2011

2011. gada 6. janvārī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

„Baatas” veikalam ziemeļu galā pāri tramvaja sliedēm, tīrot sliedes, uzkrājies liels sniega valnis tieši pretī pārejai uz autobusu pieturām, un neviens nerūpējas par pārejas attīrīšanu no sniega.

 

 

2011. gada 11. janvārī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Tramvaju pārvaldes strādnieki, kas tīra pieturas, tās nenotīra visā garumā. Pa tramvaja vagona pēdējām durvīm nevar ne iekāpt ne izkāpt. Bet tās ir vienīgās durvis, pa kurām var iecelt bērnu ratiņus. Tā tas ir pie Pētertirgus un Klaipēdas ielas 104. mājas.

 

 

2011. gada 17. janvārī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Iekāpu tramvajā, gāju pirkt biļeti pie vadītājas. Bet rupji mani aizturēja kontroliere.

 

 

2011. gada 24. janvārī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Katru dienu braucu ar tramvaju, nekad neesmu redzējusi, ka kontrolieri būtu pret kādu izturējušies rupji. Manuprāt, viņi ir ļoti saprotoši un pretimnākoši.

 

 

2011. gada 25. janvārī „Kurzemes Vārds”

Pilsētas autobusos no pavasara brauksim dārgāk

 

No 1. marta akciju sa­biedrības „Liepājas Auto­busu parks” pilsētas auto­busos biļetes cena būs 40 santīmu, tā plāno uzņē­muma valde. Piektdien to akceptējusi arī uzņēmuma padome, „Kurzemes Vār­dam” apstiprināja Autobusu parka padomes priekšsēdētāja vietnieks Ronalds Fricbergs, kurš ir arī Pilsē­tas domes finanšu pārzi­nātājs.

Izmantot pilsētas sabied­risko transportu ikdienā jau tagad ir diezgan dārgi, bet cenu celšanās šajos laikos nav ne­kāds brīnums, uzskata Liepā­jas Autobusu parka pasažieris Zigmunds Vīgriezis, kurš strā­dā akciju sabiedrībā „Liepājas metalurgs”, „ja jābrauc biežāk, ņemam mēnešbiļeti. Ja tā ģi­menē vajadzīga diviem – div­reiz četrpadsmit latu. Tas nav maz.”

 

Degvielas cenu dēļ

 

Cenas jāceļ tādēļ, ka palie­linās degvielas cenas un pievie­notās vērtības nodokļa likme – no 10 līdz 12 procentiem, skaid­roja uzņēmuma valdes priekš­sēdētājs Gundars Kristapsons. Taču viņš uzsvēra, ka paš­reizējā biļešu cena – 35 santīmi – ir otrā lētākā valstī, vēl zemāka cena – 30 santīmu – esot tikai Daugavpils pilsētas autobusos, savukārt mēneš­biļešu cena Liepājā esot vis­zemākā Latvijā. Iepriekš pil­sētas autobusos biļetes cena celta (no 30 līdz 35 santīmiem) 2009. gada februārī – to ietek­mēja pievienotās vērtības no­dokļa paaugstināšana no 5 līdz 10 procentiem un akcīzes no­dokļa paaugstināšana.

„Degvielas cenas pieaug. Ja uzņēmumam ir zaudējumi, pašvaldībai tie jāsedz no pilsē­tas budžeta. Mēs to negribē­jām,” skaidroja R. Fricbergs. Liepājas Autobusu parka pado­mes sēdē uzņēmuma valde nākusi klajā ar priekšlikumu gan celt biļešu cenas, gan arī mēnešbiļešu cenas. Padome uzskatījusi, ka mēnešbiļešu cenas tomēr nevajag aiztikt, jo vairāk tādēļ, ka mēnešbiļetēs pērk uzņēmumam lojālākā pasažieru daļa. Tāpēc mēneš­biļešu cenas netiks mainītas.

Noskaidrojies, ka Autobusu parkam trīs ceturtdaļas ienā­kumu no biļešu pārdošanas veido šoferu pārdotās biļetes pasažieriem. „Tas nav pareizi, viņiem ir jābrauc, nevis jāpārdod biļetes. Iespējams, nākot­nē pie šoferiem biļetes varētu būt dārgākas nekā kioskos no­pērkamās,” teica R. Fricbergs.

„Decembrī sākās rallijs ar degvielas cenām – tās pieaug tik ļoti, ka segt zaudējumus par to jau ir ārpus pašvaldības ie­spējām,” teica otrs pašvaldības pārstāvis Liepājas Autobusu parka padomē, Pilsētas domes Transporta infrastruktūras daļas vadītājs Oskars Špickopfs.

„Kurzemes Vārds” jau ziņo­jis, ka degvielas cenas nemitīgi palielinās. Piemēram, 2006. gada aprīlī degvielas uzpildes stacijās Liepājā dīzeļdegviela maksāja 63 santīmus, 2009. gada decembri – 80 santīmu, bet vakar – 84, 85 santīmus.

 

Citi nogaidīs

 

Konkurenti no mikroauto­busu pārvadātāju firmām ir ļoti atšķirīgās domās, vai drī­zumā jāceļ biļetes cena arī pil­sētas mazajos autobusos. „Cī­nāmies kā bads ar nāvi, bet ar pašreizējo degvielas cenu un līdz 90 santīmiem par dīzeļdeg­vielas litru biļešu cenu necel­sim. Ja nonāks līdz latam – tad gan. Bet droši vien gada beigās mēs beigsim strādāt tik un tā,” sacīja SIA „Dantes” pārstāvis Gunārs Francig.

„Ja skatās pēc degvielas cenām, tad tā ir – biļešu cenas jāceļ,” uzskata firmas „Kings” pārstāvis Juris Gusevs, „bet varbūt mums pieaugs pasažie­ru skaits. Tad, iespējams, varē­sim izdzīvot. Ar cenu celšanu nesteigsimies.”

Turpretī firmas „Centrdomnaremont” pārstāvis Ser­gejs Dikterjovs teica: „Ir slikti gan ar degvielas cenām, gan ar pievienotās vērtības nodokli. Tagad nekādas peļņas nav. Bet mēs nezinām, vai mums būs pasažieri, ja celsim cenas. Vai varbūt tad visi ies kājām? Domāju, ka cenai vajadzētu būt 50 santīmu, taču saprotu, ka tas būtu par augstu pasažieriem. Mēs vēl padomā­sim.”

Pašlaik Liepājā lētākais sabiedriskā transporta veids ir tramvajs, kurā brauciens iz­maksā 25 santīmus (ar kioskā pirktu biļeti). „Liepājas tram­vaja” valdes loceklis Aigars Puks teica: „Pašlaik cenu mai­nīt neplānojam. To varētu mai­nīt vienīgi apstākļos, ja negūsim prognozētos ienākumus. Pērn gan arī mums bija nedaudz mazāki ienākumi, nekā gaidīts, – droši vien tas saistīts ar vispārējo ekonomisko situā­ciju.”

 

Nora Driķe

 

 

2011. gada 28. janvārī „Kurzemes Vārds”

Cerēja uz lielāku interesi

 

Vakar bija pēdējā diena, kad Liepājas domē varēja iesniegt vai arī izsūtīt domei pa pastu pieteikumus uz jaun­veidojamās sabiedriskā transporta aģentūras direk­tora amatu.

Līdz vakardienas pēcpusdie­nai bija saņemti desmit pietei­kumu, informēja domes Perso­nāla daļas vadītāja Aija Nelsone. Viņa atzina, ka cerēts uz preten­dentu lielāku interesi par amatu.

Kā jau ziņots, pašvaldībā sa­biedriskā transporta pakalpo­jumu nodrošināšanai un plāno­šanai nolemts veidot aģentūru, par paraugu ņemot Klaipēdā izveidoto sabiedriskā transporta organizēšanas modeli. Aģentūrai un direktoram būs arī jāuzrauga pakalpojuma kvalitāte. Šogad pašvaldība Arī jānotiek konkur­sam par sabiedriskā transporta – autobusu (to skaitā, iespējams, arī mikroautobusu) – pakalpo­jumiem pilsētā astoņos turpmā­kajos gados. Aģentūras izveidei pašvaldības šā gada budžetā re­zervēti vairāk nekā 100 tūkstoši latu, lai gan tas vēl nenozīmē, ka tik daudz naudas tai šogad būs vajadzīgs, atzina domes izpilddi­rektora vietnieks Ronalds Fricbergs.

 

Nora Driķe

 

 

2011. gada 3. februārī „Kurzemes Vārds”

Visbiežāk tramvaja blēdās pensionāri

 

Diemžēl pēdēja laikā tie cilvēki, kas visbiežāk mēģi­na braukt ar tramvaju bez biļetes, ir pensijas vecuma ļaudis. Tiesa, viņiem nav pā­rak liels aktiera talants, kāds piemīt jauniešiem, tādēļ arī nepatikšanas iznāk biežāk. Tomēr mazāks ir agresīvo pa­sažieru skaits. To novērojuši tramvaja kontrolieri, kurus pastāstīt par darba gaitām uzaicināja „Kurzemes Vārds”.

 

Vidēji – 10 zaķu dienā

 

Igors un Santa (vārdi mainīti) ir apsardzes firmas darbinieki, ku­ri par tramvaja kontrolieriem strā­dā aptuveni trīt gadus. Viņi uz­sver, ka paralēli biļešu pārbaudei līgums paredz, ka apsardzes dar­biniekiem jāuzrauga arī sabied­riska kārtība tramvaja vagonos.

Pašlaik tramvaja līnijā strā­dā četri kontrolieri. Darbs norit maiņās pēc grafika, kas izveidots tā, lai tramvaja kursēšanas laika kāds kontrolieru pāris vienmēr būtu darbā. Tādēļ var nepūlēties izzināt, kad kontrolieri nav sasto­pami. Bez tam reizēm strādā arī uzreiz visi četri kontrolieri. Tā dara tāpēc, ka bieži vien pasažieri, redzot, ka kontrolieri izkāpj no vagona, atviegloti nopūšas un biļeti kompostrēt negrasās. Tad nākamajā pieturā viņus sagaida otrs pārbaudītāju pāris.

Igors stāsta, kā pēdējā laikā bezbiļetnieka skaits sarucis. Ta­ču tas varētu būt saistīts ar ga­dalaiku, jo vasarā gan braucēju, gan zaķu vienmēr ir vairāk nekā ziemā. Bez tam nevar teikt, ka ziemā darba trūktu. Vidēji dienā tiek pieķerti 10 cilvēku, kas tā vai cita iemesla dēļ tramvajā vizinā­jusies bez biļetes.

 

Imitē ģīboņus un sirdsklauves

 

„Tagad mums ir problēmas ar pensionāriem – cilvēkiem gados,” nopūšoties atzīst Igors. „Viņi stāv pie kompostiera ar talonu rokā un, līdzko iekāpjam, tad cenšas grūst tur iekšā biļeti. Taču redze vairs nav tāda kā jaunībā, trāpīt vairs nevar, un tad sāk nervozēt.” Kontrolieri lēš, ka šādas problē­mas sākās, kad pensionāriem pa­lielināja mēnešbiļešu cenas. Kādreiz bija tikai pieci lati, bet tagad skatās pēc pensijas apjo­ma. Ja tā pārsniedz 200 latu, tad par mēnešbiļeti jāizdod 10 latu. „Un tad sākas! Kad pieķer blēdī­bā, tā vaid, ka tūlīt sirds apstā­sies, tūlīt ģībs nost – nu, riktīgu teātri spēlē,” novērojis Igors.

Zaķu arguments šādos gadī­jumos ir mīts, ka vienu pieturu viņi drīkst nobraukt par velti. Taču noteikumi paredz, ka biļete pēc iekāpšanas tramvajā jākompos­trē nekavējoties. „Noteikumi var patikt, var nepatikt, bet galu galā ne jau mēs tos izdomājām un pie­ņēmām. Mēs tikai pārbaudām, kā tos ievēro,” norāda Santa.

Sods par braukšanu bez biļe­tes varētu pat nelikties pārāk bargs. Proti, uz vietas tie ir divi lati, no kuriem pašam kontro­lierim nepienākas nekas. Ja uzreiz nemaksā, tad cilvēku ved uz Pašvaldības policiju, kur uzraksta administratīvā pārkāpuma proto­kolu. Tad sods jau ir lielāks.

Dubultais naudassods būs tad, ja kontrolieris pamanīs, ka kāds, kāpjot ārā no tramvaja, at­dod savu braukšanas biļeti citam. Jāmaksā būs gan devējam, gan ņēmējam. Pierādīt to esot vienkār­ši. Kontrolieris izsit kontroltalonu, kura fiksēts pasažiera iekāpšanas laiks, kas nesakritīs ar laiku, kas fiksēts iedotajā talona.

 

Īpašas attiecības ar basketbolistiem

 

Mēnešbiļešu viltošanas sērga tagad gan esot pieklususi. Pēdē­jais gadījums bijis pirms vairā­kiem gadiem ar sievieti, kurai ma­kā atradušās apmēram 30 vilto­tas mēnešbiļetes. Viņa nodota Valsts policijai. Mazinājusies arī pasažieru agresija. Ja vēl ar vār­diem viņi neskopojas, tad vismaz kauties pēdējā laikā neviens nav mēģinājis. Tieši otrādi. Jaunieši, pamanot kontrolierus, pat vese­lām grupām lecot ārā no braucoša vagona. Ar spēku atlauž durvis un bēg. „Viņi paši panikā par savu drošību nedomā. Reiz tāds bArīņš leca laukā pie 12. vidusskolas. Pirmais no viņiem nokrita uz ceļiem, bet pārējie viņa muguru izman­toja kā pakāpienu. Domāju, ka tas pirmais puisis laimīgs nejutās,” novērojis Igors.

Tāpat kā saskarsmē ar poli­cistiem, arī kontrolieriem jāsa­stopas ar cilvēkiem, kuri apgalvo, ka zinot jurisprudenci un savas tiesības. Pēc tam, kad publiski iz­skanēja skandāls par pazīstama basketbola trenera konfliktu ar kontrolieriem, kurā viņš uzstāja, ka talons ir pasažiera privātīpa­šums, tādēļ to nedrīkst plēst, ap­mēram mēnesi pasažieri – dažs pa jokam, dažs nopietni – izvirzīja tādas pašas prasības. „Nav jau mums obligāti tas talons jāplēš. Ja kāds grib kolekcionēt, var arī neplēst. Taču apgalvojums par pri­vātīpašumu nebūs patiess. Biļete ir cilvēka īpašums līdz brīdim, kad viņš to izkompostrē.  Tad tas kļūst par „Liepājas tramvaja” īpašu­mu, kas saņemts par pakalpoju­mu – braucienu tramvajā,” norāda Igors.

Taču izskatās, ka basketbolistiem aizvien veidojas īpaša attiecības ar kontrolieriem. Igors stāsta, ka divi melnādainie basketbola kluba „Liepājas lauvas” spēlētāji nemitīgi tēlojot nezinīšus – nezinot, kur biļeti pirkt un kā kompostrēt. Lai gan tas viņiem vairākkārt ieskaidrots.

 

Veselie tēlo invalīdus

 

Droši pār savām skolas jaunāko klašu vecuma atvasēm, kuras pārvietojas ar tramvaju, var justies vecāki. Līdz 14 gadu vecumam, pat ja nav biļetes, no vagona viņus izsēdināt nedrīkst, un kontrolieri apgalvo, ka to strikti ievērojot. Tiesa, bērnam tiek iekodināts, lai nākamreiz mēnešbiļeti mājās neaizmirst. Citādi ir tad ja mazs bērns vizināsies pēc pulksten desmitiem vakarā. Tad gan var gadīties, ka vecākiem atvase būs jāmeklē Pašvaldības policijā un tur jāskaidro, ko tik mazs bērns viens pats vēlā vakarā dara. „Vēl lieta tāda, ka mūs jau pazīst, un mēs arī daudzus pasažierus iegaumējam. Tā kā arī tam bērnam neizdosies piecreiz pēc kārtas iestāstīt par mājās aizmirstu kartīti, ja viņam tādas nav. Tāpat ir bijis, ka Arī gados vecāka sieviete mājās aizmirst mēnešbiļeti, jo samainījusi mēteli vai somiņu. Un, tā kā es atceros, ka viņai vienmēr tā ir bijusi, noticu un nekādas sankcijas pret viņu nevērsu,” skaidro Igors.

Tomēr pavisam uz cilvēku godaprātu paļauties nevar. Kopš ir ieviesti bezmaksas taloni cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ku­rus tikai pie tramvaja vadītāja var saņemt 1. un 2. grupas invalīdi, tie mēdz parādīties arī veselu pasažieru apritē. Kontrolieri spriež, ka kāds izmanto tramvaja vadītāju pretimnākšanu, proti, reizēm invalīdam un viņa pava­donim izsniedz biļetes uzreiz gan turp, gan atpakaļceļam. Tad liekās biļetes vai nu iedod kādam radiniekam, vai arī pārdod par 10 santīmiem, kā esot dzirdēts. Pie­ķert viņus neesot grūti, jo īpašās sarkanās krāsas biļetes derīgas tikai kopā ar invalīda apliecību.

 

Viktors Ulberts

 

Uz foto: Ar bezbiļetniekiem cīnās, kopš pastāv sabiedriskais transports. Tādēļ arī Liepājas tramvajā pasažieriem ir jāsamierinās, ka laiku pa laikam kāds vēlēsies pārbaudīt, vai viņiem ir braukšanai derīga biļete.

 

 

2011. gada. 5. februārī „Kurzemes Vārds”

Transporta aģentūru veidos Gints Lūsis

 

Liepājas pašvaldības Sabiedriskā transporta aģentūru veidos grobiņnieks Gints Lūsis, kurš uz­varējis konkursā uz šo amatu, „Kurzemes Vārdu” informēja domes Personāla daļas vadītāja Aija Nelsone. Pirmdien viņš sāks darbu Liepājas domē.

Gintam Lūsim ir 37 gadi, autotransporta inženiera un informātikas skolotāja izglītī­ba, viņš ir vadījis ūdens tirdz­niecības uzņēmuma „Venden” Liepājas filiāli un pārstāvējis Liepājā auto pārvadātāju aso­ciāciju „Latvijas auto”. „Man ir skaidra pilsētas sabiedriskā transporta koncepcija, esmu ar to iepazinies, sāksim darbu,” viņš teica „Kurzemes Vārdam”.

A. Nelsone sacīja, ka ar G. Lūsi tiks slēgts uzņēmuma līgums uz trim mēnešiem, un tikmēr ir jānodibina Sabied­riskā transporta aģentūra. Vienlaikus domē turpinās dar­bu Transporta infrastruktūras daļa. Konkursam bija pietei­kušies desmit pretendentu, uz pārrunām tika aicināti trīs.

 

Nora Driķe

 

Uz foto: Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūru veidos Gints Lūsis.

 

 

2011. gada 11. februārī „Kurzemes Vārds”

Elektrošoks maciņam

 

(…)

Kā zināms, no šā gada 1. jan­vāra elektroenerģijai piemēro PVN pamatlikmi 22 procentu apmērā iepriekšējās samazinā­tās 10 procentu likmes vietā, līdz ar to elektrība jau kļuvusi dār­gāka. Ja pērn par to maksājām 7,43 santīmus par kilovatstundu, tad pašlaik – 8,25 santīmus.

Bet uzņēmums „Latvenergo” iecerējis vēl palielināt elektro­enerģijas tarifu ar 1. aprīli. Jau­nais tarifu projekts paredz mājsaimniecībām dalītu maksu par elektrību: par pirmajām 1200 kWh būs jāmaksā pašreizējais tarifs – 8,25 santīmi par kilovatstundu, bet, kad šis apjoms būs pārsniegts, tarifs būs 10,74 santīmi par kWh.

Nerada izbrīnu tas, ka „Latv­energo” pats slavē savu tarifa plā­nu, paziņojot, ka jaunie elektro­enerģijas tarifi kopumā būšot labvēlīgi gandrīz 80 procentiem tā klientu. Toties pārsteidz ekono­mikas ministra Arta Kampara optimisms, paziņojot, ka elektro­enerģijas tarifu celšanai būšot minimāla ietekme uz tautsaim­niecību un ka tarifa izmaiņas izjutīšot tikai puse iedzīvotāju. „Kurzemes Vārda” aprēķini rāda pavisam ko citu.

(…)

Arī SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks attu­rējās prognozēt, vai elektrības cenu palielinājums ietekmēs biļešu cenu tramvajā. „Protams, uzņēmuma izdevumi būs lielāki, jo maksa par elektroenerģiju veido 20 procentu no tā kopējiem izdevumiem. Bet mēs ļoti negri­bam celt biļešu cenu, zinot ie­dzīvotāju finansiālo situāciju. Gaidīsim, kāds būs gala lēmums par tarifiem, veiksim pārrunas ar „Latvenergo”, rēķināsim, skatī­simies. Biļešu cenas palielināsim tikai ārkārtas gadījumā,” solīja A. Puks.

Savukārt Pilsētas domes Finanšu pārvaldes vadītājs Ro­nalds Fricbergs laikrakstam atzina, ka arī viņš kā paš­valdības amatpersona elektrī­bas tarifu palielinājumu gaidot ar lielām bažām. „Tikko piešķī­rām papildu 100 000 latu ielu apgaismojumam, lai varētu ie­slēgt visas lampas, bet, ja elek­trība kļūs dārgāka, nezinu, vai to varēs izdarīt. Tad vēl visas pašvaldību iestādes, skolas utt., kam palielināsies rēķini par elektrību. Problēmu būs daudz,” sacīja R. Fricbergs. Bet visvai­rāk pašvaldības pārstāvi uz­trauc, ka pieaugošos rēķinus spēs nomaksāt iedzīvotāji, kuru finansiālā situācija nav spoža. "Droši vien pašvaldība būs spies­ta palīdzēt, vajadzēs atvēlēt vairāk līdzekļu sociālajiem pa­balstiem," piebilda R. Fricbergs.

 

„Latvenergo” tarifu vēsture

Tarifa

tarifs

 

 

Kopā

maiņas

sant./kWh

likme %

sant./kWh

sant./kWh

datums

 

 

 

 

2006.03.01

4,57

5

0,23

4,80

2007.01.01

4,86

5

0,24

5,10

2008.04.01

6,76

5

0,34

7,10

2009.01.01

6,76

10

0,67

7,43

2011.01.01

6,76

22

1,49

8,25

2011.04.01

8,80

22

1,94

10,74

 

Sarmīte Pelcmane

 

 

2011. gada 15. februārī „Kurzemes Vārds”

Bagātākā joma – ekonomiskā darbība

Rubrika: Liepājas naudasmaks

 

Šogad Liepājas budžeta vislielākais pieaugums un vislielākais finansējums paredzēts ekonomiskajai dar­bībai: šai nozarei tiek atvēlēti 26,6 procenti pamatbudžeta izdevumu. Tas ir pat mazliet vairāk nekā izglītī­bai, kurai parasti pašvaldībā atvēlēts visvairāk nau­das. Izglītībai Liepājā do­māta izlietot 26,2 procentus pašvaldības izdevumu.

(…)

 

Sabiedriskajam transportam – mazāk

 

Ekonomiskās darbības no­zarē plānotas arī dotācijas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem – pēc liku­ma pašvaldībām ir jāsedz pārvadātājam zaudējumi un likumā noteiktā peļņa. Tāpēc akciju sabiedrībai „Liepājas Autobusu parks” ir paredzēta dotācija 186 tūkstoši latu, bet SIA „Liepājas tramvajs” – 230 tūkstoši latu. Tas ir apmēram tikpat daudz, cik šos uzņē­mumus pašvaldība dotēja pērn, lai gan sākotnēji 2010. gada budžetā dotācijām bija pare­dzēts ievērojami vairāk. Taču abos uzņēmumos zaudējumi tika samazināti, un tik liela dotācija nebija nepieciešama, pastāstīja domes izpilddirek­tora vietnieks Ronalda Fricbergs.

Abu uzņēmumu darbību šogad ietekmēs gan degvielas cenu kāpums, gan gaidāmā elektrības cenu celšana. Liepā­jas Autobusu parkam degvielas cenu palielināšanu ir paredzēts kompensēt ar lielāku braukša­nas maksu pilsētas autobusos – no 1. marta biļetes cena būs 40 santīmu pašreizējo 35 santīmu vietā. Savukārt tas, kā „Liepājas tramvaju” iespaidos elektrības cenas, „ir liels nezi­nāmais”, teica R. Fricbergs.

Budžeta paredzēts arī finan­sējums – 105 tūkstoši latu – Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras izveidei. R. Fric­bergs uzsver, ka vēl nevarot zi­nāt, cik izmaksās aģentūras iz­veide – varbūt tai vajadzēs ma­zāk. Tikai šonedēļ sācis darbu aģentūras veidotājs Gints Lū­sis, un viņam uzdots aģentūru nodibināt triju mēnešu laikā. Pašvaldība plāno izveidot jau­nu sabiedriskā transporta or­ganizācijas modeli pēc Klaipē­das parauga.

(…)

 

Nora Driķe

 

 

2011. gada 1. martā „Kurzemes Vārds”

Paziņojums

 

Cienījamie pasažieri!

SIA „Liepājas tramvajs” informē, ka no 2011. gada 1. aprija tiek noteikti jauni tarifi braukšanai tramvajā

Talona cena tramvajos – Ls 0,35

Talona cena kioskos un veikalos – Ls 0,30

Mēneškartes cena – Ls 12,00

Mēneškartes cena pensionāriem, kuru pensija nepārsniedz Ls 145 – Ls 6.00

Mēneškartes cena donoriem, skolēniem un
Černobiļas seku likvidēšanas dalībniekiem – Ls 6.00.

 

 

2011. gada 2. martā „Kurzemes Vārds”

Tramvajs padodas inflācijai

 

 1. aprīļa Liepājas tramvajā biļešu cena būs paaugstināta: kioskā biļete maksās 30 santīmu, pie tramvaja vadītāja – 35 santī­mus. Pašlaik vēl iespējams braukt tramvajā par 25 san­tīmiem.

„Galvenais iemesls, kādēļ ceļam cenu, ir elektrības tArīfu pieaugums. No 1. aprīļa ar vecajām biļešu cenām vairs nevaram izvilkt. Arī visas citas izmaksas ir pieaugušas – divu gadu laikā pievienotās vērtības nodokļa likme sabiedriskajiem pārvadājumiem palielināju­sies no 5 līdz 12 procentiem, minimālā alga ir pieaugusi un citi izdevumi arī. Līdz šim mēģinājām iztikt no iekšējām rezervēm,” teica pašvaldības SIA „Liepājas tramvajs” val­des loceklis Aigars Puks.

„Liepājas tramvajs” izlieto apmēram divus miljonus kilo­vatstundu elektrības gadā – patēriņš ir faktiski nemainīgs gadu gadā, jo reisu skaits un līnijas garums nav mainījies jau sen. „Liepājas tramvajs” šogad apsvēris pirkt elektrību no Igaunijas ražotājiem, tomēr cenu aptaujā igauni piekāpušies „Latvenergo”, pastāstīja A. Puks. Uzņēmumā apsvērts arī veikt energotaupības pasā­kumus tramvajiem, lai patērētu mazāk elektrības, bet aprē­ķināts, ka šo pasākumu iz­maksas būtu neadekvāti aug­stas un attaisnotos „vairāk nekā divsimt gados”. Ceļot biļešu cenas, uzņēmumā nekas cits nemainīšoties – ne algas, ne arī kas cits. Tramvaja vadītājs caurmērā nopelnot apmēram 350 latu uz papīra, un A. Puks uzsvēra – tas nebūt nav daudz. Sākoties krīzei, uzņēmumā arī netiek maksātas prēmijas.

„Trīspadsmit gadu laikā, kopš strādāju „Liepājas tram­vajā”, biļešu cenas ceļam trešo reizi. Ceru, ka šī ir pēdējā reize, kad to daru. No nākamā gada tarifus sabiedriskajā transpor­tā rēķinās Pilsētas sabiedriskā transporta aģentūra,” sacīja A. Puks.

 

 

2011. gada 4. martā „Kurzemes Vārds”

Amatpersonas atbild

 

Nodokļu maksātājs – Liepājas domei: gribētu zināt pilsētas 2011. gada pamatbudžeta izde­vumu atšifrējumu. 1) Ko nozīmē vispārējie valdības dienesti (6,44 milj.)? 2) Kā tiek izlietoti 1,29 milj. sportam? 3) Kam vajadzīga Sa­biedriskā transporta aģentūras izveide – visu laiku iztikām bez tās, tā ir naudas izniekošana. 4) Vai Brīvības ielas pārbūvi nefinansē Eiropas Savienība?

(…)

3. „Sabiedriskā transporta pakal­pojumu likuma” pārejas noteikumu 9. punkts nosaka, ka līdz 2007. gada 31. decembrim pašvaldību un pār­vadātāju noslēgtie līgumi par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ir spēkā ne ilgāk par 2011. gada 31. decembri, līdz ar to šī likuma norma attiecas arī uz Liepājas pašvaldības noslēgtajiem līgumiem par regulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem. Tāpat šā likuma 8. panta otrā daļa nosaka, ka pašvaldība līdz 2011. gada 31. decembrim sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu organizē saskaņā ar „Publisko ie­pirkumu likumu” vai likumu, kas reglamentē koncesiju piešķiršanu, kādēļ tiks noskaidrots pārvadātājs/pārvadātāji, kas vismaz astoņus gadus turpmāk pilsētā nodrošinās autobusu pārvadājumu pakalpo­jumus.

Ņemot vērā minēto, Liepājas pilsētas Sabiedriskā transporta pārvaldes modeļa koncepcija no 2012. gada paredz: lai efektīvāk realizētu savu autonomo funkciju sabiedriskā transporta jomā, pašvaldība izveido aģentūru. Tā būs atbildīga par vienotu sabiedriskā transporta plānošanu, organizēšanu, kontroli un attīstību pilsētā. „Publiskā iepirkuma likuma” kārtībā jaunizveidotā aģentūra veiks iepirkumu par autobusu pakalpojumiem vismaz uz astoņiem gadiem.

Ir jāpiedāvā Liepājas iedzīvotā­jiem vienota transporta sistēma, kurā tramvajs, autobusi un mazietilpības autobusi nevis konkurē savā starpā, bet gan papildina cits citu, lai cilvēkiem nodrošinātu ērtu pārvietošanos pilsētā, plašāku braukšanas biļešu veidu un cenu izvēli. Izveidojot Sabiedriskā trans­porta aģentūru, lietderīgāk varēs izmantot gan sabiedriskā transporta tehniskos, gan finansiālos resursus, ieviest vienotu biļeti visiem tran­sporta veidiem, kā arī ar pašval­dības starpniecību piesaistīt Eiro­pas Savienības finansējumu sabied­riskā transporta pakalpojumu kvali­tātes paaugstināšanai.

(…)

 

 

2011. gada 10. martā „Kurzemes Vārds”

Pieticīga vēlēšanās

 

„Mums nevajag bezjēdzīgu atbilžu un nerūp, kāds burts ir kategorijai. Mums vajadzīga tikai nokaisīta taciņa,” lūdz liepājnieks, kas parakstījies – „kājāmgājējs, šīs nekaisītās slidenās takas upuris”.

„Mums vajadzīga tikai nokaisīta taciņa, lai varētu puslīdz normāli paiet un lai kāds būtu atbildīgs, rūpētos un uzturētu to ejamu ikdie­nā” laikrakstam sūdzējās kāds anonīms slidenā celiņa upuris pēc tam, kad par netīrīto un nekopto taku starp Speciālo internāt-pamatskolu un Klaipēdas ielas 104. un 106. māju rakstīja „Kurzemes Vārds”.

Celiņā, kas nosaukts par D klases ielu, nekas nebija mainī­jies, un balts ledus mirdzēja vēl aizvakar. Anonīmais liepājnieks raksta – tas kalpo par kājām­gājēju galveno maģistrāli uz tramvaja pieturu no vairākām apkārtējām mājām, kurās kopā ir vairāk par 300 dzīvokļu.

Publikāciju ar fotogrāfiju un vēstuli parādīju Liepājas do­mes izpilddirektoram Didzim Jēriņam. Varbūt pirmajā reizē esam runājuši katrs par kaut ko citu? D. Jēriņš sameklēja taku kartē. Piekrita, ka nokaisīt varot. Vakar viņš sacīja, ka „nu jau jābūt nokaisītam”.

 

 

2011. gada 17. martā „Kurzemes Vārds”

Sabiedriskais transports – par brīvu

 

18. martā, Liepājas 386. dzimšanas dienā, liepājnieki un pilsētas viesi pilsētas mar­šruta autobusos un tramva­jos varēs braukt par brīvu, in­formēja sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.

Bezmaksas braucieni sa­biedriskajā transportā ir pašval­dības dāvana iedzīvotājiem svētkos, lai liepājnieki varētu nokļūt uz pilsētas centru un atpakaļ, apmeklēt pasākumus.

Par to panākta vienošanās ar Liepājas Autobusu parku un „Liepājas tramvaju”, kuriem zaudējumus kompensēs no pil­sētas budžeta.

Galvenās svētku svinības – „Goda un Gada liepājnieks – 2010” godināšana – notiks 18. martā pulksten 19 Liepājas Olimpiskā centra lielajā zālē, un to bez maksas varēs apmeklēt 1200 interesentu. Bezmaksas ielūgumus ikviens interesents vēl var saņemt Liepājas Latviešu biedrības nama kasē.

 

Ints Grasis

 

 

2011. gada 22. martā „Kurzemes Vārds”

Tērē naudu par bezmaksas braucienu

 

Laikus neaizlīmētu kom­postieru dēļ piektdien, kad par godu Liepājas dzimšanas dienai pilsētas sabiedriskajā transportā varēja braukt bez maksas, daudzi tramvaja pasažieri tomēr maksāja. Uzņēmums „Liepājas tram­vajs” atzīst savu vainu.

Piektdienas rīta daudzi ik­dienas rupju pārņemti cilvēki kāpa tramvaja vagonos jau ar sagatavotām biļetēm rokā un grūda tos kompostrētajos, kuri darbojās, kā parasti. Tikai maz­liet vēlāk, paskatoties uz izlīmē­to paziņojumu logā, ka tajā dienā braucieni ir bez maksas, viņi palika pikti. Tādējādi daudzi desmiti un, iespējams, pat simti cilvēku izlietoja iegā­dātos braukšanas talonus, ku­rus vēlāk uzņēmumam „Liepā­jas tramvajs” kompensēs paš­valdība. Mazliet palaimējās tiem, kuri vēlējās biļetes iegā­dāties pie tramvaja vadītāja. Pie tā biļešu pirkšanai paredzē­tais trauciņi gan vismaz bija aizbāzts ciet, tādejādi ļaujot pasažierim attapties un pa­domāt, kādēļ. Taču kompostrētāji darbojās, kā parasti, lai gan iepriekšējos gados, kad tika izsludināta bezmaksas pārvie­tošanās ar sabiedrisko trans­portu, biļetēm paredzētā ierīces atvere bija aizlīmēta.

„Jā, diemžēl tā ir mūsu vai­na,” kļūmi atzīst „Liepājas tramvaja” direktors Aigars Puks. Viņš gan norāda, ka kompostrētāji bijuši pieejami tikai rīta pusē, bet vēlāk aizlīmēti, „Mums vienkārši nebija cilvēku resursu, lai to pagūtu. Lai gan mutiski biju brīdināts, rīkojums par bezmaksas braucienu or­ganizēšanu man uz galda no­nāca tikai pašā piektdienas rītā. Tādēļ nepaspējām,” skaidroja uzņēmuma direktors.

Kas attiecas uz bezmaksas braucienu samaksu no pašval­dības budžeta, A. Puks noradīja, ka nav atrunātas konkrētas summas. Pašvaldībai tiks ie­sniegti aprēķini, par cik lielu summu šīs svētku dienas dēļ uzņēmumam bijuši mazāki ie­ņēmumi, un tad arī Liepājus do­me lems par šo zaudējumu kompensēšanu.

 

Viktors Ulberts

 

 

2011. gada 29. martā „Kurzemes Vārds”

Atbalsts 31 Liepajas organizācijai

 

Nevalstisko organizāciju projektu konkursā, kuru bija izsludinājusi Liepājas do­me, atbalsts plašā amplitū­dā – no 70 līdz 1400 latiem – tiek piešķirts 31 orga­nizācijas projektiem, pa­stāstīja domes eksperte NVO lietās Brigita Dreiže. Visi projekti jārealizē šogad.

(…)

Lielāko atbalstu saņem bied­rība ”Vienība”, lai turpinātu dar­bu Palīdzības mājā Karostā, dar­bam ar bezpajumtniekiem. „Šī ir vienīgā biedrība, kas ne tikai pabaro cilvēkus, bet arī nodrošina viņus ar darbu un cenšas panākt, lai bezpajumtnieki atgūst sociā­lās iemaņas,” skaidroja B. Dreiže. Viņa pastāstīja arī par dažam citām idejām, kuras īstenos bied­rības. „Cietokšņa kopiena” va­saras sestdienās realizēs projek­tu „Kultūras tramvajs – līdzda­lība”, nevalstiskās organizācijas varēs savus darbus popularizēt, vasarā sestdienās braucot tram­vaja vagonā.

(…)

 

 

2011. gada 30. martā „Kurzemes Vārds”

Paveicās tieši pusei

 

Liepājas Kultūras pār­valdes projektu konkursā no iesniegtajiem 48 projek­tu pieteikumiem atbalstu saņēmusi tieši puse – 24 projekti, kam kopumā pie­šķirs 15 tūkstošu latu lielu atbalstu, piedāvājot lie­pājniekiem daudzveidīgas aktivitātes līdz pat gada nogalei.

(…)

Biedrība „Cietokšņa kopie­na”, kas pazīstama arī kā Lie­pājas cirks, īstenos Četrus pro­jektus ar 2600 latu lielu kopējo līdzfinansējumu – veidos izrādi – burlesku „Pasaule, pasau­ļu...” pēc V. Šekspīra „Romeo un Džuljetas” motīviem, piedā­vās iknedēļas kultūras aktivi­tātes Liepājas tramvajā, kā arī īstenos projektus „Komedianti iebrauc pilsētā” un „Liepājas vasara” ar vēl dažādām aktivi­tātēm gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

(…)

 

 

2011. gada 9. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Koks. Koks. Celms. Celms.

 

(…)

Kad pagarinās tramvaja līni­ju, likvidēs 84 kokus, bet pār­stādīs 56 kociņus, kuri Mirdzas Ķempes ielā iestādīti tikai pirms dažiem gadiem. No jauna stādīs 39 kokus, tā pašlaik paredzēts projektā, in­formēja M. Kanevska.

(…)

 

 

2011. gada 14. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Atstāta līnija uz dienvidu kapiem

 

(…)

Pēc plānotāju informācijas, Liepājas Dienvidrietumos (uz dienvidiem no Pērkones ielas) dzīvo apmēram 6000 liepājnie­ku, savukārt darbavietu šeit tikai apmēram 400 – šis ir īsts dzīvojamais rajons, Liepājas „dienvidu vārti”, blakus zaļajai teritorijai – mežaini purvainajai strēlei starp jūru un namiem. Plānojumā paredzēts, ka šai strēlei būs mežaparka teritori­jas statuss, savukārt Pērkones, Liedaga un Vētru iela arī nākotnē šeit būs galvenie ceļi uz jūru. Liedaga ielā rezervēta vieta jaunam bērnudārzam, bet teritorijā ap Dienvidu fortiem, agrāk Baltijas jūras parkam paredzē­tā zeme, kartē ir iezīmēta kā jaukta darījumu apbūves teri­torija ar dzīvojamo funkciju. Do­mes priekšsēdētaja vietnieks Gunārs Ansiņš stāstīja, ka pašvaldība vēlas, lai šī zeme tiktu izmantota tikai un vienīgi tūrismam, piemēram, varētu būt tūristu naktsmītņu vieta. Baltijas jūras parku gaidot, Dienvidu fortu apkārtnei tika izstrādāts detaļplānojums, un tas arī tiek atstāts spēkā. Per­spektīvā tiek paredzēta vieta tramvaja līnijai līdz Dienvidu kapsētai. Plānotāji apsvēruši, vai nākotnē nepieciešams Pēr­kones kanāla savienojums ar jūru, un uzskata – jā, lai Liepā­jai varētu apkuģot apkārt, teica „Grupas 93” pārstāvis Neils Balgalis.

(…)

 

 

2011. gada 20. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Mēnešbiļetes autobusiem un tramvajiem

 

Liepājas domes Sociālais die­nests informē, ka mēnešbiļetes brauk­šanai pilsētas maršruta autobusos un tramvajā maijam tiks izsniegtas no 20. aprīļa līdz 11. maijam. Ir mainīts mēnešbiļešu izsniegšanas laiks sa­karā ar Lieldienām: tās varēs saņemt šodien no pulksten 9 līdz 12, bet ce­turtdien, 21 aprīlī – no 9 līdz 15. Mēnešbiļetes var saņemt, tāpat ka līdz šim Sociālajā dienestā, E. Veidenbauma ielā 3, 113. kabinetā.

 

 

2011. gada 20. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Tramvaja pieturā K. Valdemāra ielā tik daudz smilšu, ka vējā nevar acis pacelt, neviens nenovāc. Blakus pieturai ir nesakopts pagalms, kas atrodas pretī domei, bet neviens neko nedara, lai sakārtotu šo vietu

 

 

2011. gada 26. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Ziemeļu priekšpilsētā daudz tagadnes rūpju

 

(…)

Lielākās izmaiņas rajona dzīvē varētu ieviest nākotnē ieplānotais pārvads, kur trase iezīmēta no Tērauda ielas Jaunliepājas pusē pāri dzelzceļam uz Namdaru ielu, bet tālāk tiks veidota vienvirziena satiksme pa Meža ielu un pa Krūmu ielu, bet no Krūmu un Ziemeļu ielas stūra paredzēts, ka par maģistrālo ielu pārbūvējama Šķēdes iela, kas izvedīs uz Oskara Kalpaka un Pulvera ielas savienojumu. Pašlaik tā ir šaura brauktuve.

Bet nākotnē šajā maršrutā, no Jaunliepājas sākot, paredzēta trīsjoslu brauktuve, tramvaja ceļš (pa Meža ielu) un veloceliņš, skaidro galvenais pilsētplānotājs Arvīds Vitāls. Domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš gan atgādina, ka ātrāk par 2015. gadu pārmaiņas nav gaidāmas, bet pēc tam tās atkarīgas no tā, kādiem mērķiem Latvijai būs pieejams Eiropas Savienības fondu finansējums. Domes vadītāji šo trasi uzskata par pilsētai ļoti svarīgu. Arī iedzīvotāji to gaida kā atrisinājumu darbdienu apnicīgajai nīkšanai tikt ātri pāri dzelzceļa sliedēm.

(…)

 

 

2011. gada 21. maijā „Kurzemes Vārds”

Asaras un dusmas „Plus Punkta” kioskos

 

„Vakardiena bija jautra, un jautri ne jau labākajā no­zīmē iesākās arī šis rīts,” – tā savu darbu tagad raksturoja vairākas kiosku „Plus Punkts” pārdevējas. Viņām tagad ikvienam pircējam, kas iegādājas avīzes vai žur­nālus, tramvaja vai autobusa talonus vai vēl vairākas citas preces, ir jāskaidro, ka par katru jāpiemaksā vēl apkalpošanas maksa – pieci san­tīmi. Tāda šajos kioskos ieviesta kopš 19. maija.

„Vissāpīgākais mirklis man bija, kad pienāca mazs puisītis – varēja būt pirmo klašu skolnieks, nolika uz šķī­vīša 30 santīmu un prasīja tramvaja talonu, bet man viņam bija jāpaskaidro, ka par šo summu taloniņš vairs neiznāk,” „Kurzemes Vārdam” stāstīja kāda pārdevēja. Mazais sācis raudāt – vairāk naudiņas viņam nav bijis. „Izstāstīju pui­kam, kur ir tuvākais kiosks, kurā var dabūt taloniņu ar 30 santī­miem,” viņa sacīja.

„Vakardienā runāju sausu muti – tā, ka vakarā vairs ne­varēju vispār parunāt –, katram cilvēkam skaidrojot, kas tie par pieciem santīmiem, kas jāmak­sā klāt,” teica pārdevēja kādā citā kioskā. „Un gandrīz vai ar varu spiežu, lai tik paņem kases čeku, jo tajā ir redzams, par ko papildu samaksa iekasēta, lai cilvēki, Dieva dēļ, vēl nepadomā­tu, ka es to naudu esmu piesavi­nājusies.”

Vel cita pārdevēja stāstīja, ka ne mazums cilvēku, uzzinā­juši, ka būs jāmaksā klāt vēl ap­kalpošanas maksa, no pirkuma vispār atteikušies. „Visvairāk atsakās no avīzēm un žurnāliem, sakot, ka tos nopirks kaut kur citur, bet braukšanas talonus pa vienam paņem – ko citu darīsi, ja tūlīt jākāpj autobusā vai tramvajā,” sacīja kāda pārde­vēja. Vairāki liepājnieki, sāku­mā nesaprotot, kas tie par pie­ciem santīmiem, kas jāpiemak­sā par taloniem, sadusmojušies, ka Liepājas Autobusu parks un „Liepājas tramvaja” nu gan ir blēži – nevienu nebrīdinot, palie­linājuši braukšanas maksu.

Kā zibens spēriens no skaidrām debesim šāda „Plus Punkta” rīcība bija Liepājas Autobusu parka un „Liepājas tramvaja” vadītājiem. Neviens viņus iepriekš nebija brīdi­nājis. Nekādu braukšanas maksu neviens no šiem uzņē­mumiem nav pabrīdinājis. „Es to uzzināju tikai šorīt, kad izlasīju „Kurzemes Vārdu”, sacīja Liepājas Autobusu par­ka vadītājs Gundars Kristapsons. „Īsti korekti tas nav, – tā viņš komentēja „Plus Punkta” rīcību, iekasējot apkalpošanas maksu – piecus santīmus par katru pārdoto autobusa talonu vai mēnešbiļeti. „Tik­līdz viņi realizē mū­su produkciju, tā saņem par to nau­du,” skaidroja G. Kristapsons, mudinot pasažie­rus pirkt autobusa talonus vietās, kur nav šīs piemaksas.

To rosināja darīt arī „Liepājas tramvaja” vadītājs Ai­gars Puks, sakot, ka tagad nav nekādas atšķirības – brauk­šanas talonus pirkt „Plus Punkta” kioskos vai pie tram­vaja vadītāja, kur arī ir uz­cenojums 5 santīmi „Viņi slīcina paši savu biznesu,” – tā par „Plus Punkta” jaunu ieve­dumu sacīja A. Puks. Ne G. Kristapsons, ne arī A. Puks vakar vēl nebija izlēmuši, vai prasīs „Plus Punkta” vadī­tājiem paskaidrojumus par notikušo.

 

Citāts: „Es gandrīz vai ar varu spiežu cilvēkiem, lai tik paņem kases čeku un nepadomā, ka es to naudu esmu piesavinājusies.”

 

Kristīna Pastore

 

 

2011. gada 24. maijā „Kurzemes Vārds”

Brauks „Kultūras tramvajs”

 

Visu vasaru vienā no Liepā­jas tramvajiem uzstāsies Lie­pājas teātra jaunie aktieri, Leļ­ļu teātris, folkloras kopa „Atštaukas”, cirka studija „Beztemata” un mūsu pilsētas muziķi. „Kultūras tramvajs” papildi­nās kultūras dzīves notikumu klāstu, tas no citiem līdzīgiem transportlīdzekļiem atšķirsies ar savu noformējumu. Tā krāsošanu finansiāli atbalsta vairāki Liepā­jas uzņēmumi. Cirka studija „Beztemata” līdzekļus projekta īstenošanai – 1000 latu – saņē­musi Liepājas Kultūras pārval­des izsludinātajā projektu kon­kursā, bet aptuveni 400 latu – no Sabiedrības integrācijas fonda. Aktivitātes tramvajā sāksies jūnija vidū un risināsies katru sestdienu ap pusdienas laiku.

 

 

2011. gada 28. maijā „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Zaļajā birzē: gribu izteikt lielu sašutumu par to, ka likvidēs maršrutniekus. Ar Autobusu parka transportu jau tagad nav kārtības. Kā lai tiek uz darbu? Lai paskaidro, kāpēc un ar kādām tiesībām viss, kas tiek darīts, ir tikai pret cil­vēkiem, bet nekas – par labu cilvēkiem.

(…)

Katru dienu man jāiet uz tramvaja pieturu pie 12. vidus­skolas. Un katru dienu tur šīs skolas skolēni smēķē un piegružo.

 

 

„Kurzemes Vārds” 2011. gada 1. jūnijs

Paziņojums

 

Cienījamie pasažieri!

SIA „Liepājas tramvajs” informē, ka no 2011. gada 1. jūlija

1. Braukšanas talona cena, pērkot kioskos, veikalos un tramvajos – Ls 0,40;

2. Braukšanas mēnešbiļetes cenas netiek mainītas:

– braukšanas mēnešbiļetes cena – Ls 12,00;

– braukšanas mēnešbiļetes cena – pensionāriem

(pensija nepārsniedz Ls 145) – Ls 6,00;

– braukšanas mēnešbiļetes cena skolēniem, donoriem

un Černobiļas seku likvidēšanas dalībniekiem – Ls 6,00.

 

 

„Kurzemes Vārds” 2011. gada 1. jūnijs

Tramvajs sprukās, ceļ cenu

 

No 1. jūlija Liepājas tramvaja biļešu cena būs 40 santīmu – gan pērkot biļeti kioskā, gan pērkot biļeti tramvajā.

Par to „Kurzemes Vārdam” pastāstīja pašvaldības SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks. Mēneš­biļešu cenas paliek iepriek­šējās.

„Izmaksas joprojām neva­ram nosegt,” sacīja A. Puks un atklāja, ka šopavasar uzņēmums trīs mēnešus nespējis sa­maksāt elektrības rēķinus. Tā­dēļ nolemts atkārtoti palielināt braukšanas maksu, lai gan vēl pavisam nesen, 1. aprīlī, cenas jau tika palielinātas. Grūtības savilkt galus kopā uzņēmumam esot kopš tā laika, kad valsts vairs nepiedalās dotēšanā. Bez tam cēlušās resursu cenas. Arī pašvaldība nespējot pietiekami dotēt, tādēļ nākas atkal izdevumus uzvelt uz pasažieru ple­ciem, sacīja A. Puks. Toties nevarot sacīt, ka pasažieru būtu kļuvis mazāk. Vai ar jauno cenu pietiks, lai izkļūtu no finanšu sprukām, vai nevajadzēs drīz celt atkal? A. Puks cer, ka līdz jaunajam gadam ar šo pietiks, bet pēc tam sabiedriskā transporta cenas Liepājā noteiks pašvaldības aģentūra.

SIA „Liepājas tramvajs” tik ļoti samazināts darbinieku skaits, ka nav vēl paspēts izravēt nezāles no sliežu ceļa un arī zālīte vēl nav pļauta. Tomēr drīzumā to sākšot darīt.

 

Nora Driķe

 

 

„Kurzemes Vārds” 2011. gada 7. jūnijā

Mazākie ir lētāki

Rubrika: Aktuāls viedoklis

 

Kā vērtējamas nākošgad gaidāmās pārmaiņas Liepājas sabiedriskajā transportā?

– Esam savākuši vairāk nekā 5000 parakstu par to, ka iedzī­votāji grib, lai mazietilpības autobusi kursētu arī nākotnē. Esmu apmierināts, ka pilsētas vadītāji sāk dialogu, redzu, ka internetā ir publicēts maršrutu projekts, tiekam uzklausīti, redzēsim, kā dialogs risināsies tālāk. Pašlaik nedomāju par to, vai nākotnē šajā sistēmā būs vieta manam biznesam, bet gribu, lai iedzīvotājiem būtu labāks, lētāks un ātrāks trans­ports. Un iedzīvotāji vēlas, lai būtu mazo autobusu maršruts no Atmodas bulvāra līdz Mir­dzas Ķempes ielai.

Pašlaik redzu, ka prioritāte tiek dota lielajiem autobusiem. Kāpēc tā? Pārrunāšu ar mūsu partijas ekonomistiem un juris­tiem, vai nav jāvēršas Konku­rences padomē. Lielajiem auto­busiem pašizmaksa būs lielāka, parēķiniet, cik tie patērē deg­vielu. Tikai divas vai trīs stun­das lielie autobusi brauc pilni, bet citās stundās pustukši. Bet pašvaldība maksās par katru nobraukto kilometru. Rodas jautājums: vai pašvaldība lī­dzekļus izlietos efektīvi?!

 

Sergejs Dikterjovs,

Liepājas domes deputāts un SIA „Centrdomnaremont” tehniskais direktors,

bizness – pasažieru pārvadājumi ar mazietilpības autobusiem.

 

 

„Kurzemes Vārds” 2011. gada 7. jūnijā

Trīs labas lietas

Rubrika: Aktuāls viedoklis

 

Kā vērtējamas nākošgad gaidāmās pārmaiņas Liepājas sabiedriskajā transportā?

­– Tā kā konkurss vēl nav izsludināts, vienīgais oficiālais informācijas avots ir Liepājas domes mājaslapā publicētā informācija, kas liek saprast, ka pilsētas sabiedriskā transporta organizācijā gaidāmas būtiskas izmaiņas. Līdz oficiālai kon­kursa izsludināšanai grūti kaut ko komentēt, jo konkursa noli­kumu neviens vēl nav redzējis.

Par pozitīvāko lietu tieši no pasažieru viedokļa var minēt ideju par vienotās biļetes ievie­šanu. Pašlaik sabiedriskā transporta sistēma ir sadrum­stalota – katram transporta veidam ir savas biļetes, savas mēnešbiļetes, savi noteikumi. Jaunā sistēma varētu sabied­risko transportu padarīt vien­kāršāku un saprotamāku.

Otrkārt, jaunajā sistēmā visiem transporta veidiem būtu jāstrādā pēc vienotiem principiem, proti, pēc Ministru kabineta noteikumiem, sabied­riskais transports kļūtu pieeja­māks pasažieriem ar īpašām vajadzībām, piemēram, pasa­žieriem ar kustību vai redzes traucējumiem (zemās grīdas transportlīdzekļi, vizuālā un audiālā informācija par pieturvietām).

Labi ir arī tas, ka beigsies strīdi un spekulācijas par iz­maksājamo dotāciju lielumu, jo pārvadātājiem maksās atka­rībā no nobrauktajiem kilomet­riem un no konkursā piedāvātās cenas, bet pasūtītāja ziņā paliks ieņēmumu iekasēšana un biļešu realizācija.

 

Uldis Kalniņš,

Liepājas Autobusu parka Mārketinga daļas vadītājs.

 

 

„Kurzemes Vārds” 2011. gada 7. jūnijā

Būs citādi maršruti un citādas biļetes. Vai būs labāk?

 

No 1. janvāra sabiedrisko transportu Liepājā pārraudzīs topoša patvaldības aģentūra „Liepājas Sabiedriskais transports”. Jūnijā plāno izsludi­nāt konkursu pārvadātājiem, lai izsolītu šos pakalpojumus uz astoņiem gadiem. Ar ko brauksim pa Liepāju nākam­gad un kā? Par to „Kurzemes Vārds” intervēja aģentūras pirmo un pašlaik vienīgo darbinieku – direktoru GIN­TU LŪSI.

– Ciktāl ir skaidrība par to, kas būs?

– „Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums” nosaka – no 1. janvāra vairs nevar būt pasažieru pārvadājumu pēc komerciāliem principiem (tā pašlaik strādā pilsētas mikrīšu firmas – N.D.), un ka visi tagad noslēgtie līgumi ar pasažieru pārvadātājiem ir spēkā ne ilgāk kā līdz 31. decembrim. Tādēļ aktīvi gatavojam konkursa no­teikumus. Visu Liepājas sa­biedriskā transporta tiklu sada­lām četrās daļās jeb lotēs, lai pēc iespējas vairāk pretendentu varētu startēt. Ārpus konkursa paliek Liepājas tramvajs, kas pieder pašvaldībai.

– Kāpēc tīklu dalāt tieši četrās daļās?

– Ir vairāki varianti. Varētu izsolē piedāvāt visu tīklu kopu­mā. Līdz ar to izslēgtu iespēju startēt maziem uzņēmumiem un samazinātos konkurence.

– Kā veidojās šīs daļas?

– Pirmkārt, Karostas tiltam pāri tiek tikai mazietilpības au­tobuss. Tāpēc kādā no lotēm ir jābūt šiem autobusiem. Lai pār­vadātājiem ļautu maksimāli pie­dalīties konkursa, vienā no šim lotēm ir tikai mazietilpības auto­busi. Otra lieta – Grobiņas marš­ruts ļoti lielu daļu veic Liepājā. Līdz ar to radās doma, ka šis autobuss jāiekļauj pilsētas tīklā. Tāpēc šajā autobusā darbosies visas Liepājas mēnešbiļetes un taloni. Pašlaik saskaņojam to ar Kurzemes Plānošanas reģionu, un viss liecina par to, ka no 1. janvāra Grobiņas un Dubeņu maršruti iekļausies Liepājas pilsētas maršrutu tīklā. Tā izveidojas otra lote, kurā ir gan lielie autobusi, gan mazie, jo uz Dubeņiem un uz lidostu ar lieliem autobusiem nav lielas nozīmes braukt visas die­nas garumā. Tātad šeit konkursā ir iespēja piedalīties arī pārva­dātājiem ar mazietilpības auto­busiem. Trešajā un ceturtajā lotē ir tikai lieli autobusi, vadoties no tā, ka Liepājā ir divi galvenie maršruti – trešais un sestais. Tie ir lielākie gan pēc attāluma, gan pēc pasažieru plūsmas. Ap šiem maršrutiem pieaudzējam pārējos maršrutus, kas ir retāki, bet tik un tā ir jāizpilda. Tā ap trešo un sesto maršrutu izveidojam trešo un ceturto loti.

Ir būtiski saprast, ka pēc šāda modeļa pārvadātājam ir vienalga, cik pasažieru ir autobusā. Tāpēc nevaram skatīties uz to, ka vienā maršrutā ir vairāk pasažieru un tas ir izdevīgāks, bet citā mazāk un tas ir neizdevīgāks. Konkursa kritērijs ir cena par kilometru. Modeļa paraugs ņemts pēc Klai­pēdas un Tartu pieredzes.

Tātad pašvaldības aģentūra koordinē un organizē visu sabied­risko transportu - gan tramvaju, gan autobusus. Aģentūra pārdos biļetes un saņems visus ieņēmu­mus no biļešu pārdošanas. Aģen­tūra organizē konkursu, kurā pārvadātāji piedalās un izpilda noteiktas tehniskās prasības autobusiem. Tālāk ir tikai viens kritērijs – cena par vienu no­braukto kilometru. Tieši tas ir tas, ko nosolīs pārvadātāji. Tālāk pārvadātājs brauc savu maršru­tu; ar GPS (globālā pozicionēšanas sis­tēma – N.D.) uz­skaita kilometrus, un aģentūra norēķinās ar pār­vadātāju par tiem. Nebūs kā tagad, kad pārvadātāji cīnās par pasažieriem, kā nu kurš māk.

Jebkurš pārvadātājs var pieteikties uz jebkuru no lotēm. Var viens pārvadātājs pretendēt uz visām lotēm vai uz vienu atsevišķi. Pārvadātājiem ir iespēja veidot apvienības un kopīgi piedalīties konkursā.

– Karostā ir tikai viens galapunkts. Vai paredzat vietu tikai vienam mazietilpības autobusu maršrutam?

– Pašlaik paredzam tikai vienu, pavisam citādāku nekā tagad ir. Vērtīgus priekšlikumus ir devuši mazo autobusu pār­vadātāji. Maršruts sākas Atmo­das bulvārī, tad ved pa Kalpaka, Aldaru, Jelgavas ielu līdz Olim­piskajam centram, pa Brīvības ielu, Jauno ostmalu, Kārļa Zāles laukumu un tad līdz promenādei, kur būtu galapunkts.

– Tad cilvēkiem būs jāpārsēžas, lai tiktu, piemēram, uz kapiem? Sabiedriskais trans­ports ir ļoti dārgs, vai tiešām jāpērk divas biļetes, lai tiktu tālāk?

– Pašlaik mums šķiet labs un vajadzīgs viens mikroautobusu maršruts. Bet pārvadātāji mums vēl iesniedz citus priekš­likumus, un pārrunājam, kas ir lietderīgi un kas nav. Nav uzstādījuma, ka jābūt tur vienam, di­viem vai sešpadsmit maršrutiem.

– Kāpēc galapunktu plā­nojat pie promenādes, nevis, piemēram, pie Pētertirgus vai Siena tirgu?

– Vai mums jānoslogo pilsē­tas centrs ar papildu transportu?

– Jūs jau nenoslogojat, bet otrādi – četru mikrišu mar­šrutu vietā centrā negribat ielaist nevienu.

– Samazinām dublējošos mikroautobusu reisus, bet palie­linām lielo autobusu intensitāti.

– Kāds no šīm pārmaiņām būs labums iedzīvotājiem?

– Viss sabiedriskais trans­ports būs vienas organizācijas pārraudzībā. Tas būs labāk saskaņots un koordinēts. Būs vieglāk veikt izmaiņas, ja būs nepieciešami papildu maršruti vai jāmaina intensitāte, lai saskaņotu tramvaju ar autobusu vai ar mazietilpības autobusiem. Mums būs tiesības veikt izmaiņas, domājams, piecos pro­centos no apjoma. Tomēr neva­ram paredzēt lielas pārmainās, citādi pārvadātājs nevarētu rēķināties ar cenu.

Sagaidām, ka konkursā star­tēs arī jauni pārvadātāji – ir izrādījušas interesi Latvijas kom­pānijas un arī kāda Igaunijas kompānija. Līgums uz astoņiem gadiem ir pietiekami daudz, lai līdzīgi kā Tartu konkursā uzvarētu pretendents no citurienes.

– Kā shēmu ietekmēs jau­nā tramvaja līnija, kuru atklās, domājams, pēc diviem ga­diem?

– Paredzam iespēju samazi­nāt autobusu pārva­dājumu apjomu vi­sās, izņemot pirmajā, mazietilpības auto­busu lotē. Mums ir dati par pasažieru skaitu maršrutos, bet nav datu par to, cik pasažieru pārsēdēsies no autobusa uz tramvaju. To nevaram prognozēt. Pasažieri nemainīs ieradumus vienā dienā.

Pašlaik vēl iekļaujam priekšlikumus, izstrādājam konkursa nolikumu. Prognozēja­mā maršrutu grafika projekts ir publicēts mājas lapas www.liepaja.lv sadaļā „Sabiedrība/ Transports”. Ar šo projektu var iepazīties jebkurā liepājnieks un ari Grobiņas iedzīvotāji, un mēs līdz 10. jūnijam labprāt saņemtu vēl kādus ieteikumus.

Vienīgā problēma ar mazas ietilpības autobusiem – tie ir jā­pielāgo invalīdu un bērnu vaja­dzībām, ratiņu pārvadāšanai, li­kums mums prasa, lai līdz 2016. gadam 30 procenti no visiem autobusiem būtu tam piemēroti.

– Ko uzskata par mazas ietilpības autobusiem?

– Mūs, pasūtītāju, interesē pēc iespējas lielāks pasažieru vietu skaits – varētu būt līdz 22 vietām, bet mūs ierobežo Karostas tilts, autobusa svars nedrīkst būt lielāks par 5 tonnām, šajā gadījumā tad maksimālais pasa­žieru vietu skaits ir 19.

– Vai būs iespējams no­pirkt vienotu biļeti un ar šo biļeti turpināt braucienu cita autobusā?

– Jā! Nākotnes jautājums ir ieviest laika biļeti. Bet tā no­teikti vēl nebūs no 1. janvāra.

Tagad plānojam mazliet citā­dāk. Esam paredzējuši ieviest visiem transporta veidiem vienoto biļeti, tās cenu neplānojam palie­lināt. Un ieviesīsim arī vienas dienas biļeti – ar to varēs braukt pa Liepāju krustam šķērsām no rīta līdz vakaram. Vienota biļete nozīmē, ka viena brauciena biļete der gan tramvajam, gan autobu­sam, gan mazajam autobusam. Protams, saglabājam arī katras dienas mēnešbiļeti. Esam iecerē­juši arī vienotu katras dienas mēnešbiļeti, ar kuru varēs braukt jebkurā pilsētas transportā – gan tramvajā, gan autobusā. Vēl pašlaik ir mēnešbiļete darb­dienām. Tā arī ir diezgan popu­lāra, un tādu plānojam ieviest arī tramvajam atsevišķi. Tramvaja mēnešbiļete būs lētāka nekā autobusu mēnešbiļete. Neplāno­jam paaugstināt mēnešbiļešu cenas.

Vēlamies novirzīt transporta plūsmu no rītiem un vakariem uz dienas vidu. Tiem cilvēkiem, kuriem nav tik svarīgi nokļūt pilsētā no rīta un vakarā, plāno­jam piedāvāt mēnešbiļeti, kas darbotos no pulksten 10 līdz pulksten 15, un tā darbotos arī brīvdienās. Un šī būs lētāka nekā mēnešbiļete katrai dienai.

– Karostas, Tosmares un Zaļās birzes iedzīvotāji ir teikuši, ka viņi vēlos vakaros nevar apmeklēt kino, teātri, koncertus un citus pasāku­mus, Vecgada salūtu, jo nav transporta.

– Palielinām intensitāti va­karos un no rīta. Bet es vēlreiz lūdzu iedzīvotājus: iepazīstieties ar grafiku projektu mūsu mājaslapā, jo vēl līdz konkursa izslu­dināšanas brīdim šos grafikus var uzlabot un pielāgot.

– Ar „Saskaņas centra” atbalstu ir savākti 5768 pa­raksti (6. jūnija dati) par to, lai saglabā mazos autobusus pil­sētas satiksmē. Vai ņemsiet tos vērā?

– Mēs ņemam vērā priekšli­kumus.

– Vai Liepājas Autobusu parks nediktē noteikumus? Kā mēdz izteikties lasītāji, ka Šķēle te visu diktējot.

–Ja visus noteikumus diktētu Liepājas Autobusu parks, tad visi Liepājas maršruti būtu viens iepirkumu objekts un kādam citam startēt būtu ļoti grūti. Cenšamies sabalansēt, lai varētu startēt arī mazāki pretendenti .

 

Paraksts zem foto: Aģentūras „Liepājas Sabiedriskais transports” direktors Gints Lūsis: „Galvenais, jābūt lietderībai gan iedzīvotāju ērtību, gan ekonomiskās efektivitātes ziņā. Nav jēgas braukāt kilometriem, kur nav pasažieru plūsmas, un maksāt pārvadātājam tikai par to, ka viņš braukā.”

 

Citāts: Pašlaik mums šķiet labs un vajadzīgs viens mikroautobusu maršruts.

 

Nora Driķe

 

 

„Kurzemes Vārds” 2011. gada 7. jūnijā

Kā vērtējat pilsētas sabiedriskā transporta sistēmu?

Rubrika: Es domāju tā

 

Bez sabiedriskā transporta būtu ļoti grūti iedomāties liepājnieku ikdienu, jo ne jau visi pa pilsētu pārvietojas paši ar savām automašīnām. Drīz vien sabiedriskā transporta sistēmā plānotas izmaiņas. Ielās satik­tajiem gājējiem jautājām: „Kā vērtējat pilsētas sabiedriskā transporta sistēmu? Kādas pārmaiņas būtu vajadzīgas?”

Maruta Dene – studente:

– Pašlaik, lai pārvietotos pa pilsētu, izmantoju tramvaju. Agrāk, kad dzīvoju no­malē, braucu ar autobusu. Cilvēkam jau svarīgi nokļūt no viena punkta līdz otram, un, ja sabiedriskais transports ir ērts un šo iespēju nodrošina, tad jau neko vairāk nevajag. Pašreizējā situācijā man nekādu jauninājumu nevajag.

Svetlana Marksa – uzņēmēja:

– Tik daudz, cik man nepiecie­šams Liepājas sa­biedriskais trans­ports, viss ir kārtī­bā. Biežāk izman­toju mikroautobusus, jo tie ir ātrāki par autobusiem. Manuprāt, būtiskas pārmaiņas nav vajadzīgas, bet ļoti labi būtu, ja uzbūvētu garāku tram­vaja līniju – līdz Ezerkrastam, tad auto­busi vakaros un rītos nebūtu tik pilni.

Anna Rumjanceva – pensionāre:

– Tikai sagla­bājiet maršruta taksometrus, bez tiem būs ļoti ne­ērta dzīve! Es lie­lākoties izmantoju tieši maršrutniekus, jo autobusi bieži vien brauc diezgan dīvaini ļau­dis, klaidoņi, kas ir netīri un ož. Tā kā dzīvoju pilsētas centrā, tad visur cen­šos aiziet kājām, ja vien nav jādodas uz attāliem pilsētas rajoniem.

Aleksandrs Djakonovs – lie­pājnieks:

– Ja vajag, braucu tikai ar maršrutniekiem vai personīgo transportu un stai­gāju kājām, kas labi veselībai. Ja gatavo pārmaiņas Liepājas trans­porta sistēmā, tad noteikti vajag konsultēties ar cilvēkiem, kuri autobusus izmanto, ir jāveic nopietns, pamatots pētījums. Piemēram, Ventspils ielā autobusu nav, jauni un veci iet kājām.

Lorita Černova – pensionāre:

– Ikdienā braucu ar auto­busu no Ezerkrasta uz centru un atpakaļ un es­mu ļoti apmierināta, man nekādu pārmaiņu ne­vajag. Autobusi nāk bieži. Biļetes cena ļoti svarīga, cerams, tā būtiski nemainīsies. Zinu, ka Cimdeniekos dzīvojošajiem ir grūti, jo no Liepājas uz turieni pēdējais autobuss izbrauc jau septiņos vakarā.

 

Daiga Lutere

 

 

2011. gada 16. jūnijs. „Kurzemes Vārds”

Viesus vizinās „Kultūras tramvajs”

 

Visu vasaru vienā no tramvajiem, kas kursēs ieras­tajā maršrutā, ceturtdienās vienu stundu no pulksten 12 uzstāsies Liepājas aktieri, mūziķi, folkloras kopas, būs cirka priekšnesumi.

Tas notiks projekta „Kul­tūras tramvajs” laikā. Braucienu sērija tiks atklāta sestdien pulksten 12, kad Liepājas cirka studijas „Beztemata” vadībā „Kultūras tramvajs” maršrutā dosies pirmo reizi. Maksa par braukšanu tajā neatšķirsies no ikdienas cenas: tātad, iegādājoties tramvaja biļeti, ikviens varēs gan nokļūt vēlamajā vietā gan ari brauciena laikā izbaudīt dažādus priekšnesumus.

„Kultūras tramvajs” atšķir­sies ar vizuālo noformējumu, un tas būs pamanāms ikvienam, norāda projekta īstenotāji. Pare­dzams, ka tramvajā brauks ari gids, kas pastāstīs par Liepāju, tās vēsturi un apskates vietām. Tuvākajās nedēļās „Kultūras tramvajs” piedāvās Liepājas teātra jauno aktieru priekšne­sumus, cirka studijas „Bezte­mata” un mīmu aktivitātes, Leļļu teātra programmu maza­jiem liepājniekiem, muzicēšanu kopā ar Austras bērniem, Baleta un deju studijas dalībnieču un folkloras kopas „Atštaukas” priekšnesumus.

 

Anda Pūce

 

 

2011. gada 17. jūnijs. „Kurzemes Vārds”

Gribām zināt!

 

Cirka studija „Beztemata” Solvitas Sudmales vadībā rīt pulksten 12.07 uzsāks projektu „Kultūras tramvajs”, kas ik ceturtdienu braucienu tramvajā krāšņos ar neparastu kultūras piedāvājumu.     

 

– Cik ilgi tramvajs brauc cauri pilsētai?

– 48 minūtes. Tas ir aplis no viena gala līdz otram un atpakaļ.

– Vai „Kultūras tramvajs” vienmēr brauks pa sliedēm?

– Ja nenotiks kādi neparedzēti apstākļi: zemestrīce, NLO vai vēl kas līdzīgs, taču ari tad, ja sliedes novirzīsies, mēs turpināsim braukt.

– Ko darīsiet, ja noķersiet zaķi?

– Ir izdomāts briesmīgs sods – cilvēkam bijis jābrauc šajā tram­vaja vagonā līdz rīta gaismai.

– Garākais attālums, ko esi no­braukusi?

– Garākie ir nolidotie attālumi – kilo­metros nepateikšu, bet visa Vakareiropa, Skandināvija ir apceļota, pat līdz Urālu kalniem esmu bijusi.

– Kā vislabāk veldzēties vasaras karstākajās dienās?

– Sešos no rīta jūrā iekšā.

– Jāņi vai Ziemassvētki?

– Ziemassvētki. Tad taču dāvanas dod, bet es esmu materiāliste.

 

 

2011. gada 18. jūnijs. „Kurzemes Vārds”

Pasažieru pārvadāšanā mikroautobusi joprojām tiks izmantoti

Rubrika: Vēstule

 

Pasažieru pārvadājumi ar mikroautobusiem Liepājā turpi­nāsies arī pēc izmaiņām sabiedriskā transporta pārvadājumu sistēmā. Pārvadājumi ar mazas ietilpības autobusiem nākamajā un arī turpmākajos gados notiks vismaz trīs sabiedriskā trans­porta maršrutos. Šie Liepājas pašvaldības plāni ir skaidroti arī visiem pašreizējo mikroauto­busu pārvadātāju firmu īpaš­niekiem vai vadītājiem. Diemžēl plašsaziņas līdzekļos šo firmu pārstāvji turpina apgalvot pre­tējo, tāpēc uzskatu par nepie­ciešamu vēlreiz skaidrot iecerēto reformu būtību.

 

Sistēmu pieprasa mainīt likumdošana

 

Plānotajām izmaiņām pasa­žieru pārvadājumu sistēmā ir vairāki iemesli. Viens no būtiskākajiem – šādas izmaiņas pie­prasa nozari regulējošie norma­tīvie akti jeb izmaiņas likumdošanā.

„Sabiedriskā transporta pa­kalpojumu” likums nosaka, ka visi līdz šim noslēgtie līgumi par pasažieru pārvadāšanu ir spēkā līdz 2011. gada 31. decembrim. Tas nozīmē, ka turpmāk tiesības veikt regulārus pasažieru pārva­dājumus pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos var pie­šķirt, pamatojoties tikai uz „Publiskā iepirkuma likuma” vai koncesijas pamata. Tas savukārt nozīmē to, ka Pilsētas domei par tiesībām veikt pasa­žieru pārvadājumus ir jārīko konkurss. Tāpēc Liepājas dome tuvākajā laikā izsludinās kon­kursu, kura noteikumi pašlaik tiek sagatavoti.

Izstrādājot konkursa notei­kumus, Liepājas pilsētas marš­rutu tīkls tiks sadalīts četrās daļās; divās no maršrutu da­ļām ir paredzēti pārvadājumi arī ar mazas ietilpības autobu­siem jeb mikroautobusiem. Piemēram, pārvadājumi pāri Kalpaka tiltam – uz Karostu un no tās – nav iespējami citādi, kā izmantojot tikai mazas ietilpības autobusus, kuru masa atbilst tilta nestspējai.

Konkursā varēs piedalīties pēc iespējas plašāks preten­dentu loks. Tātad mikroauto­busu pārvadājumi Liepājā tiks saglabāti! Vienīgās izmaiņas – likums pieprasa, lai tiesības veikt pasažieru pārvadājumus uzņēmumi turpmāk izcīnītu konkursa kārtībā, iesniedzot pašvaldībai izdevīgāko piedāvā­jumu.

 

Jāuzlabo kvalitāte un pieejamība

 

Pilnīgi piekrītu pārvadātāju viedoklim, ka pasažieru pārva­dājumi nav jāvērtē tikai no ekonomiskā viedokļa, bet arī no pakalpojuma kvalitātes un pie­ejamības aspekta.

Jau līdzšinējās juridiskās normas (Ministru kabineta no­teikumi) nosaka, ka 30 procentiem no pasažieru pārvadā­jumos izmantotajiem autobu­siem jābūt aprīkotiem un pieejamiem invalīdiem vai per­sonām ar bērnu ratiņiem. Tur­klāt ar 2016. gada 1. janvāri saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām pilnīgi visam sabied­riskajam transportam jābūt šādi aprīkotam.

Tas nozīmē, ka, iekļaujot mazas ietilpības autobusus kopējā sabiedriskā transporta sistēmā, pieejamība būs jāno­drošina ari mikroautobusos.

Lai gan „mikriņiem”, kā uz­sver paši pārvadātāji, pilsētā ir 20 gadu vēsture, šādu klientu interešu labā šajā laikā tomēr nekas nav paveikts.

Ir jārunā par vēl kādu lietu. Izveidojot vienotu sabiedriskā transporta sistēmu, viss Liepājas pilsētas sabiedriskais transports – lieli un mazi auto­busi, kā arī tramvajs – kursēs pēc noteikta grafika un visos transporta veidos būs iespējams izmantot vienu kopīgu brauk­šanas biļeti vai mēnešbiļeti.

Līdz ar to pasažierim, ie­gādājoties biļeti, nebūs jādomā par to, ar kāda veida transportu tam būs jāpārvietojas. Pārmai­ņas paplašinās pasažieru tiesī­bas izvēlēties jebkuru, sev izdevīgu, transportlīdzekļa veidu. Pašlaik vienotas biļetes iegādes iespējas pilsētā nav. Turklāt ar 2012. gada 1. janvāri iedzīvotā­jiem, kuriem ir piešķirtas brauk­šanas maksas atlaides, šīs atlaides būs spēkā ari mazas ietil­pības autobusos.

Pašlaik pašvaldība no iedzī­votājiem saņem daudz sūdzību par to, ka mikroautobusi bieži veic bīstamus apdzīšanas manevrus vai, gluži pretēji, brauc nepamato­ti lēni, jo to starpā notiek konku­rence pasažieru dēļ. Šādu nevaja­dzīgu konkurenci izdosies novērst ar jauno pasažieru pārvadājumu sistēmu, kas paredz, ka pašval­dība pārvadātājiem turpmāk maksās par nobrauktajiem kilometriem konkrēta maršruta ietvaros. Domāju, ka līdz ar to būtiski mazināsies bīstamās situācijas ielās.

Ieviešot pasažieru pārva­dājumu jauno modeli, tiks novērsta iespēja mikroauto­busiem braukt tikai tajos laikos un maršrutos, kuros ir lielāka pasažieru plūsma un kuri ir komerciāli izdevīgi. Bet rīta un vakara reisus, kā arī „neizde­vīgos” maršrutus atstājot „liela­jiem” autobusiem, kas savukārt palielināja šo pārvadātāju zau­dējumus un bija jākompensē no valsts un pašvaldības budžeta.

 

Vieglāk kontrolēt nodokļu maksātāju naudas izlietojumu

 

Viens no uzlabojumiem būs tāds, ka turpmāk ieņēmumi par braukšanas biļetēm tieši neno­nāks vis pie pārvadātājiem, bet tos kontrolēs pašvaldības pār­stāvji. Tas ir pareizi, jo pārvadā­tāji par saviem pakalpojumiem saņems nodokļu maksātāju naudu.

Tādējādi beidzot tiks iegūta patiesa informācija par sabiedris­kā transporta pasažieru skaitu Liepājā. Pašlaik pārvadātāju sniegtie dati pašvaldībai par pārvadātajiem pasažieriem ir stipri apšaubāmi, jo saskaņā ar tiem atsevišķi uzņēmumi ilgstoši strādā ar zaudējumiem, tomēr to maksātnespēja arī nerodas. Tas liek domāt, ka pārvadātāji uzrāda mazāku pārvadāto klientu skaitu nekā tas ir patiesībā. Līdz ar to tagad diskutējams ir jautājums, cik godprātīgi pārvadātāji līdz šim maksājuši nodokļus un kāds ir bijis Liepājas pilsētas un tās iedzīvotāju ieguvums.

 

Gaidām konstruktīvus priekšlikumus

 

Pašlaik turpinās iedzīvotāju aptauja par Liepājas pilsētas sabiedriskā transporta iespē­jamo krāsojumu. Bez tam iedzī­votāji un arī pārvadātāji, arodbiedrību un NVO pārstāvji, kā arī citi interesenti ir aicināti un joprojām var iesniegt savus priekšlikumus par autobusu kustības sarakstu jauno pro­jektu. Aptaujas jautājumi un autobusu kustības jaunais grafiks ir meklējami mājaslapas www.liepaja.lv sadaļās „Nedē­ļas jautājums” un „Transports”. Visi priekšlikumi un ieteikumi tiks analizēti un ņemti vērā.

 

Gints Lūsis,

pašvaldības aģentūras „Liepājas Sabiedriskais transports” direktors.

 

 

 

2011. gada 18. jūnijs. „Kurzemes Vārds”

Ne domes, ne mikriņu, bet iedzīvotāju pusē

Rubrika: Aktuāls viedoklis

 

Liepājā turpinās diskusijas, vai Pilsētas domes iecerētās izmaiņas sabiedriskajā transportā uzlabos satiksmi pēc būtības.

­– Arodbiedrību centra pārstāv­jiem ir bijusi tikšanās un saruna par gaidāmajām izmaiņām trans­portā gan ar domes izpilddirek­tora vietnieku Ronaldu Fricbergu, gan ar jaunās transporta aģen­tūras vadītāju Gintu Lūsi, un pēc tām šķita, ka viss ir kārtībā – baigi labi.

Bet tad uzklausījām arī triju firmu īpašniekus, kuras pārvadā liepājniekus ar mikroautobu­siem. Esam secinājuši, ka situāci­ja nav tik skaidra. Pirmkārt, ne­viens nav pateicis, kas reorgani­zācijas rezultātā notiks ar pa­rasto cilvēku – ar šoferi. Runa ir par apmēram 80 – 100 šoferiem. Bez tam šajās firmās strādā ari grāmatveži, dispečeri, atslēdz­nieki un citi – kas būs ar viņiem? Un šiem cilvēkiem ir ģimenes – tātad vismaz 300 cilvēku var ne­gatīvi ietekmēt satiksmes reor­ganizācija. Tas ir liels skaits, un ar viņiem nevar nerēķināties.

Arodbiedrību centrs nav ne­viena pusē – ne mikroautobusu firmu, ne domes pusē, mēs vairāk gribētu būt vidutāji, paliekam iedzīvotāju pusē – tātad to pusē, kuri grib, lai mikroautobusi paliktu Liepājas sabiedriskā transporta sistēmā.

Es uzskatu, ka vēl ir par maz skaidrots iedzīvotājiem, šofe­riem, kāda būs jaunā sistēma, un viss vēl nav salikts pa plaukti­ņiem. Šo lietu ar iedzīvotājiem va­jadzēja apspriest līdzīgā plašu­mā, kā tas notika, runājot par pil­sētas jauno ģenerālo plānojumu.

Darbojoties Pilsētas domes Trīspusējā konsultatīvajā pado­mē, regulāri redzu, ka pastāvīgi aktuāls ir jautājums par sabied­risko transportu vakara stundās pēc maiņas „Laumas” darbinie­kiem, tādas pašas problēmas ir vēlu vakaros tikt no centra uz Karostu, Tosmari, Zaļo birzi, Ezerkrastu – tā ir liela problēma, kas ir jāatrisina sabiedriskajā trans­portā, un es nerunāju par to, kas lai to nodrošina, lielie autobusi vai mazie. Par vajadzīgajiem uzlabo­jumiem pašvaldībai ir iesniegti gan „Liepājas metalurga”, gan „Liepājas papīra”, gan „Laumas” arodbiedrību priekšlikumi.

 

Toms Meiers,

Liepājas Arodbiedrību centra priekšsēdētājs.

 

 

2011. gada 18. jūnijs. „Kurzemes Vārds”

15 slapjas liepas

 

Vakar pirmās lietus lāses Liepāju sāka slapināt minūtes divdesmit pirms pulksten devi­ņiem. Lēni savu darbu sācis, tik­pat lēni, bet neatlaidīgi lietus turpināja līt līdz pēcpusdienai. Laukuma malas, kas atrodas starp Lielo, Peldu un Katoļu ielu, veido gandrīz precīzu vienādmalu trīsstūri. Zaļā zāle gluži kā sūklis tvēra katru krītošo lietus lāsi un paslēpa zemē, saknēs. Zaļums prasa slapjumu!

Peldu ielas pusē, kur auto­busu pietura „Katoļu iela”, pašā ielas malā aug rets koks pilsētā – ozols. Tā vecumu grūti noteikt, bet kuplie zari ielu visā tās pla­tumā pārklājuši kā ar smagu vē­dekli. Aiz pieturas trīsstūrveida laukumiņā piecpadsmit liepas un pašā centrā, uzkalniņā, viens bērzs. Koki, tāpat kā zāle, slapju­ma pievilkušies, stāv rāmi un lietū paļāvīgi mazgājās. Kā vecs cilvēks, kurš bez iebildumiem uzticas kopēja rokām, jo pats vairs nespēj sevi aprūpēt.

Lielajā ielā no Peldu līdz Katoļu ielai atraktas un nomainītas sliedes. Tramvaja vagoni šajā posmā centra virzienā brauc lēnāk un skanīgāk. Jaunie koka gulšņi vēl gaiša koka krāsā. Drīz tos apraks zem akmens šķem­bām. Katram jābūt savā vietā.

 

Daiga Lutere

 

 

2011. gada 18. jūnijs. „Kurzemes Vārds”

Pilns tramvajs kultūras

Rubrika: Reportāža

 

„Paldies, patiešām bija ļoti interesanti. Noteikti tur­piniet un lai jums izdodas,” izkāpjot no īpašā Kultūras tramvaja vagona, Liepājas dzelzceļa stacijas biedrības „Cietokšņa kopiena” pār­stāvjiem sacīja kāda pasa­žiere. Arī citu braucēju reak­cija pirmajā Kultūras tram­vaja izbraukumā bija pozitīva – ļaudis smaidīja, apbrīnoja cirka mākslinieku priekšne­sumus un iesaistījās etīdēs.

Lai gan ikvienam nācās pār­varēt nelielu apmulsumu, dienas vidū iekāpjot žurnālistu, foto­grāfu un operatoru, kā arī citu dī­vainu ļaužu pilnā vagonā. Ārēji ne ar ko īpaši neatšķirīgais „Lie­pājas tramvaja” vagons, kuru tikai rotāja krāsains uzraksts „Kultūras tramvajs” pie Drau­dzīgā aicinājuma Liepājas 5. vi­dusskolas pārvērtās transport­līdzeklī, kurā tramvaja Balstiņa ne tikai norādīja pasažieriem par attiecīgu uzvedību tramvajā, savlaicīgu biļešu iegādi, iepa­zīstināja arī ar to, kas īsti ir Kultūras tramvajs un pievērsa uzmanību vasaras lielākajiem sarīkojumiem, kas gaidāmi Liepājā. Ik pa laikam tramvajā iekāpa arī dažādi īpatnēji pa­sažieri – vecs jūrnieks, kuram bija uzticēta kontroliera loma, kāds kolorīts celtnieks, kurš pa vagonu pārvietoja sudrabotu statuju cilvēka augumā, mīloša māmiņa un negants bērnelis, kas pat pamanījās žonglēt ar na­žiem, daiļa māksliniece, kas, tramvajam piepildoties, kādu­brīd eleganti aizlieca vienu kāju aiz pleca, pamatīgi apmulsinot vienkāršos līdzbraucējus. Taču mulsums iekāpušos pavadīja tikai īsu brīdi. Lielākoties pa­sažieri ātri apjauta, ka atrodas Kultūras tramvajā, un labprāt ar smaidu iesaistījās etīdēs, pie­spēlējot cirka māksliniekiem. Viņi neskubināti atrādīja biļetes kontrolierim, pieskatīja niķīgo mazuli un ielaidās sarunās ar Balstiņu. Sidrabotā statuja gan ieviesa bijību, un tai pasažieri tuvojās retāk, toties no attāluma aplūkoja ar milzu interesi.

Bija pasažieri, kas speciāli bija atnākuši uz pieturu, lai izbrauktu ar Kultūras tramvaju. Ar sajūsmu uz vagonā notiekošo reaģēja ārzemnieki un citi Lie­pājas viesi, bet liepājnieki, ieraugot rosīšanos, secināja, ka „tas ir tas Kultūras tramvajs”, „tur to teātri spēlē” vai „avīzē bija rakstīts, ka būs cirks tramvajā”. Tomēr neviena atsauksme ne­bija negatīva. Tieši par to prieks arī Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja atvaļinātajai vadītājai Montai Kraftei, kas ir projekta idejas autore. „Biju burtiski apsēsta ar šo ideju un mani nepārsteidza, ka to atbals­tīja cirks, kas allaž iesaistās šādos projektos, bet biju ļoti gandarīta, ka arī citi, kurus uzrunājām, teica, ka viņi jau sen par to domājuši,” stāsta Monta. Vizinoties Kultūras tramvaja pirmajā braucienā, viņai vēl lielāku gandarījumu sagādāja pasažieru smaidi un pozitīvā reakcija. „Izskatās, ka arī pasa­žieri jau sen gaidījuši šādus neparastus līdzbraucējus tram­vajā,”  viņa secina.

Projekts „Kultūras tramvajs” ar Liepājas Kultūras un Lie­pājas Nevalstisko organizāciju projektu konkursos, kā arī Sa­biedrības integrācijas fondā iegūto atbalstu Liepājas tram­vaja pierastajā maršrutā turp­māk izbrauks katru ceturtdienu pulksten 12, lai ienestu jaunas, nebijušas sajūtas un intere­santas izklaides iespējas nefor­mālā vidē, ari iespējams nākotnē kļūtu par tradicionālu Liepājas pasākumu. Tā kā maksa par braukšanu Kultūras tramvajā neatšķiras no ikdienas brauciena cenas, tad, iegādājoties tramvaja biļeti, ikviens var gan nokļūt sev vēlamajā galapunktā, gan arī brauciena laikā izbaudīt da­žādas aktivitātes un priekšnesu­mus.

Šonedēļ tramvajā skanēs Līgo dziesmas folkloras kopas „Atštaukas” dalībnieču izpildī­jumā, bet turpmāk tramvajā jūs gaidīs gida stāstījums par Lie­pāju, tās vēsturi, pilsētas tū­risma apskates vietām, Liepājas teātra jauno aktieru priekšnesu­mi, jaunas cirka studijas „Beztemata” un mīmu aktivitātes, Liepājas Leļļu teātra program­ma mazajiem liepājniekiem, muzicēs Austrasbērni, priekšne­sumus rādīs Liepājas Baleta un deju studija un citi mākslinieki. Projekta īstenotāji neslēpj, ka priecāsies par jauniem part­neriem, kas gribētu iesaistīties Kultūras tramvaja aktivitātēs.

 

Anda Pūce

 

Paraksts foto: Kultūras tramvajs maršrutā devās pēc ikdienas grafika, tāpēc lielākoties pasažieriem pirms iekāpšanas nebija pat jausmas, ka viņu braucienu kuplinās cirka mākslinieku priekšnesumi.

 

Paraksts foto: Tramvaja Balstiņa, kuras lomā bija iejutušies Solvita Sudmale, iepazīstināja braucējus gan ar Kultūras tramvaja ideju, gan vasarā gaidāmajiem sarīkojumiem, kā arī kontrolēja vispārējo kārtību vagonā.

 

Paraksts foto: Cirka studijas „Beztemata” dalībnieki iejutās dažādos kolorītos tēlos, bet kopējais priekšnesums tapa sadar­bībā ar pārējiem pasažieriem.

 

 

2011. gada 22. jūnijs. „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Vai pensionāriem pienākas bezmaksas braukšanas biļete pilsē­tas sabiedriskajā transportā – autobusos un tramvajā?

* * *

Pirms nodod ekspluatācijā stacijas laukumu, lai no tramvaja izveido drošu un ērtu gājēju no­kļūšanu ar ratiņsomām stacijā.

 

 

2011. gada 25. jūnijs. „Kurzemes Vārds”

Konkurss par tramvaja līnijas būvniecību

 

Vēl vismaz mēnesis pa­ies, iekams būs gatava ie­pirkuma dokumentācija un varēs izsludināt jaunās tramvaja līnijas būvniecības konkursu, pastāstīja pašval­dības SIA „Liepājas tram­vajs” valdes loceklis Aigars Puks. Būvniecību, vistica­māk, sāks tikai 2012. gadā.

Dokumentācijas sagata­vošana ieilgusi, jo šis uzņē­mumam ir nebijis, unikāls un apjomīgs projekts, atzina A. Puks. Projektā „Jaunas tramvaja līnijas izbūve un esošo sliežu posmu rekons­trukcija” paredzēts izbūvēt jaunu tramvaja līniju 1,7 ki­lometru garumā līdz Ezerkrasta dzīvojamam masīvam un rekonstruēt vecās līnijas posmu 0,6 kilometru garumā.

Projektam šopavasar ir apstiprinātas 10,76 miljonu latu kopējās izmaksas, no tām apmēram 7 miljoni latu ir no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, bet pārējais – „no pašu līdzekļiem”, sacīja A. Puks. Paredzēts, ka pēc projekta īstenošanas „Liepājas tram­vajam” jāsasniedz pasažieru skaita pieaugums par 25 pro­centiem.

Tramvaja satiksmi par Ei­ropas naudu uzlabos arī Dau­gavpils, kas paredzējusi arī iegādāties jaunus tramvaja vagonus. Liepājā svarīgākais tomēr ir gādāt, lai būtu laba tramvaja infrastruktūra, teica A. Puks.

 

Nora Driķe

 

 

2011. gada 30. jūnijs. „Kurzemes Vārds”

Visbiežāk izvēlos tramvaju

Rubrika: Aktuāls viedoklis

 

Jūnija sākumā notika sabiedriskā transporta pasažieru aptauja, lai noskaidrotu liepājnieku domas par autobusiem, tramvaju un mikroautobusiem.

– Pilsētas sabiedrisko trans­portu izmantoju divas reizes dienā, kad braucu uz darbu un atpakaļ mājās. Priekšroku dodu tramvajam, jo tā pietura man iznāk tuvāk mājām un darbavietai. Ar tramvaju esmu apmierināts – tas kursē pietiekami bieži gan brīv­dienās, gan darba dienās, vienīgi vakaros varbūt varētu iet biežāk. Līdz šim tramvajvagoni ir bijuši tīri, arī attālums starp pieturām man šķiet pietiekams.

Dažkārt braucu arī ar autobusiem, bet mani ne­apmierina tas, ka atsevišķi jāpaņem biļete pie vadītāja – nepietiek ar to, ka uzrādu savu invalīda apliecību konduk­toram. Manuprāt, tā ir lieka papīra šķērdēšana, turklāt ir taču arī cilvēki, kuriem tiešām ir grūti paiet. Tad sanāk, ka viņiem jāpaņem biļete, jāiet atpakaļ un vēl jāsameklē sev vieta.

Mikroautobusus gan iz­mantoju reti, jo man ir in­validitātes grupa, tāpēc izvēlos to sabiedrisko trans­portu, ar kuru varu braukt bez maksas.

 

Egils Gulbis, strādājošs invalīds.

 

 

2011. gada 30. jūnijs. „Kurzemes Vārds”

Vēlas tīrību sabiedriskajā transportā

Rubrika: Pētījums

 

Jūnija sākumā „Kurzemes Vārds” sadarbībā ar Liepājas domes Sabiedriskā transpor­ta aģentūru veica iedzīvotāju socioloģisko aptauju par sa­biedrisko transportu. Pašval­dība aptaujā iegūtos datus iz­mantos sabiedriskā transpor­ta sistēmas sakārtošanai, bet ar dažiem datiem iepazīsti­nām arī lasītājus.

 

Pētījumā piedalījās 403 lie­pājnieki, ko aptaujas veicēji uzru­nāja tieši sabiedriskā transporta pieturās visā pilsētā. Apzinātus jautājumus uzdeva cilvēkiem, kas izmanto autobusus, tramvaju un mikroautobusus, lai pārvietotos pa pilsētu, un izvērtēt katra sa­biedriskā transporta veidu aici­nāja tikai tos, kas konkrēto trans­portlīdzekli izmantojuši pēdējā gada laikā. Aptaujā piedalījās 69 procenti sieviešu un 31 procents vīriešu, 28 procenti no aptaujas dalībniekiem ģimenē sarunājas krievu valodā, bet 71 procents – latviešu valodā. Aptaujas dalīb­nieki pārstāvēja visu vecumu gru­pas un dzīvo dažādos Liepājas mikrorajonos, pēc nodarbošanās vairums ir strādājošie, bet bija arī studenti un skolēni, bezdarb­nieki un pensionāri.

Pētījuma anketas jautāju­mus iedalīja trijos lielos blokos: pirmais no tiem apzināja pasa­žieru viedokļus par pilsētas auto­busiem, otrais – par tramvaju, bet trešais – par mikroautobusiem.

 

Ikdienā lieto autobusus

 

Interesanti, ka trīs ceturtda­ļas respondentu pēdējā gada lai­kā ir izmantojuši pilsētas autobu­su pakalpojumus. Tas ir populārs transportlīdzeklis visās vecuma grupās, bet visbiežāk (89 %) pen­sionāri norādījuši, ka izmanto autobusu. Autobusu regulāri iz­manto ap 80 procentu liepājnieku, kas dzīvo mikrorajonos – galve­nokārt Zaļajā birzē, „Laumas”, Karostas un arī Ezerkrasta mikrorajonā. Būtiski, ka 142 no visiem aptaujas dalībniekiem norādījuši, ka katru darba dienu brauc ar pilsētas autobusu, un tas rāda, ka šis ir populārākais no sabiedriskā transporta veidiem ikdienas lietošanā.

Lai raksturotu pasažieru ko­pējo attieksmi pret pilsētas au­tobusu sniegto pakalpojumu, ap­taujas laikā respondenti, kas pē­dējā gada laikā braukuši ar au­tobusu, izmantojot skalu no 1 līdz 6, kur 1 bija ļoti neapmierina, bet 6 – ļoti apmierina, novērtēja pakalpojuma 12 aspektus: pār­vietošanās ātrumu, precizitāti, citus pasažierus, tīrību, biļešu kontrolierus, stāvvietu ērtumu, sēdvietu ērtumu, iekāpšanas un izkāpšanas ērtumu, biļešu iegādi un kompostrēšanu, mēnešbiļetes iegādi, drošības izjūtu.

Interesanti, ka visus aspek­tus respondenti novērtējuši vai­rāk pozitīvi nekā negatīvi. Pasa­žieri visvairāk ir apmierināti ar biļešu iegādi, kompostrēšanu un pārvietošanās ātrumu. Jāņem vērā gan tas, ka mēnešbiļeti pē­dējā gada laikā ir izmantojuši tikai 154 respondenti no visiem aptaujātajiem. Starp sniegto vērtējumu un vecumu pastāv arī saistība – jo vecāks ir respondents, jo biežāk tas norādījis, ka ir ļoti apmierināts ar autobusu pārvietošanās ātrumu.

 

Visvairāk nepatīk stāvēt

 

Bet vislielāko neapmierinā­tību pasažieri izteikuši ar stāvvie­tu ērtumu, un visbiežāk par ne­ērtību, braucot autobusā stāvot, izteikuši jaunākie aptaujas res­pondenti vecumā no 16 līdz 25 gadiem, iespējams, tāpēc, ka tieši viņiem parasti nākas sēdvietas atdot vecākiem pasažieriem. Tomēr augsts neapmierinātības lī­menis (34 %) ir ari vecuma grupā no 26 līdz 35 gadiem. Respon­denti, kas dzīvo „Laumas” rajonā un Ezerkrastā, visbiežāk ir norādījuši, ka ir neapmierināti ar stāvvietām.

Otrs aspekts, kas visbiežāk novērtēts negatīvi, ir citi pasažie­ri. Vairākas reizes pie komentā­riem respondenti minējuši, ka neapmierinātības cēlonis ir bez­pajumtnieki, kas pārvietojas ar autobusu. Vismazāk pretenziju pret citiem pasažieriem gan ir 66 gadus veciem un vecākiem respondentiem. Aptaujātie, kas strādā, visbiežāk (31 %) citus pasažierus novērtējuši negatīvi, bet visma­zāk pretenziju ir pensionāriem.

Trešais vissliktāk novērtētais aspekts – autobusu tīrība. Ko­mentāros minēts, ka ne visi, bet dala autobusu esot netīri. Visnegatīvāk (37 %) tīrību autobusos novērtējuši jaunieši. Tāpat 42 % respondentu, kas autobusu iz­manto katru darba dienu, ir no­rādījuši, ka nav apmierināti ar autobusu tīrības līmeni.

Uz jautājumu, vai autobusi kursē pietiekami bieži, aptu­veni puse aptaujas dalībnieku (195) norādījuši, ka darbdienās reisu skaits ir pietiekams, bet mazāk nekā 100 cilvēku teikuši, ka nav pietiekams. Brīvdienās gan vairāk ir to, kas uzskata, ka reisu skaits ir nepietiekams, nekā to, kurus reisu skaits apmierina. Vairāk apmierināti ar autobusu kursēšanas biežu­mu ir nestrādājošie respondenti (74 %), bet mazāk apmierināti ir skolēni, studenti (64 %) un strādājošie (66 %).

Anketā bija lūgts nosaukt arī diennakts laiku, kad nepiecieša­mi papildu reisi, un visbiežāk pa­sažieri nosauca rīta stundas, kad visiem jābrauc uz darbu, kā arī vakara stundas, kad jānokļūst mājās no kādiem sarīkojumiem. No virzieniem, kur būtu nepiecie­šami papildu reisi, aptaujas da­lībnieki identificēja „Laumas” ra­jonu, Karostu un Ezerkrastu.

 

Ar tramvaju brauc reti

 

Tikai aptuveni puse no ap­taujas dalībniekiem pēdējā ga­da laikā braukuši ar tramvaju un piedalījās šī pakalpojuma izvērtēšanā. Arī tramvaja pasa­žieri lielākoties visus aspektus novērtēja vairāk pozitīvi nekā negatīvi. Vispozitīvāk novērtēts tramvaja pārvietošanās ātrums, precizitāte, biļešu kompostrēšana un biļešu iegāde.

Bet vissliktākās atsauksmes bija par stāvvietu ērtumu. Tāpat kā jautājumā par autobusu stāv­vietām, arī par tramvaja stāvvie­tām visneapmierinātākie (45 %) bija jaunākās grupas respondenti. Kopumā var apgalvot: jo jaunāks respondents, jo mazāk apmieri­nāts ar stāvvietu ērtumu. Visi pensionāri gan stāvvietas novēr­tējuši pozitīvi.

Otrs aspekts, ko visbiežāk no­vērtēja negatīvi, bija sēdvietu ēr­tums. Gan vīrieši, gan sievietes sēdvietas novērtē gandrīz vienlīdz negatīvi. No strādājošajiem katrs ceturtais respondents, kurš iz­mantojis tramvaju pēdējā gada laikā, bijis neapmierināts ar sēd­vietām. Trešais vissliktāk novēr­tētais aspekts ir tramvaja tīrība. Vīriešu starpā ir lielāka neapmierinātība ar tīrību tramvajā.

Lielākā daļa tramvaja pasa­žieru (36 %) tikai dažkārt brauc ar šo transportlīdzekli, tikai ap 17 % respondentu ar tramvaju pārvietojas katru darba dienu, 31 % brauc 2-3 dienas nedēļā, 16 % – vienu dienu nedēļā. No strādājošajiem respondentiem, kas pēdējā gada laikā ir izmantojuši tramvaju, 16 % to izmanto katru dienu, bet no skolēniem, studentiem –15 %.

Jautāti, vai tramvajs kursē pietiekami bieži, lielākā daļa respondentu atzinuši, ka gan brīvdienās, gan darbdienās reisu skaits ir pietiekams.

 

Mikroautobusi kā alternatīva

 

Mazliet vairāk nekā puse respondentu pēdējā gada laikā ir izmantojuši pilsētas maršruta mikroautobusu pakalpojumus. 71 % respondentu vecuma grupā 36-45 gadi pēdējā gada laikā ir izmantojis mikroautobusus. Visretāk tos izmanto 66 gadus ve­ci un vēl vecāki respondenti. No šīs grupas tikai 37 % pēdējā gada laikā ir izmantojuši mikroau­tobusus.

Visbiežāk mikroautobusus izmanto strādājošie respondenti. No 223 respondentiem, kas pē­dējā gada laikā izmantojuši mik­roautobusus, 53 % strādā. Starp respondentiem, kas ģimenē runā krieviski, mikroautobuss tiek izmantots vairāk nekā starp res­pondentiem, kas ģimenē runā latviski.

Respondenti, kas dzīvo pilsē­tas ziemeļu daļā – Zaļajā birzē (82 %), „Laumas” rajonā (74 %), Karosta (61 %), – biežāk norādī­juši, ka pārvietojas ar mikro­autobusiem. Arī 52 % Ezerkrasta iedzīvotāju snieguši šādu atbildi.

Lūgti novērtēt dažādus as­pektus, mikroautobusu pasažieri līdzīgi kā autobusu un tramvaju pasažieri vairāk pozitīvi nekā ne­gatīvi novērtējuši tos visus. Vis­pozitīvāk novērtēts maršruta mikroautobusu pārvietošanas ātrums. Visnegatīvāk novērtēta kategorija drošības izjūta, un visnedrošāk mikroautobusos jūtas tieši sievietes. Visi pensionāri mikroautobusus novērtējuši kā drošus, bet katrs piektais strā­dājošais, nestrādājošais un sko­lēns, students drošību mikro­autobusos novērtējis negatīvi. Otrs aspekts, kas visbiežāk no­vērtēts negatīvi, ir iekāpšana, iz­kāpšana, bet trešais vissliktāk novērtētais aspekts bija mikroautobusu tīrība. Respondenti, kas pēdējā gada laikā ir pārvieto­jušies ar mikroautobusu un kas strādā, visbiežāk tīrību novērtē­juši negatīvi (21 %).

Līdzīgi kā autobusu pasažieri arī mikroautobusu pasažieri, vai­cāti par diennakts laiku, kad ne­pieciešami papildu reisi, nosauca rīta stundas, kad visiem jābrauc uz darbu, kā arī vakara stundas, kad jānokļūst mājās no sarīko­jumiem. No virzieniem, kur būtu nepieciešami papildu reisi, mik­roautobusu pasažieri tāpat no­sauca „Laumas” rajonu, Karostu un arī Tosmari. Tomēr vairums pasažieru uzskata, ka gan brīv­dienās, gan darbdienās mikroau­tobusi kursē pietiekami bieži.

 

Zaļā krāsa patīk vislabāk

 

Pētījuma anketā iekļāva arī dažus papildu jautājumus par sabiedrisko transportu. Piemē­ram, kādā krāsā viņi vēlas redzēt sabiedrisko transportu pilsētā. Populārākā aptaujas dalībnieku izvēlētā krāsa ir zaļā, tai seko dzeltenā, bet trešā populārākā ir sarkanā krāsa.

Lūgti izvērtēt sabiedriskā transporta pieturas, vairums pasažieru viskritiskāk izteiku­šies par to, ka pieturvietās – nav sienu, aiz kurām patverties no vēja, mazliet labāk cilvēki iztei­kušies pārjumtiem pieturās, bet visvairāk apmierināti tie ir ar soliņiem, lai gan atzinuši, ka arī to dažviet trūkst.

Tieši uz pusēm dalās res­pondentu viedokļi jautājumā, vai viņi brauktu ar sabiedrisko transportu biežāk, ja tas kursē­tu biežāk. 175 cilvēki teica, ka brauktu biežāk, bet 178 atbil­dēja, ka tas neietekmētu viņu paradumus.

Bet, ja braukšanas biļetes cena palielinātos par 10 santī­miem, tad 164 respondenti re­tāk brauktu ar autobusu, bet 167 cilvēki turpinātu izmantot autobusus tāpat kā līdz šim. 129 pasažieri norādīja, ka brauktu retāk ar tramvaju, ja biļete kļūtu dārgāka, bet 121 cil­vēks teica, ka brauktu tikpat bieži. Savukārt, ja dārgāk iz­maksātu braukšana ar mikro­autobusu, tad 133 cilvēki brauk­tu retāk, bet 164 cilvēki atzina, ka izmantotu šo sabiedriskā transportlīdzekli tikpat bieži.

 

Anda Pūce

 

 

 

 

 

2011. gada 2. jūlijs. „Kurzemes Vārds”

Biļetes mums nav tās dārgākās

Rubrika: Aktuāls viedoklis

 

Kopš vakardienas ir paaugstināta tramvaja biļetes cena, un brauciens tramvajā liepājniekiem tagad maksā 40 santīmu – tikpat, cik autobusā vai mikroautobusā.

 

Ja elektroenerģijas cenas palielinās, tad loģiski, ka arī tramvajam izdevumi pieaug un biļešu cena jāceļ. Citādāk uzņē­mums strādātu ar zaudēju­miem, kas Liepājas pašvaldībai, visiem iedzīvotājiem – gan tiem, kas brauc ar tramvaju, gan tiem, kas nebrauc ar to, – galu galā jākompensē.

Tomēr nedomāju, ka 40 san­tīmu par braucienu būtu ļoti dārgi. Ja salīdzinām ar tuvākajām lielākajām pilsētām, tad jāteic, ka mums brauciena cena nebūt nav augstākā, gluži pretēji

– Liepājā tā ir viena no ze­mākajām. Piemēram, Rīgā viens brauciens ar tramvaju, trolej­busu vai autobusu, ja biļeti pērk kioskā, maksā 50 santīmu, Viļņā – 41, Tallinā – 67, Tartu – 58 san­tīmus. Turklāt, pērkot biļeti pie transportlīdzekļa vadītāja, ir jāmaksā vairāk, nekā to iegādā­joties kioskā, piemēram, Rīgā pie šofera biļete maksā 70 santīmu.

Pagaidām Liepājā, pērkot biļeti gan kioskā, gan trans­portlīdzeklī, cena ir vienāda. Te gan jāsaka, ka ar 1. janvāri plānojam paplašināt biļešu tirdzniecības vietu skaitu, pada­rot tās pieejamākas, bet pie transporta vadītāja biļetēm ir jāmaksā dārgāk nekā kioskā. Vienkārši, lai atslogotu trans­portlīdzekļa vadītāju. Lai pasa­žieri laikus iegādājas biļetes kioskā un šoferis var braukt, nevis pārdot biļetes. Tā ir visur pieņemta prakse, un, manuprāt, tā ir loģiska un pareiza, tāpēc nākotnē jāievieš arī Liepājā.

Būtiski, ka ar 1. janvāri Liepājā būs vienota biļete visam sabiedriskajam transportam, un tās cena netiks paaugstināta -biļete kioskā maksās 40 san­tīmu. Tas liepājniekiem ietaupīs gan laiku, gan līdzekļus. Jo, ja cilvēks īsti nezina, ar kādu transportlīdzekli brauks, un viņam jāpērk divi dažādi taloni, tad tas apgrūtina un sadārdzina šo procesu. Bet ar vienoto biļeti kā arī ar vienotajām mēneš­biļetēm varēs krustām šķērsām braukāt pa visu Liepāju un neuztraukties par biļetēm.

 

Gints Lūsis,

Pašvaldības aģentūras „Liepājas Sabiedriskais transports” direktors

 

 

2011. gada 7. jūlijs. „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

30. jūnijā laikrakstā lasīju par tīrību sabiedriskajā transportā. Par tīrību transportā man iebildumu nav, bet pieturvietas gan vajadzētu ap­sekot. Pie „Metalurga” tramvaja pieturā joprojām redzama Kravcova bilde. Tā ir saplēsta, nosmulēta. Kam tā jānoņem – Kravcovam pašam vai Agešinam? Jau jaunas vēlēšanas durvju priekša!

 

 

2011. gada 9. jūlijs. „Kurzemes Vārds”

Kad nodzīs bārdu džentlmenim

Rubrika: Pirmā sleja

 

Priecē tas, ka tveice nav atņē­musi mūsu lasītājiem enerģiju un vasaras jaukumi nav mazinājuši in­teresi sekot līdzi norisēm Liepājā un Latvijā, un ļaudis telefona zva­nos redakcijai izsaka savus novē­rojumus, viedokļus, vērtējumus, diskutē cits ar citu. Vairumam rep­liku var pievienoties, taču ir arī tā­das, ar kuru autoriem var pa­strīdēties vai pat iebilst tiem.

(…)

Pats par sevi saprotams, ka sa­biedriskā transporta pasažieriem rūp autobusu un tramvaja pieturas, un viņi sūdzas par to, ka citviet pieturās nav soliņu, citviet noju­mēm nav lielas nozīmes, jo visi niknie vēji svilpo cauri, bet citviet joprojām jāraugās uz saplēstiem plakātiem ar to cilvēku portretiem, kuri kandidēja vēlēšanās pagāju­šajā rudenī. Bet varbūt tas ir ievads jaunajai vēlēšanu kampaņai?

(…)

 

 

2011. gada 9. jūlijs. „Kurzemes Vārds”

Trijstūris ar apli vidū

 

Vakarrīt ap pulksten pusdes­mitiem Liepājas ielās vēl rāmi klīda nakts migla uz kociņa rūpīgi uztītas cukurvates krāsā. Vietā, kur trijstūri veido Zemnieku, Brīvības un Grobiņas iela, rūk­dami un virtuozi grozīdamies, strādāja divi traktori – zāles pļāvēji. Uz viena no tiem – jauns vīrietis ar ļoti nopietnu izteiksmi sejā. Uz viņa darba jakas uz­raksts „Tranzīts-L”. Atsitoties pret pļāvēja rotējošajiem nažiem, ik pa brīdim pašpārliecināti nočirkstēja kāds lielāks akmens vai asfalta gabals. Vīrus tas nekavēja, viņi turpināja strādāt.

Šo ielu trijstūrī iegulies nere­gulāras formas aplis – tramvaja sliedes. Grobiņas ielā ir tramvaja gala pietura. Blakus tai cītīgi strā­dāja sētniece, savā koši dzeltenajā vestē gluži kā eksotisks tauriņš iz­ceļoties uz laukumā augošo apšu, liepu un vītola lapu zaļuma, kas raksturīgs jūlijam. Vispār jau pārsteidzoši, ka par Liepājas priekšpilsētu lepni dēvētās Grobi­ņas vārdu liepājnieki atvēlējuši pavisam necilai, īsai, grantētai ieliņai, kurā ir tikai viena māja ar numuru 5. Protams, Grobiņu nevar salīdzināt ne ar Rīgu, ne Ventspili, ne Klaipēdu (šādi ielu nosaukumi mums ir!), bet tomēr!

Vienīgais divu stāvu koka nams ir tumšsarkanu ķieģeļu krāsā ar koši baltiem plastmasas logiem un vēl no padomju laikiem saglabājušos ielas nosaukuma plāksnīti, kurā uz tumšzila fona baltiem burtiem gan latviešu, gan krievu valodā rakstīts tas pats ielas nosaukums. Krieviskais variants ir aizkrāsots. Tieši tāda pati zīme ir uz Brīvības ielas 88. mājas stūra, jo šis nams ar vienu malu stāv arī Grobiņas ielā.

Migla lēni ceļas debesīs, bet ar dabas parādību pārliecinoši konkurē automašīnu un remon­tētāju saceltie putekļi, kas nāk no Brīvības un Zemnieku ielas krustojumā esošās dzelzceļa pārbrauktuves. Tramvaja vagons ar numuru 245 ir apgriezies un pa apli slīd centra virzienā. Sliedes iedžinkstas smalkā, metāliskā, liepājniekiem tik labi pazīstamā tonī. Bet varbūt šo skaņu rada tramvaja riteņi?

 

Daiga Lutere

 

 

2011. gada 15. jūlijs. „Kurzemes Vārds”

Izsludināts konkurss

 

Pašvaldība izsludinājusi konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu snieg­šanu ar autobusiem Liepājas pilsētas maršrutos. Pieteikumi jāiesniedz Liepājas domē līdz 18. augustam. „Sabiedriskā transporta pakalpojumu li­kums” nosaka, ka visi līdz šim noslēgtie līgumi par regulāra­jiem pasažieru pārvadājumiem ir spēkā līdz šā gada 31. decem­brim. Tas nozīmē, ka turpmāk tiesības veikt regulārus pasa­žieru pārvadājumus pilsētas sabiedriskā transporta marš­rutos var piešķirt, pamato­joties tikai uz „Publiskā iepir­kuma likumu” un tiesības veikt sabiedriskā transporta pakalpojumus ir jāizcīna at­klātā konkursā.

Pretendenta gada vidējam apgrozījumam kopā ar apakš­uzņēmējiem regulāros pasa­žieru pārvadājumos par ie­priekšējiem trim noslēgtajiem finanšu gadiem (2008., 2009., 2010.) ir jābūt ne mazākam par 120 000 latu bez PVN, kā arī jābūt vismaz trīs gadu pieredzei regulāros pasažieru pārva­dājumos, par ko ir saņemta pozi­tīva pasūtītāju atsauksme. Autobusu vecums visā līguma laikā nevar būt lielāks par 10 gadiem. „Sabiedriskā trans­porta pakalpojumu likums” nosaka, ka konkurss nav jārīko par tiesībām veikt regulāros pasažieru pārvadājumus ar tramvaju, jo tramvajs pieder Liepājas pilsētai. Ar pašval­dības SIA „Liepājas tramvajs” no 2012. gada 1. janvāra ir jāno­slēdz jauns līgums.

 

 

2011. gada 18. jūlijs. „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Kāpēc nav katru dienu autobusu reisu uz Dienvidu ka­piem, tikai brīvdienās? Visi au­tobusu maršruti ved pa M. Ķem­pes ielu. Un grib vēl tramvaja līniju uz turieni pagarināt. Au­tobusu pieturā pie Dienvidu kapiem nav nojumes, cilvēkiem nav, kur paglābties no lietus vai saules stariem. Kapus parasti apkopj vecāku gadagājumu ļau­dis, viņiem šis ceļš ar kājām no tramvaja gala pieturas līdz ka­piem ir ļoti grūts.

 

 

2011. gada 23. jūlijs. „Kurzemes Vārds”

Kā es tramvajā kultūru sasmēlos

 

Mans plāns bija vien­kārši īstenojams. Vismaz sākumā tā šķita. Gribēju dzirdēt un redzēt, kas īsti notiek šās vasaras jaunajā, tūristiem un arī liepājnie­kiem domātajā projektā „Kultūras tramvajs”. Biju dzirdējusi, ka tāds pa slie­dēm brauc ceturtdienās. Tikai, kā precīzi uzzināt, kur tieši man jābūt, lai kultūru nepalaistu garām?

Prātīgāk noteikti būtu bijis zvanīt uz Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroju un informāciju iegūt tur, bet pie­zvanīju uzņēmumam „Liepājas tramvajs”. Dispečere paskaid­roja, ka manis gaidītais tram­vajs sāks kustēt no galapunkta pulksten 11.56. Kad un kur tieši sāksies kultūra, skaidru ziņu ne­bija. Lai būtu pēc iespējas tuvāk ga­lapunktam, tramvajvagonā ar nu­muru 238 iekāpu pieturā pie 1905. gada ielas un no­pirku biļeti. Va­gonā ikdienišķa noskaņa, sē­došie un stāvošie pasažieri garlaikotām sejām vēroja pa Rīgas ielu garām slīdošās jau, iespējams, tūkstošreiz redzētās mājas. Sapratu, ka jājautā vadītājai, vai esmu īstajā vietā un laikā. Viņa mierināja, ka vieta esot īstā, bet programma sāksies tikai pilsētas centrā.

Tā arī notika. Pieturā pie tirdzniecības nama „Kurzeme” tramvajā iekāpa kuplāks ļaužu pulciņš nekā citviet, un pēkšņi no pašas aizmugures atskanēja mundra vīrieša balss: „Labdien, cienījamie pasažieri!” Stingri pieķēries pie roku balsta, megafonā runāja gids Andis Lācis.

Līdz Jūrmalas ielai viņš paguva pastāstīt par vairā­kiem ievērības cienīgiem, gar tramvaja logiem garām slī­došiem objektiem, bet, kad bijām šķērsojuši Jūrmalas ielu, paziņoja, ka tagad esam iebraukuši Liepājas kādreizējā ārpilsētā, kur vēl pagājušā gadsimta divdesmitajos gados bijušas pļavas, dārziņi un ganī­bas lopiem. Tikai nepilns gad­simts, un, skat, kādas pār­maiņas notikušas! Stāstam par Liepājas vēsturi turpi­noties, uzzināju, ka 1625. gadā Liepājā bijuši reģistrēti tikai apmēram 1000 iedzīvotāju. Maz? Jā, maz, jo skaitīti tikai svarīgie ļaudis – vācu tautības iedzīvotāji. Pārējie, t.i. vien­kāršais darbaspēks, nebijis tik nozīmīgs, lai to dēļ tērētu tinti un papīru.

Izrādās, ka Līvas kapsēta ir viena no vecākajām pilsētā un tā interesanta tieši dalīto apbedījuma vietu dēļ, pie­mēram, joprojām saglabāju­šies ebreju kapi. Līvas kapos esot atrodama kāda patiešām veca seno kuršu apbedījuma zīme. Tieši kur tā ir – cītīgi jāmeklē pašam vai jānoalgo zinošs gids. Tramvaja riteņi, braucot pa taisno Klaipēdas ielas posmu Dienvidrietumu rajona virzienā, metāliski čirk­stēja tādā sajūsmā, ka dažu­brīd gida stāstāmais nebija pat saklausāms.

Pasažieri, kas iekāpa pie­turās, ieraugot un sadzirdot megafonā runājošo vīrieti, uz­vedās kā nu kurš. Kāds gaužām vienaldzīgu skatu sameklēja sēdvietu, jo ne jau pirmo reizi piedzīvoja vagonā notiekošo. Kāds cits, mazliet uztraukts, bet nezaudējot pašcieņu, vis­pirms kompostrēja talonu un tad it kā starp citu pagrieza galvu runātāja virzienā, lai beidzot saprastu, kas īsti no­tiek. Tā kā gids vislabāk bija dzirdams tikai tramvaja aiz­mugurē, vairāki pasažieri jau­nieši, stāvot vidusdaļā, tīri ieinteresēti pagriezās pret vagona aizmuguri un klausījās stāstītajā, kamēr nebija jāiz­kāpj.

Nebūt nenāca par sliktu atkal uzzināt, ka Liepājā elek­triskais tramvajs sācis kursēt jau tālajā 1899. gadā un kād­reiz tā līniju bijis iecerēts pagarināt līdz Bernātiem. To jau noteikti zināt, ka Latviešu biedrības nams uzcelts 1935. gadā, bet pamatak­mens Sv. Trīsvienības katedrālei zemē likts 1742. gadā. Droši vien katrs liepājnieks, nakts vidū pamodi­nāts, zinās teikt, ka Liepājas ostas pir­mie paplašināšanas un tirdzniecības ka­nāla izbūves darbi sākušies 1697. gadā. Labi. Tas bija joks. Arī man šie gadskaitļi nebūtu prātā, ja stāstīto nebūtu pierakstījusi.

„Kultūras tramvajam” ele­ganti nolīgojot no tilta, ie­braucām Jaunliepājā. Atzīšos, tas man bija jaunums, ka 19. gadsimta beigās vieta, kur tagad plešas Raiņa parks, saukta par Alkšņiem, jo nekas cits pārpurvotajā vietā neesot audzis. Lai arī mazliet balss toni pieklusinājis, gids tur­pināja stāstījumu arī atpakaļ­ceļā uz centru. Pēc tramvajā nosēdētām 44 minūtēm izkāpu tajā pašā pieturā, kur iekāpu. Man jau šķiet, ka noteikti esmu kļuvusi vairāk apgaismota nekā tad, kad tikai kāpu iekšā kul­tūras tramvajā.

 

Citāts: Pasažieri, ieraugot un sadzirdot megafonā runājošo vīrieti, uzvedās kā nu kurš.

 

Daiga Lutere

 

Uz foto: Gids Andis Lacis ieņēmis vietu vagona paša aizmugurē.

 

 

2011. gada 27. jūlijs. „Kurzemes Vārds”

Aldaru ielā raud par nocirstajiem kokiem

 

(…)

Sakarā ar dažādu projektu īstenošanu Liepājas ielās koku izciršana jau notikusi un vēl no­tiks arī citur. Kur – to skaidroja M. Kaņevska. Vērienīgāko pro­jektu īsteno Zirņu ielā, kur kopu­mā septiņu kilometru garumā līdz pat savienojumam ar Zem­nieku ielu ir paredzēts nocirst 843 kokus un krūmus un to vietā no jauna iestādīt 1053 kokus un krūmus. Jau pērn 855 koki nozā­ģēti Brīvības ielā, kur vietā pa­redzēts iestādīt 1035 kokus – melnalkšņus, sudrabvītolus un sarkanās kļavas. Rekonstruk­cija paredzēta arī Apšu ielā un pēc tās pabeigšanas tur iestādīs 47 kokus – gan apses, gan baltās papeles. No koku izciršanas ne­izdosies izvairīties, arī pagarinot tramvaja līniju. Tur paredzēts likvidēt 84 kokus, to vietā nāks 39 jauni koki, bet M. Ķempes ielā pārstādīs jau augošos 56 kokus, kas iestādīti tikai pirms dažiem gadiem.

Lai arī nozāģēto koku vietā stāda jaunus, kopumā pilsētā ko­ku paliek mazāk, jo kokus likvidē ne tikai dažādu projektu īstenošanas gaitā, bet tos izzāģē arī iedzīvotāji savos īpašumos.

 

 

2011. gada 27. jūlijs. „Kurzemes Vārds”

Huligāni ar bisi

 

Otrdienas naktī Pašvaldības po­licija saņēmusi informāciju, ka jau­nieši tramvaja pieturā Rīgas ielā lau­žot lampas. Kad ieradušies policisti, huligāni metušies bēgt, un viens no tiem nometis bisi. Viens no huligā­niem aizturēts, viņam tagad būs jā­skaidro, ko naktī ar ieroci pilsētā plā­nots darīt.

 

 

2011. gada 28. jūlijs. „Kurzemes Vārds”

Kur tā iela, kur tas nams

 

Pamazām mainās paau­dzes, un aizvien mazāk pa­liek to cilvēku, kuri atceras, kāda bija pilsēta pirms kara un kā mainījās pēc tā. Arī jaunieši un cilvēki pusmūža gados nevar iedomāties, ka kādreiz pa Raiņa un O. Kalpaka ielu kursēja tramvajs, kā plašā teritorijā, kur tagad atrodas Klaipēdas ielas dzī­vojamais masīvs, izskatījās zaļie klajumi ar atsevišķiem kokiem.

(…)

Pašreizējā tirdzniecības na­ma „Kurzeme” vietā pēc kara at­radās bombardēšanu pārcietušas šeit kādreiz esošā divstāvu nama sienas ar milzīgu pagrabu, ēkā at­radās Armijas ekonomiskais vei­kals. Kad drupas novāca, viss kvartāls līdz Kungu ielai izska­tījās kā uz laiku sakārtots kla­jums. Tajā 50. gadu vidū vairākas reizes savu telti cēla mūsu pusē ar viesizrādēm ieradies cirks. Jauno universālveikalu uzcēla tikai 1961. gadā. Un tad tam ie­pretī no skvēra puses vēl bija sa­glabājusies šaurā sabiedriskā tualete. Bet pie tagadējā veikala „Šautra” bija 2. maršruta tram­vaja gala pietura ar apļveida ceļu.

(…)

 

Kirils Bobrovs

 

 

2011. gada 2. augusts. „Kurzemes Vārds”

Nesamazinās vēlme stūrēt dzērumā

 

(…)

Ar alkohola lietošanu nesais­tīts negadījums sestdienas vaka­rā noticis Rožu ielā. 1967. gadā dzimušais automašīnas „Kia Ceed” šoferis krustojumā ar K. Valdemāra ielu nebija pama­nījis luksofora sarkano signālu, tādēļ notikusi sadursme ar tram­vaju. Šīs neuzmanības dēļ cietuši trīs automašīnas pasažieri.

(…)

 

 

2011. gada 2. augusts. „Kurzemes Vārds”

Izjaukto māju piedāvās Grobiņai

 

Liepājas dome gatavojas nojaukto māju, kuras adre­se bija Krišjāņa Valdemāra ielā 32b, bez atlīdzības no­dot Grobiņas Novada domei.

Ir saņemta Grobiņas Novada domes vēstule ar apliecinā­jumu, ka tā ir gatava ēku pārņemt un paredz to pārvietot uz Tāšu muižu, kas arī ir Grobiņas pašvaldības īpašums, skaidro­ja Liepājas domes Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Māris Egmanis. Šādu ieceri akceptē arī valsts kultūras pieminekļu aizsardzības in­spekcija. Par ēkas nodošanu kaimiņu pašvaldībai Liepājas dome vēl lems sēdē ceturtdien.

Toties vēl nav atrasts nāka­mais potenciālais īpašnieks otrai nojauktajai ēkai, kas arī atradās K. Valdemāra ielā 32b. Ja šo ēku uzbūvēšanai jaunā vietā nevēlēsies neviena paš­valdība, tad tā tiks novērtēta un māju mēģinās pārdot kā­dam, bet tikai tādam preten­dentam, kurš šo ieceri būs saskaņojis ar VKPAI, stāstīja M. Egmanis. Turpretī pašvaldī­ba citai pašvaldībai ēku var nodot bez atlīdzības.

Neapdzīvotās un ļoti bēdīgā izskata ēkas nojauca, jo K. Val­demāra ielu kvartālā no Peldu līdz Rožu ielai rekonstruēs – paplatinās, un būvdarbus sāks tuvākajās dienās, pirmdien sacīja Liepājas domes izpilddi­rektora vietnieks Didzis Jēriņš. Ģenerāluzņēmējs būs SIA „Aizputes ceļinieks”. Ielu paplati­nās, lai varētu organizēt auto­satiksmi vienā joslā (pašlaik šajā posmā ir tikai tramvaja satiksme), atjaunos apakšze­mes komunikācijas (kanalizā­ciju, ūdensvadu, ierīkos lietusūdens kanalizāciju), ielas ap­gaismojumu, labiekārtos tram­vaja pieturvietu, ierīkos lukso­forus abos krustojumos.

 

Nora Driķe

 

 

2011. gada 5. augusts. „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Ar ko Liepājas autobusi at­šķiras no Liepājas tramvajiem?

Tāda pati cena un tādi paši „zaķi”!

 

 

2011. gada 6. augusts. „Kurzemes Vārds”

Amatpersonas atbild

 

Ansiņa kungam. Vai tiešām viņš nesaprot, ka invalīdiem, māmiņām ar puncīšiem, kas gaida tramvaju dienvidu virzienā K. Valdemāra ielas pieturā, turpat aiz domes žoga, ir grūti stāvēt. Vai tik sarežģīti ierīkot soliņu? Kad tur saimniekoja „Narvesen”, bija divi soliņi, tagad palicis tikai viens ar trim dēlīšiem.

 

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš:

– Pilsētas dome pozitīvi vērtē iedzīvotāju aktivitāti – liepājniekus, kuri vēršas pašvaldībā ar ieteikumiem, paužot savu viedokli, kas pilsētā būtu jāmaina vai jāpapildina.

Nākotnes skatījumā pilsētā paredzēts izvietot vairākus desmitus jaunu soliņu – gan pludmalē, gan mikrorajonos, gan sabiedriskā transporta pieturvietās. K.Valdemāra ielas tramvaja pieturā pie tirgus (virzienā uz Klaipēdas ielas pusi) soliņu ar nojumi, kur iedzīvotāji varēs paslēpties gan no lietus, gan no vēja, ir paredzēts uzstādīt šoruden projekta „K. Valdemāra ielas un luksoforu objektu rekonstrukcija posmā no Peldu līdz Rožu ielai, Liepājā” ietvaros. Kamēr minētais projekts vēl nav īstenots, aicinu iedzīvotājus izmantot tramvaja pieturvietā jau esošo soliņu.

 

 

2011. gada 16. augusts. „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Regulāri braucu ar mašīnu un vēroju – pie domes, krustojumā ar K. Valdemāru ielu, šoferi brauc bru­tāli. Krustojums ir grūti pārredzams, īsu brīdi deg zaļā gaisma luksoforā. Varbūt varētu izlikt brīdinājuma zīmi, ka priekšā ir tramvaja ceļš, vai arī zīmi „Stop” pirms krustojuma, lai šoferi būtu uzmanīgāki. Daudzi ir tik steidzīgi, ka neievēro luksofora signālus un cenšas pēdējā brīdī šķērsot krustojumu.

 

 

2011. gada 20. augusts. „Kurzemes Vārds”

Apšaubāma māksla

 

Kaut arī policija paziņojusi, ka tai izdevies notvert veselu pulciņu ķēpātāju, kas Liepājā izklaidējas, apzīmējot namu fasādes, sabiedriskā transporta pieturvietas un jebkurus citus objektus, kurus vien iespējams izmantot šim mērķim, tomēr viltus mākslinieki nerimstas. Pilsētā parādās arvien jauni ķēpājumi, turklāt to autori īpaši iecienījuši tieši vistīrākās vietas. Ja izremontēta un ar gaišu krāsu nokrāsota kāda ēkas fasāde vai žogs, tad ķēpātāji būs klāt nekavējoties, lai uz tīrā laukuma atstātu savu nospiedumu. Tāpat iecienītas ir sabiedriskā transporta stiklotās pieturvietas. Attēlā redzamā tramvaja pietura šāda izskatās regulāri. Atbildīgie dienesti gan cenšas un ķēpājumus ātri vien notīra, taču pēc pāris dienām tie atkal ir redzami.

 

 

 

2011. gada 25. augusts. „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Kādreiz senos laikos bija kārtīb­nieki, policisti, vēlāk miliči, kas tram­dīja sētniekus, namu īpašniekus, lai pat ezermalas ar izdedžiem klātās ielas būtu sakoptas, noravētas. Tagad skatos – Raiņa ielas tramvaja sliedes – zālājs, pat Lielajā ielā zaļa zālīte starp sliedēm, nerunāju par posmiem, kur sliedes nav ielas brauktuvē. Zaļa zālīte apņem bruģi arī pie mūsu cienījamās avīzes namdurvīm. Ja pie dzelzceļa stacijas uzkāpj uz gājēju tilta, skats uz sliežu ceļiem šausmīgs. Kā vilcienu sastāvu apkalpotāji nesapinās metru garās nezālēs?!

 

 

2011. gada 25. augusts. „Kurzemes Vārds”

Met ar akmeni tramvajam

 

Policija saņēmusi informāciju par savdabīgu izklaidi otrdienas vakarā. Ap pulksten pusvienpadsmitiem pagaidām nenoskaidrota persona izklaidējas, metot ar akmeni braucošam tramvajam. Transport­līdzeklim izdauzīts loga stikls. Par laimi, cilvēki nav cietuši.

 

 

2011. gada 25. augusts. „Kurzemes Vārds”

K. Valdemāra ielā sāk ar ietvi

 

SIA „Aizputes ceļinieks” sācis Krišjāņa Valdemāra ielas rekonstrukciju kvartālā no Peldu līdz Rožu ielai. Pir­mais darbs būs nomainīt ietvi gar Pilsētas domi un Svētā Jāzepa katedrāli, pēc tam uzņēmums sāks darbu ielas otrajā pusē, pastāstīja būv­darbu vadītājs Harijs Slampe.

Kvartālā tiks izbūvēta lietus ūdens kanalizācija, sadzīves kanalizācija, rekonstruēts ap­gaismojums, iela tiks paplatināta, lai to varētu atvērt arī auto­transportam, izbūvēs ielas un ietvju segumu. „Vēl mēs Katoļu skolai (tā arī atrodas šajā kvar­tālā ielas malā) siltināsim pama­tus 70 centimetru dziļumā,” teica H. Slampe. Būvnieki darbus plā­nojot tā, lai gājēji var iet pa vienu ielas pusi, kamēr tiek pārbūvēta otra. Tramvaja satiksme, pro­tams, nedrīkst būt traucēta. Vēl būs jālabiekārto tramvaja pietu­ra un jāizbūvē luksofors K Val­demāra un Rožu ielas krustoju­mā.

„Termiņš ir novembris, gra­fikā iekļaujamies,” teica H. Slam­pe.

Daži liepājnieki „Kurzemes Vārdam” ir jautājuši, kādēļ vajadzēja pēc tam, kad nojauca ēkas K Valdemāra ielā 32b, to vietā iesēt zālīti, ja bija zināms, ka sekos ielas paplašināšana un zālīti nāksies uzart. Domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš skaidroja, ka tā gluži nav taisnība: „Visu laukumu neplēsīs augšā, tikai malu 2-3 metru pla­tumā. Bez tam starp ēkas nojauk­šanu un ielas būvdarbiem bija di­vu triju mēnešu nobīde, nevarēja skaidri zināt, kad projekts sāk­sies. Loģiski, ja ielas būvnieki šo vietu pašreiz izmanto par mate­riālu laukumu vai arī izbraukās to, viņiem pēc tam laukums būs jāsakārto un jāatstāj tāds, kāds bija.”

 

Nora Driķe

 

Uz foto: K. Valdemāra ielas kvartālu rekonstruē, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudu. Ielas pārbūve iekļauta Liepājas apgaismojuma rekonstrukcijas projektā. „Aizputes ceļinieks” darbus veic par 143 419,53 latiem, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

 

 

2011. gada 26. augusts. „Kurzemes Vārds”

Skolēni 1. septembrī brauks bez biļetes

 

Skolēni Liepājas sabied­risko transportu – autobusus un tramvaju – 1. septembrī drīkstēs izmantot bez maksas, pavēstīja Pilsētas domes sabied­risko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone. Mēnešbiļetes skolēni varēs iegādāties savās skolās līdz 10. septembrim.

Ar 1. septembri autobusi brauks pēc ziemas grafika – tātad biežāk. Bez tam ar 1. septembri atsāks kursēt speciālie reisi skolēnu pārvadāšanai: 1A (Pulkveža Brieža iela – Mirdzas Ķempes iela) – pulksten 7.40; 1S (Slimnīca – 15. vidusskola)  – pulksten 7.50 un 4S (Slimnīca – viesnīca „Līva”) – pulksten 7.30.

Pašvaldības aģentūras „Lie­pājas Sabiedriskais transports” direktors Gints Lūsis aicina arī skolēnus ievērot, ka šovasar Lie­pājā ieviesta jauna kārtība – au­tobusos jāiekāpj pa priekšējām durvīm, bet izkāpt drīkst pa pārējām durvīm. Iekāpšanas vie­ta autobusu pieturvietās mar­ķēta ar dzeltenu krāsu vai spe­ciālu dzeltenu bruģi. Šī kārtība mācību gada sākumā var būt neierasta bērniem, tādēļ G. Lū­sis lūdz, lai vecāki pievērš tai uzmanību un savām atvasēm izskaidro, kā jābrauc ar pilsētas sabiedrisko transportu.

 

 

2011. gada 2. septembris. „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Vēsta, ka tramvaja sliedes Raiņa ielā aizaugušas ar zāli. Dzīvoju Raiņa ielā kopš 1977. gada, bet ne­vienu sliežu gabaliņu ne apzaļumotu, ne neapzaļumotu neesmu redzējusi.

 

 

2011. gada 6. septembris. „Kurzemes Vārds”

Darbojas metālists un citi zagļi un vandaļi

 

(…)

Vēlā svētdienas vakarā Nīcas pagastā pie garāžām nozagta čuguna vanna, divi spaiņi ar kartupeļiem un viena kaste ar kartupeļiem. Bet Liepājā, Klaipēdas ielā, tramvaja pieturai izsists stikls. Materiālie zaudējumi un vandaļi tiek noskaidroti.

 

 

2011. gada 8. septembris. „Kurzemes Vārds”

“Kultūras tramvaja” sezona ir beigusies

 

Vasarai beidzoties, pilsētas ielās vairs neredzēsim Liepā­jas „Kultūras tramvaju”, kurš reizi nedēļā devās maršrutā vienlaikus kā parasts pasažieru pārvadāšanas transportlīdzeklis un reizē vieta dažādām kultūras aktivitātēm, informē Liepājas re­ģiona Tūrisma biroja speciāliste Zane Gaile. Visas vasaras garumā „Kultūras tramvajā” varēja sa­stapt folkloras kopu „Atštaukas”, „Austrasbērnus”, Liepājas Leļļu teātra aktierus, Liepājas Baleta un deju studijas dejotājus, Liepājas cirka „Beztemata” mīmus, gidus, Mūzikas un mākslas centra audzēkņus un vēl daudzus citus.

 

 

2011. gada 13. septembris. „Kurzemes Vārds”

Sods – piespiedu darbs

 

(…)

Liepājā laba sadarbība pie­spiedu darba veikšanā ir ar uz­ņēmumu „Liepājas tramvajs”, Kapsētu pārvaldi, uzņēmumu „Liepājas Namu apsaimnieko­tājs” un daudziem citiem, sabiedriskām, reliģiskām un ci­tām organizācijām. „Es noteikti gribu viņiem visiem pateikt lielu paldies par atsaucību un sadar­bību,” saka K. Āboliņa. Viņa stāsta, ka piespiedu darba organizēšana prasa arī elastību, jo ir cilvēki, kas var strādāt pa dienu, bet ir tādi notiesātie, kas sava maizes darba dēļ to nevar, tāpēc viņiem jāatrod darbs, ko veikt vakara stundās vai brīvdienās. Un viņa lūdz atsaukties iestādes, kas varētu nodarbināt ar piespiedu darbu sodītās per­sonas tieši vakara stundās.

(…)

 

 

2011. gada 13. septembris. „Kurzemes Vārds”

Grobiņnieki uz Liepāju brauks lētāk

 

No 1. janvāra 912. marš­ruta autobuss būs pilnībā iekļauts Liepājas transporta sistēmā, apstiprina Liepājas pašvaldības aģentūras „Lie­pājas Sabiedriskais trans­ports” direktors Gints Lūsis. Visā maršruta garumā būs noteikts vienāds braukšanas maksas tarifs.

„Lielākie ieguvēji no tā būs pasažieri,” uzskata G. Lūsis. Ja līdz šim brauciens no Grobiņas līdz Liepājai izmaksāja 45 santī­mus, tad no jaunā gada tas mak­sās vien 40. Arī Liepājas autobu­su visa veida mēnešbiļetes varēs izmantot brauciena apmaksai bez piemaksas, uzsver Liepājas Autobusu parka mārketinga da­ļas vadītājs Uldis Kalniņš.

Tomēr jaunajai kārtībai būs arī ēnas puses. Vairs nebūs iespē­jas ceļu Grobiņas teritorijā mērot par mazāku samaksu. „Liepājas sabiedriskā transporta noteiku­mi neparedz dalīto tarifu,” skaid­ro G. Lūsis. Tas nozīmē, ka grobiņniekiem, kas vēlēsies nobraukt vien pāris pieturu, tāpat būs jā­šķiras no 40 santīmiem.

„Protams, tas mūs ietekmēs, arī mans bērns no rītiem brauc uz skolu tās dažas pieturas,” stāsta grobiņniece Dace Jozepa. Ceļu kājām līdz skolai no dau­dzām vietām jāmēro pat 30 mi­nūtes, bet maksāt par to lielo cenu daudzi vecāki vairs nevarēs, at­klāj grobiņniece. Tieši mazie sko­lēni, kam jānokļūst no viena pilsētas gala līdz otram, kur atrodas skola, būšot lielāki cietēji. Tomēr uz abām pilsētas skolām kursē pašvaldības nodro­šināti autobusi, kuru galvenais uzdevums ir nogādāt izglītības iestādē novadā dzīvojošos bēr­nus. Taču, ja nepieciešams, arī grobiņnieki izmanto šo iespēju, apstiprina Grobiņas pamatsko­las direktore Laila Urbāne. Pa­matskolas skolēniem neesot vajadzības izmantot sabiedrisko transportu.

Tomēr tā pasažieru daļa, kas no jaunās sistēmas nebūs iegu­vēja, ir neliela. „Pasažieru plūsma šajā posmā nav tik liela, un arī attālumi nav būtiski,” uz­skata G. Lūsis. „Svarīgāk tomēr ir, lai būtu lētāk aizbraukt uz Liepāju,” atzīst arī D. Jozepa. Tāpēc vairākumam pilsētas ie­dzīvotāju jaunā sistēma būšot izdevīgāka, uzskata grobiņniece.

Tā kā daļu maršruta šis auto­buss veic Liepājā, bet daļu ārpus pilsētas robežām, tā kursēšanu patlaban nosaka gan pilsētas, gan Kurzemes plānošanas reģio­na transporta noteikumi, skaidro G. Lūsis. No jaunā gada tā vairs nebūs. „Tīri finansiāli nekas ne­mainīsies,” saka aģentūras vadī­tājs. Lai gan līdz šim maršrutam dotācijas piešķīra arī Kurzemes plānošanas reģions, arī ienākumi no tā tika dalīti. Pēc pārstrukturizācijas visi līdzekļi būs Liepā­jas pašvaldības pārziņā.

 

Marija Leščinska

 

 

2011. gada 24. septembris. „Kurzemes Vārds”

Vairāk ielām, mazāk tramvajam

 

Domes Pastāvīgās finan­šu komitejas sēdē deputāti izskatīja jautājumu par grozījumiem Liepājas pašval­dības budžetā 2011. gadam. Tas saistīts ar to, ka 2008. ga­da 5. jūnijā Liepājas pašval­dība pieņēma lēmumu par fi­nansējumu tehniskās doku­mentācijas izstrādei, kas pa­redz ņemt kredītu Valsts kasē, lai nodrošinātu nepieciešamās tehniskās dokumentācijas sagatavošanu projektiem, kurus paredzēts iesniegt finansējuma saņemšanai ES struktūrfon­dos. Ar budžeta grozījumiem plānots palielināt finansējumu tehniskās dokumentācijas sagatavošanai Liepājas ielu rekonstrukcijas projektam, vienlaikus samazinot finan­sējumu Liepājas tramvaja lī­nijas pagarināšanas un esošās līnijas rekonstrukcijas projektam. Liepā­jas ielu rekonstrukcijas projektam papildu līdzekļi nepie­ciešami saistībā ar papildu tehnisko projektu izstrādi vai­rākiem ielu posmiem. Gala lēmums būs jāpieņem Pilsētas domes sēdē.

 

 

2011. gada 26. septembris. „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

„Liepājas tramvaja” strādnieki darba laikā formas tērpos pastaigā­jas pa pilsētu. Vai tiešām nav jāstrā­dā? Tagad, kad katra darba vieta ir zelta vērta, vai vadība to neredz?

* * *

Jau trešo nedēļu Pētertirgus pieturā nevar iekāpt tramvajā ar bērnu ratiņiem, jo celtnieki nav uzbēruši pagaidu pieturu visā tramvaja garumā. Ne tramvaju parka darbinieki, ne celtnieki nevēlas palīdzēt braucējiem.

 

 

2011. gada 3. oktobris. „Kurzemes Vārds”

„Varu nestrādāt kopā ar domi”

Kāpēc uzņēmēji izstājas no spēles?

 

Tā nebija godīga cīņa un ne manā kategorijā, saka GUNĀRS FRANCIS. Jautāju, kādēļ viņa firma „Dantes” nepiedalījās konkursā par pilsētas autobusu pasažieru pārvadājumiem nākamajiem astoņiem gadiem, kur četru pašreizējo mazo autobusu maršrutu vietā plāno tikai divus. Intervijā bijušais ātrās palīdzības šoferis, autosportists un uzņēmējs atklāj savu viedokli par apstrīdēto kon­kursu un par attieksmi pret cilvēkiem.

G. Francis: – Piedalīties kon­kursā nav lēta izprieca – saga­tavot dokumentus un aprēķinus. Otrām kārtām, tas absolūti nebija vērsts uz to, ko mēs bijām cerējuši. Man tagad liekas bišķi negodīgi, ka ir uztaisīts, ka viens transporta veids tikpat kā no pilsētas apkalpošanas ir izgājis. Atņemtas cilvēkam izvēles tie­sības. Konkurss ir neizdevies. Es to kvalificēju par ierēdņu teh­nisku kļūdu. Un tā ir morālā kļūda, ka tas izslēdza daļu no šoferiem. Sakām: taisām kon­kursu priekš cilvēkiem. Vai šoferi, kas tiek izmesti pār bortu, nav cilvēki?

– Kas ar jūsu šoferiem notiks tālāk?

– Visiem divdesmit esmu iedevis parakstīties par to, ka mums ir darbs līdz jaunam gadam. Kā nu kurais. Ir arī ārzemju varianti.

– Varbūt kaut kas var vēl mainīties?

– Neapšaubāmi, bija labas lietas iecerētas – piemēram, ko­pējā biļete. It kā jaunums ir, ka jāmaina tehnika. Mēs divreiz esam nomainījuši mašīnas. Veco līgumu ar domi nedrīkst pagari­nāt. No jauna gada jābrauc ar jauniem līgumiem, kas noslēgti konkursa ceļā. Tas viss ir sapro­tams ar prātu. Bet vai nevaja­dzēja aizdomāties senāk? Ir ra­dikāla starpība, vai šoferiem jā­meklē darbs decembrī vai jūnijā. Kad konkurss tika taisīts, bija zināms, ka pēc tā pilsētā būs ma­zāk šoferu, lai gan būs vairāk lielo autobusu. Viegli pārmest šofe­riem, ka viņiem nav tiesību vadīt lielos autobusus. Bet nav lēti tādas tiesības nokārtot. Varbūt pilsētai vajadzēja piedalīties procesā, lai sagatavotu attiecīgās kategorijas šoferus.

– Ko jūs gaidījāt no kon­kursa?

– Piedāvājām citādākus maršrutus. Domes nostāja bija – eksperti izvērtē. Teicu: nosauciet kādu ekspertu. Kas te noslēpu­mains? Ir kaut kādi pasažieri skaitīti. Kāpēc mūs nepieaicināja pie skaitīšanas? Es varbūt pa­teiktu, kā ir pareizāk skaitīt. Kurš teicis, ka tieši no Karostas vai ka tieši no Jaunliepājas puses ir jāapkalpo ar mazajiem autobu­siem? Atbilde tagad ir – tas nav akmenī iecirsts, pēc tam var maršrutus pagarināt vai vēl radīt. Vai tas ir konkurss vai eksperiments?

Ar noteikumiem, kādus pie­dāvā, netaisos piedalīties. Esmu viens no tiem retajiem, kam nav kredītnastas ne darbā, ne perso­nīgi. Lai es būtu reāls cīnītājs, man jāņem kredīts. Un pēc tam ar manām ieguldītajām, paņem­tajām finansēm man būtu jāstrā­dā ar nepieņemamiem noteiku­miem. Vai tas man ir jādara? Nē. Man ir jāmeklē savs ceļš – ne­esmu plikā vietā, man ir sava darbavieta. Un domāju, ka vēl ir ļoti daudz nišu, kur es varu nestrādāt kopā ar domi.

– Tādā ziņā esat optimists – ko darīt būs?

– Jā, noteikti! Un šoferi, kas tagad brauc ar maršrutu takso­metriem, nav pēdējās šlakas šoferi. Tieši otrādi. Maršruta taksometrs Liepājā ar savām ilgajām tradīcijām faktiski ir izaudzinājis veselu plejādi šoferu, kuri daudzi tagad strādā arī Autobusu parkā, par kuru sakām: tur ir labi šoferi. Dažādu iemeslu dēļ mūs jau agrākos gados īsināja vairākas reizes.

Man visvairāk nepatīk attiek­sme. Mēs ceram uz labākām pārmaiņām. Tās pārmaiņas būs Jaungada naktī. Pirms tam būs bijuši Ziemassvētki ar dāvanām, būs skolēnu brīvdienas. Visi komunālie un siltuma maksājumi pašā maksimumā. Vai šoferu bērni būs priecīgi, ka no Jaunā gada tēvs neies darbā? Katrs jau saprot – darbs ir zināma labklā­jība. Varbūt bija jāparedz, ka mūs ņem nost pakāpeniski.

– Kāds jums iespaids par piedāvājumiem, kas tika ie­sniegti konkursā?

– Man nav tādas izglītības, lai perfekti sarēķinātu izmaksas. Cik jāmaksā šoferim, ir dis­kutabls jautājums. Cik rēķināt benzīna cenu jaunajā gadā? Nees­mu gaišreģis. Sarēķināju, mēs varētu, nevienu neapejot, bet ne jau lepni dzīvojot, braukt apmē­ram par 45 santīmiem kilo­metrā. Saldenieki varot braukt par 30 santīmiem mazietilpības autobusiem. Nestādos priekšā, kā. Es rēķinājos ar izmaksām bankai, kas būtu, ja jāpērk jauna tehnika. Citi piedāvājumi tāpat grozījās pāri 40 santīmiem, tie ir reāli cipari.

– Cik jums ir bijuši šoferi ziedu laikos?

– Pirmajā brīdī mums bija ielās 16 mašīnas, tagad ir tikai 10 un ir 20 šoferu. Man visu laiku ir tikai 4. maršruts. Bet mikriņš Liepājā ir sācis braukt jau pirms gadiem 25, vēl no krievu laikiem. Tikai maršruti mainījušies. Bet 1999. gadā, kad mēs sākām, šoferi no fiziskajām personām pārgāja zem juridiskām perso­nām. Pēc tām reformām pāri palika pulka vadītāju, kuri meklēja darbu.

– Cik lielu daļu no visa biz­nesa jums aizņem pasažieru pārvadāšana?

– Pusi.

– Kāds būs jūsu bizness bez tās?

– Lai nopelnītu, ir jāstrādā. Bet vai primārais ir nauda? Otra biznesa daļa ir riepu montāža. Tagad man tas ir sava veida izai­cinājums – jārada kaut kas vietā. Nekad jau tukšums nepaliek. Bizness ir vienkārši darbs. Un ja es sev strādāju jau kopš 1996. gada, tad kaut ko jau izdomāsim. Diez vai mani kāds ierakstīs bezdarbniekos. Bet manus strād­niekus gan. Un tas mani šokē: kaut kā iznāk tā, ka darām priekš cilvēkiem ar mazo burtu, bet ie­guvums ir cilvēkiem ar lielo burtu. Ja šodien būtu, kas šos cilvēkus pārņem savā paspārnē, es pats būtu ar mieru no tā biznesa atteikties.

Mūsu firmā šoferiem ir arod­biedrība. Grib streikot. Kad iziet cauri likuma peripetijām – nav īsti, ko piketā pateikt. It kā viss ir pareizi, bet neapmierinātība laužas uz āru. Liepāja jau ir pazaudējusi cilvēkus. No iepriek­šējās atlaišanas reizes mani trīs šoferi aizbrauca uz ārzemēm. Tagad man ir divi pensionāri, pā­rējie ir no 35 līdz 50 gadiem. Nav tādi, kas varētu paņemt čemodānu un vienkārši aizbraukt. Un tas nebūtu ieguvums. Piekrītu – vajadzēja daudz ko mainīt, bet kāpēc jābūt zaudētājiem tieši tiem, kuri vispār nepiedalās pie dalīšanas.

– Ko vajadzēja mainīt?

– Biļetes. Arī maršrutus. Tie bija mani priekšlikumi, ka marš­ruta taksometriem ir jāiet nost no arteriālām ielām, piemēram, no Raiņa ielas.

– Tagad jau arī tā būs, pa Aldaru ielu.

– Tagad brauks arī gar Olim­pisko centru, nav slikti. Pirms konkursa par to diskutējām. Bet apšaubu, ka mazie autobusi nav vajadzīgi Vecliepājas pusē, tā tomēr ir aktīvāka. Bet tur mazo autobusu maršruts beigsies pie tirgus. Kļūda, ka uz slimnīcu nebūs mazo autobusu. Kurš izskaitījis, ka lielo autobusu vajag uz slimnīcu biežāk. Varbūt tieši ar mazo varēja kompensēt biežu­mu, un tur izmaksas ir citas – to jau parādīja konkursa pietei­kumi. Mēs runājam par domes naudas ekonomiju.

Nedomāju, ka maršruta taksometrs būtu nievājams. Kam vajag, ka lielais autobuss nāk no tirgus pa šaurajām ie­liņām, pa Kungu ielu, un pēc tam apstājas pie „Līvas”? Tas tikai vasarā piekurina mūsu centru. Tāpat var teikt par Graudu ielu. Vai lielais buss nevarēja iet pa Jūras ielu?

Teicu [domes darbiniekiem] – maršruti, kurus esat radījuši, nedzīvos. Atbilde bija: kāda tev starpība? Tev ir apmaksātie kilometri. Es saku: un tu uzskati, ka tas ir normāli – es braukšu ar tukšām mašīnām un tu man maksāsi par kilometriem? Tas ir ar dakšu smelt ūdeni. Kāpēc mie­rini, ka es varēšu braukt ar tukšu mašīnu un priecāties saņemt no tevis naudu? Šādi projekti no­teikti ir īslaicīgi. Tā nevar iet mū­žīgi, un ja nevar, tad man to ne­ vajag. Es piecpadsmit gadu mon­tēju riteņus, un tik ilgi mani arī slavē cilvēki. Bet par to neslavēs.

– Vai kļuvāt bagāts ar šo biznesu?

– Nē. Nemaz negribu būt bagāts. Tāda nostāja ir liela nelaime – ja man būtu, tad es būtu. Faktiski dzīvē ir otrādi – ja es būtu, tad man būs. Ja esi labs meistars, pie tevis arī atnāk nauda. Mazāk domā par naudu, vairāk par darbu, vairāk nopelnīsi.

– Katram izmaksāsiet kompensācijas, un viss?

– Jā. To jau es domei pārmetu. Nebeidzu darbu savas iegribas pēc. Bet kompensēt visu vajag man.

– Ko domājat par to, ka igauņu firma vēlējās ienākt Liepājas pārvadājumu tirgū?

– Tas būtu bijis labi. Nedo­māju, ka viņi gribētu te kaut ko salaist dēlī. Ar igauņiem esmu diezgan cieši saistīts sportā, prieks paklausīties, ko viņi runā. Ir ko mācīties no viņiem. Piemērs no dzīves: ar igauni spriedām par naudu, un viņš manā klātbūtnē zvanīja uz Igaunijas Valsts ieņēmumu dienestu pēc padoma, kā labāk darīt. Un ir otrāda attiek­sme: kad tu atlaid dzērāju šoferi, viņš aizcērt ciet durvis ar vārdiem: „Es tev VID uzsūtīšu!” Tās ir di­vas dažādas attieksmes. Bet tādu piemēru, kad kāds no malas sakārtotu mūsu dzīvi, es gan nezinu.

– Kāds būs jūsu bizness janvārī?

– Man kā sportistam tas ir jauns izaicinājums. Jaunas sa­censības, kurās vecās, neveiks­mīgās, un arī veiksmīgās sa­cīkstes ir jāaizmirst. Bet ne jau visi ir sportisti.

Paliks pieci darbinieki ser­visā. Vēl citu struktūru gribu at­vērt.

Galvenais, lai mums sagla­bātos darbaprieks. Šoferiem saku: meklējiet! Tas, ka beigsies darbs pie manis, nenozīmē, ka nevar būt risinājuma. Nešķi­ramies kā ienaidnieki. Kur tad ir mana vaina?

 

Uzziņai:

● Liepājā autobusu pārvadājumos strādā Autobusu parks (lielie autobusi) un četras firmas ar mazajiem autobusiem: „Kings”, „Centrdomnaremont”, „Dantes” un „Liepājas tūre”.

● Ar mazajiem autobusiem pasažierus pārvadā 80 šoferu.

● Pašlaik mazie autobusi apkalpo četrus pilsētas maršrutus. Jaunajā modelī mazajiem paredzēti divi maršruti.

● 31. decembri pārvadātājiem beidzas līgumi ar pašvaldību. Jaunos līgumus slēgs pēc konkursa.

● Konkursā par pārvadājumiem no 2012. gada piedalījās no liepājniekiem tikai Autobusu parks un „Liepājas tūre”. Zemāko cenu piedāvāja Saldus Autobusu parks. Otra zemākā cena - Liepājas Autobusu parkam.

● Iepirkumu uzraudzības birojs, izskatot igauņu pārvadātāja „Sebe” sūdzību, nolēma, ka pašvaldībai ir jālabo konkursa nolikums. Tātad būs jāsludina jauns konkurss.

● „Centrdomnaremont” savus 19 šoferus gatavojas atlaist. SIA „Kings” plāno, ka varēs varbūt nākotnē nodarbināt apmēram 10 no pašreizējiem 20 šoferiem.

● „Kinga” vadītājs Juris Gusevs prognozē: 2013. gadā pašvaldība būs spiesta celt autobusu biļetes cenu, jo pilsēta nespēs iekasēt no pasažieriem tik daudz naudas, cik plāno. 2012. gadā plānoto reisu skaits esot par lielu.

 

Gunārs Francis: „Ja dome kaut ko aizliedz, es to uzskatu par cīņu ne ar savu kategoriju. Man tik daudz nevajag, kā viņi visi gribētu. Ko es cīkstēšos par negodīgām lietām.”

 

Nora Driķe

 

 

2011. gada 4. oktobris. „Kurzemes Vārds”

Auto pret tramvaju

 

Piektdienas pēcpusdienā Rīgas un Tirgus ielas krustojumā kāda sieviete pie automašīnas „Renault” stūres izraisījusi sadursmi ar tram­vaju. Par laimi, cilvēki nav cietuši.

 

 

2011. gada 6. oktobris. „Kurzemes Vārds”

Godīgi rūgtena vizītkarte

Rīgas iela

 

Rītos švīkst slotu mūzi­ka. Bērni kā zirņi no pāksts izbirst no grabošā tramvaja un apkārtējām mājām uz skolu. Sestdienās pieticīga­jās sētās plivinās balti izmaz­gāta veļa. Kad satumst, labāk staigāt ar kabatas bateriju, jo lampu gaismu biezā liepu la­potne cauri nelaiž. Nakts melnumā te gribas pārvieto­ties skriešus.

Patiesībai jau parasti ir rūgtena piegarša. Un tāda ir arī Rīgas iela. Ja rūpīgi ieskatās, ļoti skaista. Bet Rīgas iela negrēko, mīlīgi melojot. Tā no stacijas sagaida iebraucējus un tos it kā brīdina: Liepāja ir skarba.

 

Kas garšo?

 

Rīgas iela varētu izskatīties tikpat lepni kā Lielā iela, kuras turpinājums pāri tiltam tā arī ir Jaunliepājā. Un sākumā, kamēr vienā pusē ir četrzvaigžņu vies­nīca „Europa City Amrita”, bet otrā pusē – ledus halle, abas šīs ielas arī izskatās kā tuvas radi­nieces. Bet, kad satiksmes strau­me nogriežas Raiņa ielā, Rīgas ielu pārņem tās īstā dzīve namos, kuri nemaz nav tik daudz mainī­jušies: to var redzēt „Pīlādža” skatlogos, kuros kāds no iepriek­šējiem saimniekiem ielicis palie­linātas senas fotogrāfijas.

Tikai kopš vasaras šajā dien­nakts veikalā saimnieko SIA „Valks 1”. Uzņēmuma filiāles va­dītājs Guntis Zariņš uz jautāju­mu, kas garšo jaunliepājniekiem, atbild: „Ja nebūtu alkohola un ta­bakas, veikalu varētu taisīt ciet. Publika visāda staigā. Ir kompā­nijas, kuras sagādā galvassāpes un kuru dēļ apsardze jāsauc. Grū­tāk ar tiem, kas nesaprot, ka al­koholu naktī nedrīkst ņemt līdzi. Pārdevējam tādu spiedienu grūti izturēt, gadījās mums uz pierunāšanu talantīgs pircējs – poli­cists. Bet skats ir pabēdīgs. Jau­nieši nodzeras. Jaunas mammī­tes stāvoklī pērk lētos aliņus.”

 

Saliņa aiz mūriem

 

Aiz necaurredzamiem, pieti­cīgiem bleķa vārtiem savu saim­nieku mājās gaida suns Dogers. Saimnieks Aivars, kurš ne par ko negrib atklāt savu uzvārdu, pār­brauc nedēļu nogalēs no darba galvaspilsētā un rosās pa savu dārziņu. Tas tepat, bet kvartāla iekšienē. Te pat nedzird tram­vaju. Dārziņā aug vīnogas un ave­nes apkārt jūras laivai, ar kuru saimnieks kādreiz sapņojis apce­ļot pasauli. Pērnziem kuģi salau­zis smagais sniegs. Vecajais omītes mantojums jau no 70. gadiem skaitās avārijas stāvoklī, vienas ēkas pārbūve ir nepabeigta. Saim­nieks ir dusmīgs uz gandrīz visu pasauli. „Es vienīgais gribu kār­tību, apkārt ir bardaks, grūti dzī­vot privātmājā, kad apkārt daudzdzīvokļu nami. Kā mazā saliņā, kur žogs jāceļ aizvien aug­stāk. Rīgas ielā ir bardaks, bet tas ir saistīts ar pilsētas varas iestādēm. Visiem tikai patīk celt īpašuma nodokļus. Pēc pludmales svētkiem, kurus es saucu par jau­niešu nodzeršanās svētkiem, sēta norakstīta, pāri lido tukšās pudeles. Un vai tas ir normāli, ka vecpilsētā rīko ralliju? Bet mājas ir mājas, un tās arī vienmēr tādas paliks. Gaidu laiku, kad varēšu atgriezties Liepājā. Te darba nav vai arī alga ir pārāk maza.” Vi­ņaprāt, pietiktu Rīgas ielā parā­dīties vienam biezam iedzīvotājam, lai te viss būtu kārtībā.

Pie veikaliņa „Lielā zivs” skatlogiem allaž gribas apstāties fotogrāfiju dēļ. „Tā ir mana zivs un mana meita,” par mazo meln­balto bildīti saka veikala saim­nieks Andrejs Gržibovskis, kurš kategoriski atsakās fotografēties, lai gan pašam bildēt esot prieks. Nu jau meitiņa izaugusi liela. Viņš nav šejienietis, bet te nokļu­vis pirms gadiem trim, jo „dzīve piespieda”. Tad arī izveidojis savu makškerlietu bodīti.

„Šis ir geto un drūmais bomžu rajons,” saka A. Gržibovskis. „Fil­mas var uzņemt. Es veikalu iesāku ziedu laikos, cerēju uz normālu pirktspēju. Bet tajā gadā arī sā­kās krīze, un tad kas paspēja sa­grābties, kas ne, kas pakārās. Tā diemžēl ir, ja jums nepatīk, varu nerunāt. Jo tuvāk stacijai, jo bē­dīgāk. Ieejiet čigānu rajonā, tur jums pateiks, kur narkotikas var dabūt. Kādreiz tik daudz makšķernieku nebija, zivis nekotējās. Bet makšķernieks tomēr var dabūt paēst, lai gan makšķerēšana ir dārgs prieks. Makšķerniekus var atšķirt pēc drēbēm. Lietuvieši biezāki. Mūsējie staigā pufaikās un brauc ar sieviešu divriteņiem. Nopelnīt varam aizvien sliktāk, jārušina kā lokomotīvei.” Starp makšķerāķiem un citām zvejas lietām viņš nolicis mazu plaks­tiņu „Pie pakaļas krīze”.

Savs makšķerlietu veikaliņš viņam bijis no bērnības lolots sapnis. „Tad jau esat laimīgs cilvēks,” saku. „Īstenībā jā, kaut arī smags sapnis,” atbild vīrs ar smago mēli.

 

Kliņģerītes, tomātiņi

 

Meklēju skaistu sētu ar puķudobēm. Vai tiešām tādas Rīgas ielā nav? Pensionāre Austra Bālina, kura kopā ar kaimiņiem dzīvo koka namiņā ar glītiem, mūžveciem slēģu apkalumiem, saka: „Mums ir dobes.” Un ieved mazā, mājīgā pagalmā, kuru no divām pusēm ierobežo šķūnīši ar kārtīgi sakrautu malku un neap­dzīvotas kaimiņmājas mūris. Esam nokļuvuši īsti mājīgā, vien­kāršā, bet draudzīgā oāzītē. Apaļiem akmeņiem bruģētā pa­galma vidū ir puķudobe, bet gar mājas sienu puķzirņi uzkāpuši līdz otrajam stāvam. Dārziņu kopj Lilija Pavlova: „Tomāti mums ir, pupas, kabači, skābenes, zemenes un lociņi!” Lilija ir arī Austras kundzes aprūpētāja. Kai­miņienes stāsta, ka šajā mājā ie­dzīvotāji – visas paaudzes – ir savstarpēji ļoti draudzīgi un izpalīdzīgi. Ja vienam atved mal­ku, citi iet palīgā. Un, ja vajadzīgs kāds padoms, tad to dod Austrina. Paulīne Karele stāsta: „Es esmu no Ukrainas, tur tā bija pa­rasts, ka otram jāpalīdz, kaut vai atdod pēdējo. To es mācu arī maz­meitiņai.”

 

Uzziņai:

Rīgas iela, agrāk Vakzāles iela

● Te atrodas Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskola. Vingro­šanas skola, ledushalle, viesnīca „Europa Citi Amrita”, „Liepājas tramvaja” depo, Svētā Aleksija pareizticīgo baznīca.

● Divas aptiekas, autoplacis, divi makšķernieku veikali, trīs kafejnīcas, kurās var dabūt gardus cepelīnus, baraviku zupu un siltas maizītes, viens no pilsētā retajiem tukšo pudeļu pieņemšanas punktiem, četri lietoto preču veikali, divi tūrisma biroji, pieci pārtikas veikali, frizētava, logu, durvju un mēbeļu darbnīcas, Liepājā ražotu apģērbu veikals, ziedu veikals.

● Lielākoties ēkas apdzīvotas daļēji.

● Agrāk Rīgas ielā bijis kinoteātris, viens no pirmajiem latviešu teāt­riem un Liepājas Latviešu biedrī­bas ēka.

● Bijušās maizes ceptuves ēka Rīgas ielā 63/65 pieder „Swedbank”, kas to plāno pārdot.

● Īsu laiku par Rīgas ielu saukta arī tagadējā Dzelzceļnieku iela.

 

Nora Driķe

 

 

2011. gada 7. oktobris. „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Mūsu ilggadējais pilsētas priekšnieks atklāti ignorē liepājnieku vajadzības. Ir iznīcināta piena ražošana, gaļas rūpniecība, pat maizi vairs necep. Starp pilsētas vadītājiem un iedzīvotājiem notiek dīvains dialogs. Jums vajadzīgs tramvajs līdz Dienvidu kapiem – bet mēs pagarināsim tramvaja līniju līdz Ezerkrastam. Jums vajag pasta nodaļu centrā – bet mēs atvērsim pastu tuvāk jūrai. Jums vajag kaut vai pastkastītes – mēs tās nepieliksim, bet noņemsim.

 

 

2011. gada 7. oktobris. „Kurzemes Vārds”

Ieceru vairāk nekā latu

Kur Liepāja liks Eiropas naudu nākamgad?

 

Nākamajos divos gados Liepājā gan turpinās sākto, gan paredzēti jauni lieli darbi, uzlabojot vidi kā par Eiropas Savienības fondu naudu, tā ar līdzekļiem no pašvaldības kabatas. Septembrī Pilsētas dome precizēja pilsētas inves­tīciju plānu 2011.–2013. ga­dam. Tajā iezīmēti arī tādi mērķi, kuriem naudas vēl nav.

(…)

Lielākā daļa Brīvības ielas būs pārbūvēta šogad – pēc dažām nedēļām rekonstruētā daļa ir jā­nodod ekspluatācijā. Tā kā pro­jekts izmaksāja lētāk, nekā bija paredzēts, tad par atlikušo no tā naudu, kā pastāstīja domes Attīstības pārvaldes vadī­tājs Vilnis Vitkovskis, rekonstruēs arī Brīvības ielu posmā no dzelzceļa pārbrauktu­ves (no vietas, kur Brīvības iela satiekas ar jauno Pulvera ielas posmu) līdz pilsētas robežai. Vēl ceļu būvdarbi paredzēti Cukura ielā posmā no Brīvības ielas līdz aplim, Pulvera ielā posmā no Cu­kura ielas apļa līdz Brīvostas ie­lai, Ventspils ielā posmā no Ziemupes līdz Pulvera ielai. Ierīkos lietusūdens kanalizāciju, izbūvēs ietves un veloceliņus, uzstādīs luk­soforus, autobusu pieturvietas, ielu apgaismojumu. Šiem dar­biem paredzēti 4,3 miljoni latu.

Šogad bija paredzēts sākt pagarināt tramvaja līniju, taču būvdarbu konkurss aizvien vēl nav izsludināts. Kavēšanos amatpersonas ir skaidrojušas ar to, ka tas esot sarežģīts projekts, kāda Latvijā nav bijis ilgus ga­dus. V. Vitkovskis sacīja, ka kon­kursu izsludinās tuvākajā laikā un tramvaja līnija uz Ezerkrastu 1,7 kilometru garu­mā ar pieturām Tu­kuma, Ventas, M. Ķempes ielā un Slapjajā ielā ir jāuz­būvē nākamgad. Vēl arī rekonstruēs ve­cās līnijas posmus 600 metru garumā.

Projekta kopējās izmaksas – 10,8 miljoni latu.

(…)

 

Nora Driķe

 

 

2011. gada 12. oktobris. „Kurzemes Vārds”

Pārbauda ielas kvalitāti

 

Aizvakar Krišjāņa Valde­māra ielas kvartālā starp Peldu un Rožu ielu SIA „Aizputes ceļinieks” kvalitā­tes inženieris Mareks Laukagals un Liepājas Komunālās pārvaldes ceļu nozares va­dītājs Mārtiņš Jākobsons pārbaudīja rekonstruējamā kvartāla brauktuves daļā ieklātās grunts sablīvējumu.

„Normas robežās iekļauja­mies,” teica M. Laukagals, kurš darbojās ar sablīvējuma mērītā­ju – krītošā svara deflektometru.

Ielas vienā pusē, gar Liepājas domi un gar Svētā Jāzepa katoļu katedrāli, jau gājēji staigā pa jauno ietvi, kurā starp koši sar­kano klājumu spilgti izceļas bal­tā vadlīnija – ierīkota, lai būtu palīgs orientēties vidē cilvēkiem ar vāju redzi. Savukārt otrajā pusē iela ir paplašināta, tur blakus tramvaja sliedēm ierīko brauktuvi. Vakar ielā strādāja arī SIA „Vega 1” darbinieki, kuri te ierīko jaunu apgaismojumu. Bet kvartāla ģenerālbūvnieks ir „Aizputes ceļinieks”. Atjaunota­jam ielas posmam jābūt gatavam novembrī.

Šis K. Valdemāra ielas nelie­lais posms ir viena maza daļiņa no vērienīgā Liepājas apgaismo­juma rekonstrukcijas projekta un tiek īstenots, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudu.

Liepājas Komunālās pārvaldes ceļu nozares vadītājs Mārtiņš Jākobsons komentē:

– Kvalitātes mērījumi visās trijās vietās vakar rādīja, ka viss ir kārtībā. Tā kā ielā komunikācijas jau ir saliktas, lielākā daļa ietvju ir gatava, top brauktuve, šķiet, ka būvnieks iekļausies termiņā – līdz 10. no­vembrim jāpabeidz, un arī šis ielas posms, kurā agrāk automašīnu satiksmes nebija, tiks atvērts.

Atvērt ielu bija stratēģisks jautājums. Pēc rekonstrukcijas Krišjāņa Valdemāra iela būs lietojama visā garumā. Domāju, ka tas nedaudz atvieglos satiksmi pilsētas centrā, sadalīs plūsmas, un būs vēl viena iela, pa kuru izbraukt uz Klaipēdas ielu un tālāk ārā no Liepājas.

 

Nora Driķe

 

Uz foto: Liepājas Komunālās pārvaldes ceļu nozares vadītājs Mārtiņš Jākobsons: „Krišjāņa Valdemāra ielas pārbūvētajā posmā krustojumos arī ierīkos luksoforus, būs jauna tramvaja pietura. Izceļas koši sarkanās ietves ar baltajām vadlīnijām. Arī gājējiem būs ērtāka satiksme.”

 

 

2011. gada 13. oktobris. „Kurzemes Vārds”

Cauri vijas siltumtrases

 

(…)

G. Liepiņš atceras, cik sa­režģīti bijis šķērsot Ganību ielu. Tur darbus vajadzējis veikt nakts maiņā, apturēt au­totransporta kus­tību. Paldies Die­vam, viss izdevies. Kopumā ņemot, ša­jā rajonā viss ir iz­darīts, ja nu vienīgi M. Ķempes ielā var rasties problēmas, ierīkojot tramvaja sliedes. Taču tādā gadījumā tas, pilnīgi iespē­jams, būs apvienotais projekts.

(…)

 

 

2011. gada 14. oktobris. „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Diletantisms, neprofesionalitāte, muļķība, tā popsa ir visur riņķī – šī armija kļūst arvien lielāka un lielāka. Cilvēks normāli var dzīvot tad, ja mēģina padarīt savu mazo pasaulīti neatkarīgu no lielā caur­vēja (tā saka Alvis Hermanis). To visu var attiecināt uz Liepājas domes amatpersonām, Būvvaldi, būvuzraugiem un biedri Vitkovski saistībā ar kalambūru, kurš saucas Brīvības ielas rekonstrukcija; veloceliņa posmu Raiņa parkā, kuru vajadzēja noasfaltēt, radot labvēlīgus apstāk­ļus skeitotājiem un skrituļotājiem; apli Cukura un Pulvera ielas saskarē, kuram varēja un vajadzēja palielināt diametru, kā arī likvidēt bīstamos līkumus; izkropļoto Gulbju dīķīti; jaunas tramvaja līnijas izbūvi, ja līdzšinējais sliežu klājums pārspēj amerikāņu kalniņu mežonīgumu; neskaitāmajiem šķēršļiem saliņu veidā braucamajā daļā, kas maksi­māli ierobežo manevru iespējas, kā arī sniega tīrīšanu ziemā.

 

 

2011. gada 15. oktobris. „Kurzemes Vārds”

Neuzmanības sekas

 

Ceturtdien pēcpusdienā Lielajā ielā pie tirdzniecības nama „Kurze­me” kāds 1995. gadā dzimis jaunietis ignorējis vai nebija pamanījis luksofora sarkano signālu, kas aiz­liedz gājēju kustību, un šķērsojis tramvaja sliedes. Viņam uzbraucis tramvajs. Jaunietis nogādāts slim­nīcā, tur cietušajam konstatētas nebūtiskas traumas, tāpēc viņš palaists mājās.

 

 

2011. gada 21. oktobris. „Kurzemes Vārds”

Rubrika: Viedoklis

 

Liepājas pašvaldība nākamgad plāno jauna veida abonementa biļetes sabiedriskajā transportā: gan katram transporta veidam atsevišķi, gan kopīgas mēnešbiļetes, gan vienas dienas biļetes, gan darbdienām, gan „dienas vidus” biļetes, pat ceturkšņa un pat gada abonementu. Kā vērtējamas šīs ieceres?

 

Labi, bet lētāk būtu vēl labāk

 

Izmantot kopīgo biļeti būs izdevīgi. Arī tagad pērku vairā­kas biļetes uzreiz par zemāku cenu – tādu iespēju dod Liepājas Autobusu parks. Dažreiz arī pērku mēnešbiļetes ar domu, ka tas ir izdevīgāk. Piemēram, mums izdevīgi būtu izmantot abonementu darbdienām vi­siem transporta veidiem. Sest­dienās, svētdienās varam arī pastaigāt. Vēl dažreiz pievilcīga varētu būt arī vienas dienas biļete, kad par vienu noteiktu cenu varēs braukt pa pilsētu jebkurā virzienā, cik vien vajag.

Īsti neizprotu plānoto „die­nas vidus” abonementu. Varbūt tas derētu pensionāriem, lai gan esmu ievērojusi, ka viņi arī vēlas braukt no rītiem. Bet ieviest mēnešbiļetes katrai dienai un atsevišķi darbdienām ir prātīgi.

Tomēr, manuprāt, pasažie­riem būtu svarīgi, lai braukša­nas maksa tomēr būtu zemāka. Piemēram, 30 santīmu par vie­nu biļeti būtu reāla cena mums, pilsētniekiem. Pieļauju, ka izmaksas pārvadātājiem ir lielā­kas. Bez sabiedriskā transporta neiztikt, tomēr mūsu ģimene cenšas to izmantot tik maz, cik vien iespējams, jo tas ir veids, kā ietaupīt. Cenšamies, kur vien varam, staigāt kājām.

 

Dace Bagātā,

strādājoša studente, pilsētas transporta pasažiere.

 

 

Lieli ieguvēji būs grobiņnieki, kuriem jābrauc uz Liepāju

 

Jaunajā pilsētas sistēmā iekļausies arī Grobiņas autobusi. Ieviešot arī tajos Lie­pājas maršrutu tīkla vienoto biļeti, pasažieriem, kuri brauks no mazpilsētas uz Liepāju, brauciens kļūs lētāks. Bet tas nebūs tik izdevīgi tiem, kuri brauc pa pilsētu Grobiņas robe­žās – viņiem līdzšinējā sistēma bija mazliet lētāka. Šajos auto­busos pašlaik strādā konduktori. Kad būs vienotā biļete, konduktorus vairs nevajadzēs, līdz ar to šo maršrutu pašizmaksa būs zemāka un izdevīgāka pasūtī­tājam – Liepājas pašvaldībai.

Jaunajā biļešu sistēmā lie­lākie ieguvēji varētu būt tie pasažieri, kuriem ikdienā ne vien jākursē starp Grobiņu un Liepāju, bet kuriem nākas iz­mantot arī citus Liepājas pilsē­tas transporta maršrutus – pārsēsties citos autobusos vai tramvajā. Mēs tādu iespēju līdz šim viņiem nevarējām piedāvāt, bet jaunajā sistēmā šie pasa­žieri varēs izmantot gan vienas dienas biļeti, gan vienoto mēneš­biļeti. Dažādās mēnešbiļetes, iespēja diferencēt braukšanas maksu atļaus variēt, rēķināt, kā braukt visizdevīgāk.

Grūti teikt, vai Liepājas paš­valdība ar šādu cenu piedāvā­jumu būs ieguvēja vai zaudētāja. To parādīs pirmais gads, vai jaunā sistēma atmaksāsies.

 

Indulis Ozoliņš,

Kurzemes plānošanas  reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas maršrutu plānotājs.

 

 

2011. gada 21. oktobris. „Kurzemes Vārds”

Maršrutus mainīs, biļešu cenu ne

 

Vakar Liepājas domes komitejās vairāki lēmumi bija saistīti ar jauno sa­biedriskā transporta sistē­mu, kādu pašvaldība plāno ieviest no jaunā gada. Par šiem jautājumiem vēl lems arī domes sēdē.

Pilsētas attīstības komite­jā un Finanšu komitejā apstip­rināja jauno pilsētas nozīmes maršrutu tīklu. Izmaiņas tajā salīdzinājumā ar pašreizējo ir šādas: pilsētas nozīmes marš­rutu tīklā iekļauti Grobiņas maršruti – 912. un 904. maršruts. Par to ir noslēgts līgums ar Kurzemes Plānošanas reģionu, deputātus informēja Liepājas Sabiedris­kā transporta aģentūras direk­tors Gints Lūsis. Viņš stāstīja, ka ir arī palielināts autobusu maršrutu biežums un izmainīts mazo autobusu saraksts – nākotnē Liepājas robežās pare­dzēti divi jauni mazietilpības autobusu maršruti (pašreizējo četru vietā), kuri plānoti tā, lai tie nedublētos ar lielo autobusu maršrutiem, bet ietu pa ielām, pa kurām pašlaik sabiedris­kais transports nekursē.

Pret šāda tīkla apstiprināša­nu iebilda deputāts Sergejs Dik­terjovs, kura bizness ir saistīts ar pašreizējo sabiedriskā trans­porta sistēmu – S. Dikterjovs pārstāv uzņēmumu „Centrdomnaremont”, kas nodrošina vienu no pašreizējiem mazo autobusu maršrutiem pilsētā. S. Dikter­jovs atgādināja, ka pagājušajā vasarā bija savākts apmēram 6000 iedzīvotāju parakstu, lai mikrīšu pašreizējos maršrutus arī turpmāk iekļautu pilsētas transporta tīklā. Jaunā sistēma daudzus šoferus atstās bez darba.

S. Dikterjovs pārmeta, kā pašvaldība varējusi izsludināt konkursu par pārvadājumu pakalpojumiem, kamēr dome vēl nav apstiprinājusi jauno tīklu. Kā zināms, pēc Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma paš­valdībai nāksies labot konkur­sa nolikumu un izsludināt kon­kursu no jauna. Bet G. Lūsis deputāta S. Dikterjova pārme­tumus nepieņēma: viņš sacīja, ka tīkls ir mainīgs nepārtrauk­ti, daudzi iedzīvotāji arī esot iz­teikuši vēlēšanos, lai trans­ports būtu pieejams visām pasažieru kategorijām, arī cilvē­kiem ar īpašām vajadzībām.

Deputāti apstiprināja arī braukšanas maksu pilsētas sa­biedriskajā transportā. Plāno, ka nākamajā gadā biļetes cena – 40 santīmu – nemainīsies, ieviesīs vienoto biļeti – tā pati biļete derēs gan tramvajam, gan auto­busam. Biļeti pirkt pie vadītāja gan būs dārgāk. Paredz ieviest arī dažādu veidu biļešu abone­mentus. Biļetes izplatīs pašval­dības aģentūra „Liepājas Sa­biedriskais transports”. Tiks sa­glabāta līdzšinējā atlaižu sistē­ma. Plānots, ka, ieviešot jauno sistēmu, samazināsies pašvaldī­bas izdevumi sabiedriskā trans­porta nodrošināšanai. Pašlaik, pēc domes informācijas, pasa­žieru pārvadātāju zaudējumi, kurus maksā pašvaldība, ir vai­rāk nekā 60 000 latu.

Ar pārvadātajiem slēgs līgumus par pasažieru pārva­dāšanu pilsētas maršrutu tīklā, kurā tiks noteikta viena kilo­metra pasažieru pārvadājumu cena. Visu pilsētas sabiedrisko transportu aprīkos ar globālās pozicionēšanas iekārtām, tas ļaus sekot maršrutu izpildei un kustības saraksta ievērošanai. Braukšanas biļešu kontroli nodrošinās uzņēmums, kas šīs tiesības izcīnīs konkursa kār­tībā – konkurss pašlaik ir izsludināts. Aģentūra slēgs līgumus par braukšanas biļešu un abonementa biļešu izpla­tīšanu.

 

Plānotā braukšanas maksa Liepājas sabiedriskajā transportā – projekts, par kuru vēl lems Pilsētas dome:

● Biļete 1 braucienam iepriekšpārdošanā 40 sant.

● Biļete 1 braucienam pie transportlīdzekļa vadītāja 50 sant.

● Biļetes 10 braucieniem visos transporta veidos Ls 3,80.

● Abonements 1 dienai visos transporta veidos Ls 1,50.

● Mēnesim katrai dienai tramvajā Ls 12, autobusā Ls 14, visos transporta veidos Ls 20.

● Mēnesim darbdienām tramvajā Ls 9, autobusā Ls10, visos transporta veidos Ls 15.

● Mēnesim dienas vidū (darbdienās no 10 līdz 15, svētku un brīvdienās) tramvajā Ls  7, autobusā Ls 8, visos transporta veidos 12.

● Paredzēti abonementi arī vienam ceturksnim un gadam.

Avots: Liepājas dome

 

Nora Driķe

 

 

2011. gada 21. oktobris. „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Svētdien, 16. oktobrī, tram­vaja vadītājs neievēroja noteikto sarakstu – izbrauca no galapunkta pie „Liepājas metalurga” astoņas minūtes ātrāk, nevis 23.15.

 

 

2011. gada 24. oktobris. „Kurzemes Vārds”

Apbalvo Kurzemes labākas arodbiedrības

 

Liepājā, viesnīcā „Kolumbs”, Latvijas Brīvo aro­dbiedrību savienības balvas saņēma 15 labākās Kur­zemes arodorganizācijas, kuras pēdējo piecu gadu laikā ir īpaši veiksmīgi darbojušās darba ņēmēju interešu aizstāvībā.

Starp apbalvotajiem ir arī Liepājas pasta arodbiedrība, SIA „Būvmehanizācija” darbi­nieku arodbiedrība, Latvijas Kultūras darbinieku arodbied­rību federācijas Liepājas pa­dome, SIA „Liepājas tramvajs” arodbiedrība, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Lie­pājas nodaļas arodbiedrība, Liepājas reģiona Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība, Me­dzes bērnudārza „Čiekuriņš” arodbiedrība, Liepājas bērnu­dārza „Liepiņa” arodbiedrība, Liepājas Universitātes arodbiedrība un LSEZ AS „Liepājas osta LM” arodbiedrība.

Kas mūsdienās ir laba arod­biedrība, „Kurzemes Vārds” jautāja LBAS reģionālajam koordinatoram Tomam Meieram. Viņš atbildēja: „Kāda no tām ir spējusi noturēt koplīgu­mu ar darba devēju treknā gada līmenī. Citai izdevies to pat uz­labot, vēl cita uzlabojusi sociālo dialogu.” Viņš sacīja, ka arī Lie­pājā aizvien vēl veidojas jaunas arodbiedrības, kurās ir pat tikai pa trim, septiņiem vai deviņiem biedriem. „Arodbiedrības cilvē­kam ir vienīgais atbalsta punkts, kad ir problēmas ar algu izmaksu vai citiem darba tie­sisko attiecību neievērošanas jautājumiem. Prieks dzirdēt, ka ir arī jauni uzņēmēji, kuri saka: ārzemju tirgū partneri prasa – cik sociāli atbildīgi jūs esat? Šie uzņēmēji saka: „Tāpēc bez arodbiedrībām un koplīguma mēs nemaz nevaram strādāt!”, apgalvoja Toms Meiers.

 

Nora Driķe

 

 

2011. gada 25. oktobris. „Kurzemes Vārds”

Namsaimnieki kapitulē

Pieveram acis un it kā neskatām

 

Tas skar pilnīgi visus. Pat ja tā nav mana vai jūsu māja, mēs neviens nevaram no tā izvairīties. Mājas, žogi, vārti, sadales skapji apķēpāti uz katra stūra, katrā kvartālā. Krāsainie ķērnājumi duras acīs. Neglīti. Riebīgi. Rets īpa­šums palicis neskarts. Var­būt vienīgi dome, baznīcas un policija. Tas ir apnicis man, un tas ir apnicis nam­īpašniekiem, pārliecinājos sarunās ar daudziem triju ielu garumā.

Kādu priekšpusdienu gāju no mājas uz māju, cerot satikt kādu saimnieku, kurš pateiks ko vairāk par: „Policija nestrādā!” Vai tie­šām nevienam nav idejas, kā šo sērgu uzveikt?

 

„Kā nedabūju ar akmeni”

 

(…)

„Tikai to vien spējam, kā no krāsojumiem notīrīt logus. Ko da­rīt, nezinu,” veikalā „Krišjānis”, kas atrodas Jūrmalas un K. Val­demāra ielas stūrī, saka vadītāja Galina Kučinska. „Gadās, teju katru dienu jātīra. Bet tad kādu laiku ir miers. Domāju, ka tā nav namsaimnieku, bet tomēr policijas lieta. Visa pilsēta ir apzīmēta. Kā jaunas pieturvietas ierīkotas, tā uzreiz apķēpātas. Nekad neesmu redzējusi to, kurš to dara. Domā­ju, ka jaunatne naktīs. It īpaši sā­kumā tas likās briesmīgi. Bet tagad vienkārši pieveram acis un it kā neskatāmies uz to. Pašval­dības policijai uz to jāskatās. Vie­nīgi varbūt te varētu uzstādīt vi­deokameras. Varbūt, ja mājā bū­tu vairāk iedzīvotāju, būtu arī kāds, kas ierauga ķēpātājus un aptur tos.”

Šīs mājas īpašnieks Uģis Atiķis sazvanīts novaidas. „Esam jau saņēmuši vēstules no Pašvaldības policijas, ka ir īpa­šumi apzīmēti, ka tas ir jānovērš un ka mums varbūt par to būs sods. Tiešām esmu par to prob­lēmu domājis, bet izeju neredzu.

Ja es likšu videokameru – vai man tas atmaksāsies? Ja noķer­šu zīmētājus, man tas būs jāpierāda tiesā. Kā pierādīšu vainīgo, kā zaudējumus? Un, ja es pār­krāsošu māju, ķēpātājiem tā būs kā medusmaize. Man ir bail viņus ķert, ka nedabūju ar akmeni logā. Domāju, ja es būtu policists un kādu noķertu, tad es skaidrotu, kāds kuram ir rokraksts, kur vēl viņš ir ķēpājis. Protams, es tagad piespiedu kārtā pārkrāsošu. Bet, ja pēc tam māju atkal apzīmēs, tad vairs ne. Negribu, ka smejas par mūsu policijas bezspēcību. Ja atkal apzīmēs, tad pateikšu – ķeriet paši!”

Ne vien mājas ārsienas, SIA „Kadiķis” veikalam Klaipēdas ielā pat skatlogi apķēpāti. Uzņēmuma pilnvarotā Laima Ikusova: „Kā varam cīnīties, ja naktī apķēpā! Logus esam mēģinājuši mazgāt, bet tur vajag šķīdinātāju, ar ūdeni nost neiet. Plastmasas durvis nevar ne ar kādiem acetoniem mazgāt, būs pagalam. Bāzei dabūjām pat noņemt plāksni, tā bija tā nokrāsota. Lai mājas apsaimniekotājs ierīko videonovērošanu. Slikti ir tādā apķēpātā mājā strādāt, bet tā ir visas pilsētas problēma.”

 

„Policistiem vairāk jāstaigā”

 

Ir K. Valdemāra un Klaipēdas ielā arī dažas no smērējumiem tīras vai gandrīz tīras mājiņas. Kā tās izdevies nosargāt? Vienā no tām durvis atver Rita Herbste: „Kā tu vari cīnīties? Mums vēl nav tik traki – tā elektrības kaste. Nu, briesmīgi, nevar no­mazgāt. Uz jaunajām durvīm arī – nu, nevar nomazgāt. Mazdēls grib ierīkot tādu lampu, kas ie­degas, kad iet garām. Viņš visvai­rāk pārdzīvo, viņš jau būs mājas mantinieks. Tas ir ļoti, ļoti sāpīgs jautājums, īpaši mums, nameļniekiem. Taisām, lai būtu smuki. Ziemsvētkos uzliekam dekoru. Bumbiņas, zelta lentītes norautas. Mazdēlam teicu, šogad nelik­sim neko. Fasādi Dieviņš mums ir pasargājis.

Vairāk ir jāstaigā policistiem. Padomju laikā, ja es nebiju no­slaucījusi ielu, man jau milicija bija klāt. Tagad nevienu policistu te neesmu redzējusi. Agrāk kat­ram milicim bija rajons, un savus miličus varējām pazīt. Tagad neesmu redzējusi.”

Klaipēdas ielas iedzīvotāja Sandra, kura uzvārdu nevēlas minēt: „Vienīgais, kā ar to cīnīties, varētu būt kamera. Bet tā jau arī maksā naudu. Kaimiņi saka, ir redzējuši pat, ka to dara, bet ne­ziņo policijai. Vai tad policija vi­ņus var noķert? Mums nemaz nav doma ārsienu pārkrāsot, jo re­dzam – kur ir pārkrāsots, tur at­kal ir izdarīts. Es nezinu, ko darīt. Riebjas. Ja es viņus noķertu, lik­tu, lai paši notīra. Lai redz, kā tas ir – notīrīt. Un lai nokrāso par jaunu, lai redz, cik tas izmaksā. Kamēr viņiem neko tas nemaksā, nav sāpīgi, tikmēr viņi arī to dara.”

(…)

 

Citādam sodam jābūt

 

Liepājas Pašvaldības poli­cijas priekšnieka vietnieks Uldis Novickis atzīst: visur policistu blakus nolikt nevar, jāpalielina patruļu skaits, bet tas savukārt atkarīgs no finansēm, kādas poli­cijai ir piešķirtas. Viņš īpašnie­kiem iesaka pie mājām pielikt no­vērošanas sistēmas un gaismas ķermeņus, kas reaģē uz kustību, „tas ķēpātājiem nepatiks”.

Pēc U. Novicka teiktā, vainī­gie galvenokārt esot zēni, ar mar­ķieriem – gados jaunāki skolnieciņi, ar baloniņiem – pat tuvu piln­gadībai. „Tie, kurus tas interesē kā māksla, tie nenodarbojas ar ķēpāšanu.” U. Novickis skolās uz­stājas ar lekcijām par drošības jautājumiem, bet šo stundu skaits ir tik mazs, ka par smērē­jumiem neatliekot laika parunāt, bet, ja sanāk, tad varot manīt, kurš tobrīd nodūris acis. „Viņi nesaprot, ka tas ir bara instinkts un ka grupā izdarīts pārkāpums ir smagāks. Tas ir arī izrādīšanās jautājums – redzams, ka jaunieši vēlas atzīmēties uz fasādēm, lai izdarīto redz citi.”

Ceturtdien Liepājas domes Sociālajā un sabiedriskās kārtī­bas komitejā ir runāts par šo problēmu un uzdots Pašvaldības policijas priekšniekam Normun­dam Dīķim aicināt kopā amatpersonas un meklēt risinājumus.

 

Uzziņai

Par namu apķēpāšanu:

■ šogad aizturēti divi jaunieši. Februārī Brīvības ielā pulksten 11 dienā sešpadsmit gadu vecs puisis smērējis garāžas sienu. Piespriests naudassods 40 latu. Tas samaksāts;

■ 24. septembrī pulksten 18.20 ēkas fasādi aprakstījis piecpadsmit gadu vecs zēns. Aizturēts. Lēmums par sodu nav vēl pieņemts;

■ Liepājas saistošie noteikumi paredz: par apbūves patvarīgu apzīmēšanu ar dažādiem apzīmējumiem un uzrakstiem, ja tie redzami no ielas, var sodīt ar brīdinājumu vai ar naudassodu līdz 100 latiem;

■ tie paši noteikumi paredz sodīt namīpašniekus par īpašumu neuzturēšanu kārtībā.

Avots: Pašvaldības policija.

 

Nora Driķe

 

Uz foto: Māja Krišjāņa Valdemāra un Jūrmalas ielas stūrī. Braucot ar tramvaju, ielās apķēpātās fasādes zib gar acīm cita pēc citas un rada depresīvu iespaidu par Liepāju.

 

 

2011. gada 25. oktobris. „Kurzemes Vārds”

Sludinājums

Rubrika: Aicina darbā

 

SIA „Liepājas tramvajs” –  tramvaja vadītāju ar apliecības kategoriju (TRAM). Jūsu pieteikuma vēstuli un CV gaidīsim pa e-pastu: liepajas_tramvajs@tvnet.lv; fakss – 63424546.

 

 

2011. gada 27. oktobris. „Kurzemes Vārds”

Ciemiņi atgriežas

 

Līdz ar rudens atnākša­nu aktīvā tūrisma sezona ir beigusies, tāpēc „Kurzemes Vārds” kopā ar Liepājas re­ģiona Tūrisma informācijas biroja projektu un mārke­tinga speciālisti Zani Gaili ieskatās aizvadītās sezonas raksturīgākajās niansēs un ieskicē turpmāk darāmo.

(…)

– Kā, tavuprāt, tūristiem Liepājā pietrūkst?

– Tas joprojām ir atraktīvais tūrisms, aktīvais piedāvājums, kāds savulaik solījās būt ūdens atrakciju parks, ko diemžēl tā arī neuzcēla. Un, protams, vissezonas piedāvājums – kaut kas tāds, ko varētu izbaudīt visu cauru gadu, nevis tikai vasarā.

– Ūdens atrakciju parks ir ļoti dārgs projekts, bet varbūt tev ir idejas kādam mazbudžeta pasākumam, kam nav jātērē daudz naudas, taču kam ir vērā ņemama atdeve?

– Es domāju, ka vienu tādu projektu šovasar Liepājā jau īstenoja – tas bija „Kultūras tram­vajs”, kas patika ne tikai atbrau­cējiem, bet arī liepājniekiem pa­šiem. Es zinu cilvēkus, kas regu­lāri gaidīja, kad tas dosies mar­šrutā, lai atkal izbaudītu un re­dzētu kaut ko jaunu un interesan­tu. Tāpēc es domāju, ka šo projek­tu nākamgad noteikti ir vērts tur­pināt. (…)

 

Kristīne Pastore

 

 

2011. gada 28. oktobris. „Kurzemes Vārds”

Kā pa Liepāju brauksim nākamgad

 

 Liepājas dome apstiprinā­jusi jauno maršrutu tīklu, braukšanas maksu un atvieglojumus pilsētas sabied­riskajā transportā, kādi būs spēkā ar 1. janvāri.

„Kurzemes Vārds” 21. ok­tobrī jau rakstīja, ka tiks ievies­ta kopīga biļete visiem pilsētas sabiedriskā transporta veidiem un ka būs jauni mēnešbiļešu vei­di. Kādas vēl pārmaiņas gaidā­mas pilsētas pasažieriem, pa­stāsta Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis un maršrutu tīkla plānotāja Eva Irbe-Šulca.

 

Autobusi nāks biežāk

 

Maršrutu intensitāte nozī­mīgi palielināta 3., 6., 7. un 9. autobusam. Pašlaik 7. autobuss kursē tikai sestdienās un svēt­dienās, bet no jaunā gada brauks arī darbdienās. Pārējiem ir nenozīmīgas izmaiņas, papildinā­jumi rīta un vakara stundās. Pēc iedzīvotāju lūguma, kur viņiem vajadzēja, tur arī ielikts.

6. maršrutam vairāki reisi ir pagarināti līdz Kapsēdes ielai – to sauks par 6.a autobusu. Sa­vukārt 9. maršruta autobusi visi turpmāk brauks līdz Kapsēdes ielai. Pašlaik šī maršruta gala­punkts ir Reģionālā slimnīca.

3. autobuss kursēs biežāk. Tam izmainīs arī maršrutu: abos virzienos tas ies pa Dzērves ielu. Tagad tas vienā virzienā brauc pa Ganību ielu.

Pēc iedzīvotāju pieprasīju­ma maršrutu biežums palieli­nāts rīta un vakara stundās, kad cilvēki brauc uz darbu vai uz mājām.

Liepājnieki sūdzējušies, ka Zaļā birze un Karosta ir grūti sasniedzama vakaros pēc kultū­ras un izklaides pasākumiem. Zaļās birzes iedzīvotājiem node­rīgs ir 6. un 9. autobuss, abiem būs papildu laiki. G. Lūsis min piemērus. Piemēram, sestdienās un svētdienās 6. maršrutā pēdē­jais autobuss no M. Ķempes ielas aties pulksten 23.18; 6.a maršrutā – 21.22, bet 9. marš­rutā sestdien un svētdien pēdē­jais autobuss no M. Ķempes ie­las būs pulksten 21.22. Cik būs pasažieru pēc pusdivpadsmi­tiem naktī, viņš retoriski jautā, „mūsu interesēs pārvadāt pēc iespējas vairāk pasažieru, tuk­šus autobusus vizināt nevaram atļauties”.

Arī Karosta vakaros būs la­bāk sasniedzama. Tāpat kā ta­gad, darbosies 3. maršruts ar galapunktu Ģenerāļa Baloža ielā. Brīvdienu vakaros pēdējie divi au­tobusi būs pulksten 23.15 un 23.44 no M. Ķempes ielas. Tas būs jaunums. Pašlaik pēdējais autobuss ir pulksten 23.10. Maza­jiem autobusiem arī būs vēlie reisi. 22. maršrutā no Pētertirgus uz Atmodas bulvāri aties pēdējie autobusi pulksten 23.04, 23.23 un 23.40. Arī Grobiņas virzienā autobusus plāno biežāk. Piemēram, 912. maršrutā virzienā no M. Ķempes ielas pašlaik starp pulksten 18.45 un 20.30 neviena autobusa nav, nākamgad būs papildus 19.30. Vēl papildus ir ielikts arī pulksten 18.36. „Bie­žumu un laikus likām, ņemot vērā iedzīvotāju vēlmes. Ļoti ceram, ka prasības būs bijušas pamatotas, ka autobuss nebrauks tukšs. Ja pasažieru plūsma izrādīsies mazāka, nekā prognozēts, tad no šiem reisiem kāds būs jāsama­zina. Tādas iespējas paturam,” atgādina G. Lūsis.

 

Kur pirksim biļetes?

 

Aģentūra vada pārrunas ar pašreizējiem biļešu izplatītājiem „Narvesen” un „Plus Punkts”. Lie­pājas centrā šis biļešu pārdoša­nas tīkls, domājams, būs nodro­šināts bez problē­mām, bet citādi paš­laik ir ārpus centra K. Ūliha ielā, Ganību ielas rajonā, per­spektīvā Zirņu ielā, kur sabiedriskais transports kursēs, bet nav tirdz­niecības vietu. „Bet Ziemeļu priekšpilsētā ir tikai viens kiosks, šajā rajonā pašlaik nav nevienas citas biļešu tirdzniecības vietas. Tas ir jāatrisina. Karostā mums vispār nav nevienas šādas tirdz­niecības vietas. Esmu kartē atzī­mējis vietas, kur tirdzniecība va­rētu būt. Vienosimies ar kādiem vietējiem veikaliņiem, kur cilvēki pērk maizi un pienu, neredzu problēmu, kāpēc tur nevarētu pārdot arī biļetes,” saka G. Lūsis.

Tikko ir izsludināts biļešu drukāšanas konkurss, piedāvā­jumus atvērs 30. novembrī. Biļe­šu izskats būs tipogrāfiju ziņā, jo dizains ietekmē drukāšanas cenu. Konkursā noteikti gan pretviltošanas elementi, gan tas, cik krāsās biļetes vajag.

Daži pašreizējie pārvadātāji ir izteikuši šaubas, vai biežie maršruti attaisnosies un aģentū­rai tas nebūs par dārgu. Risks pastāv, atzīst G. Lūsis: „Esam atstājuši līgumā ar pārvadāju­miem iespēju veikt nelielas ko­rekcijas. Lielu risku nepieļau­jam. Tagad slēgsim pagaidu līgumus ar pārvadātājiem un pēc tam izstrādāsim jauno konkursa nolikumu. Ja redzēsim trūku­mus jaunajā sistēmā, ja redzē­sim, ka vadājam tukšu gaisu vai ka autobusu par maz, ja būs problēmas vai kļūdas, koriģēsim maršrutu tīklu un jauno pārva­dātāju konkursa nolikumu.”

 

Sekot varēs ikviens

 

Ar 1. janvāri visu autobusu un tramvaja kustību aģentūra kon­trolēs ar globālās pozicionēšanas sistēmu – GPS. Trešdien komisi­ja pasludināja uzvarētāju. Aģen­tūra iegādāsies GPS iekārtas katram autobusam un tramva­jam – pašlaik 65 transporta vie­nībām. Lētākais piedāvājums ir no SIA „Pacto” – 50 latu par ie­kārtu un 10 latu par uzstādīšanu.

Savukārt ar programmu izstrā­dātājiem notiek pārrunas par programmu, kas mums dos pār­skatu par reisu izpildi un par no­braukumu maršrutā.

Tāpat kā pašlaik to var re­dzēt ikviens cilvēks Klaipēdā, arī Liepājā ikviens internetā varēs redzēt, kā pilsētas kartē pa ielām mazu bumbiņu izskatā virzās autobusi. Ikviens vienkāršais liepājnieks, kurš vēlēsies, varēs skatīties kaut vai aiz gara laika. „To redzēsim gan mēs, aģentūra, kas kontrolēs reisu izpildi, gan visi citi,” skaidro G. Lūsis.

Piemēram, ja mammai vien­padsmitos vakarā jāsagaida no autobusa izkāpjam savs pusau­dzis, viņa varēs mājaslapā marsruti.lv/liepāja redzēt, cikos autobusam jāpienāk katrā pietu­rā. Līgumā tiek paredzēts, ka au­tobusi nevar kavēties ilgāk par piecām minūtēm. Tātad mamma zinās, kurā brīdī bērnam jāatbrauc.

Tajā pašā mājaslapā ar 1. jan­vāri būs maršrutu plānotājs. „Es, pasažieris, izvēlēšos sava maršru­ta sākumpunktu – vietu, kur ie­kāpšu autobusā, laiku un gala­mērķi. Plānotājs dod informāciju, cikos man jāiekāpj, ar kādu auto­busu vai ar kādiem autobusiem vai tramvaju (ja jāpārsēžas) ir jābrauc, cikos būšu galā, cik ilgu laiku pavadīšu ceļā. Tāpat ir iespēja arī tad, ja zinu, cikos man jābūt galamērķī, šādi uzzināt, ci­kos man jāiekāpj autobusā.”

Paš­laik šajā mājaslapā marsruti.lv/ liepāja ir redzami jaunie kustības saraksti, kādi būs ar 1. janvāri, un šī jaunā plānošanas sistēma sa­vukārt arī ir redzama testēšanas režīmā. E.Irbe-Šulca pastāsta, ka šādu plānošanu jau tagad var izmantot Rīgā un Jelgavā – viņa pati šo iespēju izmanto, pirms dodas uz Rīgu, kuras sabiedrisko transportu nepārzina tik labi. G. Lūsis sola rīkot informāci­jas kampaņu iepa­zīstināšanai ar aģen­tūras mājaslapu, kad tā būs gatava. Bukle­tus gan neplāno dru­kāt. Bet pieturās, ku­rās ir nojumes, būs maršrutu shēma un kustību saraksti.

 

Kas vedīs pasažierus?

 

Kā zināms, Iepirkumu uzrau­dzības birojs aizliedza pašvaldī­bai slēgt līgumu astoņu gadu ilgai sadarbībai ar pārvadātājiem, jo konkursa nolikumā bija nepil­nības. Nolikums jālabo, jāizslu­dina jauns konkurss. Kamēr iz­strādās jauno nolikumu, tiks slēg­ti pagaidu līgumi, kuri būs spēkā līdz brīdim, kad stāsies spēkā jaunā konkursa rezultāti, bet ne ilgāk par diviem gadiem. Kas vedīs pasažierus no jaunā gada? Pārrunas ar pārvadātājiem no­tiek, un tās „tuvākajās dienās vajadzētu pabeigt”, saka G. Lūsis.

Nobeigumā viņš uzsver, ka pašvaldība arī nākamgad sagla­bās tādus braukšanas maksas atvieglojumus, kādi ir spēkā paš­laik. Braukšanas maksa jopro­jām būs 40 santīmu, turklāt bi­ļete derēs gan autobusiem, gan tramvajam. Būs iespējas iegādā­ties mēnešbiļeti katrai dienai, darbdienai vai dienas vidus (dar­bosies darbdienās no pulksten 10 līdz 15, sestdienās, svētdie­nās, svētku dienās) mēnešbiļeti, mēnešbiļeti autobusiem, tram­vajam vai kopīgu visiem trans­porta veidiem. Un mikroauto­busā būs spēkā visi atvieglojumi tāpat kā autobusā un tramvajā.

 

Nora Driķe

 

 

2011. gada 28. oktobris. „Kurzemes Vārds”

Debatēs lēkā dzirksteles starp deputāti un pilsētas galvu

Rubrika: No Liepājas domes sēdes

 

Vakar Pilsētas domes sē­dē 13 deputātu pieņēma 28 lēmumus. Sēdē nepiedalījās deputāti Ivars Kesenfelds un Stīns Lorenss. Domnieku lie­tišķumam emocionālu no­krāsu piešķīra biežie Elitas Košākas un pilsētas galvas Ulda Seska vārdu dueļi. Do­mes priekšsēdētājs sarkani pietvīkušo oponenti brīžiem ņēma vērā, brīžiem no vārdu sacīkstēm atkāpās bez pret­argumentiem, bet brīžiem atbildēja ar tādām necilām sarunvalodas frāzēm kā: „Ko cepaties?”

(…)

 

Kā braukt uz kapiem?

 

Deputāti apstiprināja pilsē­tas nozīmes maršrutu tīklu. De­batēs E. Kosaka jautāja, vai tīkls dod iespēju aizbraukt uz Dienvidu kapiem, jo viņai „vairāki desmiti” cilvēku sūdzējušies par grūtībām nokļūt šajā kapsētā, autobusu laiki ir iedzīvotājiem neizdevīgi. U. Sesks teica pašvaldības Sa­biedriskā transporta aģentūras direktoram Gintam Lūsim, ka viņš varētu kādā turpmākajā domes sēdē pastāstīt deputātiem par papildinājumiem. „Paldies, Kosakas kundze, ka norādījāt!” pateicās U. Sesks.

Deputāts S. Dikterjovs pret maršrutu tīkla apstiprināšanu iebilda principā, jo jaunajā trans­porta sistēmā, kāda stāsies spē­kā ar 1. janvāri, daudzi mikroau­tobusu vadītāji paliks bez darba, vasarā apmēram 6000 liepāj­nieku parakstījušies par atbalstu tādiem maršrutiem, kādi ir spēkā pašlaik. Viņa iebildumi netika ņemti vērā.

Maršrutu tīkls ir apstiprināts, un tagad pašvaldības Sabiedris­kā transporta aģentūra var slēgt pagaidu līgumus ar uzņēmumiem par pasažieru pārvadāšanu no 2012. gada 1. janvāra uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, vai līdz jaunā konkursa rezultātu izslu­dināšanai. Sarunas ar uzņēmu­miem vēl nav beigušās, lai gan cenu aptauja parādījusi, ka lē­tākie no pašreizējiem pārvadā­tājiem bijuši „Kinga” un Liepājas Autobusu parka piedāvājumi, deputātiem pastāstīja U. Sesks. Vienīgi SIA „Dantes” uz aicinā­jumu piedalīties šajās sarunās nav atsaukusies, „Kurzemes Vārdam” pastāstīja G. Lūsis.

Deputāti apstiprināja arī no­teikumus par braukšanas maksu sabiedriskajā transportā. Notei­kumos ir paredzēti arī braukša­nas maksas atvieglojumi – tos saglabā tādus pašus, kādi tie ir šobrīd. E. Kosaka iebilda – jaunie noteikumi par vienoto biļeti būšot ļoti neizdevīgi tiem cilvēkiem, kuri brauks tikai vienu pieturu ar tramvaju. U. Sesks savukārt opo­nēja, ka noteikumi būs izdevīgi cilvēkiem, kuri dosies tālākos brau­cienos pa pilsētu, arī uz Grobiņu, un ka iedzīvotāji būs ieguvēji. N. Vorobeičiks sauca: „Vai tiešām nevar kaut ko darīt pensionāru labā, vai tiešām esam tik nabaga pilsēta, ka pensionāri nevar bez maksas braukt?” U. Sesks aizrā­dīja, ka N. Vorobeičika jautājums ir populistisks, pašvaldība dod pensionāriem atlaides atkarībā no viņu ienākumu līmeņa.

Kā jau ziņots, viena biļete braucienam – vienalga, tramvajā vai autobusā – maksās 40 santī­mu iepriekšpārdošanā, pie vadī­tāja – 50 santīmu, bet 10 braucie­niem visos transporta veidos – 3,80 latu. Tiks ieviesta gan vienas dienas biļete par 1,50 latiem, gan deviņu veidu mēnešbiļetes.

(…)

 

Nora Driķe

 

 

2011. gada 28. oktobris. „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

„Liepājas tramvaja” vadītā­jiem vajag stingri sodīt tos vagonu vadītājus, kuri neievēro grafiku.

 

 

2011. gada 1. novembris. „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Pats ērtākais transports līdz Dienvidu kapiem ir tramvajs – trīs pieturas. Lai domā par cilvēkiem. Taisa veloceliņus, bet par gājējiem centrā nedomā, daudzas ietves ir sliktā kārtībā. Vajag vispirms domāt, kā sakārtot ietves centrā, tad par veloceliņiem.

 

 

2011. gada 3. novembris. „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

82 gadus veca pensionāre: nekādi nevaru saprast, kādēļ Seska kungs tik ļoti neieredz vecos liepājniekus, pensionārus (viņa izteikumi par populismu), jo paš­valdība dod pensionāriem atlaides atkarībā no viņu ienākumu līmeņa, tas attiecas tikai uz tiem pensio­nāriem, kas pensionējušies pēc 1996. gada, kam lielākas pensijas un arī algas. Mums, veciem pen­sionāriem, kas aizgājuši pensijā pa­domju gados un līdz 1996. gadam, pensiju lielums atkarīgs tikai no ilgajiem nostrādātajiem gadiem. Mans darba mūžs ir 46 gadi, un, ja pensija drusku pārsniedz domes noteikto ienākumu līmeni, tas viss aiziet par dārgajām zālēm – tās mēnesī maksā 45 latus. Vai tiešām mēs, pavisam vecie liepājnieki, kuri vēl spēj pakustēties, nebūtu pelnī­juši kādu pretimnākšanu no domes puses? Mūsu vairs nav tik daudz, jo jāatskaita tie, kas vairs nav spējīgi paiet. Pat vienu pieturu braukt ar tramvaju būtu atvieglojums, ja vien tas nemaksātu 40 santīmu un par braucienu dienas vidū 7 latus (10–15) mēnesī, kā paredzēts nākam­gad. Vai tiešām esam tik nabaga pilsēta, ka pat astoņdesmitgadīgajiem nevaram palīdzēt?

 

 

2011. gada 4. novembris. „Kurzemes Vārds”

Fotoskats: Preses tramvajs

 

 

 

2011. gada 15. novembris. „Kurzemes Vārds”

Paziņojums

Rubrika: Dažādi

 

SIA „Liepājas tramvajs” organizē daļēji apmaksātu apmācību kursu ar iespējām iegūt tramvaja vadītāju apliecības kategoriju (TRAM) un kandidēt uz vakantajam tramvaju vadītāju vietām. Teorētiskā apmācība notiek Rīgā. Jūsu pieteikuma vēstuli un CV gaidīsim līdz š.g. 22. novembrim, e-pasts: Liepajas_tramvajs@tvnet.lv, tālr. 63424536.

 

 

2011. gada 19. novembris. „Kurzemes Vārds”

Vieta, kur mīt dzīvie un mirušie

Cenkones iela

 

(…)

Ražo konfektes, kal akmeņus

 

Cenkones ielas otrā – dzīvo cilvēku – pusē ne vienmēr bijis tik kluss kā tagad. Jo Cenkones ielas tuvumā 20. gadsimta sāku­mā zēlusi un plaukusi rūpnie­cība. Piemēram, Riepu ielā bijusi virvju rūpnīca. Nav trūcis ari citu ražotņu, ir ziņas, ka Cenkones ielas galā pie Līvas laukuma savulaik bijusi konfekšu ražotne. Par to zināja stāstīt Cenkones ielas 8. mājā dzīvojošā Dzidra Šneidere. Kādreiz te dzīvojusi viņas māte, bet viņa pati – Jaunliepājā. Bet Šneideru māju vietā bijusi akmeņu kaltuve. „Mums stāstīja, ka tā bijis pirms kara. Visādas rūpnīcas te bijušas. Bet mēs paši tagad te esam ienācēji,” skaidro Dz. Šneidere.

Kas attiecas uz padomju laikiem, jaunajai paaudzei no­teikti ir grūti iedomāties, ka vēl pagājušā gadsimta 60. gados Lā­vas laukums faktiski bijis Liepā­jas dienvidrietumu gals. Tur atradās tramvaja galapunkts, un šis grabulis no rītiem modināja tuvējos iedzīvotājus ar kaitinošu čīkstoņu, kad tramvajs brauca riņķī pa apli. Bet Cenkones iela bija galvenais ceļš, pa kuru cilvēki tālāk devās uz Centrālkapiem, kas daudziem likās ļoti tāls ceļš. Jo tagadējā Dienvidrietumu mikrorajona vietā bija tikai tādas pašas pļavas kā pašlaik Pērkonē. Un tagad, pēc 50 gadiem, vēsture atkārtojas: cilvēki kāpj laukā no tramvaja pie Cen­trālkapiem un pēc tam soļo prāvu attālumu līdz jaunajiem – pil­sētas Dienvidu kapiem.

(…)

 

Tramvajs rada zemestrīci

 

Runīga izrādījās arī Cenko­nes ielas 6. nama iedzīvotāja Vija Klāsupa. Kādreiz ar ģimeni dzī­vojusi Karostā, pirms četriem gadiem pārvākusies uz Cenkones ielu. Vieglāk izbraukāt. „Man arī nepatīk lielas cilvēku masas. Šī iela ir klusa. Tiesa, vasarā visus koncertus pie jūras var dzirdēt. Ārī tramvajs nepatīkami čīkst dzīvokļa otrajā pusē. Tas gan traucē, jo pati māja arī pie katra garāmbraucoša tramvaja dreb ka zemestrīcē. Taču Cenkones ielas pusē viss kārtībā,” stāsta Vija. Pa šo vienvirziena ielu arī vakaros ļoti maz braucēju esot. Reti kāds kravas auto aizripojot.

(…)

 

Viktors Ulberts

 

 

2011. gada 23. novembris. „Kurzemes Vārds”

Brīdina neuzkrāt pašreizējos talonus

 

Nākamgad Liepājas pil­sētas sabiedriskajā transpor­tā vairs nederēs tās tramvaja un autobusu biļetes, kuras pērkam un lietojam pašlaik, atgādināja Sabiedriskā trans­porta aģentūras direktors Gints Lūsis. Ar 1. janvāri Liepā­jas sabiedriskajā transportā – gan autobusos, gan tramvajā, gan mazajos autobusos – tiks ievies­tas jauna veida biļetes. Tad vieno­tā biļete par to pašu cenu 40 san­tīmiem derēs gan braucienam tramvajā, gan braucienam auto­busā; bet pie autobusa vai tram­vaja vadītāja biļete maksās dār­gāk. Ieviesīs arī jauna veida mē­nešbiļetes. Tāpēc G. Lūsis iedzī­votājus aicina neveidot liekus pašreizējo biļešu krājumus, jo tie nākamgad būs nederīgi un ar tiem neko ietaupīt nevarēs. „Vēlos brīdināt pasažierus, lai nebūtu tā, ka cilvēki sapērkas biļešu rezer­ves un tās paliek šogad neiztē­rētas. Janvārī tās vairs nebūs kur likt,” saka G. Lūsis.

Paredzēts, ka 30. novembrī Pilsētas domes Iepirkuma komi­sija atvērs transporta biļešu izga­tavotāju piedāvājumus. „Ideālā gadījumā ap Ziemassvētkiem jau varēs nopirkt jaunās, 2012. gada biļetes un mēnešbiļetes,” teica G. Lūsis.

 

 

2011. gada 25. novembris. „Kurzemes Vārds”

Iepazīstas ar tramvaja līnijas projektu

 

Tā kā pašvaldības uzņē­mums „Liepājas tramvajs” ir izsludinājis atklātu konkursu par jaunās tramvaja līnijas izbūvi jeb esošās pagarinā­šanu līdz Ezerkrastam, vakar iepazīties ar šo projektu bija ieradušies deviņu ieintere­sēto būvfirmu pārstāvji.

Pašvaldībā iepazīstināja ar projekta aktualitātēm, pēc tam, izbraucot jaunās līnijas maršru­tu, projektētāji akcentēja, kas būs jāņem vērā projekta izpildī­tājiem. Liepājas Attīstības pār­valdes vadītājs Vilnis Vitkovskis uzsvēra, ka „šis nebija obligāts, bet gan iepirkuma procedūras la­bas prakses informatīvs pasā­kums, lai potenciālos būvniekus pēc iespējas plašāk iepazīstinātu ar apjomīgo projektu”. Interesen­ti piedāvājumus var iesniegt līdz 12. decembrim. Būvdarbus plā­nots sākt nākamgad.

Liepājā plānots izbūvēt tram­vaja līnijas pagarinājumu par 1,7 kilometriem līdz Ezerkrasta dzīvojamajam masīvam. Tram­vaja maršruts virzīsies pa Tuku­ma, Ventas un M. Ķempes ielu. Iecerētās darbu izmaksas lēša­mas 10,7 miljonu latu apmērā. Lielāko daļu no projekta attie­cināmajām izmaksām segs Eiro­pas Reģionālās attīstības fonds, ar līdzfinansējumu iesaistīsies projekta iesniedzējs – pašval­dības uzņēmums „Liepājas tramvajs”.

 

Sarmīte Pelcmane

 

 

2011. gada 26. novembris. „Kurzemes Vārds”

Ikdiena ar bezbiļetniekiem

Rubrika: Transports

 

Katros simt autobusos Liepājā brauc 22 līdz 40 bez­biļetnieku. Tas nozīmē – no katriem simt autobusiem viens pārvadā tikai zaķus. Ik mēnesi Liepājas Autobusu parka kontrolieri pilsētas autobusos pieķer 800 līdz 1200 bezbiļetnieku. Savu­kārt Liepājas tramvajā ik mēnesi konstatē apmēram 200 bezbiļetnieku.

Nākamgad zaķu skaits saruks, uzskata pilsētas Sa­biedriskā transporta aģen­tūras direktors Gints Lūsis, jo Liepājā ne vien mainīsies transporta biļešu sistēma, bet arī biļešu kontrole notiks citādi – to organizēs G. Lūša vadītā aģentūra.

 

Konkurss – bez rezultātiem

 

Pašvaldības aģentūra šoru­den bija izsludinājusi konkursu par biļešu kontroles pakalpojumu sniegšanu ar 2012. gada janvāri. Piedāvājumus iesniegušas divas firmas: SIA „Drošības birojs”, ku­ras piedāvājums pašvaldībai bi­jis par dārgu, un „Apsardzes aģen­tūra LTD”, kas pašlaik kontrolē biļetes tramvajā. „Apsardzes aģentūras LTD” piedāvājums savukārt neatbildis konkursa noli­kumam (uzņēmums šā gada au­gustā sadalīts), un arī šis piedā­vājums noraidīts. Par to pastās­tīja Liepājas domes vecākais ie­pirkuma speciālists Normunds Vaiteiks.

Tādēļ kontrolieru konkurss beidzies bez rezultātiem, un būs jāizsludina jauns konkurss. Lie­pājas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis veicis pārrunas ar abiem kon­kursa dalībniekiem, lai ar vienu no tiem noslēgtu pagaidu līgumu par biļešu kontroli pilsētas auto­busos un tramvajā ar nākamā gada 1. janvāri līdz brīdim, kamēr tiks pasludināti jaunā konkursa rezultāti. Visticamāk, ka šo līgumu noslēgs ar „Apsardzes aģentūru LTD”.

 

Biežākas pārbaudes un ētika

 

Pirms izsludināt konkursu, pašvaldības pārstāvji konsultēju­šies ar Klaipēdas transporta aģentūru, ar „Rīgas satiksmi” un ar Liepājas Autobusu parku. No­lemts konkursa ceļā pakalpoju­mu pirkt no kādas apsardzes fir­mas, jo to darbinieki prot strādāt ar cilvēkiem, zina, kā rīkoties ārkārtas situācijā, ko darīt ar agresīviem pasažieriem, stāstīja G. Lūsis. Ko no kontroles dienesta grib pasūtītājs – pašvaldības aģentūra?

G. Lūsis: „Galvenais, lai pasa­žieri justu – pārbaude būs. Paš­laik kontroles intensitāte ir par mazu. Daudzi pasažieri uzskata, ka nav jāpērk biļete, jo brauciens piecreiz par zaķi nosedz divu latu naudassodu. Tāpēc kontroli vajag tādu, kas motivē biļeti pirkt. Dienestam jābūt respektablam, lai pašiem kontrolieriem nebūtu bail sodu iekasēt. Kontrolieriem jāvalkā formastērps ar uzvārda uzšuvi, tomēr tas nedrīkst izraisīt asociācijas ar militāriem dienes­tiem. Ir jāuzlabo sadarbība ar Pašvaldības policiju, ir jāvienojas, kā nodrošināt, lai Pašvaldības policija uz kontrolieru izsauku­miem reaģētu ātri gadījumā, kad bezbiļetnieks atsakās maksāt naudassodu.”

Pirmo reizi pilsētas trans­porta kontrolieriem izstrādāti arī ētikas noteikumi. Tie ir vienkārši un īsi. Kontrolierim ir jāstrādā tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu pasažierus, viņam ir jābūt tīri un kārtīgi ģērbtam, jābrīdina pasažieri par kontroli un jālūdz sagatavot braukšanas dokumentus. Jāiz­turas korekti, savaldīgi, pa­cietīgi, laipni un labvēlīgi, „nepa­ceļot balsi arī kontrolējamās per­sonas aizvainojošas rīcības gadī­jumā”. Kontrolierim ikviens pār­baudāmais cilvēks jāuzrunā ar «jūs», jāsaka «paldies» un «lūdzu». Jā­izsakās saprotami. Īpaši iecietī­gam jābūt pret gados vecākiem ļaudīm, cilvēkiem ar īpašām va­jadzībām, grūtniecēm, bērniem un vecākiem ar bērniem.

 

Nora Driķe

 

 

2011. gada 26. novembris. „Kurzemes Vārds”

Smaids izturēja tikai pirmo braucienu

 

Par kontrolieru darba ik­dienu „Kurzemes Vārds” sa­runājās gan ar tramvaja, gan ar autobusu kontrolieriem.

 

Viltojumi, blēdības

 

Tramvaja kontrolieri Juris, Ivars, Sanita un Inga šo darbu veic jau vairākus gadus, daudzi pasa­žieri viņus pazīst tikpat labi kā viņi mūs, tomēr viņi atteicās foto­grafēties un minēt savus uzvār­dus. Viņu ikdiena ir raiba. „Fiziski ne, bet morāli grūts darbs,” saka Sanita. Juris un Ivars teic: ir prieks, ja vismaz retu reizi pasa­žieri pasmaida. Tramvaja kontro­lierim ir apsarga sertifikāts. Atrisināt dažādās situācijas tram­vajā iemācījusi dzīves skola, saka Juris. Retu reizi jāliek lietā pat profesionālo apsargu prasmes un pārāk agresīvam pasažierim jāuzliek roku dzelži.

Ik dienu būs bezbiļetnieki. Ja ne katrā, tad katrā otrajā tram­vajā. Vieni izliksies par nezinīšiem rīdziniekiem, kāds – par epileptiķi. Daži jaunekļi, lai tikai nebūtu jāmaksā sods, lauzīs braucoša tramvaja durvis un neprātīgā barā leks ārā, pirmo izkritušo draugu par pakāpienu izmantodami. Kontrolieri ir gata­vi, ka pasažieri tos nogānīs ne tikai par viņu darbu, bet arī par drūmo dzīvi kopumā. Visgrūtākā diena bijusi piektdiena, 18. no­vembris. Rīdzinieki todien savas pilsētas transportu lietoja bez maksas, bet Liepājā bija jāpērk biļetes. „Seska kungam ausis novīstu, dzirdot visu, ko mums tādēļ vajadzēja todien uzklausīt,” saka Ivars.

Pirmdien Ivaram kāds pasa­žieris uzrādījis „vairākkārt lieto­jamu” laminētu tramvaja talonu. „Kompostrē. Pēc brauciena notīra un lieto atkal,” komentē Ivars. Bet Jurim maciņā par piemiņu konfiscēts viltojums – pašda­rināta talona kopija. Līdzīgs īstajam, tikai papīrs plānāks un krāsas citādas. Kompostrēto viltojumu uzrādījusi sirma mā­muļa. Juris pažēlojis veco cilvēku, policiju nesaucis.

Kontrolieri audzina bērnus-pasažierus. Vieni nemitīgi te braukā bez biļetes, te ķeras vago­nam aizmugurē, riskē ar dzīvību. Kontrolieri viņus rāj. Reizēm nodod Pašvaldības policijai. Pēc laiciņa satiekas ar tiem pašiem pusaudžiem turpat tramvajā. No tramvaja skolēnus bezbiļetnie­kus līdz 14 gadu vecumam neizsēdina, naudassodu no viņiem neiekasē. Tikai liek pirkt biļeti.

Pašvaldības SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks pastāsta: kad uzņēmumam bijis savs kontroles dienests, ar to bijis vairāk problēmu nekā jēgas. Tagad jau vairākus gadus kontroles pakalpojumus sniedz „Apsardzes aģentūra LTD”. „Tramvajā vajadzīgi cilvēki for­mās, pret kuriem pasažieriem ir respekts, viņu klātbūtne discipli­nē pirkt biļetes un arī pasargā tramvaja vagonus no demolē­šanas,” saka A. Puks. Uzņēmuma prasība – bērnus bezbiļetniekus līdz 14 gadu vecumam nesodīt. „Vienojāmies, ka bērnus audzi­nāsim, nevis sodīsim. Citādi var rasties dažādi juridiski sarež­ģījumi. Lai bērnus varētu sodīt, ir vajadzīga vecāku klātbūtne. Vēlamies, lai ikviens pasažieris biļeti nopirktu, tas ir galvenais.” A. Puks ar „Apsardzes aģentūras LTD” darbu esot apmierināts.

 

Zaļās cepurītes

 

Toties Liepājas Autobusu par­kam ir savs kontroles dienests. Šogad tam ieviestas jaunas, zaļas formas. No melnās krāsas attei­kušies – melnais atstāj agresīvu iespaidu, bet zaļā krāsa ir nomie­rinoša un labi pamanāma uz ceļa, stāsta kontroles dienesta vadī­tājs Juris Leitnants. Viņa vadītais dienests pārejot no represīvām darba metodēm uz servisa funk­cijām – ne tikai pārbauda biļetes, bet arī pasažierus izglīto, dala bukletus, autobusu pieturās iz­liek sarakstus. Nākamgad kon­troles dienests atlaidīs astoņus pilsētas maršrutu kontrolierus, paliks tikai seši kontrolieri darbam ārpus Liepājas robežām. Varot cerēt, ka atlaistos pieņems tā firma, ar kuru pašvaldība noslēgs pakalpojuma līgumu, teica G. Lūsis.

„Mēs sekojam līdzi pasažieru plūsmai, ieņēmumiem, ja to nav, reiss jāslēdz. Tāpēc pasažieru interesēs ir biļetes pirkt. Kādreiz saņēmām sūdzības par kontro­lieru rupjībām, par nepamatoti iekasētu naudassodu, par to, ka nav čeks izsniegts, – šādas sū­dzības samazinās. Arī kontrolie­rus audzinām, cīnāmies, lai ne­kāptu autobusā nopīpējušies,” stāsta J. Leitnants. Esot pat zināms atvieglojums, ka pilsētā vairs nebūs jākontrolē. „Liepājas pasažieris ir diezgan agresīvs – gan legālais, gan nelegālais. Bet cieš godīgais braucējs – ja nebūs ieņēmumu, vai nu jāceļ biļetes cena, vai jāslēdz reiss. Īpaši daudz zaķu ir Tosmarē. Lielākoties bez­biļetnieki ir pensionāri vai cilvēki tuvāk pensijas gadiem.” Ja gadās bezbiļetnieks bērns, tad zelta vidusceļš ir likt viņam nopirkt biļeti.

Liepājas Autobusu parkā pie­redzes bagātākajam kontrolierim ir 32 gadu stāžs. Kad uzņēmums vēlējās papildināt kontrolieru rindas ar jauniem darbiniekiem no bezdarbnieku vidus, retais iz­turējis psiholoģisko slodzi: lielākā daļa bija spējīgi smaidīt tikai pirmajā kontrolētajā autobusā. Jaunie kontrolieri izturējuši tikai vienu vai divas nedēļas. „Vajag stiprus nervus. Ar laiku uzaug bieza āda, un tu vairs nedzirdi, kāda dzīvnieka vārdā esi no­saukts un ko ar tevi draud izda­rīt,” saka J. Leimants, kurš die­nestu vada kopš 2009. gada. Šajā laikā uzlabota biļešu drošība. Viltojumi vairs nav izplatīti. Mēnešbiļešu viltošana beigusies pēc tam, kad braucējs ar viltojumu nodots Valsts po­licijai.

 

Pasažiera pieredze – arī rūgta

 

Pagājušajā vasarā desmit gadu vecs zēns iekāpis autobusā, nolicis šofera naudas trauciņā 50 santīmu, lai nopirktu biļeti. Varbūt šoferis to nepamanīja. Drīz autobusu apturējis policists ar divām kontrolierēm. Zēns paskaidrojis, ka šoferis nedod ne biļeti, ne atlikumu. Kontroliere paņēmusi no šofera trauciņa zēna naudu, zēnam pasniegusi par tādu summu soda talonu un izkāpusi no autobusa. Zēns bijis spiests tālāk braukt bez biļetes un bez naudas.

Zēna tēvs panāca, ka viņam atvainojas gan Liepājas Autobusu parka toreizējais valdes priekšsēdētājs Gundars Kristapsons, kurš paskaidroja, ka ar kontrolieri veiktas pārrunas. Kontroliere atvainojās gan tēvam, gan dēlam, atdeva paņemtos 50 santīmus. „Bērns neapzinās savu pārkāpumu, jo ir pēc sirdsapziņas pildījis vecāku norādījumus pirkt biļeti. Šeit jaušama necieņa pret pasažieri bērnu, kuram jau no mazotnes tiek iepotēts baiļu sindroms no kontrolējošām institūcijām,” uzskata tēvs.

„No bērna sodu iekasēt nevar, var tikai no vecākiem. Pēc likuma līdz 15 gadu vecumam bērns bez biļetes ir jāizsēdina un jānodod Pašvaldības policijai, kura sauc vecākus, atdod viņiem bērnu un risina konfliktu tālāk,” skaidro J. Leitnants. „Tas ir sarežģīti, kavē cilvēkus.” Viņš vēlētos, lai kāds atrastu ērtāku risinājumu.

Kā līdzīgās situācijās ar bērniem, kuriem dažādu apstākļu dēļ nav biļetes, rīkosies nākamie pilsētas sabiedriskā transporta kontrolētāji? G. Lūsis teicās noskaidrot pie juristiem.

 

 

2011. gada 29. novembris. „Kurzemes Vārds”

Svētku gaismai piešķir vairāk

 

Lai varētu atjaunot Liepā­jas Ziemassvētku rotājumu lampiņu virtenes, Pilsētas domes Finanšu komiteja pie­šķīrusi papildus 20 tūksto­šus latu. Savukārt pie baznī­cām spuldzīšu virtenes tiek atjaunotas par 2000 latiem, kurus arī piešķīrusi Liepājas dome.

Papildu nauda bija vajadzī­ga, jo daudzas spuldzīšu virte­nes, no kurām veidotas eņģeļu, ķekatnieku un citu rotājumu figū­ras, vairāku gadu laikā izdegušas un vairs nav derīgas, pastāstīja pilsētas galvenā māksliniece Agita Ansule. Visos pilsētas Zie­massvētku rotājumos kopā tiek izmantoti apmēram 2 kilometri gaismas vadu un 2,5 kilometri lampiņu virteņu.

Galvenais akcents ir Rožu laukumā – egle, kuru iedegs 1. de­cembrī. Egles rotājumi ir jauni – ar lentēm rotātas spoguļbumbas; egles krāsu toņi visu laiku mainīsies, par to gādājis māk­slinieks Kristaps Štobis. Mazās eglītes, ar kurām veidota visa lielā piramīda, gādātas no au­dzētavas „Īve” Grobiņas novadā. Rožu laukumā jau aplūkojams arī liepājniekiem pazīstamais tiltiņš ar Adventes svecēm un vainagu. Būs arī piparkūku ciematiņš. Laukumā pie universi­tātes K. Štobis iecerējis ar gais­mas elementiem radīt sniegpu­teņa iespaidu. Lielajā ielā, Tirdz­niecības kanāla malā un Pulvera un Cukura ielas aplī tiks izvie­toti mirdzoši eņģeļi, kanālā – rūķi, ķekatnieki – Mirdzas Ķempes un Klaipēdas ielā pie brand­mūriem, piparkūkas – uz Tramvajtilta. Cauri pilsētai izvedīs mirdzošais gaismas tramvajs. Klaipēdas un K. Ūliha ielas krus­tojumā ziemas tērpā būs ziedu skulptūra „Gliemezis”. Rotāju­miem gada sākumā pilsētas nofor­mēšanai Ziemassvētkos budžetā bija paredzēti 16,7 tūkstoši latu. Papildu finansējums 22 000 latu ņemts, grozot budžetu un sama­zinot izdevumus, kas bija pare­dzēti teritorijas plānošanai.

 

Nora Driķe

 

 

2011. gada 30. novembris. „Kurzemes Vārds”

Jostas atkal būs jāsavelk ciešāk

 

(…)

Vadība paredzējusi nākam­gad pārdalīt iedzīvotāju ienāku­ma nodokli starp valsti un pašvaldībām, nosakot pašvaldību daļu 80 procentu līdzšinējo 82 procentu vietā.

Latvijas Pašvaldību savienī­bas priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis uzskata, ka kopumā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas divu procentu samazinājums paš­valdībām vērtējams negatīvi, jo pašvaldības nevarēs pietiekamā apmērā nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus.

Arī Liepājas domes priekšsē­dētājs Uldis Sesks ir līdzīgās do­mās. „Iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas samazinājums pašvaldībām bremzēs to attīs­tību,” uzsver U. Sesks.

Liepājā nākamgad jāizbūvē jauns tramvaja līnijas posms, kā arī jāpabeidz apjomīgais Zirņu – Ganību ielas projekts. „Visiem šiem darbiem ir vajadzīgi līdzekļi, apgrozāmie resursi, lai pašvaldī­bai pēc iespējas mazāk jāņem kredīti. Kas notiks, veidojot 2013. gada budžetu, – vai vēl mazinās nodokļa proporciju pašvaldībām? Līdz ar to mazināsies pašvaldību motivācija cīnīties par attīstību,” norāda U. Sesks.

Turklāt Liepājas pašvaldībai ir ļoti būtiski, lai arī nākamgad tiktu saglabāta valsts finansiālā līdzdalība GMI un dzīvokļu pabalstu finansēšanai.

(…)

 

Sarmīte Pelcmane

 

 

2011. gada 1. decembris. „Kurzemes Vārds”

Tik apcerīgais decembris

 

(…)

Varbūt arī tāpēc decembris Liepājā nav paredzējis citus bū­tiskus notikumus, lai lielāku uz­manību varētu pievērst gada iz­vērtēšanai, labdarības akcijām, paldies pateikšanai. Protams, būs pilsētai nozīmīgas norises – izstrādās budžetu nākamajam gadam, kļūs zināms, kas būvēs jauno tramvaja līniju cauri Ezerkrastam, kas turpinās labie­kārtot Brīvības, Cukura, Pulvera ielu, kas rekonstruēs ūdens­vada un kanalizācijas tiklu. Taču, lai arī cik svarīgi tas būs liepājniekiem, ne jau plašos sa­rīkojumos paziņos šo konkursu rezultātus. Tāpat arī līdz pa­vasarim jāgaida, kad futbola cienītāji varēs skatīt „Liepājas metalurga” komandu, kas jau­najai sezonai sāks gatavoties šajā mēnesī, un tomēr jau decembrī uzzināsim komandas kontūras. Bet viens spilgts notikums Liepājas sporta dzīvē decembrī gan būs – Eiropas kausa izcīņas spēle basketbolā starp Rīgas VEF un Krievijas komandu „Himki”.

(…)

 

 

2011. gada 9. decembris. „Kurzemes Vārds”

Tramvaja līniju konkursu pagarina

 

„Liepājas tramvajs” paga­rinājis pieteikšanās termiņu konkursam par jaunās tram­vaja līnijas izbūvi līdz 12. janvārim, pastāstīja uzņē­muma valdes loceklis Ai­gars Puks.

„Ir ļoti daudz pretendentu jautājumu par nolikumu, tāpēc tajā mums jāieliek grozījumi,” termiņa pagarināšanas iemes­lus skaidroja A. Puks. Divi pretendenti par nolikumu ie­snieguši sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojam: pirmdien – „Skonto Būve”, otrdien –„UPB Nams”. Abu sūdzību pamatā esot bažas par to, ka pretendenti nepaspēs sagatavo­ties konkursam noteiktajā terminā, teica A. Puks, taču pieteikšanās datums būtu mai­nīts neatkarīgi no sūdzībām.

Tramvaja līnijas izbūves konkursam ir izveidota speciā­la iepirkuma komisija, kurā ir Liepājas domes pārstāvji.

 

Nora Driķe

 

 

2011. gada 9. decembris. „Kurzemes Vārds”

Amatpersonas atbild

 

– Bieži esmu novērojis, ka automašīnas, braucot no tilta puses, apgriežas braukšanai pretējā virzienā Lielajā ielā iepretim puķu veikalam un Dzimtsarakstu birojam – pāri tramvaja sliežu ceļiem. Vai satiksmes noteikumi to atļauj?

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse:

– Šādu manevru „Ceļu satiksmes noteikumi” atļauj, jo to 84. punktā ir teikts: ja brauktuves vidū vienā līmenī atrodas tramvaja sliežu ceļa klātne, jānogriežas pa kreisi vai jāapgriežas braukšanai pretējā virzienā no kreisā malējā stāvokļa, kas ieņemts uz tā paša virziena tramvaja sliežu ceļa klātnes. Šāds manevrs ir attēlots „CSN” grāmatiņā ar Nr. 15.

 

 

2011. gada 13. decembris. „Kurzemes Vārds”

Sabiedriska transporta aģentūra iekārtojas

 

Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūra iekār­tojas jaunajā mājvietā – Jūr­malas ielā 23, kur iepriekš at­radās Pilsētas domes At­tīstības pārvalde, vēlāk – studija „Liepava”. Telpas aiz­ņems aģentūra un domes Re­vīzijas daļa. Aģentūrā strādā četri pilna laika darbinieki: direktors Gints Lūsis, biroja administratore, maršruta tīkla plānotāja, ekonomiste, no decembra vidus pievieno­sies vēl kontroles dienesta vadītājs, savukārt ar pus­slodzi strādās grāmatvede, pastāstīja G. Lūsis.

 

Jūrmalas ielā 23 arī iedzī­votāji varēs iegādāties biļetes un triju veidu biļešu abonementus (jeb mēnešbiļetes) braucieniem pilsētas sabiedriskajā transpor­tā 2012. gadā. Kā jau ziņots, tiks ieviesta vienotā biļete, kura par tiem pašiem 40 santīmiem būs derīga gan braucienam autobusā pa Liepāju, uz Grobiņu un Du­beņiem, gan arī tramvajā, pēc pircēja vajadzības. Pašlaik no­pērkamās tramvaja un autobusa biļetes nākamgad derīgas nebūs. Savukārt jaunās būs nodrukātas un nopērkamas gada beigās firmas „Plus Punkts” kioskos, par to jau vienošanās ir panākta, taču vēl notiek pārrunas ar citiem iespējamiem biļešu izplatītājiem, teica G. Lūsis.

Konkursā par biļešu drukā­šanu piedalījās divi uzņēmumi: viens – no Lietuvas, otrs – no Latvijas, SIA „Baltijas bank­note”, kura cena bijusi zemāka un kurš, visticamāk, arī biļetes saražos. Pagaidām gan vēl kon­kursa uzvarētājs nav paslu­dināts. Biļešu drukātājam ir jānodrošina, lai katrā biļetē bū­tu trīs pretviltošanas elementi.

Aģentūra jau ir noslēgusi pagaidu līgumu ar Liepājas Auto­busu parku un ar SIA „Kings” par pasažieru pārvadājumiem nā­kamajā gadā līdz brīdim, kad tiks pasludināti jauni pakalpo­jumu konkursa rezultāti. Tā kā šis ir pagaidu līgums, netiek prasīts, lai šie pārvadātāji jau tagad nodrošinātu vienotu pil­sētas autobusu noformējumu. Visi autobusi un tramvajs tiks aprīkoti ar GPS iekārtām, un ar tām kontrolēs, kā pārvadātāji ievēro kustības grafiku, reisu izpildi un pat to, vai tiek atvērtas visas autobusa durvis – to varēs novērot internetā, sacīja G. Lū­sis.

Savukārt kontroles dienesta pakalpojumus sniegs SIA „Ap­sardze LTD”, ar kuru arī ir pa­gaidu vienošanās līdz brīdim, kamēr tiks izsludināti jauna kon­kursa rezultāti.

Aģentūra ir izveidojusi inter­netā mājaslapu www.liepajastransports.lv. Tajā var aplūkot, kādi maršruti un autobusu grafi­ki būs nākamgad. Maršrutu shē­mu izvietos arī autobusu noju­mēs. Paredzēts arī izdot bukletus ar šādu informāciju un pārdot aģentūras birojā un citās tirdz­niecības vietās. „Kurzemes Vārds” jau rakstīja, ka nākam­gad kursēs vairāk lielo autobusu, savukārt četru pašreizējo mik­roautobusu maršrutu vietā tiks ieviesti divi citi mazo autobusu maršruti. Sākotnēji bija domāts, ka viens no šiem mazo autobusu maršrutiem vedīs arī pa Aldaru ielu, tomēr šī iecere ir atmesta, jo Aldaru ielas projektā nav vie­tas autobusu pieturām.

Neviens santīms no pašval­dības budžeta netiek plānots aģentūras budžetam nākamajā gadā, teica G. Lūsis. Aģentūrai būs jāiztiek ar pašu ieņēmu­miem, pārdodot biļetes. No paš­valdības un valsts tiks saņemta samaksa par to pasažieru pār­vadāšanu, kuriem pienākas braukšanas maksas atvieglo­jumi.

 

Nora Driķe

 

 

2011. gada 15. decembris. „Kurzemes Vārds”

Neziņā gan pasažieri, gan šoferi

 

Ka nebūs tā, kā ir tagad, tas ir skaidrs. Bet kā būs? Uzrunāto mazo autobusu jeb tā saukto maršrutnieku šoferi teic, ka esot neziņā, un viņu pasažieri – tāpat.

Tikmēr Liepājas sabiedriskā transporta aģentūra gatavojas no Jaunā gada ieviest divus jaunus mazo autobusu mar­šrutus pašreizējo maršrutnieku – 1., 3., 4. un 5. maršruta vietā. Jaunajiem maršrutiem dots 22. un 23. numurs.

No Atmodas bulvāra līdz Pētertirgum kursēs 22. maršruts. Virzienā uz pilsētas centru šis maršruts virzīsies pa Raiņa ielu, tad nogriezīsies uz Pīlādžu ielu, Tirgus ielu, Jelgavas ielu un tā­lāk pa Brīvības ielu brauks uz pilsētas centru. Šāds līkums pa­redzēts, lai maršrutā iekļautu Liepājas Olimpisko centru, un šim nolūkam tiks izveidotas jau­nas autobusu pieturas Pīlādžu ielā un Jelgavas ielā pie Olim­piskā centra. Savukārt, braucot no centra uz Karostas pusi, au­tobuss kursēs nevis pa Raiņa ie­lu, bet gan pa Tirgus ielu, kurā ierīkos divas jaunas pieturas – pie Teodora Breikša ielas un ne­tālu no 1905. gada ielas, pastās­tīja aģentūras direktors Gints Lūsis. No viena galapunkta līdz otram šis autobuss brauks 25 mi­nūtes, tā tas ir paredzēts grafikā.

Savukārt otra jaunā – 23. maršruta – galapunkti būs Pētertirgus un Kalpaka tilts. Šis maršruts izveidots, lai savienotu Ziemeļu priekšpilsētu ar Brī­vības ielu un Zemnieku ielu un būtu viegli sasniedzami sporta centri un „Liepājas metalurgs”, teica G. Lūsis.

Virzienā no centra uz Ziemeļu priekšpilsētu autobuss brauks pa Kārļa Zāles laukumu, Jauno tiltu, Zemnieku ielu, kurā būs izveidotas Loku, Tirgus, Parka un Miltu ielas pieturas. Atceļā šis autobuss brauks pa Brīvības ielu. Paredzēts, ka šis autobuss no viena līdz otram galapunktam brauks 33 minūtes.

Gan 22., gan 23. maršrutu 2012. gadā vai līdz brīdim, ka­mēr tiks pasludināti jauna kon­kursa rezultāti, apkalpos SIA „Kings”, un šajos maršrutos vaja­dzēs 13 mazos autobusus. Šobrīd „Kings” darbojas 3. maršrutā.

„Neviens neko nezina, visi būs bezdarbnieki,” domā Mi­hails Bažovs, kurš ir šoferis 3. maršrutā, „pagaidām mums neko nesaka, kas būs tālāk.” Viņš par šoferi brauc vairāk nekā 20 gadu un apgalvo, ka pasažieri esot ļoti neapmierināti, ka paš­reizējo maršrutu vairs nebūs. Pēc viņa domām, jaunie maršruti būs „pusotru stundu ilga ekskursija cauri pilsētai”. Viņam nav ne jausmas, vai pēc Jaunā gada viņam darbs būs vai ne.

Mirdzas Ķempes ielā auto­busu maršrutu galapunktā sa­tiktais Vladimirs arī ir pesimis­tisks: „Kam tādi jaunie maršruti vajadzīgi? Pēc astoņiem vakarā nekur nevaram tikt, bet tagad es ar maršrutnieku braucu šurpu turpu vairākas reizes dienā!”

Par pārmaiņām informēs arī izdevumā „Katram Liepājnie­kam”. „Kurzemes Vārds” jau ziņoja, ka no janvāra tiek ieviesta jauna sabiedriskā transporta sistēma. Pasažieriem svarīgā­kais – būs jauna biļešu sistēma, vienota biļete derēs gan auto­busiem, gan mazajiem autobu­siem, gan tramvajam, cena būs tā pati – 40 santīmu, pie trans­portlīdzekļa vadītāja – 50 san­tīmu. Lielo autobusu maršruti tiek saglabāti, bet tie kursēs biežāk arī vakaros. Ja izrādīsies, ka autobuss braukā tukšā, tādu reisu ar laiku nāksies atcelt, brīdina G. Lūsis. Jaunos grafikus pašlaik var aplūkot internetā www.liepajasmarsruti.lv, bet tikšot izdoti arī bukleti, kurus varēs nopirkt. Liepājas maršru­tu sistēmā tiek iekļauti arī autobusi uz Grobiņu un Dube­ņiem par to pašu cenu.

 

Nora Driķe

Uz foto: No žiglajiem mikrīšiem 31. decembrī atvadīsimies. No 1. janvāra tie kursēs 22. un 23. maršrutā, tiem būs stingri jāievēro grafiks, biļetes būs jākompostrē, bet pie šofera biļete maksās 50 santīmu.

 

 

2011. gada 15. decembris. „Kurzemes Vārds”

Vai ir vajadzīgi maršruta taksometri?

Rubrika: Es domāju tā

 

Pārmaiņas notiek dažādās dzīves sfērās, un pilsētas sa­biedriskā transporta kustība nav izņēmums. Zināmas pārmai­ņas no Jaunā gada būs marš­ruta taksometru jeb mazas ietilpības autobusu kustībā. Vakar ielās satiktajiem liepāj­niekiem jautājām, vai, viņu­prāt, maršruta taksometri vis­pār ir vajadzīgi.

Toms Bauermeisters, students:

– Ar marš­ruta taksomet­riem nebraucu tādēļ, ka tiem nav mēneškartes. Tādēļ es iz­vēlos autobusus. Ar mēneškarti braukt ir izdevīgāk. Maršrutniekā iekāpju tikai tad, ja kādreiz nokavēju autobusu. Ir cilvēki, kuri maršrutniekus izmanto regulāri un bez tiem nevar iztikt.

Jūlija Tagijeva, mājsaimniece:

– Dzīvoju Tosmarē, un mums ļoti vaja­dzētu labu satik­smi, ko nodroši­nātu maršruta taksometri. Au­tobusi iet reti un ir pārpildīti. Ar maziem bērniem tajos grūti pār­vietoties. Man šķiet, ka visa Tosmare ilgojas pēc maršruta taksometriem!

Ēvisa Šķēle, strādā:

– Aizvadītos trīs, četrus gadus ar maršrutniekiem neesmu braukusi, jo dzī­voju un strādāju centrā. Ja jādo­das kaut kur tālāk, tad braucu ar tramvaju. Maršruta taksometriem pilsētā ir jābūt, lai pastāvētu alternatīva autobusiem. Mazie būsi ir ātri un ērti.

Aina Bušmane, friziere:

– Maršruta taksometrs ir vie­nīgais sabied­riskā transporta veids, kuru iz­mantoju, jo tas mani pieved vis­tuvāk pie mājām. Ja tramvaja biļete maksā 40 santīmu un tikpat arī maršrutniekā, tad braucu ar to, lai ātrāk būtu mājās un tik tālu neva­jadzētu iet kājām. Maršrutniekus pilsētā noteikti vajag. Mēs taču attīstībā ejam uz priekšu, nevis atpakaļ.

Ilmārs Treide, pensionārs:

– Tā kā dzī­voju vienā no pilsētas mikro­rajoniem un viss nepieciešamais ir tuvumā, sabied­risko transportu izmantoju reti. Taču ir gadījumi, kad jāsteidzas uz centru, un tad maršrutnieks tomēr noder. Mazie au­tobusi ir laba lieta, jo tie brauc biežāk un ātrāk par lielajiem. Maršruta taksobusā vienmēr ir vieta, kur apsēsties.

 

Daiga Lutere

 

 

2011. gada 15. decembris. „Kurzemes Vārds”

Kāpēc atjaunot komēdiju namu

 

Teātris Liepājā atnāca pavēlu. Daudz agrāk Jel­gavā, Rīgā. Pirmā izrāde 1757. gada vasarā. Ārpus pilsētas, mežainā vietā, blēdīgā tirgoņa Benjamiņa Drēzinga paviljonā „Dresing Palais”. Tur, kur pašreiz „Liepājas tramvaja” depo. Šurp braukusi ceļojošo aktieru trupa Pētera Hilferdinga vadībā. Piedāvāta tika vairāku lugu fragmentu kolāža. Izrādes nagla – „Kailā Ieva”. Patiešām pus­plika. Bezkaunīga uzdrīk­stēšanās – pļauka pastāvo­šās morāles sistēmas sejā.

(…)

 

Rihards Rubīns

 

 

2011. gada 16. decembris. „Kurzemes Vārds”

Mākslīgas sniegpārsliņas pār mirdzošiem eņģeļiem

 

Sniega trūkums šajā de­cembrī ir viens no galvena­jiem iemesliem, kādēļ ļaudis atzīst – Ziemassvētku gaidī­šana nemaz nav manāma. Vēl vairāk, ir pat grūti iedo­māties, ka šie gada nogales skaistākie svētki ir jau tepat durvju priekšā. Vienīgi grez­nā pilsētas egle un daudzie rotājumi liepājniekiem atgā­dina par svētku tuvošanos un dara Liepāju gaišāku šajā vistumšākajā laikā.

(…)

Egle, peldošie rūķi Tirdznie­cības kanālā, „Gaismas tram­vajs”, gliemezis Klaipēdas ielā, mirdzošie eņģeļi Lielajā ielā, ķekatnieki uz daudzdzīvokļu namu brandmūriem, rūķēni pie pilsētas robežas – šos rotājumus Liepājas ielās uzrunātie cilvēki sauc par pašiem mīļākajiem no šogad pilsētā izliktajiem. Ļaudis zina, ka rotājumi nav jauni, bet tas viņus neuztrauc.

(…)

Kopumā šogad pašvaldība svētku rotājumiem tērējusi gandrīz 40 tūkstošus latu, bet lielākā dala šīs naudas veltīta esošo rotājumu labošanai. No jauna iegādāti egles rotājumi, jauni ir arī mākslinieka Krista­pa Stobja veidotie vides objekti ar gaismas efektiem – „Sniegputenis”. Viņš „Kurzemes Vār­dam” neslēpa, ka ar saviem rotājumiem cenšas radīt svētku prieku pilsētniekos un vismaz mazliet kompensēt trūkstošo sniegu. „Gatavojot šo lielizmēra scenogrāfiju pie augstskolas ēkas, iepretim galvenajai pilsē­tas eglei, jau zinājām, ka decembris būs bez sniega, tāpēc domājām par to, kā to aizstāt,” stāsta K. Stobis. Vides objekti ir milzīgas sniegpārslas, tur­klāt kalpo arī par milzu videoekrānu, uz kura varēs skatīt gan apsveikumus svētkos pilsētniekiem, gan arī tiks projicēts trīsdimensiju attēls, kas imitēs sniegputeni. Pirmo reizi to liepājnieki varēja redzēt vakar vakarā, turklāt projekcijas papildina arī dažādi gaismas efekti

 

Anda Pūce

 

 

2011. gada 20. decembris. „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Mēs, Liepājas vecie pensionāri, kuriem jau pāri 75 gadiem, gribam lūgt Liepājas galvu Uldi Sesku uz Jau­no gadu uzdāvināt braukšanu auto­busos un tramvajā pensionāriem no 70 gadu vecuma par brīvu. Tā būtu lielākā dāvana Jaunajā gadā.

 

 

2011. gada 28. decembris. „Kurzemes Vārds”

Būs jaunais saraksts

 

Rīt laikraksta „Kurzemes Vārds” lasītāji kopā ar avīzi saņems arī Lie­pājas sabiedriskā transporta kustības maršrutu grafiku 2012. gadam. Tajā būs aktuālā informācija par autobu­su, mazās ietilpības autobusu un tramvaja kustību no nākamā gada 1. janvāra gan darbdienās, gan sest­dienās, svētdienās un svētku dienās. Citiem interesentiem jaunais saraksts bez maksas būs pieejams pašvaldī­bas aģentūrā „Liepājas Sabiedriskais transports” Jūrmalas ielā 23, kā arī abonēšanas centrā „Kurzemes Vārds”, Zivju ielā 5.

 

 

2011. gada 29. decembris. „Kurzemes Vārds”

Ar jauno gadu vērienīgas izmaiņas

Rubrika: satiksme

 

Daudzi pasažieri noteikti jau ievērojuši, ka šonedēļ ta­lonus braukšanai tramvajā un autobusos vairs nepārdod kioskos, bet tos var iegādā­ties tikai pie transportlī­dzekļu vadītājiem. Tas nozī­mē, ka noslēguma fāzē iegā­jusi sagatavošanās vērienī­gajām izmaiņām pilsētas sa­biedriskā transporta sistēmā, kuras stāsies spēkā ar jauno gadu.

 

Jaunas biļetes

 

Ar Liepājas domes lēmumu no 2012. gada 1. janvāra sabied­riskā transporta organizēšana un biļešu un mēnešbiļešu izplatīša­na nodota jaunizveidotās pašval­dības aģentūras „Liepājas Sa­biedriskais transports” ziņā. Sa­skaņā ar aģentūras izstrādāto koncepciju un domes lēmumu ar nākamā gada 1. janvāri Liepājā tiks ieviesta vienota braukšanas biļete un papildināts mēneš­biļešu piedāvājums.

„Jaunās braukšanas biļetes iepriekšpārdošanā maksās tāpat kā taloni līdz šim - 40 santīmu, bet tās būs derīgas visos sabied­riskajos transportlīdzekļos -tramvajā, autobusos un mazas ietilpības autobusos jeb mikroau­tobusos,” skaidro pašvaldības Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras vadītājs Gints Lūsis. „Tas nozīmē, ka, nopērkot viena brauciena biļeti, pasažieri var izvēlēties, kurš transporta veids ir ērtāks, un, pērkot biļeti, nav precīzi jāzina, ar kādu trans­portlīdzekli plānots pārvietoties.”

Savukārt, pērkot biļeti pie transportlīdzekļa vadītāja, tā maksās 50 santīmu. „To darām, lai samazinātu biļešu tirdzniecību pie transportlīdzekļu vadī­tājiem. Jo biļešu pirkšana pie šo­fera, pirmkārt, kavē satiksmi, otr­kārt, novērš vadītāja uzmanību no viņa tiešā pienākuma — no transportlīdzekļa vadīšanas. Gribam panākt, lai pasažieri galvenokārt pirktu biļetes iepriekšpārdošanā un neaizkavētu šoferus, bet atstājam iespēju ārkārtas gadījumiem, ja tiešām biļeti nav paspēts iegādāties, to nopirkt pie transportlīdzekļa vadītāja, par to piemaksājot 10 santīmu,” saka G. Lūsis.

 

Vieglāk nopirkt

 

Jaunās biļetes un arī brauk­šanas mēnešbiļetes paredzēts sākt pārdot decembra beigās. Tās varēs nopirkt firmu „Narvesen” un „Plus punkts” kioskos, kā arī „Kurzemes Vārda” abonēšanas centrā un aģentūras birojā, Jūr­malas ielā 23. Turklāt aģentūra vienojusies ar vairākām mazā­kām tirdzniecības vietām, kur pārdos biļetes. „Mērķis ir padarīt biļešu tirdzniecības tīklu pēc ie­spējas plašāku, lai pasažieriem biļešu iegāde neradītu problēmas, īpašu uzmanību pievēršam Karostai un Zaļās birzes rajonam, kur līdz šim nebija biļešu iegādes vie­tu. Nākamā gada sākumā plā­nojam biļešu tirdzniecības tīklu vēl paplašināt,” sola G. Lūsis.

Aģentūras vadītājs atgādinā­ja, ka pašreizējās braukšanas biļetes un abonementa biļetes būs spēkā tikai līdz šā gada beigām, tāpēc viņš aicina pasažierus neveidot šo biļešu uzkrājumus, jo pārejas posms, lai izlietotu vecās biļetes, nav paredzēts.

 

Mēnešbiļešu klāsts palielināts

 

Tāpat kā līdz šim, pasažieri varēs iegādāties mēnešbiļetes braukšanai tramvajā un autobu­sos, arī cena saglabāta līdzšinējā – tramvaja mēnešbiļete maksās 12 latu, autobusu mēnešbiļete – 14 latu. Bet no jaunā gada mē­nešbiļešu klāsts būs papildināts ar mēnešbiļeti, kas paredzēta braukšanai visos sabiedriskajos transportlīdzekļos katrai dienai, un tās cena būs 20 latu. Varēs iegādāties arī abonementa biļetes gan vienam ceturksnim, gan arī visam gadam.

„Vēl ir kāds būtisks jaunums saistībā ar mēnešbiļetēm. Turp­māk tās varēs iegādāties jebkurā datumā un tās darbosies mēne­si, skaitot no iegādes brīža. Pie­mēram, nopērkot mēnešbiļeti 15. janvārī, tā darbosies līdz 14. februārim. Līdz ar to uzla­bosies situācija, kāda bija līdz šim, kad mēnešbiļeti vajadzēja paspēt iegādāties līdz mēneša piektajam datumam,” norāda G. Lūsis.

Svarīgi, ka tiek saglabāti spēkā līdzšinējie braukšanas maksas atvieglojumi un kārtība, kādā tos saņem pasažieri, kam ir tiesības uz atvieglojumiem.

 

Vairāk reisu

 

Liepājnieku vislielāko sa­traukumu izraisījusi ziņa, ka no nākamā gada pilsētā pa ieras­tajiem maršrutiem vairs nekur­sēs mikroautobusi. Cilvēki bažī­jas, vai varēs visur nokļūt laikus. Taču G. Lūsis steidz nomierināt satrauktos pasažierus, solot vai­rāk autobusu reisu. „Kustības grafiks būs biežāks, kā ari auto­busi kursēs agrāk no rīta un vēlāk vakaros,” skaidro aģentūras va­dītājs. Viņš piebilst, ka aģentūru savukārt uztraucot tas, lai auto­busi nebrauktu tukši, lai būtu pie­tiekams skaits pasažieru. „Līdz šim mums bija dati par pasažie­ru skaitu tramvajā un autobusos, bet par braucēju skaitu mikroau­tobusos tikai ļoti aptuveni dati, tāpēc ir grūti noteikt, cik papildu reisu būs vajadzīgs,” norāda G. Lūsis. „Pašlaik esam izveido­juši maršrutu skaitu tā, lai būtu ar rezervi. Bet pasažieru īsto dau­dzumu ieraudzīsim tikai tad, kad sāks darboties jaunā satiksmes sistēma. Tad ari izvērtēsim datus un analizēsim. Ja būs vajadzīgs vairāk autobusu, tad neredzu nekādu problēmu, lai to inten­sitāti vēl palielinātu.”

Līdz ar darba apjoma palieli­nāšanos Liepājas Autobusu parks pieņem darbā ap 30 autobusu va­dītāju, kā ari tas par vairāk nekā 100 000 latu iegādājies 12 lietotus „Volvo” markas autobusus.

Bet divus mazas ietilpības autobusu jeb mikroautobusu maršrutus nodrošinās SIA „Kings”, kas veiks pārvadājumus ar mikroautobusiem maršrutā Atmodas bulvāris – Pētertirgus (22. maršruts) un Kalpaka tilts – Pētertirgus (23. maršruts). Visos pārējos maršrutos kursēs ietil­pīgie autobusi, lielas izmaiņas maršrutos nav plānotas, vienīgi 9. un 6. (daļēji) maršruta autobusi brauks līdz Kapsēdes ielai. No nākamā gada Liepājas sabiedriskā trans­porta tīklā paredzēts iekļaut maršrutus uz Grobiņu un Dube­ņiem, kas nozīmē, ka brauciens šajos autobusos ari maksās 40 santīmu.

Sīkāk par jauninājumiem var uzzināt aģentūras mājaslapā liepajastransports.lv, kur var ie­pazīties ari ar jaunajiem autobu­su maršrutiem un visu Liepājas sabiedrisko transportlīdzekļu kustības grafikiem.

Šodien arī laikrakstā „Kur­zemes Vārds” ir publicēti aģen­tūras sagatavotie sabiedriskā transporta maršrutu un kustības grafika saraksti. Tie būs pieejami arī aģentūras birojā, Jūrmalas ielā 23, tāpat sarakstus bez maksas izplatās dažādās tirdz­niecības vietās.

 

Ar GPS raidītājiem

 

Visi Liepājas sabiedriskie transportlīdzekļi – autobusi, tramvajs un mikroautobusi –pakāpeniski tiek aprīkoti ar globālās pozicionēšanas jeb GPS raidītājiem, kas ikvienam lie­pājniekam ļaus sekot līdzi sa­biedriskā transporta kustībai pilsētā. No 21. decembra aģen­tūras interneta mājaslapā testā versijā tiešraides režīmā jau ir iespēja sekot līdzi, kā pa Liepāju pārvietojas pilsētas autobusi. Līdz 2012. gada janvārim ar globālās pozicionēšanas sistē­mas iekārtām tikšot aprīkoti visi pilsētas autobusi, tramvaja vagoni un mikroautobusi. Pasa­žieris varēs redzēt kartē, kur atrodas viņam nepieciešamais transportlīdzeklis, un plānot savu laiku.

Liepājas Sabiedriskā trans­porta aģentūra ir paredzējusi ieviest arī transporta kustības apskates mobilo versiju. Do­mājams, jau nākamā gada pir­majā pusē liepājnieki un pilsētas viesi, gaidot pieturā, savos tele­fonos varēs apskatīties, kurā vietā tobrīd atrodas autobuss vai tramvajs.

Bet sabiedriskā transporta pieturas nākamgad pakāpeniski tikšot aprīkotas ar elektronis­kajiem tablo, kuros būs visa vajadzīgā informācija par marš­rutiem. Aģentūra nākamgad paredzējusi ieviest arī elektro­nisko biļeti.

 

Uzziņai

Braukšanas maksa Liepājas sabiedriskajā transportā 2012. gadā:

·              Biļete iepriekšpārdošanā vienam braucienam visos transporta veidos – 40 santīmu.

·              Biļete pie transportlīdzekļa vadītāja visos transporta veidos – 50 santīmu.

·              Biļete 10 braucieniem visos transporta veidos – 3,80 latu.

·              Abonements vienai dienai visos transporta veidos – 1,50 latu.

·              Mēnešbiļete braucieniem katru dienu visos transporta veidos – 20 latu.

·              Mēnešbiļete braucieniem katru dienu tramvajā – 12 latu.

·              Mēnešbiļete braucieniem katru dienu autobusos – 14 latu.

·              Mēnešbiļete braucieniem darba dienās visos transporta veidos – 15 latu.

·              Mēnešbiļete braucieniem dar­ba dienās tramvajā – 9 lati.

·              Mēnešbiļete braucieniem dar­ba dienās autobusos – 10 latu.

·              Dienas vidus mēnešbiļete (darba dienās no pulksten 10 līdz 15, kā arī brīvdienās un svētku dienās) visos transporta veidos – 12 latu.

·               Dienas vidus mēnešbiļete tramvajā – 7 lati.

·               Dienas vidus mēnešbiļete autobusos – 8 lati.

·               Abonementa biļete vienam ceturksnim visos transporta veidos – 50 latu.

·               Abonementa biļete gadam katrai dienai visos transporta veidos – 180 latu.

·               Abonementa biļete gadam darba dienās visos transporta veidos – 150 latu.

 

Paraksts zem foto: Pasažierus nākamgad gaida lielas pārmaiņas – būs mazāk mikroautobusu, bet vairāk autobusu, būs arī jaunas biļetes, turklāt transportlīdzekļus aprīkos ar GPS raidītājiem.

 

Sarmīte Pelcmane

 

 

2011. gada 30. decembris. „Kurzemes Vārds”

Gadumijā būs papildu reisi

 

Lai Liepājas iedzīvotāji varētu nokļūt uz Jaunā gada sagaidīšanas sarīkojumu Ro­žu laukumā un pēc tam mājās, pilsētā kursēs papildu sabied­riskais transports. Par to informēja Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis. Pusnaktī nokļūt uz pilsētas centru varēs ar auto­busiem maršrutā Pulkveža Brie­ža iela – „Līva” pulksten 23 un 23.30. Pēc tam pulksten 00.30 no „Līvas” kursēs vairāki autobusi – līdz Reģionālajai slimnīcai, līdz M. Ķempes ielai un līdz Atmo­das bulvārim. Tramvajs aptuve­ni pulksten 00.20 kursēs no cen­tra abos virzienos. Jaungada naktī sabiedriskā transporta rei­sos pasažieri varēs izmantot gan 2011. gada,  gan jaunās – 2012. gada – braukšanas biļetes un abonementa biļetes.

 

 

2011. gada 30. decembris. „Kurzemes Vārds”

SAISTOŠIE NOTEIKUMI LIEPĀJĀ

PAR BRAUKŠANAS MAKSU SABIEDRISKAJĀ TRANSPORTĀ

Izdoti saskaņa ar Sabiedriska transporta pakalpojumu likuma 14. panta trešo daļu.

 

1. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

 

1.1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka braukšanas maksu pilsētas sabiedriskajā transportā un kārtību, kādā Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā (turpmāk – pilsēta) pastāvīgi deklarētie iedzīvotāji var saņemt braukšanas maksas atvieglojumus pilsētas sabiedriskajā transportā.

1.2. Braukšanas maksas atvieglojumi darbojas pilsētas maršrutu tīklā, kurā pasažieru pārvadātāji veic regulāros pasažieru pārvadājumus ar tramvajiem un pilsētas maršruta autobusiem.

1.3. Pilsētas sabiedriskajā transportā abonementa biļetes (mēnešbiļetes) ar atlaidēm ir derīgas tikai kopā ar dokumentu, kas apliecina piederību pie atbilstošas pasažieru grupas, ja uz abonementa biļetes norādīts tās uzrādītāja vārds un uzvārds.

 

2. BRAUKŠANAS MAKSA PILSĒTAS SABIEDRISKAJĀ TRANSPORTĀ UN PIEMĒROJAMIE BRAUKŠANAS MAKSAS ATVIEGLOJUMI

 

2.1. Braukšanas maksa pilsētas sabiedriskajā transporta (tramvajs, pilsētas maršruta autobuss) noteikta saskaņa ar pielikumu.

 2.2. Pirmsskolas vecuma bērniem ir tiesības bez maksas izmantot pilsētas maršrutu tīkla autobusus un tramvajus.

 2.3. Pilsētā pastāvīgi deklarētiem bērniem ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem un īpašām vajadzībām, kuri mācās speciālajās izglītības iestādēs vai speciālajās izglītības klasēs, vai kuri integrēti vispārējās izglītības iestādēs, ir tiesības, uzrādot izglītības iestādes izdotu skolēnu apliecību, bez maksas izmantot pilsētas maršruta autobusus un tramvajus.

2.4. Mācību gada laikā abonementa biļeti (mēnešbiļeti) braukšanai pilsētas maršruta autobusos vai tramvajos ar 50 % atlaidi ir tiesīgi saņemt pilsētā pastāvīgi deklarētie vispārējās izglītības iestādēs klātienē izglītojamie. Lai saņemtu abonementa biļeti (mēnešbiļeti), nepieciešams uzrādīt izglītojamā apliecību.

 2.5. Mācību gada laikā abonementa biļeti (mēnešbiļeti) braukšanai pilsētas maršruta autobusos vai tramvajos ar 50% atlaidi ir tiesīgi saņemt pilsētā pastāvīgi deklarētie profesionālās vidējās izglītības iestāžu dienas nodaļā izglītojamie, kuri uzņemti atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam, un augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošie, kuri studē valsts vai pašvaldību finansētajās studiju vietās. Lai saņemtu abonementa biļeti (mēnešbiļeti), nepieciešams uzrādīt izglītojamā apliecību un skolas izziņu par uzņemšanu valsts vai pašvaldības finansētajās studiju vietās.

 2.6. Mācību gada laikā abonementa biļeti (mēnešbiļeti) braukšanai pilsētas maršruta autobusos vai tramvajos ar 100% atlaidi ir tiesīgi saņemt pilsētā pastāvīgi deklarētie vispārējās izglītības iestādēs klātienē izglītojamie un profesionālās vidējās izglītības iestāžu dienas nodaļu audzēkni no ģimenēm, kuru aprūpē ir 5 vai vairāk bērni (bērns šo noteikumu izpratnē ir arī persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu, bet turpina mācības vispārējā vai profesionālā mācību iestādē dienas maiņā un nav nodarbināts, bet ne ilgāk kā līdz 21 gada vecumam) un kurām nav noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes statusam. Lai saņemtu abonementa biļeti (mēnešbiļeti), nepieciešams uzrādīt izglītojamā apliecību.

 2.7. Mācību gada laikā abonementa biļeti (mēnešbiļeti) braukšanai pilsētas maršrutu autobusos vai tramvajos ar 100% atlaidi ir tiesīgi saņemt pilsētā pastāvīgi deklarētie vispārējās izglītības iestādēs klātienē izglītojamie, profesionālās vidējās izglītības iestāžu dienas nodaļu audzēkni un augstāko izglītības iestāžu dienas nodaļu studenti no ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgas ģimenes statuss. Lai saņemtu abonementa biļeti (mēnešbiļeti), nepieciešams uzrādīt izglītojamā apliecību un iesniegt Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes „LIEPĀJAS PILSĒTAS DOMES SOCIĀLAIS DIENESTS” izsniegtas izziņas par trūcīgas ģimenes statusa noteikšanu kopiju.

 2.8. Pilsētā pastāvīgi deklarētie donori, kuri pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms abonementa biļetes (mēnešbiļetes) pieprasīšanas nodevuši ne mazāk kā trīs fizioloģiskās normas (1,2 litri) asinis, abonementa biļeti (mēnešbiļeti) braukšanai pilsētas maršruta autobusos vai tramvajos ir tiesīgi saņemt ar 50% atlaidi. Lai saņemtu abonementa biļeti (mēnešbiļeti), nepieciešams uzrādīt SIA „LIEPĀJAS REĢIONĀLA SLIMNĪCA” izsniegtu izziņu un personu apliecinošu dokumentu.

 2.9. Pilsētā pastāvīgi deklarētie politiski represētie nestrādājošie pensionāri, kuriem piešķirtās pensijas apmērs un piemaksa par darba stāžu mēnesī ir Ls 160,50 vai mazāks, ir tiesīgi saņemt abonementa biļeti (mēnešbiļeti) braukšanai pilsētas maršruta autobusos vai tramvajos ar 50% atlaidi. Lai saņemtu abonementa biļeti (mēnešbiļeti), nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un politiski represētās personas apliecību.

 2.10. Pilsētā pastāvīgi deklarētie Latvijas savienības „ČERNOBIĻA” biedri ir tiesīgi saņemt abonementa biļeti (mēnešbiļeti) braukšanai pilsētas maršruta autobusos vai tramvajos ar 50% atlaidi. Lai saņemtu abonementa biļeti (mēnešbiļeti), nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un Latvijas savienības „ČERNOBIĻA” izsniegtu apliecību.

 2.11. Pilsētā pastāvīgi deklarētie nestrādājošie vecuma pensionāri, kuriem piešķirtās pensijas apmērs un piemaksa par darba stāžu mēnesī, kā arī citu valstu pensija ir Ls 145,00 vai mazāk, ir tiesīgi saņemt abonementa biļeti (mēnešbiļeti) braukšanai pilsētas maršruta autobusos vai tramvajos ar 50% atlaidi no abonementa biļetes (mēnešbiļetes) cenas. Lai saņemtu abonementa biļeti (mēnešbiļeti), nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

 2.12. Šo noteikumu 2.4., 2.5., 2.8. un 2.10. apakšpunktā minētās abonementa biļetes (mēnešbiļetes) saņemamas Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūrā „Liepājas sabiedriskais transports” vai uzņēmumā, kas veic pārvadājumus pilsētas maršrutu tīklā.

 2.13. Šo noteikumu 2.6., 2.7., 2.9. un 2.11. apakšpunktā minētās abonementa biļetes (mēnešbiļetes) saņemamas Liepājas pilsētas pašvaldības iestādē „LIEPĀJAS PILSĒTAS DOMES SOCIĀLAIS DIENESTS”.

 

3. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

 

3.1 Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde „LIEPĀJAS PILSĒTAS DOMES SOCIĀLAIS DIENESTS” katru mēnesi līdz mēneša 15. datumam iesniedz Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūrai „Liepājas sabiedriskais transports” informāciju par iedzīvotāju skaitu, kuri izmantojuši braukšanas maksas atvieglojumus iepriekšējā mēnesī.

3.2. Šie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

3.3. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē:

3.3.1. Liepājas pilsētas Domes 2009. gada 13. augusta saistošie noteikumi Nr. 17 "PAR BRAUKŠANAS MAKSAS ATVIEGLOJUMIEM SABIEDRISKAJĀ TRANSPORTĀ";

3.3.2 Liepājas pilsētas Domes 2009. gada 10. septembra saistošie noteikumi Nr.19 "PAR GROZĪJUMIEM LIEPĀJAS PILSĒTAS DOMES 2009. GADA 13. AUGUSTA SAISTOŠAJOS NOTEIKUMOS Nr.17 „PAR BRAUKŠANAS MAKSAS ATVIEGLOJUMIEM SABIEDRISKAJĀ TRANSPORTĀ” ”.

 

Domes priekšsēdētājs Uldis SESKS

2011. gada 27. oktobrī