. Liepājā pasažieru skaits 2009. gadā samazinājies par 19 procentiem tramvajā un par 9 procentiem autobusos.

 

Pasažieru pieredze

 

Klaipēdas iedzīvotājs Got­frīds Tapiņš atzīst, ka pilsētas transporta sistēma tiešam esot ļoti ērta – tā pārveidota pirms septiņiem gadiem, kad Klai­pēda pirmā Lietuvā ieviesusi vienoto biļešu sistēmu. Par vienu biļeti, kas maksā 1,80 litu (37 santīmi), viņš var izbraukāt šauro un garo Klaipēdu no viena gala līdz otram.

„Studentiem autobusu biļe­šu cenas Klaipēda bija ļoti pie­ejamas, 50 procentu atlaide. Ļoti ērti bija lietot elektronisko mē­nešbiļeti, kuru – mazu, izturīgu plastikāta gabaliņu – katru mēnesi varēja uzpildīt,” stāsta Liepājas teātra aktrise Everita Pjata, kura kopā ar citiem jauna­jiem aktieriem vairākus gadus Klaipēda studēja. Viņa gan at­klāj, ka Klaipēdā bijusi ļoti vāja autobusu pasažieru kontrole – kontrolieri manīti pa gabalu, varēts redzēt, ka pasažieri prot no kontroles izvairīties un dažs izmanījies pat pusgadu braukt ar vienu un to pašu biļeti. Cīņa ar zaķiem uzveikta, kad autobusi pasažierus uzņēmuši tikai pa priekšējām durvīm. Liepājā E. Pjata sabiedrisko transportu tikpat kā nelieto, un viņa nesa­līdzina abu pilsētu transporta sistēmas, bet pieredzējusi, ka vienotās biļetes sistēma Klai­pēdā ir ērta. Tomēr vienotā biļete nav bijusi derīga Klaipēdas mikroautobusos.

 

Veidos aģentūru

 

Lai izveidotu sabiedriskā transporta sistēmu pēc Klai­pēdas parauga, Liepājas dome tagad, ja domes sēdē tiks akcep­tēta jaunā koncepcija, plāno izveidot aģentūru „Liepājas sabiedriskais transports”. Aģen­tūras uzdevums būs plānot maršrutus, izstrādāt tarifu poli­tiku, sagatavot biļe­tes un, kas nākam­gad vissvarīgākais, – izstrādāt konkursa nolikumu, lai izslu­dinātu konkursa nolikumu un līdz 31. oktobrim noslēgtu līgumus ar uzvarē­tājiem. R. Fricbergs apgalvo, ka koncepcijā ir paredzēta vieta un loma visiem trim transporta veidiem – gan tramvajam un autobusiem, gan mikroauto­busiem.

2012. gadā jāsāk darboties jaunajai sabiedriskā transporta sistēmai pēc Klaipēdas parauga. Šādas sistēmas Latvijā nav vēl nevienā pilsētā, un Liepāja varētu būt pionieris un paraugs citām pašvaldībām, teic R. Fric­bergs.

 

Citāts: Klaipēdā ieviesta vienota e-biļešu sistēma visā pilsētas transportā.

 

Liepājas dome vēlas:

– izveidot savstarpēji integrētu un saskaņotu sabiedriskā transporta tīklu, kurā būtu vieta gan tramvajam, gan autobusiem, gan mikroautobusiem;

– ieviest vienotu biļešu sistēmu visiem pilsētas transporta veidiem;

– samazināt pašvaldības izdevumus par sabiedriskā transporta pakalpojumiem un efektīvu finanšu pārvaldību.

 

 

Uz foto: Šodien Liepājas domes darba kārtībā ir sabiedriskā transporta pārvaldes modeļa pilnveidošanas koncepcija laikam no 2012. gada. Plāno izvaidot savstarpēji papildinošu, nevis konkurējošu, transporta sistēmu, kurā ir vieta gan lieliem, gan maziem autobusiem, gan tramvajam.

 

 

2010. gada 26. novembrī. „Kurzemes Vārds”

Efektivizēs taupīs un atlaidīs

Rubrika: no Liepājas domes sēdes

 

(…)

Par vienoto biļeti

 

Deputāti diezgan vienprātīgi (13 balsis „par”) apstiprināja jauno sabiedriskā transporta modeļa koncepciju. Tā paredz, ka no 2012. gada sabiedriskā transportā jomu pārvaldīs pašvaldības aģentūra un tiks izveidots transporta nozares pārvaldības modelis, līdzīgi kā tas ir Klai­pēdā. Tā atbildēs par vienotu sabiedriskā transporta plāno­šanu, organizēšanu, kontroli un attīstību; veiks iepirkumu par autobusu pakalpojumiem uz astoņiem gadiem, bet kritērijs būs pārvadātāja solītā cena par nobraukto kilometru. „Galvenie atslēgas vārdi ir: maksa par kilometru, vienotā biļete, sa­skaņots maršrutu tīklojums, vienota informācijas sistēma, elektroniska uzskaites un kon­troles sistēma, iespēja paš­valdībai samazināt zaudēju­mus,” debatēs rezumēja deputāts Jānis Vilnītis, pamatojot, kāpēc balso par šo lēmumu.

Nākamajam domes lēmu­mam, lai virzītos uz šāda modeļa sasniegšanu, vajadzētu būt par aģentūras izveidi, apstiprināja domes izpilddirektora vietnieks Ronalds Fricbergs, tomēr tas nenotiks ātri, jo ir jāizstrādā aģentūras nolikums, jāmeklē piemērotākais vadītājs un nā­kamie darbinieki.

 

 

2010. gada 16. decembrī. „Kurzemes Vārds”

Metāls, mežģīnes un pērles

Kā top Liepājas teritorijas plāns 2011. – 2023. gadam

 

Trīs simboliski vārdi – metāls, mežģīnes un pērles – atspoguļo Liepājas dažādo seju. Citas pilsētas dažādību veido mākslīgi, bet Liepājā šis salikums ir dabisks, tas ir interesants, un tā ir šejie­nes vērtība. Tā uzskata pilsē­tas jaunā teritorijas plānoju­ma autori no SIA „Grupa 93”.

Plānojuma pirmā redakcija ir tikpat kā pabeigta. Janvāri pa­redzēts to pārrunāt ar pilsētas de­putātiem, bet pēc tam, vistica­māk, nodot vērtēšanai Liepājas domei. Ja dome teiks, ka projekts ir labs, tad plānojumu piedāvās sabiedriskajai apspriešanai. Ja sabiedrība teiks: projekts labs, to varēs apstiprināt. Ja nē – izstrā­dās dokumenta otru redakciju. „Kurzemes Vārds” aicināja pilsē­tas nākotnes galvenā plāna veido­tājus pastāstīt, kādu nākotni viņi iezīmē pilsētas kartē, kādu viņi ir saredzējuši Liepāju.

(…)

 

Lai zinātu, kur investēt

 

Teritorijas plānojumā ir jāpa­redz, kā Liepāja varētu attīstīties nākotnē: kur būs nepieciešams veidot jaunas transporta plūs­mas? Ja pilsēta augs tā, ka vaja­dzēs būvēt jaunas ielas, tiltus, dzelzceļa pārvadus, tramvaja lī­nijas, tad kur tam visam paredzēt vietu? Kur varētu veidoties jaunas ražošanas zonas, kur un kādi dzīvojamie rajoni?

„Plānojums rezultēsies tādā kā prioritāšu sarakstā – būs skaidrība par to, kurās vietās un lietās tiks ieguldīta Eiropas Sa­vienības fondu nauda, lai uzlabo­tu pilsētu,” pārliecināts N. Balgalis. Nākamais Eiropas plāno­šanas posms būs 2014. – 2020. gads. Ir svarīgi, lai pašvaldība teritorijas plānojumā līdz tam laikam būtu definējusi galvenās vajadzības un atbilstoši tām ES un citu fondu nauda tiktu iegul­dīta mērķtiecīgi un tālredzīgi, „nevis tikai skrienot līdzi izsludinātajiem konkursiem”. N. Bal­galis gan teic, ka Liepājā sadar­bība plānošanā un investēšanā „līdz šim bijusi ļoti dabiska un saprotama”.

Plānojot ielu un transporta plūsmu attīstību, tiek ņemts vērā jau agrākajos dokumentos pare­dzētais. Piemēram, tramvaja līniju attīstība – gan uz Dienvidu kapiem, gan līdz Kalpaka tiltam. Vai, piemēram, pārvads gar sta­ciju pāri dzelzceļam. Vai Ezerma­las rajonā – iela kā aizsargdam­bis gar ezeru, un tālāk tā aizvītos pāri Atteku salai un Zirgu salai, starp „Liepājas metalurgu” un Liepājas ezeru līdz 14. novembra bulvārim. Par to stāsta Elmārs Daniševskis, sakot: vienmēr ir cerība, ka pilsēta kādreiz atkal augs un izpletīsies. Tas, ka plānā šādas perspektīvas tiek iezīmē­tas, nenozīmē, ka dome apņemas to visu noteiktā laikā uzbūvēt. Bet gan paredz tam iespēju, ja pienāks laiks, kad tas būs vaja­dzīgs.

„Pašreizējā ES projektu plā­nošanas posmā mēs ar pilsētas plānojumu (ES fondu finan­sētiem projektiem — N.D.) tā kā skrējām līdzi, bet tagad ar jauno plānojumu iesim tam pa priek­šu,” saka Arvīds Vitāls.

Katrā pilsētas rajonā var pievērsties kādai vietai, kas var kļūt par šā rajona katalizatoru. „Bet, protams, plāns nemaina tā vienkārši dzīvi uzreiz – ups!” atgādina N. Balgalis.

(…)

 

Nora Driķe

 

 

2010. gada 22. decembris. „Kurzemes Vārds”

Gatavojas tramvaja līnijas konkursam

 

Jau tagad gatavo iepir­kuma dokumentus jaunās tramvaja līnijas būves kon­kursam, jo gaidāms, ka jan­vārī jāsaņem apstiprinājums no Satiksmes ministrijas pro­jekta finansējumam.

Par to „Kurzemes Vārdam” pastāstīja pašvaldības SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks. Liepājas dome ceturtdien apstiprināja atbalstu jaunas tramvaja līni­jas būvei, bet piektdien projekts jau bija iesniegts Satiksmes ministrijā finansējuma saņem­šanai. Projektu paredzēts īste­not 2011. un 2012. gadā.

Jaunā tramvaja līnija un vecās līnijas sliežu posmu re­konstrukcija varētu izmaksāt 8,08 miljonus latu, paredzējusi pašvaldība. No šīs summas 15 procentu apņemas līdzfinansēt pašvaldība 2011. gadā, palieli­not „Liepājas tramvaja” pa­matkapitālu. Nepieciešamības gadījumā pašvaldība ņems kre­dītu. Bet „Liepājas tramvajam”, lai nodrošinātu projektam priekšfinansējumu, ir atļauts ņemt kredītu ar pašvaldības galvojumu.

Tramvaja līniju pagarinās no Klaipēdas ielas līdz Ezerkrastam par 1,6 kilometriem jeb divvirzienu sliežu ceļu izbūvēs 3,2 kilometru garumā, rekon­struēs tramvaja līnijas sliežu ceļu kritiskos posmus un būvēs vilkmes apakšstaciju, ziņo aģentūra LETA.

 

 

2010. gada 27. decembrī. „Kurzemes Vārds”

Ziemsvētki dramatiskā sniegputenī

 

Liela daļa liepājnieku nedēļas nogalē nemaz neķē­rās klāt savām automa­šīnām. Tiem, kas tomēr sadūšojās to darīt, bezmaz katrā krustojumā vajadzēja likt lietā sniega lāpstu. Pārskatāmā pagātnē vēl nepieredzētās sniega masas izraisītu haosu papildināja ūdensvada avārija Peldu un K. Ūliha ielas krustojumā, kuras dēļ tuvējās ielas pār­vērtās slidotavā.

 

Lāpstai jābūt pa rokai

 

Policija vēsta, ka aizvadītās nedēļas nogalē reģistrēti tikai daži satiksmes negadījumi, tajos vainojami autovadītāji, kuri nebija ievērojuši distanci un intervālu. Cilvēki neesot cietuši. Iespējams, tik labas ziņas no policijas ir tādēļ, ka vairums au­tomašīnu šajās brīvdienās ne­maz netika izmantotas, jo bija kupenu gūstā. Visbiežāk vēroja­mā aina daudzdzīvokļu māju pagalmos bija sniega putrā iesti­gušas automašīnas, kuras izvilkt palīdz gan kaimiņi, gan garām­gājēji. Un tieši māju iekšpagalmos situācija bija visdramatis­kākā, jo mazo ielu krustojumos izveidojās gandrīz nepārvara­mas sniega putras barjeras, ku­rām cauri nespēja tikt arī daža laba jaudīga apvidus automa­šīna. „Katrā ziņā tagad kaut kur braukt bez lāpstas bagāžniekā ir neprāts,” secināja kāds šoferis. Bet citi autoīpašnieki saviem spēkratiem pa šīm dienām vis­pār neķērās klāt, vien sniegu no virsbūves noslaucīja, lai auto­mašīnu pavisam neieputinātu. Sak, nav vērts bojāt nervus un tērēt spēkus pret sniega stihiju.

Sabiedriskais transports gan kustējās. Vienīgi neierasts ir skats, ka pie tramvaja loga sēdoša pasažiera deguna augstu­mā slīd garām sniega kupenas. Autobusi arī kursēja, taču šoferi sūdzējās, ka dažās ielās, lai arī tās iztīrītas, braukšanai atstāta tik šaura sprauga, ka autobusi pabraukt garām cits citam ne­spēj. Tāda situācija vēl svētdien bija K. Ūliha ielā, arī Krūmu ielas brauktuve nebija diezko plata.

„Smagi bija, bet autobusi tomēr visos reisos izbrauca. Vien tikai daži aizkavējās,” situāciju aizvadītās nedēļas nogalē rak­sturoja akciju sabiedrības „Lie­pājas Autobusu parks” valdes priekšsēdētājs Gundars Kristapsons.

(…)

 

Viktors Ulberts

 

 

2010. gada 27. decembrī. „Kurzemes Vārds”

Ziemsvētku ceļojums ar tramvaju

Steigties? Uz kurieni? Ir taču brīvdiena!

 

Lai pavērotu, kāda Liepā­ja izskatās Ziemassvētkos, sestdien brīdi pēc pulksten 12 kāpu tramvajā. Par Lie­pājas mugurkaulu dēvētā vienīgā tramvaja līnija ir pateicīgs maršruts, lai apmēram 45 minūtēs izmestu goda apli gandrīz visas pilsētas garumā. Sniegs sniga nepārtraukti. It kā vēl nebūtu gana...

Ceļojums sākās Rīgas ielā. Lai pagūtu uz strauji tuvojošos tramvaju, mans skrējiens pa piesnigušo ietvi iznāca visai komisks. Kājas grima un slīdēja, divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ. Pieturā steidza atvadīties jautra, mazliet apsutusi kompānija, kas bija atnākusi pavadīt vienu no savējiem. Kad transportlīdzeklis, uz kura sāniem bija uzraksts „Liepājas tramvajam – 111”, sāka kustēt, savu labo kāju cerīgi piespiedu vietai, no kurienes vajadzēja nākt siltam gaisam no Vagona apkures sistēmas. Taču nekā. Līdz mana brauciena bei­gām siltums tā arī neparādījās.

Pie 5. vidusskolas ieraudzīju pirmo sētnieku, kas cītīgi tīrīja ietvi. Visa tramvaja līnijas garu­mā un tas tuvumā saskaitīju de­viņus sētniekus, kuri bija iznā­kusi sakopt savas teritorijas. Lai arī brīvdiena un svētku diena, pienākuma apzina darīja savu. Kad tramvajs piebrauca pie uzņēmuma dispečerpunkta, noti­ka vadītāju maina. Pa priekšē­jām durvīm iekāpusī sieviete kolēģei moži uzsauca: „Priecīgi! priecīgi!” Uzrunātā atņēma sveicinājumu un, mētelim plīvo­jot, izkāpa no vagona. Pēc īsa brīža tramvajs sāk kustēties stacijas virzienā, un tad pa Dzelzceļnieku ielu. Tur neviena gājēja, taču vislielāko pārsteigumu sagādāja Brīvības iela, kas ik dienu ir braucēju pilna, jo tā taču ir viena no pilsētas galvenajām maģistrā­lām. Sestdien pa dienu, ap pulk­sten pusvieniem, pa to centra vir­zienā aizripoja tikai reta auto­mašīna.

Brīvības ielai blakus esošais Raiņa parks caurskatāms gan­drīz līdz Zemnieku ielai. Parks atšķirībā no pilsētas ielām ir sa­glabājis sniega pirmatnējo baltu­mu, un uz tā pamanāmi izcēlās tumšie koku stumbri. Gājēji tikai divi – sieviete ar bērnu.

Kad tramvajs apgriezās savā galapunktā un sāka kustību uz centra pusi, ne pirmajā, ne otrajā pieturā nebija neviena pasažiera. Braucamais šajās pieturās neap­stājās un durvis neatvēra, taču pieturā pie „Metalurga” administrācijas ēkas iekāpa diezgan daudz braucēju. Stacijas laukumā stāvēja vairāki pasažieru autobusi. Kustību sācis buss, kas pasažierus ved uz galvaspilsētu. Izskatījās, ka aizpildīta puse sēdvietu.

Rīgas ielas taisno posmu tram­vajs pieveica pavisam ātri. Jaunliepāja palika aiz muguras, snie­gos iegrimusi. Tirdzniecības kanā­lā uz ledus sēdēja paliels kaiju bars. Visas sastingušas un visas kā viena pagriezušās ar knābjiem uz ziemeļiem. Vai tas kāds rituāls, kur svarīgas debespuses?

Pats pilsētas centrs tikai ne­daudz dzīvāks, nekā nomale. Ļau­dis stāvēja autobusu pieturās, bet gājēju ielās tomēr vēl mazāk, nekā parasti brīvdienās. Ar jaunu pasažieru porciju mans tramvajs uzpildījās pieturā pie „Kurze­mes”, arī pie Pētertirgus diezgan daudz braukt gribētāju. Vairums pēc tam izkāpj pie tirdzniecības centra „Sala XL”. Vai tiešām visi dosies iepirkties? Vai tad pietie­kami nav tērēts pirmssvētku laikā? No cilvēkiem divpadsmit uz veikalu dodas pieci, bet stāv­laukums automašīnu puns. Tā­tad pircēju netrūkst. Dažviet daudzdzīvokļu māju logos redza­ma eglīšu lampiņu raibā atblāz­ma. Pašas ēkas šķiet kā aukstu­mā sastingušas, bet tie, kas to iekšpusē, droši vien izbauda brīvdienu nesteidzīgo plūdumu.

Pie tirdzniecības centra „Baata” arī stāv automašīnas, bet krietni mazāk. No veikala iznāk kundze ar iepirkumu tīkliņu. Vie­ta, kur tramvajs apgriežas pie Centrālkapiem, ir tīra un balta. Tālumā starp kokiem redzama ģimene, kas devusies pastaigā, un liels suns, kas lēkā pa sniegu kā bērna prata. Priekam vajag maz, tikai vēlmi tam ļauties. Dzīvnie­kiem tas sanāk nesamākslotāk.

Tikai īsu brīdi pastāvējis pie­turā, tramvajs sāka kustību. At­kal garām slīdēja piesnigušās ielas, lēnie gājēji un lēnās auto­mašīnas. Steigties? Uz kurieni? Ir taču brīvdiena! Pie namiem, sniegā iegrimuši, redzami pārpil­dīti atkritumu konteineri. Kā ar tiem šajā sniega valstībā tiks galā atkritumu savācēji?

Viena no pasažierēm tramva­jā ir jauna sieviete. Viņai mugura īss mētelītis, zem tā redzami spo­ži svārki, kājās balti zābaciņi. Skatiens pievērsts pilsētas ai­nām, kas slīd aiz loga. Iespējams, viņa dodas mājās no Ziemas­svētku svinēšanas. Bet viena.

Atkal esmu pilsētas centrā, kas nav kļuvis ne par matu dar­bīgāks, rosīgāks, dzīvāks, Kafej­nīcā „Kupeja lukss” redzami pāris apmeklētāju. Rožu laukumā uz tiltiņa pie četrām svecēm notiek fotosesija. Vīrietis bildē savu dāmu. Turpina snigt. Ir pirmo Ziemassvētku dienas vidus.

 

Daiga Lutere

 

 

2010. gada 30. decembrī. „Kurzemes Vārds”

Badās ar tramvaju

 

Otrdien notikuši vairāki satiksmes negadījumi, kuros vainojami gan neuzmanīgi autovadītāji, gan laika ap­stākļi, informē Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa priekšnieks Gints Ešenvalds.

(…)

Liepājā, Klaipē­das ielā, pagaidām nenoskaid­rots šoferis izraisījis sadursmi ar tramvaju, bet pats no no­tikuma vietas aizbēdzis. Po­licija lūdz atsaukties sadurs­mes aculieciniekus.