2012. gada 3. janvārī „Kurzemes Vārds”

Iedzīvotāji sašutuši

Par maršrutnieku zaudējumu

 

No 1. janvāra Liepājā sākusi darboties jaunā sabiedriskā transporta satiksmes sistēma, kas pagaidām vēl nav izpelnījusies iedzīvotāju atzinību. Ir jaunas biļetes, kas derīgas visos transportlīdzekļos, toties pilsētas nomaļākajos mikrorajonos, kā arī Grobiņā tās tikpat kā nav iespējams iegādāties. Turklāt no Liepājas ielām pazuduši gandrīz visi maršrutnieki.

„Kurzemes Vārds” vakar apjautāja pasažierus dažādās pilsētas malās, interesējoties, kā viņi izjūt pārmaiņas. Jāteic, ka lielu ažiotāžu sabiedriskā transporta pieturvietās nemanīja, cilvēku pat bija mazāk, nekā ierasts, kas droši vien skaidrojams ar to, ka šonedēļ vēl turpinās skolēnu brīvdienas, kā arī viena otra uzņēmuma ļaudīm – kolektīvais atvaļinājums. Iespējams, ka piepildījies arī pašvaldības aģentūras „Liepājas Sabiedriskais transports” solījums nodrošināt vairāk autobusu reisu, jo dažviet pieturās bija vērojams, ka vairāki autobusi no stājušies rindā cits aiz cita.

Visneapmierinātākie ar jauno sistēmu izrādījās pasažieri pilsētas ziemeļu galā – Karostā un Zaļajā birzē, kā arī Grobiņā. Piemēram, Karostas galapieturā satiktā skolniece Tatjana atzina, ka iepriekš uz 2. vidusskolu viņa varējusi aizbraukt ar maršruta mikroautobusu. Taču turpmāk, tā kā maršrutnieku reisi likvidēti, viņai vajadzēšot uz skolu braukt, pārsēžoties autobusos – vispirms līdz pilsētas centram braukt ar 3. autobusu, pēc tam pārsēsties 6. autobusā.

Savukārt pensionāre Marija bija neapmierināta, ka, braucot ar autobusiem, atšķirībā no maršrutniekiem, jāpatērē krietni ilgāks laiks. „Ar maršrutniekiem tomēr varēja visur nokļūt ātrāk,” viņa atzina. „Jo īpaši izmaiņas izjutīs jaunās māmiņas, kas ved mazuļus uz bērnudārziem, kā arī skolēni, kam jānokļūst mācību iestādēs.”

Marijas kundze pati ļoti gribētu, lai tiktu atjaunots 6. maršruta mikroautobusa reiss tā, kā tas bija pirms vairākiem gadiem, kad ar šo maršrutnieku varēja no Karostas aizbraukt līdz pat Dienvidu kapiem pilsētas otrajā galā. Tagad nokļūšana no Karostas līdz Dienvidu kapiem, lai apkoptu tuvinieku kapu kopiņas, ir ļoti apgrūtināta, norādīja pensionāre.

Bet liepājniece Valentīna pauda sašutumu, ka Karostas puse esot tikpat kā neiespējami iepriekšpārdošanā iegādāties jaunās braukšanas biļetes. „Lai taču noliek šeit kādu kiosku, kur var nopirkt biļetes! Veikalu arī te ir ļoti maz, nu nevaram iegādāties biļetes. Bet pie autobusa vadītājiem tās maksā par 10 santīmiem dārgāk nekā iepriekšpārdošanā,” sacīja pasažiere.

„Kurzemes Vārds” saņēmis zvanus arī no Grobiņas iedzīvotājiem, kuri sūdzas, ka tur tāpat esot gluži vai neiespējami iegādāties jaunās braukšanas biļetes.

 

Paraksts foto: Pensionāre Marijas kundze (no kreisās) ir pārliecināta, ka ar maršrutniekiem visur varēja nokļūt ātrāk, bet Regīnas kundze uzskata, ka arī ar autobusiem var aizbraukt, kur vien vajag.

Paraksts foto: Gan Karostā, gan Zaļajā birzē, gan arī Grobiņā pasažieriem ir grūtības iepriekšpārdošanā iegādāties sabiedriskā transporta jaunās braukšanas biļetes. Bet, pērkot pie šoferiem, tās maksā par 10 santīmiem dārgāk – 50 santīmu.

 

Sarmīte Pelcmane

 

 

2012. gada 3. janvārī „Kurzemes Vārds”

Sabiedriskā transporta sistēma ir sačakarēta

 

Liepājas sabiedriskā transporta sistēmā no 1. janvāra ieviestas būtiskas pārmaiņas. Vairs nekursē tā saucamie maršrutnieki. Vai jaunā sistēma darbojas?

Jānis Beļaks, SIA „Liepājas tūre” valdes priekšsēdētājs: – Savu viedokli es varu pamatot ar to liepājnieku skatījumu, kuri man pirmdien zvanīja. Gandrīz bez pārtraukuma. Un vaicāja: kas notiek? Kāpēc vairs nav maršrutnieku? Vai kaut kas mainīsies? Un viņi pauž neizpratni par to, kas tie par jauniem mazas ietilpības autobusu reisiem? Ka tie vairāk tūristiem paredzēti, nevis cilvēku ikdienai. Iedomājieties situāciju, ka jums, lai nokļūtu Rīgā, Saldū jāizkāpj no autobusa un jāmeklē cits transports. Bet Liepājā tas kādam laikam šķiet normāli, ka, lai nokļūtu no M. Ķempes ielas uz Atmodas bulvāri, centrā šāda pārsēšanās ir jāveic. Vai tas tiešām darīts pasažieru ērtībai? Nedomāju vis. Tieši tādēļ domāju, ka šobrīd sabiedriskā transporta sistēma pilsēta ir vienkārši sačakarēta. Kam šīs izmaiņas bija vajadzīgas, nezinu.

Un cilvēkiem, kuri man zvana, esmu spiests dot tikai vienu atbildi: jūs zvanāt nepareizam adresātam. Mēs esam tikai uzņēmums, kas izpilda pasūtījumu. Bet pasūtījumu veic Liepājas dome. Tur arī jāzvana un jāprasa, kādēļ šobrīd ir tā, kā ir. Jo lēmums par sabiedriskā transporta sistēmas maiņu tika pieņemts Rožu ielas namā. Lai cilvēki no turienes arī sniedz atbildes neapmierinātajiem pasažieriem. Bet mēs pirmdien rīkojām atvadīšanos no šoferiem, kuri ilgus gadus pie mums apkalpoja cilvēkus 5. maršrutā, taču nu bijām spiesti viņus atstāt bez darba.

 

 

2012. gada 3. janvārī „Kurzemes Vārds”

Iezīmējas Liepājas 2012. gada budžeta prioritātes

Rubrika: Ekonomika

 

Turpinās Liepājas pilsētas šā gada budžeta izstrāde, ko sāka jau novembra otrajā pusē. Paredzams, ka pilsētas 2012. gada budžetu varētu apstiprināt janvāra beigās.

(…)

Pēc R. Fricberga teiktā, par šā gada budžeta kopapjoma provizoriskajiem rādītājiem esot vēl pāragri spriest. Tomēr prioritātes jau iezīmējas, un tās ir – attīstības projekti.

„Arī šajā gadā plānojam vairāku vērienīgu ES projektu apguvi, kas varētu palīdzēt saglabāt augošu tendenci pilsētas ekonomikā, radot arī papildu darba vietas. Protams, šogad sāksim īstenot tramvaja līnijas pagarināšanas projektu, kam paredzēts atvēlēt ap miljona latu. Plānojam arī pabeigt Brīvības ielas projektā atlikušos darbus, tāpat strādāsim pie tranzītielu sakārtošanas. Redzēsim, kas notiks ar koncertzāles projektu. Galvenais – maksimāli centīsimies apgūt Eiropas naudas, kamēr to vēl var,” norāda R. Fricbergs.

Janvāra vidū budžets jāizskata domes Budžeta komisijā, pēc tam – Finanšu komiteja, un tad to varēs virzīt domei apstiprināšanai, iespējams, tas varētu notikt 19. janvārī.

 

Paraksts foto: Šogad paredzēts uzsākt Liepājas tramvaja līnijas pagarināšanas projektu. Jaunā līnija no Klaipēdas ielas līdz Ezerkrastam virzīsies pa Tukuma ielu (attēlā), pēc tam tālāk pa Ventas un Mirdzas Ķempes ielu.

 

Sarmīte Pelcmane

 

 

2012. gada 4. janvārī „Kurzemes Vārds”

Bezdarba līmenis atkal ceļas

 

(…)

Bet NVA Liepājas filiālē satiktie Silvija un Imants Feldmaņi pašlaik ir pavisam neapskaužamā situācijā, jo abi, gan vīrs, gan sieva, tikko zaudējuši darbu. Imants Feldmanis līdz šim strādājis firmā „Liepājas tūre” par maršrutnieka šoferi. Kā zināms, no šā gada mikroautobusu reisi Liepājā ir likvidēti. Bet Silvija Feldmane strādājusi Liepājas Autobusu parkā par konduktori un zaudējusi darbu uzņēmumā veiktās optimizācijas gaitā. Ja ģimenē bez darba paliek abi pelnītāji, tad situācija ir ļoti sarežģīta. Bezdarbnieka pabalstu pēc visu dokumentu nokārtošanas varēs saņemt tikai pēc diviem mēnešiem, sacīja I. Feldmanis. Līdz tam būs jāmēģina iztikt no atlaišanas pabalstiem. Tomēr Feldmaņu pāris ir apņēmības pilns meklēt jaunu darbu, Silvijas kundze labprāt strādātu kādā veikalā par pārdevēju, bet Imanta kungs gribētu turpināt šofera darbu.

Jādomā, ka Liepājā tikko veiktā sabiedriskā transporta sistēmas reforma, kad likvidēja maršrutnieku reisus un bez darba palika vismaz 100 šoferu, bezdarba rādītājus pilsētā tuvākajā laikā vēl vairāk palielinās. Bez tam reģistrēto bezdarbnieku skaits nebūt neatspoguļo situāciju pilnīgi, lai to noskaidrotu, būtu vēl jāzina, cik cilvēku bez darba nereģistrējas NVA – vai nu tāpēc, ka tiem vairs nepienākas bezdarbnieka pabalsts, vai arī viņi aizbraukuši no pilsētas un varbūt arī no valsts.

(…)

 

 

2012. gada 5. janvārī „Kurzemes Vārds”

Var vērtēt divējādi

Rubrika: Aktuāls viedoklis

 

Kā aizvadīto gadu Liepājā vērtē tās iedzīvotāji, kas viņus iepriecinājis, bet kas – sarūgtinājis?

Gundega Libeka, divu bērnu māmiņa:

– Pozitīvi, ka pērn Liepājā īstenota vesela virkne projektu, kas nozīmīgi iedzīvotājiem. Jo īpaši ģimenēm ar bērniem ir svarīgi, ka izveidoti jauni rotaļu laukumi, kā arī ir sakārtota Zilā karoga pludmale. Un mūsu ģimenei ļoti patīk pērn atklātais veloceliņš, bieži ar bērniem pa to izbraucam. Tāpat liels prieks par jauno Olimpiskā centra baseinu, tagad arī aukstajā gadalaikā, kad nevar iet uz jūru, liepājniekiem ir iespēja nopeldēties. Turklāt manai meitai, kura iet otrajā klasē, jaunajā baseina kompleksā šogad paredzētas nodarbības peldēšanā.

Vēl mūsu ģimenei patīk rekonstruētā Brīvības iela, pa kuru bieži braucam uz Grobiņu pie vecākiem. Toties divējādi vērtējama pērn izstrādātā un šogad spēkā stājusies jaunā sabiedriskā transporta sistēma pilsētā. Labi, ka ieviesta vienotā braukšanas biļete autobusos un tramvajā, tomēr maršrutnieku likvidācija pilsētas iedzīvotājiem, manuprāt, ir apgrūtinājusi pārvietošanās izvēles iespējas. Es gan pati maršrutniekus neizmantojušo man tie šķita diezgan bīstami. Bet zinu, ka daudzi iedzīvotāji tos izmantoja, jo tā varēja ātrāk nokļūt tālākos mikrorajonos.

Mani kā vienkāršo pilsētas iedzīvotāju vienīgi mulsina, ka dažkārt mūsu Liepājas domes deputāti nerīkojas atbilstoši augstajam amatam. Vienam ir lieli nodokļu parādi, otram kaut kādas mahinācijas biznesā, vēl citi nemitīgi tiesājas. Man tas šķiet dīvaini. Deputātiem taču vajadzētu rādīt priekšzīmi pārējiem iedzīvotājiem. Bet brīžiem šķiet, ka tiek domāts vairāk par savām personiskajām interesēm, nevis par visas pilsētas labumu.

 

 

2012. gada 5. janvārī „Kurzemes Vārds”

Gan sasniegumi, gan klupieni

Pašvaldība

 

(…)

Sapņu saraksts

 

Šogad Liepājas pašvaldība ir paredzējusi sākt izstrādāt pilsētas attīstības stratēģiju 2014. – 2020. gadam. Jaunajā dokumentā būs iekļauti konkrēti pilsētas izaugsmes mērķi un uzdevumi.

Pēc G. Ansiņa teiktā, jaunajā attīstības stratēģijā ir jāiekļauj vairāki svarīgi projekti, par kuriem pašvaldība sapņo jau sen, piemēram, koncertestrādes „Pūt, vējiņi!” attīstība, Jūrniecības muzeja izveide, skeitparka paplašināšana, promenādes izbūve starp abiem tiltiem, transporta pārvada būve pār dzelzceļu uz „Laumas” mikrorajonu, tramvaja līnijas pagarināšana līdz „Laumas” mikrorajonam utt. Šogad iecerēts novirzīt finansējumu Jauniešu mājas izveidei, kā arī sākt īstenot divus pilsētniekiem ļoti svarīgus rekonstrukcijas projektus – Jāna Čakstes laukumam un skvēram Lielajā ielā 16/18. Vēl paredzēts turpināt Brīvības ielas rekonstrukcijas projektu un Zirņu ielas rekonstrukciju, veikt Ganību ielas rekonstrukciju posmā no M. Ķempes ielas līdz pilsētas dienvidu robežai, uzsākt tramvaja līnijas pagarināšanas projektu līdz Ezerkrastam u.c.

(…)

 

 

2012. gada 5. janvārī „Kurzemes Vārds”

Oskars Špickopfs pieprasa atvainoties

„Kurzemes Vārds” lūgs vērtējumu KNĀB

 

„Kurzemes Vārds” negrasās atvainoties bijušajam Liepājas pašvaldības ierēdnim Oskaram Spickopfam, kurš ieņem augstu amatu Liepājas Autobusu parkā, par publikāciju, kurā norādīts uz O. Špickopfa karjeras rokādi, stājoties amatā LAP, lai gan iepriekš viņš kā pašvaldības funkcionārs piedalījies šī uzņēmuma biznesu ietekmējošu dokumentu izstrādē. O. Spickopfs tāpēc draud sūdzēt laikrakstu tiesā, savukārt „Kurzemes Vārds” O. Špickopfa amatu līkločus lūgs izvērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

 

Atkratās no atbildības

 

Laikraksta 2011. gada 30. decembra numura pielikuma rakstā „Pasažieriem vai... oligarham?” minēts, ka no pārmaiņām sabiedriskā transporta sistēmā galvenais ieguvējs ir LAP un ka „tas notika pēc dīvaina konkursa, pēc kura atbildīga pašvaldības amatpersona Oskars Špickopfs, kas bija klāt pie konkursa nolikuma radīšanas, iesēdās labi atalgotā krēslā šī oligarha uzņēmumā”.

Uz šo publikāciju O. Špickopfs atbildēja ar pulksten vienos naktī rakstītu elektronisko vēstuli, kurā pieprasa, lai „Kurzemes Vārds” publiski viņam lūdz piedošanu laikraksta pirmajā lappusē.

Turklāt atvainošanās teksta virsrakstu viņš pieprasa divas reizes lielāku nekā pielikumā publicētajai informācijai. O. Špickopfs ir arī sagatavojis prāvas ziņas lieluma tekstu ar izklāstu, kā „Kurzemes Vārdam” vajadzētu rakstīt informāciju par viņu un viņa aktivitātēm, proti, ka viņš darba attiecības ar pašvaldību pārtraucis jau pērn maijā, bet konkursa nolikumu izstrādājusi pavisam cita persona. „Ņemot vērā augstāk minētos faktus, Oskars Špickopfs nebija atbildīgs par konkursa nolikuma sagatavošanu un konkursa organizēšanu, rezultātu izvērtēšanu,” teikts O. Špickopfa paša sagatavotajā vēstulē.

Jāatzīst, ka O. Špickopfs LAP biznesa attīstības direktora posteni tiešām saņēma pirms strīdīgā sabiedriskā transporta konkursa oficiālās izstrādes un vairs nebija atbildīgs par tā norisi. Taču, kā izriet no apkopotās informācijas, tieši O. Špickopfa laikā radīti priekšnoteikumi LAP biznesa paplašināšanai, bet konkursa nolikums bija vairs tikai pēdējā tehniskā detaļa, lai īstenotu O. Špickopfa iepriekš uzzīmēto, pārraudzīto un LAP izdevīgo pilsētas sabiedriskā transporta sistēmas vīziju.

 

Pauž raizes par gaisa tīrību

 

Publiski ir pieejams tāds dokuments kā „Sabiedriskā transporta attīstības perspektīvas”, kurš datēts ar 2007. gada 5. oktobri un kura autors ir neviens cits kā Liepājas Pilsētas domes Transporta infrastruktūras daļas vadītājs O. Špickopfs. Savā darbā viņš norāda, ka O. Špickopfa vadītā instance „risina jautājumus, kas saistīti ar satiksmes slēgšanu un satiksmes organizācijas izmaiņām.”

Un jau šajā darbā O. Špickopfs iekļāvis tādu savdabīgu perspektīvu, ka „jāsamazina mazo autobusu skaits ielās, aizstājot tos ar lielākiem, kas spētu pārvadāt vienā reizē vairāk pasažieru, līdz ar to samazinātos transportlīdzekļu skaits ielās un samazinātos gaisa piesārņojums pilsētā”. Tāpat O. Špickopfs pauž vēlmi pārskatāt maršruta tiklu un kustības grafiku.

Liepājas domes Preses dienests 2008. gadā paziņoja, ka vasarā stājas spēkā grozījumi gan pamata maršrutu, gan ārpus pamata maršruta līgumos, kas noslēgti ar pārvadātājiem. Kā zināms, patiesībā tas nozīmēja maršrutnieku skaita samazināšanu par aptuveni 30 procentiem un LAP reisu palielināšanu. Nav gan zināms, vai tādēļ pilsētā gaiss kļuva tīrāks, taču 2008. gada 28. novembri, tas ir, pēc šo pārmaiņu ieviešanas O. Špickopfs uzņemts LAP saimē, kļūstot par uzņēmuma padomes locekli. Vai tā būtu tikai sakritība?

Kā var noprast, O. Špickopfs ļoti labi juties, sēžot vienlaikus uz diviem krēsliem ierakumu pretējās pusēs. Proti, pašvaldībā, kas pieņem lēmumus par pārvadātāju, arī LAP biznesu, un pašā LAP. Vēl interesantāks ir fakts, ka O. Špickopfs 2010. gadā LAP pelnīja vairāk nekā pašvaldības Transporta infrastruktūras daļā un šī amata atalgojuma piešprice viņam ļāva ekonomiskās krīzes viļņus pārlaist kā pīlei ūdens šalti. Jo, kamēr Liepājā daudzi slīga trūkumā un bēga uz ārzemēm, O. Spickopfa ienākumi būtiski pieauga (sk. tabulā).

Varbūt tā atkal ir tikai sakritība, taču tieši 2010. gadā O. Špickopfs pabeidza darbu pie vērienīga projekta – „Liepājas pilsētas Sabiedriskā transporta pārvaldes modeļa koncepcija no 2012. gada”, ko pašvaldība akceptēja tā paša gada 25. novembrī.

 

Novāc konkurentus

 

Paralēli O. Spickopfa aktivitātēm par LAP ieinteresējās kāds Latvijā labi pazīstams vīrs. Proti, 2009. gada 23. decembri mediji ziņoja, ka ar Andra Šķēles ģimeni saistīts uzņēmums „Sabiedrība privātiem ieguldījumiem” ieguvis 49,99 procentus uzņēmuma akciju.

Un atkal vēl viena dīvaina sakritība – jau pēc pusotra mēneša „Pasažieru vilciens” paziņoja, ka samazinās vilciena reisu skaitu un Rīgas – Liepājas posmā tie tiks aizstāti ar autobusiem. No LAP, protams. Kā zināms, pašlaik vilciens starp Liepāju un Rīgu vispār kursē tikai divreiz nedēļā.

Un jau tā paša gada nogalē Liepājas pašvaldība akceptēja jau pieminēto O. Spickopfa izstrādāto sabiedriskā transporta koncepciju, lai gan pats tobrīd saņēma prāvu atalgojumu vienā no pārvadātājiem, kam nākotnē vajadzēja piedalīties šajā koncepcijā paredzētajā konkursā, un lēma par LAP naudas sadali kopā ar citiem vadošiem uzņēmuma darbiniekiem, piemēram, padomes locekli Madaru Šķēli.

Tādēļ pastāv aizdomas, ka pēdējos gados ar pašvaldības svētību ir gādāti tikai vienam uzņēmumam labvēlīgi nosacījumi, kas īpaši pastiprinājās pēc A. Šķēles ģimenes iesaistīšanās LAP biznesā.

 

Nolikums top hiperātrumā

 

„Kurzemes Vārds” neapstrīd O. Spickopfa apgalvojumus, ka viņš nebija atbildīgs par pasažieru pārvadāšanas konkursa norisi, organizēšanu un rezultātu vērtēšanu pērn vasarā. Tā, protams, bija jaunizveidotās Sabiedriskā transporta aģentūras vadītāja Ginta Lūša kompetence. Bet „Kurzemes Vārds” savā publikācijā jau arī norāda, ka О. Špickopfs ir bijis klāt pie konkursa nolikuma radīšanas. Lai gan G. Lūsis sarunā ar „Kurzemes Vārdu” apgalvoja, ka konkursa nolikuma izstrāde bijis viņa pirmais uzdevums jaunajā amatā, maz ticams, ka viņš hiperātrumā (1. jūnijā G. Lūsis stājās amatā, bet jau 8. jūlijā konkursu izsludināja) radīja visu vairāku miljonu latu vērtu konkursa nolikumu no A līdz Z. Tāpat viņš klāstīja, ka ņemta vērā Klaipēdas pieredze. Bet tā ir jau detalizēti izklāstīta O. Spickopfa koncepcijā. „Bija tikai vīzija, kādam tam konkursa nolikumam vajadzētu būt,” G. Lūsis tomēr atzina.

Iepirkumu uzraudzības birojs šo konkursu gan aizliedza, jo atzina par pamatotām igauņu pretenzijas, ka aizdomīgais nolikums izstrādāts tādu uzņēmumu interesēs, kam jau ir iegādāti autobusi, piemēram, LAP. Bet Liepājas ielās tāpat ir redzams, ka materializējusies O. Spickopfa 2007. gada vīzija – tagad brauc vairāk lielo autobusu, kuru biznesa attīstību nu viņš pavisam oficiāli pārrauga no privātā sektora puses.

 

Pārkāpumi bija jāredz pašvaldībai

 

Vērtējot iepriekš minēto, sabiedrības par atklātību „Delna” direktors Kristaps Petermanis norāda, ka šajā gadījumā nepārprotami saskatāms labas pārvaldības principa pārkāpums, par kura novēršanu bija jāparūpējas pašvaldībai. Taču pierādīt likumpārkāpumus šajā gadījumā nebūs vienkārši, jo, piemēram, esošajā likumdošanā interešu konflikta regulējums ir diezgan šaurs un attiecas uz vienas ģimenes locekļiem. Tāpat diezgan šauram amatpersonu lokam ir liegts zināmu laiku ieņemt amatus nozarēs, ja persona to iepriekš regulējusi. Piemēram, FKTK bijusī vadītāja Irēna Krūmane finanšu iestādēs nedrīkst strādāt divus gadus. „Delna” ir par to, lai paplašinātu šo amatpersonu loku, mazinot iespēju, ka amatpersona pēc valsts vai pašvaldības posteņa pamešanas saņem siltu krēslu uzņēmumā kā prēmiju par iepriekš pieņemtiem lēmumiem. „Jūs pieminējāt klasiskas problēmas, kādas pastāv valsts un pašvaldību pārvaldē. Katrā ziņā es noteikti iesaku medijam rakstīt iesniegumu par konstatētajiem faktiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, lai tas tos izvērtē,” rekomendē К. Petermanis.

Savukārt uz „Kurzemes Vārda” sagatavotajiem jautājumiem O. Spickopfs pēc konsultācijas ar juristu atteicās atbildēt. „Ņemot vērā, ka „Kurzemes Vārds” līdz šodienai nav atsaucis nepatiesi sniegto informāciju un publiski nav atvainojies man par goda un cieņas aizskaršanu, atbildes uz jūsu jautājumiem netiks sniegtas,” viņš vakar pavēstīja.

Savukārt „Kurzemes Vārds” informāciju par un ap sabiedriskā transporta sistēmas maiņu Liepājā apkopos un iesniegs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ar lūgumu izvērtēt, vai O. Spickopfa un, iespējams, citu Liepājas pašvaldības amatpersonu rīcība saistībā ar šīm peripetijām atbilst valsts un pašvaldību iestāžu labas pārvaldības principiem un vai, maskējoties aiz rūpēm par pasažieru pārvadājumu kvalitāti Liepājā, viņu aktivitātēs nav saskatāmi interešu konflikti, koruptīvas saiknes vai citas Krimināllikumā paredzētas un sodāmas darbības.

 

Viktors Ulberts

 

Paraksts foto: Iepirkumu uzraudzības birojs pasažieru pārvadāšanas konkursu aizliedza, jo atzina par pamatotam igauņu pretenzijas, ka aizdomīgais nolikums izstrādāts tādu uzņēmumu interesēs, kam jau ir iegādāti autobusi, piemēram. Liepājas Autobusu parkam.

 

Paraksts foto: Oskars Špickopfs uzskata, ka „Kurzemes Vārds” aizskāris viņa godu un cieņu, tādēļ pieprasa no laikraksta īpašu atvainošanos pirmajā lappusē.

 

Uzziņai:

Oskara Špickopfa ienākumi (latos)

	Liepājas dome	LAP	Kopā
2008. gadā	13 194,64	148	13 342,64
2009. gadā	10 233,90	8562,84	18 796,74
2010. gadā	7743,27	8167,50	15 910,77

 

Avots: VID publiskojamo datu bāze.

 

 

2012. gada 7. janvārī „Kurzemes Vārds”

Uzaicinājums pieņemts, gandarījums par agru

 

Rit pirmā nedēļa, kopš Liepājā ieviesta jaunā, pašvaldības aģentūras „Liepājas Sabiedriskais transports” organizētā sabiedriskā transporta sistēma. Aģentūras darbi nav ritējuši gludi jau kopš tās darbības sākuma pērnvasar, bet šonedēļ pirmos tās darba augļus bauda pasažieri – gan priecādamies par jauno vienoto biļeti, gan šķendēdamies par izmaiņām maršrutos un grafikos.

Aģentūras direktors Gints Lūsis par padarīto spriedīs tikai pēc mēneša, kad būs redzams, vai aprēķini ir pareizi, vai par pārdoto biļešu ieņēmumiem spēs norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem – pārvadātājiem. Lēmumu par sabiedriskā transporta reorganizāciju tika pieņēmusi Liepājas dome, bet Gints Lūsis atbild par to, kā pārmaiņas notiek. Liepājnieku uzmanības centrā šonedēļ ir pilsētas satiksme, tāpēc „Kurzemes Vārds” pievēršas aģentūras direktoram.

 

Kabinets pliks

 

Direktora kabinets atrodas aģentūras vistālākajā stūrī, istabiņa vēl kailām sienām. Aģentūra nodibināta tikai pērn jūnijā. Darbiniekiem (līdz decembrim divatā) bija jāstrādā galvu reibinošā ātrumā, lai ar 1. janvāri sāktu darboties jaunā transporta sistēma. Vienīgā rota ir uz skapjaugšas, balva par 3. vietu Latvijas spēcīgākajā kvadriciklu klases „Kvadri Pro” Superkausa izcīņā 2010. gadā. Motosporta trasēs aizrit Ginta un vecākā, sešus gadus vecā dēla nedēļas nogale: tur ir atpūta un adrenalīns, un tur neviens nerunā par sabiedrisko transportu”.

Sludinājumam ar aicinājumu pieteikties aģentūras direktora amatam Gints, būdams vēl firmas „Venden” Liepājas filiāles vadītājs ar biroju Karostā, sākumā neesot pievērsis uzmanību, taču kāds paziņa jautājis: kādēļ Gints nepiesakās? Sācis domāt – izglītība viņam ir, „Venden” birojā nostrādāts jau vairāk nekā desmit gadu. Tas ir izaicinājums, viņš nolēmis. Darbā pieņemts, konkurējot desmit pretendentiem uz amatu. No pērnā februāra Gints sācis darbu Liepājas domes Satiksmes infrastruktūras daļā ar uzdevumu trijos mēnešos izveidot sabiedriskā transporta aģentūru.

 

Ar steigu

 

Tiesa gan, tagad šad tad viņš sev jautājot: „Kāpēc man tas vajadzīgs?” Atbilde uz to ir – izaicinājums pierādīt pašam sev, ka viņš to spēj, radīt jaunu un labāku sabiedriskā transporta sistēmu. Vai spēj? Laiks rādīs, saprot Gints, atzīstot, ka ir pieļautas kļūdas aģentūras darbā, un nevainojot pašvaldību, ka pārveide sākta vēlu un tāpēc sasteigta.

2011. gada 31. decembris bija sarkanā līnija, kuru novilka „Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums”: tas noteic, ka iepriekšējie sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumi nebija pagarināmi ilgāk, bet turpmāk pakalpojumi pašvaldībai jāorganizē iepirkuma vai koncesijas kārtībā, un ka sabiedriskā transporta pakalpojumi vairs nevar notikt uz komerciāliem pamatiem. Pirms darbu sāka Gints, Liepājas domē 2010. gada nogalē bija izstrādāta un pieņemta sabiedriskā transporta sistēmas koncepcija, ņemot par paraugu Klaipēdu. Ticis nolemts, ka sistēmu organizēs pašvaldības aģentūra, kurai jāizveido savstarpēji kvalitatīva, papildinoša, nevis konkurējoša, sabiedriskā satiksme ar tramvaju un lielajiem un mazajiem autobusiem, jāievieš vienota biļete (tagad to pārdod aģentūra, nevis pārvadātājs, kā līdz šim) un jāsamazina pašvaldības izdevumi par sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

Kopš aģentūra nodibināta, bija jāsarīko konkursi par pārvadājumu pakalpojumiem, kontroles pakalpojumiem, biļešu drukāšanu, GPS iekārtu piegādi, jāizvērtē transporta maršruti un grafiki, jāpilnveido tie. Pārvadājumu un kontroles konkursi neizdevās, tos rīkos no jauna, bet tikmēr ir noslēgti pagaidu līgumi – pārvadātāji pašlaik ir Liepājas Autobusu parks un „Kings”. Igauņu pārvadātājs „SEBE” sūdzējās Iepirkumu uzraudzības birojā, ka netiekot dots pietiekami ilgs laiks, lai uzņēmumi varētu sagatavoties pakalpojumu sniegšanai. Jā, Gints atzīst: ja konkurss notiktu trīs vai četrus mēnešus agrāk, šādas sūdzības varbūt nebūtu bijis. Tomēr konkursa izgāšanās dod laiku dažus mēnešus jaunievedumus pārbaudīt dzīvē, kļūdas labot un izstrādāt labāku konkursa nolikumu.

Jaunās biļetes aģentūra saņēmusi tikai 29. decembra vakarā. „30. decembrī centāmies nogādāt tās tirdzniecības vietās, vienlaikus uzklausot pārmetumus, ka to nav bijis ātrāk. Tas nedaudz bija pieredzes trūkums,” neslēpj G. Lūsis. „Iepriekš nekad neesmu darbojies pašvaldības struktūrās, tāpēc man nedaudz sarežģīti saprast visas tās daļas, kas attiecas uz budžetu. Otra birokrātiska un laikietilpīga sadaļa – iepirkuma procedūras. 1. janvārī biļešu pārdošanas apjoms pie transportlīdzekļu vadītājiem bija lielāks, nekā gaidīts, izveidojās situācija, ka šoferiem biļešu trūka. Pazaudējām nedaudz ienākumu.”

 

Uz darbu ar auto

 

Gints noraida aizdomas, ka pārmaiņas veiktas Liepājas Autobusu parka interesēs. Pretēji LAP vēlmēm pārvadājumu iepirkums sadalīts četrās daļās, saglabājot divus mazo autobusu maršrutus. Konkurss parādījis, ka interese par pārvadājumiem ir arī Tartu, Talsu un Saldus uzņēmumiem; turklāt lētākā bija saldenieku cena. Pārsteigts bijis, ka no mikrišu firmām konkursā piedalījās vien „Liepājas tūre”. G. Lūsis kādā sarunā pieļāva, ka tas varbūt tādēļ, ka konkurss prasa pilnīgi legālu biznesu, vai mazie pārvadātāji bijuši tam gatavi, vai dati par viņu veiktajiem pārvadājumiem bijuši ticami? (Mazo pārstāvji savukārt ir teikuši, ka jaunajā sistēmā neredzot perspektīvu, nepieciešamie ieguldījumi būtu pārāk lieli; jaunajos maršrutos trūkstot loģikas.)

Gunārs Francis, SIA „Dantes” (iepriekš arī mikrīšu biznesā) vadītājs, G. Lūsi pazīstot no kopīgas darbošanās motosportā. „Bērnībā vai jaunībā – cītīgs puika, tagad aktīvs tētis, rūpējas par ģimeni. Pašvaldība amatā ieliek foršu čali, kurš nav sabiedriskā transporta speciālists. Gints ir gatavs uzņemties atbildību. Vai ar to nav par maz? Var jau būt, ka viss nokārtosies, nevajag celt paniku. Muļķīgākais ir, ka drīz vien sistēmā daudz kas atkal būs jāmaina, tikko nodos ekspluatācijā Zirņu ielu, pēc tam – tikko pabeigs jauno tramvaja līniju. Bet sabiedriskā transporta sistēmu nedrīkst mainīt ik pēc dažiem mēnešiem. Vai vajadzēja to darīt tagad,” G. Francis uzdod retorisku jautājumu, netieši norādot, ka Sabiedriskā transporta aģentūras direktors zināmā mērā ir pašvaldības vilcināšanās ķīlnieks. Dome likuma diktētās pārmaiņas pieņēma pēdējā brīdī.

 

Vizītkarte

Gints Lūsis

• Pašvaldības aģentūras „Liepājas sabiedriskais transports” direktors kopš 2011. g. 2. jūnija.
• 37 gadi.
• Izglītība: transporta inženieris (RTU), informātikas skolotājs (Liepājas Universitāte).
• Līdz 2011. gada februārim vadīja firmas „Venden” Liepājas filiāli.
• Līdz 2011. gada jūlijam – Autopārvadātāju asociācijas Liepājas pārstāvniecības vadītājs.
• Pieder uzņēmums „GL Serviss”, tas nedarbojas; šai firmai kopā ar dzīvesbiedri Agritu pieder SIA „A&GL”.
• Klubā „Motokurzeme” pārbauda savu spēju robežas.
• 2009. gadā no „Sabiedrības citai politikai” saraksta kandidēja uz Grobiņas domi. Bezpartijisks.
• 2008. gadā vadīja „Venden” komandu ekstrēmajās „Dienas” uzņēmumu stratēģiskajās spēlēs un ieguva balvu par izturību un neatlaidību.

 

Paraksts foto: „Nenobijos toreiz. Kad sāc kaut ko darīt, sāk izdoties, tad arī pārliecība rodas, ka vari kaut ko labi izdarīt. Panākumi iedvesmo,” Gints Lūsis sacīja 2008. gada intervijā „Kurzemes Vārdam”, vēl būdams ūdens pārdevējs. Tagad Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras direktora amatā viņš paļaujas: „Gandarījuma par paveikto vēl nav, bet ticu, ka tas pienāks.”

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 7. janvārī „Kurzemes Vārds”

Biļešu kontrole – katrā piektajā reisā

 

Kopš 1. janvāra pilsētas sabiedriskos transportlīdzekļus astoņas stundas dienā pārbauda 10 biļešu kontrolieri, kuri darbu veic pāros. Viņiem darba dienā pavisam jāpārbauda vismaz 200 sabiedriskā transporta vienību, tomēr, visticamāk, izkontrolēto autobusu, tramvaja vagonu un mikroautobusu skaits būs krietni lielāks.

Šogad biļešu kontroli nodrošina SIA „Apsardzes aģentūra LTD”, ar kuru pašvaldības Sabiedriskā transporta aģentūrai ir noslēgts pagaidu līgums.

Darba dienas laikā apsardzes uzņēmumam jāpārbauda, minimums, 200 transporta vienību, bet brīvdienās – vismaz 120. Uzņēmuma valdes loceklis Romāns Nakipovs gan pieļāva, ka veikto pārbaužu skaits darba dienās visdrīzāk būs no 250 līdz 300.

Saskaņā ar Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras sniegto informāciju darba dienās autobusi, mikroautobusi un tramvajs kopā veic 1340 reisu. Pasažieriem tagad jārēķinās, ka katrā piektajā no visiem reisiem var notikt biļešu kontrole.

Pašvaldības Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis neuzskata, ka gada pirmajās dienās kontroli vajadzēja mīkstināt un pastiprināt tikai vēlāk. „Biežāka kontrole motivē pasažierus iegādāties braukšanas biļetes,” lēmumu pamato G. Lūsis. Viņš gan piebilst, ka kontrolieri ir informēti par visām nebūšanām, ar ko pasažieriem nācās saskarties gada sākumā, un neviens nepamatoti neesot sodīts.

Saskaņā ar Liepājas Autobusu parka un „Liepājas tramvaja” pārstāvju sniegto informāciju, pilsētas autobusi 2011. gadā pārbaudīti aptuveni 48 tūkstošus reižu, bet tramvaja vagoni – ap 22 tūkstošiem reižu.

Ja piepildīsies R. Nakipova teiktais un dienā pārbaudīs 250 līdz 300 transportlīdzekļu, tad kopējais apjoms no 70 tūkstošiem pērn var palielināties līdz 89 tūkstošiem šogad.

Jau rakstīts, ka 2011. gadā ik mēnesi Autobusu parka kontrolieri pilsētas autobusos pieķēruši 800 līdz 1200 bezbiļetnieku. Savukārt Liepājas tramvajā ik mēnesi konstatēts apmēram 200 bezbiļetnieku.

 

Alvis Sviķkalns

 

 

2012. gada 10. janvārī „Kurzemes Vārds”

Vēl par agru vērtēt jauno sistēmu

Rubrika: Aktuāls viedoklis

 

Ir sācies skolas laiks, kad sabiedrisko transportu sāk lietot arī skolēni. Kā mācību iestādēs izjūt pārmaiņas pasažieru pārvadājumu sistēmā?

 

– Esmu saņēmis ziņas, ka pirmdienas rītā kāds kaut kur ir aizkavējies. Taču vēl jānoskaidro, vai tam par iemeslu tiešām ir jaunā sabiedriskā transporta sistēma. Varbūt pirmajā mācību dienā pēc ilgāka brīvlaika atklāsies kaut kas cits.

Pozitīvi vērtēju to, ka tagad ar skolēnu mēnešbiļetēm var braukt gan lielajos, gan mazajos autobusos, kas iepriekš nebija iespējams. Tas bērniem būtiski uzlabo pieejamību sabiedriskajam transportam. Bet to, cik jaunā sistēma ir atbilstoša skolas darbam, mēs redzēsim tikai pēc ilgāka laikposma. Un mums jau galvenais ir, lai autobusi būtu labāk pieejami bērniem, jo tieši viņi uz skolu brauc kuplākā skaitā, un mūsu mācību iestādē viņu vien ir 800. Pēc kāda laiciņa mēs ar viņiem šo lietu pārrunāsim, dzirdēto rezumēsim, un, ja viņi būs apmierināti, tad jau viss būs labi.

Protams, arī tagad ir dzirdētas dažādas atziņas. Piemēram, man ir kolēģi – skolotāji, kuri šīs pārmaiņas uztver skeptiski. Proti, strādājoši cilvēki ir maksātspējīgāki, tādēļ daļa no viņiem bija pieradusi vajadzības gadījumā pārvietoties ar maršrutniekiem. Tādēļ viņi uzskata, ka līdz ar maršrutnieku likvidēšanu pasažieru pārvadājumu pieejamība viņiem ir mazinājusies. Turklāt tagad, lai nokļūtu darbavietā, ir jāieplāno vairāk laika. Un arī ceļš jaunajos apstākļos ir ilgāks, nekā pierasts. Tādēļ pieļauju, ka priecīgi par jaunajām pārmaiņām viņi nav.

 

Gints Ročans, 15. vidusskolas direktors

 

 

2012. gada 10. janvārī „Kurzemes Vārds”

Sabiedriskā transporta putru strēbs vēl ilgi

Rubrika: Problēma

 

Lēnāka pārvietošanās, kādēļ jāplāno papildu laiks nokļūšanai galamērķī, un brīžiem neizprotami maršruti – tādi ir galvenie pārmetumi jaunajai sabiedriskā transporta sistēmai, kas ieviesta ar 1. janvāri. Vakar tā piedzīvoja pirmās ugunskristības, kad uz mācību iestādēm sāka braukt arī skolēni un studenti. Īpašas problēmas gan neradās, taču izmaiņas pasažieri raksturoja kā kaitinošas, un viņiem aizvien vēl esot daudz neskaidrību.

 

Skolēniem pārmaiņas nepatīk

 

„Nekas prātīgs nav,” uzskata 15. vidusskolas 11.b klases audzēkne Stella Idova. „Autobuss no rīta pilns, paši autobusi tādi, kuros ir maz sēdvietu, tādēļ lielākā daļa pasažieru stāv kājās. Iekšā laiž tikai pa priekšējām durvīm, neviens no pasažieriem tālāk nepavirzās. Visam tam iet cauri nav nekāda prieka.” Viņa uz skolu braukusi no Tosmares ar 3. maršruta autobusu, kas bijis pilns ar pasažieriem. S. Idova gan atzīst, ka arī pērn autobusi no rītiem bijuši pilni, tomēr šogad līdz ar pārmaiņām diskomforts esot jūtams vairāk. Turklāt mainīti ir autobusu reisu laiki, pie tiem arī vajagot vēl pierast.

Savukārt Stellas klasesbiedrene Oksana Sevčuka pirmdienas rītā uz skolu devusies kājām. No Atmodas bulvāra. Sākotnēji domājusi izmantot jauno maršrutnieku, taču beigās secinājusi, ka kājām varēs aiziet bezmaz ātrāk. „Cilvēku pieturā bija daudz. Nodomāju: kamēr viņi visi sakāps, šoferis visiem izsniegs biļetes, uzrakstīs uz katras no tām izdošanas laiku, lai nedabūtu pa kaklu no kontrolieriem, – manuprāt, tā būtu bijusi pārāk ilga darīšana.”

Arī 6. vidusskolas audzēknes Danas Liniņas domas ir līdzīgas. „Sāksim jau ar to, ka taloni ir dārgāki. Ne vienmēr var pagūt tos nopirkt kioskā. Nepatīk jaunās mēnešbiļetes, kur arī kaut kas jākompostrē, kaut kādi caurumi jāspiež. Nesaprotu, kādēļ nevarēja braukt kā līdz šim?” neizpratnē ir Dana.

Jānis Stūrmanis uz 6. vidusskolu brauc no Ezerkrasta mikrorajona. „Labāk eju kājām. Jo autobuss jāgaida 20 minūtes, turklāt tas velkas ļoti lēni. Tādēļ es ātrā tempā aizeju kājām un esmu arī naudu ietaupījis,” savus apsvērumus klāstīja Jānis.

„Tas ir murgs!” savu nostāju pauž 15. vidusskolas pedagoģe Ginta Mīlgrāve. Viņa apgalvo, ka tagad no centra uz šīs skolas pusi autobuss kursējot reizi stundā, tikai no rītiem mazliet biežāk. Tādēļ vairs nevar rīkoties kā agrāk – droši iet uz pieturu, zinot, ka pēc apmēram 10 minūtēm vismaz kāds maršrutnieks garām brauks un aizvedīs. Arī pirmdienas vakarā G. Mīlgrāve bijusi spiesta sēdēt skolā un gaidīt līdz pulksten 16, kad pēc saraksta brauc autobuss. Ar jauno maršrutnieku esot vēl bēdīgāk. „Lai nokļūtu centrā no Oskara Kalpaka ielas, kas līdz šim aizņēma desmit minūtes, man tagad ar maršrutnieku pirms tam pusstundu jāvizinās pa Cukura un Brīvības ielu, un vēl jābrauc pāri dzelzceļa tiltam. Tam nav nekādas loģikas. Tādēļ jūtu, ka būs briesmu lietas ar satiksmi,” piebilda G. Mīlgrāve.

Vēl „Kurzemes Vārds” ļoti bieži dzirdēja gan no skolēniem, gan pieaugušajiem kritiku par autobusu ātrumu, ko salīdzināja ar gliemežiem vai bēru procesiju. Jo tie braucot vēl lēnāk nekā iepriekš. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka autobusi aprīkoti ar GPS sistēmu, kādēļ var izsekot transportlīdzekļa kustībai, kā tas ievēro grafiku. Bet grafiks, visticamāk, izstrādāts ar zināmu laika rezervi, kuras savukārt nav pasažieriem, kas steidzas uz darbu.

 

Sola, ka viss būs kārtībā

 

„Sūdzības ir tādas pašas, kādas tās bija jau pagājušajā nedēļā. Tādēļ nevaru teikt, ka ar pirmdienu kaut kas būtiski ir mainījies. Vienkārši autobusiem skolēnu dēļ bija mazliet lielāka slodze nekā iepriekšējās dienās,” apgalvo Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis. Un arī tagad satiksmes organizācijā parādījušās nianses, kuras aģentūra kopā ar pārvadātājiem cenšoties risināt. Tādēļ, visticamāk, pārmaiņas vēl būs. Pirmās no tām ieviestas jau ar pirmdienu, kad mazliet mainīti autobusu atiešanas laiki, izpildot liepājnieku lūgumus. Tie gan mainīti tikai par dažām minūtēm, tādēļ nopietnām problēmām nevajadzētu būt. Izmaiņas skārušas arī Grobiņas virzienu. Proti, cilvēki sūdzējušies, ka tieši pirms lielā Grobiņas autobusa no pieturas atiet mikroautobuss uz Dubeņiem. Tad nu tas ātri piepildījies ar pasažieriem – grobiņniekiem, bet Dubeņu ļaudīm vietas pietrūcis. Tādēļ mikroautobuss no Grobiņas līdz Dubeņiem tad kursējis pustukšs. Lai situāciju labotu, ir pieņemts lēmums šos reisus samainīt vietām.

G. Lūsis atzīst, ka aģentūrā krājas prāvs lūgumu un ierosinājumu klāsts no iedzīvotājiem, kuri izsaka savus priekšlikumus satiksmes organizācijas uzlabošanai. Un tie visi arī jāizskata, bet derīgākie ir jāievieš dzīvē. „Tā vienmēr ir bijis, ka, ieviešot kaut ko jaunu, cilvēkiem ir jāmaina savi līdzšinējie ieradumi. Tieši tas arī izraisa nepatiku. Taču mēs strādājam, lai jauno sistēmu pilnveidotu, un nešaubos, ka ar laiku viss būs kārtībā,” uzskata G. Lūsis.

 

Sistēmai paredz drīzu galu

 

Taču jautājumi, kas saistīti ar satiksmes izmaiņām, visticamāk, nerims vēl ilgi, jo tie birst kā no pārpilnības raga. Piemēram, kāda lasītāja aicina paskaidrot, kā sestdienās un svētdienās pulksten septiņos no rīta var tikt uz darbu Reģionālajā slimnīcā? Tāpat uz darbu no Dzērves un E. Tisē ielas nevarot tikt „Laumas” strādnieki, kuri strādā sestdienās. Darbs viņiem sākas pulksten 6.30, bet šajā laikā pirmais autobuss no M. Ķempes ielas galapunkta tikai izbrauc. Kāds cits interneta portālā www.liepājniekiem.lv dalās iespaidos par jaunajiem maršrutniekiem. „Braucu ar 22. maršrutu, interesants maršruts pa Liepāju, tikai jēga pilnīgi nekāda! Zemnieku, Brīvības, 1905. gada iela – pilnīgi tukšas,” viņš secina. Vēl kāds liepājnieks jaunajai sistēmai paredz drīzu galu: „Viena no lielākajām Liepājas pilsētvides problēmām visos laikos ir bijusi geto rajoniņu nošķirtība no pārējās pilsētas – tādi ir Tosmares un Karostas rajoni. Ar šādu transporta reorganizāciju domes gudrās galvas var paglaudīt sev plecu – viņi šo nošķirtību vēl vairāk pastiprina, tādējādi pamatīgi apgrūtinot šo mikrorajonu iedzīvotājiem elementāru pārvietošanos. Šī sistēma ilgi nestrādās!”

 

Uz liepājnieku jautājumiem atbild Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis.

Kāpēc ir likvidēti mikroautobusi Liepājā?

Saskaņā ar „Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma” Pārejas noteikumu 9. un 10. punktu maršrutu apkalpošana uz komerciāliem principiem var notikt ne ilgāk kā līdz 2011. gada 31. decembrim. Ņemot vērā šī likuma prasības, mazas ietilpības autobusi ar 1. janvāri ir iekļauti Liepājas pilsētas sabiedriskā transporta kopējā sistēmā.

Kā var aizbraukt uz Dienvidu kapiem, ja autobuss brīvdienās vispār nekursē, bet darbdienās brauc tikai divreiz dienā?

Darba dienās no Kalpaka tilta uz Dienvidu kapiem ir seši reisi (11. un 10.A). Maršrutā Nr. 11 no Kalpaka tilta pulksten 10, 12.30, 13.30 un 15.30. Maršrutā Nr. 10.A – pulksten 11.30 un 14.30.

Sestdienās un svētdienās no Kalpaka tilta uz Dienvidu kapiem ir 10 reisu: maršrutā Nr. 11 no Kalpaka tilta pulksten 11, 14, 15. Maršrutā Nr. 10A no Kalpaka tilta – pulksten 9, 10, 12, 13, 15.30, 17 un 18.

 

Paraksts foto: Galapunktā Ezerkrastā vairs nav redzami mikroautobusi, toties tur netrūkst lielo pasažieru transportlīdzekļu, kas dodas reisos bezmaz ik pēc minūtes.

 

Viktors Ulberts

 

 

2012. gada 11. janvārī „Kurzemes Vārds”

Sūdzības par tramvaja līniju konkursu atsauktas

 

Tramvaja līnijas izbūves konkursa iepirkuma komisija pretendentu piedāvājumus plāno atvērt 23. janvārī. Uzņēmumi, kuri par konkursa nolikumu decembrī bija iesnieguši sūdzības, – „Skonto Būve” un „UPB Nams” – tās ir atsaukusi.

Sūdzības ir atsauktas, jo nolikumā veikti grozījumi, sacīja SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks. Iepriekš viņš sacīja, ka sūdzību pamatā ir bažas par to, ka pretendenti nepaspēs sagatavoties konkursam noteiktajā termiņā. Nolikuma labojumos ir mainīts priekšlikumu iesniegšanas datums uz 23. janvāri (pagarināts jau atkārtoti), bet būvdarbu sākšanas datums tagad noteikts 13. februāris (iepriekš noteikts, ka tas jāsāk janvārī). Bez tam precizētas prasības uzņēmumiem: tiem jābūt ar noteiktu pieredzi – lai ir pabeigts vismaz viens ceļu vai ielu izbūves rekonstrukcijas objekts, kura apjoms ir ne mazāk kā par 4,5 miljoniem latu (bez PVN), un vismaz viens inženierkomunikāciju izbūves vai rekonstrukcijas objekts ne mazāk kā par 1 miljonu latu. Iepriekš prasība bija divi pabeigti ceļu un inženierkomunikācijas izbūves objekti par 4,5 miljoniem latu katrs.

 

 

2012. gada 14. janvārī„Kurzemes Vārds”

Tukšums kā gleznas rāmis

Rubrika: Vakar liepājā

 

Saspiestībā redzamība kļūst ierobežota. Plašums dod iespēju ieraudzīt. Tukšums ir kā gleznas rāmis, kas uzmanību koncentrē uz galveno. Tāds – tukšs un plašs – tagad ir viens stūris K. Valdemāra un Rožu ielas stūrī.

Tur, kur vēl pērnā gada sākumā atradās 32.b ēka, tagad plešas krietni liels, ar granti nobērts laukums. Uzlikts jauns segums ietvei K. Valdemāra ielā, no Peldu līdz Rožu ielai ir ceļš automašīnām, kas brauc dienvidrietumu virzienā. Šo ielas posmu gan izmanto tikai rets transportlīdzeklis. Pie krustojuma ir mazs skvēriņš ar gadiem vecu puķu dobi. Vakar tajā zaļākas par zaļu auga nezāles, kas atgādināja miniatūrus biškrēsliņus. To galotnēs, brīnīdamies par nokļūšanu janvārī, uzmanīgi plaukst vairāki dzelteni ziediņi. Stāvot šajā skvērā, uz Sv. Jāzepa katedrāli paveras iespaidīgs skats. Ja esi liels un arī gribi parādīt savu lielumu, tukšums tev apkārt ir nepieciešams. Būt pūlī bieži vien ir – nebūt nemaz.

Pulksten 11 un 3 minūtēs tramvaja stiklotās pieturvietas jumtu sāk grabināt cieti, lieli krusas graudi. Ja par sniegu saka, ka tas snieg, ko dara krusa? Vai krāsojas? Zem jumta, šaurajā nojumē stāv sešas sievietes. Viņas nākušas no tirgus. Rokās iepirkumu somas. Visas kā viena stāv, skatienus pavērsušas uz Peldu ielas pusi, kur līkumā jāparādās tramvajam. Gaidīt nav grūti, ja zini, ka sagaidīsi. Sliežu līkumā atskan uzbāzīgi skaļš un ausij netīkami spalgs troksnis, ko rada tramvaja metāla riteņu berze gar sliedēm. Vagons pieripo pie pieturas. Starp izkāpušajiem pasažieriem ir seši jaunekļi, vidusskolnieki. Viens puisis nopietni jautā otram: „Vai uz referendumu pret krievu valodu iesi?”

Netālu no pieturas pelēks žogs. Pie tā jogurta „Kārums” trauciņos salikta kaķu barība, ieliets ūdens. Grūsna kaķene izlien pa caurumu žogā un, pat nepaskatījusies uz ēdamo, nesteidzīgi aizslīd pagalma virzienā.

 

Daiga Lutere

 

 

2012. gada 16. janvārī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vesti lasītāji

 

Nav saprotams, kāds gudrinieks vadījis autobusu kustības izmaiņas Liepājā ar 1. janvāri un kāpēc Seska kungs pieļāvis tādu haosu. Gudrie kungi, vai esot padomājuši par mātēm ar bērniem un vienkāršajiem ļaudīm? Piemēram, lai aizvestu mazo bērniņu pie mātes no Dienvidrietumu rajona līdz Piltenes ielai, man jābrauc vai nu līdz Pētertirgum vai līdz „Kurzemei” (tad ar mazo bērnu un somām jānoiet paliels ceļa gabals), lai pārsēstos autobusā vai maršrutniekā. 10. maršruta autobuss atiet ar stundas intervālu, bet maršrutniekā tā ir ekskursija pa visu pilsētu. Un šis prieks man maksā 80 santīmu tikai vienā virzienā. Vajadzēja padomāt – lai nobrauktu 4 km pa pilsētu, jāizdara pārsēšanās. Un tas jums liekas ērtību radīšana pasažieriem! Līdz pilsētas slimnīcai attālums ievērojami lielāks, bet tur var aizbraukt par 40 santīmiem bez pārsēšanās. Kur ir pasažieru vienlīdzība?

Tagad iespējams iegādāties vienas dienas braukšanas biļeti, kas maksā 1,50 latu. Tādu biļeti es nopirku 5. janvārī. Nobraucu vienu reizi maršrutniekā, kur uz biļetes šoferis atstāja savu autogrāfu. Bet pēc tam gribēju braukt atpakaļ – 13.49 maršrutnieks no Pētertirgus atgāja pilsētas centra virzienā. Šoferis mani palūdza izkāpt, pateicot, ka biļete jau ir izmantota. Nācās iet līdz „Līvai” kājām un tur iesēdos citā maršrutniekā, kur šoferis mani neizsēdināja, bet paskaidroja: ja iekāps kontrole, nāksies atbildēt man pašai.

Ja jūs, kungi, ieviešat jauninājumus, tad dariet to saprātīgi un instruējiet savus šoferus. Lūdzu, atrodiet iespēju izveidot maršrutu no Dienvidrietumu rajona līdz Kalpaka tiltam ar īsākiem intervāliem un bez pārsēšanās. Vienkāršie ļaudis nevar braukt par 80 santīmiem vienā virzienā, bet oligarhi brauc ar personīgajām mašīnām.

 

 

2012. gada 17. janvārī „Kurzemes Vārds”

Uz slideniem ceļiem cieš cilvēki

 

(…)

Vēl sestdien 34 gadus vecs vīrietis vadījis automašīnu „Renault” ar piekabi pa Brīvības ielu. Viņš braucis pārāk ātri, nav ievērojis distanci, tādēļ ietriecies priekšā braucošā automašīnā „Renault Master”, kas bija apturēta pirms luksofora. Un tā savukārt pēc inerces turpinājusi kustību un uzbraukusi tramvajam, kas bijis apstājies, lai izlaistu pieturā pasažierus. Par laimi, cilvēki nav cietuši.

 

 

2012. gada 19. janvārī „Kurzemes Vārds”

Konduktors un šoferis sūdz tiesā autobusu parku

Rubrika: Konflikts

 

Ne tikai maršrutnieku bijušie šoferi vēršas tiesā pret savu darba devēju. Tiesu darbos būs jāiedziļinās arī Liepājas Autobusu parka administrācijai, jo pret šo uzņēmumu grasās vērsties no darba atlaistās konduktores. Tādēļ kāds uzņēmuma darbinieks, kurš vēlējās palikt anonīms, piekrita pastāstīt, kāds ir skats uz LAP, tā teikti no ķēķa puses. Un problēmu tur netrūkst. Tiesa, daži pārmetumi gan varētu būt iztēles paspilgtināti, bet tas savukārt norāda uz vāju darba devēja komunikāciju ar padotajiem.

 

Atbrīvo no darba 1,60 latu dēļ

 

„Kurzemes Vārds” tikās ar Liepājas Autobusu parka šoferi, kurš piekrita pastāstīt par to, kāda noskaņa valda darbinieku vidū un cik labi šajā uzņēmumā viņi jūtas. Izrādās, viens no šoferiem jau ilgāku laiku tiesājas ar savu darba devēju, jo atlaists. Viņš izteicis vairākas pretenzijas par darba apstākļiem, piemēram, šoferiem Ventspilī vajadzējis nakšņot neapkurinātā viesnīcā. Tad viņam reisā esot piesēdinātas pīles, kas iekāpušajiem kontrolieriem apgalvojušas, ka šoferis nav izsniedzis biļetes. Tāda prakse LAP pret netīkamiem darbiniekiem piekopta jau sen. Bet attieksme dažāda. Piemēram, pieminētais šoferis atlaists no darba 1,60 latu dēļ. Savukārt cits šoferis, kurš it kā esot pievācis piecus latus no biļešu naudas, darbu turpinājis un vēlāk pat celts arodbiedrības vadītāja godā. Jo priekšniecībai pretī nerunājot.

Zvērināta advokāte Irēna Kibelko „Kurzemes Vārdam” apliecināja, ka viņas praksē patiešām ir bijis šāds gadījums un pēc ilgākas tiesāšanās šoferis darbā atjaunots. Taču patlaban aizvien vēl notiekot tiesas process par to, lai LAP atdotu prēmiju, kas šim pašam šoferim ar vadības rīkojumu noņemta. Šoferis pat īsti nezinot par ko. It kā par nemitīgu degvielas pārtēriņu. Taču viņam iedots autobuss, kas drīz pēc tam esot norakstīts. Tad pavīdējis formulējums: par degvielas zagšanu. Pēc tam skaidrots, ka esot iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi. Taču pašus noteikumus pārkāpējam uzrādīt neviens nevarot.

Bet uz sodīšanu LAP priekšniecība esot naska. Piemēram, viens šoferis galapunktā ieskrējis tualetē, jo vajadzība bijusi ļoti liela. Reiss nokavēts par divām minūtēm, un par to šoferim esot noņemta kvartāla prēmija 70 latu apmērā.

 

Pērk pagājušā gadsimta autobusus

 

Par autobusu tehnisko stāvokli LAP darbinieku vidū klīstot dažādas runas. Dzirdēts pat, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums iepircis no Holandes vairākus lietotus autobusus. Taču tie esot bijuši tik sliktā tehniskajā kārtībā, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas Liepājas nodaļas vadītājs Gvido Ķirsons atteicies tos reģistrēt. Tādēļ šie šrotbusi pa aplinkus ceļiem reģistrēti kaut kur Rīgā.

Pats G. Ķirsons sarunā ar „Kurzemes Vārdu” noliedz, ka tā bijis. Jo CSDD nevērtē tehnisko stāvokli, bet gan lūkojas, vai ir kārtībā visi dokumenti. Savukārt pieminētie Holandes autobusi Rīgā reģistrēti, visticamāk, tādēļ, ka tie tur atvesti ar prāmi un reģistrācija uz vietas bijusi nepieciešama, lai tie savā gaitā atbrauktu uz Liepāju, sava versija ir G. Ķirsonam. Katrā ziņā pērn LAP iegādātie lietotie autobusi reģistrēti uz vietas Liepājā.

Taču no G. Ķirsona teiktā izriet, ka LAP monopola veida pasūtījuma izpildei pilsētā iegādājas pagājušajā gadsimtā – 1998. un 1999. gadā ražotus autobusus, kas diez vai ir augstas klases transportlīdzekļi, tāpat tiem diez vai vēl palicis ilgs ekspluatācijas resurss.

 

Priekšnieku pilni kabineti

 

Šoferi spējot nopelnīt vidēji 250 latu mēnesī uz rokas. Bet dīvainības LAP esot ar darba uzskaiti. Piemēram, tahogrāfs uzrādot, ka strādāts ir no pieciem rītā līdz desmitiem vakarā. Bet atalgojums aprēķināts par deviņu stundu darbu. „Varbūt mēs neesam apguvuši tādu augstāko matemātiku kā mūsu priekšnieki?” ironiski vaicā LAP darbinieks.

Un priekšnieku esot daudz. „Padomju laikos puse kabinetu stāvēja tukši. Tagad bail jebkuras durvis vērt vaļā – visur priekšnieki krīt laukā!” Arī Oskaru Špickopfu vienkāršie darbinieki nepazīstot. „Es tik no jūsu avīzes uzzināju, ka mums ir tāds priekšnieks. Un tik lielu naudu saņem,” nosmej šoferis. Bet par LAP tehnisko direktoru savulaik iecelts cilvēks, kurš padomju laikā strādājis uzņēmuma galdniecībā un mēdzis tur arī kunga prātā pasnaust. Darbinieki viņu tā arī dēvējuši – par Galdnieku.

Savā amatā esot, viņš sasitis vairākas dienesta automašīnas. Un staigājis pa darbinieku dzīvesvietām, piedāvājot atpirkt LAP akcijas. Nav gan zināms, kā labā viņš to darījis, taču neapstrīdams ir fakts, ka pirms dažiem gadiem lielu LAP akciju daļu iegādājies ar Andri Šķēli saistīts uzņēmums.

Par dienesta automašīnām vispār esot atsevišķs stāsts. Brīžiem rodoties iespaids, ka Autobusu parkam jāuztur vēl viens vieglo automašīnu parks, ko izmantojot vadošās amatpersonas. Un pastāv aizdomas, ka arī privātām vajadzībām. Piemēram, „Kurzemes Vārds” pārliecinājās, ka svētdienas, 15. janvāra, pievakarē LAP galvenās grāmatvedes Laimas Kutuzovas „VW Polo” markas dienesta auto stāvēja pie viņas mājas. Un tā darot faktiski visi priekšnieki. Kā kāds tiekot amatā, tā viņam pasniedzot jaunu autiņu. Nav brīnums, ka uz šī fona vienkāršie darbinieki jūtas apieti, jo, lūk, naudas taupīšanas nolūkā no šā gada pat uzņēmuma šoferiem par braucienu autobusā jākompostrē talons. Tāpat šoferiem no algas atskaitot naudu, ja viņi kaut vai kilometru brauc ar autobusu, piemēram, pusdienot mājās.

To gan noliedz L. Kutuzova. Tieši otrādi, šoferiem tiekot norakstīta degviela, kas iztērēta, braucot pusdienās. Savukārt bezmaksas braukšanu šoferiem esot liegusi Liepājas dome. „Iepriekš mēs paši bijām saimnieki, bet tagad pasūtītājs ir pašvaldības aģentūra. Mēs kopā ar „Liepājas tramvaju” rakstījām lūgumu ļaut vadītājiem bez maksas izmantot transportu, taču saņēmām noraidījumu,” apgalvo L. Kutuzova. Taču rītos un vakaros uzņēmuma darbinieki tiekot vesti ar speciālu izvadāšānas transportu.

Kas attiecas uz dienesta automašīnām, L. Kutuzova skaidro, ka administrācijas rīcībā ir tikai divas dienesta automašīnas – „VW Polo” un „Mitsubishi”. „Un tas ir labi, ka dienesta auto pie manas mājas stāv, nevis es ar to braukāju riņķī,” uzsver L. Kutuzova. Viņai esot sava privāta automašīna, tādēļ dienesta auto tiekot izmantots tikai darba nepieciešamības gadījumos, piemēram, arī ja tā steidzami nepieciešama programmētājam, kurš dzīvojot netālu. Bet privātām vajadzībām tas netiekot izmantots. Ja nu vienīgi pa ceļam uz darbu esot pie kāda veikala piebraukts.

Savukārt darba uzskaite uzņēmumā esot perfekta, un tā darbu uzskaitot pat pa minūtēm.

Tikmēr I. Kibelko piecu bijušo LAP konduktoru vārdā gatavo prasību tiesā, lai viņām samaksātu par papildu darbu. Proti, viņām likts uzskaitīt atsevišķi bērnus, invalīdus utt. Bet maksāts par to nav. Pēc darba laika beigām viņām bija jābrauc nodot naudu un atskaites, bet šis laiks netika uzskaitīts. Tāpat bieži vien bijuši vairākas stundas ilgi pārtraukumi starp reisiem, kas arī neesot ierēķināti darbalaikā. Lai gan ar uzņēmuma naudu kešā un biļešu ruļļiem pār plecu konduktores tāpat nevarēja aiziet, piemēram, uz kino. Turpat galapunktā vien sēdējušas.

 

Nesaprot ne pasažieri, ne šoferi

 

Kas attiecas uz pasažieru pārvadājumu jauno sistēmu pilsētā, netrūkstot šoferu, kuri paši nav mierā ar jauno kārtību. Jo patiesībā kārtības nekādas neesot. Tikai liels haoss un neziņa. Maršrutos viņi pamanījuši dīvainības, piemēram, te reiss uz Dubeņiem jāveic 50 minūtēs, te – 55 minūtēs. Un, ja novirzīsies no grafika, sods būs neizbēgams.

Bez tam autobusu kustības saraksts šogad ik nedēļu tiekot papildināts tā, ka pašiem šoferiem galva kūpot no jauninājumiem, kur nu vēl likt, lai pasažieri visu izprot. Viens reiss jāveic vienā maršrutā, bet citā reisā jāpieliek numuram burts un vienā vietā jāizmet līkums. Pašiem šoferiem dulla galva paliekot, domājot, kad likt maršruta numuru 10, 10A vai 10B. Tāpat figurē maršruti 4, 4A un vēl 4S un 5S. „Domāju, ka tās ir lamatas šoferiem, lai būtu vairāk iemeslu noņemt nost mums prēmijas,” uzskata viens no autobusu vadītājiem.

 

Citāts: „Padomju laikos puse kabinetu stāvēja tukši. Tagad bail jebkuras durvis vērt vaļā – visur priekšnieki krīt laukā!”

 

Viktors Ulberts

 

 

2012. gada 19. janvārī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

„TV Kurzeme” uzstājās pilsētas galva Sesks un skaidroja par jauno tramvaja līniju. Nesaprotu, būt pilsētas galvām un nezināt, ar ko metalurga strādnieki brauc uz darbu? Viņi brauc ar speciālu autobusa reisu rītos un vakaros, vakara maiņu izvadā pa mājām. Tagad viņi pusstundas laikā tiek līdz darbavietai. Bet, ja izmantos jauno tramvaja līniju, būs jābrauc stundu. Kuram tas būs izdevīgāk?

 

 

2012. gada 19. janvārī „Kurzemes Vārds”

Dzērājs izkrīt no tramvaja

 

Otrdien pusdienlaikā Rīgas ielas pieturā no stāvoša tramvaja izvēlies 1958. gadā dzimis vīrietis. Iemesls – smags reibums, tāpēc viņš nogādāts atskurbtuvē.

 

 

2012. gada 21. janvārī „Kurzemes Vārds”

Labākais budžets tavā mūžā

Rubrika: No Liepājas domes sēdes

 

(…)

Šā gada pašvaldības budžets ir ievērojami labāks nekā citus gadus, institūciju un citu iesniedzēju priekšlikumi ņemti vērā, cik vien iespējams, sacīja domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, kurš atšķirībā no citiem gadiem budžeta komentārā nelietoja vārdu piesardzīgs. Pilsētas galva sacīja, ka daudz vairāk lietu varēs finansēt, arī Eiropas Savienības projektus, gan lielus gan mazākus, gan iesāktos, gan jaunus, tiks attīstīta bērnu laukumu programma, būs tramvaja līnijas projekts, notiks ielu rekonstrukcija un citas lietas.

(…)

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 21. janvārī „Kurzemes Vārds”

Kur saule skūpstās ar debesīm?

 

Atbildēt uz jautājumiem lūdzu (…) un SIA „Liepājas tramvajs” valdes locekli Aigaru Puku.

1. Kas pašlaik jūsu dzīvē ir aktuālākais?

– Jaunās tramvaja līnijas izbūve un viss pārējais, kas saistās ar šī projekta īstenošanu.

2. Ar kādām domam sākāt jauno gadu?

– Sākoties katram jaunam gadam, man nekad nav bijusi krasa apņemšanās kaut ko būtiski mainīt. Ir jāpievērš uzmanība tam, lai ieraduma pēc kaut kur dokumentos neuzrakstītu vecā, iepriekšējā gada skaitli.

3. Kā jūtaties, esot vienatnē ar sevi?

– Ļoti labi. Būdams viens, es labi varu atpūsties un pārdomāt dažādas lietas. Reizēm savu vienatni papildinu ar televīzijas skatīšanos.

4. Vai dzīvē ir piedzīvots brīnums?

– Esmu racionāli domājošs un uzskatu, ka pašam ir jāiet un jādara, nevis pasīvi jāgaida brīnumi. Manuprāt, par brīnumiem var uzskatīt to, ko cilvēks ir spējis izdomāt un īstenot saviem spēkiem, piemēram, varenus tiltus, debesskrāpjus u. c.

5. Vai izvērtējat dienā padarīto, piedzīvoto, vai plānojat nākamo dienu?

– Svētdienas vakari ir tas laiks, kad izanalizēju gan aizvadītajā nedēļā darīto un nepadarīto, gan to, kāda varētu būt jaunā nedēļa.

6. Kādēļ cilvēkam ir vajadzīgs otrs cilvēks?

– Lai justos labāk. Otrs, būdams blakus, dod līdzsvara izjūtu.

7. Kā rīkojaties konflikta situācijās un risinot problēmas?

– Cenšos saglabāt mieru, domāt un rīkoties racionāli. Ja vadītājs ir mierīgs, tad arī darbinieki spēj labāk strādāt.

8. Vai ticat sargeņģeļiem?

– Gribu ticēt, taču zinu, ka manā vietā cits neko neizdarīs.

9. Vai redzat, dzirdat, jūtat, kad cilvēks melo?

– Domāju, ka jā. Ir dažādas situācijas. Viena, ja cilvēks nemāk melot, bet tomēr to dara. Otra, ja kāds dara to pārliecinoši, pats tam ticot. Mānīšanās nav tas pats, kas melošana.

10. Ēdiens, no kura nespējat atteikties?

– Edu visu, neesmu izvēlīgs. Man garšo pankūkas. Plānas, biezās, ar dažādiem pildījumiem, ievārījumiem utt.

11. Kādas fiziskās aktivitātes saucat par savējām?

– Divas reizes nedēļā peldu baseinā un vismaz divas reizes dodos uz trenažieru zāli. To daru no rītiem, jo pēc šīm nodarbībām ir ļoti labs tonuss, kas dod enerģiju visai dienai.

12. Cik vērtīga ir nauda?

– Nauda ir līdzeklis vajadzību apmierināšanai un mērķu īstenošanai. Cienu cilvēkus, kuri prot pelnīt un savu peļņu atkal un atkal iegulda jaunos projektos, kas nāk par labu visai sabiedrībai.

13. Kā jūs komentētu teicienu: dzīve sākas pēc 40?

– Nezināšu atbildēt, jo 40 man būs tikai šogad. Bet, ja nopietni, katram vecumam ir savas labās un ne tik labās puses. Cilvēkam, kuram ir četrdesmit, ir gan spēks, gan arī prāts un pieredze.

14. Ja jums būtu jahta, tad...?

– Nekad neesmu sapņojis par savu jahtu. Ja tā uzrastos, tad saaicinātu savus draugus un viņiem uz jahtas sarīkotu ballīti. Pēc tam to peldlīdzekli kādam izīrētu.

 

Daiga Lutere

 

 

2012. gada 21. janvārī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Ar satiksmi pilsētā esmu apmierināta. Pirmkārt, biežāk iet autobusi, autobusiem ir noteikts laiks, nav jāsalst. Biļetes pārdod visur kioskos, var pirkt arī kopējo biļeti autobusam un tramvajam. Transporta kustības sarakstu veidoja sabiedriskā transporta darbinieki, nevis dome. Arī man uz mājām atsūtīja sarakstu. Tagad pēdējais 10. autobuss no M. Ķempes ielas atiet pulksten 21, agrāk jau pulksten 18.

 

 

2012. gada 23. janvārī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Ļoti priecājos, ka pēc daudziem gadiem tramvaja līnijas pagarinājums būs līdz M. Ķempes ielas galam. Brīvdienās agri rītos vai vēlu vakaros nav neviena autobusa. Tramvajs būs brīnišķīgs, tas nav no laika apstākļiem tik daudz atkarīgs. Tie, kas sabūvējuši villas Ventas ielā un baidās no trokšņiem, varētu pārcelties uz laukiem, tur būs miers un klusums.

* * *

Tramvaja pieturu pie 5. vidusskolas nevajadzētu mainīt, jo tur bērni nāk no skolas, tā ir ļoti izdevīgā vietā.

 

 

2012. gada 25. janvārī „Kurzemes Vārds”

Tramvaja līnijas būvei piesakās divi, trešais sūdzas

 

Tramvaja līnijas pagarinājumu uz M. Ķempes ielu Liepājā vēlas būvēt uzņēmums „Skonto Būve”, kas to sola paveikt par 6,4 miljoniem latu, un otrs pretendents ir piegādātāju apvienība SIA „Binders” un a/s „UPB”, kas darbus piedāvā par 7,19 miljoniem latu, informēja Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs Didzis Jēriņš.

Piedāvājumi tika atvērti pirmdien. Komisija tos izvērtēs un, iespējams, arī pieņems lēmumu, vēl pirms Iepirkuma uzraudzības birojs izskatīs cita uzņēmuma – SIA „Ostas celtnieks” – sūdzību par konkursa nolikumu. IUB sūdzību izskatīs 14. februāri. „Mēs varam pieņemt lēmumu un varam gaidīt sūdzības izskatīšanas rezultātu,” teica D. Jēriņš. „Ostas celtnieks” sūdzību iesniedzis pirms nedēļas, taču Iepirkuma komisija uzskata to par nepamatotu. Šis uzņēmums nav mierā ar prasībām, kādas nolikumā izvirzītas pretendentiem. „Sūdzība nav patīkama, taču mēs nevaram nolikumu piemērot katram pretendentam,” teica Aigars Puks, SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis. Viņš atzina, ka gaidījis lielāku būvnieku interesi.

Decembrī konkursa nolikums jau tika grozīts četras reizes, un par to jau bija iesniegtas uzņēmumu „Skonto Būve” un „UPB Nams” sūdzības, taču pēc nolikuma grozījumiem abi sūdzības atsauca.

 

 

2012. gada 26. janvārī „Kurzemes Vārds”

Vēl mirklis un Liepāja gatava?

 

Karte ir kā pilsētas portrets. Aiz katras krāsas ir kāds cilvēks: iedzīvotājs, darbinieks, īpašnieks vai atpūtnieks – mēs, kuri Liepājā dzīvojam un Liepāju lietojam un veidojam. Mēs varam mainīt krāsas, un mainīsies pilsēta. Kā krāsosim?

Vēl tikai šodien un rīt varam iesniegt priekšlikumus, lai papildinātu Liepājas teritorijas pilnveidoto plānojumu. Vecliepājas kartes fragments dod ieskatu, kā centra daļu redz pilsētas plānotāji, bet plānojuma dokumentus līdz ar visas pilsētas teritorijas kartēm un apbūves noteikumiem varat atrast internetā – www.http://grupa93.lv. Vai http://www.liepaja.lv.

(…)

 

Tilts un pārvads

 

Savukārt pāri Tirdzniecības kanālam nākotnē varētu vest trešais tilts starp abiem pašreizējiem tiltiem – tas būtu domāts gājējiem un velosipēdistiem, paredz plānojums. Arī pašreizējiem abiem tiltiem noteikti plašāki sarkano līniju koridori, lai tos, ja nepieciešams, varētu paplašināt gājēju un velosipēdistu vajadzībām.

Taču nav atbalstīti Mežu un Šķēdes ielas iedzīvotāju priekšlikumi mainīt transporta shēmā noteikto šo ielu nozīmi. Ierosinājumi nav ņemti vērā tāpēc, ka šīs ielas nākotnē būs saistītas ar dzelzceļa pārvadu, ko plāno būvēt Eiropas Savienības plānošanas nākamajā posmā 2014. – 2020. gadā. Šis pārvads savienos Jaunliepāju ar Ziemeļu priekšpilsētu un atbrīvos no nepatīkamas nīkšanas pie dzelzceļa pārbrauktuvēm. Pašreizējās Zirņu un Ganību ielas rekonstrukcija ir priekšdarbs tam, lai veidotu šādu savienojumu – pārvads sāksies no paplatinātas Parka ielas, pacelsies virs Tērauda ielas, un jaunais ceļš nolaidīsies atpakaļ uz zemes otrpus sliedēm Namdaru ielas un Mežu ielas krustojumā. Plāno, ka pa to uz Velnciemu virzīsies arī tramvajs. Līdz šim pārvads eksistēja tikai iecerēs, taču, gatavojot jauno teritorijas plānojumu, pēc Būvvaldes lūguma projektētājs Elmārs Daniševskis uzzīmējis arī pirmo skici, kā pārvads varētu virzīties un kā nākotnē būtu organizējama satiksme Ziemeļu priekšpilsētā. Pārvada būve, iespējams, būs Liepājas dārgākais projekts nākamajos 15 gados.

Gatavojot un skaidrojot iedzīvotājiem plānojumu, vārds pārvads ir sadzirdēts. Arī „Kurzemes Vārdam” vairāki cilvēki prasījuši, kad to būvēs. Savukārt Būvvaldē šonedēļ ieradies cilvēks, kurš tikai nupat nopircis dzīvokli Tērauda ielā un tagad ir satraukts, vai viņa mājokli jauks nost tūlīt? A. Vitāls saka: pārvada būve, kas pilsētai ir nepieciešama un svarīga jau tagad, patiešām skars daudzus mājokļus un īpašumus, tomēr ātrāk par pieciem gadiem tā noteikti nenotiks. Pārvads vēl netiek pat projektēts, pagaidām tam plānojumā tikai paredzēta vieta. Pilsētplānotājs arī uzsver, ka šī pārvada nepieciešamību nemazina tas, ka Liepājas iedzīvotāju skaits ir sarucis līdz 76 tūkstošiem liepājnieku. Tas būs vajadzīgs arī tad, ja iedzīvotāju būs vēl mazāk, jo transporta intensitāte ir liela, apgrūtinājums pārvietoties no pilsētas vienas daļas uz otru tik un tā pastāv.

(…)

 

Uz 12 gadiem?

 

Kad plānojumu sāka izstrādāt, pašvaldība paredzēja, ka tas būs spēkā divpadsmit gadu – kā to tobrīd arī prasīja likums, plānojums tapa 2011.– 2023. gadam. Taču pērnā gada nogalē likumi mainījušies, un vairs nav noteikts divpadsmit gadu termiņš. Tagad pašvaldība pati var noteikt, cik ilgi tas būs spēkā. Tāpēc pašvaldībai ir lielāka rīcības brīvība. Taču šāda brīvība paver iespēju plānojumu grozīt agrāk un to vieglāk pakļaut dažādām spekulācijām.

A. Vitāls uzskata, ka šis plānojums ir līdzsvarots, tas padara pilsētu gan tīkamāku iedzīvotājiem, gan saprotamāku investoriem.

 

Uzziņai:

·        Liepājas teritorijas plānojuma pilnveidotā redakcija līdz ar apbūves noteikumiem atrodama internetā: http://www.grupa93.lv vai http://www.liepaja.lv.

·        Liepājas teritorijas plānojums pašvaldībai izmaksājis 93 930 latu. Plānojumu izstrādā SIA „Grupa 93” sadarbībā ar Būvvaldi un domi.

·        Plānojumu vēlējās gatavot seši pretendenti, lētākais piedāvājums bija no „Metrum” – 67 tūkstoši latu, dārgākais „UPES” – 290 tūkstoši latu.

·        Plānojuma pirmās redakcijas sabiedriskajā apspriešanā saņemtas 311 iedzīvotāju atsauksmes ar 505 parakstiem, vairāki kolektīvi viedokļi.

·        7 sabiedriskās apspriešanas sapulcēs piedalījušies 318 apmeklētāju, bet noslēguma konferencē – 139.

·        Par plānojumu saņemti 30 institūciju atzinumi.

 

Nora Driķe

 

Paraksts foto: Jaunajā plānojumā iezīmēta vieta dzelzceļa pārvadam no Parka un Tērauda ielas uz Namdaru un Mežu ielu.

 

Paraksts foto: Tērauda iela pašlaik. Varbūt pēc desmit gadiem te sāksies dzelzceļa pārvads.

 

 

2012. gada 26. janvārī „Kurzemes Vārds”

Ko Liepājā varētu uzcelt?

Rubrika: Es domāju tā

 

Pilsēta ir tāda vide, kas nepārtraukti attīstās. Par to, kas tajā būtu vajadzīgs pēc gada, diviem, desmit un vēl vairāk, spriež pilsētplānotāji. Savs vārds, domājot par Liepājas attīstību, sakāms arī deputātiem un pašiem pilsētniekiem. Vakar ielās satiktiem gājējiem jautājām, ko vēl Liepājā vajadzētu uzcelt.

Benedikts Pekšs, celtnieks:

– Noteikti vajadzētu pārmaiņas Karostā, kur jāatrod saimnieki un jāsakārto vecās, skaistās, bet pamestās mājas. Tūristi brīnās par nesakoptajām, vēsturiskajām celtnēm: vai jums te karš tikko bijis? Karosta ir rajons, kur pilsētplānotāji varētu izvērsties, jo tagad tas ir kā Liepāja melnais punkts.

Ivans Hļistuns, pensionārs:

– Vajag iekārtot bezmaksas tualetes pilsētas centrā un arī visos rajonos. Cilvēku ērtībām. Nesen ārstējos Ventspils slimnīcā. Tur viss tik moderns, skaists un labiekārtots. Jutos kā ārzemēs. Liepājā arī vajadzētu tādu modernu slimnīcu!

Olga Pakule, pagaidām nestrādā:

– Tas labi, ka jau tagad domā, kā pilsēta izskatīsies pēc divpadsmit gadiem. Bet, kā tad dzīvosim, kas lai zina! Tagad man pietiek ar to, kas jau Liepājā ir. Pilsēta ir skaista, un, ja man te nepatiktu, es jau sen būtu prom. Patīk, ka remontē ielas.

Uldis Kalns, skolnieks:

– Pirms kāda laika darbojos kādā projektā, kas bija saistīts ar neredzīgajiem, vājredzīgajiem cilvēkiem. Viņi stāstīja, ka ļoti labi, ka uz ietvēm ir speciālie apzīmējumi, kas palīdz pārvietoties. Vājredzīgie cilvēki sūdzējās, ka tagad slimnīcā liftos ir tādas stāvu pogas, kuras nevar sataustīt. Ir daudz vietu Liepājā, kur jāuzlabo piekļūšana ēkām, lai cilvēkiem ratiņkrēslos būtu ērti.

Atis Buks, strādā:

– Būtu ļoti labi, ja tramvaja līnija Liepājā būtu pagarināta vismaz līdz „Laumas” rajonam. Ļoti daudz vēl ir ko darīt, remontējot ielas. Vajadzētu asfaltēt tās, kas joprojām ir grantētas. Noteikti jāpalīdz attīstīties rūpniecībai, jāceļ jauni rūpniecības objekti un pie tiem jābūvē ceļi. Tad pilsēta attīstīsies.

 

Daiga Lutere

 

 

2012. gada 26. janvārī „Kurzemes Vārds”

Tramvajā pazemo invalīda pavadoni

Rubrika: Konflikts

 

SIA „Liepājas tramvajs” ir nosūtīta oficiāla pretenzija par kādas tramvaja vadītājas rīcību, kādēļ pasažiere, kura pavada savu dēlu – 1. grupas invalīdu – izjutusi pazemojumu. Viņa vēlas, lai beidzot tiek ieviesta skaidrība, kādā veidā pasažieri, kam pienākas brīvbiļetes, varētu tās saņemt bez emocionālas traumas. Uzņēmuma vadītāji sola konfliktu izmeklēt.

 

Nelaipni komentāri

 

17. februārī liepājniece Ilze Muceniece kopā ar dēlu – 1. grupas invalīdu – pieturā „Kurzeme” iekāpusi tramvajā, kas devies stacijas virzienā. Pie tramvaja vadītājas viņa vēlējusies saņemt divus bezmaksas braukšanas talonus, kā tas paredzēts noteikumos. Paceļot invaliditātes kartīti augšā pie kabīnes stikla, lai vadītāja to varētu redzēt, viņa teikusi, ka vajag divus talonus. „Pieļauju, ka viņa caur durvīm nesadzirdēja, jo iedeva man tikai vienu talonu. Atkārtoju lūgumu, ka man vajag divus talonus. Un saņēmu atbildi, ka tikai pirmās grupas invalīdiem pienākoties šādi divi taloni. Nokļuvu nepatīkamā situācijā, jo man publiski, visiem pasažieriem dzirdot, vajadzēja atklāt privātu informāciju, ka esmu pavadošā persona pirmās grupas invalīdam. Jutos pazemota tikai tādēļ, ka centos pildīt braukšanas noteikumus. Otru talonu saņēmu, taču ar izteiktu nepatikas demonstrējumu no tramvaja vadītājas puses,” stāsta Ilze.

Diemžēl viņas pārdzīvojumi ar to nebeidzās. Tieši tāds pats scenārijs atkārtojās atpakaļceļā, jo gadījās tieši tas pats tramvajs ar to pašu vadītāju. „Šoreiz gan mūsu dialogs izvērsās mazliet garāks, jo pēc otrreizējas atkārtošanas, ka esmu invalīda pavadošā persona, vadītāja teica, ka neredzot, kas rakstīts apliecībā. Atrāva vaļā savas kabīnes durvis, nopētīja apliecību un atcirta, ka viņai neesot laika pētīt visādas apliecības, jo jāskatās uz ceļu. Taču talonus es viņai pirmo reizi lūdzu brīdī, kad tramvajs vēl stāvēja pieturā. Atkal jutos pazemota, kad man publiski bija jāklāsta savs statuss,” aizvainota ir I. Muceniece.

 

Katrs liek rādīt citādāk

 

Diemžēl šī neesot pirmā reize, kad I. Muceniece sastopas ar neiecietīgu attieksmi no tramvaja vadītāju puses. „Kā man ir jārīkojas, lai Liepājas tramvaja vadītāji man neliktu pacelt kartīti tad augstāk, tad zemāk, tad ielikt trauciņā, kurš paredzēts naudai, tad nelikt trauciņā? Katram no viņiem ir savas prasības. Šādas situācijas nav biežas, tomēr mēdz atkārtoties. Parasti esmu bijusi pacietīga, bet šī reize tomēr bija pārāk nepatīkama," norāda liepājniece, tādēļ viņa nosūtījusi uzņēmumam oficiālu sūdzību. Viņa gan nevēlas panākt, lai šo darbinieci bargi soda vai atlaiž no darba. Taču vēlētos saņemt no viņas atvainošanos un justies droša, ka turpmāk viņai šādi pazemojumi nebūs jāpiedzīvo.

„Šobrīd mēs Mucenieces kundzes iesniegumu izskatām. Vēl neesmu saņēmis konfliktā iesaistītās vadītājas paskaidrojumu, tādēļ sīkāk neko komentēt vēl nevaru. Taču, ja apstiprināsies Mucenieces kundzes stāstītais, tad, protams, tramvaja vadītājai nav taisnība. Viņai nav jānodarbojas ar talonu kontroli, bet gan tie jāizsniedz. To, vai taloni saņemti pamatoti, pārbauda kontrolieri,” saka SIA „Liepājas tramvajs” direktors Aigars Puks.

 

Viktors Ulberts

 

 

2012. gada 27. janvārī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Ļoti laba doma par 5. vidusskolas pieturu, tikai ne abas, bet stacijas virziena pieturzīme jāpārliek pie veikala „Auda”. Bērni uz skolu brauc tikai no rīta, bet pārējā laikā visi izkāpušie dodas uz jaunizveidoto Jaunliepājas centra pusi. Būtu arī drošāk, cilvēki neskrietu zem tramvaja, šķērsojot sliedes. Nav jāiegulda arī naudas līdzekļi, bet jāpārliek tikai pieturas stabs. Un bērni no skolas tāpat skrien uz „Audu” un Topu pēc saldumiem.

 

 

2012. gada 27. janvārī „Kurzemes Vārds”

Sadursmes ar „BMW”

 

(…)

Bet pusdienlaikā Brīvības un Drāšu ielas krustojumā notikusi tramvaja un automašīnas „BMW 525” sadursme. Arī šajā negadījumā cilvēki necieta.

 

 

2012. gada 1. februārī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Par invalīda pavadoņa pazemošanu. Ir novērots, ka problēmas ar tramvaja vadītāju nelaipno attieksmi ir tikai tur, kur strādā daudzas padomju laika kundzītes, kuras nevēlas vai nevar piemēroties šodienas apkalpošanas kultūras prasībām. Cenšos izvairīties, kur apkalpo krietnu gadu skaitu sasniegušas un padomju laika kultūru saskarsmē ar cilvēkiem izmainīt nespējīgas personas. Ja ir iespēja, vienmēr izvēlos pakalpojumus saņemt no jauniem un laipniem cilvēkiem. Ir jau arī izņēmumi, tādēļ neuzskatiet šo viedokli par cilvēka diskrimināciju.

* * *

Vai tad no zivju kombināta līdz stacijai, tālāk līdz metalurgu slimnīcai, pa Zvejnieku aleju, gar ostu, Roņu ielas rajonu nevajag satiksmi? Ne tur tramvaja, ne autobusa. Tāpat agri braucot uz Rīgu, to tumšo un tālo gabalu grūti un bailīgi aiziet. Mikriņš katru aizveda un pārveda. Lai tie izlēmēji paši izmēģina, bet viņus jau aizved ar dienesta autiņiem. Jau gadiem tā mokāmies.

 

 

2012. gada 3. februārī „Kurzemes Vārds”

Kā Liepājai lati rodas

Rubrika: Pilsētas naudasmaks

 

(…)

Cik pasažieru?

 

Pamatbudžeta nākamā daļa – iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem. Pakalpojumu izcenojumi iestādēs šogad nemainās. Bet pērn radīta jauna iestāde – Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūra, kuras maksas pakalpojumi ir ieņēmumi par sabiedriskā transporta biļetēm. Tie ir plānoti vairāk nekā 4,23 miljoni latu, par kuriem jānodrošina sabiedriskā transporta kustība Liepājā, jāsamaksā pārvadātājiem. R. Fricbergs atzīst, ka šobrīd vēl ir grūti prognozēt, kādi šie ieņēmumi būs: „Ņēmām vērā pasažieru statistiku tramvajiem, autobusiem, bet kas ar mikrišiem? Datus viņi iedeva, taču pēc tiem rēķinām, ka atsevišķu pārvadātāju ieņēmumi nesedza izdevumus – pat ja maksāta minimālā alga šoferiem, vēl degviela, citi izdevumi, saskaitot kopā, iznāk, ka īpašnieki šos pārvadājumus dotējuši, kā viņi vispār varējuši braukt?”

(…)

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 3. februārī „Kurzemes Vārds”

Un kad beidzot kājāmgājējs …

Autoīpašnieki un viņu spēkrati cīnās ar salu

 

Populārā latviešu dziesma par automobili un to, ka šofera prieki mirst līdz ar auto iegādi, aktualizējas niknā salā, kad kādu rītu mašīna nepavisam vairs negrib darboties.

Šādu ligu pēdējās dienās piedzīvojis ne viens vien liepājnieks, bet autotransporta uzņēmumi, arī pasažieru, pārvadātāji, spiesti strādāt īpašā režīmā, lai neapstātos darbs un cilvēki no rīta varētu sagaidīt savu autobusu.

 

Arī tramvaji apstājas

 

Liepājas Autobusu parks, spriežot pēc „Kurzemes Vārda” apzinātās situācijas, niknajam salam ir labi sagatavojies. Dīzeļmotori, kā zināms, lielos mīnusos var sagādāt raizes, tādēļ naktī autobusi plānveidīgi tiekot darbināti un sildīti. Starp citu, autobusu iedarbināšanas problēma nav tik aktuāla kā citu transporta vienību tehnisko mezglu bojājumi.

„Diemžēl daba dara savu, tehnika salā pastiprināti lūst, bojātos cenšamies aizvietot ar citiem autobusiem, lai neizjauktu reisus,” „Kurzemes Vārdam” sacīja Liepājas Autobusu parka Transporta nodaļas vadītājs Žanis Burkevics. „Niknā salā dažkārt atsaka piekare, durvju mehānisms, ātrumkārba...”

Tas, cik komfortabli pasažieri jūtas autobusā, atkarīgs lielākoties no transportlīdzekļa vecuma, proti, salona apsildes spējām un virsbūves hermētiskuma. Ž. Burkevics apgalvo, ka pie uzlabojumiem tiek strādāts – liktas papildu krāsniņas, lai pasažieri nesaltu un lai arī šoferi varētu normāli strādāt un neslimotu.

Pašvaldības aģentūras „Liepājas Sabiedriskais transports” direktors Gints Lūsis „Kurzemes Vārdu” informēja, ka autobusu satiksme darbojoties normālā režīmā, sala dēļ neesot novērota pastiprināta reisu izkrišana. Arī ārpus pilsētas vakar izpildīti visi autobusu reisi, sacīja Autoostas dispečerpunktā.

Bet problēmas lielā salā ir ne tikai ar iekšdedzes motoru darbināmiem spēkratiem, aukstums vakarrīt sagādāja problēmas arī uzņēmumam „Liepājas tramvajs”. Lielajā salā pārtrūka elektrības vadi. „Jā, ja ir pāri mīnus 20, tad fizikas likumi dara savu – praktiski nav iespējams paredzēt, kurā posmā notiks avārija,” sacīja uzņēmuma valdes loceklis Aigars Puks. Tramvaja kustība bija pārtraukta aptuveni četras stundas – laikā no pulksten 8 līdz 12 –, un tas „Liepājas tramvajam” radījis aptuveni 500 latu lielus zaudējumus, tiesa, arī cilvēki nevarēja nokļūt uz darbu vai doties citās ieplānotās gaitās.

(…)

 

Ints Grasis

 

 

2012. gada 11. februārī „Kurzemes Vārds”

Amatpersonas atbild

 

Mūsu pilsētā bija ērta satiksme, liela nozīme bija mikroautobusiem, līdzīgi tam, kā tas joprojām ir Rīgā un Jelgavā. To maršruti laika gaitā precīzi izstrādāti (1., 3., 4., 5.) un cilvēki bija ļoti apmierināti. Tikai tad, kad Šķēles kungam un viņa ģimenei iepatikās mūsu Autobusu parks un Seska kungs, draugs būdams, piekrita viņu idejām, mikroautobusi tika likvidēti. Pašreizējie 22. un 23. maršruti ir nesaprotamas parodijas. Kāpēc to maršruti beidzas pie Pētertigus pēc lielas apkārtējas klaiņošanas, nevis pilsētas dienvidu rajonā, kur tāpat ir divi tirdzniecības centri, kapi, liels dzīvojamais masīvs, tirgus. Arī cilvēku aktivitātes dienas vidū beidzas pulksten 17, bet mikroautobusi darbojas vēl pēc pulksten 23. Kāda tur ir ekonomijā, kāpēc maršruts nevarēja būt līdz Klaipēdas ielai? Lūdzu to paskaidrot. Katrā ziņā mēs, liepājnieki, esam zaudētāji. Vai tiešām izmaiņas mums jāgaida tikai pēc jaunām pašvaldību vēlēšanām?

 

Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis:

– Līdzšinējā kārtība, kad pilsētas maršrutus apkalpoja komercpārvadātāji, ir mainījusies atbilstoši Latvijas likumdošanai. Ja līdz 2007. gada 31. decembrim pašvaldību un pārvadātāju noslēgtajos līgumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu bija paredzēts, ka „noteikta maršrutu tīkla daļa tiek apkalpota atbilstoši komerciāliem principiem, šādi līgumu nosacījumi ir spēkā ne ilgāk kā līdz 2011. gada31. decembrim”. Līdz ar to Liepājas sabiedriskā transporta organizēšana, ja to turpinātu ar šāda veida pārvadājumiem – mazas ietilpības autobusiem jeb mikriņiem – no šā gada 1. janvāra būtu pretrunā ar likumdošanu. Tāpēc, strādājot pie sabiedriskā transporta pakalpojuma iepirkuma nosacījumiem, kopīgi ar tā brīža sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem tika izstrādāti divi jauni sabiedriskā transporta maršruti:

22. maršruts, kas savieno Atmodas bulvāri ar Pētertirgu pār Kalpaka tiltu, pār kuru pieļaujama transporta kustība tikai ar mazas ietilpības autobusiem (līdz 5 tonnām);

23. maršruts, kas veidots, lai savienotu Ziemeļu priekšpilsētu ar objektiem, kas atrodas Brīvības ielā, piemēram, CSDD, „Liepājas metalurgs” un Olimpiskais centrs.

Tie ir vienīgie maršruti, kas kursē pa Zemnieku ielu un veidoti tā, lai abos tā virzienos būtu iespējams nokļūt līdz Olimpiskajam centram. Pasažieru pieprasījums un kustības grafiki vēl tiek salāgoti. Par to, kādas izmaiņas vēl nepieciešamas, vērtēsim vēl aptuveni 2 – 3 mēnešu garumā.

Savukārt maršrutu galapunkts „Pētertirgus” izvēlēts apzināti, lai pasažieri, kas izmanto šos maršrutus (no Ziemeļu priekšpilsētas un Atmodas bulvāra), varētu nokļūt līdz pilsētas centram. Ņemot vērā, ka Pētertirgus nav vienīgais objekts pilsētas centrā, tāpēc arī kustības saraksts nebeidzas vienlaikus ar Pētertirgus darba laiku. Bet uz pieturu „Klaipēdas iela” virzienā no centra var nokļūt ar tramvaju un 1., 2., 6. un 11. maršruta autobusu.

 

 

2012. gada 11. februārī „Kurzemes Vārds”

Paralizē tramvaja satiksmi

 

It kā neliels negadījums vakar ap pusdienlaiku noticis Brīvības ielā pie tramvaja galapunkta. Taču, lai bojājumu novērstu, vajadzējis iesaistīt prāvus spēkus.

Liepājā reģistrēta kravas automašīna, kura vilkusi tukšu kravas platformu, braukusi no Rīgas puses un veikusi kreiso pagriezienu šķērsielā tūlīt aiz tramvaja sliedēm. Taču šoferis nebija līdz galam aprēķinājis manevra drošību, tādēļ kravas platforma aizķērusi Brīvības ielas labajā pusē esošo laternas stabu. Tas savukārt uzgāzies virsū tramvaja vadiem, kādēļ pārtraukta tramvaja satiksme.

Notikuma vietā bija ieradies arī „Liepājas tramvaja” galvenais inženieris Valdis Bībers. Viņš „Kurzemes Vārdam” pastāstīja, ka vispirms vadiem atvienos strāvu, bet pēc tam strādnieki nozāģēs laternas staba saliekto galu, tad atlikušo staba daļu novāks no vadiem. „Tai laternai vispār tur nemaz vairs nevajadzēja būt, jo tajā pusē apgaismes stabi nemaz nedarbojas,” norādīja V.  Bībers. Taču viņš nopriecājās, ka šajā vietā tramvaja vadiem uzliktas jaunas troses. Vecās šo triecienu nebūtu izturējušas.

Apmēram stunda bijusi nepieciešama, lai ķibeli novērstu un tramvaja satiksmi atjaunotu, informēja pašvaldības aģentūras „Liepājas Sabiedriskais transports” direktors Gints Lūsis.

 

Paraksts foto: Strādnieki uzsāk demontēt bojāto apgaismes stabu.

 

Viktors Ulberts

 

 

2012. gada 14. februārī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Kāpēc neapsilda tramvaja vagonus, ja biļete ir par 10 santīmiem dārgāka nekā pagājušajā gadā: pie vadītāja maksā 50 santīmu? Pērn atbildēja, ka jātaupa elektrība. Kungi brauc ar mašīnām, bet cilvēki, kam nav tādas iespējas, ir spiesti izmantot šo transporta veidu. Tad arī gribētu par savu naudu saņemt atbilstošu pakalpojumu – braukt siltā vagonā.

 

 

2012. gada 15. februārī „Kurzemes Vārds”

Tramvaja līnijas konkursā uzvar „Skonto būve”

 

Liepājas tramvaja jauno līniju būvēs un veco sliežu ceļu rekonstruēs uzņēmums „Skonto būve”, ja vien otrs pretendents konkursa rezultātus nepārsūdzēs desmit dienu laikā.

Vakar Iepirkuma uzraudzības birojs publicējis konkursa rezultātus, par uzvarētāju pasludināta „Skonto būve”, kas piedāvā darbu veikt par 6 403 607,22 latiem, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Otrs pretendents konkursā bija „Bindera” un „UPB nama” apvienība, kuras piedāvājums bijis par 7,1 miljonu latu, pastāstīja SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks. Konkursā izvelēs kritērijs bija nevis ka parasti – lētākais piedāvājums, bet gan saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Taču 70 procentu no saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritērijiem veido zemākā cena, skaidroja A. Puks.

Pēc A. Puka teiktā, Iepirkuma komisijas lēmums jau ir stājies spēka, tomēr Pilsētas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis sacīja, ka līgumu var slēgt tikai desmit dienas pēc lēmuma publicēšanas IUB mājaslapa.

Konkursa sākotnēji paredzamā līgumcena bija 7 miljoni latu, pēc IUB publicētajām ziņām. „Skonto būve” plāno slēgt līgumus ar apakšuzņēmējiem par 4,4 miljoniem latu.

 

 

2012. gada 16. februārī „Kurzemes Vārds”

Sūdzību daudz, bet ieņēmumi – labi

 

Pirmais jaunās sabiedriskā transporta organizācijas mēnesis – janvāris – finansiālā ziņā pašvaldības aģentūrai „Liepājas sabiedriskais transports” bijis sekmīgs.

„Mēs spējam izpildīt saistības pret pasažieru pārvadātājiem, tas nozīmē – radikālas izmaiņas pilsētas sabiedriskajā transportā pašlaik neplānojam,” saka aģentūras direktors Gints Lūsis. „Ja izdosies noturēt biļešu tirdzniecību tādā pašā līmenī, tad būs lieliski.”

Pēc pārdoto biļešu apjoma aģentūras direktors secina, ka šā gada janvārī Liepājas sabiedrisko transportu izmantojuši gandrīz 1,4 miljoni pasažieru. Tas ir apmēram tikpat, cik pasažieru vidēji pārvadāts pērn viena mēneša laikā. Pēc pārvadātāju ziņām aģentūrai, 2011. gada pirmajos 11 mēnešos sabiedrisko transportu izmantojuši 15,29 miljoni pasažieru jeb vidēji 1,39 miljoni braucēju ik mēnesi.

Lielākā daļa – vairāk nekā 60 procentu pasažieru – iegādājušies dažādu veidu abonementa biļetes. Populārākās bijušas biļetes „Katrai dienai autobusam” un „Darbadienām autobusam”. No „dienas vidus” abonementa biļetēm populārākās bijušas abonementa biļetes autobusam. Gandrīz 19 procentu pārvadāto pasažieru izmantojuši pašvaldības piešķirtos braukšanas maksas atvieglojumus. Bet 32 procenti pasažieru braukuši ar viena brauciena biļeti, to lielākā daļa pirkta biļešu pārdošanas vietās, bet pārējās – pie autobusu un tramvaja vadītājiem. Mazāk izmantota vienas dienas biļete. G. Lūsis sagaida, ka to vairāk pirks tūrisma sezonā.

Janvāra pirmajā pusē nācies uzklausīt ļoti daudz iebildumu un sūdzību no pasažieriem – galvenokārt par to, ka likvidēti tradicionālie mazo autobusu jeb mikrīšu maršruti. „Tagad sūdzību ir kļuvis mazāk, patīkami, ka tagad vairāk saņemam reālus ieteikumus. Pasažieri mums palīdz saprast, ko mainīt. Tiekamies ar organizāciju pārstāvjiem – ar Liepājas Reģionālās slimnīcas, ar Liepājas Biznesa parka uzņēmumu pārstāvjiem, lai pārrunātu, kā satiksmi uzlabot,” stāsta G. Lūsis.

Uz jautājumu, vai saglabāsies pašreizējā biļešu cena, G. Lūsis atbild, ka bažas rada degvielas cenu kāpums. „Tāpēc nevaru pašlaik nepārprotami atbildēt! Jautājums – cik tālu celsies degvielas cenas?”

G. Lūsis atzīst, ka autobusu grafiks varētu tikt precīzāk ievērots – vēl īsti neizdodoties autobusu kustībai izsekot tā, lai katru situāciju pasažieriem varētu atrisināt uzreiz. Vēl arī neesot īstas pārliecības, vai aģentūras nolīgtais „Apsardzes aģentūras LTD” kontroles dienests strādā pietiekami efektīvi, jo konstatēto bezbiļetnieku skaits sabiedriskajā transportā ir mazāks, nekā gaidīts, vadoties pēc iepriekš saņemtās Liepājas Autobusu parka kontroles dienesta informācijas.

Biļetes, kuras no šā gada janvāra pārdod aģentūra, nevis pārvadātāji, kā tas bija iepriekš, pašlaik pārdod jau 58 tirdzniecības vietās: 14 „Top!” veikalos, arī Grobiņā un Dubeņos, 12 „Narvesen” un 7 „Plus Punkta” kioskos un veikalos, arī daudzās citās tirdzniecības vietās, piemēram, Karostā 5 veikalos. Šonedēļ biļetes sāks pārdot arī veikalos „Maxima”.

Autobusu sarakstus pašlaik var izlasīt ne vien internetā, aģentūras mājaslapā www.liepajastransports.lv., bet arī 215 pieturās ir redzams, cikos un kādi autobusi tajās gaidāmi. Pārējās apmēram 80 pieturās sarakstu nav, jo tos nav kur pielikt, stāsta G. Lūsis. Šajās pieturās nav standarta pieturzīmes staba, bet kopā ar Komunālo pārvaldi pie tā tiekot strādāts.

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 16. februārī „Kurzemes Vārds”

Iela, pie kuras jāpierod

Jāņa iela

 

Šaura, klusa, mierīga, vakaros vienā galā mazliet biedējoša, taču ne bīstama un, kas pats labākais, pašā centrā – tā Jāņa ielu raksturo tās iedzīvotāji. Daudziem šis ir īsākais ceļš no mājām uz darbu, lai gan pirms kāda laika īstenotais projekts paredzēja ielu iedzīvināt tā, kā tas bija senākos laikos. Toreiz pēc rosības un jestriem atgadījumiem šeit neesot bijis ilgi jāmeklē.

 

(…)

Skaistā butaforija

 

Ar ko interesanta ir Jāņa iela? „Ar to, ka tā sevī glabā Liepāju, kāda tā bija 16. gadsimta beigās un 17. gadsimta sākumā,” atbild J. Raķis. Tieši divas senās noliktavas ir tās, kas šo ielu padara tik šarmantu un neatkārtojamu. Jāņa ielas sākotnējo skaistumu saglabājuši arī Latvijas bankas vārti, kas redzami no Jāņa ielas puses un esot vien butaforija. Līdzīgu noskaņu rada arī lielveikala „Ostmala” ārsienas noformējums.

2004. gadā Jāņa iela apmēram 100 metru posmā starp Lielo un Skolas ielu tika noklāta ar jaunu vēsturiskā bruģa segumu. Izveidota lietusūdens kanalizācijas sistēma un izvietotas ielas apgaismošanas iekārtas. „Turpmāk ielu atkal varēs izmantot ne tikai gājēji, bet te varēs notikt mākslas izstādes un citi pilsētas publiskie pasākumi, kā tas bija vēl 60. un 70. gados. Ielu atkal varēs iekļaut viesu un tūristu maršrutos,” toreiz prognozēja Liepājas domes izpilddirektors Edgars Rāts. Pašvaldība Jāņa ielā toreiz investēja 50 000 latu.

Dažas izstādes šajā vietā pēc rekonstrukcijas notikušas, taču pēdējā laikā aktivitātes noplakušas. Laika gaitā cietuši arī apgaismes stabi, no kuriem izdauzītas spuldzītes. Pazudušas ūdensnoteku metāla pārsedzes. Tas pašvaldībai nav nekāds jaunums. „Šī lieta tiek risināta. Esmu iesniedzis priekšlikumu, ka tās varētu sametināt kopā, lai grūtāk aiznest prom,” norāda galvenais Liepājas pilsētas plānotājs Arvīds Vitāls. Tāpat spriests par to, vai nevajadzētu risināt jautājumu par ielas malā esošo atkritumu konteineru pārvietošanu, jo „skats nav visai patīkams”. Pagaidām gan tas palicis idejas līmenī. Citi uzlabojumi nav paredzēti. „Kāda ir, tāda arī paliek,” viņš norāda.

„Pašvaldībai jāuztur šī iela, un tā turpinās to darīt,” norāda Liepājas domes izpilddirektors E. Rāts. Viņš piebilst, ka nevienā gājēju ielā nav izdevies piesaistīt īpašniekus parūpēties par saviem īpašumiem, piemēram, notīrīt sniegu. „Viņi uzskata, ka tā ir pašvaldības lieta,” komentē E. Rāts.

Pašvaldība cerējusi, ka šī iela pārtaps par ko līdzīgu promenādei, kur labiekārtoto teritoriju par pamatu biznesa uzsākšanai veiksmīgi izmantojuši vietējie uzņēmēji. „Šeit sadarbība nav sanākusi,” par Jāņa ielas noliktavām saka domes izpilddirektors. Tās pat apdraudot gājējus: „No jumta šis tas krīt nost.”

(…)

 

Dana France

 

Paraksts foto: Laikā, kad atjaunots Jāņa ielas posms, pašvaldība cerējusi, ka tā pārvērtīsies par ko līdzīgu promenādei.

 

Paraksts foto: Laternas tapušas no vecās tramvaja līnijas elektrības stabiem.

 

 

2012. gada 17. februārī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Vai Pašvaldības policijas, kas skatās kārtību ielās, vairs Liepājā nav? Sūnu ielā pie vienas mājas ietve notīrīta, pie otras ne. No Dzintara līdz Klaipēdas ielai neviena ielas daļa nav tīrīta, jo tur dzīvo miljonāri, un ietves nav, brauc tikai ar mašīnām. Bet kā kājāmgājējiem – invalīdiem un veciem cilvēkiem – tikt līdz tramvajam?

 

 

2012. gada 22. februārī „Kurzemes Vārds”

Automašīnas pārvēršas tramvajos

 

Otrdienas pēcpusdienā pēkšņi salūzis 3. maršruta autobuss nosprostoja satiksmi tieši pirms Katoļu un Peldu ielas krustojuma, virzienā uz Pētertirgu. Tādēļ Lielajā ielā izveidojās korķis līdz par viesnīcai „Līva”. Taču autovadītāji ātri atrada izeju, nosprostoto Katoļu ielas posmu apbraucot pa tramvaja sliežu ceļu, lai tiktu uz Peldu ielu.

 

 

 

2012. gada 23. februārī „Kurzemes Vārds”

Maģistrāle, kuras galvenā nozīme ir tranzīts

 

Oskara Kalpaka iela ir maģistrāle. Ja neņem vērā uz dienvidiem no dzelzceļa pārbrauktuves esošo daļu. Starp citu, uz tās nesen parādījās otra pārbrauktuve – pie tilta. Raksturīgi tas, ka agrāk šī iela bija vairāk rūpnieciska, bet tagad ir vairāk sadzīviska. Tikai klusāka no tā nav kļuvusi. Tāpēc, ka tiešā tuvumā attīstās un dārd osta. Arī transporta plūsma pastāvīgi palielinās. Taču cilvēki, kā zināms, pierod pie visa.

 

(…)

No pagātnes lappusēm

 

Jaunieši, kas uzsāk savu dzīvi, daudz ko nezina no tā, ar ko nācies sastapties vecākajai paaudzei. Dažādas izmaiņas O. Kalpaka ielā sekoja cita citai. Uz centra apbūvētajām šaurajām ieliņām vienkārši nebija kam mainīties, bet šeit daudz ko noteica milzīgie klajumi.

Iela ne vienmēr bijusi ar asfalta segumu. Vēl pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados tā bija bruģēta un visai nelīdzena. Taču autobusi tomēr kursēja. Un tos vēl papildināja tramvajs. Atjaunojot tramvaja kustību pēc kara, šeit ierīkoja 2. maršrutu, toreiz tramvajs, dārdot un palēkdamies, pat šķērsoja dzelzceļu. Pēc tam to aizliedza ministrija, un šeit radās 4. maršruts, bet Raiņa ielā brauca tramvajs Nr. 2. Tādēļ pašvaldība sešdesmito gadu beigās bija ieplānojusi uzcelt viaduktu pāri dzelzceļam, jo kombināta „Lauma” celtniecības dēļ vajadzēja palielināt satiksmes intensitāti šajā virzienā. Tagad tā turpina augt, un, vilcieniem manevrējot, O. Kalpaka ielā, tāpat arī Raiņa ielā, veidojas garas mašīnu rindas. Bet viadukta ideja ir aizmirsta.

(…)

 

Kirils Bobrovs

 

 

2012. gada 25. februārī „Kurzemes Vārds”

Spēlē un kļūsti zinošāks!

Rubrika: Kaktuss

 

Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolnieces Evelīna Meļņikova un Agnese Felicita Alžāne vēlējās paveikt ko atšķirīgu no iepriekšējiem gadiem, gribēja, lai galarezultāts šoreiz būtu ne tikai uz papīra, bet arī praktisks. Meitene izdomāja radīt spēli par Liepāju, ņemot par paraugu labi zināmo galda spēli „Latvija”. Vēstures un sociālo zinību skolotāja Baiba Balode atbalstīja meiteņu ieceri, un tā duets pērnā gada oktobrī sāka darbu pie erudīcijas spēles.

Evelīna un Agnese izklāj uz galda spēli, kuras vāku rotā četri Liepājā labi zināmi un vēsturiski nami un kura ir pilsētai raksturīgajā zaļajā krāsā. Viņas spriež, ka spēles izveides darbs bijis interesants, uzzinājušas daudz ko jaunu, neskatoties uz to, ka ir liepājnieces, dienu dienā pārvietojas pa pilsētu un daudz ko jau iepriekš bija lasījušas. Viņas pieļauj, ka arī citiem iedzīvotājiem nebūtu nemaz tik viegli atbildēt uz jautājumiem, īpaši par vēsturi, kur jāzina gadskaitļi un konkrēti fakti. Par piemēru vidusskolnieces uzdod dažus jautājumus: vai zināt, kāds ir Liepājas tramvaja vidējais ātrums? (17, 2 km/h.) Vai zināt, kas atrodas Liepājas augstākajā vietā – Kārļa kalnā? (Liepājas Pilsētas dome.) Vai zināt, kurš bija augstākais dzīvojamais nams Liepājā līdz pagājušā gadsimta 60. gadu vidum? (S. Kļepeņina nams Baznīcas un Bāriņa ielas stūrī.)

Jautājumi ir par četrām tēmām – kultūru, vēsturi, ģeogrāfiju un arhitektūru jeb fotogrāfiju bloks. Katrā grupā ir 60 jautājumu, kuri veidoti, talkā ņemot, piemēram, dažādus Liepājas portālus un Liepājas Tūrisma informācijas centrā pieejamos bukletus.

Sagatavot jautājumus par arhitektūras stiliem palīdzējis mākslinieks Valdis Mackars un Agneses tētis Ainārs Alžāns, SIA „Reklāmas dizains” īpašnieks. Lai nepārkāptu autortiesības, jaunietes pašas devušās fotografēt dažādas vietas, piemēram, Ziemeļu fortus un pieminekli Liepājas aizstāvjiem.

Pagaidām spēle ir pieejama vienā eksemplārā un ikviens interesents to var aplūkot un uzspēlēt ģimnāzijas skolotāju istabā. Meitenes spriež, ka šī spēle varētu būt laba piemiņa no Liepājas mūsu pilsētas viesiem, tāpēc būtu ļoti jauki, ja to varētu iegādāties, teiksim, Tūrisma informācijas centrā. Evelīna un Agnese uzzinājušas, ka vienas spēles pašizmaksa, ja to neražo vairumā, ir aptuveni astoņi lati. Tirdzniecības vietās to varētu iegādāties par latiem vienpadsmit. Meitenes ir iecerējušas rakstīt biznesa plānu, tāpēc iespējams, ka spēli „Liepāja” mēs ieraudzīsim veikalos.

 

Inita Gūtmane

 

 

2012. gada 29. februārī „Kurzemes Vārds”

Februāra stingras izvēles

 

Referendums atkal izvilka ja ne barikādes, tad savstarpējo aizdomu barjeras.

(…)

Liepājnieku pārliecinošā izvēle bija spilgtākais februāra notikums, lai gan būtisku norišu pilsētā netrūka. Vairāki būtiski tās attīstību skaroši lēmumi droši vēl tiks bieži cilāti, jo tādi megadarbi kā koncertzāles būvniecība vai tramvaja līnijas pagarināšana, kuriem brīvs ceļš tika dots aizvadītajā februārī, droši dēvējami par gadsimta projektiem.

Tikmēr februāris skaudri atgādināja arī par vājām vietām lielo ķēžu posmos. Liepājas gadījumā tā ir jau teju tradicionāla būvdarbu smagumu sadalīšana starp darba veicēju interešu un iedzīvotāju ērtību pleciem. Ja vasarā Brīvības ielas rekonstrukcijas īpatnības turējās uz automašīnu atsperēm un autovadītāju nerviem, tad šoreiz Zirņu ielā un tās tuvumā dzīvojošie ļaudis dabūja nobristies pa ūdeni tikpat, cik Venēcijas pārplūdušo kanālu iemītnieki. Gribētu jau ļauties skaidrojumam par apstākļu sakritībām, bet diezin vai tie paši Zirņu ielas ļaudis būs jau aizmirsuši, kā samērā nesen viņiem blakus pludoja svaigi remontētā Ganību iela. Līdz ar to kārotos tomēr, lai apstākļu sakritības nebūtu katru lielo remontdarbu pavadones, un to arī visu gadsimta projektu īstenotājiem novēlu.

 

Edgars Lūsēns

 

 

2012. gada 29. februārī „Kurzemes Vārds”

Amatpersonas atbild

 

„Liepājas tramvaja” vadītājiem – no K. Valdemāra ielas: tramvaja kustība gar māju ļoti traucē televīzijas pārraides. Agrāk tā nebija, bet tagad arvien vairāk pasliktinās raidījumu uztveršana.

 

SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks:

– Nezinot visus apstākļus, ir grūti atbildēt uz šo jautājumu. Vai tramvaja radītais troksnis un vibrācija traucē TV pārraižu dzirdamību? Vai tramvajam braucot garām pazūd TV attēls? Katrā ziņā ne tramvaji, ne kontakttīkli nerada starojumu, kas varētu ietekmēt televīzijas pārraižu kvalitāti. Lai precīzāk noskaidrotu traucējumu iemeslu, būtu vēlams apsekot konkrēto adresi. Tāpēc lūdzu sazinieties ar mums, zvanot pa tālruni 63424536 vai rakstot uz e-pastu: liepajasjramvajs@tvnet.lv.

 

 

2012. gada 5. martā „Kurzemes Vārds”

Šogad pārbūves vairāk nekā desmit ielu

 

(…)

Vēl šogad paredzēts pārbūvēt K. Ūliha ielas sākuma posmu līdz Kūrmājas prospektam, Celtnieku ielu no Kūrmājas prospekta līdz Vecajai ostmalai, L. Hikes un A. Vites ielu. Būvdarbu atļauja jau izdota „Ceļu, tiltu būvniekam”, lai rekonstruētu Dzelzceļnieku, Bērzu un Apšu ielu; Bērzu ielā darbi jau ir sākušies, teica D. Jēriņš. Pārvērtības sagaida arī M. Ķempes ielu, kurā būvēs tramvaja līnijas pagarinājumu, un, iespējams, arī Lazaretes ielu. Turpināsies rekonstrukcija Ganību, Zirņu un Aldaru ielā. Visu ielu būvdarbus iecerēts veikt, izmantojot galvenokārt Eiropas Savienības fondu finansējumu.

(…)

 

 

2012. gada 7. martā „Kurzemes Vārds”

Populārās profesijas un veiksmes stāsti

 

Liepājā pirmo reizi notiek vērienīgi Karjeras dienu pasākumi skolēniem. Tie aptver visus mazos un jaunos liepājniekus no pirmsskolas izglītības iestādēm līdz vidusskolu beidzējiem.

Lai redzētu, kā zēni un meitenes iepazīst profesijas, skolēni savus darbus rāda nobeiguma sarīkojumos, kuros prezentācijas vērtē žūrija.

(…)

Pamatskolēni pulcējās Bērnu un jaunatnes centra struktūrvienības „Vaduguns” telpās. Viņiem bija dots uzdevums izpētīt kādas noteiktas nozares – tirdzniecības, kokapstrādes, transporta – konkrētu uzņēmumu, noskaidrot, kā tas veidojies, ar ko nodarbojas, kādas specialitātes cilvēki tajā strādā.

Savas pētījumus rādīja deviņu skolu 5. – 9. klašu komandas. Pētījumi bija dažādi, skolēni bija ielūkojušies, kā cep maizi Priekules maizes ceptuvē, kā saimnieko „Cili picas” virtuvēs, kā ražo mēbeles uzņēmumā „Erke” u. c. Uzvarēja Internātpamatskolas prezentācija, kurā 5. – 7. klašu komandas un 8. – 9. klašu skolēni rādīja izpratni par pārtikas ražotnēm. Otro vietu ieguva J. Čakstes 10. vidusskolas 9.a klases skolēni, kas bija ielūkojušies solārijstudijas „Delfīns” darbā, viņu skolasbiedri no 6.b klases, kas interesējās par Vīdneru uzņēmumu, kā arī 8. vidusskolas 6.b klases skolēnu pētījums par Liepājas tramvaja darbu.

(…)

 

Daina Meistere

 

 

2012. gada 7. martā „Kurzemes Vārds”

Amatpersonas atbild

 

Kāpēc „Liepājas tramvajs” nodarbojas ar naudas izspiešanu no pasažieriem un par talonu iegādi pie vagona vadītāja prasa 10 santīmu? Pacēla jau braukšanas maksu. Mazturīgajiem un iebraucējiem tas sagādā papildu izdevumus, jo ne visur ir iespējams talonus nopirkt.

 

Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis norāda, ka sabiedriskā transporta braukšanas biļete pie transportlīdzekļa vadītāja maksā 50 santīmu un ka nekāda cita maksa par šīs braukšanas biļetes iegādi netiek iekasēta. Pašlaik sabiedriskā transporta braukšanas biļetes var iegādāties vairāk nekā 60 tirdzniecības vietās Liepājā, Grobiņā un Dubeņos. Piemēram, pasažieri, kas iebrauc Liepājā ar autobusu, biļetes braukšanai pilsētas sabiedriskajā transportā var iegādāties veikalā „Minitop!” netālu no Autoostas, Dzelzceļnieku ielā 16.

Grobiņā braukšanas biļetes var nopirkt veikalā „Top!”, Lielajā ielā 74, „Minitop!”, M. Namiķa ielā 1, kā arī komunālo maksājumu kasē, Lielajā ielā pie veikala „Top!”, bet Dubeņos – veikalā „Minitop!”, Centra ielā 6 – 2.

Liepājas centrā braukšanas biļetes pārdod uzņēmumu „Narvesen” un „Plus punkts” tirdzniecības vietās, daudzos veikalos, abonēšanas centrā „Kurzemes Vārds”, Zivju ielā 5, sadzīves pakalpojumu kasē, Peldu ielā 5, kā arī Sabiedriskā transporta aģentūras kasē, Jūrmalas ielā 23.

Tāpat biļetes braukšanai pilsētas sabiedriskajā transportā var iegādāties daudzos preses kioskos un veikalos visos mikrorajonos, arī Zaļajā birzē, Tosmarē un Karostā.

 

 

2012. gada 8. martā „Kurzemes Vārds”

Uz Gada balvu pretendentu netrūkst

Rubrika: Kultūra

 

Šodien pirmo reizi Liepājā pasniegs Gada balvu kultūrā, sveicot kādu cilvēku vai kolektīvu par augstiem sasniegumiem kultūras jomā un par Liepājas vārda popularizēšanu, vai, iespējams, atzīmējot kā nozīmīga notikuma vaininiekus. Kultūras pārvaldē saņemti iesniegumi par 12 dažādiem pretendentiem, ar kuru veikumu varam lepoties, tāpēc, gaidot apbalvošanu, piedāvājam iepazīt tos.

(…)

Savukārt cirku „Beztemata” balvai izvirzījuši vairāki pieteicēji. Viņi atzīmējuši, ka liepājnieki sadarbībā ar angļu cirka „Table Top Circus” māksliniekiem veiksmīgi īstenojuši „Leonardo da Vinci” mobilitātes programmas projektu „Darbinieku profesionālo kompetenču pilnveide netradicionālo tūrisma piedāvājumu jomā” un šis projekts kā viens no labākajiem izvirzīts izglītības izstādei „Ехро 2011” Tallinā, pārstāvot Latviju kopā ar pārējiem astoņiem mūsu valsts projektiem. Nupat cirks uzsācis arī jauna projekta „Jaunu ideju un kompetenču apguve netradicionālā tūrisma nozarē” īstenošanu.

Nozīmīgs ir arī cirka ieguldījums Liepājas kultūras dzīvē, vadot vasaras sarīkojumus bērniem Jūrmalas parkā, jau trīs gadus piedāvājot arī Cirka dienas Liepājā, pērn veiksmīgi īstenojot projektu „Kultūras tramvajs” un uzvedot un izrādot burlesku „Pasaule, pasaulīt...” Zivju ielas svētkos. Cirka radošā komanda vienmēr pārsteidz ar jaunām un interesantām idejām, piedalās pilsētas pasākumos ar izrādēm un jaunrades darbnīcām. Liepājas kā kultūras pilsētas tēlu cirks spodrina Latvijā un ārzemēs, kā arī sadarbojas ar citu valstu cirka māksliniekiem, piedalās festivālos, meistarklasēs, pilsētas svētkos u.c. Cirka aktieri daudziem liepājniekiem ir pazīstami kā skulptūras pilsētas centrā, jautrie mīmi, Lielmutis Fricis un Lielmute Marta, skaļie Kārību jūras pirāti un daudzi citi pārsteidzoši tēli, kas priecē tūristus Liepājas vasarā.

(…)

 

Paraksts foto: Cirka „Beztemata” rosīšanos „Kultūras tramvajā” pērnvasar novērtēja gan liepājnieki, gan tūristi, kas pat speciāli centās izbraukt ar krāsaino tramvaju.

 

Anda Pūce

 

 

2012. gada 15. martā „Kurzemes Vārds”

Amatpersonas atbild (2)

 

Pensionāru grupa: lūdzam Seska kungu paskaidrot, kāpēc Liepājas pensionāri nevar braukt transportā bez maksas, kā tas ir Rīgā. Vai mūs uzskata par bagātākiem?

 

Liepājas domes izpilddirektors Edgars Rāts:

– Pamatojoties uz „Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma” 14. panta trešo daļu, pašvaldībām ir tiesības noteikt braukšanas maksas atvieglojumus savā administratīvajā teritorijā, ja ar šo braukšanas maksas atvieglojumu noteikšanu pārvadātajam radītos zaudējumus pilnībā kompensē no pašvaldības budžeta.

2011. gada 27. oktobrī Liepājas domes deputāti, izvērtējot pašvaldības finansiālās iespējās, apstiprināja saistošos noteikumus „Par braukšanas maksu sabiedriskajā transportā”. To 2.9. punkts paredz, ka abonementa biļeti (mēnešbiļeti) braukšanai pilsētas maršruta autobusos vai tramvajā ar 50 procentu atlaidi ir tiesīgi saņemt pilsētā pastāvīgi deklarētie politiski represētie nestrādājošie pensionāri, kuriem piešķirtās pensijas apmērs un piemaksa par darba stāžu mēnesī ir 160,50 latu vai mazāks. 50 procentu atlaidi abonementa biļetei ir tiesīgi saņemt arī pilsētā pastāvīgi deklarētie nestrādājošie vecuma pensionāri, kuriem piešķirtās pensijas apmērs un piemaksa par darba stāžu mēnesī, kā arī citu valstu pensija ir 145 lati vai mazāk (noteikumu 2.11. punkts)

Atbildot uz jautājumu, kādēļ Liepājas pensionāri nevar braukt sabiedriskajā transportā bez maksas, kā tas ir Rīgā, atkārtoti paskaidroju, ka, izdodot saistošos noteikumus par braukšanas maksas atvieglojumiem, tiek ņemtas vērā katras pašvaldības finansiālās iespējas. Tādēļ personu grupas, kuras saņem atvieglojumus braukšanai sabiedriskajā transportā un atvieglojuma apmērs katrā konkrētā administratīvā teritorijā ir atšķirīgi.

 

* * *

 

Liepājas autobusu pasažieri ir neapskaužamā situācijā, jo nav braukšanas izvēles. It īpaši tas attiecas uz Karostas un O. Kalpaka ielas iedzīvotājiem. Lai noteiktā laikā nokļūtu pilsētā, pieturā nākas gaidīt 40 līdz 50 minūtes. Piemēram, lai 24. februārī varētu pulksten 12 tikt poliklīnikā pie ārsta, laikus aizgāju uz O. Kalpaka ielas pieturu iepretī 15. vidusskolai. Netiku. Garām aizbrauca divi 22. mikriņi. 23. mikriņš nederēja, jo nebrauc pa Raiņa, bet Pulvera ielu. Un tajā arī neviens nekāpa. 11.40 beidzot trešais 22. mikriņš divus pasažierus uzņēma. Visās O. Kalpaka ielas pieturās gaidīja ap 20 cilvēku, bet autobusi tā arī nenāca.

Jautājums: cik ilgi Seska kungs un domes deputāti ignorēs Liepājas iedzīvotājus? Rudenī taču savāca ap 6000 parakstu pret mikriņu un iepriekšējo maršrutu likvidāciju. Kāpēc neņem vērā iedzīvotāju vēlmes?

 

Pašvaldības aģentūras „Liepājas Sabiedriskais transports” direktors Gints Lūsis:

– Lai no pieturas „15. vidusskola” pa O. Kalpaka un Raiņa ielu nokļūtu uz pilsētas centru, iedzīvotāji var izmantot 10. un 22. maršruta autobusus. 10. maršrutā kursē lielie autobusi, bet 22. maršrutā kursē mikroautobusi jeb mazas ietilpības autobusi.

Vēstulē minētajā laikposmā no pieturas „15. vidusskola” sabiedriskajam transportam vajadzēja atiet šādos laikos: 10. maršruta autobusam – plkst. 10:59 un 11:31, bet 22. maršruta autobusam – plkst. 11.00, 11.15, 11.29, 11.41 un 11.47. Kā redzams no GPS sistēmas, tad plkst. 11.31 no gala pieturas „Kalpaka tilts” virzienā uz pilsētas centru ir izbraucis 10. maršruta autobuss ar valsts Nr. PO-7829. Līdz ar to nav pamata apgalvojumam, ka pirms pīkst. 11.40 pieturvietā „15. vidusskola” aizbraukuši tikai divi mazas ietilpības autobusi un nav braucis neviens lielais autobuss, kā tas secināms no vēstules.

Ja autobusu pieturai „15. vidusskola” garām pabraukuši vairāki mazas ietilpības autobusi, tad tas noticis tāpēc, ka tajos visas pasažieru vietas bijušas aizņemtas. Saskaņā ar satiksmes noteikumiem mazas ietilpības autobusi drīkst uzņemt tikai tik pasažieru, cik transportlīdzeklī ir sēdvietu. Atgādināšu, ka pāri Kalpaka tiltam tā ierobežotās kravnesības dēļ ir iespējama tikai mazas ietilpības autobusu kustība, tāpēc pa O. Kalpaka ielu uz Karostu un no tās kursē ne tikai lielie autobusi, bet arī mikroautobusi.

Plānojot maršrutu tīklu, tika ņemta vērā informācija par pārvadāto pasažieru skaitu 2010. un 2011. gadā. Informāciju pašvaldībai sniedza mazas ietilpības autobusu pakalpojumu sniedzēji katru mēnesi. Martā uzsāksim Liepājas sabiedriskā transporta pasažieru plūsmas pētījumu. Pēc tā rezultātiem varēsim lemt par autobusu intensitātes palielināšanu vai arī samazināšu dažādos laikposmos un maršrutos. Iespējams, ka tad autobusu kustības biežumu pieturā „15. vidusskola” varēsim palielināt.

 

 

2012. gada 16. martā „Kurzemes Vārds”

Dūres uz galda

Rubrika: No Liepājas domes sēdes

 

(…)

Nākamais, 2. jautājums – par līdzfinansējumu Liepājas tramvaja līnijas izbūves projektam. Domnieki apstiprināja projekta kopējās izmaksas – 10 764 206,73 lati. Pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu 15 procentu apmērā jeb par 1,24 miljoniem latu, palielinot pašvaldības SIA „Liepājas tramvajs” pamatkapitālu. Nepieciešamības gadījumā pašvaldība piesaistīs kredīta resursus. Bet atkal sākās debates. E. Kosaka (nikni): „Gribu redzēt projekta tāmi!” G. Ansiņš: „Projekta pieteikumu ir sagatavojusi komercsabiedrība, iepirkuma procedūra ir pabeigta, ja ir iebildumi pret to, būtu labi pateikt.” I. Kesenfelds: „Lūdzu ļaut pabeigt man runāt, es nevaru runāt tik ātri kā jūs. Man ir informācija, ka tehniskais projekts ir samērā sliktā kvalitātē, būvniecības laikā ar to var manipulēt un sagādāt pašvaldībai zaudējumus ar papildu darbiem. Kāds ir iemesls projektu slēpt? Es jau to nevienam nerādīšu, Seska kungs.”

U. Sesks: „Jūs regulāri ņirgājaties par mani un par domes darbiniekiem, tas ir mobings un bosings. Katru nedēļu ir desmitiem iesniegumu, uz kuriem cilvēki nespēj atbildēt. Iepirkuma komisijai ir nolikums, ko drīkst izsniegt, ko ne. Mums jābūt drošiem, ka jūs nenostājieties interešu konfliktā.”

I. Kesenfelds: „Pēdējo desmit dienu laikā tikai četri pieprasījumi no manis.” U. Sesks: „Es domāju, kādi piecpadsmit.” I. Kesenfelds: „Jums varbūt ir atminas traucējumi.” Jānis Vilnītis: „Vai tomēr nebūtu iespēja...” S. Lorenss: „Dod viņam, Sesk, ko viņš grib!”

G. Ansiņš: „Šis nav jauns projekts, par to deputāti ir balsojuši dažādās stadijās, ir apstiprināts skiču projekts, deputāti ir apstiprinājuši projekta pieteikumu. Ja nepieciešami papildu dokumenti, jums izsniegs un paskaidros.”

E. Kosaka: „Gribu redzēt ciparu pamatojumus!” G. Krieviņš: „Cienīsim cits citu, katrs sevi cienošs, cilvēks neklaigā. Pārējie kolēģi grib strādāt.”

Tādā noskaņojumā un neauglīgos vārdu mētājumos, galvenokārt starp opozicionāriem E. Košāku, I. Kesenfeldu, U. Sesku, pagāja visa domes sēde, radot iespaidu, ka pilns domes sastāvs – 15 deputāti – Liepājai ir par daudz.

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 17. martā „Kurzemes Vārds”

Liepajas krāsas meklējot

Rubrika: Vakar Liepājā

 

Vakar bija tā diena, kura ir pirms. Katra diena ir pirms kaut kā. Man vakardiena bija divas dienas pirms Liepājas dzimšanas dienas. Tādēļ nolēmu doties meklēt Liepājas krāsas, precīzāk, pilsētas karoga krāsas. Tā ir piesātināti tumši zaļā un sarkanā. Skaists, nopietns un respektu raisošs toņu salikums.

Dienas vidū Tramvajtilts, greznojies gareniem audumiem Liepājas karoga krāsās, savu ikdienas nastu – autotransportu – nekurnēdams nesa ar pazemīgu pacietību. Dažubrīd automašīnas, autobusi un tramvajs tilta segumu nosedza pilnībā, gluži kā neapdomīga klejotāja seju nosedz izbadējušies knauši Sibīrijas mežos.

Tādi paši karodziņi kā uz tilta ir piestiprināti pie apgaismes stabiem K. Zāles laukumā un Jūras ielā. Soļojot pa Lielās ielas ietvi Rožu laukuma virzienā, tajā manis meklētās krāsas neredz. Pie laternu stabiem neviena dekoratīva elementa. Aizbrauc tramvajs, aizbrauc autobusi. Arī tie negreznoti. Varbūt mazie karodziņi pie tiem parādīsies tieši 18. martā. Bet, par autobusiem runājot, to tonis gan mats matā atgādina meklēto zaļo krāsu. Tieši tāpat kā pie namiem piestiprinātās numura zinies.

Liepājas īstais karogs ar ģerboni centrā plīvo pie universitātes. Tur vakar vietu bija atradis arī Itālijas karogs. Sarkanie un zaļie toņi ļoti līdzīgi! Rožu laukumā izvietots vējrādis, kuram spārnu vietā auduma gabali Liepājas karoga krāsās. Augšpusē skaitlis „387”. Vakar, sagurušajam vējam uzpūšot, konstrukcija paslinki griezās uz riņķi.

Kur vēl atradu Liepājas krāsas? Vairākos reklāmas plakātos, kas redzami pie tirdzniecības nama „Kurzeme” sienas. Soliņu krāsojumā, kas skvērā Lielās un Graudu ielas stūrī. Telts jumtā, no kuras atskanēja aicinājums aizpildīt anketu un kaut ko laimēt. Luksofora sarkanajās un zaļajās lampās. Meklējiet vēl!

 

 

Daiga Lutere

 

 

2012. gada 20. martā „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

82 gadus veca pensionāre: pateicamies Seska kungam par lielisko Jaungada dāvanu – 4. mikriņa noņemšanu, kas tik ātri varēja aizvest līdz slimnīcai. Veciem pensionāriem, lai tiktu līdz slimnīcai, sastrēgumstundās ir jāstāv kājās pārpildītajos autobusos. Ka tikai nāk nauda Šķēles kunga kabatā! Lai drīzāk izmirst vecīši, neies jau saukt ātro palīdzību. Tā vietā, lai mazliet atvieglotu pensionāra stāvokli, lielas summas jāmaksā par zālēm, vēl vajadzēja iedibināt jaunu struktūrvienību ar četriem darbiniekiem, kuri autobusu un tramvaja kustību pilsētā padara iedzīvotājiem vēl neērtāku, jo jāpārsēžas divas reizes, lai tiktu līdz pilsētas otram galam.

 

 

2012. gada 24. martā „Kurzemes Vārds”

Vandāļiem tīk dauzīt stiklus

 

Liepājā joprojām lielu postu nodara vandaļi, kuri savas dusmas vai muļķību vērš pret celtnēm un vides objektiem. Tādējādi no pilsētas maka jātērē prāvi līdzekļi, lai postījumus atjaunotu.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse informēja, ka ceturtdienas vakarā K. Valdemāra ielā kāds 1986. gadā dzimis vīrietis izsitis veikala logus.

Piektdienas naktī aizturēti divi 16 un 20 gadu veci brašuļi, kuri izklaidējušies, izsitot stiklus autobusu pieturvietu nojumēm, kā arī sabojājot divas ceļa zīmes Ziemeļu ielā. Abi vandaļi notverti.

Taču nav izdevies notvert vainīgo, kas izdauzījis stiklu tramvaja pieturas nojumei pie tirgus K. Valdemāra ielā. Pirms dažām dienām tur vēl bija daži iedauzīti robi, bet tagad kāds pacenties stiklu izšķaidīt pavisam.

„Izrādās, var likt, cik izturīgu stiklu vien grib, vienmēr kāds izdomās metodi, kā to sasist,” secina Komunālās pārvaldes komunālās nozares vadītājs Juris Muskats. Viņš stāsta, ka, piemēram, pie stacijas nojumei ielikts centimetru biezs, rūdīts stikls, ko pat ar ķieģeli ir grūti sadauzīt. Bet pa ziemu vienu tomēr kāds pamanījies iznīcināt.

Par K. Valdemāra ielas nojumi pie tirgus policija esot informēta. Tā bijusi pavisam jauna. Nākamnedēļ vietā būs jauns stikls, taču tā atjaunošana pilsētai izmaksās vairāk nekā 100 latu. Un tā liepājniekiem iznāk maksāt par katru šādu huligānu izlēcienu.

„Skaidrs ir tas, ka šādi postījumi nenotiek vietās, kur ir novērošanas kameras. Tādēļ situāciju varētu labot vai nu ar īstu kameru, vai butaforiju uzstādīšanu arī citviet,” uzskata J. Muskats.

 

Viktors Ulberts

 

Paraksts foto: Tramvaja pieturvietas nojumē pie tirgus kārtējo uzdarbojušies huligāni.

 

 

2012. gada 27. martā „Kurzemes Vārds”

Zvirbuļu rīts

Rubrika: Vakar Liepājā

 

Tur, kur 1905. gada un Rīgas ielas stūrī kādreiz bija divstāvu koka nams, tagad palikuši vairs tikai pakāpieni. Ēkas vietā ir plašs, smilšains laukums. Droši vien pienāks brīdis, kad arī šeit kaut ko uzcels. Blakus veca trīsstāvu māja ar numuru 12. Pie sienas uzraksts „Pārdod”, īpašumam nemaz nav kārdinošas preces izskata. Logu stikli izdauzīti, daudzās tukšajās ailēs plīvo vēja saplosīti plēves gabali. Labi redzams, ka starp otro un trešo stāvu nav grīdas jeb griestu. Arī jumtā caurumi, un tas, šķiet, pavasara gaisu elpo nekautrēdamies un pilnu krūti. Gaisa pilnīgi pietiek, jo tas nāk kā no logiem, tā jumta caurumiem.

Pretējā ielas pusē starp 9. un 11. māju ir šaura ieeja pagalmā. Ejot garām diviem pārpildītiem konteineriem, novēdī arī šmucspaiņa smaka. Tieši aiz 9. nama, atvērts visiem debesu vējiem un interesentu skatieniem, atrodas neliels dārziņš. Žoga tam nav. Tur aug pāris jāņogu un ērkšķogu krūmu un ābeles. Dobju vietas iezīmētas ar dēļiem, taču ar zāli aizaugusi un pērnajām lapām piebirusi teritorija izskatās pamesta. Vienā vietā izspraucies un uzziedējis sniegpulkstenīšu pudurītis. Komplektā ar zvirbuļu negausīgo čiepstēšanu sniegpulkstenītes katram garāmgājējam garantē klasisku pavasara ainiņu.

Pa Rīgas ielu pāri krustojumam abos virzienos brauc tramvaji. To riteņu saceltais metāliskais troksnis dažubrīd pārspēj neredzamā zvirbuļu kora siltā marta rīta slavināšanas dziesmu. 5. vidusskolas ēka, gaiša un cēla, veras saulē ar savām lielajām logu acīm. Tai pretim Rīgas ielas 48. nams, no kura plūstošā ēdiena smarža katram krustojumu šķērsojošajam neviļus liek sev pajautāt: „Varbūt ieiet „Cepelīnos” un kaut ko iekost?” No kafejnīcas lēni iznāk divi vīri darba tērpos. Viņu sejās tāda harmonija un miers, ko viņi noteikti nebūtu ieguvuši, ja arī stundu būtu apzinīgi meditējuši. Viņu labsajūtas iemesls pavisam vienkāršs – tikko paēstās pusdienas.

 

Daiga Lutere

 

 

 

2012. gada 2. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Liels paldies kungam, kurš brauca tramvajā un varēja no piedzēruša dauzoņas (acis spīdīgas kā narkomānam) apvainojumiem aizstāvēt meitenes un sievietes pēc tam, kad tramvaja vadītāja ignorēja lūgumu palīdzēt, sazināties ar dispečeru un izsaukt policiju. Tramvaja vadītāja teica, lai paši saucam policiju. Drosmīgais vīrietis, cīnoties ar šo nekauņu trīs pieturas, vienkārši izstūma viņu no tramvaja. Tramvaja parka vadītājiem der padomāt, vai ir jēga turēt darbā tādu tramvaja vadītāju. Tas notika 26. martā plkst. 15.40, tramvaja numurs 244.

 

 

2012. gada 4. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Dauza spēkratus

 

Pirmdienas vakarā kāda 1964. gadā dzimusi sieviete pie automašīnas „Škoda” stūres Klaipēdas ielā ignorējusi ceļa zīmi „Stop”, tādēļ izraisījusi sadursmi ar tramvaju.

(…)

 

 

2012. gada 5. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Tramvaja vagoni tik netīri, ka var nosmērēt drēbes. Gan iekšpusē, gan ārpusē, arī pieturās valda netīrība. Brauks ekskursanti, kauns sēdināt viņus tramvajā. Uzraksti skaisti, bet vajag visu arī notīrīt un sakopt.

 

 

2012. gada 13. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Ieguvums videi un cilvēkiem

Rubrika: Aktuāls viedoklis

 

Svinīgi atklāts Liepājas tramvaja līnijas pagarināšanas projekts, kuru paredzēts īstenot šā gada laikā, un tad liepājnieki ar tramvaju varēs aizvizināties līdz pat Ezerkrastam.

 

Liepājas tramvaja līnijas pagarināšanas projekts ir labs piemērs, kā apgūstam Eiropas Savienības struktūrfondu finansēšanas programmas. Daudz strādāts ar ministrijām, kā arī ar ES atbildīgajām institūcijām, līdz esam panākuši rezultātu.

Liepāja bija pirmā pilsēta Latvijā, kas iecerēja šāda veida sabiedriskā transporta attīstības programmas ieviešanu. Mēs piesaistījām arī Daugavpils pašvaldību, lai kopā panāktu lielāku atbalstu programmai. Daudzu gadu garumā esam lolojuši tramvaja līnijas pagarināšanas projektu, tāpēc tagad jo lielāks prieks, ka nu varam sākt to īstenot.

Neapšaubāmi, Ezerkrasts ir ļoti būtisks pilsētas mikrorajons, jo tur dzīvo visvairāk iedzīvotāju, kuriem dzīves kvalitāti noteikti uzlabos tramvaja satiksme, tādējādi būs iespējams ātrāk un ērtāk nokļūt mājās vai uz darbu.

Bet ar līnijas pagarināšanu līdz Ezerkrastam mēs neaprobežosimies, ar laiku plānots tramvaja līniju pagarināt arī Liepājas ziemeļu priekšpilsētas virzienā.

Jāatceras arī, ka tramvajs ir ekoloģisks transportlīdzeklis, tāpēc, paplašinot tā maršrutus, pilsētas vide necietīs. Ekoloģiskais aspekts iepriekšējos gados bija viens no svarīgākajiem argumentiem mūsu centienos diskutēt par šo programmu gan ar Briseles ierēdniecību, gan ar mūsu Satiksmes ministriju. Kā redzams, mums izdevies pārliecināt un projektu varam sākt īstenot. Tas būs ieguvums gan iedzīvotājiem, gan pilsētas videi kopumā.

 

Gunārs Ansiņš, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks

 

 

2012. gada 13. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Cits skats (zīmējums)

 

 

 

2012. gada 13. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Tramvajs ies līdz Ezerkrastam

Rubrika: Jaunumi

 

Jau šā gada nogalē liepājnieki ar tramvaju varēs aizbraukt līdz Ezerkrastam. Tā vakar Liepājas tramvaja līnijas pagarināšanas projekta svinīgajā atklāšanā solīja pilsētas pašvaldības, uzņēmuma „Liepājas tramvajs” un būvnieku pārstāvji.

Svinīgais notikums sākās Pilsētas domē, kur par godu projekta atklāšanai bija sarīkota Liepājas vēstures entuziasta Jura Rāķa seno fotogrāfiju kolekcijas izstāde, kas bija veltīta Liepājas tramvaja attīstībai no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Un kolekcijas autors atgādināja, ka pirmo elektriskā tramvaja līniju visā Baltijas reģionā 1899. gadā atklāja tieši Liepājā. Savukārt Rīgā elektrisko tramvaju ieviesa tikai 1901. gadā. Gadu gaitā Liepājā izveidotas četras tramvaja maršruta līnijas, pašlaik darbojas tikai viena, kuru šā gada laikā paredzēts pagarināt.

Tagad Liepāja ir pirmā pilsēta Latvijā, kurā pēc valsts neatkarības atgūšanas izbūvēs jaunu tramvaja līniju. Tā gandrīz divu kilometru garumā virzīsies pa Tukuma ielu posmā no Klaipēdas līdz Ventas ielai, tad pagriezīsies uz Ventas ielu, pēc tam turpināsies pa M. Ķempes ielu un noslēgsies ar apli Slapjajā ielā.

„Liepājas tramvaja līnijas pagarināšanas projekts ir vērienīgs un nozīmīgs, jo veicinās vides un pilsētas infrastruktūras sakārtošanu jaunās trases maršrutā. Turpmāk pārvietošanās ar tramvaju būs vēl ērtāka tiem vairāk nekā 11 000 liepājnieku, kas dzīvo Ezerkrastā, taču projekts ļaus sakārtot arī esošās tramvaja līnijas posmus. Tātad ieguvēji būs visi liepājnieki,” projekta atklāšanā uzsvēra Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Jau ziņots, ka 19. martā tika noslēgts līgums ar SIA „Skonto Būve” par Liepājas jaunās tramvaja līnijas būvniecību. Šis uzņēmums atklāta konkursā piedāvāja būvdarbus veikt par 6 403 607 latiem bez PVN. Tramvaja līnijas izbūvei piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 85 procentu apmērā no kopējās projekta naudas.

Vienlaikus ar tramvaja līnijas pagarināšanu paredzēta arī inženierkomunikāciju izbūve un rekonstrukcija, arī teritorijas labiekārtošana.

 

Sarmīte Pelcmane

 

Paraksts foto: Liepājas vēstures entuziasts Juris Rāķis iepazīstināja ar savu seno fotogrāfiju kolekciju, kas veltīta Liepājas tramvaja attīstībai no pirmsākumiem līdz mūsdienām.

 

Paraksts foto: „Ieguvēji būs visi liepājnieki,” projekta atklāšana uzsvēra Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (no labas).

 

 

2012. gada 16. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Vissliktāko – pret jaunu un labu

 

Ūdens mājās ne vien katram liepājniekam, bet arī katram nākamajam liepājniekam: pakalpojums būs nodrošināts pilnībā visai pilsētai pēc tam, kad triju gadu garumā pašvaldības SIA „Liepājas ūdens” būs īstenojusi savu jauno lielo vides projektu „Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 3. kārta”.

Tā kā līgumi ir tikai nupat parakstīti, darbu grafiks vēl nav apstiprināts. Tas būs atkarīgs gan no tā, kā tiks saņemtas rakšanas atļaujas, gan arī no tā, kā šie visi darbi tiks saskaņoti ar citiem projektiem Liepājas ielās, kur arī notiek dažādas citas rekonstrukcijas. Piemēram, „Liepājas ūdens” projekts saskrienas ar jaunās tramvaja līnijas projektu, „mums jāzina, kur mums jāiet pa priekšu, kur reizē ar citiem”, teic S. Dejus.

(…)

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 18. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Ceļu kaijām!

Rubrika: Situācija

 

Tramvajs Lielajā ielā pēkšņi sāk zvanīt un strauji samazina gaitu. Pasažieri satraukti cenšas saprast, kas noticis, snaikstās cits citam pār plecu, bet nekā tāda uz ielas nav. Ne nevērīgu gājēju, ne automašīnu uz sliedēm. Līdz priekšā stāvošie pamana, ka tramvaja ceļu šķērso sudrabkaija. Lēni, cienīgi, bez jebkāda lieka satraukuma. Un knābī nes kaut ko pamatīgu – vai nu pusdienām, vai ligzdas labiekārtošanai.

 

Dina Belta

 

 

2012. gada 18. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Iebraucu no ārzemēm paciemoties Liepājā, un mani nepatīkami pārsteidza tramvajs. Piebraucis pie stacijas, vagona vadītājs smaidīgs un risina savas personīgās problēmas pa telefonu. Tā kā apsēdos netālu no kabīnes, tad līdz Dienvidrietumu rajona galam biju spiesta tās klausīties. Sēžu un skatos, arī pretimbraucošajiem tramvaju vadītājiem rokās telefoni, un visi runā. Bet mēs, ārzemnieki, arī strādājam garas stundas un nedrīkstam runāt pa telefonu, drīkstam to darīt tikai darba pārtraukumā.

 

 

2012. gada 19. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Pēc avīzes raksta „Iela, pie kuras jāpierod”, nolēmu aiziet to apskatīt. Tas, ko tur ieraudzīju, manī radīja dziļu neizpratni. Kā arhitektiem varēja ienākt prātā darīt visu, lai visvecākais pilsētas vēsturiskais ielas posms zaudētu savu pirmatnējo izskatu un šarmu? Tā jau ir apmātība – visu kultūrvēsturisko mantojumu modernizēt un pārveidot, jo kultūrvēsturiskais mantojums jānodod no paaudzes paaudzē un jāsaglabā. Apgalvojums, ka iela noklāta ar jaunu vēsturisko bruģa segumu, neatbilst patiesībai. Pelēcīgais, neaptēsto laukakmeņu bruģis ir iznīcināts, tagad noklāts ar kaltiem bruģakmeņiem un flīzēm, kādi 17. gadsimta sākumā nevarēja būt. Tā vietā, lai saglabātu senatnes laikam raksturīgo šauro ieliņu ar šaurajām ietvēm, ietves iznīcinātas, tām uzbūvējot virsū ļoti nesimpātiskus un vēsturiski neiederīgus laternu stabus, kas izgatavoti no tramvaja elektrolīnijas stabiem. Tad nu, rādot tūristiem Jāņa ielu, varēs stāstīt, cik gudri un apsviedīgi bijuši mūsu bāleliņi jau 17. gadsimtenī, no tramvaja līnijas pāri palikušajiem stabiem izgatavojot laternu stabus Jāņa ielai. Nekādi nevaru piekrist Rāķa kunga apgalvojumam, ka Jāņa iela sevī saglabā Liepāju, kāda tā bija 16. gs. beigās un 17. gs. sākumā, tāpēc iesaku atšķirt Sānes-Alksnes 1991. gadā izdotās brošūras „Ceļvedis Liepājas arhitektūrā” 33. lappusi un apskatīties, kāda tad īsti bijusi Jāņa iela senatnē.

 

 

2012. gada 20. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Sportisko metalurgu artava tīrākai videi

 

Lai arī Latvijā Lielā talka norisināsies sestdien, 21. aprīlī, Liepājā pirmie talcinieki naski pastrādāja jau vakar, kad tramvaja līnijas dienvidu galapunkta apkārtni sakopa sporta kluba „Liepājas metalurgs” sportisti, treneri un darbinieki.

Drazu guvums talciniekiem ievērojami atšķīrās. Piemēram, „Metalurga” hokeja direktors Mihails Vasiļonoks no krūmājiem atgriezās ar pamatīgi piebāztu maisu, bet viņa dēls, hokeja komandas menedžeris Dmitrijs Vasiļonoks devās nodot, lai arī pasmagu, bet pustukšu maisu. Uz aizrādījumu, ka tēvs ir bijis čaklāks, Dima atbildēja, ka viņam toties šis ir jau trešais smagais maiss. Aktīvs gružu lasītājs bija arī „Liepājas metalurga” preses sekretārs Harvejs Rudzītis, nosvīdis pēc strādāšanas bija metalurgu futbola komandas galvenais treneris Vladimirs Osipovs. Ar pamatīgiem maisiem no krūmājiem atgriezās futbola komandā spēlējošie liepājnieki, ļoti aktīvi un ražīgi gružu lasītāji bija kluba hokejisti, kas uz talku savācās negaidīti kuplā skaitā; lai arī hokeja komandai rit divu nedēļu atvaļinājums pirms sezonas pēdējās treniņnometnes.

Daļa sportistu gan, šķiet, šo dienu vairāk izmantoja pabūšanai tuvāk dabai, turklāt līdzi bija paņēmuši savas dzīvesbiedres un atvases. Pasākumu mazliet ģimeniskāku padarīja arī tas, ka pēc talkas bija paredzēta kopīga desiņu cepšana.

Talku metalurgi rīkoja jau ceturtdien tādēļ, ka sestdien futbolisti dosies uz virslīgas spēli Daugavpilī.

„Liepājas metalurga” futbola komandas kapteinis Toms Tamošausks uz aizrādījumu, ka viņa gružu maiss izskatās gandrīz tukšs, atbildēja, ka viņi ir atvesti uz tīru mežiņu, kur gružu ir maz. Turklāt viņš kā komandas kapteinis ejot visiem no muguras un vācot tos gružus, kas ir palikuši pāri. „Galvenais nav savāktais gružu daudzums, bet lai būtu tīra daba, ar savu piemēru jārāda, ka pret dabu nedrīkst izturēties necienīgi. Zeme mūs baro, jārūpējas, lai tā būtu tīra.” Jautāts par to, vai arī Lietuvā tāpat kā Latvijā talkošana ir kļuvusi par populāru tautas kustību, Toms atbildēja apstiprinoši, stāstot, ka talkošana iesaistās daudzas organizācijas, kas dabu kopj gan individuāli, gan kolektīvi.

(…)

 

Andris Sudmalis

 

„Liepājas metalurga” futbolistiem talkā palīdzēja viņu tuvinieki – priekšplānā komandas kapteinis Toms Tamošausks ar savu meitiņu Estelu, bet Valērijam Afanasjevam asistēja viņa dzīvesbiedre Kristīna un meita Valērija.

 

 

2012. gada 23. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Plecu pie pleca Lielajā talkā

 

(…)

Kopumā Liepājā Lielās talkas dienā skolu apkārtnes sakopšanā iesaistījās 12 izglītības iestāžu skolēni, pedagogi, darbinieki un arī bērnu vecāki, informēja Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes metodiķe Aelita Antonova. (..) Liepājas 12. vidusskolas skolēni sakopa teritoriju no tramvaja galapunkta līdz Pērkones kanālam.

(…)

 

 

2012. gada 25. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Lūdzu zebru!

Uzmanību, 1200 bērnu!

Rubrika: Skatiens

 

Pietiek būt pārsteigtai par to, ka pie skolas nav pārejas. Ir beidzot jāuzraksta, nolēmu pēc pagājušās piektdienas ziņas, ka pie Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas 2003. gadā dzimusi meitene cietusi negadījumā – auto uzbraucis bērnam, pēc citām ziņām, skolniece uzskrējusi mašīnai.

Kopš 1. septembra katru darbdienas rītu pirms pulksten astoņiem, esot ar pirmklasnieci pie skolas, vēroju bērnu un automašīnu drūzmu un straumi, kad no tramvaja izbirst skolēnu bariņš. Satiksmes organizācija ir ļoti nosacīta situācijā, kad Rīgas un 1905. gada ielas krustojumu ik sekundi šķērso bērni, vecāki, vecvecāki. Ik brīdi pie skolas piestāj automašīnas ar tēviem, mammām un atvestajām atvasēm. Tādā burzmā pamanīt drošu bridi, lai pārietu ielu, nemaz nav viegli ne bērnam, ne pieaugušajam, ne gājējam, ne šoferim.

Esmu redzējusi, kā pēkšņi ielai pāri metas mazas meitenes, kuras, ieraugot draudzenes ielas pretējā pusē, aizmirst jebkādu piesardzību. Tikai šoferu reakcija un labas bremzes paglāba no nelaimes mūsu acu priekšā – tādā brīdī pieaugušo uzmanības saucieni būtu bezjēdzīgi, jo bērns jau ir ielas vidū mašīnas priekšā. Protams, bērnu neapdomība nav attaisnojama, bet ir jāņem vērā, ka tie vēl aizvien ir mazi bērni, kuriem septiņu gadu vecumā nebūs pieauguša cilvēka prātīguma.

Nekādi nesaprotu, kāpēc šajā krustojumā gājēju pārejas nav. Tā nav iezīmēta vispār. Rīgas ielā nav arī zīmes „Uzmanību, bērni!”. Lai gan šajā vietā varētu būt liels uzraksts pāri visai ielai – „Uzmanību, 1200 bērnu!”. Jo šī ir lielākā Liepājas skola, kurā ir 115 pirmklasnieku vien. Zīme „Uzmanību, bērni!” ieraugāma, no Rīgas ielas iegriežoties 1905. gada šķērsielā, pie pašas skolas. Manuprāt, tajā vietā šis brīdinājums ir tikai formāls, jo tur jau bērni ir visapkārt – gan priekšā, gan aiz muguras, gan pa labi, gan pa kreisi. Iezīmēta pāreja noteikti palīdzētu plūsmu organizēt, palīdzētu būt uzmanīgākiem gan autovadītājiem, gan bērniem.

Tiešām, esmu ļoti pateicīga Liepājas domes Izpilddirekcijai par ļoti veikli ierīkoto gājēju pāreju Tirgus un Jelgavas ielas stūri – pēc zvana izpilddirektoram Edgaram Rātam. Bet ar to vien nepietiek. Es lūdzu – izstaigājiet skolu apkārtni agrā rīta stundā. Piemēram, tā pati Rīgas iela. Krustojumā ar Jelgavas ielu ir ierīkota pāreja Annas tirgus laukuma pusē: paldies, labi! Bet otrajā, Olimpiskā centra pusē, pārejas zīmes nav, zebras arī nav. Gan bērni, gan pieaugušie Rīgas ielai iet pāri tāpat, gan krustojumā, gan kvartāla vidū. Ja pārejas būtu iezīmētas, vairāk cilvēku ietu tur, kur tas ir pareizi. Savukārt pēc pieredzes varu apgalvot, ka iezīmēto pāreju krustojuma otrā pusē pāri Rīgas ielai autovadītāji mēdz nerespektēt. Nezinu, vai tādēļ, ka pārejas zīmi uzskata par slikti redzamu, vai arī tāpēc, ka bruģī nav balto zebras svītru?

Tālāk – Rīgas un Tirgus ielas stūris. Pārejas nav vispār. Kopš Tirgus iela atjaunota, satiksme pa to ir daudz intensīvāka. Šogad pabeigs Zirņu ielas projektu, un auto plūsma šeit būs vēl aktīvāka. Jau tagad krustojumam pāri tikt nav vienkārši, it īpaši pašlaik, kad Rīgas un Tirgus ielu izmanto, lai apbrauktu apkārt Raiņa ielai, kamēr pārbūvē Jelgavas un Raiņa ielas krustojumu.

Man vienalga, ko teiks joņotāji, steidzīgie braucēji, kurus traucē katrs luksofors un katra zebra. Ir taču teiciens: lēnāk brauksi, tālāk tiksi. Par viņu steigu man daudz svarīgāk ir tas, lai bērnu ceļš uz skolu un uz mājām būtu drošs.

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 26. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Amatpersonas atbild

 

Pilsētas galvas kungs, vēlamies, lai tieši jūs atbildētu ar avīzes starpniecību: kāpēc pilsētā likvidēti maršrutnieki? Jums ir jāzina, ka jūsu vēlētāji mokās, lai nokļūtu līdz pilsētas Reģionālajai slimnīcai. Rīgā un citās pilsētās maršrutnieki taču kursē. Kas tad īsti ir saimnieks pilsētā – jūs vai Šķēle? Iedzīvotāji balsoja par jums, ticēja jums, Seska kungs, bet jūs tādā veidā „pateicaties” saviem vēlētājiem.

 

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks:

– Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas līdzšinējā kārtība bija spēkā līdz 2011. gada beigām. Kopš šā gada sākuma Latvijā stājās spēkā Eiropas Savienības vienotās kārtības direktīvas, kas nozīmē konkursa izsludināšanu uz pasažieru pārvadājumu visiem veidiem, ieskaitot mazas ietilpības autobusus. Līdzšinējā kārtība, kad sabiedriskos pārvadājumus Liepājā nodrošināja trīs transporta veidi – tramvajs, autobuss un tā saucamie mikriņi, – atbilstošiem nosacījumiem bija jāmaina.

Liepājas pilsētas pašvaldība pasažieru pārvadājumu organizēšanai ir izveidojusi savu aģentūru „Liepājas Sabiedriskais transports”, kas arī turpmāk veiks sabiedriskā transporta sistēmas uzlabojumus, pirmkārt, iedzīvotāju interesēs, un tā pakāpeniski strādā pie ērtas un iespējami veiksmīgas sabiedriskā transporta sistēmas izveides.

Pašlaik uz Liepājas Reģionālo slimnīcu (un atpakaļ) iespējams nokļūt ar 6. un 9, maršruta autobusiem. 6. maršrutā notiek 96 reisi dienā no pulksten 7 līdz 19 mainīgā grafikā ik pēc 7 – 15 minūtēm. Autobusi 9. maršrutā kursē 37 reizes dienā no pulksten 7 līdz 19 mainīgā grafikā ik pēc 10 – 40 minūtēm. Autobusi 9. maršrutā kursē 37 reizes dienā no pulksten 7 līdz 19 mainīgā grafikā ik pēc 10 – 40 minūtēm.

Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras darbinieki vairākkārt ir tikušies ar Reģionālās slimnīcas vadītājiem un pārrunājuši nepieciešamās sabiedriskā transporta kustības sarakstu korekcijas un pieskaņošanu slimnīcas darbinieku un apmeklētāju vajadzībām. Pašlaik Reģionālajā slimnīcā norisinās apjomīgi būvdarbi un remontdarbi. Projektā ir paredzēta sabiedriskā transporta pieturvietas ierīkošana pie slimnīcas ieejas, tas uzlabos pasažieru ērtības. Tiek apspriests arī jautājums par ekspreša reisiem uz slimnīcu dažādos laikos. Pašlaik apzina optimālo maršrutu un vēlamās pieturvietas.

Vienlaikus domājam arī par piedāvājuma un reisu skaita paplašināšanu. Piemēram, jau pēc nepilna gada Ezerkrasta dzīvojamais rajons tiks nodrošināts ar tramvaja satiksmi.

Lai iesniegtu savus priekšlikumus par sabiedriskā transporta kustības sarakstiem vai maršrutiem, ir jāaizpilda veidlapa, ko var atrast aģentūras mājaslapā vai saņemt aģentūrā – Jūrmalas ielā 23.

 

 

2012. gada 27. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Rīt autobusiem darbadiena

 

Tā kā sestdiena, 28. aprīlis, Latvijā būs darbdiena, bet pirmdiena, 30. aprīlis, – brīvdiena, šajās dienās noteiktas arī izmaiņas pilsētas autobusu satiksmē, paziņoja Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis.

Liepājas pilsētas maršrutos sestdien autobusi kursēs pēc darbdienu grafika, bet pirmdien – pēc brīvdienu grafika. Tomēr abās šajās dienās pasažieri varēs izmantot gan darbdienu mēnešbiļetes, gan „Dienas vidus” mēneša abonementa biļetes.

Pirmdien, 30. aprīlī, tomēr kursēs arī daži reisi pēc darbdienas grafika, izpildot „Liepājas metalurga” arodbiedrības lūgumu: šajā dienā būs papildu reisi maršrutā 5s (no M. Ķempes ielas līdz pieturai „Metalurga caurlaide”) pulksten 6.00, 6.20 un 7.05, un 6s maršrutā (no Priekules ielas līdz pieturai „Metalurga caurlaide”) pulksten 6.25.

1. un 4. maijā, oficiālajās svētku dienās, sabiedriskais transports Liepājā kursēs pēc brīvdienu grafika. Plašāku informāciju par maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem, cenām un citiem jaunumiem var saņemt aģentūras mājaslapā http://www.liepajastransports.lv vai pa tālr. 63428744.

Toties tramvaja satiksmē samainītajās brīvdienās nekas nemainīsies, jo Liepājas tramvajam sestdienu grafiks ir tieši tāds pats kā darbdienās, atšķiras tikai svētdienu un svētku dienu grafiks, skaidroja SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks.

 

 

2012. gada 28. aprīlī „Kurzemes Vārds”

Aprīļa dūmi virs pavasara

Rubrika: Skatiens

 

(…)

Bez pavasarīgi sadzīviskajām lietām aprīlī uzmanību saistīja sabiedriski nozīmīgās. Interesanti, ka pēdējā laikā katru no Liepājas gadsimta projektiem pavada lielākas vai mazākas šaubu ēnas. Varētu jau nepievērst uzmanību dažāda veida baumām, teiksim, jaunās tramvaja līnijas celtniecības darbu sakarībā, kur, dzird runājam, nozares pazinēju vidū pat esot slēgtas neformālas derības, cik reižu tikšot pagarināti darbu pabeigšanas termiņi. Un var jau būt, ka šī un daudz skarbākas baumas ir tikai konkurentu apzināti peldinātas preses pīles no sāpes par netikšanu pie projekta vai arī stratēģijas būvēšana tuvās nākotnes darbībām. Vienlaikus nevar noliegt, ka Liepājas ceļu lielajos būvdarbos ik pa laikam gadās pa pārpratumam, kas dod labvēlīgu augsni šim dažādu versiju darināšanas ugunskuram. Nav arī grūti prognozēt, ka versiju skaits šogad būs lielāks, jo tautas kalpi un cilvēki, kas pretendē uz viņu posteņiem, jau sāk domāt par nākamo gadu, kad būs pašvaldības vēlēšanas.

(…)

 

Edgars Lūsēns

 

 

2012. gada 7. maijā „Kurzemes Vārds”

Grafīti ķēpātājus aicina padoties

Rubrika: Jaunumi un notikumi

 

SIA „Liepājas tramvajs” administrācija aicina grafīti zīmējumu autorus, kuri naktī slepus apķēpāja tramvaja vagonus, pieteikties labprātīgi, lai vienotos par zaudējumu atlīdzināšanu. Tā ir vienīgā iespēja viņiem izvairīties no kriminālsoda, uzsver uzņēmuma valdes loceklis Aigars Puks.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldēs vecākā speciāliste Signe Šteinberga informēja, ka 1. maija naktī SIA „Liepājas tramvajs” teritorijā ir sabojāts tramvaja vagona sāns, aptuveni 50 kvadrātmetru platībā to apķēpājot ar pseidomākslas – grafīti – zīmējumiem. Uzņēmumam nodarīti zaudējumi 1200 latu apmērā, tādēļ ir uzsākts kriminālprocess.

Ir skaidrs, ka veiklie zeļļi šai operācijai bija rūpīgi gatavojušies, jo pāri žogam uzņēmuma teritorijā nevar iekļūt dzeloņdrāšu dēļ. Tāpēc viņi atraduši citu veidu, kā piekļūt vagoniem, kas novietoti uz sliedēm vecajā Baseina ielas posmā.

Taču izrādās, ka slepenos pseidomāksliniekus un viņu varoņdarbu ir fiksējušas videonovērošanas kameras, tāpēc vainīgo atrašana esot tikai laika jautājums.

„Es pieļauju, ka vaininieki nav aizdomājušies līdz tam, kādas sekas var būt šādai patvaļīgai darbībai. Būtu skumji, ka tādējādi kāds sabojātu visu savu atlikušo dzīvi,” situāciju komentēja A. Puks. „Tas, ka vaininiekus atradīs, ir nenovēršami. Es gribu dot iespēju izvairīties no kriminālas sodāmības, tāpēc aicinu būt saprātīgiem un pieteikties pašiem, lai mēs varētu atrast risinājumu, kā nodarīto vērst par labu.”

Par tikšanās laiku var vienoties, zvanot pa tālruni 634 24536.

 

Viktors Ulberts

 

Paraksts foto: Apķēpātā tramvaja sāns tagad ir raibs kā bērnu karuselis.

 

 

2012. gada 7. maijā „Kurzemes Vārds”

Atlaides mēnešbiļetēm

 

 

2012. gada 8. maijā „Kurzemes Vārds”

Gaisma nāk

Pārbūvētajās ielās būs viegli iet arī aizvērtām acīm

Rubrika: Pilsētvide

 

(…)

Dzelzceļnieku iela tiks pie jauna apgaismojuma, brauktuves, ietves, veloceliņš, lietusūdens kanalizācijas un sadzīves kanalizācijas. Reizē arī SIA „Liepājas ūdens” būvē jaunu ūdensvadu, bet „Liepājas tramvajs” sakārto sliedes. Ielai jābūt gatavai 2. septembrī.

(…)

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 8. maijā „Kurzemes Vārds”

Ir uzsāktas pārbaudes

 

Uzņēmuma „Liepājas enerģija” speciālisti uzsākuši pilsētas siltumtīklu kārtējās starpsezonas hidrauliskās pārbaudes. Šis process tagad kļuvis nedaudz vieglāks, jo liela daļa maģistrālo cauruļvadu ir tikko nomainīta. Tāpēc paredzēts pārbaudīt galvenokārt atsevišķus iekškvartālu tīklus. Ar informāciju par konkrētiem objektiem siltumenerģētiķi iepazīstinās attiecīgos apsaimniekotājus desmit dienas pirms darbu sākšanas, lai tie laikus varētu apziņot iedzīvotājus. Siltuma piegādi pārtrauks tikai uz divām, trim dienām, izņemot gadījumus, kad tīklos konstatēs bojājumus. Veselu lielu rajonu varētu atvienot tikai darbu dēļ maģistrālajā trasē sakarā ar tramvaja sliežu ceļa ierīkošanu Ezerkrastā, tomēr tas nebūs ātrāk par vasaras vidu.

 

 

2012. gada 9. maijā „Kurzemes Vārds”

Zem katras plāksnes sāp

Rubrika: Aktuāls viedoklis

 

Vakar bija Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Kāpēc ir svarīgi upurus pieminēt?

 

Mūsu meklēšanas vienība visā Latvijā nodarbojas ar pazudušo karavīru meklēšanu. Nesen arī Liepājā, netālu no tramvaja depo, pēc aculiecinieku nostāstiem meklējām vācu karavīru (tie it kā aprakti pēc vācu kapitulācijas) mirstīgās atliekas. Neatradām, bet mēs Liepājā vēl atgriezīsimies.

(…)

 

Tālis Ešmits, meklēšanas vienības leģenda vadītājs, Brāļu kapu komitejas valdes loceklis.

 

 

2012. gada 14. maijā „Kurzemes Vārds”

Izaicinājums

Rubrika: Skatiens

 

Pašvaldības policija organizēja pasākumus mācību iestādēs, kuros bērniem saprotamā un draudzīgā valodā skaidroja nekustamo īpašumu apzīmēšanas postu, kā arī brīdināja, ka tā nav vis vienkārša ķeburu zīmēšana savā kladē, bet gan par to var piemērot kriminālatbildību.

Savdabīgu atbildi mūsu jaunā un daudzsološā, brīvajā Latvijā un bez padomju sliktās propagandas ietekmes augošā jaunatne pasniedza jau pēc nedēļas. Kāds pa nakti ielīda „Liepājas tramvaja” teritorijā un sviedriem vaigā nopūlējās, lai apķēpātu veselu tramvaja vagonu. Cita lieta, ka to nevar paveikt piecās minūtēs, tādēļ šim pašvaldības uzņēmumam vajadzētu izvērtēt, ko sargi naktīs patiesībā dara. Taču skaidrs ir tas, ka šis bija apzināts izlēciens, lai acīmredzot celtu savu prestižu domubiedru vidū. Un, protams, izaicinātu sabiedrību. Sak, mēs esam nenotverami un darīsim, kā gribēsim! Uz uzņēmuma direktora aicinājumu ļaundariem labprātīgi pieteikties, cik zināms, arī neviens nav atsaucies.

Acīmredzot tā saucamo grafīti pseidomākslinieku apetīte aug. Nesen, kad braucu pa Pulvera ielu, pamanīju, ka viņi jau ķērušies klāt arī dzelzceļa cisternām, kas tur novietotas. Jautājums: kam vēl viņi gribēs tikt klāt? Kas vēl viņiem jāizdara, lai varas iestādes beidzot saprastu, ka šī ķēpāšana, lai arī klusa, mierīga, bez liela skandāla un asinīm, arī ir tāds pats noziegums kā jebkurš cits? Nav atšķirības, vai laupītājs uz ielas atņem 500 latu, vai kādam cilvēkam nepilngadīgo bezkauņu dēļ tikpat liela nauda jātērē mājas fasādes atjaunošanai. Zaudējumi ir tik un tā.

Esmu redzējis grafīti zīmējumus Vācijas, Itālijas, Anglijas ielās. Tā ir izplatīta parādība. Taču Rietumeiropā grafīti sazīmēti nomaļās vietās un tuneļos. Es nekur tādus ķēpājumus nemanīju uz svaigi krāsotu māju sienām. Bet mūsu zelta jaunatnei tieši tās ir kā tāfeles.

Tādēļ, manuprāt, pietiek auklēties ar šiem destruktīvajiem pusaudžiem, ja jau viņus pie prāta nespēj vest nedz vecāki, nedz pedagogi, nedz policistu vizītes. Ir beidzot nopietni jāķeras klāt tiem, kas šādu pseidomākslu kultivē. Esmu pārliecināts, ka pietiktu ar dažām paraugprāvām ar milzu kompensācijām un varbūt pat nelielu cietumsodu, lai dažs labs sāktu apdomāt, vai ir vērts smērēt pirkstus. Jaunības maksimālisma uzturētais revolucionārais adrenalīns nesniegs nekādu baudu, ja pēc nakts ķēpāšanas reidiem sekos vazāšanās pa policijas iecirkņiem, tiesām, piespiedu darbiem. Kad šonedēļ vienu šādu ķēpausi policija noķēra, tam vairs no bravūras nebija ne miņas – viņš no policijas baidījās vairāk nekā miroņiem, tādēļ slēpās kapos. Nešaubos, ka iespējams izķert vēl daudzus. Viņi noziegumu vietā mēdz atstāt savus autogrāfus, vajag tikai, lai kāds tos atpazītu. Tāpat var pavērot, kur pusaudži lielākos daudzumos pērk krāsu aerosolus. Un pavedieni būs rokā. Citādi: jebkurš izmeklētājs pateiks, ka nesodīts noziegums veicina nākamo un vēl vērienīgāku.

Citāts: „Pietiek auklēties ar šiem destruktīvajiem pusaudžiem.”

 

Viktors Ulberts

 

 

2012. gada 16. maijā „Kurzemes Vārds”

Šajā dienā 16. maijā

 

1881 gadā Vācijā netālu no Berlīnes pirmo reizi ka transportlīdzeklis sāka kursēt elektriskais tramvajs.

 

 

2012. gada 17. maijā „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Dzīvoju M. Ķempes ielas galā. Tur zāģē daudz koku vietā, kur paredzēta tramvaja līnija. Vai Pukam nav sirds krūtīs? Tagad zvirbulīši baro savus zvirbulēnus. Kokus vajadzēja izcirst ziemā, kad putniem nebija ligzdu.

 

 

2012. gada 17. maijā „Kurzemes Vārds”

Gandrīz viss dzīvei nepieciešamais jeb

Garā pastaiga pa M. Ķempes ielu

 

10. maija rīts M. Ķempes ielas galā pie ezera nebija vis tāds kā agrāk. Tur rūca un dunēja. Kāda ierīce lauza, drupināja un smagās automašīnas piekabē bēra asfalta gabalus. Sākusies ielas pārbūve, jo drīz vien pa to brauks arī tramvajs. Kāda ir M. Ķempes ielas ikdiena lielo pārmaiņu priekšvakarā? Lai to noskaidrotu, jādodas pastaigā visas ielas garumā.

 

Trepes biznesam

 

Pirms gadiem piecdesmit šajā pilsētas rajonā vēl atradās mazdārziņi un stāvēja pa retai privātmājai. Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā jau bija uzceltas vairākas tā saucamās jaunās jeb piecstāvu paneļa mājas. Atbilstoši padomju laika likumiem un tikumiem pavisam jaunā iela (tāpat kā netālu esošā Tukuma iela) tika projektēta nesalīdzināmi plašāka nekā Liepājas vecās apbūves ielas. Labi vien ir, jo citādi tramvajam nebūtu vietas!

Māja ar numuru 2 bija viena no pašām pirmajām, kuru uzcēla. Tagad tajā ir ne tikai dzīvokļi, bet arī zobārstniecības kabinets „AB dentāls”. M. Ķempes iela īpaši raksturīga ar to, ka, šķiet, vai katrā mājā pirmajā stāvā pēc dzīvokļu pārprojektēšanas ir iekārtota kāda tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vieta. Tas nebija celtnieku darba plānos, kad namus vēl tikai cēla, bet, sākoties un attīstoties tirgus ekonomikai, uzņēmīgi cilvēki ķērās pie pārbūves. Pirmā stāva dzīvokļu ārsienās salika durvis un uzbūvēja pie tām trepes. Sanāca mazi veikaliņi un telpas biznesam. Lielākā dala no šīm vietām joprojām spītīgi līdz pat šodienai vēl turas, bet izdzīvošanas režīmā.

Zobārstniecības kabinetam „AB dentāls” gan klientu netrūkst. Administratore Rudīte Meiere stāstīja, ka uz kabinetu zobus ārstēt nākot ne tikai mikrorajona iedzīvotāji, bet braucot arī lauku iedzīvotāji. Vieta esot ļoti izdevīga, jo, ko tur liegties, tuvumā nav neviena cita zobārstniecības kabineta. M. Ķempes ielu R. Meiere raksturoja kā darbīgu un skaļu. Pa to taču brauc ļoti daudzi pilsētas maršruta autobusi, lai nokļūtu galapunktā, kas pašā ielas galā. Jauki esot tas, ka, laikam ejot, iepazīti vairāku netālu esošo veikaliņu saimnieki un ir sajūta kā draudzīgā ciemā, kur visi cits citu pazīst. Bet slikti, ka līdz ar apkārtnē tik iecienītā tirgus „Rāmava” ēkas pārdošanu zudusi iespēja paēst kafejnīcā. Tuvumā vairs neesot nevienas ēdināšanas vietas. Varbūt kādam te sanāktu labs bizness?

Gabaliņu tālāk ir zaļš kiosks, pie kura rosās Renalda Gipsle. Ne pirmo gadu viņa šeit vasarās tirgo podiņos izaudzētas puķes. Nu mēģināšot piedāvāt arī grieztos ziedus. Jā, cilvēki puķes pērk. Dārziem, nešanai uz kapiem. Parunāties pienākusi Silvija Mateviča, kura dzīvo M. Ķempes ielā. Pirms gadiem pārdevusi savu mājiņu un nopirkusi te dzīvokli. Kaimiņos, kā jau daudzdzīvokļu mājā, dzīvojot dažādu tautību ļaudis. Latvieši, krievi, lietuvieši un citi. Matevičas kundze uztraucas, vai, tramvaja līniju būvējot, netikšot iznīcināts skaistais ozols, kurš aug netālu no 2. mājas.

 

Atvērtas vietas, slēgtas vietas

 

Blakus ziedu kioskam atrodas lombards, kurā mantu maz un interesenta neviena. Frizētavas „Elsa” frizierītei nemaz nav laika parunāties. Klientei nupat izmazgāti mati un jāsāk griezt. Turpat arī iekārtota vieta solārijam. Piecstāvu mājā ar numuru 8 seši pirmā stāvā dzīvokļi pārveidoti par tirdzniecības vietām. Divas no tām tukšas un slēgtas. Veikaliņā, kur pārdod zeķes un apģērbus, pārdevēja noskaņota pesimistiski. Paejot dienas, kad neviens neko nenopērk. Cilvēki ienāk, paskatās un iet prom. Neesot naudas, lai arī mazajos veikalos precēm cenas mēdz būt pat zemākas nekā lielveikalos. Blakus bērniem domāto preču veikals „Reguls”. Pārdevēja Agrita pati esot šā mikrorajona iedzīvotāja un atceroties, ka astoņdesmito gadu sākumā M. Ķempes iela līdz ezeram vēl nebija apbūvēta. Autobusu gala pietura atradusies netālu no Ugāles ielas. „Lai tik ceļ to tramvaja līniju!” viņa saka. „Tad jau labāk šeit, kur cilvēki dzīvo, nevis uz kapiem.”

Tālāk, uz priekšu ejot, ir gan zoopreču un kancelejas preču veikali, gan arī gaļas bodīte. Netālu no tās satieku Zentu Eihenu, kura iznākusi pastaigāties un esot M. Ķempes ielas 2. mājas iemītniece. Tātad viena no pirmajām ielas iedzīvotājām. Pat vairs nespējot atcerēties, kurš gads tas bijis, kad viņai kā Liepājas Rajona izpildkomitejas darbiniecei piešķirts dzīvoklis. Pirmajos gados netālu no mājas viņai tāpat kā citiem iedzīvotājiem bijis savs dārziņš, bet, kad sākās mikrorajona intensīva apbūve, no dārziem vajadzēja atvadīties. Šī esot laba vieta dzīvošanai. Ezers, kanāls netālu, koki un svaigs gaiss. Nekur citur Liepājā sevi dzīvojam nevarot iedomāties.

 

Pat tirgus šeit ir!

 

Gandrīz M. Ķempes ielas pašā vidusposmā māju pāra numuru pusē ir teritorija nelielam tirdziņam. Uz turieni atvests lauku piens, redīsi, salāti, kartupeļi un citi dārzeņi. Cenas noteikti nav dārgākas kā centrā. Tirgus teritorijā arī pudeļu pieņemšanas punkts un šūšanas darbnīca. Uzrunātās trīs pārdevējas Emīlija, Aina Birzniece un Austra Treikane stāsta, ka nekāds apskaužamais bizness te viss nesanākot, ar katru gadu esot aizvien grūtāk. Lielākā daļa pircēju ir rajonā dzīvojošie pensionāri. „Kur tie cilvēki palikuši?” sievas spriež un pašas atbild: „Būs aizbraukuši.”

Uz ezera pusi pie 14. mājas sastājušies kādi pieci autobusi. Otrpus ielai arī. Tā kā M. Ķempes ielas galā sākusies pārbūve, autobusi brauc tikai līdz Reiņu meža ielai un tur arī apgriežas. Šajā vietā nepāra numuru pusē interesanta izskata nams. Tā logos uzraksti „Dzīvnieku aizsardzības biedrība „Nursa” un „Latvijas kinoloģijas klubs „Ako””. Norādīti arī tālruņa numuri. Kad ieeju veterinār-ārstes Anitas Reinholces klīnikā, pie viņas tālruņa stāv un ļoti dusmīgi runā kāda pensionāre. Vecā sieviete kādai domes amatpersonai jautā, ko lai dara ar pamestajiem trim kaķēniem zem viņas mājas lodžijas. Nevienam par tiem neesot intereses. Vai lai tos slīcinot nost? Esot jau agrāk tā darījusi... Zinot kādu „netālu dzīvojošu veceni”, kura tos klaiņojošos kaķus ēdinot, un, kad tiem sadzimst bērni, tad kaķēnus aiznesot un izmētājot zem tuvējo māju logiem. Lai tie dzīvo, kā prot. Tikmēr A. Reinholce runājas ar jaunu sievieti, kura uz klīniku atnesusi savu kaķi. Tam, izrādās, urīnvadā akmeņi, būs jāliek katetrs. Dakterei pavisam nav laika sarunai, bet M. Ķempes iela, viņasprāt, noteikti esot viena no darbīgākajām un dzīvākajām apkārtnes ielām.

 

Kleitas, bārs un ābele

 

Ceļš ved atpakaļ uz Ganību ielas pusi. Sieviešu apģērbu veikala „Rem Russo” pārdevēja Oksana Kalniņa laipni un runīgi sagaida katru ienācēju. Kleitu veikalā esot ļoti daudz – vairāk nekā simt dažādu modeļu! Pats veikals še dzīvojot jau divpadsmito gadu. „Ir jādzīvo!” viņa moži saka.

Kas vēl M. Ķempes ielā atrodams? Ir bērnu mācību centrs „Pienenīte”, veļas mazgātava „Fix”, atslēgu izgatavošanas un sadzīves tehnikas labošanas darbnīca. Ir pat veikals – bārs ar nosaukumu „Tobago”, un blakus logā uzraksts „Kaljana bārs”. Pie ārdurvīm uzraksts, ka šī vieta atvērta līdz 2 naktī.

Par to, ka šeit tiešām reiz bijuši dārzi, liecina pie 7. mājas augošā ābele. Kas bijis, pagājis. Nu cita dzīves kārtība. Vēl šajā ielas pusē ir vairāki lietoto apģērbu veikali, kiosks, autoskola, celtniecības materiālu tirgotava, aptieka, veikals „Lauku labumi” un bijušā tirgus „Rāmava” vietā Liepājā vienīgais veikals „Iki”.

 

Daiga Lutere

 

 

2012. gada 23. maijā „Kurzemes Vārds”

„Liepājas Autobusu parks finansiāli – ļoti stabils”

Lielākā peļņa pērn – no meitasuzņēmuma

Rubrika: Bizness

 

Akciju sabiedrība „Liepājas Autobusu parks” pērn strādājusi ar vairāk nekā 500 tūkstošu latu tīro peļņu, šādus 2011. gada rezultātus apstiprinājusi Kurzemē lielākā pasažieru pārvadāšanas uzņēmuma akcionāru sapulce.

„Gads nav bijis ne spīdošs, ne arī ļoti slikts,” secina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Ārbergs, kurš šajā amatā pavadījis vēl tikai pusgadu.

Peļņu nolemts ieguldīt attīstībā – autobusu parka atjaunošanā. „Finansiālā situācija mums ir ļoti stabila, jo arī iepriekš uzņēmumā ir domāts par attīstību,” teic M. Ārbergs.

 

Peļņa – grāmatvediski

 

Lielākā daļa peļņas iegūta, akciju sabiedrībai ieguldot nekustamo īpašumu meitasuzņēmumā SIA „LAP Serviss”, – 428,7 tūkstoši latu, bet peļņa no pasažieru pārvadājumiem un no pārējās saimnieciskās darbības ir 189,8 tūkstoši latu – šie skaitļi minēti pirms nodokļu nomaksas.

„Galvenokārt nopelnīts, izveidojot meitasuzņēmumu grāmatvediski tur parādās peļņa, bet taustāms rezultāts tas nav,” komentē M. Ārbergs. „Tomēr dibināt šādu uzņēmumu bija pareizs solis. Nākamgad apritēs 30 gadu, kopš Autobusu parks atrodas Cukura ielā. Ēkas ir jāatjauno, jāsiltina, īpašums jāapsaimnieko. Jāattīsta dažādi citi pakalpojumi. Ja LAP gribētu piedalīties Eiropas Savienības fondu finansētos projektos, to nevarētu, jo saņem dotācijas,” viņš skaidro.

 

Dotāciju nepietiek

 

„Bet dotācijām pārvadājumu jomā valstī naudas nepietiek, pasūtītājs (valsts) ir uzņēmies saistības, ko nevar izpildīt,” saka M. Ārbergs. Latvijā vairāki pārvadātāji joprojām nav saņēmuši plānoto dotāciju par 2011. gadu. Arī LAP vēl gaida 30 tūkstošus latu no Kurzemes Plānošanas reģiona par darbu pērnajā gadā. Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija ir iesniegusi valdībai vairākus priekšlikumus, ko vajadzētu darīt, lai sabiedriskā transporta uzņēmumi varētu turpināt sniegt pakalpojumus, „ja nē, tad ir lielas problēmas”.

Kad Latvijā veidots šā gada valsts budžets, pasažieru pārvadājumiem dotācija samazināta par 5 miljoniem latu – 2011. gadā tā bija 51,36 miljoni latu, bet šogad no valsts budžeta piešķirti 46,46 miljoni latu, informē Satiksmes ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītāja Elīna Balgalve. Valdība pieņēmusi jaunu kārtību, kā atlīdzināt pārvadātāju zaudējumus: sabiedriskā transporta uzņēmumu kompensējamās izmaksas tiks ierobežotas.

Līdz šim gan no solījumiem kompensēt dotācijas samazinājumu ir izpildīts vienīgi tas, ka ar 1. aprīli paaugstinātas biļešu cenas, bet jau maijā, iespējams, tiks lemts par nerentablo maršrutu slēgšanu, stāsta M. Ārbergs. Bet pilnīgi nekas nav izdarīts, lai cīnītos ar nelegālajiem pārvadātājiem. „Liepājas – Rīgas virzienā tas ir loti aktuāli. Prasām, lai būtu konkrēti spēles noteikumi. Mēs visu laiku esam zem Valsts darba inspekcijas un zem Valsts ieņēmumu dienesta lupas, bet nelegālie vai neregulārie pārvadātāji var darīt, kā grib.” Bijis plānots arī ieviest vienotu tarifu autobusu iebraukšanai autoostās. Tagad šī maksa ir katrā vietā atšķirīga, bet nākotnē, iespējams, minimālā servisa līmeni autoostās varētu nodrošināt par valsts līdzekļiem, pieļauj M. Ārbergs. Piemēram, Liepājas autoostā LAP ir „tikai nomnieks un apsaimniekotājs”, jo ēka pieder „Latvijas dzelzceļam”, bet laukums – pašvaldībai. M. Ārbergs pieļauj, ka arī dotāciju nauda, kuru valsts pārvadātājiem samaksā par invalīdu un citu pasažieru pārvadāšanu, varētu tikt izmantota labāk. Viņš pat pieļauj, ka būtu vēlams ieviest 10 – 20 procentu lielu līdzmaksājumu, citādi esot viens otrs, kas autobusā teju vai dzīvojot. „Protams, mums valsts par to samaksā, bet šo naudu varētu izmantot efektīvāk,” viņš uzskata. „Un vēl stāsts par „Pasažieru vilcienu” – nesaku, ka nevajag, bet jautājums, kāda tam ir pasažieru plūsma, un par to, kas ir prioritāte, dzelzceļš vai autobusi.”

 

Vairāk šoferu

 

Pērn LAP vidējais darbinieku skaits bija 260, tas ir mazāk nekā 2010. gadā, kad bija nodarbināti 276 cilvēki. Taču 2011. gada nogalē pieņēma vēl 20 šoferu darbam pilsētas autobusos pēc tam, kad bija noslēgts līgums par pagaidu pārvadājumiem ar Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūru (LSTA). Uzņēmuma vadītāji rēķinās ar to, ka pēc tramvaja līnijas pagarināšanas pilsētas autobusu maršrutu skaits varētu samazināties „apmēram par 10 procentiem”.

M. Ārbergs atzīst: kopš izveidota jaunā pilsētas transporta sistēma un biļešu tirgošana ir LSTA rokās, pilsētas autobusu šoferu ienākumi ir samazinājušies, jo viņi vairs nesaņem procentus par biļešu pārdošanu, ļoti sarucis to pasažieru skaits, kuri biļetes pērk pie šofera. „Pilsētā šoferi saņem vidēji 400 latu mēnesī uz rokas – varbūt kāds tagad apvainosies, ka viņš saņem mazāk, bet tas ir atkarīgs no tā, cik daudz katrs brauc. Mēs esam apņēmušies arī apmaksāt īsos pārtraukumus starp braucieniem, izņemot pusdienu laiku. Piekrītu, ka pilsētas šoferiem nav viegls darbs. Alga ir vidēja,” saka M. Ārbergs, jautāts, kā šoferu algu vērtēt salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem.

Agrāk maršruti plānoti tā, lai šoferiem nebūtu dīkstāves. Tagad aģentūra grafiku sastādījusi, lai autobusiem nav jābrauc tukšā (ievērojami mazāk darba šoferiem ir brīvdienās) un lai pašvaldībai nav šādi nepilnīgi izmantoti reisi jāapmaksā, turklāt šoferiem bija jāpierod pie LSTA prasības precīzi ievērot grafiku. Vai LAP neplāno uzlabot šoferu darba apstākļus vai palielināt algu? M. Ārbergs stāsta, ka sadarbībā ar arodbiedrību ir sakārtoti sadzīves apstākļi galapunktā M. Ķempes ielā, izveidota atpūtas vieta LAP bāzē, šoferiem ir arī veselības apdrošināšana. „Komforts varētu būt lielāks,” viņš piekrīt. „Bet viss atkarīgs no nākotnes lēmumiem. Piemēram, mēs zinām, kādā stāvoklī ir novadu ceļi.”

Valdes priekšsēdētājs pats pāris reižu arī bijis pilsētas autobusa pasažieris. Kā uzlabot gaisotni pilsētas autobusos, par kuriem nereti dzirdams, ka bijuši konflikti gan starp vadītāju un pasažieri, gan arī starp pasažieriem? M. Ārbergam īsti atbildes nav, bet „reaģējam uz jebkuru signālu”, viņš saka. Lietuvā, Druskininkos, visos autobusos ir novērošanas kameras – kopš tās ieviestas, ir bijuši un atklāti tikai divi pārkāpumi: vienā gadījumā nepareizi rīkojies šoferis, otrā gadījumā skolēns sabojājis krēslu un vecāki par to samaksājuši firmai. No tā laika autobusos ir kārtība, šoziem pieredzes braucienā mums stāstīja turienes uzņēmuma vadītājs. Tagad vandālisms un pārpratumi ar vadītājiem autobusos izzuduši pilnīgi. Vismaz pagaidām LAP videokameras ieviest neplāno.

Šogad LAP darbinieku skaitu negrasās palielināt. Pērn LAP mēģināja iekļūt Zemgales pārvadājumu tirgū, tomēr iepirkuma konkursā zaudēja. Bija arī nodomi piedalīties pārvadājumu konkursā Latgalē, taču pašlaik M. Ārbergs par to runā izvairīgi. Pats svarīgākais uzņēmumam ir sagaidīt Kurzemes Plānošanas reģiona konkursa rezultātus, tajā LAP startējis Priekules, Aizputes, Kuldīgas un Saldus lotēs. – „Apjoms liels, konkurence – arī,” atzīst M. Ārbergs.

„Es saprotu, ka pasūtītājs vēlas iegūt labāko pakalpojumu par zemāko cenu, bet ne vienmēr tas ir iespējams. Piemēram, Kurzemes Plānošanas reģiona konkursā nebija nekādu prasību par autobusu vecumu. Galvenais – lai pasažieri tiktu aizvesti. Vai Liepājas pilsētas gadījumā nākotnē nevajadzētu domāt tomēr par saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu?” LAP valdes priekšsēdētājs atgādina: „Mēs tomēr algojam vietējos cilvēkus, regulāri maksājam algas, nodokļus.”

 

Uzziņai

AS „Liepājas Autobusu parks”

·        Īpašnieki: SIA „LAP1R” – 49,99 procenti, Liepājas dome – 34,85 procenti, citas, fiziskas personas – 15,16 procentu.

·        Valde: Māris Ārbergs, Laima Kutuzova, Oskars Špickopfs.

·        Padome (kopš šā gada 9. maija): Edgars Dupats (padomes priekšsēdētājs), Ronalds Fricbergs (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Harijs Krongoms, Madara Šķēle, Mārtiņš Tīdens.

• 2011. gadā: neto apgrozījums – 5,313 miljoni latu, tas ir par 0,96 procentiem mazāk nekā gadu iepriekš (ieņēmumu mazāk, jo nav vairs pārvadājumu lotē „Centrs 1”);

tajā skaitā dotācijas – 1,85 miljoni (2010. g. – 2,63 miljoni),

tīrā peļņa – 528,5 tūkstoši latu (2010. g. – 752 tūkstoši latu),

260 darbinieku (2010. g. – 276).

Avots: uzņēmuma 2011. gada pārskats.

 

Nora Driķe

 

Paraksts foto: „Pasūtītājs vēlas iegūt labāko pakalpojumu par zemāko cenu – ne vienmēr to var,” uzskata akciju sabiedrības „Liepājas Autobusu parks” valdes priekšsēdētājs Māris Ārbergs.

 

 

2012. gada 24. maijā „Kurzemes Vārds”

Cilvēki bēdājas pār jauno kociņu likteni

Rubrika: Vide

 

Sirmajai kundzei birst asaras, vērojot jauno liepiņu izrakšanu M. Ķempes ielā, kur paredzēts ierīkot tramvaja līniju. Tām liepiņām esot četri vai pieci gadi. Tagad tās rok laukā un ved kaut kur prom? Solot stādīt atpakaļ, bet vai tā notiks? Par jauno kociņu likteni ir noraizējušies daudzi Ezerkrasta iedzīvotāji, lūdzot „Kurzemes Vārdu” palīgā noskaidrot šo koku likteni.

„Es vēl pavisam labi atceros, kā tos kociņus stādīja,” stāsta kāda sieviete. „Un jūs domājat, ka kāds te brauca un tos aplēja? Nekā tamlīdzīga! Redzot, kā jaunie kociņi sāk kalst nost, mēs paši nesām ar spaiņiem ūdeni un dzirdījām tos.

Tagad sirds lūst pušu, skatoties, kā apcērt saknes, kokus izrok un aizved nezināmā virzienā. Cita mikrorajona iedzīvotāja novaktējusi, kur kokus ved – tos pierokot kādā pļaviņā iepretim Reinu meža ielai. Bet viņai arī bažas: vai tur kociņi neaizies bojā? Vai kāds par tiem rūpēsies?”

Tikmēr kāds dusmīgs sirms kungs vicina savu nūjiņu to strādnieku virzienā, kas rok ārā kociņus. Dabūšot pa ribām, ja neliks kokus mierā! Strādnieki ir drūmi. Viņi neslēpj: katru dienu gadoties uzklausīt kādu dzēlību vai aizrādījumu. „Bet mēs te neesam nekādi priekšnieki, tikai darbu izpildītāji. Bet tā vienmēr notiek – pa mizu dabū vismazākais,” viņi saka.

„Kurzemes Vārds” devās skaidrot, kāpēc izrok jaunos kokus. Pirms pāris gadiem stādītos kokus paredzēts nevis iznicināt, bet gan izrakt, saglabāt un vēlāk pārstādīt citā vietā. Tramvaja līnijas izbūves darbus veic uzņēmums „Skonto būve”. Tā projektu vadītājs Aldis Rērihs pastāstīja: lai risinātu jautājumu par šo kociņu pārstādīšanu un vēlāk arī teritorijas apzaļumošanas darbu veikšanu, ir noslēgts līgums ar apzaļumošanas un labiekārtošanas firmu „Deicija”.

A. Rērihs stāstīja, ka šie kociņi tai pašā vietā, kur izrakti, protams, atpakaļ vairs nenonāks, jo līdz ar tramvaja sliežu izbūvi samazināsies zaļā zona. Taču šos kokus, ko izņems visas M. Ķempes ielas garumā, paredzēts stādīt atpakaļ tramvaja apgriešanās galapunktā – tas atradīsies M. Ķempes ielas paša galā.

Projektu vadītājs sacīja, ka kokiem ir atrasta piemērota pagaidu atrašanās vieta, tos atbilstoši visām prasībām pieroktas notiek, konsultējoties ar profesionālu dārznieku. „Katra zina mēs visi esam ieinteresēti, lai šiem kociņiem nekas slikts nenotiktu un lai tos visus vēlāk varētu pārstādīt jaunajā vietā,” sacīja A. Rērihs, piebilstot, ka tramvaja apgriešanās galapunktam pēc projekta ir jābūt gatavam jūlijā, vēlākais augustā. Tad arī kokus iestādīs jaunajā vietā.

Iedzīvotāji arī jautā: kāpēc kokus nevarēja izrakt un kaut kur pārstādīt jau agrāk? Tad, kad tie vēl nebija tik paaugušies, jo galu galā par šo projektu zināja jau vairākus gadus. Liepājas domes Vides un veselības daļas speciāliste Alda Damberga skaidroja: par katru darbu, arī par koku izrakšanu un pārstādīšanu, kādam ir jāmaksā. Kamēr nav zināmas izmaksas un darbu veicējs, šo darbu paveikt nevar. Viņa kā vides speciāliste neslēpa, ka būtu tomēr bijis labi, ja šo koku izrakšana un pārvietošana būtu izdarīta kādu mēnesi ātrāk.

 

Kristīne Pastore

 

Paraksts foto: Redzot, ka strādnieki jaunās liepiņas citu pēc citas rok ara, cilvēki ir nobēdājušies, vai kociņi neaizies boja.

 

 

2012. gada 25. maijā „Kurzemes Vārds”

Viss ir domāts liepājniekiem

Rubrika: Aktuāls viedoklis

 

Pirms veidot jaunu plānu, ir jāizvērtē, kā īstenojas pašreizējā Liepājas attīstības stratēģija 2008. – 2014. gadam. Vai ir sasniegti stratēģijā izvirzītie mērķi?

 

Šajos gados būsim uzbūvējuši pamatu Liepājas nākamajiem 20 – 30 gadiem. Izmantojot tagad izveidotās ielas un inženierkomunikācijas, varēs būvēt jaunas industriālās teritorijas, mājas, skolas, sporta celtnes. No uzņēmējdarbības viedokļa būsim pilsētu sagatavojuši tā, ka nākotnē investorus būs daudz vieglāk pārliecināt par ienākšanu Liepājā.

Vissarežģītākais jautājums ir iedzīvotāju skaita sarukšana. Tas ir globāls process, kuru ietekmē norises Eiropā un Latvijā. Krīze visu ir izmainījusi. Taču Liepāja joprojām ir magnēts apkārtējo novadu iedzīvotājiem, kuri šeit atrod darbu. Tomēr es uzskatu, ka esam attīstījuši visas sfēras Liepājā. „Liepājas metalurgs”, kuram Pilsētas dome palīdzēja saņemt valsts galvojumu, ir veicis rekonstrukciju un saražo vairāk produkcijas nekā agrāk, un tas savukārt dod vairāk darba ostai. Esam panākuši ostas padziļināšanu – tas visas ir mērķtiecīgas investīcijas. Esam panākuši, ka Liepāja saņem papildu finanses no Eiropas Savienības fondiem pievedceļu būvei, ostai, tramvaja līnijas būvei un lidostai – šādas infrastruktūras Latvijā nav nevienai citai pilsētai, neskaitot Rīgu. Tik daudz, cik šogad vien tiks uzbūvēts ielu un ietvju, nav paveikts pēdējos desmit gados kopā. Katram ieguldījumam līdzi nāk jaunas darba vietas. Iedzīvotāji jau ir izjutuši, ka esam sakārtojuši sociālās mājas, ka ir siltinātas skolas un bērnudārzi, izbūvēti veloceliņi. No 200 kilometriem apgaismes sistēmas drīz būs nomainīts apgaismojums 120 kilometru garumā. Čakstes laukuma un skvēru sakārtošana, skeitparks, kas drīz būs gatavs, – tas viss ir domāts liepājniekiem, un mēs pielāgojamies iedzīvotāju vēlmēm.

Neesmu gaišreģis, nevaru apgalvot, cik cilvēku Liepājā būs 2014. gadā. Esam ļoti atkarīgi no tā, vai Eiropā nebūs jauna krīze. Bet gribu būt optimists: Liepājas iespējas ir lielas, mums ir gan osta, gan labas izglītības iespējas, gan varoši un spējīgi liepājnieki.

 

Uldis Sesks, Liepājas domes priekšsēdētājs

 

 

2012. gada 25. maijā „Kurzemes Vārds”

Būtu darbs, draugi atgrieztos

 

(…)

„Kurzemes Vārds” lūdza liepājnieku ģimeni izvērtēt, kā tās acīs mainījusies dzīve Liepājā un pilsēta pēdējos četros gados, kopš 2008. gadā pašvaldība apstiprinājusi pilsētas attīstības stratēģiju 2008. – 2014. gadam. Liepājas dome noteica, kas šajā laikā ir svarīgākie uzdevumi, izvirzīja sešas galvenās prioritātes, lai pilsēta attīstītos.

(…)

Lai gan ar sabiedrisko transportu ģimenei reti nākas braukt, Aldis uzskata: „Nav slikti, ka tramvajs ies uz Ķempes ielu, kaut kas labs veidojas. Protams, atkal neērtības būvniecības laikā. Bet, ja to uztaisa un tas viss palīdz, tad neērtības var pieciest.”

(…)

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 31. maijā „Kurzemes Vārds”

SIA „Liepājas enerģija” arī šogad turpinās siltumtīklu nomaiņu

Pielikums: Siltumapgāde

 

(…)

SIA „Liepājas enerģija” neapstājas pie sasniegtā un šogad, turpinot neefektīvo siltumtīklu nomaiņu, plāno nomainīt aptuveni 4 km siltumtīklu. Aprēķini liecina, ka tas ļaus samazināt zudumus un gadā ieekonomēt ~ 1000 MWh siltumenerģijas.

Pašu spēkiem šovasar uzņēmums nomainīs 1,94 km siltumtīklu. Plānā ir nomainīt tranzīta trasi 160 m garumā Liedaga, Klaipēdas ielā, siltumtrases posmu 132 m garumā Siguldas ielā, posmu 155 m garumā Dunikas ielā no Cieceres ielas, izbūvēt pieslēgumu jaunai trasei M. Ķempes un Ugāles un M. Ķempes un Cieceres ielas krustojumos, kā arī izbūvēt Tukuma ielas katlumājai jaunu izvadu.

(…)

Attēlā: Jaunās labi rores gaida M. Ķempes ielā savu kārtu, lai tiktu ieguldītas zemē.

 

 

2012. gada 31. maijā „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Pēdējā laikā Liepājā bīstamākais transports ir tramvajs. Sliedes ļodzās, amortizatori nenoregulēti, brauc ļoti ātri. Tā šūpojas, ka skar gandrīz kokus un betona stabus. Ir arī nogājis no sliedēm. Kas būs, ja ar ātrumu 70 km stundā tas ietrieksies stabā vai kokā?

* * *

Lai Sesks uzraksta avīzē, kāpēc viņš tā rīkojas pret saviem iedzīvotājiem saistībā ar tramvaja līniju M. Ķempes ielā, kur ienāk visi autobusi, no kuriem daudzi brauc pustukši? Sakarā ar to mans dzīves līmenis tiks pazemināts, jo liepiņas tiek izplēstas, zaļo zonu likvidē, autobusi būs pietuvināti mūsu namu pirmā stāva logiem, jo tramvajs brauks pa vidu.

 

 

2012. gada 2. jūnijā „Kurzemes Vārds”

Pazīt vairs nevar

Zirņu ielā darbi vēl trim mēnešiem

Rubrika: Pilsētvide

 

Ar ko Zirņu ielas pārbūve ir neparasta? Ar to, ka apmēram piekto vai pat ceturto daļu rekonstrukcijas tehniskā projekta jau līdz šim ir nācies grozīt un labot.

(…)

Tagad lielākie rakšanas darbi noris Ganību ielā, posmā no E. Tisē ielas līdz M. Ķempes ielai, krustojumā ar to līdz tramvaja līnijas vilkšanai jāpaspēj pieslēgt Ganību ielas jaunais ūdensvads un lietusūdens kanalizācija pie tīkliem M. Ķempes ielā. Šajā Ganību ielas posmā plāno, ka nākamnedēļ jau būs arī izveidota ielas klātne un uzlieta asfalta apakškārta. Savukārt no 11. jūnija slēgs Ganību ielu posmā no Lauku līdz Salmu ielai. Tad satiksmi novirzīs pa Zirņu ielu, kamēr Ganību ielā būvēs jaunās inženierkomunikācijas un jauno ielas klājumu.

(…)

 

 

2012. gada 6. jūnijā „Kurzemes Vārds”

M. Ķempes iela slēgta, bet autobusi kursē

 

Tramvaja līnijas būvdarbu dēļ no 1. jūnija līdz 10. oktobrim slēgta satiksme Mirdzas Ķempes ielā, posmā no Reiņu meža ielas līdz Ganību ielai. Satiksmes ierobežojums neattiecas uz sabiedrisko transportu – autobusi turpina kursēt kā parasti, pavēstīja Liepājas domes sabiedrisko attiecību praktikante Dace Ķēde. Iedzīvotāji aicināti ievērot būvdarbu tuvumā izvietotās ceļa zīmes, lai apbrauktu slēgto ielu. Tramvaja līnijas ģenerālbūvniekam SIA „Skonto būve” uzdots nodrošināt, lai zemes gabaliem varētu piekļūt to īpašnieki, operatīvais transports, komunālās saimniecības un apgādes transports.

 

 

2012. gada 8. jūnijā „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Sāpīgi raudzīties, cik barbariski posta pilsētā vienīgo īsto prospektu – M. Ķempes ielu. Ar saknēm izceltie koki noteikti ies bojā, jo vasarā kokus neviens nepārstāda. Arī mūsu galvenais kapitāls – mūsu dzīvokļi – kļuvuši nevērtīgāki. Un kā gan mēs, vecie ļaudis, dzīvosim tramvaja dārdoņā? Dzirdamība mūsu namos ir redzamības līmenī. Kam ievajadzējās rajonā ar attīstītu infrastruktūru ierīkot tramvaja līniju?

 

 

2012. gada 8. jūnijā „Kurzemes Vārds”

Ezerkrastā briest būvdarbu epicentrs

 

Šopavasar sāktā tramvaja līnijas pagarināšana ir jauns pārbaudījums liepājniekiem, šoreiz – Ezerkrasta iedzīvotājiem Mirdzas Ķempes ielā, kur sabiedriskā transporta satiksme ir tik intensīva, ka stundā apkalpo 600 pasažieru, pēc Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras informācijas. Šis skaitlis vien norāda, ar cik lielu iedzīvotāju skaitu jārēķinās, veicot apjomīgos būvdarbus šādā dzīvojamā rajonā.

Pašlaik Mirdzas Ķempes iela posmā no Ganību līdz Reinu meža ielai satiksmei slēgta daļēji: puse ielas vēl atstāta autobraucējiem, arī sabiedriskajam transportam, kamēr otrā pusē demontēta brauktuves virskārta, rok tranšejas un zemē iegulda inženierkomunikācijas: ūdensvada, daļēji arī sadzīves kanalizācijas trasi, siltumtrasi, elektrības, apgaismojuma, sakaru komunikācijas, lietusūdens noteces sistēmu. „Faktiski izņemam ārā visu veco, kas ir apakšā, un ieguldām visu jaunu,” stāsta tramvaja līnijas ģenerālbūvnieka „Skonto būve” projektu vadītājs Aldis Rērihs. M. Ķempes iela pie Slapjās ielas ezermalā ir slēgta satiksmei pilnīgi, jo tur izbūvē tramvaja līnijas galapunktu, apgriešanās vietu, cels arī nelielu atpūtas ēku tramvaja un autobusu vadītājiem un publisko tualeti.

Vienlaikus satiksmei ir slēgta arī Tukuma iela, kur arī notiek tramvaja līnijas būvniecības priekšdarbi un inženierkomunikāciju izbūve jau tuvojas nobeigumam. Ģenerālbūvnieks „Skonto būve” vēlas pēc iespējas ātrāk sākt būvdarbus arī Ventas ielā – tātad arī tā drīzumā satiksmei būtu jāslēdz, saka A. Rērihs. Būvniekus dzen uz priekšu termiņš – jaunajai tramvaja līnijai ir jābūt gatavai 17. oktobri. Savukārt, lai to nodrošinātu, vajadzētu ne vien slēgt satiksmi Mirdzas Ķempes ielā pilnīgi, un tam, no būvnieku viedokļa, vajadzētu notikt vienlaikus ar Ventas ielas slēgšanu un būvdarbiem tajā.

„Pa posmiņiem būvdarbus veikt nevaram, jo mums vienlaikus jānodrošina, lai iedzīvotājiem netiktu pārtraukta ūdens piegāde. Tādēļ vispirms izbūvēsim jaunās komunikācijas un tikai tad demontēsim vecās. Nākam pretim iedzīvotājiem un komunikāciju turētājiem, bet tas vienlaikus ietekmē sabiedrisko transportu. Ja vēlamies būvdarbu laikā nodrošināt sabiedrisko transportu Mirdzas Ķempes ielā, tad mēs riskējam ar termiņu. Atrisinājums vēl nav atrasts,” skaidro A. Rērihs. Ja pašvaldībai ir svarīgāk saglabāt autobusus, tad savukārt domei ir jānāk pretim būvniekiem ar termina atlaidēm, viņš uzskata.

Pašlaik autobusi M. Ķempes ielā kursē bez izmaiņām, taču problēmas jau ir, jo daļai pasažieru jau tagad nākas no autobusa izkāpt būvlaukumā, stāsta Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis. Viņš iesniedzis vairākus iespējamo risinājumu variantus Pilsētas domes Satiksmes infrastruktūras komisijai, bet lēmums līdz šim vēl nav pieņemts.

Pēc tramvaja līnijas pagarinājuma tramvaja maršruts būs tāds: no Klaipēdas ielas tas nogriezīsies pa Tukuma ielu, tālāk – pa Ventas ielu, tad pāri Ganību ielai un pa Mirdzas Ķempes ielu līdz Slapjajai ielai, kur būs galapunkts, stāsta „Liepājas tramvaja” valdes loceklis Aigars Puks. Savukārt pašreizējais galapunkts pie Centrālkapiem nedarbosies, taču tramvaja sliežu ceļš Klaipēdas ielā no Tukuma ielas līdz tagadējam galapunktam tikšot saglabāts, lai perspektīvā varētu izbūvēt līniju tālāk uz dienvidiem.

Tramvaja līnijas pagarinājuma projektā ir paredzēts arī veco sliežu ceļu atjaunot Rīgas ielā, iepretī viesnīcai „Europa City Amrita”, un līnijas posmā no Rožu līdz Robežu ielai. Par šiem darbiem gan vēl iepirkums nav izsludināts.

Pašlaik tramvaja līnijas pagarināšanas būvdarbos iesaistīti šādi apakšuzņēmēji: „Grobiņas SPMK”, „Vega l”, „Volts 1”, „Vektra 21”, ceļu būvētājs „VIA” un dzelzceļa būvētājs „Transceltnieks”, teica ģenerālbūvnieka „Skonto būve” projektu vadītājs A. Rērihs.

 

Nora Driķe

 

Paraksts foto: Pašlaik būvnieki un pašvaldība meklē kompromisu, ka Mirdzas Ķempes ielas un apkaimes iedzīvotājiem turpmāk būvdarbu laikā nodrošināt sabiedrisko transportu.

 

Paraksts foto: „Ja vēlamies būvdarbu laikā nodrošināt sabiedrisko transportu Mirdzas Ķempes ielā, tad riskējam neievērot termiņu,” saka uzņēmuma „Skonto būve” projektu vadītājs Aldis Rērihs.

 

 

2012. gada 9. jūnijā „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Kā vecie cilvēki varēs nokļūt uz Dienvidu kapiem un Centrālkapiem, ja neviens tramvajs vairs nebrauks pa veco līniju?

 

 

2012. gada 11. jūnijā „Kurzemes Vārds”

Daudz kas vēl pilnveidojams

Rubrika: Satiksme

 

Pagājuši pieci mēneši, kopš pilsētas autobusi un tramvajs darbojas tā, kā to nosaka pašvaldības aģentūra „Liepājas Sabiedriskais transports”. Neesam aizmirsuši, ka gads sākās ar milzīgiem iedzīvotāju protestiem pret četru mikroautobusu maršrutu slēgšanu un ar diezgan ilgu pasažieru neizpratni, kā tad tagad var aizbraukt no vienas vietas uz citu un kur iegādāties biļetes, bija arī sašutums par pārpildītiem autobusiem rīta stundās. Savukārt jau uzreiz braucēji pozitīvi novērtēja vienotās biļetes ieviešanu un atzinīgi izteicās par to, ka pilsētas satiksmes sistēmā iekļauti arī autobusi uz Grobiņu un Dubeņiem.

Taču mēs zinām, ka šis ir tikai pārejas periods: ar pārvadātājiem (autobusiem un mazajiem autobusiem) ir noslēgts tikai pagaidu līgums, jo pēc Iepirkuma uzraudzības biroja lēmuma pašvaldībai jāsagatavo jauns konkurss. Zinām arī to, ka Ezerkrasta rajonā būvē tramvaja līnijas pagarinājumu un arī tas ieviesīs izmaiņas sabiedriskā transporta organizācijā. „Kurzemes Vārds” intervijā ar aģentūras direktoru Gintu Lūsi vēlējās uzzināt, vai pasažieri ir pieraduši pie jaunās sistēmas, vai sistēma ir pieradusi pie pasažieriem.

 

Ieņēmumi ir pārāk mazi

 

Viens no iemesliem, kādēļ tika veidota jaunā sistēma un likvidēti komercpārvadājumi jeb daudziem iedzīvotājiem tik mīļie mikrīši, – pašvaldība, sekojot likumam par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, vēlējās veidot vienotus noteikumus visiem pārvadātājiem, vienlaikus ar domu, ka nebūs vairs arī jādotē pakalpojuma sniedzēji, ka aģentūra noslēgs līgumus par pārvadājumiem ar noteiktu cenu, pārņems biļešu tirgošanu savās rokās un izlīdzinās ieņēmumus un izdevumus. Vai šis aprēķins bija pareizs?

G. Lūsis: – Aģentūras ieņēmumi pēdējos mēnešos ir nostabilizējušies, un mēs varam tos pieņemt par ticamiem un prognozējamiem. Janvārī ieņēmumi bija lielāki. Šobrīd situācija nav tik laba, kā mēs vēlētos. Pašreiz gatavojam dokumentus un visu citu, kas nepieciešams, lai domes budžeta grozījumos iekļautu līdzekļus sabiedriskajam transportam. Tas nozīmē, ka ar pašu līdzekļiem mēs nespējam norēķināties par pārvadātāju sniegtajiem pakalpojumiem tādā apjomā, kādi tie ir šobrīd. Pietrūkst apmēram 300 tūkstošu latu gadā. Tie ir apmēram 10 procenti no mūsu ieņēmumiem.

– Bet vai, pašvaldības budžetu veidojot, ir ierēķināts, ka varētu būt tāda situācija? (Aģentūras budžets 2012. gadā ir plānots 4,838 miljoni latu, tos paredzēts ieņemt par pārdotajām biļetēm.)

– Gada sākumā, tā kā mums nebija precīzu datu par iespējamiem ienākumiem, transportam pilsētas budžetā līdzekļi atvēlēti netika. Šobrīd, zinot precīzus skaitļus, mēs tos varam pamatot ar reāliem datiem, tāpēc tikai šobrīd prasām finansējumu no pilsētas. Domājams, dome par to lems jūlijā.

To naudu jau aģentūra netērē savām vajadzībām, administrācijas uzturēšanai, kādām luksusa vai tamlīdzīgām vietām. Visi līdzekļi tiek izlietoti, lai varētu nodrošināt sabiedrisko transportu, Lielākā daļa tiek samaksāta pārvadātājiem par pakalpojumiem, par katru nobraukto kilometru. Aģentūras uzturēšanai tiek tērēti 2,8 procenti no aģentūras budžeta.

– Varbūt deputāti teiks: celsim biļešu cenu par 10 procentiem!

– Mums jāveic kompleksi pasākumi. Pēc pasažieru skaitīšanas datiem redzam, kurās vietās varam samazināt pārvadājumu apjomu: kur reisu ir par daudz, kur tie netiek izmantoti. Redzam pēc pasažieru daudzuma vietas, kur varam ietaupīt un četru piecu reisu vietā pasažierus apkalpot ar diviem trim reisiem. To mēs darīsim.

– Kad?

– Pašreiz izskatām iespējamās izmaiņas, tad lemsim. Pasažieru skaitījām aprīlī un maijā, kad autobusi kursēja pēc ziemas grafika. Domāju, grafiku sāksim grozīt jau vasarā, jo pasažieru plūsma vasarā ir mazāka un tad izmaiņas ir arī mazāk sāpīgas. Vēl viens iemesls – finansējums. Maksāt par tukša gaisa vadāšanu nav vajadzīgs ne mums, ne pasažieriem. Runa ir par apmēram 30 – 40 reisiem maršrutos, kuros reisu intervālus vajadzētu palielināt vai citādi sakārtot šos jautājumus. (Ik dienu pilsētā ir ap 700 autobusu reisu.)

 

Mēnešbiļetes – par lētu?

 

G. Lūsis: – Vēl esam secinājuši: Liepājā mums īsti nav laba situācija ar abonementa biļešu cenām. Jebkurai abonementa biļetei ir atlaide. Viena brauciena biļetes cena Liepājā ir 40 santīmu. Bet šobrīd sabiedriskajā transportā par vienu braucienu pasažieri vidēji samaksā ap 27 santīmiem, ja saskaitām visus pasažierus kopā, kas brauc sabiedriskajā transportā, ar visu biļešu veidiem un izdalām ar ieņēmumiem.

– Vai negaidījāt, ka tik daudzi izmantos mēnešbiļetes?

– To varbūt īsti nevarējām paredzēt. Ja salīdzinām viena brauciena biļešu pircēja pārvadāšanas apjomu pagājušogad un šogad, tad tas ir samazinājies. Jo, ja iepriekš pasažieris īsti nevarēja zināt, vai viņš brauks ar lielu autobusu vai ar mazu, un ar kādas kompānijas autobusu, iespējams, nebija motivēts pirkt mēnešbiļetes. Tagad toties viņš ar abonementa biļeti var kāpt jebkurā autobusā vai arī jebkurā transporta veidā, tramvajā vai autobusā. Līdz ar to tagad ir vairāk vērts iegādāties abonementa biļeti, jo cilvēks zina, ka viņš to izmantos daudz pilnvērtīgāk. Tas, protams ir labi, ka pasažieri izmanto šīs iespējas.

Iepriekšējās reizēs, mainot braukšanas biļešu cenas, abonementa biļešu cena parasti netika mainīta. Līdz ar to izveidojusies liela starpība, cik mēs iztērējam par braucienu, pērkot viena brauciena biļeti, un cik – pērkot abonementu. Piemēram, arī Ventspilī viens brauciens maksā 40 santīmu. Bet, iegādājoties abonementa biļeti katrai dienai, Ventspils pasažieri saņem astoņu procentu atlaidi mēnesī, bet Liepājas pasažieri – 42 procentu atlaidi. Par darbdienu abonementa biļeti, kas ir populārākās, Ventspils pasažieris saņem 12 procentu atlaidi, bet Liepājas pasažieris – 50 procentu atlaidi. Šobrīd ar abonementa biļetēm vislielākās atlaides valstī ir Liepājā, esam salīdzinājuši septiņas no lielākajām pilsētām.

– Tātad plānojat tās padārdzināt.

– Esam spiesti to darīt. Lēmumu pieņems pašvaldība. Mums jāsagatavo pamatojums un jāiesniedz izskatīšanai domē. Mums vēl ir jāizvērtē kritiskākās lietas, domājams, priekšlikumu par abonementa cenu izmaiņām iesniegsim uz rudens pusi. Protams, pastāv arī trešā iespēja –finansējums no pilsētas budžeta jeb dotāciju.

– Bet aģentūra taču tika veidota tieši ar tādu domu, ka dotācijas vairs nebūs nepieciešamas.

– Jā, tas ir mūsu mērķis un plāns. Diemžēl pirmajā gadā to mēs vēl nespējam. Bet situācija nav tik kritiska. Klaipēdas sabiedriskā transporta aģentūras pārstāvji nesen viesojās pie mums un teica, ka sākotnēji viņiem tieši tāpat, izveidojot aģentūru, arī dotācija no pilsētas bija ap 10 procentiem, bet septiņu astoņu gadu laikā ir nonākuši līdz 2 – 3 procentiem.

 

Pasažieru ir vairāk

 

– Cik pasažieru ir pilsētas sabiedriskajā transportā?

– Pirmajos četros mēnešos pārvadāti 4,5 miljoni pasažieru. Kopskaitlis ir lielāks, nekā uzrādīja pasažieru pārvadātāji toreiz, kad vēl darbojās arī mikroautobusu firmas. Tas atkal liek domāt, ka mikroautobusu firmas neuzrādīja visus pārvadātos pasažierus.

Tā kā mums ir vienota biļete visiem transporta veidiem, pašreiz nevaram pateikt, cik pasažieru kuram transporta veidam ir bijis. Pasažieru skaitīšanu organizējām lielajos autobusos. Neesam skaitījuši mazas ietilpības autobusos un tramvajos. Tramvaja pasažierus tagad neskaitīsim, jo tūlīt, pēc līnijas pagarināšanas, situācija mainīsies. Bet mazas ietilpības autobusos pasažieru apjoms ir neliels, tas nav tik aktuāls. Svarīgāka ir situācija lielajos autobusos, jo tur ir liels apjoms, to nodrošināšanai vajadzīgi lielāki līdzekļi, un arī vairāk pasažieru tos izmanto. Pasažieru skaitu vēl neesam izvērtējuši, bet varu pateikt, ka rīta un vakara stundās, kad cilvēki dodas uz darbu vai uz mājām, Mirdzas Ķempes ielas divās pieturās plūsma ir 600 pasažieru stundā. Tur un „Laumas” rajonā pasažieru plūsma ir vislielākā.

– Vai esat izvērtējuši mazo autobusu pašreizējo maršrutu – Nr. 22 un Nr. 23 – lietderību?

– Iebildumus laiku pa laikam saņemam par to, ka šo autobusu ietilpība ir par mazu, kāds pasažieris palicis neuzņemts. Domājam, vai ir jāpapildina šie reisi ar citiem autobusiem, jo pieprasījums atsevišķos laika periodos ir lielāks, nekā spējam nodrošināt.

– Ja citos reisos pasažieru brīžiem ir pārāk maz, lai tas būtu pietiekami lielajiem autobusiem, vai neplānojat nomainīt tos ar mazajiem, paturot to pašu grafiku, lai nebūtu jāsamazina reisu skaits?

– Tā ir viena no iespējām. Varam iedot darbu mazajam autobusam divas stundas dienā droši vien tas nav ekonomiski. Ja iespējamais darba apjoms mazajiem autobusiem ir lielāks, tad varam par to runāt kopīgi ar pārvadātāju.

– Vai autobusi spēj iekļauties prasītajā grafikā?

– Izmantojot GPS iekārtas, mēs redzam katra autobusa kustību pilsētā, un mums ir noteikti kontrolpunkti. Šobrīd tie ir maršruta sākumpunkts un viduspunkts – tas ir pie viesnīcas „Līva”, kur autobusam jāierodas precīzi vai ne vēlāk kā piecas minūtes pēc tā. Aizrādām pārvadātājiem, ka autobusi nedrīkst aizbraukt pirms šī laika. No pasažieru viedokļa tas ir nepieņemami, ja viņi atnāk uz pieturu pēc saraksta, bet autobuss jau ir aizgājis. Redzam precizitātes datus, laiku pa laikam apkopojam un norādām pārvadātājiem, ja atiešanas laiki netiek ievēroti. Tāds gadījums bija ziemā pie „Laumas” rūpnīcas, tad mēs noteicām papildu kontrolpunktu tur. Situācija uzlabojas, un šoferi arī saprot, ka informācija mums ir redzama.

 

Nora Driķe

 

Paraksts foto: Kā salāgot pasažieru, pārvadātāju un ceļu būvnieku intereses Mirdzas Ķempes ielā ir karstākā problēma pašreiz Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras darbā, atrisinājums vēl nav atrasts.

 

Paraksts foto: Aģentūra gatavojas nākamajam pilsētas sabiedriskā transporta pārvadātāju konkursam, tomēr Gints Lūsis ļauj saprast, ka konkursu neizsludinās, pirms pilsētā nebūs sākusi darboties pagarinātā tramvaja līnijas.

 

 

2012. gada 11. jūnijā „Kurzemes Vārds”

Vai esat apmierināts ar sabiedrisko transportu?

Rubrika: Es domāju tā

 

Tas būtu neiedomājami, ja Liepājā nebūtu sabiedriskā transporta – ne autobusu, ne tramvaju. Kopš gada sākuma pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā vairs nav maršrutnieku. Vai pasažieri pieraduši pie jaunās kārtības? Vai ir ar to apmierināti? To jautājām pilsētas ielās satiktajiem cilvēkiem.

 

Dace Daronda, mājsaimniece:

– Dzīvoju ārpus Liepājas un ar pilsētas sabiedrisko transportu pārvietojos reti, taču ir reizes, kad tas man tomēr ir vajadzīgs. Kad bija mikriņi, braukšana notika operatīvāk. Lielie autobusi tomēr kursē retāk un tos iznāk ilgāk gaidīt. Nereti pat ilgāk par pusstundu. Tad situācija veidojas sarežģīta, lai es nenokavētu un tiktu uz man vajadzīgo vietējā maršruta autobusu. Tagad, kad nav mikriņu ielas pilsētā ir tukšākas.

Jeļena Golubovska, liepājniece:

– Kopš nav mazo autobusu, sastrēgumstundās no rītiem un vakaros autobusos ir ļoti daudz cilvēku. Tā, ka pat iekāpt grūti. Kāda nu ir cena sabiedriskā transporta biļetēm, tāda ir. Vai tad varam tur ko mainīt? Es pērku mēnešbiļeti autobusam. Man tas ir izdevīgāk, nekā pirkt biļeti katram braucienam.

Larisa Freimane-Ozola, dekrēta atvaļinājumā:

– Mans sabiedriskais transports ir tikai autobuss, kas brauc uz Grobiņu. Man nekad nav bijušas problēmas ar transportu. Pielāgojos noteiktajam laikam un braucu. Jā, ir tādi posmi, kad Grobiņas autobusa grafikā ir lielas pauzes un tie ilgi nebrauc. Pasažieriem jāpielāgojas, ko gan citu.

Zoja Kiprejeva, skolotāja:

– Ikdienā braucu ar autobusu, jo  strādāju Vānes ielā. Autobusu saraksti izveidoti tā, ka manā pieturā vienā laikā parasti piebrauc vairāki autobusi cits pēc cita, bet tad ilgu laiku nav neviena. Brīvdienās grūtāk tikt līdz centram, ilgi jāgaida. Man vislabāk patīk 3. maršruts, bet 9. un 4. brauc reti.

Zaurs Biazeo, pensionārs:

– Es Liepājas sabiedriskā transporta kustību vērtēju kā labu. Piemēram, autobusi pieturās ierodas precīzi. Tā, kā norādīts sarakstā. Kavējas ļoti reti. Man ir mēnešbiļete, un esmu apmierināts, jo ar autobusiem iznāk braukt bieži, vairākas reizes dienā. Kad bija, izmantoju arī mikriņus. Tie brauca veiklāk, bet arī tagad nav slikti.

 

Daiga Lutere

 

 

2012. gada 11. jūnijā „Kurzemes Vārds”

Ir civilizētāk

Rubrika: Aktuāls viedoklis

 

Kā vērtējama Liepājas sabiedriskā transporta sistēma tās pirmajos piecos mēnešos, kopš to koordinē pilsētas Sabiedriskā transporta aģentūra?

 

Arī pats dažkārt lietoju sabiedrisko transportu, braukdams no Grobiņas uz Liepāju. Pārmaiņas vērtēju pozitīvi. Sistēma tagad ir sakārtota. Ļoti ērta Liepājas iedzīvotājiem ir vienotās biļetes sistēma, manuprāt, arī biļešu kontrole ir labā līmenī. Aģentūras darbu vērtēju labi. Kādam ir jāuzņemas atbildība, un Liepājā par sabiedrisko transportu to ir uzņēmusies aģentūra.

Protams, piedāvājums vienmēr var būt labāks, bet viss ir atkarīgs no finansējuma. Loģiski, arī es gribētu jaunus autobusus, autobusu stāvoklis varētu būt labāks. Var arī gribēt, lai tie nāk biežāk. Arī aģentūras darbā būtu vajadzīgi uzlabojumi, bet tie visi prasa laiku un naudu. Ir veikta pasažieru uzskaite, taču šādu uzskaiti būtu vēlams veikt biežāk, divreiz gadā. Tā to dara citur pasaulē, lai precīzāk varētu plānot reisus.

Jā, cilvēki, kuri bija pieraduši braukt ar maršruta mikroautobusiem, var būt neapmierināti, jo nu viņiem ir jāaiziet līdz autobusa pieturai un jābūt tur noteiktā laikā. Taču likumdošana mainījās, un bija jāmainās sistēmai. Iedzīvotāji nebija gatavi braukt ar pilsētas autobusiem, tomēr mazliet ir arī viņu pašu vaina, ka neinteresējās par autobusiem, kamēr viņus pārmaiņas neskāra: par autobusu maršrutiem un grafikiem informācija bija pieejama jau pirms pārmaiņu ieviešanas.

Manuprāt, tomēr var uzskatīt, ka tagad sabiedriskā transporta sistēma ir civilizētāka un arī labāka no satiksmes drošības viedokļa. Ja būs labāks finansējums, varēs arī Liepājas ielās palaist vairāk autobusu. Ne jau sabiedriskajā transportā vien, visās sfērās pašlaik neiet viegli.

 

Māris Jaunsleinis, Liepājas domes Satiksmes infrastruktūras komisijas loceklis, Autotransporta direkcijas Sabiedriskā transporta plānošanas daļas maršrutu tīkla plānotājs

 

 

2012. gada 12. jūnijā „Kurzemes Vārds”

Putekļi un darbs

Rubrika: Vakar Liepāja

 

Dzelzceļnieku iela pašlaik no aprites ir izslēgta. Tās abos galos novietoti ķieģeļi, proti, braukt aizliedzošā ceļa zīme, un visā ielas garumā rosās celtnieki un ekskavatori. Lietus šajā vietā noderētu ļoti, jo put gan ietves, kam noņemta virskārta un atsegta brūna smilts, gan pats ceļš, kas atvadījies no vecā seguma. Daži gājēji, lai pārvietotos, izmanto tramvaja sliežu klājumu. Tur vismaz stabils un neputošs pamats zem kājām. Citi gājēji pa smilšaino ietvi pāra numuru pusē spiesti brist lēni kā kamieļi Ēģiptes tuksnesī. Vakar pusdienas laikā kāds vīrietis bija izvedis laukā mazu bērniņu. Kādēļ gan pastaigai jāizmanto tik nepatīkams ceļš?

Ne pārāk karstā saule un dzesējošais vējš vakar bija labi sabiedrotie strādniekiem. Tā kā ceļu remonts parasti notiek vasarā, remontētājiem, karstumā strādājot, ir ko turēt. Bet vakar – tīri jauki laika apstākļi.

Ritenots ekskavators ar savu kausu ņēma nost grunti Dzelzceļnieku ielas nepāra numuru māju pusē. Stāvot blakus agregātam, notiekošajam asistēja divi strādnieki. Maliņā nolikti, savu stundu gaidīja trīs lielās pakās sakrauti dekoratīvā bruģa akmeņi. Apvilkti ar caurspīdīgu plēvi, tie atgādināja milzu maizes gabalus. Tālāk uz sliedēm strādāja bruģētājs. Tieši tādēļ pie staba, kas atrodas netālu no tramvaja pieturas, atrodas brīdinājuma zīme, ka uz sliedēm strādā. Tramvaja vadītājiem Dzelzceļnieku ielas posms vairs nav ierastā taisnā trase, pa kuru braukt, apkārt daudz neskatoties. Tagad vagoni uz priekšu virzās lēni un apdomīgi, cenšoties neaizskart tuvu sliedēm saliktos bruģa akmeņus.

 

Daiga Lutere

 

 

2012. gada 15. jūnijā „Kurzemes Vārds”

Tramvajs aizbraucis

Rubrika: Skatiens

 

„Jūs nesatraucieties! Kad sāks būvēt jauno tramvaja līniju, gar jūsu māju tie pārtrauks kustību un netraucēs,” bezmaz kā izpaužot slepenu informāciju, pieklusinātā balsī potenciālajiem dzīvokļu pircējiem jaunuzbūvētajā dzīvojamo māju kompleksā „Rietumkrasts” pirms dažiem gadiem klāstīja šo dzīvokļu pārdevēji. Tad jaunās tramvaja līnijas projekts bija tikai izstrādes stadijā. Oficiāli amatpersonas gan runāja ko citu. Proti, 2008. gada janvārī „Kurzemes Vārds” citēja SIA „Liepājas tramvajs” direktora Aigara Puka teikto, ka pēc jaunās tramvaja līnijas izbūves uz Ezerkrastu daži tramvajvagoni varētu turpināt braukt pa ierasto ceļu ar maršruta numuru, piemēram, 2.

Ļoti zīmīgi, ka pirms četriem gadiem aktivitātes ap jauno tramvaja līniju uzņēma apgriezienus vienlaikus ar būvniecību „Rietumkrastā”. Jau tad daudzi mēļoja, ka virzība šajā procesā sākta tādēļ, ka esošais tramvaja galapunkts Klaipēdas ielā esot kā dadzis acīs uzņēmējam Ivaram Kesenfeldam. Jo kurš gan gribēs dzīvokli mājā, gar kuru tikai dažu metru attālumā diendienā no agra rīta līdz pusnaktij rībēdams un grabēdams kursē tramvajs! Dzīvokļu tirgoņu čuksti pircējiem šo versiju tikai apliecināja.

Tagad maskas ir nomestas, un A. Puks paziņo: uz veco galapunktu tramvajs nekursēs, jo pāris simtu metru dēļ šo infrastruktūru uzturēt ir ļoti dārgi. Sliedes vien saglabāšot, lai kaut kad nākotnē izbūvētu līniju uz Dienvidu kapiem.

Lai modelētu, kas notiek ar neizmantotu sliežu infrastruktūru, piemērs tālu nav jāmeklē. Tepat Vaiņodes posmā vilciena sliedes ir aizaugušas, un tās zog uz vella paraušanu. Esmu pārliecināts, ka arī tramvaja galapunkta sliedes drīz nolūkos nošnurkuši vīreļi ar fuksīšiem un rateļiem.

Kāds jautās: kur ir problēma? Kā parasti. Arī šis projekts jau sāk radīt iespaidu, ka to īsteno nevis sabiedrības, bet gan šauras cilvēku grupas interesēs. Tāpat kā šogad īstenotā visas transporta sistēmas reforma, pēc kuras, kā izrādās, tāpat kā iepriekš ir vajadzīga pašvaldības naudas piešprice dotāciju veidā. Toties pazīstama oligarha kontrolētajam Liepājas Autobusu parkam visi konkurenti ar pašvaldības administratīvajām svirām aizslaucīti prom.

Esmu novērojis, ka līdz tramvaja galapunktam Klaipēdas ielā visvairāk brauc cienījama vecuma ļaudis. Daudziem no viņiem ir grūtības pārvarēt pat dažus liekus pārdesmit metrus. Tieši viņi visbiežāk brauc uz Centrālkapiem pabūt pie savu tuvinieku kapu kopiņām. Tagad iznāk, ka viņiem būs jāstaigā vēl papildus apmēram 300 metru. Ja ņem vērā, ka tieši pensijas vecuma ļaudis ir aktīvākie vēlētāji, tad jāsāk brīnīties, kādus rezultātus pie varas esošie politiskie spēki plāno gūt nākamā gada vēlēšanās. Ja viņi vēlētājiem pasniedz šādu dāvanu.

Protams, saprotu, ka vilciens, atvainojiet, tramvajs, ir aizbraucis un tur neko mainīt nevar. Taču loti ceru, ka kādreiz tiks īstenots kāds projekts bez izdabāšanas lielāku vai mazāku naudas ķeizaru merkantilajām interesēm.

 

Citāts: Tramvaja galapunkta sliedes drīz nolūkos nošnurkuši vīreli ar fuksīšiem un rateļiem.

 

Viktors Ulberts

 

 

2012. gada 16. jūnijā „Kurzemes Vārds”

Ezerkrastā līdz pilsētas autobusam vedīs bez maksas

 

No pirmdienas, 18. jūnija, sāksies un līdz 1. augustam ilgs vēl nebijis pakalpojums sabiedriskā transporta pasažieriem Ezerkrastā – Mirdzas Ķempes ielas apkaimes iedzīvotājiem, pastāstīja Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis.

Tā kā tramvaja līnijas būvdarbu dēļ M. Ķempes iela kļūst aizvien grūtāk izbraucama, aģentūra ir vienojusies ar būvnieku „Skonto būve” un ar Liepājas Autobusu parku, ka līdz 1. augustam pilsētas autobusu galapunkts atradīsies Ganību ielā, agrākajā autobusu dispečerpunktā. Savukārt līdz šim punktam pasažierus no Ezerkrastā aizvedīs īpaši norīkots bezmaksas autobuss, kas noteiktajā maršrutā kursēs ar 10 minūšu intervālu.

G. Lūsis skaidro: „Ar 18. jūniju autobusu pasažieri, braucot virzienā no centra, tiks izlaisti pieturā „Svētes iela” un bijušajā autobusu galapunktā starp Svētes un Ganību ielu. Arī virzienā uz centru pasažierus uzņems gan pašā galapunktā, gan pieturā „Svētes iela”. Bet, lai pasažieri varētu nokļūt M. Ķempes ielā, no autobusu pagaidu galapunkta kursēs bezmaksas autobuss ar 10 minūšu intervālu. Šis autobuss pasažierus pārvadās maršrutā: pagaidu galapunkts – Dunikas iela – Cieceres iela – M. Ķempes iela – Ganību iela – pagaidu galapunkts, pa ceļam apstājoties četrās pieturvietās.

Divas šā pagaidu maršruta pieturvietas būs izveidotas Dunikas ielā: viena aiz gājēju pārejas iepretim daudzdzīvokļu namam Dunikas ielā 3 un otra – pie 8. vidusskolas, posmā starp Ugāles un Cieceres ielu. Divas pieturvietas atradīsies arī M. Ķempes ielā: viena būs pie veikala „Maxima”, aiz iebrauktuves veikala stāvlaukumā (kabatā, kas paredzēta automašīnu novietošanai) un otra jau esošā pieturvieta M. Ķempes ielā. Posmā no galapunkta uz M. Ķempes ielu pasažieri varēs braukt bez maksas.”

Bezmaksas autobusa darba laiks pieskaņots pilsētas autobusu darba laikam – tā, lai varētu paspēt uz pirmo autobusu, tāpēc tas sāks kursēt no pulksten 4.50, bet pēdējais brauks tā, lai pasažieri tiktu uz pēdējo autobusu.

„Grūti ir paredzēt, cik cilvēku izvēlēsies piedāvāto bezmaksas iespēju tikt uz pilsētas autobusu un cik pilsētnieku ies kājām. Ja atsaucības nebūs, tad tukšam autobusam braukt neliksim,” teica G. Lūsis. „Lai pieņemtu lēmumu par sabiedriskā transporta kustības alternatīvajām iespējām, Liepājas domes Transporta infrastruktūras komisija kopā ar būvniekiem pārrunāja visus iespējamos variantus, lai konkrētajā situācijā atrastu piemērotāko risinājumu, pievēršot uzmanību gan sabiedriskā transporta lietotāju, gan privātā transporta lietotāju vajadzībām. Lūdzam pasažierus pret pagaidu pārmaiņām izturēties ar sapratni.”

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 22. jūnijā „Kurzemes Vārds”

Pa gadskārtu Jānīts nāca

 

Pārmaiņas sabiedriskā transporta kustībā Liepājā: samazināta mikroautobusu kursēšana, pagarina tramvaja līniju.

 

Skumji stāv līgotāji

Autobusu pieturā,

Kamēr gaida mikrobusu,

Papardīte noziedēja.

 

Neraudiet, jāņubērni,

Sagaidiet citu gadu,

 Citu gadu šai laikā

Nāks tramvajs dārdēdams.

 

 

2012. gada 22. jūnijā „Kurzemes Vārds”

Ventas iela ciet, autobusi – apkārt

 

Tramvaja līnijas būvdarbu dēļ ar šodienu satiksmei slēgta Ventas iela posmā no Tukuma līdz Vaiņodes ielai, informēja Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras ekonomiste Ilze Ozoliņa. Ventas ielā sāks demontēt asfaltu. Pilsētas autobusi slēgto posmu apbrauks pa Vaiņodes ielu. Tādēļ ar šodienu 1. autobusa maršrutā ir izmaiņas: autobuss no Ganību ielas nogriežas Vaiņodes ielā un apstājas divās pieturās posmā no Ventas līdz Klaipēdas ielai.

Savukārt no 28. jūnija plāno demontēt asfaltu Ventas ielā posmā no Vaiņodes līdz Ganību ielai. Tāpēc no 28.jūnija būs izmaiņas maršrutos Nr. 2, 6 un 6A. Šo maršrutu autobusi no Klaipēdas ielas nogriezīsies Vaiņodes ielā, apstājoties divās pieturvietās, tāpat kā līdz šim, un pēc tam turpinās braukt pa Ganību ielu.

Būvdarbus Ventas ielā turpinās līdz 10. oktobrim.

 

 

2012. gada 29. jūnijā „Kurzemes Vārds”

Būs jāpērk tramvajs

Rubrika: Satiksme

 

Jauns tramvaja ceļš Liepājā nav būvēts daudzus gadu desmitus. Līnijas pagarinājuma būve ir pietiekams iemesls, lai iztaujātu pašvaldības SIA „Liepājas tramvajs” valdes locekli AIGARU PUKU par pilsētas tramvaja tagadni un nākotni.

Kāda ir tramvaja uzņēmuma šodiena finansiālā zinā? Cik esat stabili, ienesīgi vai saspringti?

Puks: – Jāsāk ar to, ka sabiedriskais transports nekad nav bijis rentabls un arī nebūs. Tas jau Eiropas regulās noteikts, ka pasažiera transports ir jādotē. Zaudējumi ir jākompensē valstij un pašvaldībai. Liepājā ieviestā jaunā sistēma, kad līgumus ar pārvadātājiem slēdz Sabiedriskā transporta aģentūra un maksā pārvadātājam, manuprāt, finansiāli nemainīs neko. Vienīgais labums ir tas, ka pasažieris nopērk vienoto biļeti un viņš var braukt ar jebko. Vajadzīgi vēl uzlabojumi dažādās jomās. Bet ļausim aģentūrai iestrādāties.

– Ko šīs izmaiņas rada jums, uzņēmumam?

– Mums ir vieglāk plānot budžetu, jo zinām kilometrus, cik nobrauksim un cik par to saņemsim. Par to mums ir līgums ar aģentūru. Tomēr mums jāiekļaujas tarifā, jārēķinās strikti ar to summu, kas ir paredzēta, nevaram atļauties kaut kādus lielākus ieguldījumus. Nevaram ieguldīt tramvaja vagonu remontdarbos, kaut vai vizuālajā ziņā, nevaram sakārtot, atjaunot tramvaja salonus, mums tam trūkst naudas. Agrāk vienmēr bija iespēja to saskaņot ar pašvaldību, pārtērētos līdzekļus kompensēja.

– Jums taču par to pašu naudu ir jāuztur arī sliežu ceļš?

– Jā. Tā ir diezgan dārga infrastruktūra, līdz šim bijusi diezgan nolaista. Tajā ir nepieciešami samērā lieli ieguldījumi.

– Kādas pārmaiņas tajā visā ienesīs jaunā līnija?

– Vairāk vai mazāk saistībā ar jauno līniju viss gan finansiāli, gan organizatoriski ir sakārtots. Mums vienkārši būs garāks maršruts. Būs jāpārslēdz ar aģentūru līgums, nobrauksim lielāku kilometru skaitu, saņemsim vairāk naudas.

– Rudenī tramvajam jāsāk ripot pajauno ceļu. Vai laidīsiet vairāk vagonu līnijā?

– Mēs par to vienosimies ar Sabiedriskā transporta aģentūru. Tā ir noteicēja. Bet mans redzējums ir: septiņu minūšu intervāls ir jāsaglabā. Ir izpētīts, ka tas ir optimālākais tramvaja satiksmē pasaulē. Un liepājnieki ir pie tā pieraduši. Ir arī pētīts – ja tramvajs aizkavējas par pāris minūtēm, tad pasažieris iet kājām, tramvaju vairs negaida.

– Tātad līnijā vajadzēs vairāk tramvaja vagonu. No sešpadsmit vagoniem desmit vagoniem būs jābrauc.

– Pārējie tikmēr ir apkopē vai remontā, vai izgājuši no ierindas, īstenībā pie šī tramvaju tehniskā stāvokļa mums vajag rezervīti. Pašlaik pētām, kur vēl varētu nopirkt tādus pašus tramvaja vagonus, lietotus. Šogad, domāju, tas mums jāizdara. Iespējams, aizbrauksim uz Erfurti, kur jau toreiz pirkām tramvajus.

– Lūgsiet naudu pašvaldībai?

– Paskatīsimies. Austrumeiropas valstīs šādus tramvaja vagonus pakāpeniski nomaina pret pilnīgi jauniem. Un arī mums no šiem piecpadsmit vagoniem vienpadsmit ir Vācijā nopirkti pēdējo 8 – 10 gadu laikā.

– Un cik tie veci?

– No 30 līdz 40 gadiem.

– Cik gadu tie vēl kalpos?

– Kā kurais. Vācijā tie ir bijuši labi uzturēti, kapitāli remontēti. Vienīgā nianse ir, ka tie šeit brauc pa mūsu sliežu ceļiem, un tie nav labi. Un tad ātrāk nokalpojas. Pirmais uzdevums noteikti ir sakārtot sliežu ceļus. Tad varētu domāt par jauniem tramvaja vagoniem.

– Vai pasaulē vispār vēl ražo tramvaja vagonus, kas būtu piemēroti tādam sliežu ceļam, kāds ir Liepājā?

– Jā, protams. Tikai tramvaji nestāv salonā kā automašīnas. Tramvaju pasūta konkrētām vajadzībām. Ražotājs tad ražo. Rīga nopirka par 2,6 miljoniem latu gabalā. Mums tik lielas ambīcijas un vajadzības nav. Tādi, kādi mums būtu nepieciešami, jauni maksā apmēram vienu miljonu eiro. Lietotajiem cena ir dažāda. Sākot no 7000 latu līdz 28 000 latu.

– Tiešām tikai 7000 latu?

– Jā. Lietots ir lietots. Vācieši tos noraksta. Bet šāds tramvajs mums bija tikai viens. Jāatzīst, tas nebija tomēr tik labs kā tie, kurus pirkām par 28 tūkstošiem. Šie tiešām bija labi kopti, izremontēti, uzturēti. Ceram, ka, iekļaujoties šajās summās, mēs vēl dažus tramvaja vagonus varētu nopirkt lietošanai jaunajā līnijā.

– Ļoti patīkami, ka tramvajs iet bieži, nav dūmu, ir noteikts ceļš, kaut kādā ziņā arī romantisks. Bet kāda ir ekonomija?

– Viena lieta ir tramvaja pārvadājumi. Tie ir daudz izdevīgāki nekā autobusi. Pats tramvajs ir izdevīgāks, jo ilgāk kalpo, tam nav tik lieli amortizācijas atskaitījumi. Autobusa mūžs ir vidēji trīs vai četras reizes īsāks. Tādēļ arī jauns tramvajs ir tik dārgs. Otra lieta ir infrastruktūra. Sliedes. Sliežu ceļa, kontakttīklu uzturēšana ir padārga.

– Cik 2011. gadā sliežu ceļa uzturēšana izmaksāja jums?

– Tas ir tik nosacīti. Tādam sliežu ceļam, kāds ir mūsējais, varētu iztērēt miljonu latu gadā, ja būtu tādas naudas. Gan varam iztērēt tikai 50 tūkstošus latu, apmēram tā tas bija pagājušajā gadā. Mēs vienkārši iekļaujamies tajā summā, kas mums ir, un skatāmies, ko varam atļauties. Sametinām tās vietas, kas ir saplīsušas, nomainām posmus, kas ir galīgi nelietojami palikuši, nomainām gulšņus, kur vajag, lai sliedes negrimtu iekšā. Mēs gan arī pa šiem gadiem, kamēr es te strādāju, esam apmēram ceturto daļu sliežu ceļa nomainījuši. Vienīgi materiāli un tas veids, kā to darījām, bija tālu no tā, kā būvēs sliežu ceļu jaunajā projektā. Tāds projekts, tādi materiāli, tāds sliežu ceļš un tādas pieredzes Liepājā vēl nav bijis. Līdz šim sliedes mainījām pēc padomju metodēm, ar koka gulšņiem, Krievijas sliedēm.

– Vai ar tiem 50 tūkstošiem pietiek, lai sliežu ceļš būtu drošs?

– Plus mīnus jā. Stāstot vairāk domāju par sliežu ceļu. Kontakttīkls tik ļoti uz pārvadājuma drošumu neattiecas, bet mēs arī tur ieguldām naudiņu.

– Cik garš pašlaik ir sliežu ceļš?

– Sešarpus kilometru; ar jauno līniju kopā būs astoņi kilometri no viena gala līdz otram.

– Cik būs jaunu pieturu?

– Tukuma, Ventas ielā un trīs – Mirdzas Ķempes ielā. Tātad piecas pieturas.

– Pēc tam, kad uzrakstīju, ka pie Centrālkapiem vairs nebūs vecā galapunkta ar pieturu, vairāki lasītāji bija ļoti sašutuši. Manuprāt, taču solījāt saglabāt abus galapunktus.

– Tas ir jautājums aģentūrai. Varu izstāstīt no tramvaja viedokļa. Sākotnēji, kad veidoja jauno tramvaja projektu, trasējums bija domāts pavisam citāds. Arī krīze nebija iestājusies. Tika plānots jaunais pārvads pār dzelzceļu uz Velnciemu. Būtu veidoti divi maršruti. Un vēl bija varianti, ka tramvaju laidīs pa Ganību ielu. Ekonomisku apsvērumu dēļ deputāti tomēr nolēma, cik iespējams, tramvaju laist līdz galam pa pašreizējo līniju, veco galapunktu atstāt pagaidām ar tādu domu, ka nākotnē varētu tramvaju palaist uz Dienvidu kapiem.

Ja vienojamies ar aģentūru, ka laižam tramvaju gan uz Mirdzas Ķempes ielas galu, gan uz Centrālkapiem, tad vajadzīgs papildu finansējums. Vai pašvaldība to var atļauties? Nevar. Jo tā pasažieru plūsma ir reizes desmit mazāka nekā uz Ezerkrastu. Bet Ezerkrastā mums varētu nākt klāt 4000 līdz 6000 pasažieru dienā. Pasaules prakse rāda: ja 1000 cilvēku nāk klāt dienā, tad tas attaisnojas. Ja ne, tad nav ekonomiska pamata. Jo visur ir tā, ka tramvaju laiž tur, kur ir ļoti liela pasažieru plūsma. Autobusus – kur pasažieru ir mazāk.

– Bet jūs to ceļu tik un tā uzturēsiet?

– Saglabāsim avārijas gadījumiem – ja noplīst tramvajs, to varēs novirzīt šajā ceļā. Lai vēlāk aizbrauktu uz depo.

– Vai taisnība, ka Ivars Kesenfelds it kā esot uzstājies pret veco tramvaja galapunktu?

– Nav taisnība. Tādas politiskas spekulācijas un intrigas, no visas sirds varu pateikt, neesmu dzirdējis. Tikai, kad apsprieda jauno iespējamo līmju, opozīcijas deputāti izteicās, ka varētu tas iet uz Dienvidu kapiem, bet tas izklausījās pēc populisma.

– Kāda būs atšķirība starp jauno un veco ceļu?

– Mums vēl nav bijušas Austrijas sliedes no viena no labākajiem ražotājiem pasaulē. Betona gulšņi arī mums vēl nav bijuši, ar visiem stiprinājumiem un prettrokšņu materiāliem. Kur sliežu ceļš krustosies ar brauktuvi, būs speciāli veidotas betona plātnes, tajās būs iekšā sliedes uz gumijas paliktņiem. Tur varēs komfortabli braukt ar autobusu pāri, tramvajs slīdēs, mašīna pārbrauks pāri, nejūtot sliedes. To cilvēki pamanīs. Kontakttīklu līnija, stabi jauni, un visa Mirdzas Ķempes iela pilnīgi jauna.

– Kādu tālāk plānojat attīstību Liepājas tramvajam?

– Atkal tas ir jautājums aģentūrai. Bet mani plāni bija, ka nākamais posms varētu būt pārvads pār dzelzceļu. Tur pašvaldība ir paredzējusi tramvajam joslu (uz Ziemeļu priekšpilsētu). Tas ir diezgan neskaidrā nākotnē. Tuvākā nākotnē gribētos uzbūvēt jaunu depo citā vietā. Ja mums būs vairāk tramvaja vagonu, mums ar šo vietu nepietiks.

Pēdējos desmit, divdesmit gadus Eiropā ir iestājusies tramvaja renesanse. Pat pilsētās, kurās tramvajs nav bijis, būvē no jauna, piemēram, Nicā. Ne tik daudz tāpēc, ka tramvajs skaitās zaļāks transporta veids (elektrības ieguve jau arī nemaz nav tik zaļa), bet tieši tāpēc, ka tramvajs ir ērtāks, ietilpīgāks, vairāk cilvēku var braukt, tam ir savs neatkarīgs sliežu ceļš, ātrāk var tikt uz priekšu.

– Pats braucat ar mašīnu?

– Gan ar velosipēdu, gan ar mašīnu, gan ar tramvaju, gan ar autobusu. Ar pēdējo gan retāk, jo dzīvoju tramvaja līnijas tuvumā.

 

Uzziņai

Pašvaldības SIA „Liepājas tramvajs”:

• apgrozījums 2011.gadā – 800 tūkstoši latu;
• 75 darbinieki, no tiem 25 – tramvaja vadītāji;
• pārvadā gadā apmēram 6 miljonus pasažieru;
• uzņēmumam ir 16 tramvaja vagoni, līnijā pastāvīgi ir septiņi vagoni;
• tramvaja līnijas garums – 6,5 km;
• valdes loceklis Aigars Puks uzņēmumu vada 14 gadu.

Avots: Aigars Puks

 

Jaunas tramvaja līnijas izbūve un esošo sliežu posmu rekonstrukcija Liepājā:

• būvniecības termiņš – 2012. gada 17. oktobris;
• projekta attiecināmās izmaksas – 8,27 miljoni latu, no tām 7,03 miljoni latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda;
• SIA „Liepājas tramvajs” līdzfinansējums – 1,24 miljoni latu, piešķīrusi Liepājas pilsētas pašvaldība.

Avots: Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis

 

Nora Driķe

 

Paraksts foto: Aigars Puks: „Ne no viena politiska speķa nav bijis nekāda spiediena. Visi jautājumi ir izlemti racionāli, pamatojoties uz aprēķiniem.”

 

 

2012. gada 29. jūnijā „Kurzemes Vārds”

Tramvajs nebija ļoti vajadzīgs

Rubrika: Aktuāls viedoklis

 

Pašlaik pilnā sparā rit būvniecības darbi, lai līdz gada beigām nodrošinātu Ezerkrasta mikrorajona iedzīvotājus ar šajā vietā jaunu sabiedriskā transporta veidu – tramvaju. Ko par to domā Ezerkrasta iedzīvotāji paši?

 

Kopš bērnības dzīvoju Ezerkrasta, nekad neesmu izjutusi problēmas ar nokļūšanu mājās, izmantojot sabiedrisko transportu. Kursēja gan autobusi, gan mikroautobusi. Pēdējā laikā – tikai lielie autobusi, bet vienalga būtiskas problēmas nemanīju. Tādēļ, ja man jautā, cik ļoti mūsu mikrorajonā ir vajadzīgs tramvajs, es varu atbildēt, ka pavisam droši varēja iztikt bez tā. Tā noteikti nebija akūta nepieciešamība.

Ja tramvaja līniju būvētu dažus gadus agrāk, tad varbūt būtu vēl kāds finansiāls ieguvums, jo tramvaja biļetes tad bija lētākas nekā autobusā. Bet tagad, kad visos transporta veidos braukšanas maksa ir vienāda, nekāda ieguvuma naudas izteiksmē nebūs.

Tomēr neesmu skeptiķe. Lai jau būvē. Būs lielākas izvēles iespējas, kas arī, šķiet, būs vienīgais ieguvums.

Bet jaunās tramvaja līnijas būvniecības process gan nav nekas iepriecinošs. Man ir tāda sajūta, ka katru dienu uzrok pa jaunam ielas posmam, kādēļ atkal ir jaunas izmaiņas satiksmē. Mūsu mikrorajons pašlaik ir viena liela būvbedre. Tikai jācer, ka tas nebūs pārāk ilgi. Lai gan šaubos, vai celtnieki būvdarbus patiešām pabeigs paredzētajā laikā. Iedzīvotāji gan to ļoti vēlētos. Un, kad līniju pabeigs, tad jau viss būs kārtībā, un cilvēki pieradīs pie šī jauninājuma.

 

Evija Vizkopa, liepājniece, dzīvo Ezerkrasta

 

 

2012. gada 30. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Vasarīgi vaibsti Liepājas sejā

Rubrika: Viedoklis

 

(…)

Bet var arī laiku pa laikam izstaigāt vai izbraukāt Liepāju kopā ar kādu pilsētas ciemiņu. Nav svarīgi, tuvu vai tālu, Liepājas regulāru apmeklētāju vai tādu, kas ierodas pēc daudzu gadu pārtraukuma, bijušo liepājnieku vai nekādi ar Liepāju nesaistītu. Vienkārši tā: kopā izstaigāt vai izbraukāt un tad paklausīties viņa vērtējumu. Nē, ne jau tāpēc, lai dzirdētu šī cilvēka nostalģiskās atmiņas par viņa jaunības dienām un vietām vai jūsmošanu, bet lai paskatītos uz savu pilsētu svešām acīm. Jo tā taču ir veca patiesība, ka tās pamana daudz ko tādu, kam mēs ikdienā paejam vienaldzīgi garām, jo mums tas šķiet pats par sevi saprotams un tāpēc nav uzmanības vērts.

Protams, protams, cilvēks paslavēs un aizbrauks, bet mums būs šeit jādzīvo. Būs jātur ciet deguns, lai nekļūtu nelaba dūša, elpojot piesmirdināto gaisu. Vēlos vakaros būs jābaidās iet gar izklaides vietām, bet rītos ap šīm vietām jāmet līkums, lai neiekāptu vēmekļos. Būs jākreņķējas, ka ne jau iedzīvotāju interesēs ir samazināta maršruta taksometru kustība, un būs jāizjūt, ka pilsēta kļūst tukšāka, jo liepājnieki dodas dzīvot un strādāt uz citām zemēm.

Tā tas viss bija arī jūnijā. Un ne tikai tas. Ja gribam, varam atrast arī citas negācijas, kādas ir jebkurā pilsētā. Taču, skatoties svešām acīm, mēs pamanītu arī kaut ko vērtīgu. Un, ja tā, tad vasaras pirmā mēneša norisēs, manuprāt, visvērtīgākais ir tas, ka pilsētā parādās jauni vaibsti. Varbūt ne tik strauji, kā mēs vēlētos, un tomēr. Te nav runa tikai par Zirņu ielas maģistrāli, jaunās tramvaja līnijas iekārtošanu vai darbiem Brīvības un K. Ūliha ielas galos, un arī ne par to, ka valdība jūnijā piešķīrusi trīs miljonus latu koncertzāles celšanai, kas nozīmē, ka būvniecības budžets tuvojas nepieciešamajai summai un tātad šī tik ilgi gaidītā celtne taps.

Pilsēta mainās arī it kā šķietamos sīkumos, kas tomēr kopējo ainu padara pievilcīgāku. Vai vismaz vasarīgāku. Tās ir puķu figūras laukumos, brīvdabas koncerti pie Gulbju dīķa, svešzemju tūristu jahtu baltās buras kanālā un arvien garākie un aizvien vairāk iecienītie veloceliņi. Tā ir ielu apgaismošanas modernizācija, bērnu laukuma iekārtošana Ventspils ielā un skeitborda laukuma – Jūrmalas parkā. Tā ir iecere rekonstruēt Gulbju dīķa apkārtni un ierīkot jaunus soliņus Jūrmalas parkā, un, ja pirms dažām dienām parakstīts līgums par lidostas rekonstruēšanu, tad saprotams, kāpēc pilsētas vadītāji jūnijā Maskavā reklamēja Liepājas tūrisma objektus.

(…)

 

Andžils Remess

 

 

2012. gada 2. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Rūc, grab, sīc, džinkst un kauc

Rubrika: Pašas redzēts un piedzīvots

 

Kas tas ir? Protams, nedomājāt ilgi. Tas ir Liepājas tramvajs. Kopš braucu ar automašīnu, tramvajs man ir visai rets un tādēļ ekskluzīvs transportlīdzeklis, kas vairāk saistās ar bērnības un jaunības atmiņām. Tolaik tramvaja vagoni pārvietojās tik pasažieru pilni, ka rīta un pēcpusdienas stundās bija grūti iekāpt, par stumšanos cauri kājās stāvošo pasažieru pūlim pat nerunājot. Kāds bija brauciens šā gada vienā no pēdējām jūnija dienām?

Ir darba dienas pievakare, kad pēc maniem, kā izrādījās, pavisam aplamiem aprēķiniem tramvajam vajadzēja būt braucēju pilnam. Autobusi šajā laikā uz priekšu kust ar pasažieriem pārbāzti. Mans mērķis bija izbraukt vienu pilnu apli. Pietura pie Esperanto ielas virzienā uz centra pusi ir ļoti izdevīga vieta, jo, tajā stāvot, tramvaja sliedes ir pārskatāmas līdz pat stacijas ēkai. Redz, tur jau gaidītais līgo manā virzienā gluži kā no papardēm izlīdis un labi izgulējies jāņubērns!

Salīdzinu vagona piebraukšanas laiku ar to, kas norādīts sarakstā pieturvietā. Jāņubērns ieradies divas minūtes ātrāk. Var jau būt, ka mans pulkstenis nav precīzs. Pie vadītājas par 50 santīmiem nopērku talonu, kompostrēju un atslīgstu krēslā ar jau nobružātu polsterējumu. Kājās nestāv neviens pasažieris. Visi sēž. Ātri saskaitot, konstatēju, ka esam 22 braucēji. Tā kā atrodos vagona priekšpusē, vairāk par skatiem aiz loga ieinteresējos par reklāmu, kas piestiprināta pie stikliem. Viena brīdina: „Neparaksti sev sodu!” – Pašvaldības policijas organizētā akcija sienu apķēpātajiem. Otra piedāvā ūdensskaitītāju maiņu, trešā aicina uz mūzikas festivālu.

Kad uz Tramvajtilta vadītāja uzņem ātrumu, uzrāviens tāds, ka mani iespiež sēdeklī. Nav vis nekāds bērnu elektromobilis, bet jaudīgs braucamais! Pieturā „Tirgus” gaida un iekāpj trīs pasažieres. Kopējais braucēju skaits palicis nemainīgs. No visiem sēdošajiem tikai divi cilvēki ir jaunāki par 25 gadiem. Līdz Jūrmalas ielai tramvajs uz priekšu virzās, zvārojoties nevis kā izgulējies, bet alu sadzēries un kārtīgi noreibis Jāņu svētku viesis. Tikpat nestabils bija posms atpakaļceļā līdz Līvas laukumam, kad braucot mana galva mētājās kā lupatu lellei. Jāņem rokās un jātur, lai nenokrīt no pleciem.

Turpinu sākto ceļu līdz gala pieturai. Pie tirdzniecības centra „Sala XL” izkāpj vairums braucēju un rikšiem vien dodas veikala virzienā. No pēdējās pieturas pie tirdzniecības centra „Baata” līdz galam vagonā braucu lepnā vientulībā. Cik skaista ir zaļā, kokiem noaugusī pļaviņa tramvaja apgriešanās vietā sliežu iekšpusē. Pēcpusdienas saulē viss vai plīst no zaļuma pārbagātības kā svētku salūtam sagatavota raķete divas sekundes pirms eksplozijas. Vagons tukšs. Pie Centrālkapiem tas nesagaida nevienu iekāpēju. Tieši tāpat kā sliežu ceļa otrā galā Brīvības ielā. Metāliska zvana skaņa, durvis grabot aizveras, un sākas ceļš uz centra pusi.

Kā mani iepriecina pieturas nosaukums „Līvas laukums”! Vismaz tā ir saglabāts šās vietas nosaukums, kur laukums sevī uzņem un savieno piecu dažādu nosaukumu ielas. Līdz Rožu laukumam vagonā ir astoņi pasažieri. No 5. vidusskolas līdz pieturai „Metalurgs” – divi. Ātri garām paslīd stacijas laukuma ainiņa, kur trīs bērni spēlē kerīti ar strūklakas vertikāli gaisā lidojošajiem ūdeņiem. Dzelzceļnieku ielā strādā ceļu būvnieki. Viņu sejas saulē nodegušas kā ilgāk uz pannas paturētas pankūkas.

Kad izkāpju pieturā, kurā iekāpu, ceļā pagājušas tieši 46 minūtes. Brīnos: „Vai tiešām tik daudz?” Mana brauciena minūtes pagāja kā filmā, kuras režisori bija tramvaja sliedes, bet pati filma – Liepājas ainiņas aiz vagona loga.

 

Daiga Lutere

 

Paraksts foto: Pieturā „Centrālkapi”. Neviens neizkāpa un neiekāpa.

 

 

2012. gada 3. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Pusaudži – demolatori

 

Svētdien ap pulksten pusastoņiem vakarā Pašvaldības policija saukta uz Grobiņas ielu, kur jaunieši demolējot tramvaja pieturvietu. Tur policistus sagaidīja kāda sieviete un norādīja uz jauniešiem, kuri bija salauzuši pieturvietā novietoto gružkasti. Viens no viņiem – 13 gadu vecs pusaudzis – atzinās, ka tieši viņš ir vainīgais gružkastu nīdējs un iznīcinātājs. Viņš kopā ar 17 gadu veco draugu nogādāts Valsts policijā.

 

 

2012. gada 4. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Paziņojums

Rubrika: Dažādi

 

SIA „Liepājas enerģija” informē, ka „Tramvaja līnijas renovācija un pagarināšana līdz Ezerkrastam, Liepājā” projekta ietvaros tiks veikti jaunizbūvētās siltumtrases pārslēgšanas darbi un sakarā ar to tiks pārtraukta karstā ūdens piegāde šādām adresēm:

no 9.07.2012. līdz 15.07.2012. Ganību iela 191, 193, M. Ķempes iela 2, 6, 8, 10, Gaujas prospekts 3, Dunikas iela 1, 3, 9/11, Rojas iela 5, 7, 36, 38/40, Ugāles iela 7, 8, 9, 11;

no 12.07.2012. № 15.07.2012. Cieceres iela 43, 33/35/37, Dunikas iela 17, 23, 25, Ugāles iela 1/3, 4, 5, 6, Daugavas iela 1, 3,5,6,7,12,15, M. Ķempes iela 11, 12, 13, 14, 16, 18, 22, 26, 28, R. Meža iela 2, 3, 4, 5, 6, 9, 12, 14, 16, 18;

no 12.07.2012. līdz 16.07.2012. Ganību iela 187, M. Ķempes iela 3, 5, 7, Rojas iela 1, 2, 3, 4.

Atvainojamies par sagādātajam neērtībām.

 

 

2012. gada 4. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Intervijā saistībā ar jauno tramvaja līniju A. Puks norāda – „Visi jautājumi ir izlemti racionāli, pamatojoties uz aprēķiniem.” Lūdzu paskaidrojiet, ja plānojat apkalpot 4000 – 6000 Ezerkrasta pasažieru dienā, saglabājot esošo 7 minūšu intervālu, kā nodrošināsit Dienvidrietumu iedzīvotāju nokļūšanu uz darbu un mācību iestādēm, ja pat pašlaik rītos un darba dienas beigās tramvaja vagons ir pārslogots?

 

 

2012. gada 5. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Pirms svētkiem mobilizē pļāvējus un asfaltētājus

Rubrika: Jaunumi un notikumi

 

„Daļu darba paņemam arī uz saviem pleciem – māju uzraugi šorīt nofiksēja, ka zāle pie bijušām Kesenfelda mājām nav appļauta, skolas nav appļautas – bišķiņ tomēr patriotiem arī jābūt,” vakar „Kurzemes Vārdam” sacīja SIA „Liepājas Namu apsaimniekotājs” valdes loceklis Artis Rimma taujāts, vai arī viņa vadītā uzņēmuma darbinieki šonedēļ Liepājas sakoptībai pievērs lielāku uzmanību nekā parasti, jo tieši šonedēļ Liepājā notiks gan Latvijas olimpiāde, gan festivāls „Summer Sound”.

Pirms nedēļas uz jautājumu, vai Liepāju īpaši uzposīs svētkiem, Pilsētas domes priekšsēdētāja palīdze Vita Plūksna atbildēja noliedzoši: sakopšanas darbi noritēšot kā parasti, arī nekādi īpaši rotājumi pilsētai nav paredzēti. Novērotais pilsētas ielās tomēr rāda, ka tā gluži nav. Vakar Liepājas centrā pļaujmašīnas dūca malu malās.

(…)

Savukārt Liepājas tramvajs svētku dienās būs izrotāts ar karodziņiem – tie būs olimpiādes vai arī Liepājas karodziņi, teica uzņēmuma valdes loceklis Aigars Puks.

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 10. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Sludinājums

Rubrika: Dažādi

 

Cienījamie tramvaja pasažieri!

Informējam, ka sakarā ar būvdarbiem jaunās tramvaju līnijas izbūvei 11. jūlijā, trešdien, un 12. jūlijā, ceturtdien, no pulksten 20 līdz 4.30 tiks pārtraukta tramvaju satiksme. Vairāk informācijas – www.liepajas-tramvajs.lv. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām. SIA „Liepājas tramvajs”

 

 

2012. gada 12. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Par lieliem un maziem tiltiem

Rubrika: Situācija

 

„Kad ieraudzīsi lielo tiltu, pār kuru iet tramvajs, tad droši brauc tik pāri,” kā mani atrast, nesen skaidroju kādam savam radiniekam, kas no Engures brauca uz Liepāju. Viņš apmaldījās. Jo mans skaidrojums izrādījies nepietiekams. Radinieks pārbraucis pāri Tramvajtiltam un apjucis, nezinot ko darīt tālāk. „Bija tur viens tāds mazs, mazs tiltiņš,” vēlāk viņš sacīja. Acīmredzot pēc mana skaidrojuma par lielo tiltu bija cerējis ieraudzīt kaut ko līdzīgu Vanšu tilta veidojumam Rīgā.

 

Viktors Ulberts

 

 

2012. gada 12. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Sausais atlikums pēc Olimpiādes

Rubrika: Pilsētas naudas maks

 

Gatavojoties Latvijas III Olimpiādei, Liepājas sporta bāzu uzlabošanā, sakārtošanā, inventāra iegādē ieguldīts apmēram četras vai piecas reizes vairāk, nekā parasti vidēji gadā, pastāstīja Pilsētas domes Sporta pārvaldes vadītājs Artis Lagzdiņš.

Latvijas III Olimpiādes rīkošanai kopumā iztērēti vairāk nekā 250 tūkstoši latu. „Kurzemes Vārds” lūdza A. Lagzdiņu pastāstīt konkrēti, kā ceturtdaļmiljons izlietots.

(…)

Par transporta pakalpojumiem samaksāti 4500 latu. Šī nauda izlietota, gan norēķinoties ar pilsētas Sabiedriskā transporta aģentūru par to, ka sportisti pilsētas autobusos un tramvajos varēja braukt bez maksas; gan ar Liepājas Autobusu parku par degvielu un šofera algu autobusam, kas olimpiādes laikā nemitīgi ripoja starp Jūrmalas parku un Olimpisko centru, un par transporta pakalpojumiem, piegādājot inventāru sporta bāzēm Grobiņā, Aizputē, dzeramo ūdeni sportistiem u. tml.

(…)

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 12. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Kur kādreiz bija Siena tirgus

 

Daudzi jaunie liepājnieki vairs nezina, kur pilsētā ir Siena tirgus, jo šis nosaukums oficiālās norādēs vairs netiek lietots. Vidējā un vecākā gadagājuma iedzīvotāji to vēl atceras un sarunās piemin. Cik ilgi Siena tirgus vēl saglabāsies ļaužu valodās? Tagad šo vietu sauc par Kuršu ielu un, ja reiz iela, tad, iespējams, tā ir viena no visplatākajām, bruģētajām Liepājā.

(…)

Gabaliņu uz priekšu pavisam mazs rotaslietu veikaliņš. Pārdevēja Gunta stāsta, ka vasarā galvenie pircēji esot atbraucēji, tūristi. Ienākot un šo to nopērkot kā amerikāņi un angļi, tā krievi un vācieši. Guntas kundze atcerējās, ka savulaik pa Kuršu ielu braucis tramvajs un, tā kā nebija paralēlo sliežu, krustojuma vienā stūrī ar Peldu ielu bijis liels, ieapaļš spogulis, lai tramvaju vadītāji varētu novērtēt situāciju – braukt vai nebraukt uz priekšu.

(…)

 

Daiga Lutere

 

 

2012. gada 14. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Uzbrukums tramvajam

 

Ceturtdien ap pulksten 15 Dzelzceļnieku ielā kāds metis ar akmeni pa tramvaja vagonu un izsitis loga stiklu. Vainīgajam diemžēl izdevies aizbēgt.

 

 

2012. gada 14. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Mainīs maršrutu

 

Ar pirmdienu, 16. jūliju, mainīsies maršruts bezmaksas autobusam, kas kursēja pa M. Ķempes ielu, pastāstīja Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis. Pārmainās nepieciešamas tāpēc, ka M. Ķempes ielu turpina rekonstruēt un pa to autobusam vairs nav iespējams braukt nemaz, teica G. Lūsis.

Turpmāk bezmaksas autobusa maršruts būs šāds: no bijušā dispečerpunkta Ganību ielā tālāk pa Dunikas un Cieceres ielu, pēc tam tas nogriezīsies Vaiņodes ielā, no tās izbrauks Ganību ielā. Kā jau ziņots, bezmaksas autobuss ir pagaidu risinājums tramvaja līnijas būvniecības laikā. Ar bezmaksas autobusu šā rajona iedzīvotāji var nokļūt līdz bijušajam dispečerpunktam Ganību ielā, kur izveidots pagaidu galapunkts pilsētas autobusiem, ar kuriem var doties uz citiem Liepājas rajoniem, kā parasti.

Abu bezmaksas autobusa pieturu vietā, kas līdz šim bija M. Ķempes ielā, no pirmdienas būs izveidotas jaunas pieturas Cieceres ielā 41 (netālu aiz Cieceres un M. Ķempes ielas krustojuma) un pie veikala „Beta” (Ugāles un Vaiņodes ielas stūri). Bezmaksas autobusu izmanto daudzi iedzīvotāji. Šāds pagaidu autobuss kursēs, domājams, līdz 1. septembrim, sacīja G. Lūsis.

 

 

2012. gada 17. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Tramvaja vakarā nebūs

Rubrika: Īsumā

 

Tā kā tiek pagarināta tramvaja līnija un Klaipēdas ielā būvē kontakttīklu balstu pamatus, šodien, 17. jūlijā, no pulksten 20 līdz pirmajam reisam nākamajā rītā nekursēs tramvajs, jo no līnijas šajā laikā būs atvienots spriegums un kontakttīkli.

Ja visus balstu pamatu būvdarbus šajā naktī nepagūs, tad tramvajs nekursēs arī nākamajā naktī – no 18. jūlija pulksten 20, pastāstīja SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks.

Pēdējais tramvajs no Klaipēdas ielas galapunkta šovakar aties pulksten 19.50.

 

 

2012. gada 17. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Brauc grāvjos

 

No piektdienas līdz svētdienai policija reģistrējusi vairākus satiksmes negadījumus, kuros galvenokārt cietuši transportlīdzekļu dzelži.

Sestdien ap pulksten 17 kāda 1970. gadā dzimusi sieviete pie automašīnas „Seat Leon” stūres Klaipēdas ielā izraisījusi sadursmi ar tramvaju. Tas noticis brīdī, kad viņa no Klaipēdas ielas nogriezušies Liedaga ielā, bet nebija pārliecinājusies, vai manevrs ir drošs. Sadursmē cietusi kāda tramvaja pasažiere, kura guvusi dažādus sasitumus, tāpēc nogādāta Reģionālajā slimnīcā.

(…)

 

 

2012. gada 17 jūlijā „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītāji

 

Par Kuršu un Peldu ielas krustojumu – tur esot bijis spogulis, lai varētu redzēt, vai tramvajs var sākt braukt. Gribu teikt, ka vēl agrāk, pirms spoguļa, tur bija milicis, kurš karājās. Pie mājas (kur tagad ir audumu veikals) sienas bija ierīkota būdiņa, kurā stāvēja milicis un regulēja tramvaja satiksmi.

 

 

2012. gada 18. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Ķēpātājiem nav miera

 

15. – 16. jūlijā Rīgas ielā sabojātas divu tramvaja vagonu ārējās sānu virsmas, uzzīmējot grafīti zīmējumus. Bet 16. jūlija rītā ap pulksten pussešiem dzelzceļa stacijā apkrāsots pasažieru vilciens.

 

 

2012. gada 18. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Drīz liks jaunas tramvaja sliedes

 

Tuvāko divu nedēļu laikā sāks būvēt tieši pašu ielu dzelzceļa līniju Tukuma ielā, un pašlaik pārējie darbi rit pēc grafika. Par to „Kurzemes Vārdu” informēja projekta vadītājs Aldis Rērihs.

Kā zināms, Dienvidrietumu, kā arī Ezerkrasta mikrorajonā pašlaik aktīvi notiek tramvaja līnijas pagarināšana no Klaipēdas ielas līdz M. Ķempes ielas galam. Jaunajai ielu dzelzceļa līnijai jābūt gatavai līdz oktobra vidum, tātad jau pēc trim mēnešiem.

Būvniecības darbu ģenerāluzņēmējs ir „Skonto būve”. A. Rērihs pastāstīja, ka būvniecība jau notiek visas trases garumā. Aktīvi būvē komunikācijas, kas Tukuma ielā par 99 procentiem jau pabeigtas. Bet Slapjajā ielā, kur būs tramvaja apgriešanās aplis, pamazām jau sākts būvēt ceļu konstrukcijas. „Tas nozīmē, ka mēs jau sākam būvēt atpakaļceļu,” norāda A. Rērihs. Savukārt Tukuma ielā tuvāko divu nedēļu laikā jau asfaltēs vienu joslu, kā arī sāks būvēt tieši pašu ielu dzelzceļu.

Uzņēmuma „Liepājas tramvajs” direktors Aigars Puks sarunā ar „Kurzemes Vārdu” atzinīgi novērtēja būvniecības gaitu, atzīmējot, ka vismaz pagaidām tie noritot atbilstoši grafikam. Tiesa, nevarot zināt, vai arī turpmāk viss noritēs tik raiti.

„Mēs cenšamies noturēties grafikos, taču ir ļoti daudzas projektu izmaiņas, kas būvdarbu laikā radušās neatbilstošas topogrāfijas vai savstarpējas komunikācijas trūkuma dēļ. Un būvnieks ir ieinteresēts, lai jaunus tehniskos risinājumus noteiktu pēc iespējas ātrāk,” piebilda A. Rērihs.

Jaunās tramvaja līnijas izbūvi uzsāka 12. aprīlī, tā būs 1,6 kilometrus gara un ļaus ar šo transportlīdzekli nokļūt Ezerkrasta mikrorajonā. Jaunas tramvaja līnijas Liepājā nav būvētas 30 gadu.

 

Viktors Ulberts

 

 

Paraksts foto: Būvnieki tagad jau strādā visas tramvaja līnijas trases garumā, bet divu nedēļu laikā sāks būvēt tieši pašu ielu dzelzceļu.

 

 

2012. gada 19. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Tirdziņos – tirgus dzīvo

Rubrika: Fotoreportāža

 

Šajā reportāžā nestāstīšu par Pētertirgu, jo mans nolūks bija apskatīt, kā dzīve rit mazajos tirdziņos dažādos pilsētas mikrorajonos. Pieļauju, ka tie, kas ikdienā iepērkas tikai Pētertirgu, varbūt par vienu otru pilsētas mazo tirgu nemaz nezina. Bet tie ir – ar saviem pārdevējiem, saviem pircējiem, savu ierasto kārtību un noteikumiem. Tur katrs jauns atnācējs vairāk vai mazāk pamanāmi tiek nopētīts un novērtēts. Kā jau svešais.

 

M. Ķempes un Ugāles ielas stūrī pavisam nelielā platībā ir maza tirdziņa teritorija. Galdi ir, jumts virs galvas arī. Ko vairāk vajag? Vajag pircējus! Diāna Godļevska (attēlā) stāstīja, ka pircēju skaits jūtami mazinājies, kopš tramvaja līnijas būvniecības dēļ ir pārrakta M. Ķempes iela. Šeit iepērkoties lielākoties pensionāri, un, ja tirdziņā dienas gaitā redzamas trīs māmiņas ar ratiņiem, tas jau esot daudz. Diāna izaudzēto vedusi no Nīcas puses, no māju „Zīlītes” saimniecības. Jaunie, agrie kartupeļi auguši labi, bet to, kāda raža būs vēlajām šķirnēm, vēl zināt nevarot. Pārlieku daudz mitruma nevienam augam nepatīk.

(…)

 

Daiga Lutere

 

 

2012. gada 19. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Pagātnes murgs

Rubrika: Skatiens

 

Politkorektums starpnacionālās attiecībās ir apsveicama lieta, tāpēc arī tiecamies uz to, lai mūsu mazajā valstī dominētu dažādu tautību saskaņa. Viegli, protams, tas nav, īpaši, ja ņem vērā pagātnes aizvainojumus, ko nodarījuši totalitārie režīmi. Taču pats esmu optimists un uzskatu, ka sabiedrības saliedētības process, lai arī lēni, rit pareizajā virzienā un tajā jau ir būtiski panākumi. Tāpēc biju pamatīgi šokēts par otrdien piedzīvoto.

Gatavojot publikāciju par jauno tramvaja līniju, ieradāmies pie pilsētas robežas, kur acīmredzot ierādīts zemes gabals noliktavas vajadzībām. Tur kaudzē sakrautas dzelzceļa sliedes. Vēlējos tikai gūt apstiprinājumu, ka tās paredzētas jaunajai tramvaja līnijai, tāpēc devos iekšā sargu būdā, kur sēdēja divi vīri. Pasveicināju viņus un sacīju, ka esmu no „Kurzemes Vārda”. Bet jaunākais pavēlošā tonī sacīja: „Govoriķe po russki!” Biju ļoti pārsteigts, jo ar tik klaju pavēli runāt svešvalodā nebiju saskāries kopš bērnības dziļos padomju stagnācijas gados Rīgā, kad krievu bērni ziemā uz kalniņa neļāva gausiem runāt latviski. Atkārtoju, ka esmu no „Kurzemes Vārda”, bet pretī stāvošais tipiņš kaut ko nomurmulēja par Ameriku un pavēlēja: „Davai, iģi otsjuda!”

Biju dzirdējis par lielkrievu šovinistu izlēcieniem, bet pats ar to saskāros pirmoreiz. Tāpēc esmu patiesi šokēts, ka kaut kas tāds var notikt divdesmit gadu pēc valsts neatkarības pasludināšanas.

Noskaidroju, ka šajā sargu būdā strādājošie ir firmas „Transceltnieks” darbinieki no Rīgas, lai gan nekādas piederības norādes viņi nav izlikuši un tikpat labi tur varētu darboties, piemēram, dzelzceļnieku nūdistu biedrība.

Es saprotu, ka puisis rīdzinieks varēja nezināt, kas ir „Kurzemes Vārds”. Bet viņa sejas izteiksmē varēju izlasīt, ka leģionārbūvniekam vispār nav ne jausmas, par ko runāju. Es varēju kaut vai sacīt: „Tev ir zaļas ausis” – un viņš bolītu acis tikpat lielā neizpratnē.

Pie manis un pie citiem redakcijas darbiniekiem bieži nāk apmeklētāji, arī krievvalodīgi sirmgalvji. Iedomājieties, kas notiku, ja es viņiem pavēlētu runāt latviski un tiem, kas to neprastu, liktu vākties prom! Bet atšķirībā no Rīgas dzelzceļnieka šie vecie cilvēki sākumā vismaz pacenšas pāris vārdu pateikt latviski. Un, jūtot kaut nelielu savstarpēju cieņu, kopīgu valodu atrodam un runājam arī krieviski. Taču negrasos pakļauties pavēlēm, īpaši vēl, ja tās dod zellis, kurš mūža lielāko daļu aizvadījis neatkarīgajā Latvijā. Man vienalga, vai valsts valodu viņš nav iemācījies zema intelekta, vai arī nacistisku uzskatu dēļ. Bet tas, ka Latvijā vēl aizvien pastāv tādas slēgtas vides kā uzņēmumā „Transceltnieks”, kur, kā izrādās, valsts valoda vispār nav vajadzīga, norāda uz to, ka sabiedrības f integrācija vēl joprojām tikai sākumposmā. Un atbalstot divas valsts valodas, atgriezīsies pagātnes murgi ar pavēlēm: „Govoriķe po russki!”

 

Citāts: Sejas izteiksmē varēja izlasīt, ka leģionārbūvniekam vispār nav ne jausmas, par ko runāju.

 

Viktors Ulberts

 

 

2012. gada 21. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Policijas fiksētie notikumi

 

Ap pusdesmitiem vakarā ceturtdien tramvaja pieturā Klaipēdas ielā piekauts 1975. gadā dzimis vīrietis, kuram atņemts iepirkuma maisiņš. Aizdomās tiek turēti poļu iebraucēji.

 

 

2012. gada 24. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Kā klusumu gribās

Rubrika: Skatiens

 

(…)

Manu ielu saremontēs, un vairs nebūs jādzird būvniecības radītie trokšņi. Bērnu laukums Ventspils ielas parkā (kad beidzot tam tiks dots savs nosaukums?) paliks, kur bijis, un, visticamāk, bērni tur turpinās no sirds rotaļāties un skaļi uzvesties. Jo tā viņi dara, tas viņiem sagādā prieku. Te, manuprāt, ir vietā katram pie sevis padomāt, vai viņš gribētu dzīvot mājā, kas tik tuvu rotaļu laukumam. Lai arī klaigas, protams, neskanēs 365 dienas gadā. Turklāt vispirms cilvēki uzcēla savas mājas, un tikai pēc tam pašvaldība ierīkoja laukumu.

Mūsdienās noteikti pastāv vairāk par trim risinājumiem, kā slāpēt nevēlamu troksni. Iespējams, parka attīstības projektā kas tāds ir arī paredzēts, bet Jeļena un viņas kaimiņi savās mājās dzīvo šodien, katru dienu. Saprotams, viņi gluži cilvēcīgi grib justies komfortabli, nevis troksnī. Bērni priecājas par jauno vietu un labā laikā laukumā darbojas no agra rīta līdz vēlam vakaram. Varbūt patiešām nav ko celt paniku? Galu galā – cik Liepājā nav ar iedzīvotājiem pilnu māju, kurām katru dienu grabēdams un žvadzēdams garām brauc tramvajs. Tikai cilvēkiem pajautājiet, ja būtu iespēja pārcelties uz klusu, jauku mājvietu, vai viņi tiešām paliktu dzīvot tik tuvu bērnu laukumam vai tramvaja sliedēm?

 

Daiga Lutere

 

 

2012. gada 25. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Kilometru kabeļu

Rubrika: Pilsētvide

 

Vērienīgākajā no Liepājas infrastruktūras projektiem – ielu apgaismojuma pārbūvē –šogad būs padarīta vairāk nekā puse no trijos gados plānotajiem darbiem. Izmaksas galvenokārt tiek segtas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, jaunu apgaismojumu būvē divās trešdaļās pilsētas, bez tam būs pārbūvēti arī desmit ielu posmi.

(…)

Projekta lielo apjomu parāda skaitļi. Viss vērienīgais apgaismojuma rekonstrukcijas projekts sadalīts 20 būvobjektos, kopā uzstādīs vairāk nekā 4000 jaunu gaismekļu un izvilks vairāk nekā – 141 kilometru kabeļu. Katrā no 20 objektiem darbi izsolīti atsevišķi. Lielākajā daļā no 20 objektiem jāīsteno vairāki tehniskie projekti.

(…)

Šonedēļ paredzēta programmēšana – tas nozīmē, ka katram gaismeklim iestāda to laiku, kad tam apgaismojums tiek samazināts vai palielināts, un tad pievieno pie kopējās apgaismojuma vadības sistēmas. Pirmās šajā jaunajā vadības sistēmā (1. objekts) jau darbojas Brīvības un Aldara iela. Vadības sistēma palīdzēs ietaupīt uz elektrības patēriņa rēķina: apgaismojuma intensitāti varēs samazināt vai palielināt pēc vajadzības katram gaismeklim.

(…)

15. objekts – Dzelzceļnieku iela. To, tāpat kā Bērzu un Apšu ielu, būvē „CTB”. Lielākā daļa darbu jau ir izdarīta. Ietve vienā ielas pusē ir izbūvēta. Vienlaikus SIA „Liepājas tramvajs” papildus šiem darbiem sakārtoja tramvaja sliedes. Pašlaik sagatavo pamatni brauktuvei un būvē ietvi ielas otrā puse. „Darbus paredzēts pabeigt septembra sākumā, izskatās, ka ar termiņiem nebūs problēmu,” saka D. Jēriņš.

(…)

 

Nora Driķe

 

 

 

 

2012. gada 25. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Ar „Škodu” pret tramvaju

 

Pirmdien ap pulksten 18.30 Raiņa un Rīgas ielas krustojumā kāda 1970. gadā dzimusi sieviete pie automašīnas „Škoda Fabia” stūres nebija devusi ceļu tramvajam, tāpēc izraisījusi sadursmi. Negadījumā vieglus miesas bojājumus guvusi viena no tramvaja pasažierēm.

 

 

2012. gada 26. jūlijā „Kurzemes Vārds”

Paziņojums

Rubrika: Dažādi

 

SIA „Liepājas enerģija” informē, ka „Tramvaja līnijas renovācija un pagarināšana līdz Ezerkrastam, Liepājā” projekta ietvaros tiks veikti jaunizbūvētās siltumtrases pārslēgšanas darbi un no 2.08.2012. līdz 3.08.2012. tiks pārtraukta karstā ūdens piegāde:

„Ezerkrasts 1”, „Ezerkrasts 2”, „Ezerkrasts 3”, Ventas ielas rajonā, „Vecliepājas” centrā, izņemot: Dārza 42, 46; Kungu 71/75; E. Veidenbauma 32; Ganību 63/67, 69/71, 73/75, 77/79, 81/83; Dorupes 34;

„Jaunliepājas” centrā, „Laumas” rajonā, izņemot: Ziemupes 6; Tāšu 25; Vānes 11, 3, 9; Ventspils 53, 55, 56, 57.

Atvainojamies par sagādātajam neērtībām!

 

 

2012. gada 31. jūlijs „Kurzemes Vārds”

Slēgti vēl dažu ielu posmi

 

Ielu pārbūves dēļ slēgta satiksme vel dažu ielu posmos, vakar pavēstīja Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Zirņu ielas rekonstrukcijas projektā darbu dēļ līdz 6. augustam satiksmes slēgs Drāšu un Brīvības ielu krustojums. Tas tādēļ, ka šajā vietā ir jāpārliek bruģis starp tramvaja sliedēm, skaidro ģenerālbūvnieka pārstāvis, SIA “Binders” projektu vadītājs Jānis Fedotovs.

(...)

 

 

2012. gada 2. augustā „Kurzemes Vārds”

Pilsētas dominante

 

Kaut arī Lielā iela sen vairs nav ne garākā, ne arī platākā Liepājas iela, tomēr savu nosaukumu tā attaisno. Tā joprojām ir pilsētas centrālā iela – liela savā garā, jo te arvien risinājušies lieli notikumi.

(…)

Kā patīk dzīvot mājā pašā pilsētas centrā? „Kad es šeit iegādājos dzīvokli, domāju, ka centrs ir drošākā vieta pilsētā. Toreiz bērni vēl bija mazi, gāja skolā, es prātoju, ka viņi ies uz visādiem pasākumiem, un lai būtu drošāk,” atceras Ligitas kundze. „Tagad vairs nezinu, cik īsti droši šeit ir. „Visapkārt spēļu zāles, arī mūsu lielajā caurstaigājamajā pagalmā dažkārt notiek briesmu lietas. Šajā ziņā esmu vīlusies, bet citādāk man te patīk dzīvot. Tikko atnācu uz šo māju, tā dzirdēju pirmo tramvaju un pēdējo tramvaju. Tagad pie trokšņa pierasts, vairs netraucē. Arī centra burzma mani netraucē. Te ir pats pilsētas centrs, visur ātri var nokļūt. Teātris ir tuvu, bet, ja vajag kur tālāk, tad satiksme ir ērta. Es negribētu neko mainīt.”

(…)

Arī Aivars Jansons, kurš dzīvo Lielās ielas 12. namā, ar savu dzīvesvietu ir apmierināts. „Mājā dzīvoju kopš 1996. gada, un mani viss apmierina,” viņš saka. „Vienīgi tie putekļi un automašīnu izplūdes gāzes no ielas puses. Arī tramvajs, kā aiziet, tā paceļ putekļus. Dzīvoju otrajā stāvā, bet no trešā stāva un augstāk to jau vairs nevar manīt. Tuvumā ir bāri, jaunatne naktīs klīst ar dziesmām uz priekšu. To burziņu brīžiem jūt, bet tas mani netraucē.”

(…)

 

Sarmīte Pelcmane

 

 

2012. gada 3. augustā „Kurzemes Vārds”

Liek jaunās tramvaja sliedes

 

Vakar Tukuma ielā SIA „Skonto Būve” sāka montēt jauno tramvaja sliežu ceļu.

Visā jaunajā tramvaja ceļa maršrutā sliedes paredzēts izlikt līdz septembra beigām, pastāstīja SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks.

Līdz šim, trijos mēnešos, kopš darbs sākts, ceļu būvētāji ir pabeiguši izbūvēt inženierkomunikācijas Tūkuma un M. Ķempes ielā un Tūkuma ielā sagatavojuši gultni jaunajai tramvaja līnijai. A Puks apgalvoja, ka jaunās sliedes būs vairākas reizes izturīgākas nekā vecās. Liepājas tramvaja ceļa vecākajos posmos sliedes ir 40 – 50 gadu vecas un ceļš būtu jāatjauno, teica A. Puks.

SIA „Skonto Būve” projektu vadītājs Aldis Rērihs sliežu ceļa montāžu nosaucis par „patīkamāko un vienlaikus redzamāko darbu”, taču priekšā vēl ir būvdarbi Ventas ielā, kuru A. Rērihs uzskata par sarežģītāko posmu, jo šī iela ir šaura, tajā ir privātmājas, komunikāciju tīkli jāizbūvē ļoti dziļi un sliežu ceļš jāsagatavo no dzelzsbetona plātnēm, pavēstīja domes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Ģirne. Tikmēr A Puks Vācijā, Erfurtē, apmeklējis tramvaja uzņēmumu, kur runāts par lietotu vagonu iegādi Liepājai. Šomēnes tiek gaidīts cenu piedāvājums. Lai pagarinātajā līnijā saglabātu pašreizējo tramvaja kustības intervālu 7 minūtes, būs nepieciešami papildu tramvaja vagoni.

Jauno tramvaja līniju izbūvē no Klaipēdas ielas pa Tukuma un Ventas ielu līdz M. Ķempes ielai.

 

Nora Driķe

 

Paraksts foto: Jaunā ceļa sliedes ir izgatavotas Austrijā, tās ir rūdītas un apstrādātas tā, lai būtu izturīgākas pret nodilšanu.

 

 

2012. gada 4. augustā „Kurzemes Vārds”

Pirks lētāko elektrību

Pirks lētāko elektrību

 

Liepājas pašvaldības iestādes turpmāk pirks elektrību no Igaunijas piegādātāja „Enefit” vai arī no pašmāju „Latvenergo” – atkarībā no tā, kuram būs lētāks piedāvājums.

To paredz Pilsētas domes Iepirkuma komisijas lēmums, kas pieņemts trešdien. Konkursā par elektroenerģijas iegādi piedalījušies abi pretendenti – „Enefit” un „Latvenergo”. Komisija nolēmusi slēgt vispārējo vienošanos ar abiem pretendentiem uz četriem gadiem. Tas nozīmē, ka pašvaldības iestādes katra pati prasīs, kāds ir šo abu piegādātāju piedāvājums tām, un pēc tam izvēlēsies lētāko, skaidroja domes iepirkuma speciālists Normunds Vaiteiks. Katrai iestādei ir savas atšķirīgas vajadzības: citai lielākais elektropatēriņš ir dienā, citai naktī, atšķiras patēriņš nedēļas nogalē, dienā, maksimumstundās u. tml. Elektroenerģijas iegādes konkurss tika rīkots 26 pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vajadzībām – Izglītības pārvaldei, Centrālajai zinātniskajai bibliotēkai, Kultūras pārvaldei, Komunālajai pārvaldei, „Liepājas tramvajam”, Liepājas teātrim, „Liepājas ūdenim”, arī SIA „Liepājas RAS” un citām.

Kārtība, kad pašvaldībām jāiepērk elektroenerģija brīvajā tirgū, stājusies spēkā tikai šogad, un šāds iepirkums notiek pirmo reizi. Ir cerība, ka pašvaldības iestādēm izdevumi par elektroenerģijas patēriņu samazināsies, teica domes izpilddirektora vietnieks un Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs Didzis Jēriņš.

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 4. augustā „Kurzemes Vārds”

Liepājas norises aizvadītās nedēļas garumā „Kurzemes vārda” skatījumā

 

PERSPEKTĪVĀKAIS:

Būvējamais tramvaja sliežu ceļš Tukuma ielā ieguvis reālas aprises.

(…)

 

 

2012. gada 6. augustā „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Pirmais tramvajs Latvijā tika uzbūvēts Liepājā. Kāpēc tagad tikai viena līnija? Vai nevarētu izbūvēt līniju arī no Dienvidu līdz Ziemeļu kapiem? Ja to nevar, varbūt var izveidot trolejbusu līniju. Ziemeļu kapsētu būvēja jūrnieki, tā bija jūrnieku kapsēta. Kādēļ tā nosaukta par Ziemeļu kapsētu? Par ielām. Kāpēc neuztur kārtībā mazās ielas? Piemēram, šķērsieliņas, kas ved uz pludmali.

 

 

2012. gada 9. augustā „Kurzemes Vārds”

Paziņojums

Rubrika: Dažādi

 

 SIA „Liepājas enerģija” informē, ka „Tramvaja līnijas renovācija un pagarināšana līdz Ezerkrastam, Liepājā” projekta ietvaros tiks veikti jaunizbūvētās siltumtrases pārslēgšanas darbi un tiks pārtraukta karstā ūdens piegāde:

no 15.08.2012. līdz 17.08.2012. Cieceres 43, M. Ķempes 12, 14, 16, 18, 22, 26, 28, Daugavas 12,15, Reinu meža 3, 5, 9, 14, 16, 18, Dunikas 17, 23, 25;

no 15.08.2012. līdz 18.08.2012. Cieceres 33/35/37, Daugavas 1, 3, 5, 6, 7, M. Ķempes 11, 13, Reiņu meža 2, 4, 6, 12.

Atvainojamies par sagādātajam neērtībām!

 

 

2012. gada 10. augustā „Kurzemes Vārds”

Pievieno jauno ūdensvadu M. Ķempes ielā

 

Vakarnakt jaunās tramvaja līnijas izbūves projekta gaitā pabeigta ūdensvada rekonstrukcijas daļa M. Ķempes ielā. Naktī notikusi pievienošanās jauņizbūvētajam ūdensvadam, līdz ar to dzīvojamā rajonā, ko ietver Ganību, Vaiņodes, Cieceres un Dunikas iela, uz laiku bijusi pārtraukta ūdens piegāde. Jauns ūdensvads izbūvēts posmos no Ganību līdz Reiņu meža ielai, savukārt darbus turpina posmā no Ugāles līdz Rojas ielai. Uzņēmuma „Liepājas ūdens” ūdensapgādes nozares vadītājs Māris Eglijs informēja, ka tramvaja līnijas izbūves gaitā pilnīgi atjaunos ūdensvada un kanalizācijas sistēmu visā M. Ķempes ielā. Tas dos iespēju pilsētas iedzīvotājiem piegādāt ūdeni labākā kvalitātē nekā līdz šim.

 

 

2012. gada 15. augustā „Kurzemes Vārds”

Jūrmalas parks – dārzu mākslas pērle

Rubrika: Vēsture

 

(…)

Jūrmalas parka plānojums veidojās pakāpeniski. Ap 1887. gadu uz dāmu peldvietu, kur bija izveidota galvenā izeja uz pludmali, veda plaša gājēju taka. Pilsētas dome 1890. gada 8. novembrī apstiprināja daļēji pēc Rīgas būvnoteikumu parauga Liepājai izstrādātus būvnoteikumus. Jūrmalas parka elitārajai apbūvei paredzēja īpašas prasības. Berči 1892. gadā izstrādāja projektu Ķeizara paviljonam. Parkā veica plašus stādīšanas darbus, Kūrmājas tuvumā uzcēla Berči projektēto koncertestrādes gliemežnīcu, taču ieceri pie Gulbju dīka uzbūvēt metāla tiltiņu smilšu vaļņu savienošanai neīstenoja. Liepājas Pilsētas valde 1895. gadā pieņēma lēmumu par parka izveidi starp Peldu un Krasta (tagad Liepu) ielu. Aktuāls kļuva jautājums par kūrorta viesiem pievilcīgas vides radīšanu Liepājā pēc ielu elektriskā dzelzceļa izbūves 1899. gādā. Viesi jau novembrī satiksmei no pilsētas centra līdz Kūrmājai sāka izmantot tramvaju. Jūrmalas parka plānojumam un stādījumiem 1899. gadā izstrādāja projektu, kurā paredzēja plašo parka teritoriju sadalīt vairākas funkcionālās zonās – sporta nodarbībām, bērnu rotaļām un klusajai atpūtai. Aktīvās atpūtas cienītājiem izveidoja tenisa un vingrošanas laukumus. Uz publikas piesaistes vietu veda plašas alejas, bet pastaigu celiņus parka nomalēs un uz smilšu vaļņiem veidoja šaurākus. 1900. gadā parkā jau bija izveidots celiņu tīkls un peldvietās ierīkotas peldlaipas ar ģērbtuvēm.

(…)

 

Silvija Ozola, arhitektūras maģistre

 

 

2012. gada 16. augustā „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Kauns par Liepājas tramvaju. Sestdienā nevarēju sagaidīt, nācās iet kājām. Tramvaja vietā labāk vajadzētu atjaunot mikriņus, ar tiem varēja ātri nokļūt, kur vajag.

 

 

2012. gada 17. augustā „Kurzemes Vārds”

Klaipēdas ielā būs satiksmes ierobežojumi

 

Turpinot tramvaja līnijas renovācijas un pagarināšanas projektu, no pirmdienas, 20. augusta, līdz 15. oktobrim satiksmei būs slēgts Klaipēdas ielas posms no Vaiņodes līdz Klaipēdas ielai 104b. Tā kā Klaipēdas iela šajā vietā sazarojas, satiksmes dalībniekus novirzīs pa Klaipēdas ielas trīsstūrveida atzaru, līdz ar to satiksmes plūsma būtiski netiks traucēta. Arī sabiedriskais transports maršrutos 1, 2, 6, 6A, 11A slēgto posmu apbrauks pa Klaipēdas ielas atzaru. Pieturvietas abos virzienos būs izvietotas uz Klaipēdas ielas atzara, vietā, kur tās atradās jau iepriekš. Līdz ar to abas pagaidu pieturvietas Vaiņodes ielas sākumā likvidēs.

 

 

2012. gada 18. augustā „Kurzemes Vārds”

Promenādes autodromā

Rubrika: Vakar Liepāja

 

It kā nav auksts. Pat mazliet saulains. Taču apkārtne ietīta tādā kā dūmakā. Šāda atmosfēra jaušama pilsētas promenādē.

Cilvēku nav daudz. Dažas jaunas meitenes kanālmalā grauž čipsus un kaut ko aizgūtnēm apspriež. Bet lielākoties, ja kāds cilvēks parādās, tad aiztraucas savās gaitās.

(…)

Bet promenādē aizvien viss mierīgi. Tik nebiju iedomājies, ka tik skaļi vairāku simtu metru attālumā var dārdēt pār tiltu braucošs tramvajs. Sajūta tāda, ka negaiss klāt un tūlīt kaut kur zibeņos.

(…)

 

Viktors Ulberts

 

 

2012. gada 18. augustā „Kurzemes Vārds”

Atsāks kursēt skolēnu eksprešautobusi

 

Sākoties jaunajam mācību gadam, 3. septembrī atsevišķos maršrutos Liepājā atsāks kursēt skolēnu ekspreša autobusi. Par to informēja pašvaldības aģentūras „Liepājas Sabiedriskais transports” direktors Gints Lūsis. Ekspresis, kas Ezerkrastā iepriekš sāka kursēt no Mirdzas Ķempes ielas, saistībā ar jaunās tramvaja līnijas izbūvi pasažierus uzņems bijušajā autobusu galapunkta vietā Ganību ielā. Uz turieni skolēnus nogādās bezmaksas autobuss. Pagaidām nav zināms, vai jaunā mācību gada pirmajā dienā Liepājā skolēni, tāpat kā iepriekšējos gadus, sabiedriskajā transportā – autobusos un tramvajā – varēs braukt par brīvu. Pagaidām šis jautājums pašvaldībā vēl neesot apspriests.

 

 

2012. gada 18. augustā „Kurzemes Vārds”

Atkal atvērta Dzelzceļnieku iela

 

Pēc rekonstrukcijas darbiem, kas šovasar notikuši ES struktūrfonda projektā „Liepājas ielu apgaismojuma sistēmas modernizācija un ielu rekonstrukcija”, satiksmei atkal atvērta Dzelzceļnieku iela. Par to informēja Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. Ielā 274 metru garumā – no krustojuma ar Brīvības ielu līdz dzelzceļa stacijai – ir izveidots apgaismojums, ieguldīti jauni elektroapgādes kabeļi, izbūvēta jauna lietus un sadzīves kanalizācijas novadīšanas sistēma, ūdensvads, bet virs zemes – sakārtota brauktuve, gājēju ietve un izbūvēts veloceliņš, ievērojot vides pieejamības prasības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ielas rekonstrukcija pilnīgi vēl nav pabeigta – vēl palikuši atsevišķi labiekārtošanas un sakopšanas darbi. Ielu ekspluatācijā paredzēts nodot šā gada septembrī.

 

 

2012. gada 25. augustā „Kurzemes Vārds”

Kas lēni nāk, tas labi nāk

Uzlabota infrastruktūra, lai bērni justos drošāk

Rubrika: Satiksme

 

(…)

Pērn arī pie 5. vidusskolas par mācību iestādes tuvumu brīdināja vien zīme „Uzmanību, bērni!”, ko pat bērni paši uzskatīja par nepietiekamu. Jo, piemēram, gājēju pāreju tur nemanīja, lai gan bērni gan starpbrīžos, gan pēc nodarbībām skolas tuvumā tekalēja uz visām pusēm gluži kā skudras. Šogad situācija mainījusies. Skolas direktore Inta Korņējeva stāsta, ka ir izveidota gājēju pāreja, lai bērni bez bažām varētu šķērsot Rīgas ielu. Tāpat pie tramvaja pieturas uzbūvēts tā saucamais gulošais policists – neliels valnis, kas autovadītājiem liek samazināt ātrumu. Tāpat uzlikta ātruma ierobežojuma zīme, kas pie skolas ļauj pārvietoties ar ātrumu, nepārsniedzot 30 kilometru stundā.

„Vēl jau bērniem, lai tiktu uz tramvaja pieturu, jāšķērso arī 1905. gada iela. Taču tur satiksme nav liela, tādēļ eksperti ieteica nepārspīlēt. Ja ierobežojumu saliks par daudz, tad sāksies iebildumi pret tiem. Protams, dzīve rādīs, cik noderīgi šie jauninājumi būs, taču pašlaik izskatās, ka viss iespējamais skolēnu drošībai skolas tuvumā ir izdarīts,” saka I. Korņējeva.

(…)

 

Viktors Ulberts

 

 

2012. gada 25. augustā „Kurzemes Vārds”

Piespiedu kārtā – bez biļetes

 

Pašai negribot, otrdienas rītā kolēģe Marija Leščinska kļuva par tramvaja zaķi. Vispirms izrādījās, ka veikalā, kurā viņa parasti iegādājas pilsētas sabiedriskā transporta biļetes, to nebija. Savukārt tramvaja vadītāja biļeti nepārdeva, jo atteicās izmainīt piecus latus – pusdeviņos no rīta neesot bijis maiņas naudas.

„Tā nevajadzētu būt,” sacīja Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis un solījās situāciju noskaidrot. Nedaudz vēlāk „Kurzemes Vārds” aģentūrā uzzināja, ka biļešu nodrukāts pietiekami, vienīgais iemesls, kādēļ to veikaliņā tobrīd nav bijis – uzņēmums nav samaksājis par biļešu realizāciju, taču otrdien jau situācija noregulēta. Šādi gadījumi, kad kāds izplatītājs kavē samaksu par pārdotajām biļetēm, esot retums.

Savukārt uzņēmumam „Liepājas tramvajs” tikšot aizrādīts, ka maiņas naudai tramvaja vadītājam ir jābūt, jo „pieci lati jau nav simtlatnieks”, teica aģentūras ekonomiste Ilze Ozoliņa. Protams, tramvajā pasažieriem tiek ieteikts sagatavot precīzu naudu par biļetēm, tomēr šāda prasība nav likums, teica I. Ozoliņa.

Liepājā nu jau ir 85 vietas, kur pārdod pilsētas transporta biļetes: „Tas tiešām ir daudz. Esam centušies aptvert visu pilsētu,” sacīja I. Ozoliņa. Arī Marijas apmeklētā veikala tuvumā – simt metru attālumā – esot divi citi veikali, kuros arī var iegādāties biļetes.

Tieši pašlaik ir izsludināts iepirkuma konkurss pilsētas transporta biļešu drukāšanai un piegādei 2013. gadā, 29. augustā tiks atvērti pretendentu piedāvājumi, pastāstīja G. Lūsis. Iespējams, nākamgad mainīsies biļešu ražotājs un izskats, taču cenu izmaiņas gan nav paredzētas. Katrā ziņā tas, ka Marijai otrdien divas reizes pēc kārtas neizdevās iegādāties biļeti, nenozīmējot, ka to pietrūkst.

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 27. augustā „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Visnotaļ atbalstu tramvaja kustības attīstību. Nav normāli, ja šis ekoloģiski tīrais un demokrātiskais transporta veids panīkst, īpaši pilsētā, kurā pirmo reizi Krievijā sāka kursēt elektriskais tramvajs – kādreiz galvenais transportlīdzeklis Liepājā. Pašreizējā satiksmes attīstības shēma daļēji atkārto veco padomju projektu. Tajā paredzēja izbūvēt gar ezera krastu platu maģistrāli, šķērsojot Pērkones kanālu, savienoties ar Nīcas šoseju iepretim mazajiem kapiem. Pa šo maģistrāli projektēja no M. Ķempes ielas laist tramvaja līniju līdz Zāles laukumam un tad pa loku atpakaļ. Jādomā, ka nākotnē tā arī būs. Tramvajs jāpadara konkurētspējīgs. Nekur neder, ka brauciens turp un atpakaļ maksā vairāk nekā klaips labas maizes. Tramvaja biļetei jābūt lētākai nekā braucienam autobusā.

 

 

2012. gada 29. augustā „Kurzemes Vārds”

Tuvojas skolas sākums

 

(…)

Jaunā mācību gada pirmajā dienā skolēniem, arodskolu un tehnikuma audzēkņiem Liepājā pilsētas transports, arī autobusi uz Grobiņu un Dubeņiem 904. un 912. maršrutā, būs par brīvu. Par to pastāstīja Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis.

Taču skolēniem pēc pieprasījuma kontrolei būs jāuzrāda iepriekšējā mācību gada skolēnu apliecība vai ISIC karte. Tā kā 1. klašu audzēkņiem vēl nebūs nokārtotas skolēnu apliecības, kontrole būs iecietīga pret mazajiem skolēniem, kuri būs īpaši saposušies par godu savām pirmajām skolas gaitām un „nepārprotami izskatīsies pēc skolēniem”, solīja G. Lūsis.

Savukārt mēnešbiļetes braukšanai sabiedriskajā transportā septembrim skolēni varēs iegādāties savās skolās līdz 10. septembrim, bet Sabiedriskā transporta aģentūrā – visu mēnesi, uzrādot skolēna apliecību un izziņu par deklarēto dzīvesvietu Liepājā, pavēstīja Izglītības pārvaldes un Sociālā dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.

Skolēna mēnešbiļete braukšanai tramvajā maksā 6 latus, autobusos – 7 latus, bet kopējā karte visam sabiedriskajam transportam – 10 latu. Skolēni un profesionāli tehnisko izglītības iestāžu dienas nodaļu audzēkņi no trūcīgajām un daudzbērnu ģimenēm, kuru aprūpē ir pieci un vairāk bērnu, kas deklarēti Liepājā, bezmaksas mēnešbiļetes var saņemt Sociālajā dienestā, E. Veidenbauma ielā 3, uzrādot skolēna apliecību vai izziņu no skolas un dzīvesvietas deklarāciju.

No 3. septembra jeb no pirmās jaunā mācību gada skolas dienas Liepājas ielas atsāks kursēt skolēnu ekspreši maršrutos 1A, 1S, 2S un 4S. Par to pastāstīja pilsētas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis.

Autobuss maršrutā 1A atiet pulksten 7.40 no Pulkveža Brieža ielas, bet tā galapunkts ir Mirdzas Ķempes iela. Autobuss 1S reisu sāks pulksten 7.50 maršrutā „Slimnīca – 15. vidusskola” (aties no pieturas „Ceriņu iela” pie daudzdzīvokļu mājām Slimnīcas ielā pulksten 7.50). Autobuss 2S kursēs maršrutā „Mirdzas Ķempes iela – 15. vidusskola” un reisu sāks pulksten 7.45. Bet autobuss 4S reisu sāks pulksten 7.30 maršrutā „Slimnīca – viesnīca „Līva”” (aties pulksten 7.30 no pieturas „Ceriņu iela” pie daudzdzīvokļu namiem Slimnīcas ielā). Pietura „Ceriņu iela” tika izveidota pēc iedzīvotāju ieteikumiem.

Skolēnu eksprešus var izmantot arī citi pasažieri, kuriem šie maršruti ir derīgi. Gan skolēniem, gan citiem pasažieriem braucienam skolēnu ekspresī, tāpat kā citos autobusos, jāiegādājas braukšanas biļete vai jāizmanto mēnešbiļete. Skolēnu ekspreši kursē tikai mācību gada laikā un ir pieskaņoti stundu sākumam skolās.

(…)

 

Viktors Ulberts, Nora Driķe, Daina Meistere

 

 

2012. gada 30. augustā „Kurzemes Vārds”

Amatpersonas atbild

 

Lūša kungs žēlojas, ka nav ienākumu, ir jāslēdz reisi, jāceļ talonu cenas. Manuprāt, tā nav taisnība. Ir jāstrādā. Es ļoti daudz izmantoju sabiedrisko transportu. Agrāk viss bija labi: iekāpšanai – pirmās durvis, izkāpšanai – pārējās. Tad gaidījām, ka pie iekāpšanas dokumentus vajadzēs uzrādīt vadītājam, bet nekā... viss izčākstēja. Tagad neviens šo lietu nekontrolē – ne aģentūra, ne Autobusu parks, ne šoferi (lielākajā daļā Eiropas valstu to dara tieši šoferi). Tagadējā situācija: pa atvērtajām priekšējām durvīm iekāpj tikai daži, bet drūzma un haoss – pie pārējām durvīm, un lieka kavēšanās. Tāpēc: 1) šoferim ir jākontrolē braukšanas dokumenti (to paredz domes noteikumi, lasiet autobusos); 2) mikriņos to var darīt jau kaut vai rīt; 3) sastrēgumstundās aktīvi jāstrādā kontrolei, (šoferim būs grūti ko izkontrolēt).

Jānis Ivanovs

 

Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis:

–  Paldies jums par vērojumiem un situācijas novērtējumu. Pilnīgi piekrītu, ka pašlaik aģentūras uzmanība prioritāri veltīta dažādu citu problēmu risināšanai, piemēram:

1) ielu slēgšanai remontdarbu un sarīkojumu laikā, kādēļ īslaicīgi jāmaina sabiedriskā transporta maršruti (pašlaik Liepājā remontdarbi notiek lielā apjomā);

2) izmaiņām kustības sarakstā sezonalitātes un sabiedriskā transporta sistēmas izmaiņas dēļ. Kustības saraksts tiek nemitīgi pilnveidots, kas ir laikietilpīgs darbs (tas ietver pasažieru skaitīšanas organizēšanu, GPS sistēmas pilnveidošanu, citu pilsētu pieredzes apgūšanu utt.).

Par pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas kārtību autobusos un braukšanas tiesības apliecinošu dokumentu kontroli, ko varētu veikt transportlīdzekļu vadītāji, – šīs lietas nebūt nav aizmirstas, taču to ieviešana praksē prasa krietni ilgāku laiku, nekā sākotnēji bija plānots. Nākamā gada laikā šie procesi noteikti tiks virzīti uz priekšu daudz straujākā tempā nekā šogad, jo mazāk laika būs jāveltī kustību sarakstu izveidei. Pēc aģentūras lūguma tikko visiem autobusiem atjaunotas uzlīmes uz autobusu durvīm, kas norāda izkāpšanu un iekāpšanu.

Kas attiecas uz pašreizējo sabiedriskā transporta kontroli, jau pašlaik intensīvāk to veic periodos ar vislielāko pasažieru plūsmu.

 

* * *

 

Amatpersonām Liepājas domē: M. Ķempes iela ir ļoti izrakņāta. Dzirdēju, ka mums būs jāmokās visu ziemu, jo neesot piešķirts finansējums tramvaja līnijas izveidei. Vai šī informācija ir patiesa?

 

„Kurzemes Vārds”:

Jautājumu domei nosūtījām 25. jūnijā. Tagad redakcija ir saņēmusi izpilddirektora Edgara Rāta atbildi, kurā teikts: informācija par to, ka nav piešķirts finansējums minētā projekta realizācijai, nav patiesa.

 

 

2012. gada 6. septembrī „Kurzemes Vārds”

Aicina iepazīt Liepājas ūdeņu noslēpumus

 

Eiropas kultūras mantojuma dienu laikā šo sestdien liepājniekiem un pilsētas viesiem būs iespēja doties divās aizraujošās ekskursijās, lai iepazītos ar šodienas dzīvi un senatnes mantojumu Liepājas Tirdzniecības kanāla malā un Liepājas ezerā.

(…)

Savukārt piedzīvojumu kāros un fiziski rūdītos ekskursantus „Sofijas laivas” aicinās divu stundu ekskursijā ar kanoe laivām „Ar laivu apkārt Attekas salai”. Šī brauciena laikā būs iespēja izzināt Tirdzniecības kanālu, senās un jaunās ostas piestātnes, kā arī promenādi, tramvaja un dzelzceļa tiltus, kanālmalas spīķerus, Atteku salu un ezeru no ūdens puses. Arī šīs ekskursijas sākums pulksten 16 pie Liepājas Jahtu ostas. Pieteikšanās pa tālruni 29339677.

 

 

2012. gada 8. septembrī „Kurzemes Vārds”

Vēlēšanu kampaņu sāk vēlētāji

Rubrika: Pirmā sleja

 

Spriežot pēc redakcijā uzklausītajiem lasītāju telefona zvaniem, pašvaldību vēlēšanu kampaņu Liepājā pirmie sākuši... iedzīvotāji. Kamēr vairums partiju pārstāvju vēl klusē, tikmēr ļaudis savas telefona replikas papildina ar divu veidu atgādinājumiem par vēlēšanām. Viens: vēlēšanās balsosim par tiem politiskajiem spēkiem, kuri būs pilsētā izdarījuši to un to. Otri: ja pašreizējie pilsētas tēvi nebūs izdarījuši to un to, par viņiem vairs nebalsosim.

Ko tad prasa izdarīt, lai iegūtu vēlētāju simpātijas? Uzreiz jāsaka, ka prasības aktivizējis tas, ko liepājnieki dien dienā redz. Redzot, ka sakārto ne vienu vien ielu, nosauca vēl citas ielas, kurās autovadītāji lauza mašīnas, kājāmgājēji mežģī potītes, bet šajās ielās mītošie rij putekļus. Vai arī: ja pilsētas vadītāji panākuši, ka sakārto ielas, tad viņiem arī jāpanāk, lai skatu šajās ielās nebojā grausti un izgāzusies žogi. Redzot, ka iekārto jauno tramvaja līniju, prasa atjaunot kādreiz tik ērto maršrutnieku satiksmi. Un pievērš domnieku uzmanību, ka Rīgā un Jūrmalā, redz, skolēni un pensionāri sabiedriskajā transportā var braukt bez maksas. Secinājums: ja tā notiktu Liepājā, tad pašreizējai pašvaldībai atbalsts vēlēšanās būtu garantēts.

(…)

 

 

2012. gada 10. septembrī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Pietura Ķempes ielā būs tikai pie „IKI” un galapunktā. Tas nozīmē, ka būs jāiet uz vienu vai otru pieturu krietnu gabalu ar kājām. Bet tramvajam droši vien būs pietura arī ielas vidusdaļā. Vai tā nav tramvaju lobēšana?

 

 

2012. gada 11. septembrī „Kurzemes Vārds”

Autobusus novirza uz Tukuma ielu

Rubrika: Īsumā

 

Tramvaja līnijas būves dēļ no vakardienas ir slēgts Vaiņodes un Ventas ielas krustojums, un autobusu satiksme novirzīta pa Tukuma ielu, pavēstīja Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis.

1.A, 2., 2.S, 6. un 6.A maršrutu autobusi (virzienā no centra) no Klaipēdas ielas nogriežas uz Tukuma ielu, bet tālāk no Tukuma ielas – uz Zirņu un Ganību ielu. Pieturvietas Tukuma ielā izvietotas starp Pļavu un Papes ielu.

 

 

2012. gada 11. septembrī „Kurzemes Vārds”

Kaudzes starp sliedēm

Rubrika: Vakar Liepāja

 

Neskatoties uz to, ka jau no paša rīta spīdēja saule, daudzi agrīnie gājēji un braucēji no mājām izgāja, plecos uzmetuši rudenim piemērotas virsdrēbes, taču, dienai iesilstot, pilsētas ielās bija redzami gluži vasarīgi ģērbušies ļaudis. Ap pulksten divpadsmitiem saule jau sildīja no visa spēka.

Rīgas iela nekad nav bijusi no klusajām. Palēkdamās pa bruģi, vienmēr traukušās automašīnas. Taisno sliežu posmu netraucētai braukšanai izmantojuši tramvaji. Posmā starp Jelgavas un Tirgus ielu visas ir divstāvu mājas, izņemot vienu trīsstāvīgo. Ilggadējās Annas aptiekas vietā tagad ir Jaunrozes aptieka. Turpat arī doktorāts. Uzmanīgi, acis ieplētis un ausis saspicējis, kā tuvojošos nelaimi manīdams, ap stūri lēni lavās ruds kaķis. Pamanījis uz savu pusi nākam sievieti, kas ved pavadā piesietu suni, kaķis tikpat veikli kā kāda seriāla supervaronis paslēpjas aiz drošību sološā mājas stūra. Ka tik kaut kas nenotiek!

Starp tramvaja sliedēm, saspiedušies kā pelēki putna-bērni, guļ bruģakmeņi. Tie aizauguši ar zaļu zālīti. Jāatzīst, ka izskatās ļoti labi. Tā tomēr ir dzīvība pilsētas mūros un akmeņos. Savu dzīves ciklu pabeigušas pirmās dzeltenās liepu lapas, kas jau nokritušas un haotiskā nekārtībā sagulušas uz trotuāra un sliedēm. Starp sliedēm kāds čakls slaucītājs izveidojis trīs zeltainu lapu kaudzes. Uz vienas no tām uzmesta izdzerta alus skārdene, kas saules staros mirdz kā augstākās raudzes olimpiskā medaļa.

Ejot pa to Rīgas ielas pusi, kur mājām nepāra numuri, var ieraudzīt individuālā uzņēmuma „CTN” skatlogu, kas piedāvā tuvus un tālus ceļojumus. Virzoties uz Tirgus ielas pusi, iekšā aicināt aicina stikla taras pieņemšanas punkta atvērtās durvis. Iekšpusē gan neviena klienta. Vai nu tukšo pudeļu aptrūcies, vai arī slinkums tās nest un nodot?

 

Daiga Lutere

 

 

 

2012. gada 12. septembrī „Kurzemes Vārds”

Ekskursijas vietā – slimnīca

 

Vakar kādam jaunietim bēdīgi beidzās centieni nenokavēt skolas ekskursiju. Viņš, nepaspējis uz tramvaju, centās to panākt, uzlecot uz tramvaja sakabes āķa. Krītot viņš atsitās ar galvu pret ielas segumu un palika guļam uz tramvaja sliedēm.

Negadījuma aculieciniece bija arī „TV Kurzeme” filmēšanas grupa. Ieraudzījuši Rožu un К. Valdemāra ielas krustojumā uz tramvaja sliedēm gulošo jaunieti, kurš raustījās līdzīgi kā epilepsijas lēkmē, darbinieki nekavējoties zvanīja uz „113”. Filmēšanas grupa saņēma norādījumu, lai dabū jaunieti nost no sliedēm, par ko viņi bija neizpratnē un to nedarīja, jo nespēja novērtēt, kādas īsti traumas guvis jaunietis un vai kustināšana neapdraudētu viņa dzīvību.

Pēc mirkļa gan cietušais jaunietis atjēdzas un ar skolasbiedru palīdzību piecēlās un tika līdz Čakstes laukuma soliņam, kur sagaidīja ātros. Mediķi cietušo nogādāja uz Liepājas Reģionālās slimnīcu izmeklējumu veikšanai.

Cietušā, 17 gadu vecā jaunieša skolasbiedri pastāstīja, ka viņi steigušies, jo kavējuši izbraukšanu uz skolas ekskursiju.

NMP dienesta Komunikācijas daļas vadītāja Ilze Bukša pastāstīja, ka dispečercentrā zvanus saņem mediķi, kuriem obligāta ir vismaz ārsta palīga izglītība. Aicinājumu cietušo pārvietot viņa skaidro šādi – noteikti primāri dispečers vadījies no drošības apsvērumiem, lai novērstu vēl lielāku nelaimi, ja tuvojas tramvajs. Savukārt LRS mediķi skaidro, ka tas, vai drīkst kustināt cietušo, ir atkarīgs no situācijas, labāk gan to nedarīt, apturēt transportlīdzekļus un nekustināt cietušo, līdz ierodas mediķi.

VPKRP satiksmes uzraudzības rotas komandieris Ingus Ukstiņš atzina, ka vēl nav saskāries ar šādu situāciju, un uzreiz nevarēja atbildēt, kā būtu reģistrējams šis negadījums. Pagaidām policija šo incidentu reģistrējusi kā ceļu satiksmes negadījumu, kurā cietušais ir gājējs, saduroties ar tramvaju.

Lieta tiks nodota Nepilngadīgo lietu komisijai. Jaunietis guvis smadzeņu satricinājumu un galvas sasitumus.

 

 

2012. gada 15. septembrī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēstī lasītājs

 

No Mirdzas Ķempes ielas. Tika apgalvots, ka autobusu satiksmi pa Ķempes ielu atjaunos līdz 1. augustam. Nu jau aiz muguras 1. septembris. Bet no autobusu kustības ne miņas. Paliek tumšs, brauktuves un ietves aizvien izrakņātas, laipas pāri rakumiem netiek ierīkotas. Vienā un tajā pašā vietā rok piecas reizes. Tiec pāri, kā gribi. Autobuss no dispečeriem kursē tikai līdz „Махimаi”. Bet paliek vēl tikpat prāvs attālums līdz Ķempes ielas galam. Ar smagiem iepirkumu maisiem pa rakumiem grūti tikt uz priekšu. Varētu taču sakārtot vismaz ielas vienu pusi. Mums, daudziem Ezerkrasta iedzīvotājiem, tramvajs nebija nepieciešams. Daudzi ar to nekur nevarēs aizbraukt, arī es. Kādēļ vajadzēja likvidēt maršrutniekus? Ar tiem ātri varēja nokļūt vajadzīgajā vietā, arī uz Centrālo slimnīcu. Turpretī tagad, braucot ar autobusu, ceļā jāpavada gandrīz stunda. Kad beidzot atjaunos kustību pa Ķempes ielu, vai tiešām būs jāgaida līdz Ziemassvētkiem?

 

 

2012. gada 15. septembrī „Kurzemes Vārds”

Septiņas dienas ar domām bez auto

 

Svētdien ar velobraucienu „Vēlo stari Liepājā” tiks atklāta Eiropas Mobilitātes nedēļa, rosinot pilsētniekus uz aktīvu un veselīgu dzīvesveidu. Savukārt nākamsestdien šī nedēļa beigsies ar tradicionālo velobraucienu „Diena bez auto”.

Nedēļas norisēs iekļauti vairāki saistoši notikumi, pastāstīja Pilsētas domes vides aizsardzības vecākā speciāliste Dace Liepniece.

Vispirms svētdien velobrauciena „Velo stari Liepājā” dalībniekiem, vadoties pēc kartes, būs iespēja izbraukt pilsētā izbūvētos veloceliņus, apmeklēt vairākus kontrolpunktus un tajos veikt dažādus uzdevumus. Pēc tam, atgriežoties sākumpunktā, dalībniekus sagaidīs spēka zupa. Piedalīsies arī policisti Runcis Rūdis un Bebrs Bruno. Velopatruļa riteņbraucējiem atgādinās satiksmes drošības noteikumus. Dalībnieku reģistrācija sāksies pulksten 11, bet 12 tiks dots brauciena starts. Dalībnieku pulcēšanās – stāvlaukumā pie Liepājas Olimpiskā centra SPA ieejas Brīvības ielā 39.

Pirmdien tirdzniecības centrā „Kurzeme” atklās izstādi par Liepājas tramvaja vēsturi – ar Jura Raka foto krājumiem – un par tramvaja nākotni, jo Mobilitātes nedēļas mērķis nav tikai veicināt riteņbraukšanu, bet pievērsties jebkuram videi draudzīgam transportam un popularizēt arī sabiedrisko pasažieru transportu.

Savukārt divas dienas – brīvdienā un darbdienā – brīvprātīgie Liepājas velotrasēs skaitīs riteņbraucējus, „lai būtu saprotams, vai un cik daudz veloceļus izmanto”, teica D. Liepniece.

Vēl kādā no nākamās nedēļas dienām paredzēts arī informatīvs sarīkojums, kurā viens no Latvijas riteņbraucēju kustības līderiem Viesturs Silenieks interesentiem stāstīs, kā savu riteni pasargāt no zagļiem. Kad un kur, par to precīza informācija sekos, teica D. Liepniece.

Bet sestdien, 22. septembrī, no pilsētas centra visi riteņbraucēji aicināti piedalīties braucienā „Diena bez auto”. Tas vedīs uz atpūtas taku „Prieks” Zaļajā birzē.

Mobilitātes nedēļā Pilsētas dome aicina liepājniekus izteikt savus viedokli par drošību ielās, ierosinājumus, kā to uzlabot. Priekšlikumus gaidīs Apmeklētāju pieņemšanas centrā, Rožu ielā 6, vai e-pastā info@dome.liepāja.lv.

Septembrī ik gadu Eiropas Savienības valstīs tiek atzīmēta Mobilitātes nedēļa, lai popularizētu veselīgu dzīvesveidu un veicinātu atbildīgu izpratni par vidi.

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 17. septembrī „Kurzemes Vārds”

Vai Liepāja ir pieejama?

Rubrika: Es domāju tā

 

Lūdzām pilsētas ielās satiktos gājējus vērtēt, vai Liepājas pilsētas vide ir pieejama visiem: veciem, jauniem, slimiem, veseliem, lieliem, maziem, ar ratiņiem un bez ratiņiem.

(…)

Kitija, sauc sevi par foršu māmiņu mazai meitiņai:

– Nē, nav kārtībā. Ir neērti pārvietoties pa Liepāju, ir ļoti daudz šķēršļu. Piemēram, ja bērnam  nepieciešamas kādas zāles, aptiekās tikpat kā nevar iekļūt ar ratiņiem. Arī autobusos, tramvajos ne. Kaut arī tagad ir tādi autobusi, kuri nolaižas uz leju, šoferi tādas priekšrocības neizmanto. Ielas toties centrā ir plus mīnus sakārtotas. Bet mēs dzīvojam Karostā, un tas ir ārprāts. Ir grūti. Manuprāt ārpus centra par māmiņām pat nedomā. Tur ir traki – trotuāru segums ir briesmīgs, arī brauktuves nesakārtotas, bedrainas. Rekonstruētās ielas nevaru novērtēt. Pa Zirņu ielu neesmu braukusi. Esmu braukusi pa Mirdzas Ķempes ielas rajonu. Tur ir tā, ka man liekas, rati drīzāk ir jānes, nevis jāstumj. Tur vēl viss ir remontā. Ja taisa ceļus, tad vajadzētu padomāt, lai ir ērti arī tikmēr, kamēr ceļus taisa – invalīdiem arī tur ir pilnīgi neizbraucams.

(…)

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 19. septembrī „Kurzemes Vārds”

Hip, hip, hip – tramvajs

 

Līdz 17. oktobrim ir skatāma Liepājas tramvajam veltītā izstāde, kuru pirmdienas vakarā atklāja tirdzniecības namā „Kurzeme” kafejnīcas „Kupeja” skatlogos.

Pilsētas domes Vides un veselības daļas vadītāja Ineta Stadgale „Kurzemes Vārdam” sacīja: „Tramvajam uzmanība pievērsta tieši šonedēļ tāpēc, ka pašlaik noris Eiropas mobilitātes nedēļa, kad tiek reklamēts videi draudzīgs transports, un tramvajs tāds neapšaubāmi ir.”

 

Nora Driķe

 

Paraksts foto: Tramvajs savulaik izkonkurēja citu ekoloģisko transporta līdzekli – ormani, atgādina fotogrāfiju krājējs Juris Rāķis.

 

 

2012. gada 20. septembrī „Kurzemes Vārds”

Par valsts plānu un drūmām sejām

 

Liepājas lidostai pašreizējā Nacionālās attīstības plāna (2013. – 2020.) redakcijā vietas nav, vakar plāna publiskajā apspriešanā, kurā bija aicināti uzņēmēji un kas notika centrā „Big fish”, uzzināja liepājnieki – biznesmeņi un pašvaldības pārstāvji.

Gan šis fakts, gan citas plāna nianses izpelnījās kritiku, kuru uzklausīja plāna izstrādātāji – Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš, šī centra Attīstības nodaļas vadītājs Pēteris Vilks un konsultanti Māra Sīmane un Valters Bolēvics.

Jau iepriekš NAP sagatavoto redakciju asi kritizējis Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, kurš pārmet, ka tajā nav redzamas reģionālās attīstības pamatnostādnes un pašvaldību loma Latvijas attīstībā. Vakar U. Sesks atradās Briselē un tālab NAP apspriešanā nepiedalījās, bet viņa vietnieks Gunārs Ansiņš sacīja, ka ir šokēts par to, ka Liepājas lidostas attīstība nav paredzēta – lai gan pavisam nesen tā atzīta par valsts nozīmes lidostu un šobrīd tiek izstrādāts tās uzlabošanas tehniskais projekts, kura realizācijai ir piešķirts ES fondu finansējums. „Lidosta ir ļoti nepieciešama,” Liepāju aizstāvēja Latvijas Veļas ražotāju asociācijas vadītājs Jurijs Hadarovičs. „Biznesa partneriem un klientiem pirmais jautājums – kā pie jums var nokļūt? Sasniedzamībai ir milzīga nozīme. Nevar rēķināt tikai tiešo rentabilitāti!”

Ja Liepāja vēlas pierādīt, ka lidostai būs gan pasažieri, gan kravu pārvadājumi, tad tās vēlmes ir iespējams iestrādāt NAP, „jautājums, vai spēsim ieguldījumus atpelnīt”, skaidroja M. Krieviņš, uzsvērdams, ka pats galvenais kritērijs, pieņemot vai noraidot kādus priekšlikumus plānam, ir — vai šis priekšlikums palīdz pelnīt papildu naudu Latvijai un vai atbilst NAP virsmērķim? Virsmērķis ir „ekonomikas izrāviens, kas nodrošina visu Latvijas iedzīvotāju labklājības pieaugumu un valsts ilgspējīgu attīstību līdz 2020. gadam”, teikts PKC izplatītajā NAP sākotnējās redakcijas kopsavilkumā.

Bet lidosta ir tikai viens elements, kas šajā plānā ir svarīgs Liepājai. Uzņēmēji uzdeva jautājumus par plānoto biznesa attīstību, par uzņēmējdarbību atbalstošu nodokļu politiku, nākotnes ieguldījumiem dzelzceļa un ceļu attīstībā, ļoti daudz jautājumu bija par demogrāfisko problēmu. NAP sabiedriskā apspriešana Latvijā norisinās līdz 21. septembrim. Plāns publicēts vietnē http://www.nap.lv.

 

Nora Driķe

 

Paraksts foto: Klausoties NAP vadmotīvus, liepājnieki – drūmi. Priekšplānā no kreisās: Liepājas Reģionālās slimnīcas vadītājs Edvīns Striks, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, SIA „Liepājas tramvajs” vadītājs Aigars Puks, Pilsētas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis.

 

 

2012. gada 21. septembrī „Kurzemes Vārds”

Liepājnieki jau šogad izjutīs pozitīvas izmaiņas pilsētas satiksmē

Rubrika: Liepāja aug!

 

Liepāja šogad ir divu vērienīgu Eiropas Savienības finansētu projektu – Zirņu un Ganību ielas rekonstrukcijas, kā arī tramvaja līnijas pagarināšanas – noslēguma gaidās. Abi projekti ir sen loloti, tos īstenojot, pašvaldība strādājusi vairākus gadus. Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs VILNIS VITKOVSKIS atzīst, ka Zirņu un Ganību ielas rekonstrukcija un pieslēguma Zemnieku ielai izbūve ir sarežģītākais projekts pilsētā pēdējo desmit gadu laikā.

– Liepājniekus pašlaik droši vien visvairāk interesē, kad pilnībā pabeigs Zirņu un Ganības ielas rekonstrukciju?

– Zirņu un Ganību ielas rekonstrukcija un pieslēguma Zemnieku ielai izbūve tiks pabeigta 25. oktobri. Ganību ielu satiksmei atvēra jau šajā nedēļā. Ekspluatācijā objektu varētu nodot novembri ap valsts svētkiem.

– Ceļu būves firmas „Binders” līgumsaistības ar Liepājas domi paredzēja, ka rekonstrukcijas un būvniecības darbiem jābūt pabeigtiem līdz šā gada augustam. Kādi ir tie iemesli, kas aizkavēja rekonstrukcijas darbus pabeigt sākotnēji noteiktajā termiņā?

– Darbi kavējās galvenokārt tādēļ, ka, uzrokot ielas, atsedzot segumu, bieži atklājās dažādi pārsteigumi – veci kabeļi, siltumtrases, kuras jādemontē. Tas prasīja papildu laiku. Bija arī gadījumi, kad atraka siltumtrases, kas nav atrodamas ne uzņēmuma „Liepājas enerģija”, ne citos arhīvos. Ņemot vērā, ka projekts ir ļoti apjomīgs, šo aizkavēšanos var uzskatīt par nebūtisku.

– Vai projekta īstenošanas gaitā radušās papildu izmaksas, ar kurām pašvaldība iepriekš nebija rēķinājusies?

– Būvniecības darbu kopējās izmaksas ir 16 164 394,87 lati. Atsevišķās būvdarbu pozīcijās darbu gaitā ir radušās samērā nelielas pagaidu izmaksas, taču kopumā jau pašlaik varam rēķināties, ka būsim guvuši līdzekļu ekonomiju aptuveni pusmiljona latu apmērā. Tas ir ievērojams pašvaldības budžeta līdzekļu ietaupījums.

– Vai jau ir zināms, kur šos līdzekļus novirzīs?

– Patlaban ir divi priekšlikumi, kā vislabāk šo ietaupījumu tērēt. Klāva Ukstiņa ielā, starp Zirņu un Ganību ielu, abās pusēs varētu izbūvēt ietves. Tad šajā ielā gājēju ērtībai un drošībai būs sakārtotas ietves, kas ir ļoti svarīgi, jo plānots, ka pa Ukstiņa ielu kursēs sabiedriskais transports.

Otra lieliska iecere ir rekonstruēt dzelzceļa tiltiņu, kas ir līdzās Jaunajam tiltam.

Kad izstrādājām Zirņu un Ganību ielas rekonstrukcijas tehnisko projektu, ar šā tilta sakārtošanu neko nevarēja iesākt, jo tas bija uzņēmuma „Latvijas dzelzceļš” īpašums. Tagad šis tilts ir pašvaldības īpašums.

Pašlaik notiek tilta rekonstrukcijas projektēšana. Pēc tam virzīsim deputātiem priekšlikumu ieekonomētos līdzekļus ieguldīt šā tilta sakārtošanā. Plānots, ka pēc rekonstrukcijas tilts būs ar dēļu segumu, margām un apgaismojumu – brīnišķīga vieta pastaigām, no kurienes varēs vērot ezeru un kanālu.

– Vai Zirņu ielu turpmāk tiešām uzraudzīs ar videonovērošanas kamerām?

– Jā, piecos krustojumus tiks izvietotas videonovērošanas kameras, kas ļaus sekot līdzi gan transporta plūsmai, gan arī sabiedriskai kārtībai un galu galā novērsīs komunikāciju aku vāku zagšanu.

– Būvdarbu apjoms šajā projektā ir ievērojams, līdz ar to Zirņu un tai blakus esošo ielu iedzīvotājiem nācās saskarties ar dažādām problēmām. Par ko visbiežāk iedzīvotāji pašvaldībai sūdzējušies, un cik šīs sūdzības ir pamatotas?

– Iedzīvotāju sūdzības un uztraukums ir saprotams. Būvniecības laikā vislielākais apgrūtinājums bija saistīts ar piekļuvi īpašumam. Iedzīvotāji pauda satraukumu arī par žogiem, logiem ielu pusē, par iebrauktuvēm, ietvju augstumu, paužot bažas, ka lietusūdens netiks novadīts uz savākšanas sistēmu un tecēs uz īpašumiem. Diemžēl Zirņu ielā īpašumi izbūvēti dažādos augstumos un dažkārt bija grūti atrast ideālo augstumu ietvei. Tāpēc tika veidotas papildu konstrukcijas, lai arī no zaļās zonas lietusūdens tiktu novadīts sistēmā. Mums joprojām ir saraksts ar risināmiem jautājumiem, tas kļūst īsāks katra dienu, un esmu pārliecināts, ka līdz projekta noslēgumam vismaz 95 procenti no tiem būs atrisināti.

Pēc tam būs jāskatās, kā šīs ielas funkcionēs, dzīvos, kā darbojas satiksmes organizācija, komunikācijas, un nepieciešamības gadījumā jāveic uzlabojumi.

– Stipru lietavu laikā applūst Zāļu iela. Iedzīvotāji ir pārliecināti, ka tās ir Zirņu ielas rekonstrukcijas sekas. Cik pamatoti ir šie pārmetumi, un vai ir plānoti kādi risinājumi?

– Ir apzinātas un novērotas situācijas Zāļu ielā, kuras tiks risinātas ar gūlijām un pienākošo ielu seguma profilēšanu pareizas noteces veidošanā. Kopumā skaidri redzams, ka lietusūdens savākšanas sistēma darbojas, lai gan tā vēl nav pat pilnīgi saslēgta. Jau tagad sistēma savāc lietusūdeni no plašas dzīvojamo kvartālu teritorijas.

– Vai esat saņēmuši arī pozitīvas atsauksmes par šo projektu?

– Par projektu ir bijušas labvēlīgas atsauksmes. Liepājas apmeklējuma laikā arī augstas amatpersonas ir atzinīgi novērtējušas paveiktos infrastruktūras sakārtošanas darbus. Tomēr parasti jau par pozitīvām lietām neviens speciāli nenāk un nestāsta, visbiežāk iedzīvotāji vēršas ar sūdzībām. Neapgalvošu, ka visas problēmas tiek ātri novērstas, nereti tam ir vajadzīgs laiks, taču neviena sūdzība netiek ignorēta.

– Kādi būs būtiskākie jauninājumi pēc projekta īstenošanas?

– Būtiskākais ir tas, ka mainīsies transporta kustības sistēma – Ganību un Zirņu iela būs vienvirziena. Ganību ielā transports kursēs virzienā no Tirdzniecības kanāla uz Nīcas novada pusi, savukārt Zirņu ielā attiecīgi pretējā virzienā. Savukārt pa šķērsielām varēs pārkārtoties vienā vai otrā virzienā. Mainīsies arī sabiedriskā transporta kustība. Projekta gaitā tapusi arī pavisam jauna iela, kas savieno Jauno ostmalu ar Parka ielu.

Ir divi būtiski ieguvumi – uzlabojusies transporta plūsma pilsētā, kā arī Jaunliepājas pusē, līdzās Raiņa parkam, radīta infrastruktūra, kas pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vides attīstību. Prognozēju, ka piecu līdz desmit gadu laikā Parka, Zemnieku, Ezermalas ielas apkaimē attīstīsies tirdzniecības vai citi pakalpojumu objekti.

Ievērojami palielināsies veloceliņu tīkls, un Zirņu, Ganību, Parka iela, kā arī virkne šķērsielu būs pieejamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

– Straujā tempā notiek būvdarbi tramvaja līnijas pagarināšanas projektā. Vai tas nozīmē, ka visus darbus izdosies pabeigt plānotajā termiņā līdz šā gada beigām?

– Ir pamats teikt, ka līdz gada beigām tramvajs kursēs jau pa jauno līniju. Taču noteikti uz pavasari gan būs jāatliek daļa labiekārtošanas darbu, kurus ziemā nav iespējams īstenot.

– Kādiem mērķiem kalpos tramvaja jaunajā galapunktā Mirdzas Ķempes ielā uzbūvētā ēka?

– Mirdzas Ķempes ielas galā būs ne tikai tramvaja, bet arī autobusu galapunkts. Tāpēc uzcelts nams, kura vienu daļu apdzīvos tramvaja vadītāji, otru – autobusu šoferi. Plānotas labierīcības un atpūtas telpas.

– Vai līdz šim diezgan klusās Tukuma ielas iemītniekiem nebūs iebildumu pret tramvaja kustības trokšņiem?

– Protams, ir bažas, ka tramvajs radīs troksni. Taču sliežu posmu metināšana notiek ar Latvijā inovatīvu metodi – sliedes būs savienotas vienā laidienā, bez izteiktām savienojuma vietām. Līdz ar to troksnim no tramvaja nevajadzētu būt lielākam kā no garām braucošas automašīnas.

– Pret jauno tramvaja līniju visskaļāk iebilda iedzīvotāji, kuri bieži mēro ceļu uz Dienvidu kapiem. Vai šo galamērķi nav plānots iekļaut kādā autobusu maršrutā?

– Tas ir sabiedriskā transporta maršrutu plānošanas jautājums. Šī joma Liepājā pēdējā laikā ir ievērojami attīstījusies – ir iespēja iegādāties speciālu braukšanas biļeti, ko pasažieris var izmantot, no tramvaja pārsēžoties autobusā. Ja transporta plūsma ir sakārtota, tramvaja un autobusa kustība pielāgota viena otrai, pasažieri bez īpašām grūtībām var saplānot savu nokļūšanu galamērķī.

– Vai iedzīvotājiem nav jāsatraucas, ka pēc līnijas pagarināšanas braukšanas maksa tramvajā palielināsies?

– Nav pamata bažām, ka pieaugs tramvaja biļešu cenas. Ieguldījumi tramvaja līnijas izbūves projektā ir lieli. Projekta iecere ir uzlabot sabiedriskā transporta sistēmu pilsētā. Nav runa tikai par videi draudzīga sabiedriskā transporta attīstību, bet tam ir arī ekonomisks pamatojums – lai ieguldījumi ļautu noturēt vai pat samazināt braukšanas maksu. Ir jāņem vērā, ka no Eiropas Savienības struktūrfondu finansētās programmas tiek segti 85 procenti būvniecības darbu izmaksu.

– Vai arī nākotnē ieplānots turpināt tramvaja līnijas attīstību?

– Perspektīvā Liepājā iecerēts būvēt satiksmes pārvadu, kas Jaunliepāju savienos ar Ziemeļu priekšpilsētu, kurā būtu paredzama arī jauna tramvaja līnija. Nākotnes ieceres ir arī tramvaja līniju pagarināt līdz Dienvidu kapiem.

Pašvaldība pie šīm iecerēm jau sākusi darbu. Taču tas atkarīgs no tā, vai šiem projektiem varēs piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu. Ja jaunajā Eiropas fondu plānošanas periodā, kā arī Nacionālajā attīstības plānā būs paredzēts atbalsts šādiem mērķiem, tad Liepāja būs gatava pretendēt uz finansējuma piesaistīšanu tālākai tramvaja līnijas attīstībai.

 

Paraksts foto: Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis pie jauna tramvaja sliežu posma Tukuma iela.

 

 

2012. gada 22. septembrī „Kurzemes Vārds”

Tramvaja līniju būvēs līdz vasarai

 

Tramvaja līnijas pagarinājumu atļauts būvēt līdz nākamā gada 1. jūnijam, par to otrdien vienojusies SIA „Liepājas tramvajs” ar ģenerālbūvnieku „Skonto Būve”, paziņoja „Liepājas tramvaja” sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Gruntmane.

Iepriekš bija paredzēts būvdarbus pabeigt jau šā gada 17. oktobrī, taču pirmdien, 17. septembrī, būvnieki lūdza līguma termiņu pagarināt. Uzņēmums „Skonto Būve” apliecinājis gatavību projektu pabeigt divus mēnešus vēlāk, taču, ņemot vērā, ka rudenī un ziemā daudzi darbi nav kvalitatīvi padarāmi laika apstākļu dēļ, uzņēmums rosinājis noteikt tehnoloģisko pārtraukumu līdz pavasarim. „Skonto Būve” projektu vadītājs Aldis Rērihs skaidrojis, ka termiņa pagarinājums nenozīmē darbus pārtraukt. „Nē, tā nebūs – to varu apsolīt! Visus darbus plānojam pabeigt līdz decembra vidum. Varam nepaspēt asfalta virskārtas ieklāšanu, jo šis darbs veicams vismaz +10 grādu apstākļos. Uz pavasari paliks vien asfalta virskārtas un apzaļumošanas darbi,” teicis A. Rērihs. „Pārējiem darbiem: apakšzemes komunikācijām, ietvēm, gājēju pārejām, pieturvietām, sliežu ceļiem un ielas apgaismojumam, ir jābūt izpildītiem.”

SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks uzskata, ka projekta izpildes termiņš nedrīkst būt pašmērķis, svarīgi visus plānotos darbus paveikt labi. „Nav patīkami ne mums, ne tiem liepājniekiem, kas cerēja jau oktobra vidū izmantot tramvaja piedāvātos pārvadājumus pa jauno maršrutu. Būvnieki līdz šim savu darbu organizējuši atbilstoši savām iespējām. Varu to apliecināt. Ik nedēļu visas projektā iesaistītās puses atskaitījās par paveikto, kā arī aktualizēja un pārrunāja radušās problēmas,” skaidrojis A. Puks. „Realizējot projektu, protams, parādījās nobīdes no plānotā, īpaši tas attiecināms uz apakšzemes komunikācijām. Tehnisko projektu tramvaja līnijas izbūvei izstrādāja un apstiprināja 2009. gadā. Pa šo laiku paaugstinātas prasības tehniskajiem noteikumiem SIA „Liepājas enerģija” un SIA „Sadales tīkli”. Līdz šim jau ir veiktas vairāk nekā 40 tehniskā projekta izmaiņas un papildinājumi. Ko tas nozīmē būvniekiem? Laiku, kas nepieciešams projektētājiem”.

 

 

2012. gada 22. septembrī „Kurzemes Vārds”

Bez pretenzijām

Rubrika: Sabiedrība

 

Visu šo nedēļu Liepājā, tāpat kā citviet Latvijā un Eiropas valstīs, notiek Eiropas Mobilitātes nedēļa, kuras galvenais mērķis ir rosināt iedzīvotājus izvēlēties videi un veselībai draudzīgus pārvietošanās veidus. Kamēr daudzi nav gatavi atteikties no došanās uz darbu ar personisko auto, tikmēr citi jau gadu gadiem šo ceļu mēro kājām, ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu. Kāds ir šo pārvietošanās iespēju šarms? Un vai tiešām brīvība ir automašīna, nevis citi pārvietošanās veidi?

(…)

 

Ar tramvaju ir lētāk!

 

Gaida Gertnere dzīvo Dienvidrietumu mikrorajonā un jau 20 gadu ceļu uz darbu „Liepājas metalurgā” mēro ar tramvaju. Starp citu, Gertneru ģimene ir no tām, visticamāk, nedaudzajām, kurās automašīna ir brīvdienu priekiem, jo visi uz darbu un skolu dodas ar sabiedrisko transportu.

Gaida ir gatava uzskaitīt visus iemeslus, kāpēc uz darbu brauc tieši ar tramvaju, nevis citiem satiksmes līdzekļiem. Pirmkārt, tāpēc, ka tas ir pavisam netālu no mājām. Otrkārt, tramvajs bieži kursē, tāpēc ilgi nav jāgaida. Treškārt, ja pērc braukšanas kartīti, nevis talonus, tas maksā tikai 12 latu mēnesī. Te Gaida piebilst: manuprāt, talonu cenas ir stipri pārspīlētas.

Viņas vidējais bērns – trešklasnieks Alekss – gan uz savu Centra pamatskolu brauc ar autobusu, un ar to viņš brauc arī pie omammas un opapa, kas dzīvo Zaļajā birzē. Bet ar tramvaju Alekss brauc pie otras omammas un priecājas: man patīk, ka tramvajs šūpojas!

Gaida atzīstas: par to, ka braukšana ar tramvaju būtu videi draudzīga pārvietošanās, viņa gan nav domājusi. Un viņa noteikti grib paslavēt gan izcili laipnos tramvaju vadītājus, gan arī kontrolierus. Gaidai pašai ne reizi nav bijuši nekādi asumi, un viņa pat brīnās: kā tie cilvēki spēj saglabāt mieru situācijās, kad nākas sastapties ar dažādām izaicinošām reakcijām no dažu pasažiera puses?

Tā nu visa ģimene uz darbu un skolu dodas ar sabiedrisko transportu – Gaidas vīrs Andris, kurš strādā uzņēmumā „UPB Nams”, aizbrauc ar autobusu, bet darba darīšanās dodas ar uzņēmuma automašīnu, savukārt pašu auto paliek brīvdienu izbraukumiem. Gaida dažkārt ir domājusi: varētu uz darbu braukt arī ar velosipēdu – arī tie ir visai ģimenei, un ar tiem visi izbrauc brīvdienās. Tomēr nē – uz darbu ne. „Jo, tur ejot, man gribas sapucēties,” viņa smaida. Gaida pieļauj, ka tad, kad arī pati būs nokārtojusi autovadītājas tiesības, viņa sēdīsies pie auto stūres. „Tomēr uz darbu vienalga braukšu ar tramvaju,” viņa ir pārliecināta. „Tāpēc, ka tā ir lētāk nekā ar auto”.

 

 Kristīne Pastore

 

Paraksts foto: Gaida Gertnere: „Arī tad, kad man būs autovadītājas tiesības, uz darbu vienalga braukšu ar tramvaju.”

 

 

2012. gada 25. septembrī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Par Eiropas naudu tiek veikti grandiozi ielu un tramvaja līnijas attīstības projekti. Jautājums: kās to lietos, ja neattīstīsies Liepājas sūtība – būt par ievērojamu ostas un rūpniecības pilsētu? Faktiski nekāda industrializācija nenotiek. Modernizēja „Metalurgu”, likās, tas strauji attīstīsies. Attīstījās tikai jaunas problēmas. Taču tā ir vienīgā rūpnīca pilsētā, pārējās atbilst darbnīcu līmenim. Apklusušo rūpnīcu korpusi brēc pēc renovācijas. Jaunas ražotnes rūpnīcu līmenī nerodas. Koka konstrukciju rūpnīcu Karostā aizbaidījām uz Ventspili, koksa rūpnīcu gaida līdzīgs liktenis. Taču nav noslēpums, ka neviena rūpnīca svaigu gaisu neražo, bet bezdarbnieki izmisīgi gaida darbu. Būtu jāmācās no jelgavniekiem. Šogad uzcēla un sāks darboties piena pārstrādes rūpnīca. Uzcelta arī smago automašīnu būves rūpnīca. Nupat tukšos RAF korpusus un zemi pārņēma gigants „Uralvagonzavod”, ražos vagonus, būs tūkstošiem darba vietu. Vai mūsu attīstības nodaļai nebūtu laiks sarosīties?

 

 

2012. gada 25. septembrī „Kurzemes Vārds”

Īpaši piedāvājumi skolēnu ekskursijām

 

Liepājas reģiona Tūrisma informācijas birojs sadarbībā ar tūrisma uzņēmējiem ir sagatavojis dažādus piedāvājumus skolēnu grupu ekskursijām.

Septembris ir laiks, kad skolēni dodas ekskursijās, tāpēc Liepājas tūrisma uzņēmēji vienmēr īpaši gatavojas šim laikam, izveidojot interesantus piedāvājumus gan lielākiem, gan mazākiem skolu audzēkņiem.

(…)

Interesanta būs ekskursija cauri Liepājai ar tramvaju, kas ir senākais elektriskais tramvajs Baltijā, un gida stāstījums ļaus uzzināt gan par rūpniecības attīstību un jaunu dzīvojamo mikrorajonu veidošanos, gan arī par to, cik plašs savulaik ir bijis tramvaja maršrutu tīkls.

(…)

Tūrisma biroja speciālisti informē, ka šis ir tikai neliels ieskats Liepājas tūrisma uzņēmēju sarūpētajā ekskursiju un piedzīvojumu klāstā skolēniem. Sīkāku informāciju par ekskursiju piedāvājumiem var saņemt Liepājas reģiona Tūrisma informācijas birojā, savukārt piedāvājumu aprakstus var skatīt vietnē http://www.liepajaturisms.lv/izdevgi-piedavajumi.html.

 

Kristīne Pastore

 

 

2012. gada 27. septembrī „Kurzemes Vārds”

Ūdens iela: Pēdējie mohikāņi

 

“Labi, ka jūs atbraucāt, kamēr viss vēl nav nograuts”, rādot ar roku uz tukšajiem laukumiem, saka ne viens vien Ūdens un arī citu tuvējo ielu iemītnieks. Viņi sevi sauc par pēdējiem mohikāņiem – kas vien var, mūk prom no šīs uzņēmuma “Liepājas metalurgs” zonas, kas atrodas starp Grobiņas ielu, kur apgriežas tramvajs, un Parka ielai.

Protams, Ūdens ielā ir tādas mājas, kam nograušana, visticamāk, būtu pareizākais risinājums. Taču ir arī tādas, kas turēsies vēl gadu desmitiem. Tur mītoši cilvēki šīs ielas vērtējumā ir dažādi noskaņoti.

 

Tramvajs ienāk pagalmā

 

Privātmāja ar 40 numuru ir pēdējā. Tikai dažas garāžas norobežo to no laukuma, kur apgriežas tramvajs. “Es jau smejos, ka tramvajs mums ienāk pagalmā”, saka šajā mājā dzīvojošā Astrīda Salmiņa. Viņas vīrs Jānis māju, kurā Astrīda pavadīja pavisam īso bērnības laiku, un vēlāk, kad sakas privatizācija, to atguva, pa ķieģelītim vien uzcēlis no jauna. Abu dzīvesbiedru stāsts ir diezgan drūms – gan Astrīda, gan Jānis ir bērnu nama bērni. Abi kopā ir 40 gadu. Iepazinās pie saimnieces, kur Astrīda savulaik īrēja istabiņu. Astrīda Liepajas zīdaiņu namā nonāca no Jelgavas puses un 4 gadu vecumā viņu paņēma audžuvecāki Vecvagari. Taču nepaspēja adoptēt. Vecvagari bija izīrējuši istabu kādam vīram – tas bija krietns dzērājs un nāca aizņemties naudu. Vienudien tam audžutēvs skaidri un gaiši pateica: “Ja tev vajadzēs ēšanai, iedošu jebkādā laikā, bet dzeršanai nē!” Un īrnieks piedraudēja: “Tad tu ilgi nestaigāsi!” Nobijies, ka draudi varētu piepildīties, audžutēvs nosēdinājis mazu meitiņu uz velosipēda un aizvedis uz Vērgali pie saviem vecākiem, bet pats atgriezās Liepājā. Un īrnieka draudi drīz vien piepildījās – bija kara laiks, un audžutēvs nomocīts “Zilajā brīnumā”. Arī audžumamma dabūja izciest Salaspils koncentrācijas nometnē, tomēr atgriezās mājās.

Pa to laiku Astrīda dzīvoja laukos un vieglās dienas neatceras. “Kāvienu dabūju biežāk, nekā ēst”, viņa saka, “Nemīlēja mani tā sieviete, ne reizi kā bērnu neapķēra un nesamīļoja. Bet adoptēja gan, citādi likts vest bērnu atpakaļ un bērnunamu.” Un tā vēlāk sanāca, ka Astrīda bija māsa sievietei, kas viņu paša sākumā paņēma no bērnu nama.

Jānis nāk no Daugavpils puses un smejas: “Esmu bērnībā izceļojis gandrīz pa visiem Latvijas bērnunamiem, kamēr beidzot nenonācu Liepājā”. Viņš izmācījās par celtnieku un sakumā strādāja Jelgavā, līdz paziņa paaicināja uz Liepāju.

(...)

Astrīda bija priecīga atgriezties Ūdens ielā, lai gan no mājiņas pamati vien bija palikuši pāri. Bet nekas, bomži paši veda klāt ķieģeļus. Tā nu Jānis ķeras pie darba un māju atjaunojis. Tagad abi dzīves biedri ir pensijā, un Astrīda joprojām nododas savam vaļaspriekam – dekoratīvo putnu audzēšanai. Viņas saimniecībā trīs fazāni un divi pāvi. Turklāt fazānu tēviem vajadzīgas mammas, tā teikt, ja kāds var palīdzēt, Astrīda, kas agrāk bija Liepājā diezgan populārās putnu biedrības priekšniece un daudz braukāja pa izstādēm, priecātos, ja izdotos kāds darījums.

Un mainīt Ūdens ielu uz kādu citu vietu pilsētā ne Astrīda, ne Jānis negribētu – ir pierasts un netraucē ne apkārtējās Brīvības un Zemnieki ielas ar automašīnu straumēm, ne tramvajs, ne “Liepājas metalurgs” ar saviem trokšņiem un smakām, ne kas cits. Abi priecājas, ka dzīvo ka savā pasaulē, ne ar kādiem kaimiņiem nav jārēķinās. Un tas nekas, ka ūdens šajā ielā lietus laika smeļas gandrīz vai istabā.

(...)

 

Kristīne Pastore

 

 

2012. gada 28. septembrī „Kurzemes Vārds”

Ap gadumiju jaunās sliedes izmēģinās pirmie tramvaji

Rubrika: Satiksme

 

Paredzēts, ka pirmie tramvaja izmēģinājuma braucieni topošajā tramvaja līnijā sāksies decembrī vai janvārī. Līdz gada beigām paredzēts arī atsākt pārējo satiksmi M. Ķempes, Tukuma un Ventas ielā.

Šonedēļ, izrādot žurnālistiem, kā noris būvdarbi visas topošās tramvaja līnijas garumā, būvnieku, pašvaldības un uzņēmuma „Liepājas tramvajs” pārstāvji uzsvēra, ka projekts ir ļoti vērienīgs un, kaut arī tā īstenošanā jāpārvar dažādi neparedzēti šķēršļi, kopumā tas virzās uz priekšu veiksmīgi.

Jaunā tramvaja līnija būs esošās līnijas pagarinājums par 1,7 kilometriem līdz Ezerkrasta dzīvojamajam masīvam. Jaunā līnija virzīsies pa Tukuma ielas posmu no Klaipēdas ielas līdz Ventas ielai, pa Ventas ielu posmā no Tukuma ielas līdz Ganību ielai, pa M. Ķempes ielu un noslēgsies ar apli Slapjajā ielā.

„Patlaban ir paveikti aptuveni 60 līdz 65 procenti no projektā iecerētajiem darbiem,” informēja būvniecības uzraugs un vadītājs inženieris Arnis Skrastiņš. Viņš arī pastāstīja, ka tramvaja līnijas izbūvē tiek izmantotas Austrijā ražotas rūdītās sliedes, kā arī dzelzsbetona gulšņi, kas nodrošinās labākus tramvaju ekspluatācijas rādītājus un stabilākus sliežu ceļus. Paredzēts izbūvēt arī tramvaja pārmijas, no tām viena būs automātiska. Sliežu ceļos, kurus šķērsos autotransports, izmantots inovatīvs risinājums – tramvaja sliedes iebūvētas betona plātnēs. Savukārt pirmo reizi Baltijā tramvaja sliežu savienojumos tiek lietota termītmetināšanas metode – spraugas starp sliežu posmiem aizlej ar šķidru metālu, līdz ar to sliedes būs savienotas vienā laidienā, bez izteiktām savienojuma vietām, kas būtiski samazinās tramvaja satiksmes trokšņus.

Projekta īstenotāji uzsvēra, ka jaunās tramvaja līnijas izbūves un esošo sliežu posmu rekonstrukcijas projektā jaunais tramvaja sliežu ceļš ir projekta būtiskākā, bet ne lielākā sadaļa. Tā izbūve aizņem vienu trešo daļu no projektā iecerēto darbu apjoma. Pārējo apjomu veido labiekārtošanas darbi, piemēram, ceļu izbūve, apzaļumošanas darbi un apakšzemes komunikāciju, kā gāzes, siltuma un ūdens apgādes sistēmas un dažādu kabeļtīklu, izbūve. Arī šie darbi tiek veikti jaunās tramvaja līnijas izbūves projekta ietvaros.

Pašlaik M. Ķempes, Tukuma un Ventas ielā ir noslēgušies darbi pie jaunas ūdens apgādes, kanalizācijas, lietus ūdens savākšanas, siltumapgādes, apgaismojuma inženierkomunikāciju būvniecības. M. Ķempes ielā jau nākamnedēļ ierīkos apgaismes lampas un atjaunos apgaismojumu. Vēl M. Ķempes ielas galā pie Slapjās un Dunikas ielas izbūvē tramvaja galapunkta apli un pasažieru autobusu stāvlaukumu, kā arī ēku tramvaja un autobusu vadītāju vajadzībām ar tualetes un atpūtas telpām.

Vissarežģītākie projektā paredzētie būvdarbi veicami Ventas ielā. Ielas posmā no Vaiņodes ielas līdz Tukuma ielai apakšzemes inženierkomunikāciju darbi pilnībā pabeigti, uzsākta ceļa izbūve. Pēdējais komunikāciju izbūves posms vēl jāveic no Vaiņodes ielas līdz Ganību ielai.

Toties apakšzemes darbi pilnīgi pabeigti Tukuma ielā, arī daļa ielas seguma jau sakārtota, ir uzsākta jaunā sliežu ceļa montāža. Arī ūdens kanalizācijas jaunā sistēma projekta laikā nomainīta un jau pieslēgta esošajiem tīkliem. Sākotnēji projektā nebija paredzēts atjaunot lietusūdens savākšanas sistēmu, bet pēc tehniskās situācijas izvērtēšanas tika pieņemts lēmums to izbūvēt no jauna. Līdz šim izstrādātajā tehniskajā projektā bijis jāveic jau tuvu 50 šādu izmaiņu, kas radījis būtiskas nobīdes plānoto darbu grafikā, taču projekta izmaksas tas nesadārdzināšot, apgalvoja SIA „Skonto Būve” projektu vadītājs Aldis Rērihs.

Šogad līdz decembra vidum tiks pabeigta apakšzemes komunikāciju, ietvju, gājēju pāreju, pieturvietu, sliežu ceļu montāža un ielas apgaismojuma izbūve. Tas nozīmē, ka būs iespējams atjaunot visa veida transporta un gājēju kustību Tukuma, M. Ķempes un Ventas ielā, sola būvnieki. Savukārt 2013. gada pavasarī paliks asfalta virskārtas ieklāšanas un apzaļumošanas darbi. Piemēram, M. Ķempes ielā paredzēts iestādīt 98 jaunus lapu kokus un 224 košumkrūmus, ierīkot zālienus, iekārtot dekoratīvo augu stādījumus kastēs.

Kopumā jaunajā tramvaja līnijas posmā izvietos piecas pieturas abos virzienos. Pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai būs izbūvētas platformas ar nojumēm, atkritumu urnām un soliņiem.

Jaunas tramvaja līnijas izbūve Liepājā notiek ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Tehnisko projektu izstrādājusi akciju sabiedrība „UPB”. Būvdarbus veic SIA „Skonto Būve”, kas uzvarēja atklātā konkursā, piedāvājot darbus veikt par 6 403 607 latiem. Līgums ar būvdarbu veicējiem noslēgts marta vidū, bet būvdarbi sākās maijā. Pēc termiņa pagarināšanas visu projektu paredzēts pabeigt līdz nākamā gada jūnijam.

 

Sarmīte Pelcmane

 

Paraksts foto: M. Ķempes ielas galā jau liek sliedes un veido tramvaja galapunkta apgriešanās apli.

 

 

2012. gada 2. oktobrī „Kurzemes Vārds”

Svinēja tramvaja jubileju

 

Goda apli ar tramvaju izbrauca pašvaldības SIA „Liepājas tramvajs” darbinieki, atzīmējot pilsētas ielu dzelzceļa 113. gadadienu. Par to pavēstīja uzņēmuma preses sekretāre Dace Gruntmane.

Goda aplis dzimšanas dienā ir uzņēmuma tradīcija jau vismaz astoņus gadus, stāsta „Liepājas tramvaja” valdes loceklis Aigars Puks. Goda apli (pulksten 15 sākot) braucot, tramvaja darbinieki arī dzēruši šampanieti, ēduši pīrādziņus un uzdziedājuši, kā arī godinājuši tos strādājošos, kuri uzņēmuma struktūrvienību aptaujā atzīti par labākajiem darba darītājiem. Ar aplausiem, dziesmām un laba vēlējumiem sumināta tramvaja vadītāja Ilga Smilga, dispečeres Zigrīda Saukše un Krista Jansone, depo atslēdznieks Arvīds Saulītis, elektriķis Ēriks Rimša, šoferis Raitis Volgemuts, sētniece Jolanta Niedolina un kasiere Rasma Ģibiete.

„Šī ir mana vienīgā darbavieta jau 46 gadus. Man liekas, ka tramvajs ir vislabākais transports,” R. Ģibiete sacījusi D. Gruntmanei. „Mums ir loti labs kolektīvs, kā viena liela ģimene. Nekad neesmu domājusi, ka varētu strādāt citur, te ir mana mīlestība, te ir mana sirds!”

Uzņēmuma vadītāju paldies ticis arī vēsturniekam Jurim Rāķim par ieguldījumu Liepājas tramvaja vēstures izzināšanā. Liepājas tramvaju sveikuši Pilsētas domes pārstāvji – priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš un Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis.

 

 

2012. gada 3. oktobrī „Kurzemes Vārds”

Plāno pirkt tramvaja vagonus

 

„Liepājas tramvajs” ievadījis sarunas par lietotu tramvaja vagonu iegādi Vācijā – Erfurtē. „Līdz konkrētam līgumam gan vēl neesam nonākuši, mums nedaudz konkrētāk jāzina, cik tieši papildu vagonu mums būs vajadzīgs, pagaidām domājam – trīs vai četri,” „Kurzemes Vārdam" teica uzņēmuma vadītājs Aigars Puks, kurš pats šovasar bija devies uz Erfurti tramvaja meklējumos.

„Kurzemes Vārds” jau rakstīja, ka papildu vagoni pilsētas ielās būs nepieciešami pēc tam, kad būs pabeigts tramvaja līnijas pagarinājums, lai nepalielinātu tramvaja kustības intervālu – pašlaik tas ir septiņas minūtes. Savukārt pašreizējie vagoni jau ir 30 – 40 gadu veci. Pagājušajā nedēļā reisā viens tramvajs bija sācis dūmot, bija pat izsaukti ugunsdzēsēji. „Bija sabojājies izolators, ugunsgrēks neizcēlās,” skaidro A. Puks. Salīdzinājumā ar notikumu pirms dažiem gadiem, kad viens vagons izdega, toreiz degšana bija sākusies vagona iekšējās instalācijas bojājuma dēļ, viņš sacīja.

Bet arī pirmdienas rītā kāds portāla http://liepajniekiem.lv  lasītājs ziņoja, ka viens no pilsētas tramvaja vagoniem gājis tukšs, ar vaļējām durvīm un smirdot pēc deguma. Vai atkal kādi ugunsdraudi? A. Puks sacīja: „Šoreiz notika mehānisks bojājums – gultnis neizturēja, un tādā gadījumā var rasties arī sviluma smaka. Tomēr tam nebija nekādas saistības ar elektrību un ugunsdrošības risku. Protams, vagoni nav jauni. Tāpēc jau mēs meklējam iespējas iegādāties labākus,” teica A. Puks.

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 4. oktobrī „Kurzemes Vārds”

Padarīts daudz, bet varēja vairāk

Rubrika: Diskusija

 

Kad līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām palicis mazāk par astoņiem mēnešiem, „Kurzemes Vārds” uzsāk diskusiju ciklu, aicinot visdažādāko jomu un vecumu iedzīvotājus izvērtēt līdzšinējās pašvaldības padarīto – kādi ir plusi un mīnusi, kā arī paust, ko viņi vēlētos no nākamās pašvaldības. Pirmajā diskusijā piedalās pensionāre, mājas vecākā Valda Eniņa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Liepājas nodaļas vadītājs Ģirts Kronbergs, biedrības „Dižvanagi” vadītāja Ilze Durņeva un radio dīdžejs Ingars Gudermanis.

(…)

– Kā vērtējat līdzšinējās pašvaldības darbu? Kādi ir plusi un mīnusi?

I. Durņeva: – Mana ir sociālā joma, un tie ir bērni ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenes. Ir grūti, bet biju tam gatava. Es pati arī audzinu bērnu ar īpašām vajadzībām un zinu, ko tas nozīmē. Runājot par pašvaldību, mums ir daudz palīdzēts. Cik esam prasījuši, tik arī iespēju robežās ir palīdzēts. Mums gan puse darbības norit Grobiņā, puse Liepājā. Tāpēc mana vēlēšanās būtu, lai šīs pašvaldības – Grobiņas un Liepājas – draudzētos un sadarbotos. Pozitīvi ir tas, ka Liepājā sakārto, remontē ielas, ka izbūvē jaunu tramvaja līniju.

(…)

 

Sarmīte Pelcmane

 

 

2012. gada 6. oktobrī „Kurzemes Vārds”

Kopā vienmēr

Rubrika: Vakar Liepājā

 

Naktī krietni uztrenējies, vel vakarrīt vējš Liepāju nelika mierā ne mirkli. Stāvot uz Tramvajtilta, no jūras puses nākošās brāzmas bija jūtamas vislabāk, un gaisā virmoja tīras jūras smaržas. Kanālā līmenis bija cēlies, ūdens virsma virpuļoja nervozos viļņos. Tie kā nokavējušies tramvaja pasažieri skrēja uz ezera pusi. Kanālmala Jaunās ostmalas pusē gājējus sagaidīja ar kritušu lapu klājienu. Tā kā liepās vēl ļoti daudz zaļu, dzeltēt nesākušu lapu, šo brīdi par īstu lapkriti nevar saukt.

Uzsākot ceļu pa krastmalas lielajām betona plāksnēm, jārēķinās ar masīvu, dekoratīvu šķērsli – resnu dzelzs ķēdi ar milzu riņķi galā. Iespējams, pie tā kādreiz siets kāds peldošs objekts. Tā kā ķēdi lāgā ne pacelt, ne no zemes izraut, metāla zagļi tai var tikai staigāt garām un žēlabaini tecināt siekalas.

Pašā kanāla malā pie margām ar ķēdēm un vienkārši tāpat piestiprinātas vēstures liecības – jaunlaulāto saslēgtas piekaramās atslēgas. Antons un Svēta. Jūlija un Ivars. Vaclavs un Elīna utt. Šie un citi vārdi iegravēti atslēgās. Uz vienas uzraksts: „Kopā vienmēr”. Gada skaitļi vēsta, ka vecākās atslēgas pie margām rūsē jau no 2007. gada. Cik pāru ir kopā līdz šim? Cik dzīvo šķirti? Tādu ziņu nav. Ja esi šķīries, vai tad pie Tramvajtilta un kanālmalas margām kāzu dienā piestiprinātās atslēgas ir jānoņem? Vai tās paliek saulē un vējā kā pieminekļi kādreizējām cerībām un solījumiem?

Posmā no Zemnieku ielas līdz Tramvajtiltam ir desmit gaiši pelēki soliņi. Gandrīz pie katra zemē guļ kāds gruzis – cigarešu paciņas, tukšas skārdenes, alkoholisko kokteiļu pudeles. Nav jau brīnums, ka tā, jo krastmalā nav nevienas gružkastes. Zālienā netālu no vienas liepas zemē guļ dīvaina trīs priekšmetu kompozīcija – balts porcelāna sālstrauciņš un divi vienreizējās lietošanas skuvekļi. Vai vējš atpūtis, vai kādam no kabatas izkrituši?!

 

Daiga Lutere

 

 

2012. gada 6. oktobrī „Kurzemes Vārds”

Fotokonkurss „Mans rudens”

 

 

 

2012. gada 8. oktobrī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

3. oktobra pēcpusdienā ar tramvaju Nr. 240 braucu mājās no ārsta, bet nepaguvu izkāpt, jo durvis ātri aizvērās. Lielā ātrumā tas devās prom no pieturas. Vai nevajadzētu ilgāk uzgaidīt pieturvietā, kur tad tā ir jāskrien?

 

 

2012. gada 9. oktobrī „Kurzemes Vārds”

Sakoptība rūp visvairāk

 

Septembrī Liepājas domes karsto tālruni – 63425197 – izmantojuši 57 iedzīvotāji, no tiem 21 liepājnieks zvanījis par teritoriju sakopšanu, pavēstīja domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ķēde.

(…)

Par sabiedrisko transportu un pieturvietām zvanīts desmit reižu. Kāds zvanītājs lūdzis atjaunot autobusu pieturu Rojas un M. Ķempes ielas krustojumā. Pēc tramvaja līnijas pagarināšanas pieturvieta tiks saglabāta.

Anonīms autors vēlējies noskaidrot, kāpēc vienu reizi nav atbraucis paredzētais autobuss pulksten 16.47, bet tā vietā atbraucis nākamais pulksten 16.49. Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūra skaidro, ka ir iespējami gadījumi, kad tehnisku iemeslu dēļ (piemēram, autobuss salūst) netiek izpildīts kāds reiss. Tad pārvadātāja dispečeri operatīvi reaģē, lai novērstu šādu situāciju.

(…)

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 11. oktobrī „Kurzemes Vārds”

Visas deviņas balles

Rubrika: Vēstis

 

Līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 2013. gada 1. jūnijā, atlicis nedaudz vairāk par septiņiem mēnešiem. „Kurzemes Vārds” aptaujāja visus piecpadsmit Liepājas domes deputātus un uzdeva viņiem visiem vienādus jautājumus:

(…)

Gunārs Ansiņš ir Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks, domē pārstāv Liepājas partiju. Lūk, viņa atbildes.

 

1. Svarīgs – rezultāts

 

Šis sasaukums ir bijis ļoti sarežģīts. Mums bija trīs dažādas valdības, divi prezidenti, dažādas koalīcijas valdībā. Šie trīs gadi nav bijuši viegli arī sadarbībā ar valsti. Arī domē tomēr ir mainījusies politiskā piederība, politiskā vide. Vairāki deputāti startēja no vienas partijas, bet tagad ir citā. Cilvēki ir tie paši, bet katrai partijai tomēr ir savi stratēģiskie uzdevumi un mērķi.

Bet, ja mērām, ko šī dome, īpaši domes darbinieki, ir devuši liepājniekiem šajos gados, tad es gribētu teikt, ka ir visas deviņas balles. Jo tādi rekonstrukcijas darbi, kādus tagad ir pieredzējusi Liepāja, nav bijuši iepriekš. Protams, mēs bijām gatavi nopietnām Eiropas Savienības naudām. Mums bija mērķtiecīgi sagatavoti projekti, mēģinājām jau iepriekš sagatavoties procesam, lai nav tā, ka mēs tikai solījām būvēt tramvaja līniju, bet to arī būvē. Un apgaismojums tiek uzlabots. No tāda viedokļa vērtējot, es gribu vērtēt ļoti augstu. Protams, katram projektam ir savas problēmas, sākot ar stacijas laukumu un beidzot ar citiem, bet, manuprāt, liepājniekiem ir svarīgs rezultāts. Mani kā iedzīvotāju interesē tas, ko es redzu ielās. Un ielās ir izdarīts diezgan daudz un labi. No attīstības viedokļa šis posms ir bijis visdinamiskākais pēc neatkarības atgūšanas.

(…)

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 13. oktobrī „Kurzemes Vārds”

Vai Kārlis Ulmanis atgriezīsies Liepājā?

Rubrika: Pirmā sleja

 

Preses ļaudis mēdz jokot, ka vēlēšanas, vienalga, pašvaldību? Saeimas vai Eiroparlamenta, varētu notikt katru gadu. Kāpēc? Tāpēc, ka neviens tik apjomīgi nereklamējas kā vēlēšanu kampaņas laikā partijas, un tas dāsni papildina redakciju ienākumus. Tagad jāsāk uzskatīt, ka vismaz pašvaldību vēlēšanas un vismaz Liepājā biežāk varētu notikt cita iemesla dēļ. Jo paredzams, ka, tuvojoties nākamajām, pilsēta iegūs vairākus jaunus vaibstus.

Nē, te nav runa par jauno maģistrāli – Zirņu ielu, un šajās dienās pa to un Ganību ielu satiksme sāksies pēc jaunas shēmas. Nav runa arī par to, ka sakārto citu ielu brauktuves un ietves. Vai ka pavasarī atklās jauno tramvaja līniju. Tas viss taptu, ja arī vēlēšanas nenotiktu. Bet šoreiz par citiem akcentiem – par pieminekļiem.

(…)

 

 

2012. gada 17. oktobrī „Kurzemes Vārds”

Cits operators

Rubrika: Situācija

 

Pēdējā laikā aizvien aktuālāks ir kļuvis tiešais mārketings. Arī pie Mārītes durvīm vēlā vakarā pieklauvē kādas telekompānijas aģente un aicina izvēlēties tās pārstāvētā operatora pakalpojumus. Bet Mārīte atrunājas, ka viņas tālruņa rēķinus apmaksā darbavieta, tāpēc viņa pati operatoru neizvēlas. Un tā arī saruna beidzas. Taču nākamajā dienā sievietei nākas saskarties ar vēl vienu tiešā mārketinga paraugu – tramvajā pie viņas piesēžas kristiešu sludinātāja un aicina atnākt uz kādu no konkrētās draudzes dievkalpojumiem. Uz to Mārīte bez sirds pārmetumiem atbild: „Man jau ir cits operators, ko izvēlējās vecāki, un es tur neko mainīt nevaru!”

 

Marija Leščinska

 

 

2012. gada 23. oktobrī „Kurzemes Vārds”

Iemīlēties politikā nebija viegli

Rubrika: Politika

 

(…)

Ivars Ķervis domē strādā jau otro sasaukumu, vienīgais pārstāv partiju „Vienotība”. Šajā sasaukumā viņš ir koalīcijas deputāts.

(…)

– Uldim Seskam uzrakstīju lūgumu sniegt atbildi par veiktajiem pasākumiem no Liepājas pašvaldības puses, lai tiktu atrisināts ieilgušais un liepājniekiem apgrūtinošais stāvoklis par smakām, kas rada apgrūtinājumu veselībai un elpošanai. Ar šādu jautājumu pie manis regulāri vēršas Liepājas iedzīvotāji. Gaidu atbildi. Un par Ķempes ielu bija 400 parakstu, ka pieturas grib likvidēt sakarā ar tramvaja būvi. Tas ir nokārtots, atbilde būs.

(…)

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 26. oktobrī „Kurzemes Vārds”

Īpašumus mēģinās pārdot vēlreiz

Rubrika: No Liepājas domes sēdes

 

Pašvaldība nepirks zemi, bet gan nomās to no klostera, savukārt vairākus pilsētas īpašumus mēģinās pārdot atkārtotās izsolēs, vakar lēma Liepājas dome, kuras sēdē tika izskatīts pavisam 21 jautājums. Sēdi apmeklēja trīspadsmit deputātu. Stīns Lorenss nebija varējis ierasties darba darīšanu dēļ (pēc „Kurzemes Vārda” informācijas, deputāts atrodas Ņuorleana, ASV, mūzikas biznesa braucienā), bet Sergejs Dikterjovs – sasirdzis, teica domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

 

Dome galvo

 

Dome nolēma galvot pašvaldības SIA „Liepājas tramvajs” aizņēmumu Valsts kasē līdz trim miljoniem latu uz laiku līdz desmit gadiem. Tas nepieciešams, lai uzņēmums varētu ieviest tramvaja līnijas izbūves un vecā ceļa posmu rekonstrukcijas projektu, kura būvdarbi notiek jau pašlaik.

„Šāds aizņēmums mums jau bija iepriekš paredzēts. Iztērējām ministrijas doto avansa maksājumu un tagad aizņemto naudu pakāpeniski izmantosim kārtējiem rēķiniem,” „Kurzemes Vārdam” skaidroja „Liepājas tramvaja” valdes loceklis Aigars Puks. Lai gan kredīts paredzēts uz desmit gadiem, tomēr viņš domā, ka uzņēmums spēs to atdot agrāk – kad uzņēmums pēc projekta realizācijas saņems Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, to novirzīs kredīta dzēšanai. Prognozējamā kredīta likme ir 1,139 procenti. Šobrīd „Liepājas tramvajam” kredītu nav, teica A. Puks.

Ar šo galvojumu pašvaldība sekmē savam uzņēmumam iegūt lētāku kredītu ar mazākiem birokrātiskiem šķēršļiem, „Kurzemes Vārdam” komentēja domes izpilddirektora vietnieks finanšu jautājumos Ronalds Fricbergs. Bankas nepiedāvā tik izdevīgus noteikumus kā Valsts kase. Savukārt pašvaldībai pašlaik jau ir spēkā vairāki galvojumi par kredītiem, kurus pirms vairākiem gadiem ņēmuši uzņēmumi „Komunālā pārvalde”, „Liepājas RAS” un „Liepājas Namu apsaimniekotājs” un students Alvis Stonis, kuram pašvaldība nākusi pretī ārkārtas situācijā. Kopā ar vecajiem galvojumiem tagad pašvaldības galvoto kredītu summa sasniegs 5,8 miljonus latu. „Pietiekami daudz. Bet galvojums jau ir nodrošinājums. Kredītus sedz pašas iestādes, un nekādu problēmu ar tiem nav,” teica R. Fricbergs. Vienīgie galvotie kredīti, kuru atdošanai pašvaldība ik gadu paredz naudu savā budžetā, ir Komunālajai pārvaldei dotie. Tas tāpēc, ka 2002. gadā (kredīts ielu infrastruktūras uzlabošanai) un 2004. gadā (skolu atjaunošanas darbiem) pašvaldībai nebija iespējas ņemt kredītu pašai, tāpēc to ņēma pārvalde ar domes galvojumu.

(…)

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 27. oktobrī „Kurzemes Vārds”

Fotokonkurss „Mans rudens”

 

 

 

2012. gada 30. oktobrī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Nezinu, vai laimi atnesīs cilvēkam skaistā sartlapu kļava, kuru viņš izraka un nozaga blakus veloceliņa pagriezienam virzienā uz Klaipēdas ielu netālu no tramvaja galapunkta.

 

 

2012. gada 30. oktobrī „Kurzemes Vārds”

Pie Durbes apgāzās igauņu fūre

 

(…)

Vēl svētdien vakarā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transportlīdzeklis „Mercedes Benz Sprinter” Rīgas un Jelgavas ielas krustojumā izraisījis sadursmi ar tramvaju.

(…)

 

 

2012. gada 31. oktobrī „Kurzemes Vārds”

Būvējam Liepājas pamatus ilgtermiņam

Rubrika: Politika

 

Uldis Sesks – Liepājas partijas priekšsēdētājs, Pilsētas domes priekšsēdētājs jau kopš 1997. gada.

(…)

– Bet šim sasaukumam nācās strādāt dziļas ekonomiskās krīzes laikā, kad valdība bija spiesta samazināt valsts budžetu un pilsētas budžetu, un tas skāra visu izglītības, sociālo, kultūras darbinieku darba samaksu. Un arī ietekmēja iespējas investēt tajos attīstības projektos, kurus esam apstiprinājuši. Tas bija ļoti liels pārbaudījums. Attīstības plāns mums bija apstiprināts, bet naudas tam nebija. Tad nācās vēl vairāk koncentrēties uz ārēja finansējuma – galvenokārt uz Eiropas Savienības struktūrfondu – piesaisti.

Negribu teikt, ka es viens pats esmu darījis. Tā bija vesela komanda, kas strādāja. Bet mums izdevās uz Liepāju atvest vairāk nekā 200 miljonus latu pilsētas attīstības projektu finansēšanai. Kaut kāda daļa projektu bija apstiprināta agrāk, bet tad naudas tiem vēl nebija. Pēdējie divarpus gadi ir tie jūtamākie. Domāju, tagad katrs liepājnieks redz, kā pārbūvē skolas, bērnudārzus, ielas, apgaismes sistēmu, siltuma un ūdens apgādes sistēmu. Pilsētas pamati tiek būvēti, būtiski rekonstruēti, lai pilsēta varētu ilgtermiņā daudz efektīvāk funkcionēt.

(…)

Mēs katrs esam dažādi, katrs dažādi uz lietām skatāmies. Mans uzdevums bija koncentrēties pilsētas attīstības plānu realizācijai. Ļoti daudz enerģijas un laika nācās patērēt, lai uz Liepāju atvestu vajadzīgo resursu – finanses, ar kurām var pilsētas attīstības projektus realizēt, varbūt pietrūka laika, lai vairāk diskutētu ar domes deputātiem.

Man nācās koncentrēties tam, lai pārliecinātu valdības vadītāju, ministrus, Saeimas deputātus, arī Briselē vairākkārt esot, ka Liepājai ir nepieciešams atbalsts ostas, lidostas modernizācijai, tramvajam, ceļiem, pārējiem projektiem, lai Liepājā attīstītos vairākas nozares, kuras var radīt jaunas darbavietas. Koncentrējos tām lietām, kuras ne vienmēr ir redzamākās – kur nākas gatavot dokumentus, tajos iedziļināties, kur nākas par Liepājas vajadzībām un idejām dažādās kuluāru un oficiālās e-pasta sarakstēs strādāt.

(…)

Plānus jau varam izstrādāt dažādus, bet reālus, es neredzu citu iespēju, tikai ar ES struktūrfondiem. Es būtu priecīgs, ja pilsēta varētu turpināt attīstīties, kā tas notiek tagad. Tad tas ir viens plāns. Ja nav ES struktūrfondu, tad tas ir pavisam cits plāns. Un tad tā varbūt ir arī cita komanda un cits stāsts. Piemēram, valdība pieņem lēmumu, ka ES fondus varētu piesaistīt skolu siltināšanai. Bet mēs jau Liepājā visas skolas esam nosiltinājuši. Mums ir vajadzīgs cits stāsts –mums ir jāsakārto skolu iekšiene. Tur mums ES fondu nav. Komanda ir spējīga darboties, un vienmēr tāda pārmantojamība dod iespēju nesākt darbus no nulles vai nesākt ar mīnusa zīmi.

Es neteicu, ka gribētu darboties tikai tad, ja ES fondu nauda būs. Bet, ja mums ir lielāki resursi, mums vajag vēl stiprāku komandu, kas strādā tajās nozarēs, kuras varam attīstīt.

(…)

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 1. novembrī „Kurzemes Vārds”

Ar Jāņa Čakstes laukumu centrā

 

(…)

„Te ir pati labākā iela visā Latvijā!” viņa neslēpj. Un pastāsta, ka tur, kur tagad ir mākslas skolas dārzs, kādreiz bijušas Jūrskolas kopmītnes, bet tur, kur laukuma galā paceļas piecstāvu dzīvojamā māja, bijuši zāļu laukumi. „Mēs, bērni, tur spēlējāmies. Kad biju meitene, te bija tāda kā nomale, mašīnas nebraukāja, mēs uz ielas badmintonu spēlējām, ļoti zaļš te bija, laukums viss bija apstādīts ar ceriņiem, auga bērzi, bija uzlikti soliņi,” atmiņās dalās I. Freimane.

Te bijis kluss, jo tramvajs, kas tagad kursē pa К. Valdemāra ielu, kādreiz brauca pa Kuršu ielu.

(…)

 

Daina Meistere

 

 

2012. gada 6. novembrī „Kurzemes Vārds”

Vieta, kur iegrābties depresijā

Rubrika: Vakar Liepājā

 

Novembris vispār ir ideāls laiks, lai iegrimtu drūmumā, neapmierinātībā, sevis un visas pasaules žēlošanā un šaustīšanā, utt., u.t.jpr. Tumšas, lietainas dienas, melnas, aukstas naktis ir šim laikam tik ļoti raksturīgas, bet, ja nu gribas tā pa īstam un līdz pat ausīm iegrābties depresijā, tad vajag iet pastaigāt pa Baseina ielu. Tur esot, pazudīs pēdējie laba noskaņojuma grami un smaidītgribēšanas miligrami.

It sevišķi drūms ir posms no Lāčplēša ielas līdz Raiņa ielai. Ja kāds autobraucējs uztraucas par bedrēm savā ielā, tad šī iedoma būs prom, kā likts, kad viņš no viena gala līdz otram būs izbraucis pa Baseina ielu un automašīna lietusūdens pielietajās bedrēs būs izmētāta un izzvārojusies kā grūsna behemotu mātīte. Sliedes, pa kurām kādreiz brauca tramvajs, labi apzinādamās savu nevērtību, tagad pazemīgā pacietībā bauda klusumu, virsū samestās smiltis un izdedžus, un peļķēs skalojošos ūdeni. Kādēļ nevērtīgas? Ja būtu vērtīgas, tās jau sen būtu no zemes izraktas, no spraišļiem atvienotas un uz „Metalurgu” nogādātas.

Ielas pusē, kur pāra numuri, lielāko daļu aizņem dažādu nokrāsu ķieģeļu žogi un mūri. 22. numurs noliktavas ēkai, kas, kā izskatījās, pa visām varītēm arī novembrī cenšas saglabāt savu pašcieņu. Nepāra numuru pusē vairāki divstāvu dzīvojamie nami. Izcils pagātnes liecinieks ir nams ar numuru 37 – uz laukakmens pamatiem, ar melnu papi apsists, visi logu rāmji kā senajos laikos, no koka, otrais stāvs neapdzīvots.

Lai depresijas komplekts būtu pilns, vajag vēl paskatīties uz vecajiem apgaismes stabiem, kuru galos nav ne lampu, ne jebkādu vadu, kas liecinātu par saikni ar elektrību. Viena otra staba augšgalā saglabājušās kaut kādas nelielas metāla konstrukcijas. Tās betona stabus liek uztvert par milzu krustiem.

Kad vakar gandrīz nepārtraukti līstošā lietus ietekmē Baseina iela bija izstaigāta un drūmuma sasmelts pārpārēm, tik ļoti gaidītajam līdzsvaram uz dzelzceļa sliedēm pamanīju piecus vīriešus. Tie bija strādnieki, kas ģērbušies oranžās darba jakās un biksēs. Spilgtā krāsa bija pamanāma pa lielu gabalu. Nopriecājos: „Koši gan! Kā pīlādžogas!”

 

Daiga Lutere

 

 

 

2012. gada 9. novembrī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Saplīsa automašīna, un nācās izmantot tramvaju. Šausmas, šūpošanās ir tāda, ka liekas – esmu stiprā vētrā uz kuģa. Tā taču ir bezatbildīga nolaidība! Bojājas tramvajvagona ritošās daļas, arī sliedes. Vai tad tas ir tik grūti, ja strādnieku brigāde ar domkratu paceļ sliedes līmenī un ar vibratoru sablīvē grunti?

 

 

2012. gada 13. novembrī „Kurzemes Vārds”

Iemīlējās Latvijas pastmarkās

Rubrika: Jaunumi un notikumi

 

(…)

Latvijā Valteram Raineram patīk arī maize un medus. „Daudzi saka, ka Liepāja ir skaista pilsēta, bet tam gan es nevaru piekrist,” viņš norāda. Drēzdeni arī kara laikā bombardēja, un daudzus gadus pēc kara šajā VDR pilsētā nekāda atjaunošana nenotika. Bet pēdējo 20 gadu laikā ir izdarīts ļoti daudz, pretstatā Liepājai. Bet par jaunās tramvaja līnijas būvi gan viņš ir priecīgs. „Taču ļoti, ļoti lēni te kaut kas tiek celts un restaurēts.” Un neesot ko attaisnoties ar naudas trūkumu, vajagot tikai organizēt.

 

Dina Belta

 

 

2012. gada 13. novembrī „Kurzemes Vārds”

Parka iela nu ir vaļā

Rubrika: Pilsētvide

 

Sestdien pulksten 8 satiksmei atvēra Parka ielu. Plūsma nedaudz auga pirmajā pusstundā, tomēr ļoti intensīvas kustības jaunajā četrjoslu maģistrālē nebija arī vēlāk. Pirmajā dienā nekādu starpgadījumu nav bijis, sacīja Zirņu un Ganību ielas pārbūves projekta vadītājs Vilnis Vitkovskis.

Vēl sestdien SIA „Volts 1” uzstādīja dublējošo luksofora sekciju speciāli tramvajam Brīvības ielā. Luksoforu režīmu vajadzības gadījumā varēs labot, būvniekam būs jāseko līdzi satiksmes situācijai, teica V. Vitkovskis. Viņš aizrādīja, ka, iespējams, nevērīgākam šoferim varētu rasties problēmas vietā, kur jānogriežas no Jaunā tilta pa kreisi uz Jauno ostmalu, jo iepriekš tas bija galvenais ceļš, bet tagad galvenā ir Parka iela salīdzinājumā ar Jauno ostmalu.

Projekta vadītājs pieļāva, ka būs neliels satiksmes palēninājums Brīvības ielā, kurā tagad darbojas viens papildu luksofors, tomēr viņš uzsvēra, ka tas darbojas „dominējoši Brīvības ielai”, un krustojumā nedaudz ilgāk nāksies gaidīt braucējiem Parka ielā. „Bet pēc tam plūsmas sadalīsies un centra virzienā būs brīvākas,” sacīja V. Vitkovskis.

Pagaidām pa Parka ielu sabiedriskais transports nekursē, lai arī tam ir paredzētas pieturvietas. „Ir bijušas runas par kāda maršruta novirzīšanu no Brīvības ielas, bet šie ierosinājumi nav guvuši atsaucību, jo Brīvības ielā ir vairāk objektu, uz kuriem nokļūt, nekā Parka ielā,” skaidro Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis.

Parka ielas būve ir V. Vitkovska vadītā projekta daļa. Zirņu un Ganību ielas rekonstrukcijas darbu finišu paredzēts nosvinēt sestdien, 17. novembrī, lai arī, iespējams, vēl kādi sīki darbi, kādi labojumi būs darāmi pat pēc tam. Bet nākamgad ir paredzēti jauni ielu būvdarbi: Zemnieku ielas rekonstrukcija, Klaipēdas ielas gala rekonstrukcija un Brīvības ielas nelabotā posma atjaunošana.

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 14. novembrī „Kurzemes Vārds”

1832. gads. Ņujorkā

Rubrika: Šajā dienā

 

1832. Ņujorkā pirmajā ar zirgiem vadāmā tramvajā izvizināja amatpersonas. Pēc 12 dienām tas sāka regulārus publiskos reisus.

 

 

2012. gada 14. novembrī „Kurzemes Vārds”

Tramvaju gaida

Rubrika: Pilsētvide

 

„Sākumā likās – tramvaja mums nebija, nav arī vajadzīgs. Tagad domāju – nav jau slikti, ka būs. Tikai lēni, ļoti lēni viņiem iet,” saka Ezerkrasta iedzīvotāja Ārija Vasiļjeva.

„Šodien izstaigājām Ventas ielu, lai apskatītos. Būs skaisti. Plāns ir ļoti skaists. Mēs, vecie cilvēki, varēsim aizbraukt uz tirdziņu, uz Sociālo dienestu, pie ārstiem. Būs labi. Ko dara, tas uz labu,” savukārt spriež šejieniete Velta Lejiņa.

 

Rakumi pie „Baatas”

 

lielākā daļa darba – „par 90 procentiem” – ir padarīts, līdz jaunajam gadam tiks izdarīts „gandrīz viss”. Tomēr, lai arī ielas tad būs atvērtas autobraucēju satiksmei, jaunais tramvaja ceļš tomēr šā gada nogalē vēl nedarbosies. Lai tramvajs varētu kursēt, būvobjektam jābūt nodotam ekspluatācijā. Par to stāsta Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis un pašvaldības SIA „Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks. Būvdarbu pabeigšanas termiņš ir 1. jūnijs. Līnijas iedarbināšanas datums vēl nav noteikts. Kopā ar abiem izstaigājām topošo tramvaja ceļa pagarinājuma maršrutu.

Klaipēdas ielā pie veikala „Baata” vēl ir lieli rakumi, un ielas posms ir ciet. No šejienes sāksies jaunais sliežu ceļš uz Ezerkrastu. Tas nogriezīsies uz Tukuma ielu. Tajā sliedes jau ir saliktas, bet Klaipēdas ielā vēl ir saliktas, bet Klaipēdas ielā vēl ir lieli rakumi. Lai arī apakšzemes komunikācijas (jauns ūdensvads, kanalizācija, lietusūdens kanalizācija) jau saliktas, pirmdien te vecajiem aku grodiem vēl mainīja pārsedzi un vākus, vēlāk skaidroja ģenerālbūvnieka – SIA „Skonto būve” – projekta vadītāja palīgs Valdis Kovaļskis.

„Kurzemes Vārda” lasītāji Klaipēdas ielu atveram satiksmei gaida jau no oktobra. Darbus kavējis ļoti lielais apakšzemes darbu apjoms, komunikāciju tīkli pieder dažādiem uzņēmumiem, visu darbu saskaņošana aizņēma laiku, stāsta V. Kovaļskis.

Taču tagad plāno šo vietu sakārtot novembrī. Nākamajā nedēļā paredzēts veco tramvaja līniju savienot ar jauno Tukuma ielā. Līniju savienošanu iecerēts paveikt divos darbdienu vakaros un naktīs, lai pa dienu netraucētu tramvaja satiksmi. „Kad lielos stabus urbām, tad arī strādājām pa naktīm un vakarā,” saka A Puks. Pēc tam, novembra pēdējā nedēļā, ielas posmu asfaltēs – tikai apakškārtu, kā visās tramvaja līnijas būvdarbu ielās. Asfalta virskārtu gan liks tikai nākampavasar, kad zeme atkal būs pienācīgi sasiluši un kad to drīkstēs darīt.

 

Klusinās braucienu

 

Tukuma ielā sliežu ceļš jau ir ierīkots. Tā būs zaļā jūdze, tēlaini izsakās V. Vitkovskis. Sliedēm pa vidu ir oļi, bet pats sliežu ceļš ielas vidū būs zālītē. Lai tramvajs slīdētu klusāk, sliedes būs savienotas vienā laidienā ar Baltijas valstīs jaunu metināšanas metodi. Savukārt pašas sliedes ražotas Austrijā. „Divarpus reižu izturīgākas materiāla cietības ziņā nekā vecās sliedes, un tām ir jākalpo piecdesmit gadu,” stāsta A. Puks.

Tukuma ielas pagriezienā uz Ventas ielu ir novietotas liektās sliedes, tās vēl nav savienotas ar šīs ielas sliedēm. Ventas iela, kura ir daudz šaurāka salīdzinājumā ar Tukuma un Mirdzas Ķempes ielu un kurā abpus jaunajam tramvaja ceļam ir vienas vienīgas privātmājas, izskatu maina radikāli.

Šeit viss sliežu ceļš tiek iebūvēts betona plātnēs – A. Puks un V. Vitkovskis lepojas ar vārdu inovatīvs. Ielas vidū tiek veidoti pamatīgi betona pamati kā mājai, tad uz tiem klāj karstu, šķidru asfaltu, izlīdzina, un uz šīs kārtas noliek Rīgā pēc čehu patenta izgatavotas plātnes ar sliedēm tajās. Savukārt šajās plātņu sliedēs ievietos gumijas kabatiņas, kurās ieliks īstās tramvaja sliedes, stāsta A Puks. „Būs sliede sliedē. Darām visu, lai brauciens būtu pēc iespējas klusāks,” viņš saka. Šejieniešiem nekādi citi prettrokšņu pasākumi nav paredzēti.

„Jāatzīst, ka mūsu vecie tramvaja vagoni grab arī paši. Mēs cenšamies tos uzturēt tā, lai grabētu iespējami mazāk,” teic A Puks.

Pa plātnēm līgani jāslīd ne vien tramvajam. Tieši Ventas ielā šāda ceļa būves variants izvēlēts tāpēc, ka iela ir šaura. Lai gan abās pusēs tai ir paredzētas joslas automašīnām, tomēr, ja būs nepieciešams, autotransports varēs braukt arī pa sliežu ceļu, skaidro A. Puks. Sliedes šādās plātnēs novieto arī ielu krustojumos.

Vietā, kur Ventas iela satiekas ar Vaiņodes un Svētes ielu, tieši pie paša Centrālkapu stūra, būs tramvaja pietura. Tā ka cilvēkiem, kuri brauks uz šo kapsētu, tālu jāiet vairs nebūs. Ļaudīm, kuriem jātiek uz Dienvidu kapiem, tramvajs gan kļūs neizdevīgs.

„Tramvaja ceļu atjaunotās Latvijas laikā vēl neviens nav būvējis, un tagad ir gods mums to darāt,” saka V. Kovaļskis, kuru satiekam M. Ķempes ielā. Darīt kaut ko nebijušu viņam esot saistoši. Bet būvdarbu vadītājs piebilst: „Specifika tāda, ka darbs notiek mikrorajonā ar padsmit tūkstošiem iedzīvotāju. Jāmēģina ar visiem labi vienoties, sarunāt par iebraukšanas vietām, maksimāli cenšamies katram paiet pretim, atrast vidusceļu. Sarunāties ar iedzīvotājiem ir ikdiena. Katram ir savs stāsts, kā jebkurā būvlaukumā.” Viņš uzskata, ka cilvēki tramvaja ceļu gaida ar patiku.

M. Ķempes ielā vēl ierīko apgaismojumu, tā ir sāpīgā tēma, kā piebilst V. Vitkovskis. Lai arī ticis teikts, ka apgaismojums būs oktobra sākumā, tagad atbildīgie vīri gaismu sola šeit pēc divām nedēļām. Apgaismojums ir paredzēts ielas vienā pusē un brauktuves vidū, pie tramvaja sliedēm, kur stabiem būs spuldzes uz abām pusēm. Tā ielas puse, kurā stabu nav, vakaros būs krēslaināka. Ap sliedēm ierīkos barjeras. Lai izlīdzinātu sliežu ceļu, brauktuves līmenis padarīts ievērojami, pat 50 – 60 centimetru zemāks, rāda V. Kovaļskis. Ietvju kranti noklāj ar vēsturiskajiem bruģakmeņiem. Slapjās ielas galā ierīkots tramvaja apgriešanās loks, bet tā iekšienē noasfaltēts laukums, kurā paredzēta stāvvieta 15 autobusiem. Un uzbūvēts mazs apaļš cilindrs – būdiņa ar virsgaismas logiem. To uz pusēm dalīs tramvaja vadītāji un autobusu šoferi mazam atpūtas brīdim.

„Līdz šim projektā bijuši 77 dažādi papildinājumi un izmaiņas. Tas ir nozīmīgi. Rokam, atrodam neparedzētu kanalizācijas aku, tad nezināmu kabeli, tam jāmeklē saimnieks, jāmaina projekts, jāveido papildizmaksu tāme. Kontakttīklu stabi ir pārbūvēti citās vietās – ar katru tādu gadījumu darbi paildzinās,” V. Kovaļskis skaidro, kāpēc būvniecība nav veikusies tik ātri, kā liepājniekiem un pašiem būvētājiem gribētos. „Termiņa pagarinājumā mēs neesam ieinteresēti, jo tās ir papildu izmaksas, tas nav izdevīgi ne mums, ne apakšuzņēmējiem, jo samaksa par līgto darbu nepaaugstinās,” saka būvnieks.

Šejieniete Ā. Vasiļjeva vēlas, lai pēc iespējas ātrāk atvērtu brauktuvi, un aizrāda, ka pēc lielās, smagās rekonstrukcijas vajadzētu salabot mazās sānieliņas, kuras apkārt M. Ķempes ielai pamatīgi izdangātas ar smago būvniecības tehniku. Pilsētas domes izpilddirektors Edgars Rāts sazvanīts atbild: „Protams! Šķērsielas noteikti tiks sakārtotas nākamgad, bet, tieši kādā veidā, to es tagad nevaru pateikt.”

 

Uzziņai:

M. Ķempes un Tukuma jauni stādījumi:

• 76 Holandes liepas,
• 5 baltie vītoli,
• 17 melnalkšņu,
• 3 Pensilvānijas oši,
• 71 Dammera klintene,
• 59 ligustri,
• 91 bērzlapu spireja.
• M. Ķempes ielā izvietos arī stādus 31 dekoratīvā konteinerā – akmeņu gabionos.
• Bez tam M. Ķempes ielā atstādīs atpakaļ liepiņas, kuras no šejienes izraka pirms rekonstrukcijas un kuras vasaru pārlaidušas, pienāktas tepat Ezerkrastā.

Avots: „Skontobūve”.

 

Nora Driķe

 

Paraksts foto: Mirdzas Ķempes ielu tagad uz pusēm sadala sliežu ceļš, kas vasarā veidos zaļu joslu ar zālīti. Apgaismojumu šeit sola pēc divām nedēļām.

 

Paraksts foto: Ventas ielā tramvajs slīdēs pa klusinātu sliedi sliedē, kas iebūvēta betona plātnēs – pa tām, ja vajadzēs, varēs braukt arī mašīnas.

 

Paraksts foto: Kur Ventas iela satiekas ar Vaiņodes un Svētes ielu, paša Centrālkapu stūra, būs tramvaja pietura.

 

Paraksts foto: „Mums tramvajs noderēs! Autobusi neiet tik bieži, divas trīs reizes nedēļā eju uz veikalu, vīrs dodas uz ezeru makšķerēt,” pārmaiņas gaida Ludmila Bičenkova.

 

Paraksts foto: „Būs skaisti!” cer Velta Lejiņa.

 

 

2012. gada 14. novembrī „Kurzemes Vārds”

Kā vērtējat pilsētas sabiedrisko transportu

Rubrika: Es domāju tā

 

Būtu grūti iedomāties Liepāju bez sabiedriskā transporta – bez autobusiem un tramvajiem. Daudziem ļaudīm ikdienā tie ir ierastākie pārvietošanās līdzekļi. Vakar ielās satiktiem gājējiem jautājām, kā viņi vērtē pilsētas sabiedrisko transportu.

Ludmila Pasinkova, liepājniece:

– Autobusus un tramvajus izmantoju ļoti reti, jo ikdienā staigāju kājām. Dzīvoju Dienvidrietumu rajonā un uz centru vienmēr nāku kājām. Man patīk staigāt. Ja nu kādreiz ļoti jāsteidzas, tad izmantoju transportu. Tagad, kopš esmu pensionāre, man, pirmkārt, ir brīvs laiks, lai ietu kājām. Otrkārt, tā var arī naudiņu ietaupīt.

Larisa Romanovska, grāmatvede:

– Regulāri braucu ar tramvaju, ar autobusu. Patīk, ka transports kustas precīzi pēc grafika. Mazliet mani uztrauc, kas būs ar jauno tramvaja līniju M. Ķempes ielā. Kādi tramvaji tur brauks? Vai būs arī autobusu satiksme?

Ināra Kūduma, strādā:

– Es dzīvoju Grobiņā un Liepājas sabiedrisko transportu izmantoju ļoti reti, vairāk te staigāju kājām. Ar autobusu no Grobiņas šad un tad braucu uz Liepāju. Par Grobiņas maršrutu neko labu nevaru teikt. Ļoti neizdevīgi un neērti ir kursēšanas laiki.

Anna Libeka, strādā:

– Pilsētā lielākoties pārvietojos ar autobusu, jo uz Zaļo birzi tramvajs nebrauc. Labi bija, kad kursēja mazie mikroautobusi. Tas bija ērti un ātri. Tagad jau esmu pieradusi pie autobusu grafika un arto rēķinos. Man patīk, ka ir kopējā mēnešbiļete un taloni visiem transportlīdzekļiem. Tas ir izdevīgi.

Galina Bobrovska, pensionāre:

– Braucu gan ar autobusiem, gan tramvaju. Kaut kā līdz centram un tirgum ir jātiek! Autobusi kursē biežāk nekā agrāk un ievēro sarakstu. Pieturā piebrauc diezgan precīzi. Labi, ka huligāni neaiztiek autobusu kustības sarakstu, kas piestiprināts pieturā!

 

Daiga Lutere

 

 

2012. gada 16. novembrī „Kurzemes Vārds”

Pilsētas transports par brīvu

Rubrika: Notikumi

 

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu, ikviens pasažieris Liepājas sabiedrisko transportu svētdien, 18. novembrī, varēs izmantot bez maksas, paziņoja pilsētas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis.

Savukārt, lai pēc Latvijas gadadienas salūta skatītājus ērti varētu nogādāt mājās no К. Zāles laukuma, ir norīkoti papildu autobusi 6. un 3. maršrutā. Papildu reiss 3. maršrutā no Ganību ielas dispečera punkta tiks sākts pulksten 18.01, bet 6. maršrutā pulksten 18.07.

Aģentūra „Liepājas Sabiedriskais transports” aicina iedzīvotājus kopā ar visu ģimeni svinēt svētkus un izmantot bezmaksas sabiedrisko transportu, lai nokļūtu uz Latvijas dzimšanas dienas svinībām.

18. novembrī no pulksten 15 satiksme K. Zāles laukumā tiks slēgta pilnībā. 22. un 23. maršruta mazas ietilpības autobusi reisus veiks pa Tramvajtiltu.

19. novembrī, kas būs brīvdiena, autobusi kursēs pēc brīvdienu grafika, bet tramvaji pēc svētdienas grafika. Šajā dienā pasažieri var izmantot dienas vidus abonementa biļetes un katras dienas abonementa biļetes. Darbadienas abonementa biļetes šajā dienā nebūs derīgas.

 

 

2012. gada 17. novembrī „Kurzemes Vārds”

Sniega ogu laiks

Rubrika: Vakar Liepājā

 

(…)

Devos uz dīķa pusi, kas parka vidū jau pa gabalu spīdēja kā Dieva acs. Pamanījušas mani tuvojamies dīķim, kā sarunājušas uz krastu metās, t.i. peldēja, visas dīķa pīles (attēlā). Aiz katras uz ūdens virsmas palika plata svītra, iezīmējot kustības virzienu. Uz krasta pusi tās peldēja ne tāpēc, lai sasveicinātos, bet gan cerībā uz kaut ko ēdamu, kas diezgan būtiski atšķirtos no dīķī atrodamās, ikdienišķās ēdienkartes. Secinājums: ar ēdienu var ļoti labi pieradināt. Gan pīles, gan citu dzīvo radību.

Trīs no pīlēm ganījās zālītē labu gabalu no ūdens. Uz sauszemes zvārodamās kā pa izļodzītām sliedēm braucoši tramvaji, tās cītīgi knābāja zāli un kaut ko meklēja starp zāles kumšķiem. Putniem tuvojās veca sieviete, saitē vedot melnu, vecu suni. Tā sugas nosaukums varētu būt „Liepājas iedzimtais”. Pamanījušas aizdomīgo, kustošo objektu, pīles pielika soli dīķa virzienā, taču vienubrīd dzīvības saglabāšanas instinkts ņēma virsroku, un tās, spārniem švīkstot, pacēlās gaisā, jau pēc brīža ar klusu būkšķi atsitoties pret ūdens virsmu. Mājās tomēr drošāk! Melnais suns lidonēm nepievērsa pilnīgi nekādu uzmanību un, stīvās kājeles vilkdams, steberēja uz priekšu.

(…)

 

 

2012. gada 21. novembrī „Kurzemes Vārds”

Pieturas ir bet autobusu negaidiet

 

„Kad atgriezīsies autobuss Ganību ielā? Agrāk mūsu mājai gāja garām vairāki. Jaunas nojumītes ir ierīkotas, bet autobusu nav,” bēdu sūdz Ganību ielas 140.a nama iedzīvotāja Lidija Bajāre. Viņai un daudziem citiem cilvēkiem jāmēro apmēram puskilometrs līdz tuvākajai autobusu vai tramvaja pieturai.

Autobusi pa Ganību ielu brauc, bet tikai līdz Lauku ielai, kur nogriežas un tālāk ripo pa Dzērves ielu. „Ir diskusija, vai autobusiem jābrauc pa Ganību vai pa Dzērves ielu – kur vairāk cilvēku dzīvo?” retoriski jautā Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis. „Ar „Liepājas metalurga” arodbiedrību un citām arodbiedrībām pārspriedām, ka autobuss vairāk vajadzīgs Dzērves ielā. Šajā Ganību un Zirņu ielas rajonā ir privātmājas un nav lielākais iedzīvotāju blīvums. Pasažierus esam skaitījuši – 904. un 912. autobusam pasažieru Dzērves ielā bija trīsreiz vairāk nekā to, kas iekāpa Ganību ielā. Tāpēc sabiedriskā transporta lietderība šajā Ganību ielas rajonā ir apšaubāma.”

G. Lūsis pieļauj, ka nākotnē varētu apspriest kādu maršruta veidošanu pa Zirņu un Ganību ielu: „Bet vispirms jāizvērtē lietderība. Taču 904. un 912. autobuss Dzērves ielā arī ir tikai pagaidu variants, jo, visticamāk, tikko darbosies jaunā tramvaja līnija, šie autobusi kursēs citādi.” Parka ielā autobusi plānoti netiekot, nav pieprasījuma. Viņš piebilst, ka valdība noteikusi – attālums starp pieturvietām apdzīvotā vietā nav mazāks par 800 metriem. „Varam secināt, ka sabiedriskais transports 800 metru no iedzīvotāju dzīvesvietas nav nekas ārkārtējs,” saka G. Lūsis.

Astoņas sabiedriskā transporta pieturvietas, kuras netiek un tuvākajā laikā arī netiks izmantotas, ir izbūvētas Zirņu un Ganību ielas vērienīgajā rekonstrukcijā, kas nupat pabeigta. Šādas – pašlaik liekas – pieturvietas ir izveidotas Parka, Ganību un Zirņu ielā. „Kurzemes Vārds”, tās apmeklējot, darbdienas vidū nesatika nevienu, kurš tur gaidītu autobusu velti, bet nedaudzie garāmgājēji teicās autobusus parasti nelietojam un nezināja, vai tādi te kursē, vai ne. Zirņu ielas būvniecības laikā iedzīvotājs Arturs Birznieks sūdzējās, ka pieturvieta pie viņa mājām traucēs iebraukt sētā, bet tagad izrādās, ka radīta pietura „Nīcas iela”, kas nevienam, vismaz šobrīd, nav vajadzīga.

Līdzīgi atbildēja Zirņu ielas projekta vadītājs, domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis: „Pieturas veidotas ar perspektīvu un pēc domes kādreizējās Transporta infrastruktūras nodaļas ieteikumiem. Mūsu uzdevums bija radīt bāzi.” – „Ielu projektētāji sabiedrisko transportu neplāno un šajā tēmā dikti neiedziļinās,” savukārt teic G. Lūsis.

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 21. novembrī „Kurzemes Vārds”

Slēgts Tukuma un Ventas ielas krustojums

 

Kopš vakardienas, 20. novembra, ir slēgts Tukuma un Ventas ielas krustojums. Tas darīts jaunās tramvaja līnijas izbūves dēļ. Krustojums būs slēgts apmēram piecas nedēļas, tātad līdz gada beigām, sacīja tramvaja līnijas projekta vadītājs no uzņēmuma „Skonto Būve” Aldis Rērihs.

Tikmēr autobusu satiksme ir novirzīta pa Vaiņodes ielu. 2., 6. un 6.A autobuss (virzienā no centra) no Klaipēdas ielas nogriežas nevis Tukuma un Ventas ielā, bet gan Vaiņodes ielā. Arī virzienā uz centru, kustība organizēta pa Vaiņodes ielu. Vaiņodes ielā ir izvietotas pagaidu pieturvietas, pastāstīja Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis.

1. maršruta autobusi slēgto posmu apbrauks pa Vaiņodes un Ganību ielu.

 

 

2012. gada 23. novembrī „Kurzemes Vārds”

Rosina pašvaldību neieslīgt pašapmierinātībā

Rosina pašvaldību neieslīgt pašapmierinātībā

Rubrika: Vēlēšanas nāk

 

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, turpinām diskusiju ciklu, aicinot dažādu jomu un vecuma iedzīvotājus izvērtēt līdzšinējās Liepājas pašvaldības padarīto. Šoreiz diskusijā piedalās „Liepājas metalurga” muzeja vadītājs Jaropolks Dorenskis, Liepājas Izglītības pārvaldes speciāliste bērnu tiesību jautājumos Dace Liņķe, mācītājs Mārtiņš Urdze un Liepājas Universitātes studente Sandra Jurberga.

– Kā vērtējat līdzšinējās pašvaldības darbu?

J. Dorenskis: – Bieži grēkojam ar to, ka raugāmies uz pašvaldības darbu tikai no sadzīviskās puses. Jauni veloceliņi, autobusi, ielas – tas ir viss, ko cilvēki redz. Taču aiz visiem projektiem ir programmas un koncepcijas. Ļoti bieži aiz rezultāta koncepcijas nav saredzamas. Manuprāt, šīs pašvaldības darba pats veiksmīgākais rezultāts ir sabiedriskā transporta reforma, kas mums palīdzēja tikt vaļā no sērgas, ko sauc par maršruta taksometriem. Protams, žēl tos uzņēmējus, kuri strādāja šajā jomā. Taču sabiedriskais transports ir ļoti sarežģīta infrastruktūra – tikpat dārga kā kanalizācija un ūdensvads. Uzbūvēt to no jauna ir laikietilpīgi un dārgi. Bet sagandēt un iznīcināt ar maršrutu taksometru palīdzību to var dažos gados. Liels mīnuss domei ir tas, ka netiek aktīvi propagandēts ieguvums pilsētai no jaunās tramvaja līnijas. Pašvaldība informē par projektu, taču ieguvumus no tā liepājnieki nezina. Mums paveicies, ka domnieki bija apķērīgi un ar prātu izmantoja Eiropas naudu, ieguldot to infrastruktūrā. Piemēram, apgaismojuma modernizācija faktiski ir arī daudzu ielu rekonstrukcijas projekts. Bet, ja šīs naudas nebūtu, vai kas mainītos pilsētā? Mums nav nekā, kas pilsētai ienestu naudu, lai palielinātos nodokļu plūsma – pašvaldība nepiesaista jaunus uzņēmumus, lai tie atver savas ražotnes.

(…)

– Kas jūs satrauc visvairāk? Kas nav izdarīts?

J. Dorenskis: – Dome neprot slavēt sevi un mūsu pilsētu. Pašvaldība nenovērtē saikni ar iedzīvotājiem, tāpēc bieži parādās nepamatotas baumas. Iedzīvotāji jau gribēja piketēt, lai Ķempes ielā saglabātu autobusu kustību. Baumas rodas tāpēc, ka dome neinformēja iedzīvotājus, kas šai projektā vispār paredzēts. Tā nevēlas nodarboties ar tādiem sīkumiem, kā izgatavot un iedzīvotāju pasta kastītēs izplatīt skrejlapas ar informāciju par to, kāda izskatīsies šī iela pēc rekonstrukcijas. Kāpēc pašvaldība nestāsta, ka tik vērienīgi projekti Liepājā nav īstenoti pēdējos 40 gadus? Kāpēc nerāda cilvēkiem to, kas ir bijis un kas ir tagad?

Tāpat par tūrisma piesaisti. Lien vai no ādas ārā, lai uztaisītu pilsētai tēlu, jaunus suvenīrus. Bet tā var reklamēt jebkuru pilsētu Latvijā. Lai piesaistītu tūristus, pilsētai jābūt savam brendam – stāstījumam. Jebkurā pilsētā kādreiz ir noticis kaut kas labs, ko var padarīt par brendu. Liepājas vēsturē šādu notikumu ir ļoti daudz – mūsu viduslaiki, Līvas upe, ostas attīstība gadsimtu gaitā, arhitektūra, Berči laikmets, Karosta. Domnieki nepiesaista mūsu vēsturniekus, kas varētu palīdzēt šo stāstījumu tapšanā. Visu cieņu vairākiem Liepājas domes darbiniekiem, taču kopumā pašvaldības komanda, manuprāt, ir pašapmierinātu cilvēku grupa, kas vārās savā sulā.

(…)

 

Ilze Ozoliņa

 

 

2012. gada 23. novembrī „Kurzemes Vārds”

Bustramvajs

Rubrika: Situācija

 

Stāvēju ar automašīnu Lielajā ielā pie luksofora centra pusē, lai tiktu pāri tiltam. Vēla pēcpusdiena, automašīnu rinda gara. Tikko iedegās zaļā gaisa, visi sākām braukt. Te kreisajā pusē manīju lielu troksni. Vai tramvajs tā dod virsū? Kaut kas grabēdams un brakšķēdams iet garām pa sliedēm. Redzēju, ka kaut kas nav tā, kā vajag. Tramvajs ar saviem riteņiem uzmeta gaisā pamatīgas dubļu pikas. Tikai tad sapratu, kas notiek. Lielais satiksmes autobuss ar visiem pasažieriem pa tramvaja sliedēm gluži kā dragreisā apdzina automašīnu rindu, lai viens no pirmajiem tiktu uz tilta. Autobusa šoferis savu panāca, tikai atbildības izjūta viņam gan, visticamāk, klibo.

 

Viktors Ulberts

 

 

2012. gada 23. novembrī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Lai nenonāktu ļoti nepatīkamā situācijā, kā gadījās man. Liepājas tramvaja pasažieri, esiet uzmanīgi, kompostrējot biļetes automātos. Vai tie ir veci, nav nomainīta lente, vai tukši, nezinu. Konkrēti. Šā gada 2. novembrī pēc pulksten 12 iekāpu tramvajā Jaunliepājā, tirgus pieturā. Galamērķis bija Dienvidrietumu mikrorajons. Tūlīt kompostrēju biļeti par 38 santīmiem. Dzirdēju automāta signāla apstiprinājumu, ka biļete zīmogota. Zīmogu neskatījos, jo bez brillēm to neredzētu, man ir 81 gads. Nākamajā pieturā iekāpa apsardzes kontrolieres, divas sievietes. No kabatas izņēmu biļeti, uzrādīju kontrolierei. Viņa pateica, ka biļete nav kompostrēta. Sirsnīgs paldies svešai pasažierei, kura bija redzējusi, ka es biļeti kompostrēju. Mājās ar brillēm un palielināmo stiklu konstatēju, ka biļete noteiktā laikā kompostrēta, vagons numur 0241. Es biju satriekta par nepatieso uztraukumu, apvainojumu pasažieru klātbūtnē. Par notikušo tajā pašā dienā vērsos pie tramvaja dispečeres un apsardzes daļā Ludviķa ielā 9 pa tālruni 634 33045. Mani uzklausīja Romāns, solīja piezvanīt, nepiezvanīja. Pirmdien nokopēju talonu (tā lika apsardzē) un atdevu juridiskā kabineta darbiniekam un sacīju, ka vēlētos atvainošanos no kontrolieres puses. Viņām zīmogu vajadzēja redzēt.

* * *

Lūdzu, rūpējieties par ūdens tīrību! Paldies par ielu apgaismojumu Dienvidrietumu mikrorajonā. Atkritumu tvertnes ir nekrāsotas un netīras. Vai Liepājas centra māju apsaimniekotāji nevarētu iegādāties pie sienas piestiprināmas atkritumu tvertnes? Kam jātīra ielas brauktuve (Rīgas iela, tramvaja sliedes)?

 

 

2012. gada 24. novembrī „Kurzemes Vārds”

Amatpersonas atbild

 

Ganību iela nebeidzas pie 6. vidusskolas. Pieturas bija pie bērnudārza Lauku un Ganību ielas krustojumā un starp Saldus un Nīcas ielu. Pēc Ganību ielas rekonstrukcijas minētajās pieturās ir ierīkotas nojumes un jaunas pieturzīmes. Kad tiks atjaunota autobusu satiksme pa Ganību ielu? Tuvākā pasta nodaļa atrodas M. Ķempes ielā.

 

Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis:

– Pirms Zirņu un Ganību ielas rekonstrukcijas pa Ganību ielu posmā no Lauku līdz Eduarda Tisē ielai vienā virzienā kursēja 904. un 912. maršruta autobusi. Šā gada pavasarī veicām pasažieru plūsmas pētījumu. Sabiedriskā transporta aģentūra secināja, ka minētajā posmā pieturā Ganību ielā vidēji vienā reisā izkāpj 1,7 pasažieri, savukārt Dzērves ielas pieturā – 6 pasažieri.

Uzsākot Zirņu un Ganību ielas rekonstrukciju, no šā gada 16. aprīļa 904. un 912. maršruts tika novirzīts pa Dzērves ielu. Pusgada laikā no pasažieriem saņēmām vairākas pozitīvas atsauksmes tieši par to, ka autobusi brauc pa Dzērves ielu, jo ir ērtāk nokļūt mājās, un lūgumus pēc rekonstrukcijas situāciju nemainīt

Bērnudārzam, kas atrodas Ganību ielā, situācija ar sabiedrisko transportu nav pasliktinājusies, jo autobusu pietura atrodas Lauku ielā, kas ir 30 metru attālumā no pieturas, kas bija Ganību ielā. Uz bērnudārzu un no tā var braukt ar 3., 4., 9., 10., 904. un 912. maršruta autobusiem.

Ņemot vērā tramvaja līnijas pagarinājumu pa Mirdzas Ķempes ielu, pašlaik vērtējam autobusu maršrutu (piemēram, 904. un 912. maršruta) nepieciešamību līdz šai ielai. Balstoties uz iepriekš minēto, pašlaik 904. un 912. maršruta autobusi kursē pa Dzērves ielu. Attālums no Ganību ielas pieturas līdz Dzērves ielas pieturai ir 350 metru.

 

 

2012. gada 27. novembrī „Kurzemes Vārds”

Rubrika: Vakar liepājā

 

Lai gan vakardienu lietus bija izvēlējies par savējo un lija smalki un apnicīgi, zem klajas debess Klaipēdas ielā strādāja pieci vīri košos darba tērpos. Viņu rūpju objekts bija kāds sliežu posms, kas drīz kļūs par daļu no jaunās tramvaja līnijas. Klaipēdas un Tukuma ielas krustojums pašlaik atgādina īstu būvlaukumu un vienlaikus sliežu noliktavu. Klaipēdas ielas posms ir slēgts līdz pat Vaiņodes ielai, bet, par laimi, iela ir tik plata, lai automašīnas būvlaukumu varētu apbraukt ar nelielu līkumu.

Tās, kas samazina braucamrīku ātrumu uz apbraucamā ceļa, ir bedres krustojumā ar Tukuma, Vaiņodes un Klaipēdas ielu. Pagaidām vēl nekas, jo pielijušas peļķes vietā, kur tiek remontēts ceļš, nav nekas briesmīgs. Kā būs tad, ja sāks snigt? Var jau būt, ka līdz salam un snigšanai apbraucamā ceļa grantētās, bedrainās vietas būs nolīdzinātas. Taču, ja ne, ceļu tīrāmajai tehnikai tur nebūs viegli padarīt savu darbu.

Visapkārt plašajai vietai, kur veido tramvaja sliežu pagrieziena vietu, ir saliktas sarkanbaltas brīdinājuma zīmes. Tā kā teritorija ir plaša, zīmes kā košas pogas izraibina apkārtni, tomēr liela daļa no tām stāv nevis vertikāli, kā vajadzētu, bet guļ uz zemes blakus stiprinājuma vietām. Ļoti iespējams, ka tas ir tuvējās apkārtnes puiku nedarbs. Aizraujoši varētu būt postīt tur, kur kaut ko ceļ.

Skatoties uz Tukuma ielu, redzams, ka tās izskatu būtiski mainījušas ne tikai sliedes, bet arī gaisavadu balsta stabi. Daļa no tiem uzstādīti arī Klaipēdas ielā, bet, tā kā bedres nav aizraktas, labi apskatāms, kāda ir stabu stiprināšanas tehnoloģija.

Zālienā, kas atrodas starp tirdzniecības centru „Baata” un vecajām tramvaja sliedēm, koši zaļa un lekna aug zāle. Kāds kupls, par nezāli dēvēts augs zied sīkiem, dzelteniem ziediņiem. Tādas nu ir piekrastes klimata izraisītās īpatnības šā gada novembra beigās.

 

Daiga Lutere

 

 

2012. gada 27. novembrī „Kurzemes Vārds”

Trīs naktis bez tramvaja

 

No rītdienas pulksten 20 līdz nākamās dienas rītam pulksten 5 un tāpat nākamās divas naktis tramvaja satiksme būs pārtraukta. Par to pavēstīja SIA „Liepājas tramvajs” pārstāve Dace Gruntmane. Tas tādēļ, ka šajās laikā SIA „Skonto Būve” veco tramvaja līniju Klaipēdas ielā savienos ar jauno tramvaja ceļu Tukuma ielā. „Būvniekiem būtu ērtāk strādāt dienas gaišajā laikā, bet nevaram pārtraukt tramvaja satiksmi, kad pasažieriem jādodas uz darbu vai skolu. Pēc astoņiem vakarā pasažieru plūsma ir vismazākā,” skaidro „Liepājas tramvaja” valdes loceklis Aigars Puks, lūdzot liepājnieku sapratni par sagādātajām neērtībām. Klaipēdas un Tukuma ielas krustojumā tagad tiek solīts būvdarbus pilnā apjomā pabeigt „pēc pāris nedēļām”.

 

 

2012. gada 27. novembrī „Kurzemes Vārds”

Sliežu ceļu atjaunos „Skonto būve”

Rubrika: Vēstis

 

Cenu aptaujā par tiesībām rekonstruēt veco Liepājas tramvaja sliežu ceļu uzvarējusi SIA „Skonto būve”, pastāstīja pašvaldības uzņēmuma „Liepājas tramvajs” pārstāve Dace Gruntmane.

„Skonto būve” trīs pretendentu skaitā bija iesniegusi lētāko piedāvājumu par zemāko cenu – 1 468 792,91 lats, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Vēl savus piedāvājumus bija iesnieguši uzņēmumi „UPB” un SIA „Binders”. „UPB” piedāvājums bija 1 475 083,39 lati (bez PVN), „Kurzemes Vārds” uzzināja Pilsētas domē. „Bindera” sākotnēji nosauktā cena ir 1 497 777,77 lati (bez PVN), taču pēc korekcijas tā mainījās uz 1 498 059,79 latiem.

Rekonstruēs vecos sliežu posmus Raiņa ielas un Rīgas ielas krustojumā, Rīgas ielā posmā no Raiņa ielas līdz Jaunajai ostmalai, K. Valdemāra ielā no Peldu ielas līdz Robežu ielai un Peldu ielas un K. Valdemāra ielas krustojumā. Projekta izpildes termiņš ir 320 dienas pēc līguma noslēgšanas, savukārt līgums tiks noslēgts divu nedēļu laikā, pēc D. Gruntmanes informācijas

Vienlaikus ar tramvaja sliežu ceļu atjaunošanu šajos ielu posmos sakārtos arī daudz ko citu – izveidos lietusūdens savākšanas sistēmas, dažos posmos atjaunos sadzīves kanalizāciju, bet Robežu ielas rajonā ierīkos drenāžas sistēmu. Būtībā K. Valdemāra iela posmā no Jūrmalas līdz Robežu ielai tiks rekonstruēta pilnā apjomā, pastāstīja domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis. Atjaunos arī tramvaja satiksmes ārējos elektriskos tīklus, sakārtos brauktuves segumu, nomainīs betona apmales, atjaunos ceļa zīmes un zālienu. Kopumā no visām projekta izmaksām tikai nedaudz vairāk par 60 procentiem tērēs sliežu ceļu būvei, pārējo – inženiertīklu atjaunošanai vai nomaiņai. Atjaunotie sliežu ceļa posmi būs līdzvērtīgi jaunajam tramvaja ceļam, ko būvē, pagarinot tramvaja līniju līdz Ezerkrastam. Sliežu ceļa pārbūves laikā tramvaja satiksme netiks pārtraukta, sacīja V. Vitkovskis.

Tramvaja līniju pagarina un daļu vecā sliežu ceļa pārbūvēs, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus.

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 30. novembrī „Kurzemes Vārds”

Divējādais novembris

Rubrika: Skatiens

 

(…)

Viens mēnesis šķiet tik īss laika posms, tomēr 30 dienu ir arī pietiekami daudz, lai varētu notikt lielas lietas. Un, raugoties uz pilsētas pārmaiņām un attīstību, arī novembris bijis notikumu piesātināts. Vērienīgie ielu pārbūves darbi, biokoģenerācijas stacijas atklāšana, tramvaja līnijas būvniecība, koncertzāles projekta virzība – dzīve rit tik straujiem soļiem, ka brīžiem par visu nemaz nevar paspēt uzrakstīt laikraksta slejās. Tomēr uz šā progresa fona notiek arī 21. gadsimtam absolūti nepiederīgas lietas. Liels fui! firmai „Remaks” un kauns visai pilsētai, ja tās iedzīvotāji, tuvojoties ziemai, spiesti dzīvot bez apkures.

(…)

 

 

2012. gada 3. decembrī „Kurzemes Vārds”

Veci fakti atgādina mūsdienas

 

Vai zinājāt, ka 19. gadsimta pēdējās desmitgadēs par Pilsētas domes vēlētājiem nedrīkstēja būt nodokļu parādnieki?

1897. gadā Liepājas domes vēlēšanās 117 vēlētāju pēdējā brīdī bija pasteigušies nomaksāt pilsētas nodokļus, tajā skaitā – nekustamā īpašuma nodokļa parādu, lai varētu piedalīties vēlēšanās. Kam bija nodokļa parāds, tas zaudēja balsstiesības. Vēlēšanās nevarēja piedalīties arī savas vainas dēļ bankrotējušas personas. Vainu vai nevainīgumu bankrotā varēja pierādīt tiesā, ja gribēja piedalīties vēlēšanās!

Vai zinājāt, ka 1892. gadā domniekiem domes sēdes bija jāapmeklē obligāti? Ja sēde kavēta, par pirmo neierašanās reizi domnieks saņēma sēdes priekšsēdētāja piezīmi, par otro tam uzlika naudassodu līdz 75 rubļiem, par trešo – bez šī soda vēl piedevām tas tika līdz nākamajām vēlēšanām izslēgts no domes. Tiesa gan, Liepājas dome nekad netika šos sodus piemērojusi, lai gan domnieku disciplīna bijusi vāja. Ja šādus bargus sodus piemērotu mūsdienās, piecpadsmit deputātu Pilsētas domē vairs nebūtu!

Cilvēku ar vēlētāju tiesībām gadsimta beigās un gadsimta sākumā vēl bija maz – galu galā, demokrātijas cara Krievijā jau nebija. Bet tas nekavēja karsti vienai partijai apkarot otru – šķiet, vēl daudz karstāk nekā mūsdienās tas notiek, apsūdzēt konkurentus visos pasaules grēkos, vēlēšanu krāpniecībā, rezultātu viltošanā, sabiedrības mantas izšķērdēšanā, netraucēja uzpirkt vēlētājus ar reibinošiem dzērieniem vai iespēju lēti nopirkt malku, neliedza solīt vēlētājiem zelta kalnus.

Skat, kādas ziņas cēla gaisā prese, gaidot domes vēlēšanas 1910. gadā. Kāds mēģinājis uzpirkt katoļu vēlētājus, piesolot katoļiem lielāku zemes gabalu Jaunliepājas parkā, izsaucot lielu vietējo iedzīvotāju neapmierinātību un protestus. Cits pieķerts domnieku piekukuļošanas mēģinājumā kāda būvspekulanta uzdevumā, kurš gribēja uz sava gruntsgabala vasarnīcu rajonā uzcelt otru namu. Bet kādam aģitatoram par balsu zvejošanu apsolīts viņa namā ierīkot skolu. Vēl kāds apsūdzēts par to, ka dabūjis domes naudas pabalstu Bernātu piepilsētas tramvaja ceļa būvniecībai, bet būve nav pat aizsākta. Un, starp citu, Liepājas – Bernātu tramvajs bija viens no togad ievēlētā pilsētas galvas Alberta Volgemūta svarīgākajiem mērķiem – kā zināms, nekad nerealizēts.

Lasot Dzidras Ozoliņas grāmatu par Liepājas pilsētas pašvaldību 1877. – 1913. gadā, kurā minēti šie fakti, rodas iespaids, ka toreizējo piecu (skaits un laikraksti gan mainījās, vieniem nākot, citiem aizejot vēsturē) laikrakstu darbiniekiem bija vēl daudz interesantāk strādāt nekā tagad un ka Liepājā gadu gadiem pie varas tiekušies gan lieli, gan mazi blēži, un izšķirt, kam patiesība, varbūt bija vēl grūtāk nekā tagad.

Vēstures pieredzē ir dažs derīgs grauds. Piemēram, nodokļu maksāšana pilsētai varētu būt interesants kritērijs tam, vai cilvēks ir tiesīgs piedalīties un kandidēt vēlēšanās vai ne. Tātad – vai piederīgs šai pilsētai, vai tās cienīgs vai ne.

 

Citāts: Dabūjis pabalstu Bernātu tramvaja ceļa būvei, bet tā nav pat sākta.

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 7. decembrī „Kurzemes Vārds”

Ziemassvētku iepirkšanas bums vēl gaida

 

(…)

Svētku noformējuma veidotāju pakalpojumi nav pieprasīti

 

„Vispār jau decembris ir tāds pilnāks, bet nevaru teikt, ka visi darbi būtu saistīti tikai ar Ziemassvētkiem. Ir arī raksturīgi, ka cilvēki tos darbus, kurus aizmirsuši pa gadu paveikt, cenšas vēl šogad pagūt izdarīt,” atzina uzņēmuma „Reklāmas ateljē” īpašniece Gundega Tauriņa. Šīs firmas radošās komandas pamanāmākais veikums ir ar spuldzītēm rotātais tramvajs, kas liepājniekus priecē jau vairākus gadus. Šogad tādā rotā ietērpti divi tramvaja vagoni.

Agrāk klientiem bija raksturīgāk svētku noformējuma veidošanu uzticēt profesionāļiem, taču pieprasījums pēc šādiem pakalpojumiem beidzās līdz ar ekonomiskās krīzes iestāšanos. „Kaut kāda interese par šiem pakalpojumiem nedaudz parādās, taču lielāks pieprasījums, kas arī iepriekšējos gados bija pierimies, tomēr ir pēc Ziemassvētku kartītēm un dažādiem suvenīriem,” pauda G. Tauriņa, piebilstot, ka visbiežāk klienti ir uzņēmumi.

 

Ilze Ozoliņa

 

 

2012. gada 10. decembrī „Kurzemes Vārds”

Galants jaunietis

Rubrika: Situācija

 

Par šo gadījumu pastāstīja kāds notikušā aculiecinieks. Dienas vidū pie gājēju pārejas, kas atrodas starp Rožu laukumu un Liepājas Universitāti, apstājās pelēkas krāsas minivens, lai palaistu gājēju – jaunu māmiņu ar bērnu ratiņiem. Tā kā bija pamatīgi sasnidzis, viņai bija ļoti grūti pārstumt ratiņus pāri tramvaja sliedēm. To pamanīja viens no minivena pasažieriem, izkāpa ārā, palīdzēja jaunai māmiņai ar bērnu tikt pāri sliedēm un gājēju pārejai, tad iekāpa atpakaļ automašīnā un aizbrauca. „Prieks, ka mūsu pilsētā ir arī tādi galanti un izpalīdzīgi jaunieši,” atzinīgi sacīja notikušā aculiecinieks.

 

Viktors Ulberts

 

 

2012. gada 10. decembrī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Lūgums „Liepājas tramvaja” vadītājiem sekot un brīdināt darbiniekus, kas tīra sliedes, lai nebrauc ar tik lielu ātrumu. 6. decembrī plkst. 20.30 tīrīja sliedes tādā ātrumā, ka dubļi gāja pa gaisu, apšļakstot gājējus, arī mājas logus Klaipēdas ielā.

 

 

2012. gada 10. decembrī „Kurzemes Vārds”

Būvēs līdz pēdējam

 

Lai bruģētu ietvi, sniegotajā trešdienā 1905. gada ielā strādnieki uz ietves pamatnes lēja sālsūdeni. Citā kvartālā tajā pašā laikā citi strādnieki attīrīja tranšeju no sniega un bruģēja brauktuvi. Ziema klāt. Liepājnieki cīnās ar kupenām, tomēr ielu būvdarbi tiek turpināti daudzviet. Inženierkomunikāciju ierakšanai nelielais sals un biezais sniegs netraucējot, citur darbus pabeigs tiktāl, lai ielas un ietves būtu lietojamas un rekonstrukciju varētu turpināt nākamajā sezonā. To „Kurzemes Vārds” uzzināja, aptaujājot projektu vadītājus.

(…)

 

Grasās asfaltēt

 

Arī tramvaja līnijas būvē darbus turpina. Piemēram, pagājušonedēļ Ventas ielā regulēja kontakttīklus, pastāstīja SIA „A.B.C. Enerģija” valdes priekšsēdētājs Zigmārs Bauers. Uz jautājumu, vai sniegā un aukstumā veikt šādus un citus būvdarbus ir cilvēcīgi, tramvaja līnijas būves procesa vadītājs Arnis Skrastinš, kurš pārstāv pašvaldības intereses, atteica, ka humāni ir strādāt un saņemt algu, nevis otrādi.

Klaipēdas un Tukuma ielas krustojumā nesen izbūvēja jauno sliežu savienojumu pie vecā tramvajceļa. Krustojumā rotājas sniegavīrs ar lāpstu savā sniega rokā, bet dažus metrus tālāk vīri blietē Klaipēdas ielas pamatni. A. Skrastinš pastāstīja: lai arī laika apstākļi nav tie labākie, ir doma uzlikt asfaltu, lai līdz Ziemassvētkiem atvērtu Klaipēdas ielu braukšanai, kas solīts jau kopš rudens. Būvnieki apzinoties, ka nākamsezon „būs lietas, ko pārtaisīs” – arī tagad ziemā liekamais asfalts būšot uz celtnieku rēķina. – Pavasarī Klaipēdas ielu sakārtošot pavisam, tad arī liks no jauna asfaltu divās paliekošās kārtās.

Līdz Ziemassvētkiem automašīnu satiksmei plāno atvērt arī Ventas un M. Ķempes ielu.

(…)

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 12. decembrī „Kurzemes Vārds”

Zūd personīgās mantas

Rubrika: Likstas

 

(…)

Bet Rīgas ielas tramvaja pieturā nepilngadīgai meitenei no kabatas izzagts mobilais tālrunis „LG”.

 

 

2012. gada 13. decembrī „Kurzemes Vārds”

M. Ķempes atvērs sestdien

 

Šo sestdien M. Ķempes ielu atvērs autosatiksmei, paziņoja „Liepājas tramvaja” pārstāve Dace Gruntmane.

Līdz ar to autobusu reisus no 15. decembra veiks tāpat kā līdz ielas rekonstrukcijai. Līdz ar autobusu kustības atsākšanu bezmaksas autobusu reisu loks uz Ganību ielas dispečerpunktu tiek likvidēts.

Liepājas tramvaja līnijas pagarināšanas projektā M. Ķempes ielā nomainītas visas inženierkomunikācijas, tur uzklāta pirmā asfalta kārta un uzstādītas jaunās pieturvietas un ceļa zīmes. SIA „Skonto būve” būvdarbus turpina arī ziemā. Līdz gada beigām plāno atvērt krustojumu Tukuma un Ventas ielā, bet Tukuma un Klaipēdas ielas krustojumā atvērs satiksmei Klaipēdas ielu. Turpretī Ventas iela satiksmei vēl nebūs pieejama, vienīgi tiks nodrošināta piekļuve privātajām dzīvojamām mājām ar auto, sola „Skonto būves” projektu vadītājs Aldis Rērihs. Kā jau rakstīts, tramvajs pa jauno sliežu ceļu sāks kursēt nākamvasar.

 

 

2012. gada 14. decembrī „Kurzemes Vārds”

„UPB” gads veiksmīgs

 

(…)

Uzņēmumam „Būvmehanizācija” šogad bijis daudz darāmā, piedaloties ielu rekonstrukciju programmā gan Liepājā, gan citviet, interesanti darbi bijuši arī projektētājiem, piemēram, tramvaja līnijas pagarināšanas projekts un citi. Darbīgs gads bijis arī kompānijas menedžmentam, darbinieki ir apmeklējuši Turkmenistānu, Azerbaidžāņu, Dagestānu, Ukrainu, Baltkrieviju, Turciju, „Protams, neesam atslābinājuši arī darbu Skandināvijā, Islandē, Itālijā un Vācijā,” pauda „UPB” vadītājs.

(…)

 

 

2012. gada 14. decembrī „Kurzemes Vārds”

Starp divām baznīcām

 

(…)

Vairāki īpašumi pieder katoļu baznīcai. Sarkano ķieģeļu trīsstāvu namā ar numuru 18 atrodas draudzes kanceleja, tur dzīvo prāvests, tur iekārtota tējnīca „Pie labā gana” un notiek dažādas baznīcas aktivitātes. Tējnīcā satiku draudzes locekli Lindu un sētnieku Maigoni Binkinu. Maigoņa pārziņā ir visai liela teritorija. Viņam jātīra ne tikai trotuāri pie Sv. Jāzepa katedrāles žoga Kuršu, Rakstvežu un K. Valdemāra ielā, bet arī pie baznīcas īpašumiem Rakstvežu ielā. Pirms kāda laika to trotuāru, kas pie baznīcas ieejas, noklāja ar dekoratīvo bruģi, bet ielas otrajā pusē pie mājām palika vecais, bedrainais asfalts. Ziemā, kad tur jātīra sniegs, tas nemaz nav viegli.

Sētnieks tagad ceļoties pulksten piecos un drīz vien jau ir uz ielas, savā darba vietā. Kad uzsniga šās ziemas pirmais, biezais sniegs, tad strādājis no pulksten pieciem rītā līdz pat pusdienas laikam. Labprāt palīgā nākuši arī visi tie ļaudis, kas tobrīd bijuši draudzes namā. Strādīgajam kungam kārtējo reizi skumji palicis tad, kad uz viņa rūpīgi notīrītā trotuāra К. Valdemāra ielā sniega kārtu bez žēlastības uzbērusi tramvaja sliežu tīrāmā slota. Sajās reizēs kādam pierādīt savu taisnību esot tas pats, kas cīnīties ar vējdzirnavām. Taču Maigonis neskumst, jo viņu iepriecinājuši daudzie garāmgājēju teiktie paldies, kad viņš tīrījis savus trotuārus.

(…)

 

 

2012. gada 18. decembrī „Kurzemes Vārds”

Kur tramvaja sliedes klusē

Rubrika: Vakar Liepāja

 

Pēc krietna pārtraukuma sestdien beidzot satiksmei tika atvērta M. Ķempes iela. Pirmdienas rītā braucu lūkot, kā tur izskatās. Pirmais iespaids – iela kļuvusi platāka, bet, skatu uzmetot otro reizi, šķita, ka sasnigušā sniega dēļ tā nav vis tik plata kā patiesībā. Viena josla, kur brauc automašīnas un autobusi, ir tīrīta, bet tuvāk ielas malai sniega daudz un atstātās automašīnas kupenās iegrozījušās, kā nu mācējušas.

Ielas vidū apsnigušas tramvaja sliedes, un tām blakus kā godasardzē nostādīti kareivji stāv gaisa vadus turošie balsti. Ainava mainījusies ievērojami, salīdzinot ar to laiku, kad sliežu vēl nebija. Taču pats galvenais ir daudzās jaunās ceļa zīmes. Šoferim, kurš tagad iegriežas M. Ķempes ielā un tur ilgi nav braucis, jātur acis plaši atvērtas, lai spētu izsekot zīmju norādēm. Par to, ka daudzi braucēji tikai vakar sāka pieradināt jaunās ceļa zīmes, liecināja automašīnas, kas pa ielu brauca lēni, lēni, kā taustoties. Autobusa šoferi gan nebija starp šiem lēnajiem. Viņi jaunās īpatnības jau apguvuši.

Nu autovadītājiem jāņem vērā vēl tas, ka mazās ielas, kas šķērso M. Ķempes ielu, ir pārtaisītas par vienvirziena ielām. Par to, protams, vēsta zīmes, taču, kamēr viss tiks apgūts un saprasts, paies laiks. Arī man negribot iznāca pārkāpt noteikumus un Ugāles ielā pabraukt zem ķieģeļa. Tikko biju nopukojusies par savu neapdomību, kad no Ganību ielas kāda vīrieša vadīts auto iegriezās M. Ķempes ielā tur, kur vienvirziena ceļš. Braucējs, acis ieplētis kā pusdienu zupas bļodas, savu braucamo stūrēja pret automašīnu straumi, kas gatavojās nogriezties pa labi Ganību ielā. Tobrīd uz lielveikala jumta, šķiet, sastinga pat tie divi auklās piesējušies vīri, kas no sniega tīrīja jumtu. Pieļauju, ka šis nebija pirmais un vienīgais gadījums, kad šoferi neievēroja jaunās ceļa zīmes. Ja šeit ieradīsies kāda Ceļu policijas ekipāža, lai sekotu kārtībai, cerams, ka policistiem M. Ķempes iela nekļūs par vietu, kur, rakstot protokolus un uzliekot naudassodus, no apjukušajiem braucējiem tiks kāsta naudiņa. To, ka kļūdījušies un citu reizi pārkāpumus nepieļaus, viņi sapratīs arī pēc ceļinieku mutiski izteikta brīdinājuma.

 

Daiga Lutere

 

 

2012. gada 20. decembrī „Kurzemes Vārds”

Ieklausīsimies pilsētas iedzīvotājos

Rubrika: Liepāja aug!

 

Liepājas pilsētas Domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis skaidro, ka pārvaldes darbs rit divos nozīmīgos ciklos. Viens no tiem saistīts ar iespēju projektus īstenot – būvēt, rekonstruēt, labiekārtot, uzlabot. Bet, lai projekts nonāktu līdz realizācijai, jāiegulda liels darbs. Tas ir otrs cikls, ko ne katrs cenšas saskatīt. Tomēr šis mājasdarbs ir jāpaveic pēc iespējas kvalitatīvāk, jo tas būtiski ietekmē projektu īstenošanas gaitu.

(…)

– Ja mēs atskatāmies atpakaļ, tad redzam, ka viens no stratēģiski visvairāk pārdomātajiem Liepājas domes deputātu lēmumiem bija piešķirt nepieciešamos līdzekļus tehnisko dokumentu izstrādei. Tas ļāva mums būt gataviem konkursiem un programmu atvēršanai, dodot nozīmīgas priekšrocības sacensībā par ES finansējumu. Tieši tas pats mums jāpanāk arī periodā no 2014. līdz 2020. gadam. Tuvākā pusgada laikā mēs zināsim pieejamo ES līdzekļu apjomu, un es ceru, ka jau nākamā gada otrajā pusē varēsim pievērsties tehnisko projektu izstrādei. Iespējams, ar 2014. gadu jau varēs sākties pirmo projektu ieviešana jaunajā plānošanas periodā.

– Kas ir galvenais, kas Liepājai jāņem vērā, tai gatavojoties?

– Sākoties jaunajam plānošanas periodam, galvenais dokuments būs Latvijas Nacionālais attīstības plāns, kuru vajadzēs ņemt vērā. Un tad jau viss būs atkarīgs no mūsu gatavības iesaistīties. Gudrai laika un darbu plānošanai te būs liela nozīme, jo esam pārliecinājušies, ka projekti ir visveiksmīgākie tad, kad tie ir pietiekami aktuāli, gatavoti atbilstoši mērķiem un programmām.

Iepriekšējā plānošanas periodā Latvija nav spējusi laikus uzsākt ES fondu apguvi, esam saskārušies ar situāciju, kad vairāku gadu garumā gatavojamies finansējuma apgūšanai un tad pāris gados straujā tempā īstenojam milzu daudzumu projektu. Es ceru, ka mēs no šīs pieredzes mācīsimies, cenšoties nākamo periodu īstenot pārdomāti, pakāpeniskāk, izvairoties no šādiem rekordgadiem. Galvenokārt jau uzņēmēju un privātā sektora dēļ, kam īsā brīdī nākas mobilizēt cilvēkresursus, tehnikas vienības un budžeta līdzekļus, lai iesaistītos iepirkumu konkursos un projektu īstenošanā. Sabalansētība ES naudas apguvē noteikti nāks par labu arī projektu ieviešanas kvalitātei.

(…)

– Tas nozīmē, ka pamatideja – izmantot ES naudu infrastruktūras izveidošanā un uzlabošanā – tiks saglabāta?

– Jā. Ir pareizi ieguldīt naudu nozarēs, kas spēj pelnīt un dot jaunas darba vietas, ir efektīvas un ilgspējīgas. Otrs virziens ir ieguldīt, piemēram, energoefektivitātē, tādējādi radot jaunus ietaupījumus un dodot iespēju naudu novirzīt citām vajadzībām. Tomēr tikpat būtiski Liepājai ir arī sociālie projekti, kultūra un izglītība, būtu jāspēj iezīmēt finansējumu sportam.

Ļoti liela prioritāte noteikti būs pilsētvide, kurā Liepājā pēdējos gados esam izdarījuši neaptverami daudz, bet kur joprojām netrūkst darāmā. Mums jau ir gatavas ielu sakārtošanas programmas, aktuāls ir pārvads pār dzelzceļu kā Parka ielas turpinājums un pievedceļš Liepājas ostai, jaunās tramvaja līnijas attīstība un citi pietiekami lieli un ambiciozi projekti.

Pretēji pierastajam, kad runājam tikai par ES līdzekļu piesaisti, es nākamajā plānošanas virzienā ceru arī uz citu finanšu instrumentu izmantošanas iespējām, lai piesaistītu investīcijas tām vajadzībām, ko ES programmas nefinansēs.

(…)

– Vai ir kāds projekts, ko jums kā liepājniekam ļoti gribētos īstenot?

– Es ļoti gribētu, lai iebraucot Liepājas centrā rastos atšķirīgs iespaids par pilsētu. Tas nozīmētu satiksmes kustības uzlabošanu K. Zāles laukumā un Lielajā ielā, arī Tramvaja tilta modernizāciju. Svarīgi būtu turpināt ielu rekonstrukciju programmu visā pilsētā, lai skaistums no centra sasniegtu pat vismazākās ieliņas.

 

Maija Putna

 

 

2012. gada 20. decembrī „Kurzemes Vārds”

Lielākais pārbaudījums: būs tramvajs

Rubrika: Satiksme

 

Jautrs un interesants gads – šķiet, ar krietnu devu pašironijas attrauc Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis, kad jautāju, kāds šis gads bijis viņam, ieviešot dzīvē jauno pilsētas sabiedriskā transporta sistēmu. Gada sākumā aģentūrā sūdzības, pretenzijas un ieteikumi bira katru dienu e-pastos, telefoniski un vēstulēs, atceras aģentūras maršrutu tīkla plānotāja Eva Irbe-Šulca, „bet tagad – ja nedēļā divas sūdzības, tad tas jau ir ļoti daudz!”

 

Nemitīgi mainās

 

Arī „Kurzemes Vārds” pirmajā pusgadā ļoti bieži saņēma protestus par četru mikroautobusu maršrutu likvidēšanu. Galvenā atšķirība starp jauno un veco sistēmu – tagad aģentūra iepērk pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, savukārt aģentūra pārdod biļetes: ir ieviesta vienotā biļete, ar kuru var braukt jebkurā autobusā vai tramvajā. Par to pašu cenu un ar to pašu biļeti Liepājas pilsētas maršrutu tīklā iekļauti arī reisi uz Grobiņu un Dubeņiem.

Papildu sarežģījumus radīja lielie ielu būvdarbi Zirņu, Ganību, Mirdzas Ķempes ielā un citās, kuras bija slēgtas rekonstrukcijas laikā. To dēļ nepārtraukti aģentūrai vajadzēja meklēt jaunus risinājumus, kā nodrošināt pakalpojumu iedzīvotājiem.

„Gana darbīgs gads, gana daudz esam izdarījuši. Lielākais darbs, ko arī pasažieri juta, ir kustību sarakstu pielāgošana uzņēmumiem un dažādu citu pasažieru vajadzībām,” saka G. Lūsis. „Vasarā, ņemot vērā pamatīgos remontdarbus, bija liels izaicinājums organizēt satiksmi tā, lai pasažieri nokļūtu tur, kur vajag. Pateicoties mūsu maršrutu plānotājiem, tas izdevās gana sekmīgi. Mirdzas Ķempes ielā norīkojām bezmaksas autobusu. Kad būvnieks pateica, ka iela tiks slēgta, sēdējām kopā ar pārvadātājiem un domājām, ko iesākt. Visvieglāk būtu bijis pateikt: atvainojiet, neko nevaram, ejiet uz Ganību ielu! Bet risinājums radās – izveidojām apļa maršrutu apkārt Ķempes ielai. Būvnieks atrada iespēju, pa kādām ielām to autobusu palaist. Nākamais jautājums: vai pasažieriem liksim maksāt divreiz? Vai akceptēsim to, ka brauc ar vienu autobusu, bet talons kompostrēts citā? Tas radītu sajukumu un domstarpības. Pašsaprotams risinājums – apļa autobuss, kas aizveda līdz Ganību ielas pagaidu galapunktam, bija bezmaksas. Jo maza iespējamība, ka cilvēks aizbrauks līdz Ganību ielas laukumam un tālāk nekur nebrauks. Nav tur tā īsti ko darīt. Tātad cilvēks samaksās ar nākamo autobusu, braucot uz pilsētas centru, uz Karostu vai uz slimnīcu.”

Jautāju: cik bieži esat mainījuši grafiku? G. Lūsis teic: ļoti bieži. Turpretī E. Irbe-Šulca atbild, ka tāpat kā katru gadu, sezonāli. Tikai agrāk pasažieri to neesot tā pamanījuši, jo nebijis tik daudz publiskas informācijas. Autobusu kustības saraksti arī nākamgad tiks pielāgoti pasažieru vajadzībām, saka direktors.

 

Vairāk – sastrēgumstundās

 

Vēl neatrisināta problēma ir 3. maršruta autobusu skaits sastrēgumstundās – no rīta pirms darbalaika sākuma un vakaros pēc darbalaika beigām pasažieriem, kuri dodas no Ziemeļu priekšpilsētas uz centru. G. Lūsis: „Lai gan jau tagad autobusi ir stipri bieži, tik un tā tie atsevišķos laikos ir pilnāki, nekā mēs vēlētos. Izveidojām eksperimentālo 5. autobusu, tas vēl līdz jaunajam gadam kursē no Vānes ielas līdz Pētertirgum. Tomēr reiss neguva pasažieru gaidīto atsaucību. Vērojama situācija, ka brauc 5. autobuss ar pāris pasažieriem, bet dažas minūtes aiz tā brauc 3. autobuss, kas ir stipri pilns. Tagad plānojam, ka janvāri, kad bērniem atsāksies skolas gaitas, palielināsim maršruta autobusu reisu skaitu, lai tos nedaudz atslogotu – rīta un vakara stundās samazināsim intervālu. Pašlaik rītos no pulksten 7 līdz 8 ir seši reisi, intervāls 10 minūtes. Pieliksim reisus klāt, intervāls samazināsies.”

E. Irbe-Šulca: „Darbdienās 3. maršrutam (Pulkveža Brieža iela – Mirdzas Ķempes iela) pieliksim no katra gala sešus reisus klāt. Vienu no rīta, stundā no pulksten 7 līdz 8. Tāpat vienu reisu stundā no 16 līdz 17 un četrus reisus – laikā no 12 līdz 16, kad bērniem beidzas skola.”

G. Lūsis: „Tuvākajā laikā ceram rast risinājumu braucējiem no Atmodas bulvāra uz 15. vidusskolu, pāri Kalpaka tiltam. Pāri tiltam brauc tikai mazie autobusi, 22. maršruts. Tā kā tagad arī mazajos autobusos derīgas abonementa biļetes, tos sākuši lietot skolēni, kuri agrāk uz skolu gāja kājām, jo tad pāri tiltam veda tikai mikroautobusi par 40 santīmiem, bez kādām atlaidēm. Tagad bieži vien autobusi ir pilni līdz 15. vidusskolai. Bet cilvēkiem, kuriem no Atmodas bulvāra jānokļūst taisnā ceļā līdz centram, nav vietas. Protams, ir iespēja no Atmodas bulvāra aizbraukt arī ar 4. un 7. autobusu, bet, tā kā tie dodas apkārt Karostas kanālam, tie nav pārāk populāri. Meklējam risinājumu. Rīta un vakara stundās pār Kalpaka tiltu varētu palaist atsevišķu autobusu līdz 15. vidusskolai – skolēniem. Jautājums: vai pārvadātājs spēj nodrošināt papildu autobusu maršrutam „Atmodas bulvāris – 15. vidusskola”? Un kā skolēniem likt izmantot tieši šo autobusu? Pašlaik nevaram visus pasažierus aizvest.”

Gada sākumā pilsētā bijis vairāk autobusu vēlos vakaros un brīvdienās, bet tie nav attaisnojušies. Tagad vairāk reisu nekā agrāk, ir rīta stundās, stāsta direktors. Gada sākumā bijušas bažas, vai būs pasažieri pilnīgi jaunajos maršrutos – 22. un 23., bet tagad jau redzams, ka dažos reisos tie ir pilni un jāmeklē iespēja šos maršrutus atslogot, varbūt – ar papildu reisiem. G. Lūsis: „Bet mēs nevaram likt iegādāties pārvadātājam (šos reisus apkalpo „Kings”) autobusus eksperimentālam reisam. Tikko pārvadātāji būs gatavi, tā no mūsu puses nebūs lieli sarežģījumi to organizēt.”

G. Lūsis: „Vienmēr jau būs kāds, kurš neko nav zinājis. Bet pārmaiņas noteikti būs arī nākotnē. Mēs ļoti daudz sarunājamies ar arodbiedrībām, ar lielākajiem uzņēmumiem. Ja kādā ražotnē mainās darbalaiks, mēs maršrutus pieskaņojam, lai cilvēki varētu tikt uz darbu.”

 

Tukšās pieturas

 

Redakcijā vairākkārt esam uzklausījuši, ka cilvēki gaida, kad autobuss brauks arī pa Ganību ielu, ne tikai pa Dzērves ielu, kas sabiedriskajam transportam īsti piemērota neesot – tajā esot šauri. G. Lūsis skaidro, ka situācija vērtēta domes Transporta infrastruktūras komisijā. „Kurā no trim ielām – Ganību, Zirņu, Dzērves ielā – varētu būt lielākā pasažieru plūsma? Daudzdzīvokļu māju tomēr vairāk ir Dzērves ielā. Arodbiedrībās mums norādīja, ka galvenokārt jādomā, kā iedzīvotājiem tikt uz darbu. Pirms ielu rekonstrukcijas Ganību ielā vienā virzienā autobuss bija, otrā ne, Zirņu ielā nebija vispār. Dzērves ielā bija tad un ir tagad. Esam novērojuši, ka pasažieri izvēlas tās autobusu pieturas, kurās ir lielāka transporta plūsma. Lai neradītu situāciju, kad vienu atsevišķu un maz izmantotu maršrutu palaižam pa Zirņu ielu, izvēlējāmies tādu variantu, ka tajā rajonā visi autobusi brauc pa Dzērves ielu. Komisijā runājām arī par privāto transportu šajā ielā. Bet kur to likt? Komunālajai pārvaldei ir uzdots atrast risinājumu. Mulsumu cilvēkos rada tas, ka pēc ielu rekonstrukcijas Zirņu un Ganību ielā izveidotas jaunas pieturvietas – kāpēc, ja tur neiet autobuss? Bet pagaidām, līdz tramvaja līnijas pabeigšanai M. Ķempes ielā, nekas nemainīsies. Esam piesardzīgi, gribam redzēt, kā tramvajs ietekmēs visu sabiedriskā transporta satiksmi. Tas būs liels pārbaudījums. Tad paskatīsimies, kādi risinājumi varētu būt. Varbūt Ganību un Zirņu ielā tad redzēsim kādu racionālu risinājumu.”

 

Populārais abonements

 

Gada sākumā neviens nezināja, kāda būs situācija. Bija teorētiski aprēķini un nojausmas, atzīst direktors: „Bijām ieplānojuši ieņēmumos valsts noteiktos atvieglinājumus par 1. un 2. grupas invalīdu pārvadājumiem, pilsētas noteiktos atvieglinājumus skolēniem un vēl vairākām pasažieru grupām. Trešā lieta – pašu ieņēmumi. Tie mums bija mazāki, nekā bijām plānojuši. Lai izpildītu saistības ar pārvadātājiem, bijām spiesti domē lūgt papildu finansējumu.

Nebijām paredzējuši, ka tik strauji palielināsies abonementa biļešu pārdošana. Iepriekš apmēram 70 procentu pasažieru pirka viena brauciena biļetes, 30 procentu – abonementa biļetes. Tagad ir tieši otrādi. Ļoti daudzi izvēlas abonementa biļetes, jo ar tām var braukt jebkurā maršrutā. Tās ir vienas no lētākajām Latvijā. Populārākās ir autobusa abonementa biļetes darbdienās. Tomēr ne abonementa, ne arī citu biļešu cenas nākamgad neplānojam celt.”

 

Izziņai

2012. gadā ik dienu Liepājas ielās pilsētas maršrutos brauc 50 lielo autobusu un 13 mazo.

2011. gadā brauca 35 lielie autobusi, 38 mazie.

Avots: Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūra.

 

Paraksts foto: Gintam Lūsim ir vēl kāda iecere – ieviest elektroniskās skolēnu apliecības, kas vienlaikus būtu arī abonementa biļetes. Līdzīgas jau izmanto Jelgavā.

 

Paraksts foto: Pārpildīti autobusi rīta stundās, braucot uz pilsētas centru – tā ir joprojām risināma problēma.

 

Nora Driķe

 

 

2012. gada 20. decembrī „Kurzemes Vārds”

Jūtams, ka sistēmu kontrolē

Rubrika: Aktuāls viedoklis

 

Vai liepājniekiem der šogad ieviestā sabiedriska transporta sistēma?

 

Lai gan vasarā ļoti daudz autobusu reisu samazināja, es ar autobusiem esmu apmierināts un domāju, ka tie pilnīgi apmierina iedzīvotāju vajadzības; Braukāju no Tosmares, pasažieru plūsma no turienes ir liela, bet tā ir noregulēta ļoti labi. Neredzu, ka pasažieriem kaut kas būtu neērti.

Pieļauju, ka neapmierināti bija gan tie pasažieri, kuri bija spiesti pārnākt uz lielajiem autobusiem no agrākajiem komfortablajiem mikrišiem. Tomēr lielie autobusi tagad ir normāli, nav tāds ārprāts, kādi tie bija, pārbāzti ar pasažieriem padomju laikā un 90. gados. Arī vēlu vakaros tagad autobusi kursē ar ļoti labu intervālu. Ievērības cienīgs ir tas, ka 23. maršruts, kas izveidots pilnīgi no jauna, tagad ir pietiekami pieprasīts. Novērtēju arī to, ka internetā ir ļoti viegli atrast vajadzīgo autobusu sarakstu un maršrutu. Ir jūtams, ka autobusu kustību kontrolē, tāpēc arī ir regularitāte, grafiks tiek ievērots, tikai dažkārt gadījies, ka autobusi aiziet pāris minūšu agrāk. Lietoju abonementa biļeti – tā padara visu transporta sistēmu daudz ērtāku cilvēkiem, tas ir ļoti liels pluss.

Ļoti gaidu, kad palaidīs jauno tramvaja līniju – tramvajs gan pašlaik ir gluži tukšs. Kad darbosies jaunā līnija, tramvajs būs daudz efektīvāks, un, manuprāt, tad arī būs iespēja izveidot autobusu maršrutus pa tām ielām, kurās tagad pieturas ir, bet autobusu nav.

 

Jaroslavs Dorenskis, dzīvo Tosmarē, ikdienu autobusu pasažieris

 

 

2012. gada 20. decembrī „Kurzemes Vārds”

Nu jau esmu pielāgojusies

Rubrika: Aktuāls viedoklis

 

Vai liepājniekiem der šogad ieviestā sabiedriska transporta sistēma?

 

Sabiedriskais transports man ir jāizmanto, tāpēc man ir jāpielāgojas. Sākumā bija neliels šoks, bet nu jau esmu apradusi un gluži apmierināta. Ikdienā man no rīta no „Laumas” mikrorajona jātiek līdz Lauku ielai, pievakarē no ezermalas vai no centra atpakaļ uz mājām. 3. autobuss no rītiem tiešām mēdz būt pilns, bet esmu mainījusi paradumus – tagad neeju uz Krūmu ielas pieturu to gaidīt, bet dodos uz O. Kalpaka ielu, kur piestāj 10. autobuss. Tas vēl ir sava maršruta sākumā, tāpēc tieku pat pie sēdvietas. Sākumā nesapratu, kā tagad ir ar mikriņiem, bet nu jau esmu atkodusi arī tos, – izrādās, tīri labi der.

Tāpat sākumā likās, ka autobusi ļoti pilni, bet kaut ko jau arī šajā lietā pamainīja, piemēram, palaida no „Laumas” rajona piekto numuru. Kaut kādu atslodzi tas dod.

Jā, mēdz būt arī tā, ka autobusi pieturā sanāk tā draudzīgi cits aiz cita. Bet nezinu, vai tā tiešām problēma, jo tie jau nenāk no vienas vietas. Vai autobusi kavējas? Vasarā vajadzēja pieturā būt kādu minūti ātrāk, nekā sarakstā norādīts, bet tagad ziemā mierīgi var iet noteiktajā laikā.

 

Rita Tapiņa, Latvijas Autotransporta direkcijas autopārvadājumu atļauju inspektore

 

 

2012. gada 20. decembrī „Kurzemes Vārds”

Pa drāti vēsti lasītāji

 

Interesanti rit darbs jauno tramvaja sliežu būvniecībā. Ir ko nenoskatīties pie veikala „Baata” Klaipēdas ielā: izrok bedri, iegulda komunikācijas, aizber, nolīdzina, bet nākamajā dienā rok atkal turpat vaļā; vienudien puiši saliek norobežojošās apmales, nostiprina – nākamajā brauc buldozers un visu izjauc. Esam laikam traki bagāti, ka tā varam nedomāt.

 

 

2012. gada 22. decembrī „Kurzemes Vārds”

Pa Klaipēdas un Tukuma ielu

 

Šodien satiksmei atvērs gan Klaipēdas, gan Tukuma ielu. Par to „Kurzemes Vārdam” pastāstīja Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis.

Tukuma iela un Klaipēdas iela krustojumā ar Tukuma ielu bija slēgta rekonstrukcijas un tramvaja līnijas pagarinājuma būves dēļ. Lai arī tramvaja līnija vēl nav gatava, abās ielās ir ieklāta asfalta apakškārta, un tagad autotransports tās var lietot. Klaipēdas ielas krustojumā asfaltu uzklāja pavisam nesen, sniegotajā decembrī – tas ir uz pašu būvnieku rēķina, lai ielu varētu lietot, bet pavasarī šo posmu asfaltēs no jauna, tad – divas reizes, iepriekš „Kurzemes Vārdam” sacīja tramvaja līnijas būvniecības procesa vadītājs Arnis Skrastiņš.

 

 

2012. gada 27. decembrī „Kurzemes Vārds”

Klaipēdas iela vaļā. Jābrauc lēni

 

Paraksts foto: Kopš sestdienas atļauta satiksme Klaipēdas un Tukuma ielas krustojumā. Tomēr šī vieta vēl aizvien ir būvobjekts – jaunās tramvaja līnijas būve vēl nav pabeigta, tādēļ noteikti ātruma ierobežojumi.

 

 

2012. gada 27. decembrī „Kurzemes Vārds”

Vecgada vakarā bez maksas

 

Vecgada vakarā, 31. decembrī, no pulksten 21 pilsētas sabiedriskais transports pasažierus pārvadās bez maksas, paziņoja Liepājas Sabiedriskā transporta aģentūras direktors Gints Lūsis.

Bet, lai ērti varētu nokļūt mājās pēc Jaungada salūta Rožu laukumā, būs norīkoti papildus gan tramvaja, gan autobusu reisi, kas arī būs bez maksas.

G. Lūsis atgādina, ka skolēnu ziemas brīvlaikā, no 24. decembra līdz 4. janvārim ieskaitot, nekursēs skolēnu ekspreši – l.S, 2.S un 4.S maršruts.

Informācija par pilsētas sabiedriskā transporta kustību sarakstiem, biļetēm un cenām pieejama aģentūras mājaslapā www.liepajastransports.lv

 

 

2012. gada 28. decembrī „Kurzemes Vārds”

Autobusi rēbusos

Rubrika: Gada cilvēki

 

Pašvaldības aģentūras „Liepājas Sabiedriskais transports” direktors Gints Lūsis šogad ielu pārbūves laikā veica sevišķi nepateicīgu darbu – pārbūvēja sabiedriskā transporta sistēmu.

Tagad aģentūra pērk pārvadātāja pakalpojumus. Maršrutu taksometru vairs nav – par to direktors slānīts gan pa drāti „Kurzemes Vārdā”, gan arī gada pirmajos mēnešos saņemts kaudzēm sūdzību aģentūrā. Tikmēr Gints ar savu komandu mierīgi ieviesa ērto vienoto biļeti un nemitīgi sekoja pasažieru vēlmēm, daudzkārt mainot autobusu kustības grafiku. Gints pieradis savu spēju robežas pārbaudīt motoklubā „Kurzeme” un saglabāja mieru arī aģentūrā, tomēr ir norūpējies. Būs jārisina 2013. gada rēbusi – kā jaunā tramvaja līnija ietekmēs autobusus, kā izdosies jaunais pārvadātāju konkurss.

 

Paraksts foto: Vadot sabiedriska transports sistēmu, Gints Lūsis nevairījās no grūtībām un neparastiem risinājumiem izrakņātajā Ezerkrastā ieviesa pat bezmaksas satelītautobusu.

 

 

2012. gada 28. decembrī „Kurzemes Vārds”

Jaunas maģistrāles

Rubrika: Gada procesi

 

Veikta vērienīgākā ielu rekonstrukcija: ir jauna Zirņu, Parka, Ganību iela, atjaunotas deviņas mazās šķērsielas un Jaunais tilts, toties nesagaidījām tramvaju Ezerkrastā.

Lai cik bijis kaislību, ķildu, satraukumu un ūdeņu tajā pusotrā gadā, kamēr īstenoja Zirņu ielas projektu par aptuveni 15,4 miljoniem latu un ar desmit gadu garantiju, šoferi atzīst, ka pilsēta tagad ir ļoti ērti izbraucama un ar perfektu satiksmes risinājumu, bet iedzīvotāji bažījas, kā tas viss kalpos. Taču bez lielās pārbūves arī vesela iela netiktu pie jauniem žogiem un logiem par velti. Ja 2013. gada jūnijs pienāks bez jauniem plūdiem un tramvajs jaunajās sliedēs slīdēs bez ķeršanās, iespējams, vēlētāji piedos būvdarbu laika pārdzīvojumus.

 

Paraks foto: Oktobrī satiksmei atvēra pārbūvēto Zirņu ielu, turpretī tramvaja līnijas projektam dots būvlaika pagarinājums līdz nākamajai vasarai.