2010
2010. gada 2. janvārī. „Kurzemes Vārds”
Taupot ielas kļūs tumšākas
Tā kā šogad ielu apgaismojumam būs mazāk naudas, elektrība būs daudz vairāk jātaupa. Jau no janvāra sākuma naktis Liepājas ielas vairs nebūs tik gaišas kā agrāk, vēstī domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.
Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš: „Pašvaldība darīs visu iespējamo, lai izmaiņas radītu iespējami mazāk neērtību. Elektroapgaismojuma regulēšanai strāvas padeves apakšstacijās jau ir uzstādīti laika releji. Tie ļaus samazināt apgaismojuma intensitāti no pulksten 22 līdz 6. Tieši šajā laikā daļēji tiks atslēgtas laternas. Laternas, kas atrodas pie krustojumiem, gājēju pārejām, autobusu un tramvaja pieturām, darbosies visu nakti. Atsevišķos rajonos, kur kabeļu līniju tehniskais stāvoklis nepieļauj apgaismojuma izslēgšanu uz laiku, daļa no laternām no elektropadeves tiks atvienotas pavisam”.
Tomēr Liepājas centrālajā daļā, kur ir blīvāka gājēju un transporta kustība, apgaismojuma intensitāte diennakts tumšajā laikā nemazināsies. Apgaismojums pašreizējā apjomā paliks Lielajā ielā, Zivju ielā, daļā no Andreja Pumpura ielas, Rožu laukumā, Tirgoņu ielā, promenādē, pie Gulbju dīķa, pie Mirdzas Ķempes pieminekļa, stacijas laukumā, pie Kuršu laukuma autobusu pieturas (līdz 23.00), kā arī uz tiltiem.
2010. un 2011. gadā Liepājā paredzēts īstenot apgaismojuma rekonstrukciju ar Eiropas Savienības finansējumu. Tas ļaus būtiski palētināt ielu apgaismojuma uzturēšanu, padarīs ērtāku sistēmu apkalpošanu, samazinās kopējo maksu par patērēto elektroenerģiju.
2010. gada 7. janvārī. „Kurzemes Vārds”
Mazāk strādā, mazāk brauc
Pērn samazinājies visa veida sabiedriskā transporta lietotāju skaits Liepājā, pastāstīja Pilsētas domes Satiksmes infrastruktūras daļas vadītājs Oskars Spickopfs.
Viskrasāk sarucis autobusu pasažieru skaits, tādēļ jau tagad ir mazāk Liepājas Autobusu parka pilsētas maršruta autobusu reisu. Tādā pašā ritmā kā līdz šim darbosies mikroautobusi un tramvajs, un jaunas biļešu cenas netiek apspriestas, teica O. Spickopfs.
Pērn „Liepājas tramvajs” pārvadājis aptuveni 8 miljonus pasažieru – par vienu miljonu mazāk nekā 2008. gada, pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Aigars Puks. Viņš to izskaidro ar ekonomiskās aktivitātes mazināšanos pilsēta. „Cilvēki mazāk brauc uz darbu, varbūt arī nedaudz ietaupa, vairāk ejot kājām. Mums daudz pasažieru dod „Liepājas metalurgs”. Tikko palielināsies aktivitāte pilsētā, arī pasažiera skaits būs lielāks,” teica A. Puks. Viņš piebilda, ka pēc likuma sabiedriska transporta zaudējumi ir jāsedz valstij un pašvaldībām, uzņēmums cenšoties samazināt izdevumus.
„Esam pašā gada sākumā. Grūti pateikt, vai pilsētas sabiedriskajā satiksmē šogad vēl kaut kas tiks mainīts. Jāstrādā tā, lai transports darbotos un lai pašvaldība spētu par to norēķināties,” teica O. Spickopfs.
Nora Driķe
FAKTI
2009. gadā Liepājā bijis mazāk pasažieru salīdzinājumā ar 2008. gadu:
· maršruta autobusos – par 23 procentiem;
· tramvajā – par 16 procentiem;
· maršruta mikroautobusos – par 15 procentiem.
Avots: Liepājas dome
2010. gada 12. februārī. „Kurzemes Vārds”
Sabiedriskais transports nesadala tiltu
Vakar ap pulksten trijiem dienā pamatīgs sastrēgums radās pie tilta pār Tirdzniecības kanālu, jo tur bija notikusi divu satiksmes smagsvaru – tramvaja un autobusa – sadursme.
Abi transportlīdzekļi braukusi vienā virzienā no Lielās ielas. Taču tieši pirms tilta sadūrušies – tramvaja sānus noskrāpējusi 3. maršruta pagarinātā autobusa aizmugurējā daļa. Cietuši tikai abu braucamrīku korpusu krāsojumi un daži dzelži.
„Es pēc zaļā signāla sāku braukt. Darīju to reizē ar autobusu. Taču autobuss tieši pirms tilta mēģināja man aizlīst priekšā. Bet es taču nekur no sliedēm aizmukt nevaru. Un galu galā man taču bija atļauts braukt. Es tikai nodevu pa bremzēm, taču tas nelīdzēja. Tikai tramvajs no tā šķībi sagriezās,” „Kurzemes Vārdam” pastāstīja tramvaja vadītājs Jāzeps Rimša, kuram ir 17 gadu darba pieredze.
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse „Kurzemes Vārdam” sacīja, ka šis satiksmes negadījums nav uzskatāms par nozīmīgu, jo cilvēki nav cietuši un nav nodarīti prāvi materiālie zaudējumi. Taču policijas iejaukšanās nepieciešama, jo abu transportlīdzekļu vadītāji savu vainu neatzīst. Tāpēc galavārds par negadījuma iemesliem būs jāsaka policijai.
Uz foto: Autobusa šoferis (no kreisas) klāsta policistam savu versiju par negadījuma apstākļiem.
2010. gada 17. februārī. „Kurzemes Vārds”
Kurš kļūs par Gada liepājnieku?
Šogad GODA un GADA LIEPĀJNIEKU tituliem saņemts vairāk nekā 110 liepājnieku ieteikumu par 67 cilvēkiem kuru darbi 2009. gadā pilsētā bijuši vislabāk pamanāmi.
Visi izvirzītie kandidāti ir cienījami ļaudis, un liepājnieki ar labu vārdu atzinīgi novērtējuši katra veikumu. No ieteiktajiem kandidātiem Gada liepājnieka titulam pilsētas Apbalvojumu konsultatīvā padome, kurā pārstāvēti dažādu nozaru sabiedrības pārstāvji, izvēlējās 2 – 3 pretendentus katrā nominācijā, par galveno atlases kritēriju uzsverot viņu veikumu 2009. gadā.
Tā kā par Gada liepājnieku katrā jomā Liepājas dzimšanas dienā iespējams nosaukt tikai vienu, liepājnieki aicināti teikt savu galavārdu, aktīvi piedaloties balsošanā.
(…)
GADA LIEPĀJNIEKS
APKALPOJOŠĀ SFĒRĀ: – NATĀLIJA BERGA, SIA „Liepājas Tramvajs” tramvaja vadītāja (par pašaizliedzīgu un drosmīgu rīcību, glābjot cilvēkus no degoša tramvaja);
(…)
2010. gada 19. februārī. „Kurzemes Vārds”
Pacietības mērs ir pilns
No domes sēdes
(…)
Ieceļ kapitāla turētājus
Domnieki pārdalīja lielāko daļu pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus, uzticot tos domes izpilddirektora vietniekam, Finanšu pārvaldes vadītājam Ronaldam Fricbergam, Attīstības pārvaldes vadītajam Vilnim Vītkovskim, Juridiskās daļas vadītājai Initai Pelnēnai, Sabiedrības veselības daļas vadītājai Inetai Stadgalei.
Ronalds Fricbergs būs SIA „Nekustamo īpašumu rekonstrukcija”, SIA „Vecliepāja”, SIA „Jaunliepāja”, SIA „Karosta” un SIA „Liepājas enerģija” kapitāla daļu turētājs.
Vilnis Vitkovskis – SIA „Ledus halle „Liepājas Metalurgs””, SIA „Lejaskurzemes tūrisma informācijas birojs”, a/s „Liepājas Autobusu parks”, SIA „Komunālā pārvalde” kapitāla daļu turētājs.
Inita Pelnēna – SIA „Liepājas tramvajs”, SIA „Liepājas autostāvvietas”, SIA „Aviosabiedrība „Liepāja””, SIA „Liepājas RAS”, SIA „Liepājas ūdens” kapitāla daļu turētāja.
Ineta Stadgale – SIA „Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centrs”, SIA „Vecliepājas Primārās veselības aprūpes centrs” kapitāla daļu turētāja.
(…)
2010. gada 26. februārī. „Kurzemes Vārds”
Vēl ir daudz brīvu sienu!
Vakar ap pulksten 11 pieturā „Pasta iela” iekāpjot tramvajā, nolēmu izmest līkumu ar šo transportlīdzekli un paskatīties, kas notiek pilsētā. Braucot virzienā uz Dienvidrietumu mikrorajonu, tik tiešām bija ko pavērot, lai gan... labāk lai tā visa nebūtu bijis.
Pieļauju, ka tie liepājnieki, kuri katru dienu brauc ar tramvaju vai soļo kājām, pie apzīmētajām sienām ir pieraduši, bet mani šī aina pārsteidza, jo pavērās visā savā bagātībā un krāšņumā. Brauciena laikā pa vagona logu līdz pat galapunktam uzmanību pievērsu ielas malai, kas ir jūras pusē. Apzīmētas māju sienas, elektrosadales skapji ir jau pašā pilsētas centrā, it īpaši sākot no Ludviķa ielas. Uz šķūnīšu sienām, kas celti no dzelteniem ķieģeļiem un atrodas posmā no Ludviķa līdz K.Valdemāra ielai, ir tikai viens zīmējums, kuru var saukt par grafīti. Viss pārējais – ķēpājumi un smērējumi. Kiosks pieturā pie Pētertirgus izraibināts no vienas vietas – to krāsas pūtēji apstrādājusi ar īpašu aizrautību.
Domājat, ka ļaunāk nevar būt? Var. Klaipēdas ielas 56./58. nams nav žēlots visā garuma un vēl abos galos. Ja kāds šos uzrakstus uzdrošinātos saukt par grafīti, tad jau arī varētu apgalvot, ka zvirbulis ir gluži tas pats, kas ērglis, tikai izmēros mazāks! Tramvajs brauc uz Līvas laukuma pusi. Garām slīd privātmājas, žogi, elektrosadales skapji. Pēdējie aprakstīti, apzīmēti īpaši rūpīgi.
Klaipēdas ielas 80. nama iemītnieki pie savas mājas izskata noteikti jau pieraduši, bet ne es. Sienas noķēpātas no vienas vietas. Drūms skats. Un nožēlojams. Līdz tramvaja galapunktam vēl vesela virkne citu objektu (telefona būdiņa, atkritumu konteiners, reklāmas stends, kiosks u.c.), par žogiem un mājām nerunājot, kas aprakstīti ar nenomazgājamu krāsu. Pieļauju, ka visi šie smērējumi tik labi pamanāmi tādēļ, ka vēl ir ziema un uz sniega fona īpaši labi izceļas.
Atpakaļceļā vairs nepētu apzīmētos – namus, sienas un žogus, bet gan tīros. Vai priecāties, ka to bija diezgan daudz? Doma viena vienīga: „Cik ilgi tie tiks saudzēti?”
Daiga Lutere
2010. gada 1. martā. „Kurzemes Vārds”
Ceļojumi pa Liepāju
Akcentējot Liepājas 385. dzimšanas dienu, skolu jauno erudītu konkursos jautājumi sakārtoti tā, ka bērni varētu parādīt savas zināšanas par mūsu pilsētas vēsturi un šodienu.
Liepājas Olimpiskā centra Saules zālē notika konkurss „Ar Liepājas tramvaju pa Liepāju”. Tajā piedalījās trīspadsmit sesto un septīto klašu skolēnu komandas. Tas bija kā neklātienes ceļojums. Skolēniem bija jāatbild uz jautājumiem par tramvaja maršrutā sastopamajām ēkām, arī par tām, ko projektējis slavenais arhitekts Pauls Makss Berči, kuram šogad atzīmējam 170 gadu jubileju. Uzvarēja Centra pamatskolas komanda ar nosaukumu „Kontrolieri”, aiz tās palika J. Čakstes 10. vidusskolas „Trakie cē”. Trešajā vietā ierindojās divas komandas – „Alkaloīdi” no 7. vidusskolas un 12. vidusskolas „Cietais riekstiņš”.
Erudīcijas konkurss astoto un devīto klašu skolēniem „Mana Liepāja” iecerēts 18. martā. Tas arī būs ceļojums – orientēšanās sacensības: skolēniem ostas rajonā būs jāmeklē dažādas vietas, kur risinājušies svarīgi vēsturiski notikumi. Bet 24. martā Bērnu un jaunatnes centra filiālē „Laumiņa” norisināsies trešais erudīcijas konkurss, kurā aicinātas pieteikties skolu komandas 5. un 6. klašu grupā. Konkursa tematika būs veltīta putniem, kuri sastopami Liepājā un tās apkārtnē.
2010. gada 6. martā. „Kurzemes Vārds”
Ulda Brieža liepājnieki ielās
No pirmdienas līdz 21. martam „Clear Channel” vides raidāmas stendi Liepājas ielās pārtaps par platformu izcilā fotogrāfa Ulda Brieža fotogrāfiju ekspozīcijai „Liepājnieki”.
Neparastajā izstādē varēs apskatīt pavisam 15 liepājnieku fotogrāfijas – tie ir zināmi un godājami, kā arī neparasti Liepājas iedzīvotāji. Izstāde ir Ulda Brieža sveiciens Liepājas 385. dzimšanas dienā un reizē dāvana arī pašam sev 70. dzimšanas dienā. Pavisam 15 fotogrāfijās portretēti godājami un neparasti liepājnieki – savādnieks Ronis, rakstnieks Egons Līvs, matemātiķis Jānis Mencis, dzejnieks Olafs Gūtmanis, tekstilmāksliniece Anna Eltermane, komponists Agris Engelmanis, dziesminiece Austra Pumpure, maestro Valdis Vikmanis un citi. Lielformāta fotogrāfijas skatāmas uz stendiem Liepājas dzelzceļa stacijas laukumā, pie tramvaja pieturas Lielajā ielā 2, uz stenda Lielajā ielā starp Graudu un Avotu ielu, Peldu un Zivju ielas krustojumā, kā arī Graudu un Pasta ielas krustojumā.
Latvijas Fotogrāfijas muzejā tūlīt tiks atklāta Ulda Brieža jubilejas personālizstāde „Laika mednieks”, bet izdevniecībā „Neputns” nāks klajā jubilāram veltīts fotoalbums ar tādu pašu nosaukumu.
2010. gada 11. martā. „Kurzemes Vārds”
Sirsnīga palīdzība
Rubrika: Situācija
Tramvaja pieturā stāvēja kāda sieviete ar divām pirmklasnieču vecuma meitenēm. Pie viņām pienāca skolas vecuma meitene un pavaicāja: „Sakiet, vai tramvajā drīkst braukt ar autobusa mēnešbiļeti?” Saņēmusi noraidošu atbildi, viņa skumīgi devās prom. Taču sieviete viņu pasauca atpakaļ: „Tev nav naudiņas biļetei? Nāc, es tev iedošu, aizskrien uz kiosku un nopērc!”
Kad skolniece priecīga aizgāja, mazās meitenes mammai sāka vaicāt, kāpēc viņa devusi naudiņu. „Var gadīties, ka jums pašām kādreiz pietrūks naudiņas biļetei, un varbūt gadīsies kāds cilvēks, kas palīdzēs,” smaidot sacīja mamma.
Viktors Ulberts
2010. gada 1. aprīlī. „Kurzemes Vārds”
Invalīdiem jāsaņem bezmaksas biļetes
No 1. aprīļa 1. un 2. grupas invalīdiem, bērniem invalīdiem un personām, kuras pavada 1. grupas invalidu vai bērnu invalīdu un kurām ir tiesības bezmaksas pārvietoties Liepājas pilsētas sabiedriskajā transportā – tramvajos un pilsētas autobusos, vajadzēs pie transporta vadītāja izņemt arī biļeti, uzrādot invalīditātes apliecību, informēja Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone. Līdz šim invalīdi un viņu pavadošas personas brauca par brīvu, tikai uzrādot invalīda apliecību. Par to neviens no pārvadātājiem nemaksāja. Tā kā no 1. aprīļa izmaksas par invalīdu pārvietošanos sabiedriskajā transportā pārvadātājiem segs no Pasaules bankas aizdevuma Sociālās drošības tīkla, nepieciešama šo cilvēku pārvietošanās uzskaite.
2010. gada 10. aprīlī. „Kurzemes Vārds”
Straujāk uz leju, bažīgi par kredītiem
(…)
Bez pienākumiem Rožu ielā G. Ansiņš kopš pērnā gada marta ir arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes loceklis ar vērā ņemamu algu, Kurzemes Plānošanas reģiona padomes loceklis un Liepājas partijas līdzpriekšsēdētājs. Savukārt līdz 16. maijam viņš bija arī SIA „Liepājas tramvajs” padomes loceklis – kā zināms, pērn pašvaldību uzņēmumu padomes tika likvidētas.
(…)
2010. gada 23. aprīlī. „Kurzemes Vārds”
Transportā sociālais spilvens neērts
Gan pārvadātājiem, gan „Kurzemes Vārda” redakcijai invalidi sūkstījušies par neērto kartību, kāda tiem jāievēro braukšanai sabiedriskajā transportā no 1. aprīļa. Liepājas domes Satiksmes infrastruktūras daļas vadītājs Oskars Spickopfs sacīja, ka tomēr ir iespējams mēģināt invalīdu neērtības mazināt.
Ar 1. aprīli 1. grupas invalīdiem un viņus pavadošajām personām, 2. grupas invalīdiem, bērniem invalīdiem un cilvēkiem, kuri viņus pavada un kuriem ir tiesības būt par bezmaksas pasažieri, no tramvaja vai no autobusa vadītāja jāpaņem bezmaksas biļete, uzrādot invaliditātes apliecību, un pēc tam biļete jākompostrē. Šāda kārtība noteikta, lai ieviestu precīzu uzskaiti invalīdu pārvadājumos. Ar 1. aprīli par invalīdu pārvadāšanu sabiedriskajā transporta izmaksas pārvadātājiem segs no Pasaules bankas dotā „sociālās drošības spilvena”, un precīza uzskaite ir naudas devēja prasība.
SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks atzīst, ka iepriekš kompensācijas par invalīdu pārvadāšanu rēķinātas aptuveni, viņš pat izteicās, tad summas bijušas „izzīstas no pirksta”. O. Spickopfs teica, ka precīza uzskaite nāks par labu arī pašvaldībai – iespējams, ka pašvaldība agrāk pārmaksājusi, jo nav bijis skaidri zināms, cik daudz invalīdu vispār izmanto sabiedrisko transportu.
Taču pašlaik precīzā kārtība ir apgrūtinoša gan invalīdiem, gan arī transportlīdzekļa vadītājiem. „Invalīdam, piemēram, smagam nieru slimniekam, cilvēkiem, kuriem ir grūti paiet un ilgāk nostāvēt, izlauzties cauri ļaudīm līdz autobusa vadītājam ir loti grūti,” sacīja Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis. Pašlaik bezmaksas talonus var saņemt vai nu tikai pie transportlīdzekļu vadītājiem, vai arī pārvadātāju kantorī – Liepājas Autobusu parkā vai „Liepājas tramvajā”. M. Ceirulis rosina, vai šīs bezmaksas biļetes nevar izplatīt ar invalīdu organizāciju palīdzību un izsniegt cilvēkam lielāku daudzumu uzreiz?
Liepājas Autobusu parka direktors Gundars Kristapsons sacīja, ka aicinājis „menedžēšanu” uzņemties kādai invalīdu biedrībai, bet „ļoti maz invalīdu šo biedrību apmeklē vismaz reizi mēnesī”.
„Mēs darīsim tā, kā pasūtītājs – pašvaldība – mums liks,” sacīja A. Puks. Viņam nebūtu nekādu iebildumu bezmaksas biļetes izplatīt ar organizāciju starpniecību. Gan A. Puks, gan G. Kristapsons atzina, ka ļauj transportlīdzekļu vadītājiem dot invalīdam uzreiz lielāku daudzumu (10 – 15) talonu, lai vismaz katru braukšanas reizi nebūtu jāiet ar apliecību pie vadītāja.
O. Špickopfs piekrita, ka varētu tomēr bezmaksas biļetes dalīt ar invalīdu organizāciju starpniecību vai vismaz ar Neredzīgo biedrības starpniecību. „Ja tas kaut vai daļai invalidu atvieglinātu braukšanu, tad kāpēc ne,” viņš teica.
Nora Driķe
2010. gada 29. aprīlī. „Kurzemes Vārds”
Ienākumi samazinās, bet parādi jāmaksā
Tāpat kā lielākajā daļā nozaru strādājošo, pērn ienākumu samazinājums ir skāris arī veselības aprūpē nodarbināto vadītāju maciņus. Dažu pat visai ievērojami, taču citiem nav bijis šķērslis, lai palielinātu parādsaistības.
(…)
Aigaram Pukam, kurš vienlaikus ir arī uzņēmuma „Liepājas tramvajs” valdes loceklis, kā „Piejūras slimnīcas” valdes priekšsēdētājam pagājušajā gadā alga bijusi 21 112 latu, kas ir par 8896 latiem jeb 30 procentiem mazāk nekā pirms gada. Aptuveni uz pusi mazāks samazinājums procentos ir bijis atalgojumam, ko A. Puks saņem, būdams „Liepājas tramvaja” valdes loceklis, šis atalgojums samazināts par aptuveni 16 procentiem – no 19 692 latiem 2008. gadā uz 16 496 latiem pērn. Ienākumu deklarācija rāda, ka A. Pukam ir ļoti ievērojamas parādsaistības, kas no 212 tūkstošiem latu 2008. gadā ir palielinājušās līdz 433 tūkstošiem eiro (aptuveni 300 tūkstoši latu) pērn. „Piejūras slimnīcas” valdes priekšsēdētājam kopīpašumā ir dzīvoklis Liepājā, kā arī divas mājas ar zemi Liepājā. Deklarācijā uzradīts, ka 15 tūkstošus latu viņš pērn iztērējis būvniecībai un sadzīves tehnikas iegādei.
(…)
Kristīne Pastore
2010. gada 7 maijā. „Kurzemes Vārds”
Taksometrs uz sliedēm
Rubrika: Situācija
Apstājoties pie luksofora Graudu un Lielās ielas krustojumā un gaidot, kamēr iedegsies zaļā gaisma, pēkšņi tiek atvērtas tramvaja priekšējās durvis – pa tām steigšus izmetas divas kundzītes un teciņiem dodas uz Liepajas Universitātes ēkas pusi. Skaidrs, tramvaja vadītājs kundzītēm izpalīdzējis.
Bet uz to nevar mierīgi noskatīties pārējie pasažieri. Apbrīnojami knaši pielec kājās kādā sirmgalve un arī paspēja izspraukties pa durvīm, kas jau veras ciet. Bet cita kundzīte nepaspēj un gandrīz tiek iespiesta durvīs. „Es arī neesmu liepājniece un arī dodos uz konferenci”, viņa dusmīgi purpina, kad tomēr spiesta izkāpt pārdesmit metru tālāk – tramvaja pieturā.
Sarmīte Pelcmane
2010. gada 11. maijā. „Kurzemes Vārds”
Stacijas laukumā top pamats strūklakai
Liepājas stacijas laukumā firma „BIG grupa” betonā pamatus un sūkņu un ūdens pārplūdes šahtu, lai tur, kur pirms gadiem sešdesmit slējās Staļina piemineklis, tagad ierīkotu strūklaku.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edvīns Guzikats pastāstīja, ka darbus pēc bargās un ilgās ziemas traucējis augstais gruntsūdens līmenis – šahta bija jāizbetonē trīs metrus dziļi zemē. Betonēšana jāpaveic līdz 24. maijam, tad kopā ar otru apakšuzņēmēju uzņēmumu „Latinvest” sāks uzstādīt strūklakas aprīkojumu, kura, pēc E. Guzikata vārdiem, „būs skaista, Liepājā vēl nebijusi”.
Vēl laukumā taps nojumes autobusu gaidītājiem, taksometru gaidītājiem, tiks arī labiekārtotas tramvaja pieturas. „Nojumes būs ļoti vienkāršas formas, bet kvalitatīvas, sagaidām, ka tam jābūt labā līmenī arī kā dizaina objektam,” sacīja akciju sabiedrības „UPB” arhitekte Guna Pīlēna. Stacijas laukuma rekonstrukcijas projekta autora – „UPB” –pārstāvji vakar laukumā vērtēja rekonstrukcijas norisi. Ziema darbus ir aizkavējusi, atzina „UPB” projektēšanas biroja vadītāja Ināra Tabūne. Viņa un G. Pīlēna atzina, ka sagaidot labāku kvalitāti.
Stacijas laukuma pārbūves ģenerāluzņēmējs ir SIA „Ceļu, tiltu būvnieks”. Paredzēts, ka rekonstrukcija, kurā tiks izlietoti apmēram 550 tūkstoši latu, jāpabeidz līdz jūnija beigām.
Projektu finansē galvenokārt par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.
Nora Driķe
2010. gada 12. maijā. „Kurzemes Vārds”
Iedod naudu Zirņu ielai, sola arī Rīgas šosejai
Nākamajos divos gados Latvijas valsts plāno rekonstruēt vairākus Rīgas – Liepājas šosejas posmus, kopā apmēram 130 kilometru garumā, vakar pavēstīja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards, kurš bija ieradies Liepājā, jo starp Liepājas domi un Satiksmes ministriju tika parakstīts līgums par Zirņu un Ganību ielas rekonstrukciju.
Bet maija beigās tiks pieteikti nākamie projekti ceļu rekonstrukcijai visā Latvijā par apmēram 100 miljoniem latu, kurus ņems no Eiropas Savienības struktūrfondiem, sacīja K. Gerhards. Viņš atzina, ka ar šo summu pietiktu tikai 100 kilometriem, ja būvētu jaunus ceļus. Turpretī, ja tos iegulda rekonstrukcijā, turklāt laikā, kad ceļu būves izmaksas ir samazinājušās uz pusi, tad par šo naudu var padarīt daudz vairāk.
Kad „Kurzemes Vārds” vēlējās valsts akciju sabiedrībā „Latvijas Valsts ceļi” precizēt, kurus tieši Rīgas – Liepājas šosejas posmus rekonstruēs, „LVC” tehniskās pārvaldes direktors Valdis Laukšteins atklāja, ka šos posmus nosaukt ir pāragri, jo projektu pieteikumiem vēl būs jāiztur atlase. Turklāt viņš precizēja, ka tiek plānota nevis šosejas rekonstrukcijas programma, bet gan autoceļu seguma pastiprināšanas programma. Ko tas nozīmē dabā? V. Laukšteins skaidroja, ka šosejai tiks nofrēzēta 20 – 25 gadus vecā asfalta virskārta un ceļam virsū uzliks vismaz divas trīs jaunas asfalta kārtas tā, lai atjaunotais ceļš labi un ar pilnu slodzi kalpotu divdesmit gadu (ar vienu virskārtas atjaunošanas reizi šajos 20 gados). V. Laukšteins sacīja, ka kurzemnieki par to „būs sajūsmā”. Atjaunos tos šosejas posmus, kuri ir vissliktākie.
Savukārt vakar K. Gerhards ar Liepājas domes vadītājiem – domes priekšsēdētāju Uldi Sesku, viņa vietnieku Gunāru Ansiņu, domes izpilddirektoru Edgaru Rātu un domes Attīstības pārvaldes vadītāju Vilni Vitkovski – pārrunājuši arī citus Liepājai svarīgus projektus. Tuvāko divu trīs nedēļu laikā valdība apstiprināšot noteikumus Liepājas tramvaja līnijas pagarināšanas projektam. „Līdz šim projekta saskaņošanas procedūra ir bijusi sekmīga, un tad, iespējams, arī slēgsim līgumus ar pašvaldību,” teica K. Gerhards.
Ministrs atzina, ka būtu vēlami arī līdzekļi Liepājas lidostas attīstībai. Valsts reģionālo lidostu attīstības programmai ir paredzējusi 3,5 miljonus latu. Pēc K. Gerharda domām, šo naudu nebūtu lietderīgi sadrumstalot trim lidostām – Liepājai, Daugavpilij, Ventspilij, bet gan jāizvērtē, kur ieguldījumi būtu vislietderīgākie un dotu lielāko atdevi. Jo projekts „nevar būt dāvinājums, bet tam ir jāatmaksājas”, teica K. Gerhards. Pēc viņa vārdiem, tieši Liepājai pēdējā laikā ir bijusi sekmīga pieredze aviācijas transporta attīstībā, un „nopietni pētījumi pierāda, ka šeit ir ilgspējīgas attīstības iespējas”. Viņš gan uzsvēra, ka nevar būt runas par valsts dotācijām aviopārvadājumiem, tomēr lidsabiedrība „Air Baltic” vienmēr esot izrādījusi interesi par lidojumiem uz Liepāju, pašlaik ļoti aktīvi darbojoties Skandināvijas virzienā, un „es nedomāju, ka Liepāja varētu izkrist no kopējās „Air Baltic” stratēģijas”.
Nora Driķe
2010. gada 14. maijā. „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēsti lasītāji
Regulāra tramvaja pasažiere: piebraucot pie depo, vadītāja ieiet ēkā, ilgi nenāk ārā, tad parādās ar kafijas krūzi rokā, lēni virzās uz vagona pusi. Gaida pasažieri un jau nākamais vagons aiz muguras.
2010. gada 14. maijā. „Kurzemes Vārds”
Atjaunos tramvaja sliežu posmus
Šovasar pašvaldības SIA „Liepājas tramvajs” plāno atjaunot sliežu ceļu apmēram 100 metru garumā Lielajā ielā iepretī Liepājas Universitātei un Dzelzceļnieku ielā, pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Aigars Puks.
Šajos posmos tiks likti gan jauni gulšņi, gan jaunas sliedes. Lai tramvaja satiksmi netraucētu, to darīs naktīs, pasu spēkiem, iesaistot arī pagaidu darba strādniekus sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru. Kopā sliežu ceļu atjaunošanā šogad plāno izlietot 50 – 60 tūkstošus latu, tas esot apmēram tikpat daudz kā citus gadus. „Lielākoties tramvaja ceļš ir diezgan sliktā stāvoklī, izņemot iepriekšējos gados atjaunotos posmus Rīgas ielā un citur. Desmit gados ir daudz darīts, bet vēl daudz jādara,” sacīja A. Puks. Viņš atzina, ka tieši nolietotais ceļā ir iemesls, kādēļ Liepājā tramvajs bieži vien slīd līgodamies un gāzelēdamies.
2010. gada 20. maijā. „Kurzemes Vārds”
Kāpēc futbolistiem nācās sprukt sānielās
Liepājas sporta traģēdijas
Šoreiz gan vārdam traģēdijas ir mazliet cita nianse. Šoreiz par to, cik ērti var pierast pie visspožākajiem tituliem, un tad atkāpšanās no tiem kaut vai par pussolīti tiek uztverta traģiski.
1950. gada 27. augusta pievakarē pie redakcijas ēkas Pasta ielā pulcējās arvien vairāk viru. Televīzijas vēl nebija, radio neraidīja reportāžas no Latvijas mēroga spēlēm, un, ja gribēja pēc iespējas ātrāk uzzināt „Sarkanā metalurga” futbola komandas svarīgāko spēļu iznākumus citās pilsētās, nācās gaidīt, kad vakarā redakcijas logā izliks rezultātu. Bet todien metalurgiem bija svarīga spēle – Latvijas kausa izcīņas finālā Rīgā pret AVN.
Par spēles iznākumu šaubu nebija. Tā bija piektā reize pēckara gados, kad notika Latvijas kausa izcīņa, visās iepriekšējās reizēs kauss bija ticis Liepājai, un kāpēc lai tagad būtu citādi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mūsējie līdz finālam bija tikuši vairāk nekā pārliecinoši – četri pretinieki pieveikti ar kopējo rezultātu 23:1. Kad redakcijas logā parādījās finālspēles rezultāts – 0:4, Pasta ielā iestājās klusums. Viri neticēja savām acīm.
Nākamajā rītā futbolisti ar nakts vilcienu atgriezās Liepājā un pa Rīgas ielu devās mājās. Tajā brīdī pusceļā starp pieturām apstājās tramvajs. Tā vadītājs džinkstināja signālzvanu un, izliecies pa vagona logu, pa visu ielu nobēra tādu tirādi, ka futbolisti spruka sānielās. Pēc zaudējuma Latvijas meistarsacīkšu spēlē Rīgā, kas metalurgiem atņēma Čempiona nosaukumu, futbolisti ceļu uz mājām jau tūlīt no stacijas izvēlējās pa šaurākām ieliņām.
Tā nebūt nebija pirmā reize Liepājas futbola vēsturē, kad mūsējie palika bez augstākajiem tituliem. Taču, manuprāt, tik sāpīgi tas nebija pārdzīvots nekad.
(…)
Andžils Remess
2010. gada 21. maijā. „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēsti lasītāji
Vai tik grūti ierīkot tramvaja līniju līdz Dienvidu kapiem? Cilvēki dodas apkopt savu piederīgo atdusas vietas, reizēm smagi nesamie jānogādā. Ne jau visiem ir automašīnas.
2010. gada 25. maijā. „Kurzemes Vārds”
Neļauj saplēst biļeti
Basketbola tiesnesis strīdas ar tramvaja kontrolieriem
Pazīstamais basketbola tiesnesis Māris Bernāts no uzņēmuma „Liepājas tramvajs” vadītājiem pieprasa atvainoties par konfliktsituāciju ar kontrolieriem, kāda viņam izraisījusies 14. maija pēcpusdienā. Kontrolieri gan uzskata, ka tieši pasažieris pats ar savu izaicinošo uzvedību provocējis viņus uz konfliktu.
Pieļauj iespēju tiesāties
Vēstulē „Kurzemes Vārdam” M. Bernāts raksta, ka 14. maija pēcpusdienā iekāpis tramvajā, iegādājies biļeti un to kompostrējis. Vagonā iekāpis kontrolieris. M. Bernāts uzrādījis savu biļeti un lūdzis to nesaplēst. „Tas ir mans īpašums, kuru nedrīkst sabojāt. Nevienā likumā nav teikts, ka kontrolierim ir tiesības sabojāt manu īpašumu,” savu nostāju pamato M. Bernāts. Savukārt kontrolieris aizbildinājies, ka viņam nav briļļu, tāpēc nevarot saskatīt talona kompostrēšanas laiku. Un citu pasažieru klātbūtnē apvainojis M. Bernātu, ka viņš braucot bez biļetes, un nav ļāvis viņam izkāpt Klaipēdas ielas pieturā. M. Bernāts pats izsaucis policiju, lai tā palīdzētu atrisināt konfliktsituāciju. „Man apnika šī ņirgāšanās par vienkāršu tramvaja pasažieri, jo vairāk tādēļ, ka tas viss notika paaugstinātos toņos un daudzu pazīstamu cilvēku klātbūtnē,” viņš skaidro.
Policisti ieradušies, sastādījuši administratīvā pārkāpuma protokolu, bet M. Bernāts uzrādījis biļeti un tāpēc atbrīvots. „Uzskatot, ka esmu pazemots liepājnieku priekšā, pieprasu no SIA „Liepājas tramvajs” pārskatīt kontroliera atbilstību darbam, laikrakstā „Kurzemes Vārds” oficiāli atvainoties Marisam Bernātam par goda un cieņas aizskaršanu. Manu prasību ignorēšanas gadījumā paturu tiesības iesniegt tiesā prasību par morālo kaitējumu,” raksta M. Bernāts.
Mēģina zvanīt uz vagona numuru
Savukārt kontroliere, vārdā Anna, kura bijusi klāt šajā notikumā, situāciju skaidroja citādāk. „Šis pasažieris neļāva apskatīt biļeti un nelaida to no rokas ārā. Vien uzstāja, ka neļaušot saplēst. Tā kā nevarējām pārliecināties, vai biļete tiešām ir derīga, bijām spiesti viņu aizturēt,” skaidro Anna. Biļete kontrolierim jāapskata vairāku iemeslu dēļ. Vispirms jāpārliecinās, vai tā ir kompostrēta. Jo ir cilvēki, kuri kompostiera tinti mazgā, veco biļeti žāvē un mēģina braukt vēlreiz. Citi no rīta kompostrē vienu biļetes pusi, vakarā – otru pusi un šādā veidā daļēji arī mēģina biļeti uzrādīt. „Ja viņš tik ļoti gribēja saglabāt biļeti veselu, varējām jau arī neplēst. Taču šķita, ka tas nebija īstais iemesls. Šis cilvēks vienkārši gribēja strīdēties. Un nevis mēs viņu lamājām, bet viņš mums veltīja skarbus vārdus,” norāda Anna. Viņa arī apgalvo, ka no pasažiera bijusi jūtama alkohola dvinga. Kontrolieres aizdomas pastiprinājuši arī M. Bernāta centieni sākotnēji sazvanīt policiju, uzspiežot uz tālruņa pogām tramvaja vagona numuru, noturot šos virs vadītāja kabīnes redzamos ciparus par kāda speciālā dienesta tālruņa numuru.
„Tas noteikti ir kaut kāds pārpratums. Kontrolieriem likās, ka viņš brauc bez biļetes, pasažieris uzskatīja,, ka viņu nepamatoti apvaino. Katrā ziņā kontrolieri varēja šo situāciju atrisināt arī mierīgāk. Esmu Bernāta kungam jau telefoniski atvainojies, taču, ja viņš vēlas, atvainojos viņam vēlreiz ar laikraksta starpniecību,” uz izlīgumu ir noskaņots SIA „Liepājas tramvaja” direktors Aigars Puks.
Viktors Ulberts
2010. gada 26. maijā. „Kurzemes Vārds”
Valdība atbalsta tramvaja līnijas pagarināšanu
Vakar valdība izskatīja Satiksmes ministrijas ziņojumu par Liepājas un Daugavpils tramvaja satiksmes attīstības projektiem.
Tas nozīmē, ka „strauji tuvojamies faktam, kad sapņi pagarināt tramvaja līniju līdz Ezerkrasta rajonam kļūs par realitāti,” „Kurzemes Vārdam” teica domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansinš.
Tagad SM ir pamats uzaicināt pašvaldības SIA „Liepājas tramvajs” piedalīties ierobežotajā projektu atlasē, lai pretendētu un saņemtu Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu tramvaja satiksmes attīstībai Liepājā. G. Ansinš uzskata, ka tramvaja līnijas pagarinājuma būvniecību reāli varēs sākt 2011. gadā, pēc tam, kad ministrija Liepājas projektu būs izvērtējusi, akceptējusi un pašvaldība būs veikusi iepirkuma procedūru. Projektu paredzēts paveikt 18 mēnešos.
Atzīts, ka Liepājas projekta gatavības pakāpe ir augsta. Plānots, ka Liepājā tramvaja maršruta kopgarums palielināsies no 6,4 līdz 7,8 kilometriem, tā paplašinās tramvaja apkalpes teritoriju un radīs priekšnosacījumus ērtākam un ekonomiski izdevīgākam sabiedriskā transporta veidam pilsētā un rekonstruēs veco sliežu ceļu un kontakttīkla kritiskos posmus, lai uzlabotu vidējo reisa satiksmes ātrumu. Secināts, ka bez ES fondu līdzfinansējuma projekts nebūtu rentabls. Aprēķināts, ka projektā jāiegulda apmēram 9,1 miljons latu (neskaitot PVN), tajā skaitā tramvaja līnijas pagarinājums izmaksātu apmēram 7 miljonus, bet vecās tramvaja līnijas rekonstrukcija – 2 miljonus latu.
2010. gada 14. jūnija. „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēsti lasītāji
Brīvības ietas jaunbūve gadu sagādās motorizēto spēkratu īpašniekiem lietas neērtības un zaudējumus, jo garajā apvedceļā būs papildus jāpatērē degviela. Kad iela-šoseja būs gatava, rekonstrukcija neko nedos, jo sadursies ar dzelzceļa un tramvaja sliežu šķērsošanu, un – stop! – mašīna. Jau vecajos laikos tur projektēja uzbūvēt estakādi (ar to būtu jāsāk rekonstrukcija), taču automātiskais skaitītājs Grobiņā uzskaitīja par maz braucēju. Toreiz arī gribēja tramvaju aizstāt ar trolejbusu. Atkal nekā – Liepāja neatbilda normatīvam, jo iedzīvotāju skaitam vajadzēja būt vismaz 150 000.
2010. gada 15. jūnijā. „Kurzemes Vārds”
Ceļā uz nākotnes slimnīcu
(…)
Nobeigumā J. Bārzdiņš īsumā ieskicē arī ārējās komunikācijas, kas arī nav mazsvarīgas slimnīcas normālai funkcionēšanai. Tā ir jau pieminētā sabiedriska transporta piebrauktuve pie pašas ieejas, rekonstrukcijas gaitā ir paredzēta arī atsevišķa zona medicīniskā transporta piekļuvei slimnīcai, kā arī plaša autostāvvieta gan personāla, gan klientu personiskajam transportam Turklāt J. Bārzdiņam ir cerība īstenot sapni par to, ka no slimnīcas līdz Liepājas robežai Brīvības ielā kursē mikroautobuss. „Tas būtu liels atvieglojums ikvienam, kam ir jānokļūst slimnīcā,” viņš uzskata. „Pie enkura cilvēks, kurš ierodas no tālākām vietām, varētu izkāpt no autobusa, pārsēsties mikroautobusā un īsā laikā būt klāt, nevis kā tagad, kad jābrauc līdz autoostai un tad jāmeklē, kā nokļūt līdz slimnīcai.” Bet vēl tālāks viņa sapnis ir tāds, ka līdz slimnīcai varētu kursēt tramvajs.
2010. gada 21. jūnijā. „Kurzemes Vārds”
Maza poga, liela vēsture. Kur ir Liepājas citādie muzeji?
(…)
Doma, ka vajadzētu veidot nozares vēstures muzeju, ir dzīva arī pašvaldības SIA „Liepājas tramvajs” un pašvaldības SIA „Liepājas ūdens”. Tikai ideja aizvien tiek atlikta, jo citu vajadzību vienmēr ir vairāk. „Liepājas ūdens” neparastais objekts ir vecais Karostas ūdenstornis, kurā interesenti var iekļūt, tomēr „ne kurš katrs” tajā tiek ielaists, pastāsta uzņēmuma pārstāve Sarmīte Jēkabsone. Tornis ir restaurējams. Savukārt valsts akciju sabiedrības „Latvenergo” kādreizējai sastāvdaļai „Rietumu elektrotīkliem” Rīgas ielā muzejs „ir, bet vairs neskaitās”, tas netiek popularizēts, ekskursijas uz to neorganizē. Ja kāds rets interesents rodas, tam netiek liegts aplūkot, pastāstīja uzņēmuma darbiniece Inese Kupce.
Liepājai piestāvētu Navigācijas muzejs, tādu varētu ierīkot bākā, saka vēsturnieks un gids Gunārs Silakaktiņš. Tūrisma informācijas biroja vadītāja Monta Krafte atzīst – citādos muzejus, citādās ekspozīcijas tūristi meklējot diezgan reti – vairāk gidi prasa pēc kaut kā neparasta, vai arī cilvēki, kuriem ir specifiskas intereses.
(…)
2010. gada 29. jūnijā. „Kurzemes Vārds”
Nepatīkamas izjūtas
Rubrika: Sarakste ar lasītajiem
(…)
Vēlas braukt ar tramvaju
Tādu zvanu bijis daudz. Lai gan tagad tiem būtu jāmazinās, jo ir pieņemta lēmums tramvaja līniju pagarināt nevis līdz Dienvidu kapiem, bet gan uz „Ezerkrastu”. Bet tieši tāpēc jau arī protestē. Kaut gan jau par vēlu asaras liet.
Viedoklis ir viedoklis. Pret to uzstāties pat ir nekorekti. Taču gribu piedāvāt pārdomām kādu faktoru. Vasarā jau viss būtu lieliski, taču ziemas salā, kad uz kapsētu nebrauc, tramvaja vagoni kursētu tukši, un tas būtu nelietderīgi. Tāpat kā parasti vakara stundās. Pat tad, ja saglabātu apli pie Centrālkapiem, vajadzētu pa dienu vairākas reizes mainīt kustības intensitāti, bet tas neapšaubāmi ietekmētu reisu biežumu pārējā pilsētās daļā. Ko varētu izdomāt?
(…)
Kirils Bobrovs
2010. gada 29. jūnijā. „Kurzemes Vārds”
Nebrauktu, ja neviens neiekāptu
Krīzē cīņa par pasažieriem saasinās
Trīs sabiedriskā transporta veidi par trim dažādām cenām Liepājā savstarpēji konkurē. Vai ir kāds liekais? Vai kāds kādam traucē? Vai liekais būtu maršruta mikroautobuss? Tas ir vienīgais komerciālais sabiedriskais transports, par kuru pašvaldība nemaksā nekādas dotācijas un par kuru uzņēmēji pašlaik ir neziņā, vai ar viņiem pašvaldība slēgs līgumus par darbību nākotnē, vai ne. Pašreizējie līgumi ir spēkā līdz šā gada beigām.
„Rausta kā kaķus”
Desmit gadu laikā no sešiem mikroautobusu maršrutiem Liepājā tagad palikusi tikai četri. Braucienu skaits divpadsmit gados, kamēr pastāv uzņēmums „Liepājas tūre”, samazināts trīs reizes. Sākumā bija 270, tagad 160 reisu dienā. No visām pašreizējām mikrišu firmām („Kings”, „Centrdomnaremont”, „Dantes”, „Liepājas tūre”) „Liepājas tūre” ir vienīgā, kurai pasažieru pārvadājumi ir vienīgā darbības nozare, tāpat kā Liepājas Autobusu parkam. Ikdienā pa pilsētu brauc „Liepājas tūres” desmit mikrišu piektajā maršrutā, pilsētā nodarbināti apmēram 16 firmas šoferu. Cik pasažieru pārvadāti, to gan firmas vadītāji neatklāj, baidoties, ka informāciju izmantošot visu maršrutnieku lielākais konkurents – Liepājas Autobusu parks.
Maršruta mikroautobusu biznesā „no pirmās dienas tiekam raustīti kā kaķi,” salīdzina „Liepājas tūres” īpašnieks Jānis Beļaks. Līdz šim neviens līgums pārvadātājam ar pašvaldību nav bijis ilgāks par trim gadiem. Ir bijuši pat īsāki – uz gadu, pusgadu, „Pašvaldība visu laiku ir prasījusi uzlabot tehnisko nodrošinājumu, autobusu kvalitāti, un visas prasības arī esam izpildījuši,” stāsta „Liepājas tūres” direktore Kristīna Vuciņa. Mikroautobusu parks tiek atjaunots pakāpeniski.
Bet tagad, kad nav zināmi nākotnes spēles noteikumi, „jābūt pazaudētai galvai, lai, neko nezinot, varētu ieguldīt naudu jaunos autobusos,” saka J. Beļaks. „Vai mēs karojam par pasažieru pārvadājumu biznesu? Mums vienkārši ir jābūt. Kājāmgājējs mūs atcerēsies, kad mūs likvidēs. Maršrutkām pasažieru nekad netrūks. Cilvēks meklē labāko, ātrāko pārvietošanās veidu. Pastāvam gadiem, bet visu laiku mēs kaut kam traucējam, bet kam?”
J. Beļaks apgalvo, ka nekāro pēc valsts vai pašvaldību dotācijām: „Mēs strādājam pēc tīra biznesa noteikumiem. Lai Liepājas Autobusu parks ņem tās dotācijas.” Bet viņš uzskata, ka ir arī iespējami vienādi nosacījumi maršrutniekiem un lielajam pārvadātājam. Tomēr K. Vuciņa piebilst: „Tad ir vajadzīgs citādāk aprīkots autobuss, lai mēs varētu pārvadāt dotējamos pasažierus, piemēram, invalīdus. Tās ir jaunas investīcijas. Bet ir vajadzīgi spēles noteikumi, lai mēs zinātu, uz ko ejam, kādos apmēros varam pārvadājumu piedāvāt tādā kvalitātē, kā prasītu līgums.”
Direktore uzsver: „Dodam darbu Liepājas iedzīvotājiem. Mēs esam vajadzīgi, mums ir pasažieri, varam bez dotācijām izdzīvot, cilvēki pie mums nāk un brauc. Saprastu, ja nāktu kāds cits, kurš piedāvātu zemāku cenu. Vai ja mēs neko nebūtu ar mieru mainīt” Uz jautājumu, vai kaut ko ir iespējams uzlabot maršruta mikroautobusu satiksmē, K. Vuciņa atbild: „Varbūt jāpārstrādā maršrutu tīkls pilsētā, jo, iespējams, ir maršruti, kuri pārklājas. Ir ielas, kurās lielie autobusi nevar izgrozāties, bet nevajadzētu atstāt tur iedzīvotājus bez sabiedriskā transporta. Uzlabot tehnisko bāzi – to visu varētu, bet pašlaik to nevaram aiz neziņas.”
Pašvaldības pārstāvji maršrutnieku virzienā adresējuši pārmetumu par neveiktiem vakaru reisiem, par kontroles trūkumu. „Uzņēmējs nepieļaus, ka biļete aiziet secen. Jo mēs valsts budžetā nelienam. Ja kāds par to šaubās, tad ieviesīsim kases aparātus. Bet visi vienādus – elektroniskos! Tad nebūs nevienam aizdomas,” ierosina J. Beļaks. Viņš pat ierosina organizēt vienādu tarifa sistēmu visiem transporta veidiem.
Sociālais autobuss
„Lieta ir vienkārša”, teic akciju sabiedrības „Liepājas Autobusu parks” mārketinga daļas vadītājs Uldis Kalniņš, „Autobusu parkam ir līgums ar domi, mēs, tāpat kā „Liepājas tramvajs”, saņemam dotācijas. Jo vairāk mums būtu maksātspējīgo pasažieru, jo pašvaldība mums būtu jāmaksā mazāka dotācija, tas atslogotu pilsētas budžetu. Bet mikroautobuss novāc daļu pasažieru – maksātspējīgo publiku. Autobusi paliek kā tāds sociālais transports. Mikroautobusi dublē pilsētas autobusu līnijas gandrīz visur, izņemot Karostu, jo Kalpaka tiltam lielie autobusi nevar braukt pāri. Līdzko slēdzām mikroautobusu maršrutu (to apkalpoja pats Liepājas Autobusu parks), tā mums uzlabojās 3. maršruta rentabilitāte.
Protams, mikroautobusi ir ērtāki, tie kursē loti bieži. Bet, neslēpšu, tie pārkāpj noteikumus – apstājas ārpus pieturām, neievēro grafiku. Man pašam ir liels jautājums: kā mikroautobusi vispār var izdzīvot, pārvadājot, piemēram, vienā reisā tikai četrus cilvēkus? No mūsu uzņēmuma viedokļa, mikroautobusi ir ļoti neprognozējams transports, rada nenoteiktību un haosu, mums būtu labāk, ja tā nebūtu. Mēs nevaram dabūt konkrētu ainu, cik pasažieru kurā stundā ir jāpārvadā. Es neredzu, ko mikroautobusi atrisina pilsētas satiksmē. Viņi tikai dod papildu slodzi kopējā satiksmes plūsma.
Bet, neapšaubāmi, savs klientu loks viņiem ir. Šis ir krīzes laiks, un mēs cīnāmies par pasažieriem. Biezajos gados naudiņu neviens īsti neskaitīja. Mēs divu gadu laikā piecas vai sešas reizes esam mazinājuši maršrutus. Tagad visiem mūsu maršrutiem rentabilitāte ir diezgan laba, arī tagad vasarā.”
„Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums paredz, ka pēc 2011. gada šāda sabiedriskā transporta uz komerciālajiem principiem kā mikroautobusi nebūs, visiem pārvadātājiem būs jāiekļaujas vienā kopīgā sistēmā,” saka Liepājas domes Transporta infrastruktūras daļas vadītājs Oskars Spickopfs. Tas, kāda šī sistēma būs, Liepājas pašvaldībai vēl nav skaidrs, bet tas tikšot risināts šā gada otrajā pusē. Pagaidām arī nav skaidrs vai mazie – maršruta mikroautobusu pārvadātāji – būs spējīgi šādā sistēmā iekļauties un vai no pārmaiņām ieguvēji būs pasažieri.
Zem foto: Valerijs Kopitovs (attēlā), 1. maršruta (firma „Centrdomnaremont”) mikroautobusa šoferis, nākotnē lūkojas paļāvīgi: „Strādāju trīs gadus. Pasažieru tagad ir mazāk – bezdarbs. Maršrutniekiem obligāti ir vieta Liepājas satiksmē! Bet mums vajag vairāk pieturu, lai nepārmestu, ka apstājamies tur, kur cilvēki vēlas. Un galapunktos vajag ierīkot, paši saprotat, ko, šoferiem. Viss būs normāli!” Viņa kolēģis Eduards, šajā darbā četrus gadus, ir pesimistiskāks: „Ļoti liela konkurence, maz pasažieru, ko te var uzlabot. Varbūt būs jāmeklē darbs ārzemēs. Izdzīvosim līdz jaunajam gadam, tad redzēsim.” Varbūt paliks 1. un 3. maršruts, jo tie brauc tur, kur neiet lielie autobusi, pāri Kalpaka tiltam.”
„Es domāju tā”
Ko izvēlaties?
Kuri no trim Liepājas sabiedriska transporta vaidiem – tramvajs, autobuss, mikroautobuss – jums izdevīgāks? Kas būtu uzlabojams? „Kurzemes Vārdam” atbildēja ielās sastaptie gājēji.
Zenta, dzintara meistare:
– Priekšroku dodu tramvajam. Dzīvoju centrā, nekur tālu nav jābrauc.
Velta Neiburga, pensionāre:
– Daudz slimoju, dikti maz kaut kur braucu. Ja kaut kur jābrauc, tad ar tramvaju. Tas man visērtākais.
Egija Roga, studente:
– Lietoju autobusu un tramvaju. Man tas ir izdevīgāk, braucot uz skolu. Arī lētāk. Kopumā mani viss apmierina.
Laimonis, metalurgs:
– Regulāri braucu ar autobusu. Ikdienā jābrauc uz „Metalurgu”, tur mikroautobusi neiet Domāju, ka autobusu pietiek, tikai brīvdienās to par maz.
Andrejs, jūrnieks:
– Galvenokārt braucu ar maršrutnieku, arī tramvajs man patīk. Ar autobusu, ja man jāsteidzas, nevar tik ātri tikt. Maršrutnieks apstājas, kur man ērtāk. Autobusos daudz ļaužu, visi ar somām, nedaudz neērti. Ļoti bieži esmu ārzemēs, tur ir tādi miniautobusi, ar kādām 20 vietām, un neatļauj tajos stāvēt liekus cilvēkus neņem. Man ir meitiņa ar mazu bērniņu. Ja nemaldos, braukšanai ar bērnu ratiņiem pie mums ir piemēroti tikai divi autobusi. Autobusi ir pārpildīti, varbūt vajag likumu, ka drīkst uzņemt tikai sēdvietās, citādi ir neērti. Vai arī nepietiek autobusu, nezinu. Varbūt vajag vairāk maršrutnieku?
Hugo Saulītis, pensionārs:
– Samērā maz lietoju transportu, vairāk eju kājām, tāds ieradums man no senām dienām. Cik tad Liepāja liela, 14 kilometru no viena gala līdz otram. Ja tomēr jābrauc, tad tikai ar tramvaju vai autobusu. Man nepatīk maršrutnieki, tā vide, kāda tajos veidojas. Tur ir netīrs, piesmēķēts.
Nora Driķe
2010. gada 3. jūlijā. „Kurzemes Vārds”
Kam lai sēž kamanās?
Rubrika: Skatiens
Nav jau nekad laika stundu stāvēt un domāt. Ir tā, kā tai otrajā dziesmā – „kas pirmais atnāks, tam piederēšu”. Pietura parasti pirmais ir mikrītis.
Protams, ir bezgala daudz gadījumu, kad mazais, veiklais Liepājas auļotājs aizdevis dusmas. Piemēram, trešdien ar mikroautobusu braucu trīs reizes.
Vienā gadījumā šoferis bija pieņēmis mikrīti tik pilnu pasažieriem, ka trīs vai četri cilvēki stāvēja kājās. Šis braucējs bija ļoti steidzīgs, nemitīgi apdzina citas mašīnas, stāvošie balansēja no vienas kājas uz otru, lai neuzgāztos virsū sēdošajiem. Otrā gadījumā šoferis biļeti iedeva tikai pēc trešā atgādinājuma. Man pat radās iespaids, ka latviski izteikto jautājumu: „Vai tad biļetes nebūs?”, viņš uzreiz nemaz nesaprata. Trešajā gadījuma šoferis bija ļoti iejūtīgs un pāris pasažieru izlaida, kur pieturas nav. Nav nekādas nozīmes tagad minēt, kuru maršrutu mikroautobusi tie bija – šķiet, savu reizi grēcinieki ir visos, pat ja viņu darba devēji tā nedomā. Todien būtu braukusi arī ceturto reizi, bet pēc pulksten 22 nīkšana autobusu pieturā bija neveiksmīga, nenāca ne liels, ne mazs autobusa.
Vel varu teikt, ka – vismaz man – ir nepatīkami braukt sabiedriskajā transporta, kas tiek izmantots par politisku instrumentu – kas iekšpusē un ārpusē izlīmēts ar politisku reklāmu. Ja būtu iespēja, es to aizliegtu.
Un tomēr par spīti šiem mīnusiem, tāpat kā daudzi citi liepājnieki, mikrīšiem dodu priekšroku salīdzinājumā ar autobusiem. Ar to mērķi var sasniegt ātrāk. Tie kursē biežāk. Man šķiet, ka tajos ir draudzīgāka atmosfēra, draudzīgākas attiecības šoferiem ar pasažieriem. Pat ja mazais busiņš ir piebāzts pasažieriem tā, kā nedrīkst, neviens nedusmojas.
Droši vien līdzīgi kā es domā visi tie cilvēki, kuri 2009. gadā mikroautobusus oficiāli izmantojuši 1,66 miljonus reižu. Šie visi cilvēki varētu būt arī potenciālie Liepājas Autobusu parka pasažieri, tomēr izvēlas alternatīvu. Kāpēc? Mana pieredze pēc nedaudzajiem braucieniem pa pilsētu – šie autobusi ir pilni pasažieriem, pasažierus brauciens nogurdina, viņi šķiet diezgan īgni, neiecietīgi, šķiet, ka nogurusi ir arī šoferi. Diezgan daudz dzirdēts par kabatas zādzībām autobusos. Jau gadu gadiem dzirdētas liepājnieku sūdzības, ka loti reti vai nemaz nekursē autobusi vēlos vakaros, bet liepājniekiem vakaros patīk izklaidēties, un pēc tam jātiek mājās. Tātad arī Autobusu parka pakalpojumi nav ideāli un Autobusu parkam ir, pēc kā tiekties – kvalitatīva nozīmē.
Taču vislabprātāk es izmantotu tramvaju. Lai gan tas līgojas tā, „it ka būtu zemestrīce”, kā izteicās kāds Liepājā dzīvojošs austrālietis, tas tomēr ir tīrs, mīlīgs, lēts, tramvajā ir viegli elpot. Turklāt tam ir tāda kā kultūrvēsturiska virsvērtība – tas ir vissenākais Latvijā, tas ir viens 110 Liepājas simboliem. Tramvajs neatstāj ielās dūmgāzes. Bet tramvaja līnija mums pašlaik ir tikai viena pati.
Sagaidāms, ka 2012. gadā tramvaja līnijai pilsētas dienvidu pusē jau būs divi gali. Tas palielinās tramvaja izredzes pārvadāt vairāk pasažieru, bet samazinās Autobusu parka un mikroautobusu izredzes. 2011. gads būs pēdējais, kurā vēl likums atļauj pastāvēt komerciālajiem pasažieru pārvadātājiem – tādi ir maršruta mikroautobusi. Iespējams, ka Liepājas dome, nespējot izlemt, vai pagarināt maršruta mikroautobusu pārvadātāju līgumus, kuri beigsies šogad, un nespējot izsludināt jaunu konkursu par pārvadājumiem, vēl arī nav spējusi modelēt, kādas būs likuma, krīzes (pasažieru skaits samazinās) un Eiropas projekta (tramvaja līnijas rekonstrukcija) sekas Liepājas ielās. Droši zinu tikai vienu: negribu ielās redzēt monopolu – ne Liepājas autobusu parka, ne arī kādu citu. Konkursam jābūt tādam, lai pasažieriem būtu iespēja izvēlēties un lai pakalpojumi kļūtu labāki, nevis sliktāki.
Citāts: Tas līgojas tā, „it kā būtu zemestrīce”.
Nora Driķe
2010. gada 9. jūlijā. „Kurzemes Vārds”
Reorganizēs skolu un pārņems pludmali
Vakar Liepājas domes sēdē deputāti ātrā tempā izskatīja 29 jautājumus un visos arī pieņēma lēmumus. Svarīgākie no tiem – par Liepājas pludmales pārņemšanu pašvaldības īpašumā un par Liepājas Vingrošanas sporta skolas reorganizāciju.
(…)
Deputāti nolēma izdarīt grozījumus domes 2008. gada lēmumā, kur paredzēts ņemt kredītu Valsts kasē, lai nodrošinātu tehniskās dokumentācijas sagatavošanu projektiem, kurus plānots iesniegt finansējuma saņemšanai ES struktūrfondos. Lēmuma grozījumi noteic palielināt finansējumu Brīvības ielas rekonstrukcijas projektam un Liepājas pilsētas parku, skvēru un zaļo zonu rekonstrukcijas projektam, samazinot iepriekš paredzēto finansējumu projektiem uzņēmējdarbības pamata infrastruktūras izveidei un Liepājas tramvaja līnijas pagarināšanai.
(…)
Sarmīte Pelcmane
2010. gada 31. augustā. „Kurzemes Vārds”
Zinību dienā brauks nemaksājot
Visi skolēni 1. septembrī, Zinību dienā, varēs izmantot pilsētas sabiedrisko transportu – autobusus un tramvaju – bez maksas. Tā Liepājā jau ir tradīcija. Bet mēnešbiļetes braukšanai sabiedriskajā transportā zēni un meitenes varēs iegādāties savās mācību iestādēs līdz 10. septembrim.
2010. gada 15. septembrī. „Kurzemes Vārds”
Valdības „jā” tramvajam Liepājā un Daugavpilī
Tramvaja līniju modernizācijai un jaunu tramvaju iegādei Liepājā un Daugavpilī no Eiropas Savienības fondiem būs pieejami vairāk nekā 14 miljoni latu, paredz vakar valdībā izskatītie noteikumi.
„Tas nozīmē, ka triju mēnešu laikā mums jāiesniedz projekts finansējuma saņemšanai un, ja izdosies turēties pie plānotā, nākamgad notiks jaunās tramvaja līnijas būvniecība,” „Kurzemes Vārdam” sacīja Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis.
Liepājā paredzēts par ES līdzekļiem uzbūvēt jaunu tramvaja līniju, kas virzīsies pa Ventas, Mirdzas Ķempes un Tukuma ielu, un faktiski līdz ar to arī šīs ielas tiks rekonstruētas, teica V. Vitkovskis.
Plānots, ka projekta kopējās izmaksas varētu būt apmēram 8 miljoni latu – tad par projekta līdzekļiem varētu arī remontēt vecos sliežu ceļus. Jaunus tramvajus gan Liepājā šajā projektā nav paredzēts pirkt. Valdība noteikusi, ka maksimālais Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējums vienam projektam ir 7,03 miljoni latu jeb 85 procenti no kopējās tāmes. Projekts īstenojams līdz 2015. gada 31. augustam.
Nora Driķe
2010. gada 20. septembrī. „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēsti lasītāji
Tramvaja līniju vajadzētu virzīt pa Dunikas ielu, nevis Ķempes, jo Ķempes iela tad būs vēl šaurāka, tur jau tā ir daudz transporta. Līniju vajadzētu virzīt uz Dienvidu kapu pusi, tur daudziem cilvēkiem sarežģīti nokļūt.
2010. gada 21. septembrī. „Kurzemes Vārds”
Bezdarbs mūs vairāk smacē
Pensionāri intervē Uldi Sesku
(…)
Kokss un darbs
– Cik vispār uzņēmumu strādā Liepājā?
U. Sesks: – Reģistrēti ir apmēram 4000. Pašlaik notiek sabiedriskā apspriešana koksa ražotnei, par kuru daudzi ir uztraukušies, ka tā būs netīra, putekļi smacēs un tamlīdzīgi. Bet tā ir iespēja radīt 300 darba vietu. Bezdarbs mūs visvairāk smacē nost. Es pats skatos tā: ja uzņēmums izies likumīgo ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, tad domei ir jālemj pozitīvi par šī projekta rašanos. Jo katra šāda ražotne rada blakus darba vietas ostā, apgādes uzņēmumos, būs vajadzīgi transporta pakalpojumi utt. Plus iespēja saņemt daudz lētāku siltumu, kas būs ražotnes blakusprodukts.
Darām, ko varam. Tagad bezdarbs jau ir zem 17 procentiem. Liepājas budžets ir apmēram 20 miljonus latu liels. Par šo naudu ir jāizdara viss. Attīstībai no tā nekas nepaliek. Pašlaik ir izdevies, ka, pateicoties domes darbiniekiem, esam piesaistījuši līdzekļus un pilsētas attīstībā ieguldām 120 miljonus: 43 ēkas tiek siltinātas, būvē Brīvības ielu, stacijas laukumu, veloceliņu, Gulbju dīķis ir rekonstruēts, rekonstruēs Ganību un Zirņu ielu, tramvaja līniju, nomainīs apgaismes sistēmu, tā tērēs mazāk elektrības, uzlabos ielas un ietves, Eiropas naudu izmantosim arī uzņēmējdarbības infrastruktūras radīšanai Pulvera ielā un Karostā.
Bijām projektējuši milzumu ēku siltināšanai. Būvnieki palikuši vājāki finansiāli un mazāk jaudīgi. Bet siltināšana notiek. Ēkas uzvelk kažociņu un kļūst ekonomiski izdevīgākas. Būvniekiem dodam pasūtījumus. Nākas dažus līgumus lauzt un meklēt nākamos būvniekus. Saskaramies ar to, ka būvnieki nespēj izpildīt pasūtījumus. Dažas skolas un stacijas laukums netiek nodots laikā.
– Vai domā par sutināšanas materiālu kvalitāti, vai pēc diviem gadiem viss nebūs noplucis?
– Jāizvērtē līdzsvars starp cenu un kvalitāti.
(…)
Nora Driķe
2010. gada 23. septembrī. „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēsti lasītāji
Būvējot tramvaja līniju M. Ķempes ielā, vajadzētu loģiski padomāt un izdarīt secinājumus, vai tas vispār ir vajadzīgs. Uz centru un tālāk var nokļūt gan pa Dzērves ielu, gan Dienvidrietumu rajonu. Visi ir apmierināti. Pašlaik satiksme ir ļoti laba. Bet tad daudzi sāks vizināties ar tramvaju, autobusi paliks nerentabli, nāksies noņemt vairākus reisus, un zaudētāji būs gan Autobusu parks, gan mēs, Dzērves un E. Tisē ielas masīva iedzīvotāji. Mums nebūs ne tramvaja, ne mikriņu, kurus sola noņemt it kā no 1. janvāra, ne arī autobusu. Ar ko brauksim mēs?
2010. gada 2. oktobrī. „Kurzemes Vārds”
Piecu ielu krustojums
Man jau šķiet, ka vēl aktīvāka krustojuma Liepājā nav. Kā runājot par transporta, tā par gājēju plūsmu. Šī vieta atrodas pašā pilsētas centrā – vietā, kur satiekas Lielā, Kungu, Tirgoņu, Ludviķa un Avotu iela. Krustojums veido diezgan plašu teritoriju, jo šajā vietā nav māju, kas cieši piekļautos katras ielas stūrim, bet ir mazi skvēriņi. Vienā no tiem, atgādinot somā saspiestu šokolādes tāfelīti, stāv „Fazer” zili violetas krāsas pulkstenis.
Tā kā rīts ir dzestrs, uz soliņiem pie šā pulksteņa vēl nav neviena sēdētāja. Vēlāk pa dienu, kā ierasts, tur sarodas vecāka gadagājuma ļaudis un tie, kas grib mazliet atpūsties skrējienā uz tirgus pusi vai atpakaļceļā. Aiz soliem – liela, augsta puķudobe. Šās nedēļas dzestrās naktis pārlaidušās balzamīnes, izmisīgi kopā saspiedušās, pret oktobra debesīm vēl paslējušas savus koši sārtos ziedus. Vai tās saka: „Es vēl varu, es vēl gribu ziedēt!”?
Tikmēr krustojumā ne uz brīdi neapklust automašīnu motoru troksnis. To gaitu uz brīdi spēj apstādināt vienīgi uz gājēju pārejām uzkāpušie cilvēki. Ar tā saucamo zebru ir iezīmētas četras pārejas, un gājēji bezbailīgi kā brieži riesta laikā soļo tām pāri. Dažs pat galvu nepagriež, lai pārliecinātos, vai kāds auto brauc vai nebrauc virsū. Šoferi, šķiet, šajā krustojumā pie šādas attieksmes jau pieraduši un gājēju pārejām tuvojas ar manāmu pietāti. Tikai tramvaja vadītāji var justies droši, jo, kā pie pieturas „Kurzeme” uzņēmuši ātrumu, tā K. Valdemāra ielas virzienā ar savu elektrisko transportlīdzekli pa sliedēm aiztrauc, kā vēja nesti.
Pārsoļojusi pāri Kungu ielai, veca kundzīte, kurai galvā liela, balta adīta cepure, apstājas skvērā pie „Fazer” pulksteņa, no somas izņem – lūpu krāsu, spogulīti un, daudz nebēdājot par apkārtējo skatieniem, sapoš sevi. Netālu, Tirgoņu ielas galā, ir nojumīte, kur pārdod dzijas, adījumus, šalles u. c. Pārdevējs sēž sarāvies un skumjš, atgādinot vientuļu, arumos aizmirstu kartupeli. No netālu esošā pārtikas veikala iznāk trīs puiši, acīmredzot studenti. Katram rokās alus pudele un maisiņā pīrādziņi. Vai tās viņu pusdienas?!
Daiga Lutere
2010. gada 6. oktobrī. „Kurzemes Vārds”
Spogulīt, spogulīt, saki man tā …
Pielikums „Auto”, rubrika: Dīvainie krustpunkti
Ne velti jau bronzas laikmetā ļaudis par noderīgu atzina metāla spoguli, kurā varēja ieraudzīt ne tikai sevi, bet, pagriežot citā leņķī, arī kādu citu, kas stāv blakus vai vairāk sāniski. Arī mūsdienās spoguļa efektu mēdz izmantot, ne tikai spoguļojoties pašam, bet arī ceļu satiksmē, tikai Liepājā šī tehnoloģija nav iecienīta.
Agrākos gados dažos krustojumos spoguļi bija, bet nu tāds stāv Bāriņu un A. Pumpura ielas krustojumā. Tas ir vienīgais spogulis, kas palīdz satiksmē Liepājas autovadītājiem un pilsētas viesiem. Protams, ir vēl vairākas vietas, kuros šīs vienkāršais un svarīgais izgudrojums būtu nepieciešams. Piemēram, par tādu noteikti jāuzskata Dzelzceļnieku un Brīvības ielas krustojums, kur automašīnu vadītājiem ir jāuzmin, tuvojas tramvajs no Brīvības ielas, lai nogrieztos uz autoostu, vai ne. Šī vieta ir nepārredzama, un vislielākās raizes var sagādāt pilsētas viesiem un kursantiem, kas mācās braukt jeb, nedod Dievs, kārto praktiskās braukšanas gala eksāmenu. Tikko saņemta ziņa, ka Brīvības ielas rekonstrukciju varētu pagarināt un sakārtot arī krustojumu ar Dzelzceļnieku ielu. Ja tā, tad ir lieliska iespēja izdarīt visu, lai pilsētā būtu par vienu melno punktu mazāk.
2010. gada 8. oktobrī. „Kurzemes Vārds”
Pa drāti vēsti lasītāji
Vai policisti pilsētas transporta var braukt bez biļetes? Kontrolieri tramvajā viņiem neprasīja uzrādīt ne braukšanas talonu, ne dienesta apliecību.
2010. gada 11. oktobrī. „Kurzemes Vārds”
Izlec no tramvaja
Piektdienas vakarā kāds 15 gadu vecs pusaudzis mēģinājis bēgt no apsardzes darbiniekiem kontrolieriem un Lielajā ielā pamanīties izlēkt no braucoša tramvaja.
2010. gada 14. oktobrī. „Kurzemes Vārds”
Boileri, maršruta taksometri, televīzija
Rubrika: Sarakste ar lasītājiem
(…)
Dārgie maršruta taksometri
Pēdējā laikā daudzus satrauca maršruta taksometru liktenis. Un arī avīzē jau bija paziņojumi par to iespējamo drīzo likvidāciju. Bet viens maršruts jau ir likvidēts. Ko vērti tādā gadījumā pašvaldības apgalvojumi par visu veidu uzņēmējdarbības atbalstu! Natālija Prusa, kura dzīvo Karostā, raksta:
„Izlasīju Autobusu parka valdes priekšsēdētāja G. Kristapsona rakstu, kurā viņš ciniski klāsta, ka uzņēmums gatavojas pasliktināt liepājnieku jau tā grūto dzīvi. Autobusu parks grasās uz astoņiem gadiem kļūt par vienīgo pasažieru pārvadātāju Liepājā. Maršruta taksometri tikšot aizvākti, un pat konkursa kārtībā, apgalvo G. K. Pārvadātājiem ir jābūt izdevīgiem pašvaldībai. Bet mēs visu laiku naivi domājām, ka pilsētas transportam ir jābūt izdevīgam pilsētas iedzīvotājiem un maršruta taksometri šajā ziņā ir neaizstājami. Starp citu, piektajā maršrutā skolēniem par braucienu jāmaksā 35 santīmi, bet pazemināt cenu pārējiem, pat pensionāriem, neatļāva... Pilsētas dome. Kristapsona kungs vēl apgalvoja, ka maršruta taksometri pilsētai nodara zaudējumus. Atvainojiet, kādā gan veidā?”
Nesen no domes ziņoja, ka pašreizējā situācija saglabāsies vēl vienu gadu. Bet pēc tam visu izšķiršot konkurss. Bet iedomājieties, kā jūtas maršruta taksometru šoferi paši, nebūdami droši par rītdienu. Labi, dzīvosim – redzēsim. Bet vēl gribu sacīt, ka tieši uz autobusiem nevar īsti paļauties. Autobusu mēnešbiļešu cenu palielināja, bet reisu kļuvis mazāk. Tātad mums atņemts jau apmaksāts pakalpojums. Pamēģiniet no pilsētas centra aizbraukt uz Karostu pēc pulksten 18! Neizdosies. Un vēl mūs cenšas iekārdināt ar tramvaja līniju M. Ķempes ielā. Bet, ja nākotnē tiem, kam uz turieni vajadzēs nokļūt no pilsētas ziemeļu daļas, būs no autobusa jāpārsēžas tramvajā un divas reizes jāmaksā? Vai varētu kādam patikt tāds jaunievedums?
Kirils Bobrovs
2010. gada 16. oktobrī. „Kurzemes Vārds”
Gājēja taranē tramvaju
Ceturtdien kāda 1955. gadā dzimusi sieviete mēģinājusi šķērsot tramvaja sliedes Klaipēdas ielā. Taču tas nav izdevies, jo viņa nebija novērtējusi attālumu līdz tramvajam, kas tuvojies, tāpēc ieskrējusi tā sānos. Par laimi, šajā negadījumā neviens nav savainots.
2010. gada 20. oktobrī. „Kurzemes Vārds”
Tramvaja biļetes abonēšanas centrā
Ar šodienu abonēšanas centrā „Kurzemes Vārds”, Zivju ielā 5, var iegādāties mēnešbiļetes un talonus braukšanai tramvajā. Liepājniekiem biļešu iegāde tādējādi kļūst daudz pieejamāka, jo nebūs jāmēro ceļš līdz uzņēmumam „Liepājas tramvajs” Rīgas ielā, kas līdz šim bija vienīgā mēnešbiļešu iegādes vieta. Abonēšanas centrā „Kurzemes Vārds” tāpat var iegādāties arī mēnešbiļetes un talonus braukšanai pilsētas autobusos.
2010. gada 23. oktobrī. „Kurzemes Vārds”
Mazie ielu rikšotāji būs. Tikai kā?
„Kurzemes Vārdam” piezvanīja „Liepājas tūres” vadītājs Jānis Beļaks ar sirsnīgu paldies Pilsētas domes izpilddirektoram Edgaram Rātam, ka „pirmoreiz vēsturē”, turklāt pēc tik lielām bažām, kādas bijušas šogad, radīta pārliecība, ka mikroautobusu satiksme Liepājā pastāvēs arī nākotnē.
Bet visi nav tādā priekā. J. Beļaka kolēģis no SIA „Kings” Juris Gusevs tikmēr saka: „Dome nekad mums nav ļāvusi normāli strādāt. Nākamā gada līgumi vēl nav parakstīti. Līgumi vienmēr parakstīti uz tik īsu laiku, ka attīstīties, ieguldīt jaunā transportā nav bijis iespējams.” Kas šajos līgumos būs, viņš nezinot – neesot redzējis.
Nākamā gada līgumus vakar, 21. oktobrī, bez diskusijām un bez jel vienas iebildes apstiprināja domes Pilsētas attīstības komiteja. Līgumi tiek pagarināti līdz 2011. gada 31. decembrim.
Gaidāmas izmaiņas grafikos
„Jāskatās, kā mazo reisi savietojas ar Liepājas Autobusu parku, lai nebūtu tā, ka mazais brauc divas minūtes pirms vai divas minūtes pēc lielā autobusa – jābūt kaut kādai kārtībai. Nākamgad varētu būt izmaiņas grafikos, mēs tos analizēsim,” saka Pilsētas domes Satiksmes infrastruktūras daļas vadītājs Oskars Špickopfs.
„Draud samazināt reisu skaitu,” vēlāk teic „Kinga” pārstāvis J. Gusevs. „Mēs radot zaudējumus Liepājas Autobusu parkam.” Un pesimistiski piebilst, ka mikroautobusu firmām visu laiku bijušas tikai divas iespējas: vai nu parakstīt, vai arī neparakstīt līgumu – bez iebildumiem.
Pilsētas autobusu un mikroautobusu maršrutus pašvaldība nākamgad plāno saglabāt tos pašus. Klāt nāks tikai jaunais 12. maršruts, kuru apkalpos Liepājas Autobusu parks. Šo cilpveida maršrutu, kas savienos Karostu (no Pulkveža Brieža ielas), slimnīcu un Brīvības ielu pie enkura, un kas nemaz nevedīs uz pilsētas centru, atklās 1. novembrī. Autobusu reisi salāgoti tā, lai pie enkura ātri vien varētu pārkāpt citā autobusā un viegli aizbraukt uz Grobiņu.
Bet par satiksmes uzlabošanu uz Dienvidu kapiem, par ko tik ļoti uztraucās pensionāri sarunā ar domes priekšsēdētāju Uldi Sesku, nav atbildes. „Iespējams, tas jārisina nākamai sezonai. Mums ļoti stingri jāvērtē reisu rentabilitāte,” O. Špickopfs ir izvairīgs.
Bet kas būs pēc gada?
Tagad līgumi tiks noslēgti tikai vēl uz vienu gadu, un tāds termiņš ir noteikts gan mazietilpības (ierēdņu izdomāts apzīmējums) autobusu pārvadātājiem, gan lielajam – Liepājas Autobusu parkam, skaidro O. Spickopfs pāris dienu pirms Pilsētas attīstības komitejas sēdes. Bet par tālāko „skaidrība būs pēc konkursa.”
Konkursu pašvaldība rīkos nākamgad, jo līdz 2011. gada 31. decembrim sabiedriskā transporta pakalpojumam ir jābūt nodotam pārvadātāju rokās konkursa kārtībā, un pēc tam visiem – gan mazajiem, gan lielajiem – pārvadātājiem būs jādarbojas pēc vienotiem noteikumiem. Nebūs vairs tādu komercpārvadājumu, kādus mikrīši veic pašlaik – bez dotācijām. „Mēnesi vai divus iepriekš (pirms 3011. gada 31. decembra) jābūt izsludinātiem konkursa rezultātiem, jo uzvarētajam nepieciešami sagatavošanās darbi,” teic O. Spickopfs.
Vai uzvarētājs var būt tikai viens? Viņš atbild, ka ir iespējami varianti. Izsolāmo piedāvājumu var sadalīt „lotes” vai maršrutu paketes, tad, vismaz teorētiski, varētāji var būt vairāki. Cik daudz tas ir apspriests pārvadātājiem? „Ir pārvadātāji, kas regulāri nāk, esam runājusi par situāciju, zīmējuši maršrutus, kāda loma šiem autobusiem varētu būt nākotnē,” atbild O. Spickopfs.
Mikrīši nepazudīs
„Mazie nepazudīs, jo to pašizmaksa ir zemāka. Pāri Kalpaka tiltam lielie netiek. Iespējams, mazie varētu vairāk kursēt vakara stundās, kad lielos autobusus nav izdevīgi laist. Tad ieguvējs būtu gan pasažieris, gan pārvadātājs. Varbūt nākotnē 12. maršruts būs jāveic kādam mazajam,” spriež O. Spickopfs. „Iespējams, jāveido „perpendikulārie” maršruti – piemēram, Ganību un Zirņu ielā nākotnē būs organizēta vienvirziena satiksme, tāpēc varētu nodrošināt maršrutus, kas aizved pa šķērsielām līdz galvenajām ielām. Par to esam diskutējuši ar pārvadātājiem.” Līdzīgas idejas „Kurzemes Vārdam” pagājušajā vasarā izteica arī „Liepājas tūres” direktore Kristīna Vuciņa.
Firmas „Centrdomnaremont” tehniskais direktors, domes deputāts Sergejs Dikterjovs ir pilnīgi pārliecināts, ka pilsētas satiksmē vieta mikroautobusiem būs. Viņš arī nosauc virkni jaunu maršrutu variantu: „Varbūt der padomāt. Pa Brīvības ielu nav maršrutu, no Ezerkrasta līdz Jūrmalas parkam. Pāri Kalpaka tiltam noteikti mikritim jāved.”
Bet J. Gusevs, jautāts, kādi būtu „Kinga” priekšlikumi, ko sabiedriskā transporta plūsmā varētu uzlabot, ir izvairīgs. Saka: cik ar ierosinājumiem iets uz domi, tik tie noraidīti.
Cenas – augstākas?
Domājams, arī tālākā nākotnē saglabāsies pašreizējā cenu politika, ka mazajos autobusos cenas būs augstākas. „Jo dažādākas cenas, jo pasažieriem lielākas iespējas izvēlēties,” uzskata O. Spickopfs. Pēc viņa domām, biļešu cenas varētu mainīties tikai tad, ja cels pievienotās vērtības nodokli sabiedriskajam transportam. Pašlaik nodokļa likme ir 10 procentu. „Nav zināms, kā būs.”
S. Dikteŗjovs savukārt saka: ”Mikrīšos cenām jābūt par 10 – 15 santīmiem augstākām, jo tie brauc ātrāk, darbojas bez dotācijām. Ar pašreizējo biļešu cenu – 40 santīmiem – ir ļoti grūti iztikt.” Starpība ar Liepājas Autobusu parka pilsētas autobusu biļešu cenu tagad ir tikai pieci santīmi.
„Vakara stundas, kad ir mazāk pasažieru, iespējams, biļetes varētu būt dārgākas,” spriež J. Gusevs. Un piebilst, ka pasažieru skaits Liepājā ir samazinājies „katastrofāli” – cilvēki brauc mazāk, jo viņiem ir mazāk darba, mazāk naudas, un pilsētā iedzīvotāju ir mazāk, jo daudzi izbraukuši no pilsētas un no valsts.
Zemūdens akmens
Nākamgad izsludināmajā konkursā sabiedriskā transporta pakalpojumi Liepājā tiks izsolīti uz astoņiem gadiem. Tad uzņēmēji it kā vairs nevarētu sūroties, ka nākotne nebūs paredzama. Arī cenu politikai būs jābūt saskaņotai uz astoņiem gadiem.
Tomēr O. Spickopfs atzīst, ka ir kāds zemūdens akmens, kura ietekmi nākamajos astoņos gados ir grūti izrēķināt. Tā ir jaunā tramvaja līnija uz Mirdzas Ķempes ielu. „Ja tramvaja līnija būs uzbūvēta 2012. vai 2013. gada, tad iepriekš būs grūti pateikt, kāda būs autobusu satiksmes kustība pēc tam. Bet noteikti tā samazināsies. Konkrēti kā? Kuri reisi tiks samazināti? Tas nav skaidrs,” viņš pats jautā un atbild. „Tātad, konkursā izsludinot reisu apjomu un maršrutus, būs jāparedz, ka pasūtītājam būs tiesības samazināt reisu skaitu.”
„Visvairāk jāņem vērā pasažieru vēlmes un intereses,” atgādina J. Gusevs, „vajadzētu aptaujāt iedzīvotājus.”
Izziņa: mazie autobusi Liepājas ielās:
– Darbdienās kursē 38 maršruta mikroautobusi, kopā veikdami 680 reisu dienā. Brīvdienās mazāk – 634 reisus. Visagrāk darbu sāk 1. maršruts – pulksten 6.15 no Mirdzas Ķempes ielas un pulksten 6.20 – no Atmodas bulvāra. Šajā maršrutā mazie būsi kursē arī paši pēdējie, atiedami pulksten 23.15 no abiem galapunktiem.
Mikroautobusu maršrutos strādā: SIA „Centrdomnaremonts” – 1. maršrutā, SIA „Kings” – 3., SIA „Dantes” – 4., SIA „Liepājas tūre”– 5.
Nora Driķe
Uz foto: Pēc pāris gadiem jaunā tramvajlīnija neizbēgami ieviesīs pārmaiņas pilsētas sabiedriskā transporta ritmā. Bet novērotā pasažieru skaita samazināšanās turpinās konkurenci starp visiem pārvadātājiem. Tikmēr pasažierus neapmierina autobusu biļešu dārdzība un sabiedriskā transporta pieejamība.
2010. gada 27. oktobrī. „Kurzemes Vārds”
Ātrie pārkāpj noteikumus
Pirmdienas rītā satiksmes noteikumus pārkāpis Neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnas šoferis. Lai arī operatīvais transportlīdzeklis pārvietojies ar mirgojošu zilu bākuguni un ieslēgtu skaņas signālu, tas veicis aplamu apbraukšanas manevru – brāzies iekšā starp tramvaju un automašīnu, kas bija apstājusies, lai dotu ceļu cilvēkiem, kas kāpa iekšā vai ārā no tramvaja, un sadūries ar apturēto auto.
2010. gada 29. oktobrī. „Kurzemes Vārds”
Strīds par autostāvvietām
Rubrika: No domes sēdes
Gan par santīmiem, gan par tūkstošiem, gan par miljoniem – tādi vakar bija Liepājas domes sēdes darba kārtības jautājumi. Par maksas autostāvvietu noteikumiem vakar deputāti debatēja visilgāk. Pavisam pieņēma 35 lēmumus. Nebija ieradušies Stēns Lorenss un Helvijs Valcis.
Maksās ar īsziņām
Deputāti apstiprināja jaunus pašvaldības maksas autostāvvietu apsaimniekošanas un lietošanas noteikumus. Pašvaldības SIA „Liepājas auto stāvvietas” valdes loceklis un deputāts Ivars Ķervis skaidroja ka noteikumi ir sagatavot speciāli Liepājai, tajos noteikta maksa ir zemākā Latvijā, turklāt ir paredzēts, ka nākotnē par stāvvietām varēs norēķināties, sūtot mobilā telefona īsziņu. Uz kolēģes Elitas Kosakas iebildumiem, ka ir jāpaplašina bezmaksas stāvvietu skaitu Liepājā, par paraugu ņemot Ventspili, I. Ķervis atbildēja, ka Ventspilī transporta daudzums nav tik liels, kā Liepājā, un ka Ventspils pašvaldības pārstāvji teikuši – līdzīgā situācijā, kā Liepāja, arī Ventspils neiztiktu bez maksas stāvvietām. E. Kosaka arī noraidīja ideju, ka maksāt varēs ar īsziņām, atgādinot, ka šāds samaksas veids jau esot izgāzies, kad to mēģinājis ieviest „Liepājas tramvajs”. Turpretī I. Ķervis apgalvoja, ka šāda prakse esot citās pilsētās un ka iedzīvotāji esot lūguši šādu kārtību ieviest arī liepājā. „Cilvēkiem apnicis skraidīt, meklējot monētas,” teica I. Ķervis.
(…)
Nora Driķe
2010. gada 1. novembris. „Kurzemes Vārds”
Vairāki negadījumi ar cietušajiem
Neuzmanības un alkohola lietošanas dēļ pagājušas nedēļas nogalē notikusi vairāki satiksmes negadījumi, kuros cietuši cilvēki. Par to informēja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse.
(…)
Sestdien satiksmes negadījumu izraisījis 70 gadu vecs automašīnas „Opel Astra” vadītājs, kas Klaipēdas ielas krustojumā ar K. Ūliha ielu veicis kreiso pagriezienu, bet nav pamanījis tramvaju.
(…)
2010. gada 2. novembris. „Kurzemes Vārds”
Speciālistus algos par Eiropas naudu
Liepājas dome ar 1. janvāri varēs algot papildu trīs speciālistus, maksājot par darbu no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem. Piektdien saņemts apstiprinājums pašvaldības projektam „speciālistu piesaiste Liepājas pašvaldībai” sacīja domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis.
Speciālisti: projektu vadītājs, projektu koordinators un telpiskās attīstības plānotājs – strādās Attīstības pārvaldē, amatu kandidāti vēl tiks meklēti. Šādi speciālisti pašvaldībai nākamajos gados būs jo vairāk nepieciešami tādēļ, ka Liepāja īstenos lielus un sarežģītus projektus par ES līdzekļiem – piemēram, ielu un apgaismojuma rekonstrukciju (kas vien satur apmēram 60 dažādu tehnisko projektu), tramvaja līnijas būvniecību un citus. Bet telpiskās plānošanas speciālists vajadzīgs, lai izstrādātu ilgtermiņa attīstības prioritātes un telpisko perspektīvu līdz 25 gadus tālai nākotnei.
Projekta budžets ir 28 tūkstoši latu, finansējums pilnībā no ESF, izriet no Liepājas domes 5. augusta lēmuma. Pašvaldībai jānodrošina darba vieta piesaistītajiem speciālistiem vismaz pusgadu pēc projekta pabeigšanas.
2010. gada 13. novembrī. „Kurzemes Vārds”
Senlaiku atspulgi
Rubrika: Sestdienas saruna
Vladimirs Mickēvičs strādā „Laumā”, pareizāk būtu teikt – „Lauma Fabrics”. Tur ražo lentes, mežģīnes un to visu krāso. Taču izrādās, ka katrā ražotne ir nepieciešamas arī palīgprofesijas. Vladimirs ir metinātājs. Un tur tādu esot trīs. Strādā sen, viņa pārziņā ir mehānika, bet viņš jau ir pieredzējis daudzas štata samazināšanas, līdz pēdējai iespējai. Uzņēmums viņam ir kā otras mājas. Bet pats dzīvo Ezerkrastā. Tur pavisam cita dzīve. Bet mūsu sarunas biedrs ir kolekcionārs. Un katrs nopietns kolekcionāra ir arī savdabīgs paša izvēlētās tematikas pētnieks. Tādēļ, piemēram, Vladimiru gribētu saukt par vēsturnieku.
(…)
– Ne visi zina, ka kādreiz ar vilcienu varēja aizbraukt arī uz Aizputi.
– Uz turieni gāja šaursliežu dzelzceļš. Droši vien vairs nav neviena, kurš atcerētos šā bānīša staciju kanālmalā, iepretī Brīvības ielai. Arī tā bija redzama uz daudzām pasta atklātnēm. Taču pirms kara stacijas vairs nebija. Toreiz vilciens kursēja no precu stacijas.
– Bet pēc kara – no stacijas ēkas, taču bija jāiet pāri visām dzelzceļa sliedēm.
– Šaursliežu dzelzceļš beidza pastāvēt sešdesmito gadu sākumā, bet noteikti kursēja vēl viens tieši tāds pats vilciens arī uz Bārtu un Rucavu.
– Joprojām ir saglabājies tilts pāri Bārtas upei – pareizāk sakot, tā vidējais posms. Nožēlojams skats. Liepājnieki varētu pa to braukt sēnēs. Stāstot par dažādu būvju parādīšanos vai nozušanu, kļūst skaidrs, ka daudzi pat nezina, kur agrāk kursēja tramvajs.
– Man ir vecs tramvaja stacijas fotoattēls gala pieturā pie Kalpaka tilta. Apmēram 1900. gads. Vieglai koka konstrukcijai pretoties ugunij bija grūti.
– Aizmirsts arī tas, kas vēl bija pavisam nesen – šīs paaudzes laikā.
– Deviņdesmito gadu sākumā remontēja Tramvajtiltu. Ja pavaicātu, tad daudzi noteikti jau būs aizmirsuši, ka no Vecliepājās uz Jaunliepāju bija jāiet pa pontonu tiltiņu. Arī autobusu kustība bija traucēta. 3. maršruta autobuss sāka kursēt no pašreizējās viesnīcas „Amrita”. Daudz grūtāk bija nokļūt darbā. Un tā tas turpinājās apmēram gadu.
(…)
Kirils Bobrovs
2010. gada 24. novembrī. „Kurzemes Vārds”
Eņģeļi drīz atgriezīsies
Ziemassvētku greznojums šogad Liepājai izmaksas apmēram trešo daļu no summas, kāda šim nolūkam lietota agrākos gados, „Kurzemes Vārdam” sacīja pilsētas galvenā māksliniece Agita Ansule.
„Vēl aizvien mums ir krīze un līdzekļi ir gaužām ierobežoti. Viss pilsētas noformējums šogad izmaksās 21 tūkstoti latu. Tāpēc visu rotājumu koncentrēs pilsētas centrā,” teica A. Ansule, kura par to ir atbildīga. „Šogad no jauna iedzīvināsim eņģeļu tēmu – uz to pilsētu aicināja aktrise Katrīne Pasternaka, kuras vadītā labdarības akcija gadu no gada vēršas plašumā. Tāpēc arī rotājumā pār Lielo ielu un pie Tirdzniecības kanāla galvenie būs eņģeļi.”
Savukārt Rožu laukumā sestdien tiks uzstādīts Adventes vainags, būs arī no iepriekšējiem gadiem liepājnieku atmiņā palikušais krāšņais, baltais tiltiņš. Pakāpeniski uzstādīs pārējās dekorācijas: būs bērnu jau gaidītās piparkūku mājiņas, zili balti izgaismots skvērs pie Liepājas Universitātes. Rotās arī Jūras ielu. Savukārt cauri Liepājai svētku gaismu vedīs viens mirdzošs tramvajs.
Mikrorajonos citu pašvaldības gādātu rotu nebūs. Vecie greznojumi esot nolietojušies, bet jauniem nav naudas.
Rotājumiem tiks izmantoti pirms sešiem gadiem firmas „KDD” veidotie eņģeļi, kurus šogad atjaunos vai palidinās dizainers Kristaps Tobis jeb, pēc A. Ansules teiktā, firma „Libava būve”. Katrs eņģelis ir ļoti apjomīgs, apmēram 6 metru augumā. „Tā ir milzīga metrāža, saistīta ar lampiņām,” skaidroja A. Ansule, pamatojot izmaksas.
Par dekoratīvo apgaismojumu Ziemassvētku rotām atbildīga ir SIA „Vega”, kas šo darbu veiks par 2999 latiem, rāda Liepājas domes mājas lapas informācija. Šīs izmaksas esot krietni zemākas nekā citus gadus, apgalvoja A. Ansule.
Savukārt galvenajai pilsētas eglei zemnieku saimniecība „Īve” piegādās sudrabeglītes, kopā par 943 latiem, bet egles piramīdu montēs un rotās SIA „Autostils L” par 1911 latiem, pēc datiem domes mājas lapā.
Tramvajtiltam rotājums tika montēts jau vakar, bet līdz 1. decembrim, kad paredzēts atklāt lielo pilsētas egli, būs gatava arī tā. Svētku tērpā Liepāja būs līdz pareizticīgo Ziemassvētkiem.
Nora Driķe
2010. gada 25. novembrī. „Kurzemes Vārds”
Devēji un ņēmēji pie viena galda
(…)
Uztrauc tumsa un transports
Arodbiedrību pārstāvji izmantoja situāciju, lai paustu darbinieku uztraukumu par sabiedriskā transporta problēmām un par tumšu pilsētu „Laumas” apvienotas arodorganizācijas priekšsēdētāja Ludmila Jevsejenkova sacīja, ka darbiniekiem ir bailes doties uz mājām Karostā pēc otrās maiņas, kas beidzas veļu vakarā. Karosta grimst tumsā. Domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš atbildēja, ka pilsētas ielu apgaismojuma rekonstrukcijas projektā Karosta ir iekļauta – rekonstrukcijas projektu sāks 2011. gada. Bet pašlaik tur kārtīgu apgaismojumu nodrošināt ir apgrūtinoši, jo „Karostā nav normāla elektrības kabeļa”.
L. Jevsejenkova aicināja, vai nav iespējams vakaros no pulksten 21 līdz 23 tumšajam rajonam pievērst policijas uzmanību vēlīno gājēju drošībai. Atbildot uz to, tajā pašā vakarā pēc konsultatīvās padomes sēdes jau uzdots Transporta infrastruktūras komisijai vēlreiz izvērtēt autobusu maršrutus Karostā vakara stundas, nākamajā dienā „Kurzemes Vārdam” sacīja G. Ansiņš.
Arodbiedrību pārstāvji arī uztraucas, vai netiks pasliktinātas iespējas nokļūt darbā uz „Liepājas Metalurgu” pēc tam, kad tiks uzbūvēta jaunā tramvaja līnija. Šīs raizes U. Sesks centās kliedēt: „Es ceru, ka tramvaja satiksme nepalēnināsies, jo ir paredzēts mainīt sliedēs, sakārtot krustojumus. Autobusus (tramvaja pagarinājuma dēļ) nenoņems, bet balansēs – reisu skaits noteikti pamainīsies.”
Nora Driķe
Uzziņai:
Sociāli ekonomiskā situācija Liepājā 2010. gadā:
– Iedzīvotāju skaits nokrities līdz 83 573 (1. pusgadā), salīdzinājumā ar 2009. gadu – par 501 liepājnieku mazāk.
– Bezdarba līmenis 31. oktobri bija 16,6 procenti.
– Ražošanas pieaugums: 9 mēnešos saražoti 97,4 procenti no visā 2009. gadā apstrādes rūpniecībā saražota.
– Liepājas ražotāju eksporta īpatsvars 3. ceturksnī – 90,6 procenti jeb vairāk nekā jebkad.
– Reģistrēti 249 jauni uzņēmumi (9 mēnešos), to skartā 33 firmas ar 1 lata kapitālu.
– Vidējā bruto mēnešalga 355 lati (2009. gadā – 379 lati): izmaiņas nodokļos atalgojumu negatīvi neiespaidos 2011. gadā.
– Toties iedzīvotāju izdevumus negatīvi ietekmēs paaugstinātais PVN, palielinātās izmaksas par elektrību, atkritumu apsaimniekošanu un mājokļa nodoklis.
Avots: Liepājas domes Attīstības pārvalde, izmantojot Valsts statistikas pārvaldes informāciju.
2010. gada 25. novembrī. „Kurzemes Vārds”
Ņem Klaipēdu par paraugu
Rubrika: Transports
Šodien Liepājas domes darba kārtībā ir sabiedriskā transporta pārvaldes modeļa pilnveidos koncepcija laikam no 2012. gada. Plāno izveidot savstarpēji papildinošu, nevis konkurējošu, transporta sistēmu, kurā ir vieta gan lieliem, gan maziem autobusiem, gan tramvajam.
Vienota biļešu sistēma tramvajam, autobusam un mikroautobusam; mazākas izmaksas par sabiedriskā transporta uzturēšanu pašvaldībai; pilnīga skaidrība par ikvienu sabiedriskā transporta vienību, kas atrodas pilsētas ielās, un par pasažieru vajadzībām. Tie ir mērķi, kuros Liepājas pašvaldība plāno trāpīt, jau drīzumā reorganizējot sabiedriskā transporta pārvaldi pilsētā.
Kādēļ tas vajadzīgs?
Izmaiņas sabiedriskā transporta sistēmā ir neizbēgamas, jo no 2012. gada pēc vienlīdzīgiem principiem būs jādarbojas visam sabiedriskajam transportam, arī lielajiem autobusiem un mazajiem – mikroautobusiem Pašlaik mikroautobusu pārvadātāji atšķirībā no citiem darbojas pēc komerciāliem principiem. Pašvaldība meklēja modeli, kā atrast vietu nākotnes transporta sistēmā arī mazajiem busiem. Bez tam pārmaiņas satiksmē radīs arī tramvaja līnijas papildinājums 2012. vai 2013. gadā. Bet pašlaik pašvaldībai nākas maksāt ļoti lielas summas diviem pārvadātājiem – Liepājas Autobusu parkam un „Liepājas tramvajam”. Šīm firmām pilsēta maksā kompensācijas par pārvadātāju zaudējumiem. Piemēram, šogad lēsts, ka būs jāmaksā vairāk nekā viens miljons latu no pilsētas budžeta, kurš ir saspringts. Tā kā kompensāciju garantē likums, šie pārvadātāji nav ieinteresēti kaut ko mainīt, „jo zina, ka pašvaldība zudumus segs”, saka domes Attīstības pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Ābols. Bet pēc domes izpilddirektora vietnieka Ronalda Fricberga, viņš arī akciju sabiedrības „Liepājas Autobusu parks” padomes priekšsēdētāja vietnieks, izteikumiem, pašlaik pilsētas satiksmē ir „liels bardaks, mikroautobusi un lielie autobusi cits ar citu konkurē, ņem cits citam nost pasažierus”. Abi atzīmē arī to, ka pašlaik nav iespējams izkontrolēt pārvadātāju darbu, lai būtu pilnīga pārliecība par to, cik pasažieru kurš uzņēmums pārvadā un vai pilnīgi visi solītie reisi tiek izpildīti. Tātad tās ir lietas, no kurām pašvaldība pilsētas sabiedriskajā transportā nākotnē grib izbēgt.
Kaimiņu piemērs
Labāko piemēru domes pārstāvji atraduši Klaipēdā, kur agrāk esot bijusi līdzīga transporta situācija kā Liepājā, atskaitot to, ka Klaipēdā nav tramvaja. Taču pašvaldībai apnicis, ka pārvadātāji „visu laiku prasa naudu”, un klaipēdieši izveidojuši papildinošu, nevis savstarpēji konkurējošu transporta sistēmu.
Tagad Klaipēdā darbojas trīs pasažieru pārvadāšanas uzņēmumi (divi privāti, viens pašvaldības), kuri kopā apkalpo 19 autobusu maršrutu. Izveidots pašvaldības bezpeļņas uzņēmums „Klaipēdas pasažieru transports” (17 darbinieku), kura rokās ir autobusu biļešu un mēnešbiļešu pārdošana (29 dažādu veidu mēnešbiļetes), un pašvaldības un valsts budžeta kompensācija par pasažieriem, kuriem pienākas atvieglojumi. Pašvaldība vairs nemaksā nekādas kompensācijas pārvadātājiem par zaudējumiem Uzņēmumam jāiztiek ar tiem ieņēmumiem, kuri tam ir no biļešu pārdošanas. Šis uzņēmums pēc konkursa noslēdzis līgumu ar trim pārvadātājiem un norēķinās ar tiem par nobraukto kilometru skaitu. Izsolītajā cenā uz vienu kilometru pārvadātājs ņēmis vērā ieņēmumus, zaudējumus, amortizāciju un visu pārējo. Ja mainās degvielas cena, algas vai nodokļi, tad samaksā par nobraukumu var ņemt vērā šīs izmaiņas 10 procentu apmērā – uz augšu vai uz leju, skaidro domes Satiksmes infrastruktūras daļas vadītājs Oskars Spickopfs.
Izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, Klaipēdā ieviesta vienota e-biļešu sistēma visā pilsētas transportā un elektroniska autobusu kontroles sistēma. Uzņēmuma „Klaipēdas pasažieru transports” dispečeru birojā monitorā tiešsaistē varot vērot, kādi autobusi brauc pa ielām un vai tie atrodas tur, kur tiem jābūt Elektroniskā GPS sistēma arī uzskaita nobraukto kilometru skaitu, teic O. Špickopfs.
Tas palīdzot arī ļoti ātri reaģēt situācijās, kad nepieciešams kādu maršrutu vai reisu uzlabot. Ar tādu sistēmu esot vienkārši arī izveidot kopīgu un pilnīgu sabiedriskā transporta karti, stāsta M. Ābols un R. Fricbergs. Domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls savukārt klāsta, ka Klaipēdā esot arī ļoti laba informācijas sistēma gan iedzīvotājiem, gan tūristiem par pilsētas transportu.
Tomēr Liepājas pašvaldībai nav atbildes, vai reorganizācijas rezultātā autobusu biļetes nekļuva dārgākas. Nav arī atbildes, vai Liepāja nav par mazu šādam modelim. Klaipēdā dzīvo 185 tūkstoši iedzīvotāju. Liepājā – teorētiski apmēram 83,5 tūkstoši. Liepājā pasažieru skaits 2009. gadā samazinājies par 19 procentiem tramvajā un par 9 procentiem autobusos.
Pasažieru pieredze
Klaipēdas iedzīvotājs Gotfrīds Tapiņš atzīst, ka pilsētas transporta sistēma tiešam esot ļoti ērta – tā pārveidota pirms septiņiem gadiem, kad Klaipēda pirmā Lietuvā ieviesusi vienoto biļešu sistēmu. Par vienu biļeti, kas maksā 1,80 litu (37 santīmi), viņš var izbraukāt šauro un garo Klaipēdu no viena gala līdz otram.
„Studentiem autobusu biļešu cenas Klaipēda bija ļoti pieejamas, 50 procentu atlaide. Ļoti ērti bija lietot elektronisko mēnešbiļeti, kuru – mazu, izturīgu plastikāta gabaliņu – katru mēnesi varēja uzpildīt,” stāsta Liepājas teātra aktrise Everita Pjata, kura kopā ar citiem jaunajiem aktieriem vairākus gadus Klaipēda studēja. Viņa gan atklāj, ka Klaipēdā bijusi ļoti vāja autobusu pasažieru kontrole – kontrolieri manīti pa gabalu, varēts redzēt, ka pasažieri prot no kontroles izvairīties un dažs izmanījies pat pusgadu braukt ar vienu un to pašu biļeti. Cīņa ar zaķiem uzveikta, kad autobusi pasažierus uzņēmuši tikai pa priekšējām durvīm. Liepājā E. Pjata sabiedrisko transportu tikpat kā nelieto, un viņa nesalīdzina abu pilsētu transporta sistēmas, bet pieredzējusi, ka vienotās biļetes sistēma Klaipēdā ir ērta. Tomēr vienotā biļete nav bijusi derīga Klaipēdas mikroautobusos.
Veidos aģentūru
Lai izveidotu sabiedriskā transporta sistēmu pēc Klaipēdas parauga, Liepājas dome tagad, ja domes sēdē tiks akceptēta jaunā koncepcija, plāno izveidot aģentūru „Liepājas sabiedriskais transports”. Aģentūras uzdevums būs plānot maršrutus, izstrādāt tarifu politiku, sagatavot biļetes un, kas nākamgad vissvarīgākais, – izstrādāt konkursa nolikumu, lai izsludinātu konkursa nolikumu un līdz 31. oktobrim noslēgtu līgumus ar uzvarētājiem. R. Fricbergs apgalvo, ka koncepcijā ir paredzēta vieta un loma visiem trim transporta veidiem – gan tramvajam un autobusiem, gan mikroautobusiem.
2012. gadā jāsāk darboties jaunajai sabiedriskā transporta sistēmai pēc Klaipēdas parauga. Šādas sistēmas Latvijā nav vēl nevienā pilsētā, un Liepāja varētu būt pionieris un paraugs citām pašvaldībām, teic R. Fricbergs.
Citāts: Klaipēdā ieviesta vienota e-biļešu sistēma visā pilsētas transportā.
Liepājas dome vēlas:
– izveidot savstarpēji integrētu un saskaņotu sabiedriskā transporta tīklu, kurā būtu vieta gan tramvajam, gan autobusiem, gan mikroautobusiem;
– ieviest vienotu biļešu sistēmu visiem pilsētas transporta veidiem;
– samazināt pašvaldības izdevumus par sabiedriskā transporta pakalpojumiem un efektīvu finanšu pārvaldību.
Uz foto: Šodien Liepājas domes darba kārtībā ir sabiedriskā transporta pārvaldes modeļa pilnveidošanas koncepcija laikam no 2012. gada. Plāno izvaidot savstarpēji papildinošu, nevis konkurējošu, transporta sistēmu, kurā ir vieta gan lieliem, gan maziem autobusiem, gan tramvajam.
2010. gada 26. novembrī. „Kurzemes Vārds”
Efektivizēs taupīs un atlaidīs
Rubrika: no Liepājas domes sēdes
(…)
Par vienoto biļeti
Deputāti diezgan vienprātīgi (13 balsis „par”) apstiprināja jauno sabiedriskā transporta modeļa koncepciju. Tā paredz, ka no 2012. gada sabiedriskā transportā jomu pārvaldīs pašvaldības aģentūra un tiks izveidots transporta nozares pārvaldības modelis, līdzīgi kā tas ir Klaipēdā. Tā atbildēs par vienotu sabiedriskā transporta plānošanu, organizēšanu, kontroli un attīstību; veiks iepirkumu par autobusu pakalpojumiem uz astoņiem gadiem, bet kritērijs būs pārvadātāja solītā cena par nobraukto kilometru. „Galvenie atslēgas vārdi ir: maksa par kilometru, vienotā biļete, saskaņots maršrutu tīklojums, vienota informācijas sistēma, elektroniska uzskaites un kontroles sistēma, iespēja pašvaldībai samazināt zaudējumus,” debatēs rezumēja deputāts Jānis Vilnītis, pamatojot, kāpēc balso par šo lēmumu.
Nākamajam domes lēmumam, lai virzītos uz šāda modeļa sasniegšanu, vajadzētu būt par aģentūras izveidi, apstiprināja domes izpilddirektora vietnieks Ronalds Fricbergs, tomēr tas nenotiks ātri, jo ir jāizstrādā aģentūras nolikums, jāmeklē piemērotākais vadītājs un nākamie darbinieki.
2010. gada 16. decembrī. „Kurzemes Vārds”
Metāls, mežģīnes un pērles
Kā top Liepājas teritorijas plāns 2011. – 2023. gadam
Trīs simboliski vārdi – metāls, mežģīnes un pērles – atspoguļo Liepājas dažādo seju. Citas pilsētas dažādību veido mākslīgi, bet Liepājā šis salikums ir dabisks, tas ir interesants, un tā ir šejienes vērtība. Tā uzskata pilsētas jaunā teritorijas plānojuma autori no SIA „Grupa 93”.
Plānojuma pirmā redakcija ir tikpat kā pabeigta. Janvāri paredzēts to pārrunāt ar pilsētas deputātiem, bet pēc tam, visticamāk, nodot vērtēšanai Liepājas domei. Ja dome teiks, ka projekts ir labs, tad plānojumu piedāvās sabiedriskajai apspriešanai. Ja sabiedrība teiks: projekts labs, to varēs apstiprināt. Ja nē – izstrādās dokumenta otru redakciju. „Kurzemes Vārds” aicināja pilsētas nākotnes galvenā plāna veidotājus pastāstīt, kādu nākotni viņi iezīmē pilsētas kartē, kādu viņi ir saredzējuši Liepāju.
(…)
Lai zinātu, kur investēt
Teritorijas plānojumā ir jāparedz, kā Liepāja varētu attīstīties nākotnē: kur būs nepieciešams veidot jaunas transporta plūsmas? Ja pilsēta augs tā, ka vajadzēs būvēt jaunas ielas, tiltus, dzelzceļa pārvadus, tramvaja līnijas, tad kur tam visam paredzēt vietu? Kur varētu veidoties jaunas ražošanas zonas, kur un kādi dzīvojamie rajoni?
„Plānojums rezultēsies tādā kā prioritāšu sarakstā – būs skaidrība par to, kurās vietās un lietās tiks ieguldīta Eiropas Savienības fondu nauda, lai uzlabotu pilsētu,” pārliecināts N. Balgalis. Nākamais Eiropas plānošanas posms būs 2014. – 2020. gads. Ir svarīgi, lai pašvaldība teritorijas plānojumā līdz tam laikam būtu definējusi galvenās vajadzības un atbilstoši tām ES un citu fondu nauda tiktu ieguldīta mērķtiecīgi un tālredzīgi, „nevis tikai skrienot līdzi izsludinātajiem konkursiem”. N. Balgalis gan teic, ka Liepājā sadarbība plānošanā un investēšanā „līdz šim bijusi ļoti dabiska un saprotama”.
Plānojot ielu un transporta plūsmu attīstību, tiek ņemts vērā jau agrākajos dokumentos paredzētais. Piemēram, tramvaja līniju attīstība – gan uz Dienvidu kapiem, gan līdz Kalpaka tiltam. Vai, piemēram, pārvads gar staciju pāri dzelzceļam. Vai Ezermalas rajonā – iela kā aizsargdambis gar ezeru, un tālāk tā aizvītos pāri Atteku salai un Zirgu salai, starp „Liepājas metalurgu” un Liepājas ezeru līdz 14. novembra bulvārim. Par to stāsta Elmārs Daniševskis, sakot: vienmēr ir cerība, ka pilsēta kādreiz atkal augs un izpletīsies. Tas, ka plānā šādas perspektīvas tiek iezīmētas, nenozīmē, ka dome apņemas to visu noteiktā laikā uzbūvēt. Bet gan paredz tam iespēju, ja pienāks laiks, kad tas būs vajadzīgs.
„Pašreizējā ES projektu plānošanas posmā mēs ar pilsētas plānojumu (ES fondu finansētiem projektiem — N.D.) tā kā skrējām līdzi, bet tagad ar jauno plānojumu iesim tam pa priekšu,” saka Arvīds Vitāls.
Katrā pilsētas rajonā var pievērsties kādai vietai, kas var kļūt par šā rajona katalizatoru. „Bet, protams, plāns nemaina tā vienkārši dzīvi uzreiz – ups!” atgādina N. Balgalis.
(…)
Nora Driķe
2010. gada 22. decembris. „Kurzemes Vārds”
Gatavojas tramvaja līnijas konkursam
Jau tagad gatavo iepirkuma dokumentus jaunās tramvaja līnijas būves konkursam, jo gaidāms, ka janvārī jāsaņem apstiprinājums no Satiksmes ministrijas projekta finansējumam.
Par to „Kurzemes Vārdam” pastāstīja pašvaldības SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks. Liepājas dome ceturtdien apstiprināja atbalstu jaunas tramvaja līnijas būvei, bet piektdien projekts jau bija iesniegts Satiksmes ministrijā finansējuma saņemšanai. Projektu paredzēts īstenot 2011. un 2012. gadā.
Jaunā tramvaja līnija un vecās līnijas sliežu posmu rekonstrukcija varētu izmaksāt 8,08 miljonus latu, paredzējusi pašvaldība. No šīs summas 15 procentu apņemas līdzfinansēt pašvaldība 2011. gadā, palielinot „Liepājas tramvaja” pamatkapitālu. Nepieciešamības gadījumā pašvaldība ņems kredītu. Bet „Liepājas tramvajam”, lai nodrošinātu projektam priekšfinansējumu, ir atļauts ņemt kredītu ar pašvaldības galvojumu.
Tramvaja līniju pagarinās no Klaipēdas ielas līdz Ezerkrastam par 1,6 kilometriem jeb divvirzienu sliežu ceļu izbūvēs 3,2 kilometru garumā, rekonstruēs tramvaja līnijas sliežu ceļu kritiskos posmus un būvēs vilkmes apakšstaciju, ziņo aģentūra LETA.
2010. gada 27. decembrī. „Kurzemes Vārds”
Ziemsvētki dramatiskā sniegputenī
Liela daļa liepājnieku nedēļas nogalē nemaz neķērās klāt savām automašīnām. Tiem, kas tomēr sadūšojās to darīt, bezmaz katrā krustojumā vajadzēja likt lietā sniega lāpstu. Pārskatāmā pagātnē vēl nepieredzētās sniega masas izraisītu haosu papildināja ūdensvada avārija Peldu un K. Ūliha ielas krustojumā, kuras dēļ tuvējās ielas pārvērtās slidotavā.
Lāpstai jābūt pa rokai
Policija vēsta, ka aizvadītās nedēļas nogalē reģistrēti tikai daži satiksmes negadījumi, tajos vainojami autovadītāji, kuri nebija ievērojuši distanci un intervālu. Cilvēki neesot cietuši. Iespējams, tik labas ziņas no policijas ir tādēļ, ka vairums automašīnu šajās brīvdienās nemaz netika izmantotas, jo bija kupenu gūstā. Visbiežāk vērojamā aina daudzdzīvokļu māju pagalmos bija sniega putrā iestigušas automašīnas, kuras izvilkt palīdz gan kaimiņi, gan garāmgājēji. Un tieši māju iekšpagalmos situācija bija visdramatiskākā, jo mazo ielu krustojumos izveidojās gandrīz nepārvaramas sniega putras barjeras, kurām cauri nespēja tikt arī daža laba jaudīga apvidus automašīna. „Katrā ziņā tagad kaut kur braukt bez lāpstas bagāžniekā ir neprāts,” secināja kāds šoferis. Bet citi autoīpašnieki saviem spēkratiem pa šīm dienām vispār neķērās klāt, vien sniegu no virsbūves noslaucīja, lai automašīnu pavisam neieputinātu. Sak, nav vērts bojāt nervus un tērēt spēkus pret sniega stihiju.
Sabiedriskais transports gan kustējās. Vienīgi neierasts ir skats, ka pie tramvaja loga sēdoša pasažiera deguna augstumā slīd garām sniega kupenas. Autobusi arī kursēja, taču šoferi sūdzējās, ka dažās ielās, lai arī tās iztīrītas, braukšanai atstāta tik šaura sprauga, ka autobusi pabraukt garām cits citam nespēj. Tāda situācija vēl svētdien bija K. Ūliha ielā, arī Krūmu ielas brauktuve nebija diezko plata.
„Smagi bija, bet autobusi tomēr visos reisos izbrauca. Vien tikai daži aizkavējās,” situāciju aizvadītās nedēļas nogalē raksturoja akciju sabiedrības „Liepājas Autobusu parks” valdes priekšsēdētājs Gundars Kristapsons.
(…)
Viktors Ulberts
2010. gada 27. decembrī. „Kurzemes Vārds”
Ziemsvētku ceļojums ar tramvaju
Steigties? Uz kurieni? Ir taču brīvdiena!
Lai pavērotu, kāda Liepāja izskatās Ziemassvētkos, sestdien brīdi pēc pulksten 12 kāpu tramvajā. Par Liepājas mugurkaulu dēvētā vienīgā tramvaja līnija ir pateicīgs maršruts, lai apmēram 45 minūtēs izmestu goda apli gandrīz visas pilsētas garumā. Sniegs sniga nepārtraukti. It kā vēl nebūtu gana...
Ceļojums sākās Rīgas ielā. Lai pagūtu uz strauji tuvojošos tramvaju, mans skrējiens pa piesnigušo ietvi iznāca visai komisks. Kājas grima un slīdēja, divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ. Pieturā steidza atvadīties jautra, mazliet apsutusi kompānija, kas bija atnākusi pavadīt vienu no savējiem. Kad transportlīdzeklis, uz kura sāniem bija uzraksts „Liepājas tramvajam – 111”, sāka kustēt, savu labo kāju cerīgi piespiedu vietai, no kurienes vajadzēja nākt siltam gaisam no Vagona apkures sistēmas. Taču nekā. Līdz mana brauciena beigām siltums tā arī neparādījās.
Pie 5. vidusskolas ieraudzīju pirmo sētnieku, kas cītīgi tīrīja ietvi. Visa tramvaja līnijas garumā un tas tuvumā saskaitīju deviņus sētniekus, kuri bija iznākusi sakopt savas teritorijas. Lai arī brīvdiena un svētku diena, pienākuma apzina darīja savu. Kad tramvajs piebrauca pie uzņēmuma dispečerpunkta, notika vadītāju maina. Pa priekšējām durvīm iekāpusī sieviete kolēģei moži uzsauca: „Priecīgi! priecīgi!” Uzrunātā atņēma sveicinājumu un, mētelim plīvojot, izkāpa no vagona. Pēc īsa brīža tramvajs sāk kustēties stacijas virzienā, un tad pa Dzelzceļnieku ielu. Tur neviena gājēja, taču vislielāko pārsteigumu sagādāja Brīvības iela, kas ik dienu ir braucēju pilna, jo tā taču ir viena no pilsētas galvenajām maģistrālām. Sestdien pa dienu, ap pulksten pusvieniem, pa to centra virzienā aizripoja tikai reta automašīna.
Brīvības ielai blakus esošais Raiņa parks caurskatāms gandrīz līdz Zemnieku ielai. Parks atšķirībā no pilsētas ielām ir saglabājis sniega pirmatnējo baltumu, un uz tā pamanāmi izcēlās tumšie koku stumbri. Gājēji tikai divi – sieviete ar bērnu.
Kad tramvajs apgriezās savā galapunktā un sāka kustību uz centra pusi, ne pirmajā, ne otrajā pieturā nebija neviena pasažiera. Braucamais šajās pieturās neapstājās un durvis neatvēra, taču pieturā pie „Metalurga” administrācijas ēkas iekāpa diezgan daudz braucēju. Stacijas laukumā stāvēja vairāki pasažieru autobusi. Kustību sācis buss, kas pasažierus ved uz galvaspilsētu. Izskatījās, ka aizpildīta puse sēdvietu.
Rīgas ielas taisno posmu tramvajs pieveica pavisam ātri. Jaunliepāja palika aiz muguras, sniegos iegrimusi. Tirdzniecības kanālā uz ledus sēdēja paliels kaiju bars. Visas sastingušas un visas kā viena pagriezušās ar knābjiem uz ziemeļiem. Vai tas kāds rituāls, kur svarīgas debespuses?
Pats pilsētas centrs tikai nedaudz dzīvāks, nekā nomale. Ļaudis stāvēja autobusu pieturās, bet gājēju ielās tomēr vēl mazāk, nekā parasti brīvdienās. Ar jaunu pasažieru porciju mans tramvajs uzpildījās pieturā pie „Kurzemes”, arī pie Pētertirgus diezgan daudz braukt gribētāju. Vairums pēc tam izkāpj pie tirdzniecības centra „Sala XL”. Vai tiešām visi dosies iepirkties? Vai tad pietiekami nav tērēts pirmssvētku laikā? No cilvēkiem divpadsmit uz veikalu dodas pieci, bet stāvlaukums automašīnu puns. Tātad pircēju netrūkst. Dažviet daudzdzīvokļu māju logos redzama eglīšu lampiņu raibā atblāzma. Pašas ēkas šķiet kā aukstumā sastingušas, bet tie, kas to iekšpusē, droši vien izbauda brīvdienu nesteidzīgo plūdumu.
Pie tirdzniecības centra „Baata” arī stāv automašīnas, bet krietni mazāk. No veikala iznāk kundze ar iepirkumu tīkliņu. Vieta, kur tramvajs apgriežas pie Centrālkapiem, ir tīra un balta. Tālumā starp kokiem redzama ģimene, kas devusies pastaigā, un liels suns, kas lēkā pa sniegu kā bērna prata. Priekam vajag maz, tikai vēlmi tam ļauties. Dzīvniekiem tas sanāk nesamākslotāk.
Tikai īsu brīdi pastāvējis pieturā, tramvajs sāka kustību. Atkal garām slīdēja piesnigušās ielas, lēnie gājēji un lēnās automašīnas. Steigties? Uz kurieni? Ir taču brīvdiena! Pie namiem, sniegā iegrimuši, redzami pārpildīti atkritumu konteineri. Kā ar tiem šajā sniega valstībā tiks galā atkritumu savācēji?
Viena no pasažierēm tramvajā ir jauna sieviete. Viņai mugura īss mētelītis, zem tā redzami spoži svārki, kājās balti zābaciņi. Skatiens pievērsts pilsētas ainām, kas slīd aiz loga. Iespējams, viņa dodas mājās no Ziemassvētku svinēšanas. Bet viena.
Atkal esmu pilsētas centrā, kas nav kļuvis ne par matu darbīgāks, rosīgāks, dzīvāks, Kafejnīcā „Kupeja lukss” redzami pāris apmeklētāju. Rožu laukumā uz tiltiņa pie četrām svecēm notiek fotosesija. Vīrietis bildē savu dāmu. Turpina snigt. Ir pirmo Ziemassvētku dienas vidus.
Daiga Lutere
2010. gada 30. decembrī. „Kurzemes Vārds”
Badās ar tramvaju
Otrdien notikuši vairāki satiksmes negadījumi, kuros vainojami gan neuzmanīgi autovadītāji, gan laika apstākļi, informē Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa priekšnieks Gints Ešenvalds.
(…)
Liepājā, Klaipēdas ielā, pagaidām nenoskaidrots šoferis izraisījis sadursmi ar tramvaju, bet pats no notikuma vietas aizbēdzis. Policija lūdz atsaukties sadursmes aculieciniekus.